Vide

LU Botāniskais dārzs gaida investorus

Laura Mazbērziņa, 30.04.2019

LU Botāniskā dārza direktors Uldis Kondratovičs.

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

Pievienot komentāru

Latvijas Universitātes (LU) Botāniskais dārzs gaida investorus, kuri būtu ieinteresēti saglabāt kultūras mantojumu, kā arī ieguldīt Botāniskā dārza attīstībā.

Botāniskā dārza infrastruktūra ir ļoti novecojusi, teic LU Botāniskā dārza direktors Uldis Kondratovičs. Pēdējie nozīmīgākie ieguldījumi ir bijuši pateicoties Borisa un Ināras Teterevu fondam. 2013. gadā viņi kopā ar toreizējo Latvijas Universitātes rektoru, profesoru Mārci Auziņu parakstīja nodomu protokolu par sadarbību un atbalstu projektiem LU Botāniskā dārza attīstībai, kultūras mantojuma saglabāšanai, kā arī Eiropas humānās tradīcijās balstītu zināšanu un prasmju izplatīšanai. «Viņu atbalsts sakrita ar tuvošanos Botāniskā dārza simtgadei, kura būs 2022. gadā. Ieguldītā summa bija gana liela un mums nozīmīga, lai dažādus dārza darbus varētu veikt pakāpeniski un tie neietekmētu apmeklētājus. Viņu atbalsts LU Botāniskajam dārzam paredzēja kolekciju un ekspozīciju stādījumu atjaunošanu un papildināšanu, teritorijas infrastruktūras sakārtošanu atbilstoši mūsdienu prasībām - izveidot un atjaunot gājēju celiņus, atpūtas zonas, lai dārzs būtu vieta, kur atpūsties,» teica U. Kondratovičs.

Darāmā dārzā ir daudz, tostarp arī lietas, kas apmeklētājiem nav pamanāmas, piemēram, pazemes komunikācijas - kanalizācija un ūdensvads. Būtiskas investīcijas nepieciešamas Augu māju, Volfšmita muižiņas kompleksa, augu sistemātisko un morfoloģisko grupu, dendrokolekcijas stādījumu rekonstrukcijai.

«Pagājušajā gada vasara Botāniskajam dārzam nebija labvēlīga, jo bija ļoti karsta un sausa. Sabiedrībā izskanēja dažādi viedokļi par to, kā varējām «saglābt» mūsu augus, ka vajadzēja tos vairāk laistīt, tomēr viss nav tik vienkārši. Piemēram, ja mēs atgriežam ūdens krānu vienā dārza daļā, tas strādā ļoti labi, bet otrā praktiski nav pat ūdens pilītes. Ļoti aktuāla ir laistīšanas sistēmas rekonstrukcija,» pārdomās dalās U. Kondratovičs.

LU Botāniskā dārza tuvākie nākotnes plāni, pateicoties LU Fonda un LU mecenātu atbalstam, ir saistīti ar Filantropijas nama - jaunas, modernas un energoefektīvas ēkas būvniecību, kas, demonstrējot mūsdienu tehnoloģiju iespējas, simbolizēs arī filantropijas principus un tradīcijas. Šo ēku «baros» atjaunojamie energoresursi un tās tēlu papildinās divi spilgti akcenti - Ziemas dārzs un Spoguļsiena. Ziemas dārzs ir kā nobriedušu mecenātu devīguma simbols, savukārt caurspīdīgums kā uzticības simbols būs sajūtams lielajā Spoguļsienā, kas rotās vienu nama sienu. Ēkā tiks ierīkots LU Fonda birojs un tajā varēs rīkot arī seminārus līdz 30 cilvēkiem. «Visa ēka būs stiklota, tā kalpos arī kā apmeklētāju piesaistes objekts. Tomēr mums vissvarīgākais ir mecenātu devīguma popularizēšana, viedo risinājumu izstrāde, optimizācija un ilgtspējas izpēte reāla klimata apstākļos,» sacīja U. Kondratovičs.

Jautāts par Botāniskā dārza misiju, U. Kondratovičs stāsta, ka Botānisko dārzu redz kā Latvijas Universitātes zaļo rotu, kas atrodas gandrīz Rīgas centrā. Botāniskā dārza misija ir augu bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, uzturēšana un papildināšana ex situ, proti, ārpus dabīgajām dzīvotnēm, kā arī pētniecība, izglītība un augu valsts popularizēšana dažādās izpausmēs. Dažādie pasākumi ir tikai kā pievienotā vērtība, kur var gūt papildus ieņēmumus, tomēr tie nenosedz izmaksas - 2018. gadā šie ieņēmumi veidoja 35% no kopējiem ieņēmumiem. Pārējos 65% veidoja LU finansējums, zinātnes finansējums, piesaistītais projektu finansējums, kā arī ziedojumi.

«Botāniskais dārzs pēdējos gados organizē dažādus pasākumus, piemēram, meistarklases, tālākizglītības kursus, lekcijas, koncertus, festivālus, tirdziņus, filmu vakarus, utt., kuri ir kā pievienotā vērtība. Galvenais ir tas, ka Botāniskais dārzs kā akadēmiska vide veic savu misiju – sekmē augu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, uzturot un paplašinot augu kolekcijas, nodrošina bāzi pētniecībai un studijām. Šeit ir iekopta tāda vide, kur apmeklētāji var atpūsties no ikdienas steigas, izbaudot ainavu, putnu balsis, acāliju, magnoliju, rododendru, rožu, dāliju u.c. kolekciju augu ziedēšanu. Protams, ziedi ir sezonāls prieks, tomēr arī ziemā apmeklētājiem Botāniskajā dārzā ir atvērta Augu māja un Tropu tauriņu māja, kur var redzēt dažādus eksotiskus tauriņus. Apmeklētāju skaits ir ļoti mainīgs - janvārī tas var sasniegt tūkstoti, bet maijā 18 tūkstošus,» komentēja U. Kondratovičs.