Investējot vairākus miljonus eiro jaunas, 5000 m2 plašas ražotnes izveidē, ielu tīrāmo mašīnu ražošanas uzņēmums SIA Bucher Municipal radīs pamatu izaugsmei nākotnē.

Jaunās ražotnes ēkas būvniecība ir sākusies. Tā nodrošinās loģistikas procesu optimizēšanu un efektīvāku ražošanas darbību, ļaujot realizēt nākotnē gaidāmos projektus, tostarp jaunu produktu ieviešanu.

Izmanto tirgus piebremzēšanos

“Pašlaik ir stratēģiski pareizs laiks spert nākamo soli uzņēmuma attīstībā saistībā ar stratēģiskiem projektiem un arī tādēļ, ka komunālo mašīnu pasūtījumu tirgū ir klusāks laiks nekā iepriekšējos gados,” to, kāpēc pašlaik tiek uzsākta vērienīga uzņēmuma paplašināšanās, skaidro SIA Bucher Municipal ražotnes vadītājs Mikus Brakanskis.

Viņš norāda, ka līdztekus jaunās ražošanas ēkas izveidei uzmanības degpunktā būs darba ražīguma un efektivitātes paaugstināšana, kas prasa pārkārtot uzņēmuma iekšējos procesus atbilstoši šodienas vajadzībām. “Komunālās mašīnas bija un būs nepieciešamas, tāpēc uzņēmums savlaicīgi gatavojas, lai spētu apmierināt šīs tehnikas potenciālo pircēju (dažādu valstu) pilsētu pieprasījumu perspektīvā,” skaidro M. Brakanskis. Viņš piebilst, ka uzņēmumam ir viena komunālo mašīnu montāžas līnija, uz kuras tiek montēti gan auto ar iekšdedzes dzinēju, gan arī elektroauto.

Šveices Bucher Industries koncerns paziņojis par ražošanas reorganizāciju, paplašinot ražotni Latvijā, bet samazinot darbību Vācijā.

Viens no koncerna uzņēmumiem Bucher Municipal nolēmis reorganizēt savus meitas uzņēmumus - Hanoverē (Vācija) samazinot ap 70 darbavietu līdz 2010. gada pavasarim, bet Ventspilī - SIA Bucher Schoerling Baltic - paplašinās, izveidojot 40 jaunas darbavietas, Db apstiprināja uzņēmumā. Paplašināšanās Ventspilī plānota jaunajā ražotnē Ganību ielā, savukārt veco ražotni Kustes dambī Bucher Schoerling Baltic atbrīvos. Jaunās ražotnes paplašināšana ietver jaunas piebūves celtniecību, ko plānots pabeigt 2010. gadā, pamazām Ventspilī nodrošinot pilnu ražošanas ciklu - no metāla plāksnes kā izejvielas līdz gatavām ielu tīrāmajām mašīnām. Ventspils ražotnē šveicieši sola ieguldīt ap sešiem miljoniem Šveices franku (ap 4 milj. eiro).

Komunālo automašīnu ražotāja Bucher Municipal Ventspils rūpnīcā atklātas divas jaunas montāžas līnijas. Turpmāk tieši Ventspilī taps jaunākās paaudzes divu un četru kubu ielu tīrāmās mašīnas, kas līdz šim tika ražotas Bucher Municipal Lielbritānijas un Šveices rūpnīcās, informē uzņēmuma pārstāvji.

Oktobrī Bucher Municipal, kas jau 12 gadus strādā Ventspils brīvostas industriālajā zonā, no ražošanas līnijas tika noņemta pirmā pilnībā Bucher Municipal Ventspils rūpnīcā saražotā komunālā automašīna C401. Šis notikums simboliski ievadīja jauna posma sākšanos Ventspils ražotnē – turpmāk tieši Ventspilī tiks ražotas kompaktās ielu tīrīšanas automašīnas CityCat2020 un C401.

CityCat2020 kompaktās ielu tīrīšanas mašīnas montāžas līnija uz Ventspili pārcelta no Bucher Municipal mātes kompānijas Šveicē, bet C401 kompaktā ielu tīrīšanas mašīnas montāžas līnija atsūtīta no Bucher Municipal uzņēmuma Lielbritānijā.

Ventspils brīvostas industriālajā zonā strādājošajā uzņēmumā Bucher Municipal izgatavota pirmā automašīna, pie kuras pilnībā strādājuši ventspilnieki, informē Ventspils brīvostas pārvalde.

Pagājušajā nedēļā no uzņēmuma Bucher Municipal ražošanas līnijas noņemta pirmā gatavā automašīna, kas paredzēta ielu uzkopšanai, ar vismazāko tilpni no visām Ventspilī ražotajām – 1 m3. Tā ir pirmā automa¬šīna, kas ir pilnībā samontēta Vents¬pilī, norāda viens no uzņēmuma Bucher Municipal vadītājiem Mikus Brakanskis. Līdz šim uzņēmumā tika ražotas un montētas tikai atsevišķas ielu tīrāmo automašīnu komponentes – tilpnes atkritumu savākšanai jeb tā saucamās mucas, šasijas u.c., kas pēc tām tika nosūtītas mātesuzņēmumam Šveicē un ielu tīrāmo mašīnu izplatītājiem. Tiek plānots, ka turpmāk katru nedēļu no Ventspils uzņēmuma Bucher Municipal ražošanas līnijas nonāks viena līdz divas automašīnas, kas būs izgājušas cau¬ri pilnam ražošanas ciklam Ventspils ražotnē.

Komunālo automašīnu ražotāja SIA Bucher Schoerling Baltic 1. jūlijā Ventspilī atklās jaunu ražotni, kas ir jau otrā uzņēmuma rūpnīca Ventspilī.

Abas ražotnes ir tehnoloģiski saistītas. Kopā tajās nodarbināti vairāk nekā 100 cilvēki. Jaunā ražotne uzbūvēta ar ES struktūrfondu atbalstu programmā Augstas pievienotās vērtības investīcijas. Projektā ieguldīti Ventspilī aptuveni 3,6 miljoni latu.

No jauna uzbūvēta ne vien ražošanas ēka 2754 m2 platībā, ieguldīts arī iekārtās – izveidota ražošanas līnija metināšanai, montāžai un produkcijas testēšanai, uzstādītas metālapstrādes (lāzergriešana, locīšana, velšana un mehāniskā apstrāde) un virsmas apstrādes (ar smilšu strūklu, slapjās lakošanas kabīnes, pulverkrāsošana) iekārtas, kā arī nepieciešamās programmatūras.

Mašīnbūves uzņēmums SIA «Bucher Municipal» pagājušajā gadā būtiski palielinājis apgrozījumu - tas sasniedza 77,222 miljonus eiro, kas bija par 61,3% jeb 29,342 miljoniem eiro vairāk nekā 2017. gadā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Arī uzņēmuma peļņa pieaugusi, tā 2018. gadā bija 25,7% lielāka salīdzinājumā ar 2017.gadu, sasniedzot 4,878 miljonus eiro.

SIA «Bucher Municipal» Ventspilī ražo ielu tīrāmās mašīnas. Uzņēmuma gada pārskatā nav sniegta informācija par to, kas bijis apgrozījuma straujā pieauguma pamatā. Taču 2017. gadā uz Latvijas uzņēmumu tika pārceltas ražošanas līnijas no Šveices un Anglijas uzņēmumiem un uzņēmums praktiski visu saražoto produkciju pārdod radniecīgajām «Bucher Industries AG» grupai piederošajām sabiedrībām.

Bucher Municipal attīstība no 2004. līdz 2018. gadam Infogram SIA «Bucher Municipal» norāda, ka, pieaugot apgrozījumam, pērn pieaudzis vidēji nodarbināto skaits uzņēmumā līdz 376 darbiniekiem no vidēji 324 nodarbinātajiem 2017. gadā.

Tuvāko trīs līdz piecu gadu laikā nav izslēgts, ka Šveices mašīnbūves koncerns Bucher Industries AG izlems par ražošanas tālāku paplašināšanu Latvijā, preses konferencē Ventspilī teica Bucher Municipal prezidents Mihaels Hēzermans (Michael Haesermann).

M. Hēzermans atzinīgi novērtēja valsts un pašvaldības atbalstu jaunās Bucher Schoerling ražotnes tapšanā Ventspilī, taču norādīja, ka veiktās investīcijas ir liels solis ražotnei un potenciālā jauda ir jāapgūst, pirms domāt par tālākiem plāniem.

Db.lv jau rakstīja, ka komunālo automašīnu ražotāja SIA Bucher Schoerling Baltic 1. jūlijā Ventspilī atklāja jaunu ražotni, kas ir jau otrā uzņēmuma rūpnīca Ventspilī. Abas ražotnes ir tehnoloģiski saistītas, jo, pārceļot daļu ražošanas no Vācijas, Latvijā izveidots pilns ražošanas cikls. Kopā abās rūpnīcās nodarbināti vairāk nekā 100 cilvēki. Jaunā ražotne uzbūvēta ar ES struktūrfondu atbalstu programmā Augstas pievienotās vērtības investīcijas. Projektā Ventspilī ieguldīti aptuveni 3,6 miljoni latu, no kriem 1,4 miljoni latu ir ES atbalsts.

Konkursā par mašīnbūves SIA Bucher Schoerling Baltic ražošanas ēkas būvi uzvarējusi SIA S.B.C. ar piedāvāto līgumcenu 968.4 tūkstoši latu.

Pavisam konkursā par ražotnes būvi iesniegti deviņi piedāvājumi, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā. Db jau rakstīja, ka Šveices Bucher Industries koncerns paziņojis par ražošanas reorganizāciju, paplašinot ražotni Latvijā, bet samazinot darbību Vācijā. Ventspilī SIA Bucher Schoerling Baltic paplašinās, izveidojot 40 jaunas darbavietas. Paplašināšanās Ventspilī plānota jaunajā ražotnē Ganību ielā, savukārt veco ražotni Kustes dambī Bucher Schoerling Baltic atbrīvos.

Jaunās ražotnes paplašināšana ietver jaunas piebūves celtniecību, ko plānots pabeigt 2010. gadā, pamazām Ventspilī nodrošinot pilnu ražošanas ciklu - no metāla plāksnes kā izejvielas līdz gatavām ielu tīrāmajām mašīnām. Ventspils ražotnē šveicieši sola ieguldīt ap sešiem miljoniem Šveices franku (ap 4 milj. eiro).

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

6. novembrī Ventspils domes Iepirkumu komisija gatavojas atvērt piedāvājumus atklātā konkursā „Kredītlīdzekļu piesaiste ražošanas ēkas Nr.2 būvniecībai Ganību ielā 105, Ventspilī”. Objekta pasūtītājs ir Ventspils brīvostas pārvalde, bet ēka tiek būvēta ar mērķi paplašināt mašīnbūvētāja Bucher Schoerling ražošanu, Db informēja Ventspils Brīvostas pārvaldē.

Db jau rakstīja, ka Ventspilī strādājošais Šveices kapitāla mašīnbūves uzņēmums SIA Bucher Schoerling Baltic 2008. gada jūlijā sāka ražošanu jaunuzceltā ēkā Ventspils Brīvostas ražošanas teritorijā Ganību ielā.

Ēkas īpašnieks ir Ventspils pašvaldība, teritorija atrodas Brīvostas pārvaldes valdījumā. 30.jūnijā svinīgi tika parakstīts nomas līgums starp Ventspils Brīvostas pārvaldi un SIA Bucher Schoerling Baltic. Vienlaikus tika parakstīts arī līgums par vēl vienas jaunas ražošanas ēkas - metināšanas halles būvniecību. Jau uzceltajā ēkā ieguldīti vairāk nekā trīs miljoni latu, vismaz tikpat lielas investīcijas plānotas arī nākamjā būvniecības kārtā - metināšanas hallē.

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Ballīte tiešām ir beigusies, un šā gada pirmajā pusgadā Rīgā būtiski sarucis kā lielo nekustamā īpašuma darījumu kopskaits, tā arī tajos figurējošās summas, – to rāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā šā gada pirmajā pusgadā.

Pagājušā gada pirmajā pusgadā galvaspilsētā notika vismaz 70 nekustamā īpašuma darījumi, kuros katra summa bija virs pusmiljona eiro, otrajā pusgadā, neraugoties uz runām par tuvojošos nozares krīzi, šādu darījumu skaits pat palielinājās līdz 86 – un tas, pat neskaitot darījumus ar dzīvokļiem un nedzīvojamām telpām. Šā gada pirmajā pusgadā šis skaits nu ir sarucis līdz 60.

Vēl straujāk samazinājies īpaši lielo darījumu skaits: protams, nevarēja gadīt tādus megadarījumus kā 103 miljonu latu vērtais Domina Shopping pārdošanas darījums pagājušā gada pirmajā pusgadā, un vienalga: pagājušā gada otrajā pusgadā Rīgā vēl notika vismaz 11 nekustamā īpašuma darījumi par četriem miljoniem latu vai lielāku summu, bet šā gada pirmajā pusgadā ir bijis tikai viens nepilnu desmit miljonu darījums, savukārt nākamais lielākais – jau tikai par 3,5 miljoniem latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, otrajā – 51, bet šā gada pirmajā pusgadā – vairs tikai 31.

2007. gadā Latvijas uzņēmēji vēl ir guvuši pēdējo lielo peļņu, kura pārtrumpojusi par gadu iepriekš sasniegtos rekordus, - tā rāda pagājušā gada beigās Lursoft un Baltic Screen apkopotie Latvijas uzņēmumu 2007. gada peļņas rādītāji.

Pārskats par pēdējiem trim gadiem rāda, ka visveiksmīgākais Latvijas uzņēmējiem ir bijis tieši 2007. gads, kas visdrīzāk var pretendēt uz vistreknākā gada nosaukumu: 2005. gadā desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, 2006. gadā šī summa bija palielinājusies līdz 100 miljoniem latu, savukārt 2007. gadā, kā rāda nule apkopotie dati, tā pieaugusi vēl par gandrīz desmit miljoniem latu.

Arī lielāko 2007. gada pelnītāju sarakstā pirmās četras vietas ieņem baņķieri – nu jau bijušie Parex bankas akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis (kuri peļņas gūšanas laikā vēl bija kredītiestādes īpašnieki, līdz ar ko iekļauti šajā sarakstā) un Aizkraukles bankas īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, turklāt saraksta pirmajā desmitniekā ir vēl divi banku akcionāri – Rietumu bankas līdzīpašnieki Leonīds Esterkins un Arkādijs Suharenko.

Viens no vadošajiem elektrovairumtirdzniecības uzņēmumiem Latvijā “Baltijas Elektro Sabiedrība” SIA veic jaunu saules parka būvniecību Ventspilī pēc mašīnbūves uzņēmuma “Bucher Municipal” SIA pasūtījuma.

Saules parka, kurš atrodas Ventspilī, Ganību ielā, plānotā jauda būs 605 kW un tā tiks izmantota uzņēmuma ražotnes vajadzībām. Plānots, ka parks tiks nodots ekspluatācijā šī gada septembrī.

Šobrīd “Baltijas Elektro Sabiedrība” īsteno 15 saules parku projektus klientiem 60 miljonu eiro apmērā.

Edgars Bergholcs, “Baltijas Elektro Sabiedrība” valdes priekšsēdētājs, norāda, ka šis ir vidēja mēroga saules parks, kas spētu saražot elektroenerģiju aptuveni 75 privātmājām: “Šobrīd lielākoties Latvijā korporatīvajā segmentā tiek attīstīti neliela izmēra saules parku projekti ar jaudu līdz 50 kW. Tomēr mūsu portfelī tapšanas stadijā ir vairāki lieli saules parki ar kopējo jaudu 7,5 MW. Kopumā šobrīd šajā segmentā īstenojam ap 15 projektiem ar kopējo jaudu 51 MW. Pakāpeniski arvien vairāk uzņēmumu un pašvaldību uzņēmumu investē līdzekļus saules parku risinājumos. Atšķirībā no privātmāju segmenta, korporatīvo klientu segmentā lēmumi tiek pieņemti pārdomātāk un līdz ar to likumsakarīgi, ka to bums vairāk iezīmējas šogad.”

Pērn Latvijā visvairāk nopelnījis uzņēmējs Uldis Asars, liecina datu apkopojums, kas publicēts žurnālā «Pastaiga».

6,52 miljonus latu peļņu U. Asaram nodrošinājis viņam pilnībā piederošais kokmateriālu ražošanas un tirdzniecības uzņēmums SIA AKZ.

4,40 miljonus latu nopelnījis Vadims Telica, kuram saskaņā ar Lursoft datiem pieder puse kapitāldaļu farmācijas holdingā Repharm un pilnībā Sentor Farm.

2,72 miljonus latu 2010.gadā nopelnījis Mihails Gaņevs, kuram pieder 57% kapitāldaļu Rīgas brīvostas stividorkompānijā Strek.

80% Skonto būves kā arī vairāku citu uzņēmumu līdzīpašnieks Guntis Rāvis pērn nopelnījis 2,20 miljonus latu.

Telekomunikāciju uzņēmuma Belam - Rīga un netieši arī Triatel līdzīpašniece Ludmila Kaca nopelnījusi 2,06 miljonus latu. Metāllūžņu pārstrādes un vairumtirdzniecības uzņēmuma Tolmets īpašnieks Jurijs Homutovs, kā arī viņa kompanjons Vladimirs Carkovs nopelnījuši - 1,71 miljonu latu.

Paziņoti Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīkotās čeku loterijas gada izlozes lielo naudas balvu ieguvēji.

No 56 čekiem, kas piedalījās gada izlozē, noskaidrots 10 000 eiro ieguvējs, kā arī vēl deviņi laimīgie, kuri savā bankas kontā saņems kādu no četrām 5000 eiro naudas balvām un piecām naudas balvām 1000 eiro vērtībā.

Čeku loterijas dati liecina, ka lielās balvas – 10 000 eiro ieguvējs periodā no 2019.gada jūlija līdz decembrim čeku loterijā reģistrējis 68 attaisnojuma dokumentus, taču uzvarējis ar kvīti, kas izsniegta jūlija mēnesī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā. Jūlijā 10 000 eiro laimētājs čeku loterijai reģistrējis divus dokumentus, no kuriem viens dokuments, kā zināms pēc 16.februāra izlozes, ir arī 2019.gada čeku loterijas gada izlozes uzvarētājs.

Apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pērn palielinājusies par 46% salīdzinājumā ar 2017. gadu, tādējādi kļūstot par trešo lielāko rūpniecības centru Latvijā ar iestrādnēm pakāpties vēl augstākā līmenī.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs. Viņš atzīst, ka pirms 15–16 gadiem, kad apstrādes rūpniecības pilsētā faktiski nebija, neviens bez Ventspils vadības neticēja vīzijai par Ventspili kā vienu no lielākajiem rūpniecības centriem Latvijā un vērtēja to kā sapņus.

Fragments no intervijas

Kā pērn strādājusi apstrādes rūpniecība Ventspilī?

2018. gads ir sava veidā unikāls ar to, ka tā laikā apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pieauga par 46% un sasniedza 253 milj. eiro salīdzinājumā ar 173 milj. eiro 2017. gadā. Faktiski Ventspilī strādājošo rūpniecības uzņēmumu produkcijas izlaides pieaugums bija teju 6,5 reizes straujāks nekā Latvijā vidēji. Nenoliedzami, liels apstrādes rūpniecības izlaides pieaugums bijis Jēkabpilī strādājošajiem – par 17%, Rēzeknē – par 15%, Jelgavā – par 14% un Daugavpilī – par 10%, savukārt lielākajos rūpniecības centros Rīgā un Liepājā – tikai par 4%. Protams, pēc rūpniecības produkcijas izlaides neapšaubāms līderis Latvijā ir Rīga ar 2,63 miljardiem eiro pērn, kam seko Liepāja ar 282 milj. eiro, bet trešajā vietā ir Ventspils ar 253 milj. eiro. Taču, paraugoties uz 2002. gada situāciju, kad Ventspilī rūpnieciskās produkcijas apjoms bija vien septiņu milj. eiro apmērā, kas faktiski bija mazākais rādītājs deviņu lielāko Latvijas pilsētu vidū, 2018. gadā iespētais šķiet pārsteidzošs. Iemesls šādām Ventspils pārvērtībām apstrādes rūpniecības sfērā ir saistīts ar gadsimtu mijā akceptētās stratēģijas par pilsētas industrializāciju īstenošana. Faktiski 2000. gadā Ventspilī padomju laika apstrādes rūpniecība dažādu iemeslu dēļ bija likvidējusies, izņemot Ventspils zivju konservu kombinātu un šī uzņēmuma vajadzībām nepieciešamo konservu kārbu (metāla iepakojuma) ražotāju SIA Kalmeta. Tādējādi rūpniecības atdzimšana Ventspilī sākās ar dažiem uzņēmumiem, kur vairums bija mazi, jo tajos nodarbināto skaits bija uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms un tikai vienā darbinieku skaits pārsniedza 20. Atšķirībā no citām Latvijas pilsētām Ventspilī nebija sava flagmaņa, kāds savulaik Liepājai bija Liepājas metalurgs vai Lauma, Valmierai – stikla šķiedras ražošanas uzņēmums, kas joprojām sekmīgi strādā. Pašlaik Ventspilij par flagmani ir kļuvusi SIA Bucher Municipal, kas pašlaik ir Latvijas lielākais mašīnbūves uzņēmums. Ja gadsimta mijā kāds stāstītu, ka Ventspils varētu kļūt par visas Latvijas mašīnbūves centru, klausītāji, visticamāk, stāstītāju uzskatītu par mākoņu stūmēju vai fantazētāju un vienkārši izsmietu. Jāņem vērā, ka mašīnbūve un metālapstrāde pērn ģenerēja 44% no visa produkcijas apjoma Ventspilī. Jāņem vērā, ka tieši šī nozare pērn ražoja produkciju par 112 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2017. gadu (kad tas bija 75 milj. eiro) ir par 37 milj. eiro vairāk. Bez jau minētās SIA Bucher Municipal darbojas arī SIA Malmar Sheet Metal, SIA TC Steel, SIA Ventspils metināšanas rūpnīca. Protams, bez mašīnbūves un metālapstrādes ir attīstījusies ķīmiskā rūpniecība – SIA BioVenta, kas ražo biodīzeli, pārtikas pārstrāde, kokapstrāde, kā arī jaunākā nozare – elektronika.

SIA Bucher Schoerling Baltic iegādājies iepriekš nomāto ražotni, lai optimizētu finanšu plūsmu un plānotu attīstību.

«Protams, tās ir investīcijas, taču vienlaikus samazinām ikmēneša naudas plūsmu, kas ļauj plānot tālāku apbūvi,» lēmumu pamato SIA Bucher Schoerling Baltic valdes priekšsēdētāja vietnieks, loģistikas un montāžas nodaļu vadītājs Mikus Brakanskis. Lai gan jauno rūpnīcu Šveices kapitāla mašīnbūves uzņēmums Ventspilī atklāja jau 2011.gadā, telpas, tāpat kā vecajā ražotnē, tika nomātas no brīvostas pārvaldes. 2012.gada novembrī uzņēmuma vadība parakstīja līgumu un nostiprināja īpašumtiesības uz gandrīz 3000 m2 plašo ražotni un teritoriju. Ik gadus attīstībai budžetā tiek paredzēts pusmiljons – miljons latu.

Šā gada 6.janvārī Meža dienu komiteja noteica Meža nozares Gada balvas Zelta čiekurs, kas ir augstākā atzinība par sasniegumiem meža nozarē, laureātus un ieguvējus. Gada balva tiks pasniegta četrās nominācijās – Par mūža ieguldījumu, Par ilgtspējīgu saimniekošanu, Par inovatīvu uzņēmējdarbību un Par zinātnes ieguldījumu nozares attīstībā.

Laureāti nominācijā Par inovatīvu uzņēmējdarbību ir SIA Kvinta A, AS Latvijas Finieris, AS Latvijas valsts meži struktūrvienība LVM Sēklas un stādi un SIA Marks M. Laureāti nominācijā Par zinātnes ieguldījumu nozares attīstībā – Bruno Andersons, Jānis Donis un Pēteris Zālītis. Laureāti nominācijā Par ilgtspējīgu saimniekošanu ir Madars Kalniņš, Staņislavs Prikņa un Ainārs Zvirgzdiņš. Gada balvas ieguvēji šajās nominācijās tiks nosaukti apbalvošanas ceremonijas laikā.

Meža nozares Gada balva Zelta čiekurs tiks pasniegta jau piekto gadu. Balvas pretendentu vērtēšanu organizē Zemkopības ministrija, un tā notiek divās kārtās. Pirmajā kārtā kandidātus vērtē eksperti un otrajā - zemkopības ministra Mārtiņa Rozes vadītā Meža dienu komiteja. Nominācijā Par mūža ieguldījumu nosaka piecus Gada balvas ieguvējus, pārējās nominācijās – vairākus laureātus, no kuriem viens ir Gada balvas ieguvējs.

Ventspilī strādājošais Šveices kapitāla mašīnbūves uzņēmums SIA Bucher Schoerling Baltic sācis ražošanu jaunuzceltā ēkā Ventspils Brīvostas ražošanas teritorijā Ganību ielā.

Ēkas īpašnieks ir Ventspils pašvaldība, teritorija atrodas Brīvostas pārvaldes valdījumā. 30.jūnijā svinīgi tika parakstīts nomas līgumu starp Ventspils Brīvostas pārvaldi un SIA Bucher Schoerling Baltic. Vienlaikus tika parakstīts arī līgums par vēl vienas jaunas ražošanas ēkas – metināšanas halles būvniecību. Jau uzceltajā ēkā ieguldīts vairāk nekā trīs miljoni latu, vismaz tikpat lielas investīcijas plānotas arī nākamjā būvniecības kārtā – metināšanas hallē, Db uzzināja Brīvostas pārvaldē.

Līdz šim uzņēmums strādāja salīdzinoši nelielās telpās Kustes dambī, kur pašreiz vēl strādā metināšanas cehs. Saistībā ar uzņēmuma straujo izaugsmi pēc Ventspils Brīvostas pārvaldes pasūtījuma rūpnieciskajā teritorijā tika uzbūvēta jauna ražošanas ēka 4458 kvadrātmetru platībā. Uz jauno ēku pārcelta ielu tīrāmās tehnikas montāža.

SIA Hydraulic Bauteile Baltic 2013.gada sākumā Ventspilī plāno uzsākt hidraulisko savienojumu daļu – hidraulisko cauruļu un cauruļvadu savienojumu sērijveida ražošanu jaunā rūpnīcā. Ventspils brīvostas pārvalde ražošanas ēkas būvniecībai iznomājusi zemes gabalu Ventspilī, Rūpniecības ielā 24.

SIA Hydraulic Bauteile Baltic Ventspilī darbību uzsāka 2008.gadā, lai piegādātu hidrauliskās detaļas sadarbības partnerim SIA Bucher Schoerling Baltic. Šobrīd uzņēmums strādā nomātās telpās. Ņemot vērā veiksmīgo darbību Ventspilī, uzņēmums vēlas paplašināt savu darbību un uzsākt hidraulisko savienojumu daļu – hidraulisko cauruļu un šļūteņu savienojumu sērijveida ražošanu.

Ražošanas ēkas būvniecībai izvēlētais zemes gabals Ventspilī ir aptuveni 8050m2 platībā. Uzņēmums plāno būvēt ap 1000m2 lielu ražošanas ēku ar biroja telpām un telpām saražotās produkcijas tirdzniecībai un ražošanas telpām. Ražošanas vajadzībām tiks iegādātas griešanas, presēšanas, virpošanas iekārtas, noliktavas aprīkojums, pacēlāji un cits darbībai nepieciešamais aprīkojums. Projektu plānots finansēt no uzņēmuma un no kredītiestādēm piesaistītiem līdzekļiem. Šīs ražošanas ēkas projekta realizāciju paredzēts veikt līdz 2013.gada sākumam, bet nākotnē uzņēmums apsver iespēju vēl paplašināt savu darbību, būvējot vēl vienu ražošanas ēku.

Ventspils brīvostas valdes sēdē atbalstīta dažādu rūpniecības projektu attīstība Ventspilī, kuri realizācijas gadījumā varētu radīt līdz 130 jaunām darba vietām, informē Brīvostas pārvalde.

Atbalstīti SIA Bucher Schoerling Baltic un SIA Ventspils Elektronikas fabrika turpmākās attīstības projekti, uzņēmumiem paplašinot esošās ražotnes. Tāpat atbalstīta SIA Valmiera-Andren stiklašķiedru konstrukciju ražotnes izveides uzsākšana, kā arī Ventspilī jauna uzņēmuma SIA EcoPlast iecere uzbūvēt modernu profilētu trīsslāņu polivinilhlorīda lokšņu ražotni.

Projekta realizācija tika atlikta, taču šobrīd sakarā ar izmaksu kritumu ir labvēlīgs laiks attīstības plānu realizācijai, Db skaidroja uzņēmumā. Arī SIA Bucher Schoerling Baltic un SIA Ventspils Elektronikas fabrika par paplašināšanās plāniem paziņoja jau agrāk.

11.septembrī izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe darba vizītē apmeklē Ventspili, lai diskutētu un vienotos par dažādu pakāpju izglītības perspektīvām, īpašu uzmanību pievēršot profesionālajai izglītībai.

Lai vienotos par valsts, reģiona un darba tirgus vajadzībām atbilstošas profesionālās izglītības piedāvājumu, ministre tiksies ar mašīnbūves uzņēmumu SIA Bucher - Schoerling Baltic vadību, apmeklēs uzņēmumu un pārrunās projekta „Mašīnbūves un metālapstrādes nozarē nepieciešamo mācību priekšmetu modernizācija un izstrāde” īstenošanu Ventspils Profesionālajā vidusskolā.

SIA Bucher - Schoerling Baltic ir ilglaicīgs un stabils skolas sadarbības partneris un plānots, ka sadarbības līgums tiks atjaunots arī šajā mācību gadā. Tāpat uzņēmums skolas telpās profesionālās pilnveides iespējas piedāvās saviem darbiniekiem. Lai īstenotu šo ieceri, skola izstrādājusi un iesniegusi licencēšanai Profesionālās izglītības administrācijā 480 stundu tālākizglītības apmācību programmu un 160 stundu profesionālās pilnveides apmācības programmu. Pirmās apmācības plānotas uzsākt šī gada 15.oktobrī.

Vācijas kapitāla SIA Hydraulik Bauteile Baltic apsteidz savu dibinātāju un gatavojas celt ražotni, lai elastīgāk reaģētu uz tirgus pieprasījumu.

SIA Hydraulik Bauteile Baltic ir Vācijas uzņēmuma Hydraulik Bauteile GmbH saistītais uzņēmums, kas Ventspilī darbību uzsāka 2008.gadā. Mērķis bija piegādāt hidrauliskās detaļas ilggadējam sadarbības partnerim SIA Bucher Schoerling Baltic. Iegūstot plašāku noieta tirgu, tika nolemts vairumtirdzniecību papildināt ar mazumtirdzniecību un montāžu. 2012. gadā tika iecerēta jauna ražošanas ēkas būvniecība, tomēr dažādu apstākļu dēļ būvniecību sāks šoruden. Šobrīd uzņēmums gaida būvatļauju jaunās ražotnes celtniecībai Ventspilī.

Pagaidām Hydraulik Bauteile Baltic strādā nomātās telpās vienā no Ventspils rūpniecības zonām. Tā lielākais klients jo- projām ir komunālo mašīnu ražotājs Bucher Schoerling Baltic, taču pakāpeniski Latvijā ir iegūti arī citi klienti. Sākumā tika tirgoti hidrauliskie savienojumi un to rezerves daļas. 2010. gadā iegādāta prese, lai savienojumu montāžu veiktu paši, stāsta Hydraulik Bauteile Baltic pārdošanas vadītājs Alfrēds Grieze. Paplašinot produktu klāstu, uzņēmums pievērsās mazumtirdzniecībai, tika atrasts noieta tirgus arī ārpus Latvijas, un tagad jau ir stabils eksports uz Vāciju. «Jaunās ražotnes būvniecība tiek plānota galvenokārt Vācijas tirgum,» norāda A. Grieze.

Hidraulisko savienojumu ražošanas un tirdzniecības SIA Hydraulic Bauteile Baltic jaunās ražotnes būvniecība Ventspilī tuvojas noslēgumam.

22.oktobrī Ventspilī svin topošās rūpnīcas spāru svētkus. Objekts būve notiek no Ventspils brīvostas pārvaldes nomātā zemesgabalā Ventspilī, Rūpniecības ielā. Rūpnīca paredzēta hidraulisko savienojumu daļu – hidraulisko cauruļu un šļūteņu savienojumu sērijveida ražošanai.

DB rakstīja, ka pagaidām Hydraulik Bauteile Baltic strādā nomātās telpās vienā no Ventspils rūpniecības zonām. Tā lielākais klients ir komunālo mašīnu ražotājs Bucher Schoerling Baltic, taču pakāpeniski Latvijā ir iegūti arī citi klienti. Sākumā tika tirgoti hidrauliskie savienojumi un to rezerves daļas. 2010. gadā uzņēmums iegādājās presi, lai savienojumu montāžu veiktu paši, iepriekš DB informēja Hydraulik Bauteile Baltic pārdošanas vadītājs Alfrēds Grieze. Paplašinot produktu klāstu, uzņēmums pievērsās mazumtirdzniecībai, tika atrasts noieta tirgus arī ārpus Latvijas, un tagad jau ir stabils eksports uz Vāciju. Jaunās ražotnes būvniecība tiek plānota galvenokārt Vācijas tirgum.