Investējot vairākus miljonus eiro jaunas, 5000 m2 plašas ražotnes izveidē, ielu tīrāmo mašīnu ražošanas uzņēmums SIA Bucher Municipal radīs pamatu izaugsmei nākotnē.

Jaunās ražotnes ēkas būvniecība ir sākusies. Tā nodrošinās loģistikas procesu optimizēšanu un efektīvāku ražošanas darbību, ļaujot realizēt nākotnē gaidāmos projektus, tostarp jaunu produktu ieviešanu.

Izmanto tirgus piebremzēšanos

“Pašlaik ir stratēģiski pareizs laiks spert nākamo soli uzņēmuma attīstībā saistībā ar stratēģiskiem projektiem un arī tādēļ, ka komunālo mašīnu pasūtījumu tirgū ir klusāks laiks nekā iepriekšējos gados,” to, kāpēc pašlaik tiek uzsākta vērienīga uzņēmuma paplašināšanās, skaidro SIA Bucher Municipal ražotnes vadītājs Mikus Brakanskis.

Viņš norāda, ka līdztekus jaunās ražošanas ēkas izveidei uzmanības degpunktā būs darba ražīguma un efektivitātes paaugstināšana, kas prasa pārkārtot uzņēmuma iekšējos procesus atbilstoši šodienas vajadzībām. “Komunālās mašīnas bija un būs nepieciešamas, tāpēc uzņēmums savlaicīgi gatavojas, lai spētu apmierināt šīs tehnikas potenciālo pircēju (dažādu valstu) pilsētu pieprasījumu perspektīvā,” skaidro M. Brakanskis. Viņš piebilst, ka uzņēmumam ir viena komunālo mašīnu montāžas līnija, uz kuras tiek montēti gan auto ar iekšdedzes dzinēju, gan arī elektroauto.

Ventspilī strādājošais Šveices kapitāla mašīnbūves uzņēmums SIA Bucher Schoerling Baltic pērn nopelnījis aptuveni 65 000 latu (nerevidēts pārskats), Db informēja uzņēmumā.

Uzņēmuma apgrozījums 2007.gadā bijis 11.679 miljoni latu. Šā gada pirmajos piecos mēnešos uzņēmuma apgrozījums sasniedzis 6.509 miljonus latu. Bucher Schoerling veicis 31 000 latu lielus ieguldījumus ražošanas paplašināšanā, kā arī palielinājis nodarbināto skaitu. Tāpēc pagaidām grāmatvedības dati neuzrāda peļņu, bet 8000 latu zaudējumus, apstiprināja uzņēmuma izpilddirektore Vineta Priede.

Uzņēmuma vidējais darbinieku skaits 2007.gadā bijis 55 darbinieki, bet 2008.gada pirmajos piecos mēnešos - 70.

Bucher Schoerling Baltic kopš 2005. gada Ventspilī nodarbojas ar ielu tīrāmo mašīnu tvertņu montāžu. Db jau rakstīja, ka 2006.gada 19.maijā Ventspils Brīvosta noslēdza līgumu par aptuveni piecu hektāru liela zemes gabala iznomāšanu SIA Bucher Schoerling Baltic un ēkas būvniecību 4400 kvadrātmetru platībā. 2007. gada 23.aprīlī mašīnbūves uzņēmums parakstīja būvniecības līgumu ar kompāniju Arbo, bet 8. augustā sāka jaunas ražotnes būvniecību, kurā bija plānots ieguldīt aptuveni trīs miljonus latu.

Šveices Bucher Industries koncerns paziņojis par ražošanas reorganizāciju, paplašinot ražotni Latvijā, bet samazinot darbību Vācijā.

Viens no koncerna uzņēmumiem Bucher Municipal nolēmis reorganizēt savus meitas uzņēmumus - Hanoverē (Vācija) samazinot ap 70 darbavietu līdz 2010. gada pavasarim, bet Ventspilī - SIA Bucher Schoerling Baltic - paplašinās, izveidojot 40 jaunas darbavietas, Db apstiprināja uzņēmumā. Paplašināšanās Ventspilī plānota jaunajā ražotnē Ganību ielā, savukārt veco ražotni Kustes dambī Bucher Schoerling Baltic atbrīvos. Jaunās ražotnes paplašināšana ietver jaunas piebūves celtniecību, ko plānots pabeigt 2010. gadā, pamazām Ventspilī nodrošinot pilnu ražošanas ciklu - no metāla plāksnes kā izejvielas līdz gatavām ielu tīrāmajām mašīnām. Ventspils ražotnē šveicieši sola ieguldīt ap sešiem miljoniem Šveices franku (ap 4 milj. eiro).

Komunālo automašīnu ražotāja Bucher Municipal Ventspils rūpnīcā atklātas divas jaunas montāžas līnijas. Turpmāk tieši Ventspilī taps jaunākās paaudzes divu un četru kubu ielu tīrāmās mašīnas, kas līdz šim tika ražotas Bucher Municipal Lielbritānijas un Šveices rūpnīcās, informē uzņēmuma pārstāvji.

Oktobrī Bucher Municipal, kas jau 12 gadus strādā Ventspils brīvostas industriālajā zonā, no ražošanas līnijas tika noņemta pirmā pilnībā Bucher Municipal Ventspils rūpnīcā saražotā komunālā automašīna C401. Šis notikums simboliski ievadīja jauna posma sākšanos Ventspils ražotnē – turpmāk tieši Ventspilī tiks ražotas kompaktās ielu tīrīšanas automašīnas CityCat2020 un C401.

CityCat2020 kompaktās ielu tīrīšanas mašīnas montāžas līnija uz Ventspili pārcelta no Bucher Municipal mātes kompānijas Šveicē, bet C401 kompaktā ielu tīrīšanas mašīnas montāžas līnija atsūtīta no Bucher Municipal uzņēmuma Lielbritānijā.

Ventspils brīvostas industriālajā zonā strādājošajā uzņēmumā Bucher Municipal izgatavota pirmā automašīna, pie kuras pilnībā strādājuši ventspilnieki, informē Ventspils brīvostas pārvalde.

Pagājušajā nedēļā no uzņēmuma Bucher Municipal ražošanas līnijas noņemta pirmā gatavā automašīna, kas paredzēta ielu uzkopšanai, ar vismazāko tilpni no visām Ventspilī ražotajām – 1 m3. Tā ir pirmā automa¬šīna, kas ir pilnībā samontēta Vents¬pilī, norāda viens no uzņēmuma Bucher Municipal vadītājiem Mikus Brakanskis. Līdz šim uzņēmumā tika ražotas un montētas tikai atsevišķas ielu tīrāmo automašīnu komponentes – tilpnes atkritumu savākšanai jeb tā saucamās mucas, šasijas u.c., kas pēc tām tika nosūtītas mātesuzņēmumam Šveicē un ielu tīrāmo mašīnu izplatītājiem. Tiek plānots, ka turpmāk katru nedēļu no Ventspils uzņēmuma Bucher Municipal ražošanas līnijas nonāks viena līdz divas automašīnas, kas būs izgājušas cau¬ri pilnam ražošanas ciklam Ventspils ražotnē.

Komunālo automašīnu ražotāja SIA Bucher Schoerling Baltic 1. jūlijā Ventspilī atklās jaunu ražotni, kas ir jau otrā uzņēmuma rūpnīca Ventspilī.

Abas ražotnes ir tehnoloģiski saistītas. Kopā tajās nodarbināti vairāk nekā 100 cilvēki. Jaunā ražotne uzbūvēta ar ES struktūrfondu atbalstu programmā Augstas pievienotās vērtības investīcijas. Projektā ieguldīti Ventspilī aptuveni 3,6 miljoni latu.

No jauna uzbūvēta ne vien ražošanas ēka 2754 m2 platībā, ieguldīts arī iekārtās – izveidota ražošanas līnija metināšanai, montāžai un produkcijas testēšanai, uzstādītas metālapstrādes (lāzergriešana, locīšana, velšana un mehāniskā apstrāde) un virsmas apstrādes (ar smilšu strūklu, slapjās lakošanas kabīnes, pulverkrāsošana) iekārtas, kā arī nepieciešamās programmatūras.

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Mašīnbūves uzņēmums SIA «Bucher Municipal» pagājušajā gadā būtiski palielinājis apgrozījumu - tas sasniedza 77,222 miljonus eiro, kas bija par 61,3% jeb 29,342 miljoniem eiro vairāk nekā 2017. gadā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Arī uzņēmuma peļņa pieaugusi, tā 2018. gadā bija 25,7% lielāka salīdzinājumā ar 2017.gadu, sasniedzot 4,878 miljonus eiro.

SIA «Bucher Municipal» Ventspilī ražo ielu tīrāmās mašīnas. Uzņēmuma gada pārskatā nav sniegta informācija par to, kas bijis apgrozījuma straujā pieauguma pamatā. Taču 2017. gadā uz Latvijas uzņēmumu tika pārceltas ražošanas līnijas no Šveices un Anglijas uzņēmumiem un uzņēmums praktiski visu saražoto produkciju pārdod radniecīgajām «Bucher Industries AG» grupai piederošajām sabiedrībām.

Bucher Municipal attīstība no 2004. līdz 2018. gadam Infogram SIA «Bucher Municipal» norāda, ka, pieaugot apgrozījumam, pērn pieaudzis vidēji nodarbināto skaits uzņēmumā līdz 376 darbiniekiem no vidēji 324 nodarbinātajiem 2017. gadā.

Tuvāko trīs līdz piecu gadu laikā nav izslēgts, ka Šveices mašīnbūves koncerns Bucher Industries AG izlems par ražošanas tālāku paplašināšanu Latvijā, preses konferencē Ventspilī teica Bucher Municipal prezidents Mihaels Hēzermans (Michael Haesermann).

M. Hēzermans atzinīgi novērtēja valsts un pašvaldības atbalstu jaunās Bucher Schoerling ražotnes tapšanā Ventspilī, taču norādīja, ka veiktās investīcijas ir liels solis ražotnei un potenciālā jauda ir jāapgūst, pirms domāt par tālākiem plāniem.

Db.lv jau rakstīja, ka komunālo automašīnu ražotāja SIA Bucher Schoerling Baltic 1. jūlijā Ventspilī atklāja jaunu ražotni, kas ir jau otrā uzņēmuma rūpnīca Ventspilī. Abas ražotnes ir tehnoloģiski saistītas, jo, pārceļot daļu ražošanas no Vācijas, Latvijā izveidots pilns ražošanas cikls. Kopā abās rūpnīcās nodarbināti vairāk nekā 100 cilvēki. Jaunā ražotne uzbūvēta ar ES struktūrfondu atbalstu programmā Augstas pievienotās vērtības investīcijas. Projektā Ventspilī ieguldīti aptuveni 3,6 miljoni latu, no kriem 1,4 miljoni latu ir ES atbalsts.

Konkursā par mašīnbūves SIA Bucher Schoerling Baltic ražošanas ēkas būvi uzvarējusi SIA S.B.C. ar piedāvāto līgumcenu 968.4 tūkstoši latu.

Pavisam konkursā par ražotnes būvi iesniegti deviņi piedāvājumi, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā. Db jau rakstīja, ka Šveices Bucher Industries koncerns paziņojis par ražošanas reorganizāciju, paplašinot ražotni Latvijā, bet samazinot darbību Vācijā. Ventspilī SIA Bucher Schoerling Baltic paplašinās, izveidojot 40 jaunas darbavietas. Paplašināšanās Ventspilī plānota jaunajā ražotnē Ganību ielā, savukārt veco ražotni Kustes dambī Bucher Schoerling Baltic atbrīvos.

Jaunās ražotnes paplašināšana ietver jaunas piebūves celtniecību, ko plānots pabeigt 2010. gadā, pamazām Ventspilī nodrošinot pilnu ražošanas ciklu - no metāla plāksnes kā izejvielas līdz gatavām ielu tīrāmajām mašīnām. Ventspils ražotnē šveicieši sola ieguldīt ap sešiem miljoniem Šveices franku (ap 4 milj. eiro).

6. novembrī Ventspils domes Iepirkumu komisija gatavojas atvērt piedāvājumus atklātā konkursā „Kredītlīdzekļu piesaiste ražošanas ēkas Nr.2 būvniecībai Ganību ielā 105, Ventspilī”. Objekta pasūtītājs ir Ventspils brīvostas pārvalde, bet ēka tiek būvēta ar mērķi paplašināt mašīnbūvētāja Bucher Schoerling ražošanu, Db informēja Ventspils Brīvostas pārvaldē.

Db jau rakstīja, ka Ventspilī strādājošais Šveices kapitāla mašīnbūves uzņēmums SIA Bucher Schoerling Baltic 2008. gada jūlijā sāka ražošanu jaunuzceltā ēkā Ventspils Brīvostas ražošanas teritorijā Ganību ielā.

Ēkas īpašnieks ir Ventspils pašvaldība, teritorija atrodas Brīvostas pārvaldes valdījumā. 30.jūnijā svinīgi tika parakstīts nomas līgums starp Ventspils Brīvostas pārvaldi un SIA Bucher Schoerling Baltic. Vienlaikus tika parakstīts arī līgums par vēl vienas jaunas ražošanas ēkas - metināšanas halles būvniecību. Jau uzceltajā ēkā ieguldīti vairāk nekā trīs miljoni latu, vismaz tikpat lielas investīcijas plānotas arī nākamjā būvniecības kārtā - metināšanas hallē.

11.septembrī izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe darba vizītē apmeklē Ventspili, lai diskutētu un vienotos par dažādu pakāpju izglītības perspektīvām, īpašu uzmanību pievēršot profesionālajai izglītībai.

Lai vienotos par valsts, reģiona un darba tirgus vajadzībām atbilstošas profesionālās izglītības piedāvājumu, ministre tiksies ar mašīnbūves uzņēmumu SIA Bucher - Schoerling Baltic vadību, apmeklēs uzņēmumu un pārrunās projekta „Mašīnbūves un metālapstrādes nozarē nepieciešamo mācību priekšmetu modernizācija un izstrāde” īstenošanu Ventspils Profesionālajā vidusskolā.

SIA Bucher - Schoerling Baltic ir ilglaicīgs un stabils skolas sadarbības partneris un plānots, ka sadarbības līgums tiks atjaunots arī šajā mācību gadā. Tāpat uzņēmums skolas telpās profesionālās pilnveides iespējas piedāvās saviem darbiniekiem. Lai īstenotu šo ieceri, skola izstrādājusi un iesniegusi licencēšanai Profesionālās izglītības administrācijā 480 stundu tālākizglītības apmācību programmu un 160 stundu profesionālās pilnveides apmācības programmu. Pirmās apmācības plānotas uzsākt šī gada 15.oktobrī.

Apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pērn palielinājusies par 46% salīdzinājumā ar 2017. gadu, tādējādi kļūstot par trešo lielāko rūpniecības centru Latvijā ar iestrādnēm pakāpties vēl augstākā līmenī.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs. Viņš atzīst, ka pirms 15–16 gadiem, kad apstrādes rūpniecības pilsētā faktiski nebija, neviens bez Ventspils vadības neticēja vīzijai par Ventspili kā vienu no lielākajiem rūpniecības centriem Latvijā un vērtēja to kā sapņus.

Fragments no intervijas

Kā pērn strādājusi apstrādes rūpniecība Ventspilī?

2018. gads ir sava veidā unikāls ar to, ka tā laikā apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pieauga par 46% un sasniedza 253 milj. eiro salīdzinājumā ar 173 milj. eiro 2017. gadā. Faktiski Ventspilī strādājošo rūpniecības uzņēmumu produkcijas izlaides pieaugums bija teju 6,5 reizes straujāks nekā Latvijā vidēji. Nenoliedzami, liels apstrādes rūpniecības izlaides pieaugums bijis Jēkabpilī strādājošajiem – par 17%, Rēzeknē – par 15%, Jelgavā – par 14% un Daugavpilī – par 10%, savukārt lielākajos rūpniecības centros Rīgā un Liepājā – tikai par 4%. Protams, pēc rūpniecības produkcijas izlaides neapšaubāms līderis Latvijā ir Rīga ar 2,63 miljardiem eiro pērn, kam seko Liepāja ar 282 milj. eiro, bet trešajā vietā ir Ventspils ar 253 milj. eiro. Taču, paraugoties uz 2002. gada situāciju, kad Ventspilī rūpnieciskās produkcijas apjoms bija vien septiņu milj. eiro apmērā, kas faktiski bija mazākais rādītājs deviņu lielāko Latvijas pilsētu vidū, 2018. gadā iespētais šķiet pārsteidzošs. Iemesls šādām Ventspils pārvērtībām apstrādes rūpniecības sfērā ir saistīts ar gadsimtu mijā akceptētās stratēģijas par pilsētas industrializāciju īstenošana. Faktiski 2000. gadā Ventspilī padomju laika apstrādes rūpniecība dažādu iemeslu dēļ bija likvidējusies, izņemot Ventspils zivju konservu kombinātu un šī uzņēmuma vajadzībām nepieciešamo konservu kārbu (metāla iepakojuma) ražotāju SIA Kalmeta. Tādējādi rūpniecības atdzimšana Ventspilī sākās ar dažiem uzņēmumiem, kur vairums bija mazi, jo tajos nodarbināto skaits bija uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms un tikai vienā darbinieku skaits pārsniedza 20. Atšķirībā no citām Latvijas pilsētām Ventspilī nebija sava flagmaņa, kāds savulaik Liepājai bija Liepājas metalurgs vai Lauma, Valmierai – stikla šķiedras ražošanas uzņēmums, kas joprojām sekmīgi strādā. Pašlaik Ventspilij par flagmani ir kļuvusi SIA Bucher Municipal, kas pašlaik ir Latvijas lielākais mašīnbūves uzņēmums. Ja gadsimta mijā kāds stāstītu, ka Ventspils varētu kļūt par visas Latvijas mašīnbūves centru, klausītāji, visticamāk, stāstītāju uzskatītu par mākoņu stūmēju vai fantazētāju un vienkārši izsmietu. Jāņem vērā, ka mašīnbūve un metālapstrāde pērn ģenerēja 44% no visa produkcijas apjoma Ventspilī. Jāņem vērā, ka tieši šī nozare pērn ražoja produkciju par 112 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2017. gadu (kad tas bija 75 milj. eiro) ir par 37 milj. eiro vairāk. Bez jau minētās SIA Bucher Municipal darbojas arī SIA Malmar Sheet Metal, SIA TC Steel, SIA Ventspils metināšanas rūpnīca. Protams, bez mašīnbūves un metālapstrādes ir attīstījusies ķīmiskā rūpniecība – SIA BioVenta, kas ražo biodīzeli, pārtikas pārstrāde, kokapstrāde, kā arī jaunākā nozare – elektronika.

Viens no vadošajiem elektrovairumtirdzniecības uzņēmumiem Latvijā “Baltijas Elektro Sabiedrība” SIA veic jaunu saules parka būvniecību Ventspilī pēc mašīnbūves uzņēmuma “Bucher Municipal” SIA pasūtījuma.

Saules parka, kurš atrodas Ventspilī, Ganību ielā, plānotā jauda būs 605 kW un tā tiks izmantota uzņēmuma ražotnes vajadzībām. Plānots, ka parks tiks nodots ekspluatācijā šī gada septembrī.

Šobrīd “Baltijas Elektro Sabiedrība” īsteno 15 saules parku projektus klientiem 60 miljonu eiro apmērā.

Edgars Bergholcs, “Baltijas Elektro Sabiedrība” valdes priekšsēdētājs, norāda, ka šis ir vidēja mēroga saules parks, kas spētu saražot elektroenerģiju aptuveni 75 privātmājām: “Šobrīd lielākoties Latvijā korporatīvajā segmentā tiek attīstīti neliela izmēra saules parku projekti ar jaudu līdz 50 kW. Tomēr mūsu portfelī tapšanas stadijā ir vairāki lieli saules parki ar kopējo jaudu 7,5 MW. Kopumā šobrīd šajā segmentā īstenojam ap 15 projektiem ar kopējo jaudu 51 MW. Pakāpeniski arvien vairāk uzņēmumu un pašvaldību uzņēmumu investē līdzekļus saules parku risinājumos. Atšķirībā no privātmāju segmenta, korporatīvo klientu segmentā lēmumi tiek pieņemti pārdomātāk un līdz ar to likumsakarīgi, ka to bums vairāk iezīmējas šogad.”

SIA Hydraulic Bauteile Baltic 2013.gada sākumā Ventspilī plāno uzsākt hidraulisko savienojumu daļu – hidraulisko cauruļu un cauruļvadu savienojumu sērijveida ražošanu jaunā rūpnīcā. Ventspils brīvostas pārvalde ražošanas ēkas būvniecībai iznomājusi zemes gabalu Ventspilī, Rūpniecības ielā 24.

SIA Hydraulic Bauteile Baltic Ventspilī darbību uzsāka 2008.gadā, lai piegādātu hidrauliskās detaļas sadarbības partnerim SIA Bucher Schoerling Baltic. Šobrīd uzņēmums strādā nomātās telpās. Ņemot vērā veiksmīgo darbību Ventspilī, uzņēmums vēlas paplašināt savu darbību un uzsākt hidraulisko savienojumu daļu – hidraulisko cauruļu un šļūteņu savienojumu sērijveida ražošanu.

Ražošanas ēkas būvniecībai izvēlētais zemes gabals Ventspilī ir aptuveni 8050m2 platībā. Uzņēmums plāno būvēt ap 1000m2 lielu ražošanas ēku ar biroja telpām un telpām saražotās produkcijas tirdzniecībai un ražošanas telpām. Ražošanas vajadzībām tiks iegādātas griešanas, presēšanas, virpošanas iekārtas, noliktavas aprīkojums, pacēlāji un cits darbībai nepieciešamais aprīkojums. Projektu plānots finansēt no uzņēmuma un no kredītiestādēm piesaistītiem līdzekļiem. Šīs ražošanas ēkas projekta realizāciju paredzēts veikt līdz 2013.gada sākumam, bet nākotnē uzņēmums apsver iespēju vēl paplašināt savu darbību, būvējot vēl vienu ražošanas ēku.

Vācijas kapitāla SIA Hydraulik Bauteile Baltic apsteidz savu dibinātāju un gatavojas celt ražotni, lai elastīgāk reaģētu uz tirgus pieprasījumu.

SIA Hydraulik Bauteile Baltic ir Vācijas uzņēmuma Hydraulik Bauteile GmbH saistītais uzņēmums, kas Ventspilī darbību uzsāka 2008.gadā. Mērķis bija piegādāt hidrauliskās detaļas ilggadējam sadarbības partnerim SIA Bucher Schoerling Baltic. Iegūstot plašāku noieta tirgu, tika nolemts vairumtirdzniecību papildināt ar mazumtirdzniecību un montāžu. 2012. gadā tika iecerēta jauna ražošanas ēkas būvniecība, tomēr dažādu apstākļu dēļ būvniecību sāks šoruden. Šobrīd uzņēmums gaida būvatļauju jaunās ražotnes celtniecībai Ventspilī.

Pagaidām Hydraulik Bauteile Baltic strādā nomātās telpās vienā no Ventspils rūpniecības zonām. Tā lielākais klients jo- projām ir komunālo mašīnu ražotājs Bucher Schoerling Baltic, taču pakāpeniski Latvijā ir iegūti arī citi klienti. Sākumā tika tirgoti hidrauliskie savienojumi un to rezerves daļas. 2010. gadā iegādāta prese, lai savienojumu montāžu veiktu paši, stāsta Hydraulik Bauteile Baltic pārdošanas vadītājs Alfrēds Grieze. Paplašinot produktu klāstu, uzņēmums pievērsās mazumtirdzniecībai, tika atrasts noieta tirgus arī ārpus Latvijas, un tagad jau ir stabils eksports uz Vāciju. «Jaunās ražotnes būvniecība tiek plānota galvenokārt Vācijas tirgum,» norāda A. Grieze.

Hidraulisko savienojumu ražošanas un tirdzniecības SIA Hydraulic Bauteile Baltic jaunās ražotnes būvniecība Ventspilī tuvojas noslēgumam.

22.oktobrī Ventspilī svin topošās rūpnīcas spāru svētkus. Objekts būve notiek no Ventspils brīvostas pārvaldes nomātā zemesgabalā Ventspilī, Rūpniecības ielā. Rūpnīca paredzēta hidraulisko savienojumu daļu – hidraulisko cauruļu un šļūteņu savienojumu sērijveida ražošanai.

DB rakstīja, ka pagaidām Hydraulik Bauteile Baltic strādā nomātās telpās vienā no Ventspils rūpniecības zonām. Tā lielākais klients ir komunālo mašīnu ražotājs Bucher Schoerling Baltic, taču pakāpeniski Latvijā ir iegūti arī citi klienti. Sākumā tika tirgoti hidrauliskie savienojumi un to rezerves daļas. 2010. gadā uzņēmums iegādājās presi, lai savienojumu montāžu veiktu paši, iepriekš DB informēja Hydraulik Bauteile Baltic pārdošanas vadītājs Alfrēds Grieze. Paplašinot produktu klāstu, uzņēmums pievērsās mazumtirdzniecībai, tika atrasts noieta tirgus arī ārpus Latvijas, un tagad jau ir stabils eksports uz Vāciju. Jaunās ražotnes būvniecība tiek plānota galvenokārt Vācijas tirgum.

SIA Bucher Schoerling Baltic iegādājies iepriekš nomāto ražotni, lai optimizētu finanšu plūsmu un plānotu attīstību.

«Protams, tās ir investīcijas, taču vienlaikus samazinām ikmēneša naudas plūsmu, kas ļauj plānot tālāku apbūvi,» lēmumu pamato SIA Bucher Schoerling Baltic valdes priekšsēdētāja vietnieks, loģistikas un montāžas nodaļu vadītājs Mikus Brakanskis. Lai gan jauno rūpnīcu Šveices kapitāla mašīnbūves uzņēmums Ventspilī atklāja jau 2011.gadā, telpas, tāpat kā vecajā ražotnē, tika nomātas no brīvostas pārvaldes. 2012.gada novembrī uzņēmuma vadība parakstīja līgumu un nostiprināja īpašumtiesības uz gandrīz 3000 m2 plašo ražotni un teritoriju. Ik gadus attīstībai budžetā tiek paredzēts pusmiljons – miljons latu.

Ventspils brīvostas valdes sēdē atbalstīta dažādu rūpniecības projektu attīstība Ventspilī, kuri realizācijas gadījumā varētu radīt līdz 130 jaunām darba vietām, informē Brīvostas pārvalde.

Atbalstīti SIA Bucher Schoerling Baltic un SIA Ventspils Elektronikas fabrika turpmākās attīstības projekti, uzņēmumiem paplašinot esošās ražotnes. Tāpat atbalstīta SIA Valmiera-Andren stiklašķiedru konstrukciju ražotnes izveides uzsākšana, kā arī Ventspilī jauna uzņēmuma SIA EcoPlast iecere uzbūvēt modernu profilētu trīsslāņu polivinilhlorīda lokšņu ražotni.

Projekta realizācija tika atlikta, taču šobrīd sakarā ar izmaksu kritumu ir labvēlīgs laiks attīstības plānu realizācijai, Db skaidroja uzņēmumā. Arī SIA Bucher Schoerling Baltic un SIA Ventspils Elektronikas fabrika par paplašināšanās plāniem paziņoja jau agrāk.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksu kārtību "Baltic International Bank" noguldītājiem, sākot ar ceturtdienu, 22.decembri, informē FKTK pārstāvji.

Tādējādi garantēto atlīdzību izmaksas "Baltic International Bank" noguldītājiem tiks sāktas septītajā darbadienā kopš noguldījumu nepieejamības iestāšanās, kuru FKTK konstatēja ar 13.decembra lēmumu.

Baltic International Bank akcionāri nepiekrīt bankas darbības apturēšanai

"Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumam...

Saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu garantētajai atlīdzībai ir jābūt pieejamai bankas noguldītājiem ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc dienas, kad konstatēta noguldījumu nepieejamība.

Garantēto atlīdzību izmaksai "Baltic International Bank" noguldītājiem ir nepieciešami 43,7 miljoni eiro. Garantētās atlīdzības izmaksas pilnībā veiks no Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF), un šim mērķim nebūs nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta.

Latvijas kredītiestāžu klienti ir valsts aizsardzībā, skaidro FKTK pārstāvji. Valstī izveidotā noguldījumu garantiju sistēma šādā situācijā sniedz risinājumus, kā nodrošināt klientu noguldījumu aizsardzību. FKTK ir nodrošinājusi noguldītāju interesēm atbilstošāko risinājumu un izstrādājusi kārtību, kā tiks organizēta garantētās atlīdzības izmaksas. Garantētās atlīdzības veidā savus noguldījumus saņems 1257 vai 80% no visiem "Baltic International Bank" noguldītājiem.

Garantētās atlīdzības izmaksu FKTK nodrošinās ar Latvijas Bankas starpniecību, izmantojot Latvijas Bankas informācijas sistēmas, tādējādi nodrošinot pēc iespējas ātrāku un noguldītājiem ērtāku garantētās atlīdzības izmaksu Noguldījumu garantiju likumā noteiktajā termiņā.

Garantēto atlīdzību katram noguldītājam izmaksās vienā nedalītā maksājumā eiro valūtā ar pārskaitījumu uz "Baltic International Bank" noguldītāja vārdā atvērtu kontu citā kredītiestādē vai finanšu iestādē, kura darbojas SEPA ("Single Euro Payments Area") zonā.

"Baltic International Bank" klienti - noguldītāji varēs pieteikt sev pienākošos garantēto atlīdzību, izmantojot "Baltic International Bank" internetbankas sistēmu un iesniedzot garantētās atlīdzības pieteikumu.

Tiem bankas klientiem - noguldītājiem, kuriem nav pieejas tiesību "Baltic International Bank" internetbankai, būs iespēja trijos veidos pieteikt garantētās atlīdzības izmaksu - "Baltic International Bank" darba laikā fiziski ierodoties klātienē bankas telpās - Grēcinieku ielā 6, Rīgā, vai iesniegt pieteikumu, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un nosūtīts uz "Baltic International Bank" e-pasta adresi "[email protected]", vai arī nosūtīt notariāli apliecinātu pieteikumu pa pastu uz "Baltic International Bank" adresi - Grēcinieku ielā 6, Rīgā, LV- 1050.

Garantētās atlīdzības pieteikumus nepilngadīgā noguldītāja likumiskajam pārstāvim jāiesniedz Latvijas Bankas telpās tās darba laikā - līdz 30.decembrm (ieskaitot) Latvijas Bankas klientu kasēs Krišjāņa Valdemārā ielā 1B, Rīgā, bet no 2.janvāra Latvijas Bankas jaunajās klientu kasēs Bezdelīgu iela 3, Rīgā.

Saskaņā ar nepilngadīgā noguldītāja likumiskā pārstāvja vai personas, kura sākotnēji atvēra kontu nepilngadīgajam noguldītājam, pieteikumu garantētās atlīdzības izmaksa tiks pārskaitīta uz pieteikumā norādīto kontu, kurš atvērts uz nepilngadīgā vārda citā noguldījumu piesaistītājā un kurā esošo līdzekļu izmantošanas nosacījumi ir līdzīgi tiem, kādi bija noteikti "Baltic International Bank".

FKTK par garantētās atlīdzības (noguldījuma) pārskaitīšanu uz nepilngadīgās personas - noguldītāja kontu citā kredītiestādē nekavējoties rakstiski paziņos nepilngadīgā noguldītāja likumiskajam pārstāvim.

Vienlaikus saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu FKTK uzlikusi par pienākumu "Baltic International Bank" segt FKTK prasījumu izmaksātās garantētās atlīdzības apmērā.

Latvijas Noguldījumu garantiju sistēma paredz līdz 100 000 eiro garantēto atlīdzību katram noguldītājam, kuram ir tiesības uz garantēto atlīdzību. To izmaksā gan fiziskām, gan juridiskām personām par visu veidu noguldījumiem jebkurā valūtā. Garantētā atlīdzība attiecas uz bankas klientu noguldījumiem, uz noguldījumu procentiem, kas uzkrāti līdz noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienai.

Jau ziņots, ka FKTK padome pirmdien, 12.decembrī, ārkārtas sēdē nolēma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu "Baltic International Bank". Savukārt 13.decembrī pieņemts lēmums par noguldījumu nepieejamību bankā.

Vienlaikus policijas speciālo uzdevumu vienība, izsitot ieejas durvis, pirmdienas vakarā ielauzās "Baltic International Bank" ēkā Grēcinieku ielā, Vecrīgā, novēroja aģentūra LETA. Neoficiāla informācija liecina, ka kratīšanas notika arī bankas amatpersonu dzīvesvietās.

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, izmeklēšanas darbības "Baltic International Bank" notikušas kriminālprocesā par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā.

FKTK lēmums paredz, ka 12.decembrī plkst.18 bankai pilnībā bija jāpārtrauc finanšu pakalpojumu sniegšana, ieskaitot klientu maksājumu izpildi. Tas nozīmē, ka no šī brīža "Baltic International Bank" karšu, internetbankas un maksājumu darbība ir apturēta.

Šāds lēmums pieņemts, lai nepieļautu līdzekļu aizplūšanu no bankas un aizsargātu bankas klientu un kreditoru intereses.

FKTK atzinusi "Baltic International Bank" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, un lēmusi neveikt "Baltic International Bank" noregulējumu, proti, neīstenot pasākumus bankas darbības stabilizēšanai.

Šādu lēmumu FKTK pieņēmusi, jo banka ilgstoši nevarēja nodrošināt dzīvotspējīgas stratēģijas ieviešanu. Līdzšinējā darbības stratēģija neatbilda bankas iespējām un nav īstenojama, tāpēc banka ilgstoši nenodrošināja pelnītspējīgu biznesa modeli. Tāpat bankai bijuši nopietni iekšējās pārvaldības trūkumi, tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.

Likums paredz, ka piecu darbdienu laikā no dienas, kad FKTK konstatējusi bankas nespēju izmaksāt noguldījumus, jāpieņem lēmums par noguldījumu nepieejamību. Ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc dienas, kad iestājusies noguldījumu nepieejamība, jāuzsāk garantētās atlīdzības izmaksa.

Savukārt "Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt FKTK lēmumam par bankas darbības apturēšanu un vēlās turpināt darbu. Viņi norāda, ka "Baltic International Bank" pašreiz pietiek kapitāla, un tā ir gatava strādāt arī tālāk, nepieciešamības gadījumā piesaistot jaunu kapitālu un arī jaunus akcionārus.

Bankas akcionāri apliecina, ka "banka ir labā finansiālā stāvoklī un spēj norēķināties ar visiem klientiem, neizmantojot valsts līdzekļus, jo pieejamais operatīvo līdzekļu apjoms ir pietiekams, lai nebūtu nepieciešams izmantot Noguldījuma garantijas fonda līdzekļus".

Lai kredītiestāde varētu turpināt savu darbu un nodrošināt vairāk nekā 200 darbiniekiem darba vietas, "Baltic International Bank" akcionāri ir gatavi meklēt risinājumu ar regulatoriem, kas neparedz licences anulēšanu, bet gan kapitāla turpmāku stiprināšanu un darba turpināšanu.

Iepriekš šī gada martā "Baltic International Bank" ziņoja, ka vairākuma akciju īpašnieki Valērijs Belokoņs un Vilorijs Belokoņs vienojušies par daļu akciju pārdošanu Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) šeiham Hamadam bin Halifam bin Mohammedam al Nahjanam, kurš tādējādi kļūtu par bankas lielāko akcionāru. Darījumu bija plānots pabeigt pēc Eiropas Centrālās bankas un FKTK apstiprinājuma saņemšanas, taču tāds netika saņemts.

Augustā FKTK padome piemēroja "Baltic International Bank" soda naudu 5325 eiro apmērā par revidēta gada pārskata savlaicīgu neiesniegšanu un nepubliskošanu.

"Baltic International Bank" šogad deviņos mēnešos strādāja ar zaudējumiem 7,186 miljonu eiro apmērā, kas ir 3,6 reizes vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Bankas aktīvi 2022.gada 30.septembrī bija 195,29 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,1% jeb 14,88 miljoniem eiro mazāk nekā 2021.gada beigās, kad "Baltic International Bank" aktīvi bija 210,171 miljons eiro.

Septembra beigās "Baltic International Bank" kapitāla un rezervju apmērs bija 33,519 miljoni eiro, kas ir par 8,3% mazāk nekā 2021.gada beigās.

"Baltic International Bank" pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 5,091 miljona eiro apmērā, kas ir 4,3 reizes vairāk nekā 2020.gadā. Savukārt bankas aktīvi 2021.gada 31.decembrī bija 210,771 miljona eiro apmērā, kas ir par 3,1% jeb 6,675 miljoniem eiro mazāk nekā 2020.gada beigās.

Bankas lielākie akcionāri 2022.gada septembra beigās bija Valērijs Belokoņs (38,13%) un Vilorijs Belokoņs (21,3%). Pēc aktīvu apmēra "Baltic International Bank" 2021.gada beigās bija 10.lielākā banka Latvijā.

Mašīnbūves uzņēmuma SIA «Bucher Municipal» valdē iecelti divi jauni valdes locekļi, tostarp par valdes priekšsēdētāju iecelts Marco Meier, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmuma valdes locekļa amatā apstiprināts Thomas Walter Brustio. Valdē turpina darboties valdes locekle Zane Markvarte.

Attiecīgi uzņēmuma valdi atstājuši David Francis Bishop, kurš līdz šim pildīja valdes priekšsēdētāja pienākumus, un Peter Graham Rhodes, kurš bija valdes loceklis. Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 15. oktobrī.

SIA «Bucher Municipal» Ventspilī ražo ielu tīrāmās mašīnas. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Šveicē reģistrētā kompānija «BUCHER-GUYER AG».

SIA «Bucher Municipal» 2018. gadā strādāja ar apgrozījumu 77,222 miljonu eiro apmērā, bet uzņēmuma peļņa bija 4,878 miljoni eiro. Uzņēmums nodarbināja 376 darbiniekus.

"Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumam par bankas darbības apturēšanu un vēlās turpināt darbu, pavēstīja bankas pārstāvji.

Viņi norāda, ka "Baltic International Bank" pašreiz pietiek kapitāla, un tā ir gatava strādāt arī tālāk, nepieciešamības gadījumā piesaistot jaunu kapitālu un arī jaunus akcionārus.

Bankas akcionāri apliecina, ka "banka ir labā finansiālā stāvoklī un spēj norēķināties ar visiem klientiem, neizmantojot valsts līdzekļus, jo pieejamais operatīvo līdzekļu apjoms ir pietiekams, lai nebūtu nepieciešams izmantot Noguldījuma garantijas fonda līdzekļus".

Lai kredītiestāde varētu turpināt savu darbu un nodrošināt vairāk nekā 200 darbiniekiem darba vietas, "Baltic International Bank" akcionāri ir gatavi meklēt risinājumu ar regulatoriem, kas neparedz licences anulēšanu, bet gan kapitāla turpmāku stiprināšanu un darba turpināšanu.

"Baltic International Bank" klientiem garantētajās atlīdzībās līdz šim ir izmaksāti 12,976 miljoni eiro, informē Latvijas Bankā.

Centrālajā bankā informē, ka līdz piektdienas, 13.janvāra, dienas beigām noguldījumus garantētās atlīdzības veidā bija saņēmis 461 "Baltic International Bank" noguldītājs.

No visiem noguldītājiem, kuri līdz šim ir saņēmuši garantēto atlīdzību, 71,8% ir iekšzemes klienti.

Jau vēstīts, ka 22.decembrī sākās garantēto atlīdzību izmaksas "Baltic International Bank" noguldītājiem.

Garantēto atlīdzību izmaksai "Baltic International Bank" noguldītājiem ir nepieciešami 43,7 miljoni eiro. Garantētās atlīdzības veidā noguldījumus saņems 1257 bankas klienti jeb 80% no visiem "Baltic International Bank" noguldītājiem.

Garantētās atlīdzības izmaksas pilnībā veiks no Latvijas Noguldījumu garantiju fonda, un šim mērķim nebūs nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta.

Metālapstrādes un mašīnbūves nozares uzņēmumu darbību 2017. gadā ietekmējusi gan konkurence, gan tirgus pieprasījuma izmaiņas, gan arī politiķu lēmumi.

Tā situāciju 2017. gadā vērtē paši nozares uzņēmēji. To rāda arī DB veidotais nozares 100 lielāko uzņēmumu saraksts pēc pašu uzņēmēju un Lursoft datubāzē iesniegtajiem gada pārskatu datiem. Jārēķinās, ka vairāku uzņēmumu gada pārskata gads būtiski atšķiras no kalendārā gada un, iespējams, kāds no uzņēmumiem ir palicis ārpus šī nozares lielāko uzņēmumu saraksta, taču tas nemaina lietas būtību.

Pēc Metālapstrādes un mašīnbūves rūpniecības asociācijas aprēķiniem, nozares pērnā gada apgrozījums lēšams 1,5 miljardu eiro apmērā. Nozares TOP 100 uzņēmumu kopējais neto apgrozījums 2017. gadā pārsniedza vienu miljardu eiro, kas ir par 158,82 milj. eiro jeb 18,7% vairāk, nekā tas bijis 2016. gadā, kad šo pašu uzņēmumu apgrozījums bija 847,27 milj. eiro. Te gan jāņem vērā, ka vairākiem nozares uzņēmumiem pērnais gads ir bijis sliktākais pēdējos gados, ir arī tādi, kuri kļuvuši maksātnespējīgi. Tas ir saistīts ne tikai ar notiekošo konkrētā produkcijas segmenta tirgū, bet arī ar citiem procesiem. No lielajiem nozares uzņēmumiem 46 kompānijas ir spējušas būtiski – par vairāk nekā 20% – kāpināt neto apgrozījumu, savukārt 14 ir tādas, kurām tas sarucis, pārējām tas palicis aptuveni 2016. gada līmenī. Neto apgrozījuma pieaugumu miljonu līmenī spējušas īstenot 42 kompānijas.

Krievijas kompānijas UralVagonZavod 20 milj. eiro vērtā dzelzceļa kravas vagonu ražotne reanimēs smagās mašīnbūves nozari Latvijā, kā arī veicinās Latvijas-Krievijas ekonomisku sadarbību

Tieši tādēļ Jelgavā topošās a/s UVZ Baltija rūpnīcas simboliskās kapsulas ielikšanā piedalījās Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš un Krievijas rūpniecības un tirdzniecības ministrs Deniss Manturovs.

Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš uzsver, ka iecerētā ražotne Latvijā radīs jaunu smagās mašīnbūves jomu – dzelzceļa kravas vagonu ražošanu, kāda nav bijusi, un vienlaikus papildinās transportlīdzekļu ražotāju rindas līdzās a/s Rīgas kuģu būvētava, a/s Amo Plant, SIA Bucher Schoerling Baltic u.c.