Kopējā Altum riska kapitāla portfeļa investīciju summa metālapstrādes uzņēmumos ir 3,2 miljoni eiro.

«Ražošanā ir atļauts ieguldīt visiem riska kapitāla fondiem visās uzņēmumu attīstības stadijās, un iespējamais investīciju apjoms ir līdz pat 3,75 milj. eiro. Līdz šim finansētie uzņēmumi riska kapitāla investīcijas izmantojuši tieši izaugsmes finansēšanai,» informē Sandra Eglīte, Altum sabiedrisko attiecību speciāliste. Šobrīd Altum riska kapitāla portfelī metālapstrādes nozarē ir BaltCap investīcija SIA Amateks, ZGI-3 investīcija SIA Mārupes Metālmeistars un Expansion Capital investīcijas uzņēmumā SIA SFM Latvia un saistītajā SFM Jelgava. Kopējā investīciju summa šajos uzņēmumos ir 3,2 milj. eiro, kur daļa ir Altum un daļa – privātais finansējums.

Lielākais koka palešu un palešu apmaļu ražotājs SIA Kronus, investējot 2,2 milj. eiro, attīstīs metālapstrādi — metāla ruļļu griešanu sloksnēs, tādējādi ar nepieciešamo produkciju nodrošinot ne tikai savu rūpnīcu, bet arī citus patērētājus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Kronus valdes priekšsēdētājs Igors Ževaks. Viņš norāda, ka koka iepakojuma ražošanai ir nepieciešamas metāla komplektējošās detaļas, piemēram, eņģes, kuru ražošanu uzņēmums jau bija aizsācis iepriekš, un šāds solis ļoti būtiski palīdzējis noturēt konkurētspēju tirgū, jo īpaši pēc karadarbības sākšanās Ukrainā.

Fragments no intervijas

Vai šogad plānojat sasniegt 100 milj. eiro neto apgrozījumu?

Patiešām tāds, kāds ir 2022. gads, līdz šim nav pieredzēts, jo pieprasījums piedzīvojis ļoti būtisku turbulenci. Līdz karam Ukrainā ir viens posms, pēc tam jau ir pavisam cita situācija — panisks pieprasījuma un cenu pieaugums, bet visa pārvadāšanai ir nepieciešamas paletes un to apmales, kam sekoja stabilizācija, un pašlaik var jau sajust atsaluma vēsmas tieši gaidāmās ziemas un enerģētiskās krīzes kontekstā. Piemēram, ir plaša mājas preču sortimenta veikalu ķēdes, kuras plāno atteikties no augu tirdzniecības, tādējādi samazinot siltuma un apgaismojuma izmaksas. Nenoliedzami gads vēl nav beidzies, bet šogad 100 milj. eiro neto apgrozījums, visticamāk, tiks sasniegts, taču perspektīvā tas būs pat vēl lielāks. Ir skaidrs, ka 2023. gadā būs pārmaiņas un tas vairāk atgādinās 2009. gadu, kad pieprasījums noslāpa, vai 2010. gadu, kad pieprasījums strauji pieauga.

Pieaugoša ģeopolitiskā nenoteiktība un spriedze pasaules tirdzniecībā iezīmē arī 2025. gada ekonomisko ainavu Baltijā, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākais reģionālais risku pārskats.

Kamēr Lietuva un Igaunija demonstrē izaugsmes pazīmes, Latvijas ekonomika turpina atpalikt, lai gan redzamas pirmās stabilizācijas pazīmes. Pēc 0,4% IKP samazinājuma 2024. gadā un vēl viena krituma (-0,3%) šī gada pirmajā ceturksnī, Latvijas ekonomika 2025. gadā lēni turpina atgūties. “Coface” prognozē, ka šogad IKP pieaugums būs vien 0,6%, kas ir zemākais rādītājs starp Baltijas valstīm. Salīdzinājumam – Lietuvai prognozēta 2,6% izaugsme, bet Igaunijai – 1,5%.

Tomēr skatoties uz 2026. gadu, Latvijas izaugsmes potenciāls uzlabojas, paredzot, ka IKP pieaugs līdz 1,8%. Neskatoties uz pozitīvo virzību, šie rādītāji joprojām atpaliek no Lietuvas (2,8%) un Igaunijas (2,2%).

Rūpniecības jūlija datos ir jūtams viegls vasaras un karstuma sagurums. Viss it kā ir labi, viss notiek, taču, pārlasot jaunāko statistiķu ziņojumu, rodas rutīnas sajūta pēc tam, kad ir redzēti pirmā pusgada spilgtie skaitļi.

Jūlijā pieaugums griezumā ir līdzīgs kā gadā kopumā, reālais ražošanas apjoms bija par 7,9 % lielāks nekā pirms gada (pirmajos 7 mēnešos kopā +8,9 %). Tāpat kā Latvijas debesīs jūlijā “noparkojās” anticiklons, tā apstrādes rūpniecības izlaide salīdzinājumā ar jūniju ir palikusi uz vietas, mēneša pieaugums ir precīzi 0,0 %.

Gandrīz visas svarīgākās apakšnozares ir ar plusu gada griezumā, izņemot mūsu rūpniecības bēdu māsu - pārtikas pārstrādi, kurai no šī statusa palīdzēs izkļūt vērienīgās notiekošās un vēl plānotās investīcijas zivju un graudu pārstrādē, saldumu ražošanā. Ir nozares, kurās spilgtākie pieauguma skaitļi jau ir aiz muguras, kas galvenokārt skaidrojams ar bāzes efektu jeb to, ka dziļākais kritums bija pērn pavasarī, tāda ir autobūves nozare.

Ir tapis zināms, ar ko Liepāja ir gudrāka par Vašingtonu. Vašingtonā, kur fokuss ir uz Balto namu, tā saimnieks ir nācis klajā ar atziņas pērli – «bez tērauda nav valsts».

Nudien neapskaužu Donalda Trampa padomnieku komandu, kuras IQ, aizejot vadošiem savu jomu ekspertiem, gan krītas ar katru nedēļu. Protams, ikvienā par pilnu ņemamā valstī mūsdienās ir arī šāda vai tāda metālapstrāde, tomēr paskaidrot, kāpēc tieši tērauda industrija ir valstiskuma būt vai nebūt, ir murgains pasākums. Aizsardzības industrija nav arguments, jo tā kopējā ekonomikā mūsdienīgā valstī no metalurģijas patērē vien tik, cik melns aiz naga.

Arī sakarīgi dažādotā reģionā un pilsētā tas nav izšķirīgais rādītājs, par ko mums zinās stāstīt liepājnieki, kuru identitātē, jādomā, vējš ieņem ievērojamāku un vienojošāku vietu par metalurģiju. Par vienojošo tad arī ir runa, un ne velti par ASV globālās līderības visspēcīgāko šķautni tiek saukta ideja – ideja ir Amerikas pamatā jeb slavenais Amerikas sapnis, kurā vienoties tur ļauts katram. Vai vismaz bija vēl pirms gada, kad Baltā nama saimnieks sāka savu tautu dalīt sapņa cienīgajos un necienīgajos.

Stagnācijā būvniecībā ir galvenais iemesls apstrādes rūpniecības vājumam, un sagaidāms, ka arī turpmākajos mēnešos apstrādes rūpniecībā turpinās valdīt lejupslīde, pavēstīja banku ekonomisti.

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Puķe atzīst, ka apstrādes rūpniecība arī trešajā ceturksnī ir bijusi vāja, saglabājot otrā ceturkšņa ražošanas apjomu līmeni, un rūpju rievu rūpniecības pierē nemainīgi liek raukt Latvijas rūpniekiem tik svarīgā būvniecības segmenta vājums. Puķe arī atzīst, ka eksportējošajiem ražotājiem ir vēl kāds aktuāls sekmes vājinošs faktors minams - konkurētspējas vājināšanās pazīmes eksporta tirgos.

Ekonomiste skaidro, ka Latvijas ražotāji ir vidēji mazāki, nekā ierasts Eiropas Savienībā, un tam ir savas priekšrocības un trūkumi. Pie priekšrocībām Puķe min lielāku saimniekošanas elastību, kas lieti noder dažādu izaicinājumu periodos - kā tas bija pandēmijas laikā vai brīdī, kad Krievija uzbruka Ukrainai, un daudziem ražotājiem bija steigšus jāatrod citi izejmateriālu piegādes kanāli vai noieta tirgi. Tāpēc būvniecības vājuma periods nav izņēmums, un ražotāji meklē veidus, kā cenu konkurences pasliktinājuma un pieprasījuma krituma pēc standartprodukcijas apstākļos uzlabot sekmes.

Neraugoties uz Krievijas invāziju Ukrainā un ar to saistītajām problēmām — īslaicīgu tērauda deficītu un šim svarīgajam izejmateriālam novēroto cenu lēcienu -, metālapstrādes un mašīnbūves nozares kopējie ienākumi pērn sasnieguši līdz šim vēsturiski augstāko līmeni un pārsniedz 2,5 miljardus eiro.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Metālapstrādes un mašīnbūves rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds. Viņaprāt, fakts, ka sarežģītajā 2022. gadā nozarei izdevies panākt ienākumu pieaugumu vidēji par 20-22%, ir uzskatāms par pārsteidzoši labu rezultātu, kas tikai apliecina uzņēmēju spēju ātri un elastīgi pielāgoties jaunajiem apstākļiem.

Fragments no intervijas

Kāds nozarei bija 2022. gads?

Ne tikai mašīnbūve un metālapstrāde, bet būtībā visa tautsaimniecība ne tikai Latvijā un Eiropā, bet pat visā pasaulē strādāja vairāku izaicinājumu apstākļos. Principā 2022. gads bija turpinājums tiem izaicinājumiem, kuri sākās 2020. gadā līdz ar Covid-19 pandēmijas ierašanos un ar tās ierobežošanu saistītajiem pasākumiem ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā un pasaulē. Viens no faktoriem bija loģistikas piegāžu ķēžu lēnums vai sliktākajā gadījumā – pārtrūkšana. Vēl 2021. gada nogalē aizsākās energoresursu cenu pieaugums. 2022.gada lielākie izaicinājumi, protams, saistīti ar sekām, ko radīja kara sākums Ukrainā. Kara ietekmē radās trīs pamata problēmu grupas: materiālu (galvenokārt tērauda) pieejamība, enerģētiskā krīze un eksporta tirgi. Nenoliedzami, ka lielākās problēmas 2022.gada martā daudziem Latvijā strādājošajiem uzņēmumiem radās saistībā ar izejmateriālu pieejamību. Krievija tradicionāli bija bijusi lielākais tērauda izejmateriālu piegādātājs.

Apstrādes rūpniecība jūnijā ir pavājinājusies un dažām tās apakšnozarēm arī nākotnes prognozes nav labas, tā apstrādes rūpniecības jūnija datus vērtē banku analītiķi.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka apstrādes rūpniecības jūnija dati, kā arī pirmā pusgada kopējie rezultāti no vienas puses rāda spēcīgu attīstību pirmajā pusgadā un uz globālā fona atzīstamu sniegumu arī vēl jūnijā. Taču aina dažādās apakšnozarēs ļoti kontrastē un sniedz atšķirīgus nākotnes signālus. Jūnijā attiecībā pret pērno jūniju jeb gada griezumā apstrādes rūpniecība auga par 3,1%, bet pret maiju saruka par 3,5%. Pirmajā pusgadā kopā ražošana auga par 6,5%.

Apģērbu un audumu ražošana pirmajos sešos mēnešos gada griezumā augusi par attiecīgi 5% un 6,6%, jūnijā sniegums bijis vēl labāks. Lai samazinātu piegādes riskus, daudzi tirgotāji izvieto pasūtījumus tuvāk patērētājiem, šī tendence mūsu ražotājiem vēl sniegs daudz iespēju.

Ja mēs gribam panākt attīstītāko valstu dzīves līmeni, mums jābūt labākiem par citiem, nevis tādiem pašiem.

Tā intervijā "Dienas Biznesam" pauž Viktors Bolbats, Baltic International Bank valdes priekšsēdētājs, mudinot paralēli cīņai pret terorisma finansēšanu, naudas atmazgāšanu un finanšu noziegumiem, izmantojot finanšu sistēmu, kas neapšaubāmi ļoti svarīga, daudz intensīvāk veicināt valsts attīstību, investīciju piesaisti.

Nedēļas lielā tēma - uzņēmējdarbība Latvijas reģionos, investīciju piesaiste, kā arī valsts un pašvaldību tam atbalsts vai pretestība. Analizējam šo jautājumu arī administratīvi teritoriālās reformas kontekstā.

Vēl uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 16. marta numurā lasi:

Neskaidrības par to, vai ziemā uzņēmumiem pietiks energoresursu, cik tie maksās un kādi būs valdības atbalsta pasākumi, rada bažas, kā izdzīvot un kā rast labākos risinājums biznesa un darba vietu saglabāšanai – to Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zemgales reģiona padomes organizētā Biznesa klubā Bauskā secināja Zemgales uzņēmēji.

Nevienam no viņiem nav šaubu, ka ziema būs sarežģīta, tādēļ uzskata, ka palīdzība no valsts puses nepieciešama nekavējoties.

«Gada sākumā tika prognozēts, ka inflācija Latvijā varētu būt 10%, bet šobrīd redzam - līdz gada beigām tā varētu kāpt apmēram līdz 25%. Lai gan atsevišķās tautsaimniecības jomās, piemēram, metālapstrādē vērojama izejvielu cenu stabilizācija, tomēr tās joprojām ir augstas. Lielākā problēma ir tas, ka energoresursu pakalpojumu piegādātāji šobrīd neslēdz ilgtermiņa līgumus un nefiksē cenu, tādēļ uzņēmējiem ir grūti plānot finanses, un, nesaņemot atbalstu, var nākties uz laiku apturēt darbu un atlaist darbiniekus, kas būs milzu slogs valsts sociālajam budžetam,» pasākuma laikā uzsvēra LTRK Zemgales reģiona padomes vadītājs Imants Kanaška.

Zemākās mēneša darba algas likme asociētajam profesoram šogad bija 1404 eiro mēnesī, docentam 1124 eiro mēnesī, bet, piemēram, vidējais Rīgas 3. arodskolas 2018. gada absolvents bez zinātņu doktora grāda 2021. gadā saņēma 1057 eiro mēnesī.

Fragments no raksta

Vērtējot vidējo algu Latvijas profesionālās izglītības iestādēs atbilstoši profesionālās izglītības absolventu monitoringa rezultātiem ir jāsecina, ka no 2018. gada absolventiem 2021. gadā vislielākā vidējā mēnešalga bija profesionālās vidusskolas Victoria absolventiem – 1359 eiro mēnesī. 2022./2023.m.g. profesionālajā vidusskolā Victoria bija 388 audzēkņi, kas bija 1,4% no visiem profesionālās izglītības iestādēs studējošajiem. Profesionālā vidusskola Victoria ir Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas (RISEBA) dibināta izglītības iestāde, kura kopš 2006.gada īsteno vidējās profesionālās izglītības programmu un kas sevi reklamē kā “vienīgo privātās profesionālās vidējās izglītības iestādi”. Victoria absolventi var iegūt profesiju daudzās nozarēs, kā, piemēram, audiovizuālās komunikācijas dizainera asistents, grafikas dizainera asistents, interjera dizainera asistents, loģistikas darbinieks, viesmīlības pakalpojumu speciālists, mazumtirdzniecības komercdarbinieks, rūpniecības komercdarbinieks, reklāmas pakalpojumu komercdarbinieks, programmēšanas tehniķis.

Ja dažās Eiropas valstīs ASV tarifu jutīgi uzņēmumi ar optimismu raugās nākotnē, citviet pieaug piesardzība un nenoteiktība. Analizējot regulārās uzņēmēju un patērētāju aptaujas Eiropas Savienības (ES) valstīs, jau var prognozēt, kā tuvākajos mēnešos mainīsies noskaņojums Eiropā un Baltijas valstīs.

Svarīgākais secinājums: tuvākajā laikā eirozonas ekonomiskais cikls atkal palēnināsies, un var novērot satraukuma pieaugumu ES patērētāju vidū, kas varētu vēl vairāk vājināt iekšējo patēriņu ES valstīs.

Īstermiņa optimisms ES uzņēmumu vidū

Tarifu jutīgas nozares ir ķīmiskā un farmaceitiskā rūpniecība, plastmasas un gumijas izstrādājumu ražošana, melno un krāsaino metālu, metālizstrādājumu ražošana, datoru, elektronikas un optikas produktu ražošana, elektrisko iekārtu ražošana, mašīnu un iekārtu ražošana, autotransporta un citu transportlīdzekļu ražošana. Šīs nozares varētu tieši izjust tarifu ietekmi.

Lai gan ASV noteikto tarifu tieša ietekme uz tarifu jutīgām jomām pagaidām nav redzama, situācija kļūst arvien saspringtāka. Eirozonas uzņēmumu noskaņojums lielākajā daļā tarifu jutīgu sektoru joprojām ir stabils, taču šī stabilitāte var izrādīties iluzora. Vienlaikus eiropiešu pārliecība par stabilitāti ekonomikā samazinās: aprīlī tika fiksēti sliktākie patērētāju noskaņojuma rādītāji pusotra gada laikā. Vācijas transporta uzņēmumi, kas pirmajā ceturksnī optimistiski vērtēja eksporta pieaugumu uz ASV, aprīlī būtiski pasliktināja savas prognozes.

Sadarbības partnerus jau sākumstadijā meklē aiz valsts robežām

Šobrīd vēl nav daudz, ar ko lepoties, taču gadu ilgās saimnieciskās darbības laikā viss sakārtots tā, lai sāktu uzņemt apgriezienus, saka SIA Rare Power īpašnieks Eduards Griezītis. Uzņēmums ražo metāla komponentes, iekārtas un konstrukcijas.

Abās galda pusēs

Pirmo pieredzi uzņēmējdarbībā E. Griezītis ieguva jau tūlīt pēc vidusskolas. Kurzemes Biznesa inkubatora paspārnē viņš kopā ar draugu nodibināja uzņēmumu, kas nodarbojās ar grafiti tīrīšanu no sienām. Lai arī tas bija veiksmīgs, dažādu apstākļu dēļ pēc laika E. Griezītis saprata, ka nepieciešams iet citu ceļu. Pievērsās metālapstrādes jomai. Pirmo darba pieredzi nozarē E. Griezītis guva uzņēmumā Medzes Components Liepājas pievārtē, strādājot par metināšanas robotu, CNC virpu un CNC frēžu operatoru. Pēc dažiem gadiem pārgāja uz citu tās pašas jomas uzņēmumu – Jensen Metal Liepājā. Vispirms strādāja par maiņas atbildīgo, bet drīz vien sākās strauja karjeras izaugsme. «Nezinu, vai tā ir laba īpašība, bet es sev gribu pierādīt, ka varu izdarīt to, ko nevar citi, vai varu izdarīt labāk par citiem. Man ir lielas ambīcijas, kas ne vienmēr piepildās, taču tas ir iekšējais dzinulis, kas visu laiku dzen uz priekšu,» saka E. Griezītis. «Iespējams, tā arī bija mana veiksmes atslēga.»

Latvijā līdz 12. maijam turpinās ārkārtas situācija, kas izsludināta, lai apstādinātu koronavīrusa Covid-19 izplatību. Ierobežojumi ekspertiem liek analizēt situāciju un paredzēt iespējamos riskus.

Covid-19 pandēmijas krīze Latvijā skārusi visas tautsaimniecības nozares un atstās ietekmi uz turpmāko ekonomikas attīstību ilgtermiņā, liecina Ārvalstu investoru padomes un Rīgas Ekonomikas augstskolas veiktais pētījums.

Vēl viens risks – deflācijas gaidas, kas samazina motivāciju investēt, patērēt un palielina esošo parādu vērtību, padarot grūtāku to atdošanu.

Savukārt veselības aprūpē par galveno izvirzīta nepieciešamība apkarot koronavīrusu, atstājot novārtā citu slimību profilaksi.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 21. aprīļa numurā:

Aprīlī noslēgušies apjomīgi atjaunošanas darbi industriālajās ražošanas telpās NP Jelgavas biznesa parkā, kur investēti kopumā trīs miljoni eiro, informē NP Jelgavas biznesa parka valdes priekšsēdētājs Kristaps Kučinskis.

Investīcijās ietvertas ne tikai atjaunoto telpu rekonstrukcijas izmaksas, bet arī ugunsgrēka radīto postījumu seku likvidēšana, teritorijas sakārtošana. Pēc 2019.gadā notikušā ugunsgrēka atjaunoti un pilnībā rekonstruēti kopumā 3456 m2, un šobrīd visas atjaunotās telpas ir iznomātas.

NP Jelgavas biznesa parks, kas atrodas bijušajā RAF mikroautobusu rūpnīcas teritorijā, ir viens no apjomīgākajiem rekonstruētajiem industriālajiem parkiem Latvijā.

Vēsturiski lielākā mašīnbūves rūpnīca Baltijā arī šodien vietējiem un ārvalstu uzņēmējiem nodrošina plašas ražošanas telpas un lieljaudas energo padevi. Esošo nomnieku profils aptver visdažādākās ražošanas un pakalpojumu nozares: te tiek ražotas koka paneļu mājas un masīvkoka paneļi, veikta metālapstrāde un metāla izstrādājumu ražošana, stikla pakešu logu, gumijas izstrādājumu un komunikācijas šahtu moduļu ražošana, plastmasas otrreizējā pārstrāde u.c.

Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) un AS Daugavpils satiksme parakstījusi līgumu par četru četrasu tramvaju vagonu piegādi par kopējo summu 7,4 miljoni eiro atbilstoši Daugavpils pilsētas pašvaldības Centralizēto iepirkumu nodaļas Iepirkumu komisijas 27. septembra lēmumam.

Tramvaji tiks piegādāti iepirkumu procedūras “Videi draudzīgu tramvaju vagonu iegāde Daugavpils pilsētā” ietvaros.

DLRR iepirkumā piegādājamos tramvaju vagonus ražos uz vietas savā rūpnīcā Daugavpilī, tādējādi uzsākot jaunu darbības virzienu.

“Līdz ar šo pasūtījumu varam likt lietā rūpnīcas kompetenci un iespējas, kas, savukārt, ļaus parādīt mūsu priekšrocības pasūtītājiem arī ārpus Latvijas robežām. Eiropā, un it sevišķi Austrumeiropā, ir būtisks pieprasījums pēc tramvajiem tieši vidēju un mazu pilsētu segmentā, kas būs DLRR tramvaju vagonu ražošanas galvenais mērķa tirgus,” saka Anastasija Udalova, DLRR padomes priekšsēdētāja.

Tramvaju ražošana tiek uzsākta nekavējoties, bet to piegādes termiņš ir 2023. gada nogale.

Latvijā pērn visvairāk jaunu investīciju projektu – 21 – ir realizēti Rīgā, kam seko Daugavpils un Valmiera ar 3 jauniem investīciju projektiem katrā. Tā liecina jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) investīciju pievilcības pētījums EY Attractiveness Survey Europe, kas analizē investīciju datus un apkopo investoru viedokļus.

Vēl divi jauni ārvalstu investīciju projekti pagājušajā gadā ir īstenoti Ogrē un pa vienam Dobelē, Madonā un Mārupē. Rīgā no 21 projekta 16 ir bijuši jauni, bet 5 ir esošo uzņēmumu darbības paplašināšanas.

“Rīgas vadība jauno investīciju piesaistē ir dabiska, ņemot vērā gan darbaspēka tirgus lielumu, gan loģistikas un infrastruktūras pieejamību. Taču šie rādītāji ir signāls, ka Latvijā daudzām pilsētām ir jāpieliek pūles, lai atrastu savu īpašo piedāvājumu investoriem, kā arī valstiskā līmenī ir jādomā, kā mērķtiecīgi virzīt investorus uz reģioniem. Jāņem vērā, ka pat viens ārvalstu investīciju projekts salīdzinoši nelielā pilsētā rada pilnīgi jaunu, pozitīvu ekonomisko dinamiku pilsētas iedzīvotājiem,” saka Guntars Krols, EY partneris Baltijas valstīs.

Aizvadītā gada eksporta nozaru ceļš bija celmu lauks – kopējais pieaugums bija lēns uz iepriekšējās desmitgades snieguma fona. Krīzē nonāca nozares, uz kurām ierasti paļaujamies kā uzticamām izaugsmes virzītājām, piemēram, kritās biznesa pakalpojumu eksports, kā arī metālapstrādes un mašīnbūves izlaide, secināts Luminor ekonomista Pētera Strautiņa reģionu ekonomiku pētījumā.

Tomēr reģionu piemēri rāda, ka pat tad, kad veidojas nelabvēlīgi tirgus apstākļi, aktīva rīcība un mērķtiecīga attīstības politika spēj mazināt negatīvo ietekmi un ļaut sasniegt izaugsmi. Tas atspoguļojas arī P.Strautiņa pētījumā, kas rāda, kā eksporta ienākumi “nogulsnējas” dažādās pilsētās un novados.

Latvijas pilsētu un novadu ekonomikas ir atšķirīgas, tāpēc to salīdzinošo sniegumu ietekmē vadošo nozaru noieta tirgu dinamika. Taču ir pašvaldības, kas spītē liktenim. To pērn spēja Smiltenes novads, uzvarot pašvaldību eksporta ekonomiku sacensībā, par spīti izteiktai atkarībai no meža nozares, kurai pērno gadu var raksturot kā viduvēju. Vidējo pieauguma tempu divkārt pārsniedza arī Alūksnes novads ar tā izteikti “mežaino” ekonomiku. Tā nav nejaušība – abi novadi pērn bija sekmīgi investīciju piesaistē, kā arī turpināja baudīt iepriekšējo gadu pūliņu augļus – paveikto ražošanas jaudu palielināšanā un jaunu produktu radīšanā. Savukārt skatot, kurās pašvaldībās tika panākts lielākais eksportējošo uzņēmumu algu pieaugums aizvadītajā desmitgadē, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, redzam, ka meža nozarē (mežsaimniecība un kokapstrāde) desmitgades maratonskrējiena uzvarētāji ir Smiltenes, Siguldas un Ventspils novadi. Inženierijas (metālapstrāde, mašīnbūve un elektronika) nozarēs tie ir Līvānu, Mārupes novadi un Liepāja. Savukārt pārtikas un dzērienu ražošanā tie ir Ādažu, Dobeles novadi un Rēzekne.

Šis gads, ņemot vērā krīzes ietekmi, Latvijas ekonomikai būs īpašs, taču turpmākajos gados gaidāma strauja Latvijas ekonomikas atgūšanās, taču paredzams, ka tautsaimniecība iepriekšējā līmenī visdrīzāk atgriezīsies 2022.gadā, vebinārā "Mājokļu tirgus: cenas, piedāvājumi, tendences" prognozēja "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Pasaules ekonomikas prognozes iepriekšējā līmenī turējās līdz marta sākumam, un šķita, ka 2020.gads būs mierīgs un garlaicīgs, bet martā notika straujas izmaiņas, tādēļ aprīlī lielās starptautiskās institūcijas un bankas šīs prognozes pārskatīja, sagaidot, ka eirozonā ekonomikas kritums varētu būt 7-8%.

Šķiet, ka Latvijā kritums varētu būt mazāks, ņemot vērā, ka vīrusa gadījumu skaits ir salīdzinoši zems un rūpniecības eksporta struktūra ir tāda, kurai vīruss draud mazāk, taču skaidrs, ka šis gads nebūs labākais, kāds bijis, atzīst eksperts.

Akciju tirgi, kas savā ziņā ir ekonomikas noskaņojuma mērītāji, pēc lielā šoka sāk atgūties, taču nav zināms, cik ilgi šī atgūšanās turēsies, un ir daļa analītiķu, kuri prognozē vēl vienu kritumu. Tiesa gan, eksperts uzsver, ka šāds kritums tiek prognozēts jau mēnesi un nekas slikts nenotiek, tādēļ patlaban grūti prognozēt turpmāko virzību. Finanšu tirgu stabilitāte ir bijusi nopietni satricināta, taču notiek situācijas stabilizācija un tirgos atgriezies relatīvs miers.

Lai arī Covid-19 pandēmijas apturēšanai noteikto ierobežojumu dēļ bez darba palikuši daudzi tūkstoši cilvēku, tomēr kvalificētu darbinieku deficītu tas nav mazinājis, vienlaikus, tieši pretēji, raisot jautājumus par jauniešu prasmēm un iemaņām, jo mācības notikušas attālinātā režīmā.

Uzņēmēju aptauja liecina, ka trūkst 470 inženiertehnisko speciālistu jeb 15% no pašlaik strādājošiem šāda līmeņa speciālistiem un apmēram vēl 1600 vidējā līmeņa tehnisko speciālistu jeb 10% no pašlaik strādājošiem šādiem darbiniekiem,” situāciju nozarē skaidro Metālapstrādes un mašīnbūves rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds.

Kā izbeigt darbaspēka eksportu un izmiršanu?

Mūsu valsts demogrāfija 30 gadu laikā vēl aizvien parāda – mēs kā...

Nozares uzņēmējiem kā trauksmes signāls ir fakts, ka pēdējo četru gadu laikā teju par 30% sarucis metālapstrādes un mašīnbūves specialitāšu absolventu skaits. Arī uzņemto audzēkņu skaits nozares programmās 2020. gadā optimismu nevieš, jo neba visi spēj tikt līdz diplomam. T. Grīnfelds norāda, ka nozares uzņēmēji piesaista citu nozaru speciālistus un paši nodrošina to apmācību un pārkvalifikāciju.

“Par to, ka Latvijā ir pārāk daudz apkalpojošā sektorā strādāt spējīgu bezdarbnieku, šaubu nav, bet tādu, kuriem būtu zināšanas fizikā, kuriem interesētu metālapstrāde, diemžēl šajās bezdarbnieku rindās ir ļoti maz. Un, pat ja nozares speciālisti būtu iekļuvuši bezdarbnieku sarakstā, tad vairāk ir jautājumu, kā viņi kļuvuši par bezdarbniekiem, ja pēc viņu pakalpojumiem stājas rindā,” tā T. Grīnfelds.

“Ir profesijas, kurās nosacīti darba vairs nebūs, un ir tādas, kuras rodas no jauna, bet apmācībām šādās jaunajās profesijās nav gatavas mācību iestādes (nav programmu, nav atbilstošu pasniedzēju), un tās apgūt nav iespējams arī pie darba devēja, kuram arī nav speciālistu, kuri to varētu apmācīt,” uz nākotnes izaicinājumu norāda norāda Latvijas Biznesa savienības prezidente Elīna Egle. Viņa steidz piebilst, ka izglītības sistēma vismaz kādu soli atpaliek no darba tirgus pieprasījuma, tāpēc vienīgais iespējamais risinājums būtu, ka trūkstošos speciālistus apmāca attiecīgās sfēras organizācijas vai asociācijas pēc attiecīgas vienošanās ar Nodarbinātības valsts aģentūru.

Visu rakstu lasiet 8.jūnija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Nolūkā atbalstīt Ukrainas valsts atjaunošanu un uzņēmējdarbības attīstību Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK) aizvadīta otrā kontaktbirža Latvijas un Ukrainas uzņēmumu/nozaru pārstāvjiem.

"Ja pirmajā kontaktbiržā, ko organizējām septembrī, mūsu uzņēmējiem un darba devējiem bija iespēja nodibināt vispārēju sadarbību ar Ukrainas Darba devēju federācijas pārstāvēm, kuras līdz novembra vidum strādā LDDK, tad šoreiz tikšanās jau bija fokusētas. Šajā nedēļā pie mums uzturas desmit Ukrainas eksperti un uzņēmumu pārstāvji dabas resursu ieguvē, metālapstādē un loģistikā, stādu audzēšanā, pārtikas un lopbarības ražošanā, lauksaimniecības tehnikas u.c. tehnisko ierīču un transporta līdzekļu ražošanā, farmācijā u.c.," stāsta LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Tikpat interesentu no LDDK biedru vidus tikās ar Ukrainas puses pārstāvjiem, lai nodibinātu kontaktus potenciālai sadarbībai. "Mūsu draugi Ukrainā, par spīti karam, spītīgi un mērķtiecīgi ne tikai domā, bet jau atjauno valsti, kur tas iespējams un aicina sadarboties ar mūsu uzņēmējus. Šajā kontekstā nav runa par ziedošanu vai atbalstu, bet sadarbību, lai Ukraina pēc iespējas ātrāk un kvalitatīvāk atjaunotu gan infrastruktūru, gan pakalpojumus. Ukrainas puse ir ļoti ieinteresēta partneru piesaistē un meklēšanā Latvijā, īpaši, ņemot vērā mūsu valsts sniegto atbalstu līdz šim, un arī mūsu uzņēmēji un darba devēji mērķtiecīgi un fokusēti meklē sadarbības iespējas. Mēs, LDDK, sniedzam šo platformu, savedot abas puses kopā pie viena galda miera apstākļos. Pēc kontaktbiržas sarunām redzam, ka perspektīva varētu būt sadarbība tehniskajās specialitātēs, transports, loģistika, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju risinājumi, metālapstrāde," papildina L.Meņģelsone.

Ženēvā oktobrī darbu uzsāka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecība, kuras uzdevums būs nodrošināt saikni starp Eiropas Kodolpētniecības organizāciju (CERN) Latvijas uzņēmējiem un zinātniskajām institūcijām. Jaunā pārstāvniecība darbosies saskaņā ar Latvijas CERN stratēģiju.

“Šveice ir valsts ar ļoti augstu attīstības līmeni inovāciju un tehnoloģiju jomā, tādēļ, plānojot LIAA pārstāvniecību tīklu, tieši šo valsti izvirzījām kā vienu no prioritātēm. Būtiskākais faktors bija Latvijas pievienošanās CERN, jo pašlaik virzāmies uz pilnas dalībvalsts statusu un vēlamies stiprināt CERN sadarbību ar Latvijas uzņēmumiem un zinātniskajām institūcijām,” stāsta LIAA direktora pienākumu izpildītāja Iveta Strupkāja.

Latvija kopš 2021. gada ir CERN asociētā dalībvalsts un mūsu mērķis ir tuvāko gadu laikā kļūt par pilntiesīgu šīs organizācijas dalībvalsti. Daudzi mūsu zinātnieki jau šobrīd aktīvi sadarbojas ar šo organizāciju, piedaloties kopīgos pētījumos. Latvija ir ieguvusi tiesības piedalīties CERN zinātniskajā programmā, kā arī visās CERN mācību un izglītības programmās, bet mūsu skolēni un skolotāji var doties uz CERN un piedalīties centra izglītības programmās, paplašinot savas zināšanas par daļiņu fiziku un jaunākajām tehnoloģijām.

Latvijas Banka savā šomēnes izdotajā kārtējā Makroekonomisko norišu pārskatā ir samazinājusi Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam no 3.5% uz 2.9%, norādot, ka IKP kāpuma temps 2019. gada 1. ceturksnī bija lēnāks, nekā gaidīts.

Lielā mērā to noteica vājais ārējais pieprasījums, kas negatīvi ietekmēja mūsu eksportētāju sniegumu. Ja runājam par ārējiem riskiem, tad Latvijas ekonomikas izaicinājumi vispirms ir saistīti ar lēnāku izaugsmi galvenajos eksporta tirgos, kas nozīmē mazāku pieprasījumu. Tāpat jāņem vērā, ka manevra iespēju procentu likmju pazemināšanai arī nav, jo Eiropas Centrālā Banka joprojām tās tur rekordzemā līmenī, komercbankām par saviem noguldījumiem piemaksājot. Protams, neskaidrību rada Brexit, kur lielais jautājums ir par to, vai tas notiks ar vai bez vienošanās.

Pasaules ekonomikas izaugsmi noteikti negatīvi ietekmēs arī neatrisinātais ASV un Ķīnas tarifu karš. Ja runājam par mūsu ekonomikas iekšējiem riskiem, tad tie ir saistīti ar darbaspēka deficītu un salīdzinoši zemo produktivitāti. Labā ziņa gan ir tā, ka Latviju sagaida apjomīgais Rail Baltica projekts, kas paredz nopietnu investīciju ieplūdi. Vismaz būvnieki pagaidām par savām nākotnes izredzēm ir gana optimistiski, ko gan nevar teikt par radniecīgo ceļu būves nozari, kas ir neziņas un pesimisma pārpilna. Ja runājam par tādiem mūsu eksporta flagmaņiem kā kokapstrāde un metālapstrāde, tad tur veiksmi lielā mērā noteiks pieprasījums ārējos tirgos. Zināms iekšējs risks ir mūsu budžets, kas vēl joprojām ir ar deficītu. Gan Latvijas Banka, gan Fiskālās disciplīnas padome jau ilgstoši norāda, ka ir īstais laiks, lai veidotu, līdzīgi kā Igaunijā, budžetu vismaz bez deficīta, ja ne ar pārpalikumu.

Somijas militārās rūpniecības uzņēmums "Patria" aicina Latvijas uzņēmumus uz sadarbību, kuras mērķis ir nodibināt industriālo klasteri militārās rūpniecības vajadzībām.

"Patria" aicina pieteikties Latvijas uzņēmumus no tādām nozarēm kā metālapstrāde, elektronikas sastāvdaļu ražošana, gumijas un plastikas izstrādājumu ražošana, inženierzinātņu nozares u.c. Industriālā klastera mērķis ir atbalstīt iespējamo "Patria" 6 x 6 bruņumašīnu izstrādi un ražošanu Nacionālo Bruņoto spēku (NBS) vajadzībām un citiem starptautiskiem klientiem.

Uģis Romanovs, "Patria Latvija" izpilddirektors, informē: "Klastera izveidošana palīdzēs attīstīt militārās rūpniecības nozari Latvijā, tiks iedibinātas jaunas vietējo piegāžu ķēdes un perspektīvā izveidota starptautiska ilgtermiņa partnerība. Šie procesi veicinās jaunu zināšanu rašanos, darba vietas un Latvijas uzņēmumu eksporta potenciālu. Novērtējam Aizsardzības ministrijas atbalstu šī klastera veidošanā".

Eiropā arvien populārāka kļūst ideja par to, lai darbiniekiem samazinātu darba laiku no 40 uz 32 stundām jeb no pašreizējām piecām līdz četrām darba dienām nedēļā; Latvijā šādu darba laika režīmu kā obligātu visiem ieviest pagaidām nav iespējams.

Tādu pozīciju pauž aptaujātie uzņēmēji. Lai arī darba ņēmējus ideja par saīsinātu darba laiku priecē, tomēr darba devējiem tā prasīs papildu izmaksas, kas rezultēsies konkurētspējas sarukumā, tam sekas – uzņēmumu slēgšana un jauns papildinājums bezdarbnieku rindām.

Turklāt šādas idejas iedzīvināšana valsts mērogā varot prasīt pat simtiem miljonu eiro lielus papildu tēriņus. Vienlaikus skanēja priekšlikums – vienošanos par darba laika ilgumu astoņas, sešas vai četras stundas dienā atstāt darba devēja un darba ņēmēja sarunām.

Ikvienai medaļai divas puses

"Kā jebkurai idejai, arī šai ir divas medaļas puses – vienā ir iespējamie ieguvumi, bet otrā – zaudējumi un problēmas," vispārīgo vērtējumu darba laika saīsināšanas idejai sniedz LDDK sociālo un darba lietu eksperts Pēteris Leiškalns.