DB Viedoklis

DB viedoklis: Barjeras ekonomikas attīstībai būvējam paši

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 21.01.2015

Jaunākais izdevums

Valsts pārvaldes aicinājums ārzemēs studējušajiem atgriezties Latvijā ir pilns ar paralēliem un ne īpaši glaimojošiem vēstījumiem

Tā kā aizbraukušo skaits no Latvijas turpina pieaugt, valsts pārvaldes pievēršanās dažādiem reemigrācijas pasākumiem un programmām ir saprotama. Vēl labāk, ja tas notiktu nevis kampaņveidīgi, no sērijas – hei, mēs esam izdomājuši kārtējo «ekonomikas izrāvienu», kas praksē nedarbojas –, bet gan šejienes, gan ārzemēs dzīvojošajai sabiedrībai tiktu sniegts pārdomāts vēstījums, kuram sekotu arī atbilstoša rīcība ilgākā laika periodā.

Bet kā ir patiesībā? Valsts kanceleja nāk ar skaļu paziņojumu, ka Latvija gaida atpakaļ desmit ārzemēs izglītojušos jauniešus inženiertehniķa, loģistikas, IT, ekonomikas, finanšu, starptautisko tiesību un attiecību, investīciju piesaistes u.c. specialitātēs, piedāvājot darbu valsts pārvaldē un 1000 eiro uz rokas. Pirmais, kas krīt acīs, ir klaji nevienlīdzīgā attieksme pret Latvijā studējošiem un strādājošiem cilvēkiem. Tad vispirms ir jāemigrē, lai tevi novērtētu un sāktu gaidīt atpakaļ? Programmas autori gan taisnojas, ka Latvijā neesot tādu speciālistu, kādi tagad tiek meklēti par 1000 eiro atalgojumu, jo Latvijas izglītības sistēmā neesot atbilstošu studiju programmu. Tā kā aprakstā minētās specialitātes nudien nešķiet tik eksotiskas, lai Latvijas augstskolās šādu programmu vispār nebūtu, tad izdarāmais secinājums acīmredzot ir cits. Valsts pārvalde šādā veidā ir atzinusi, ka Latvijas augstskolās gūstamās izglītības līmenis ir tik katastrofāli zems, ka teju jebkurš ārzemju diploms kotējas augstāk. Te gan Valsts kanceleja ir aizmirsusi pieminēt vēl kādu Latvijas iestāžu nule ieviestu «inovāciju». Proti, ārzemēs iegūta diploma atzīšana Latvijā turpmāk maksās 68,85 eiro. Tā teikt, esiet laipni gaidīti mājās, ārzemēs studējušie, bet, pirms ar savu smalko izglītību te kaut ko sākat darīt, samaksājiet simbolisku nodevu Akadēmiskās informācijas centram.

Tas ir tā kā ar labo roku vilkt cilvēkus klāt, bet ar kreiso grūst atpakaļ. Nav noliedzams, ka pēdējo piecpadsmit gadu laikā Latvijas darba un izglītības tirgus ir kļuvis plašāk atvērts un vairāk starptautisks. Cilvēki brauc un brauks studēt un strādāt tur, kur viņiem šķiet interesantāk un izdevīgāk. Ja Latvija tiešām cer piesaistīt labi izglītotus speciālistus, tad jāsāk ir pašiem ar sava «pagalma» sakārtošanu, kas ļoti lielā mērā ir tieši valsts resoru rokās. Ja Latvijas izglītības sistēma nespēj sagatavot atbilstoša līmeņa darbiniekus, tad tā ir ar skubu jāmaina un jāpilnveido, nevis gadiem ilgi tikai politiski jāpļāpā par reformām un izrāvieniem. Savukārt, ja gribam, lai šeit strādātu cilvēki ar ārzemju izglītību, tad vispirms ir jārada vide, lai viņiem te būtu interese un motivācija strādāt, nevis tikai jāskatās, kā no atbraukušajiem pie pirmās izdevības «noslaukt» naudu par diplomu atzīšanu un citām birokrātiskām muļķībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rūpējoties par apkārtējo māju iedzīvotāju naktsmieru, Jelgavas Vivo centra stāvlaukumā šonedēļ uzstāda atdures barjeras, tādējādi cerot samazināt «saulīšu» griešanu un automašīnu ātruma pārsniegšanas iespējas stāvlaukumā, atsaucoties uz pašvaldības sniegto informāciju, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas. Pavisam tiks uzstādītas 33 barjeras tirdzniecības centram piederošajā stāvlaukumā.

Stāvlaukums pie «Vivo centra» ir viena no populārākajām jauniešu pulcēšanās vietām, īpaši nakts stundās, traucējot apkārtējo māju iedzīvotājiem. Cīnoties ar agresīvu braukšanu, «saulīšu» griešanu un trokšņošanu stāvlaukumā, uzņēmums šonedēļ uzstāda automašīnu atdures barjeras, kas sadala lielo stāvlaukumu mazākos.

Rimi Latvia vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Valnere apstiprinājusi, ka šonedēļ sākta uzņēmuma solījuma īstenošana – Vivo centra stāvlaukumos tiek uzstādītas barjeras. Sešās rindās paredzēts uzstādīt kopā 33 barjeras. «Ar to pilnīgi pietiek, lai laukumu padarītu nepiemērotu ātrai braukšanai,» apgalvojusi uzņēmuma pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

KP: Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas nozarē pastāv konkurences barjeras

Žanete Hāka, 28.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pētījumā ir identificējusi vairākas strukturālas un normatīvā regulējuma radītās konkurences barjeras, informē KP.

Tādējādi tiek kavētas atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēju iespējas piedalīties godīgas un vienlīdzīgas konkurences cīņā, kā arī ierobežotas jaunu uzņēmēju iespējas iesaistīties nozares komercdarbībā.

KP 2015. gadā uzsāka sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tirgus pētījumu, lai noskaidrotu, kāda ir konkurences situācija atkritumu apsaimniekošanas tirgū, sniegtu priekšlikumus tās uzlabošanai, kā arī noskaidrotu nozares attīstības perspektīvas.

Pētījuma laikā KP identificēja vairākus nozares problēmjautājumus, tostarp pašvaldību pastiprinātu iesaisti komercdarbībā, atkritumu dalītās vākšanas problemātiku, problemātiku ar atkritumu apsaimniekošanu noslēgto līgumu kvalitāti un pakalpojumu saturu, ko attiecīgi saņem iedzīvotāji, kā arī normatīvo aktu radītās barjeras, kas kavē efektīvu konkurenci un neļauj sasniegt valsts mērķus virzībā uz apļveida ekonomiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Latvijas eksportspēja

Papildināta galerija - Eksportspēja: Katra kļūda var maksāt miljonus

Kristīne Stepiņa, 22.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils novada Popes pagastā top barjeras, kas aizsargā daudzu pasaules valstu iedzīvotājus no dabas katastrofām

SIA Aquafence Latvia savu darbību sāka Norvēģijā, taču tika pārcelta uz Latviju, lai būtu tuvāk izejmateriālam.

SIA Aquafence Latvia ražo plūdu aizsardzības barjeras, kas paredzētas ātrai uzstādīšanai un lietošanai plūdu risku un pašu plūdu gadījumā. Tās kalpo objektu perimetra aizsardzībai, kā arī ieejas vārtu un durvju nosegšanai, lai tos pasargātu no plūdiem. Barjeras tiek ražotas no Latvijas bērza saplākšņa, nerūsējošā tērauda, alumīnija un PVC materiāla. Uzņēmums ražo četru dažādu izmēru barjeras – 1,2, 1,8, 2,1 un 2,4 metru augstumā. Lai ieietu citā tirgus segmentā, tiek izstrādātas jaunas aizsargbarjeras augstumā līdz 50 cm, kuras paredzētas privātpersonām t.s. ātro plūdu (flash floods) gadījumiem, stāsta SIA Aquafence Latvia viceprezidents Edijs Jumbergs. «Mums ir liela kompetence plūdu aizsardzības jomā. Bizness ir ļoti interesants, faktiski darbojamies krīzes biznesā, kurā katra kļūda var maksāt miljonus. Esam barjeras transportējuši ar helikopteru uz plūdu skartajām teritorijām,» viņš stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Efektīva noliktava – investīcija uzņēmuma attīstībā. AJ Produkti ieteikumi un padomi noliktavas darba optimizācijai.

Sadarbības materiāls, 14.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai piekrīti, ka efektīvi izplānots un pārdomāts darba process noliktavā var palielināt Tava uzņēmuma peļņu? “AJ Produkti” var palīdzēt izveidot Tavām vajadzībām pielāgotu noliktavas risinājumu, kas ir optimizēts gan kapacitātes un loģistikas, gan ergonomikas un drošības ziņā.

Balstoties uz mūsu ilggadējo veiksmīgo pieredzi šajā jomā, esam sagatavojuši nelielu padomu un ieteikumu apkopojumu, kas palīdzēs uzsākt arī Tavas noliktavas optimizācijas procesu.

“Daudzi cilvēki, iekārtojot telpas, domā tikai par attiecīgā brīža vajadzībām. Mēs skatāmies tālāk nākotnē un iekļaujam savos plānos klienta varbūtējās turpmākās vajadzības, lai nodrošinātu pietiekami lielas iespējas pielāgot esošo noliktavas telpu ilgtermiņa vajadzībām.”Johans Elamsons, “ ''AJ Produkti'' projektu pārdošanas vadītājs Zviedrijā

Jautā padomu AJ Produkti ekspertiem

Vai Tev vajadzīga palīdzība noliktavas optimizēšanā? AJ Produkti ir pieredzes bagāta profesionāļu komanda, kas palīdzēs izplānot un iekārtot noliktavas telpas, ņemot vērā Tava uzņēmuma specifiskās prasības. Mums ir viss nepieciešamais noliktavu aprīkojums un kompetenti projektu vadītāji, kas optimizācijas procesu veiks soli pa solim kopā ar Tevi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par jaunās akustiskās koncertzāles projekta tapšanu un politiskajiem šķēršļiem tā ceļā laikrakstā Diena saruna ar arhitektu, biroja Sīlis, Zābers un Kļava vadītāju Andi Sīli.

Publiski tiek apgalvots, ka arhitektu vidū esot panākta vienošanās par Kongresu nama pārbūvi par akustisko koncertzāli. Jūs esat Kultūras ministrijas izveidotajā koncertzāles projekta darba grupā. Vai tiešām ir tā, ka visi vienprātīgi ir sajūsmā par Kongresu namu kā akustiskās koncertzāles vietu?

Tā tas noteikti nav. Arhitekti parasti ne par ko nespēj vienoties. Un tas ir labi – arhitektu vidū ir jābūt dažādiem viedokļiem, citādi mēs dzīvotu vienveidīgās ēkās un vidēs. Runājot par Latvijā pazīstamiem cilvēkiem, kuri nodarbojas ar arhitektūru vai no šīs jomas kaut ko saprot, vairums no viņiem uzskata, ka Kongresu nams nepavisam nav tā labākā vieta akustiskajai koncertzālei. Lielāks konsenss, tieši pretēji, ir par Andrejsalu. Jo skaidrs, ka Andrejsala ir vieta ar pietiekami lielu potenciālu, koncertzāles funkcija tur ietilpst ideāli. Kongresu nams varbūt arī nebūtu slikta vieta, ja mūsu kultūras pieminekļu speciālisti teiktu – labi, Dievs ar to, jaucam gandrīz pilnībā nost un būvējam kaut ko jaunu tajā vietā. Bet finansiāli tas nebūtu prātīgs lēmums. Jāņem arī vērā, ka tur jau kāds miljons ir iztērēts, projektējot ēkas pārbūvi par mākslīgi apskaņotu koncertzāli, kas arī Rīgai ir nepieciešama. Tā tur diezgan labi ietilpst, un šis projekts ir visai racionāls un viegli realizējams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Ar ko atšķiras būvniecības uzņēmuma darbs Latvijā un ārpus tās?

Raivis Bahšteins, 28.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To intervijā laikrakstam Dienas Bizness stāsta holdinga LNK Group uzņēmuma AS Latvijas tilti valdes loceklis, galvenais inženieris un projektu vadītājs Andrejs Bočkarjovs, kurš par būvdarbu vadīšanu Lietuvā un Igaunijā šomēnes saņēmis Būvindustrijas lielo balvu kā gada inženieris.

Fragments no intervijas:

Ar ko atšķiras būvniecības uzņēmuma darbs Latvijā un ārpus tās?

Man ir 33 gadu pieredze celtniecībā, ēku, tiltu un ceļu būvniecības darbu vadīšanā ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā, Igaunijā un Krievijā, bet tagad cenšamies aizķert arī Skandināviju.

Lietuvā esam uzbūvējuši vairākus zīmīgus objektus – estakādi Viļņā, Panemunes–Sovetskas apvedceļu ar tiltu pie Kaļiņingradas robežas, nupat ir pabeigti darbi divlīmeņu estakādei pie Klaipēdas ostas. Tāpat bijuši divi projekti Igaunijā. Tepat Latvijā patlaban būvējam drenāžas sistēmu pie Rīgas HES, rekonstruējam tiltu pār Lielupi uz Ventspils šosejas, nupat sākām otro būvniecības kārtu pie Riga Fertilizer Terminal Kundziņsalā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai zems energopatēriņš ir sasniedzams tikai ar augsto tehnoloģiju palīdzību? Vai šādas ēkas nav pārāk dārgas un atmaksājas ekonomiski?

Par šiem jautājumiem laikraksts Dienas bizness iztaujāja arhitektu Robertu Riekstiņu, kas specializējies energoefektīvu ēku projektēšanā, kā arī SIA Rīgas industriālais parks izpilddirektoru un līdzīpašnieku Gati Jansonu, kas saimnieko Latvijā unikālā zema energopatēriņa biroja ēkā Dzelzavas ielā 120z.

Atrodamies Rīgas industriālā parka ēkā Dzelzavas ielā 120z, kas ir saņēmusi virkni apbalvojumu un nomināciju. Tā ir zema energopatēriņa biroju ēka, kas atzīta kā Ilgtspējīgākā ēka Latvijā 2014. Ko nozīmē ilgtspējīga ēka, ar ko tā ir īpaša?

Roberts Riekstiņš. Energoefektivitāte ir ilgstpējīgas domāšanas sastāvdaļa. Pagaidām savādais vārds «ilgtspējība» pēc būtības nozīmē ļoti globālu domu, ka mēs dzīvojam un būvējam ēkas tā, lai šo pasauli mūsu bērniem atstātu tādā pašā kvalitātē vai labāku, nekā šodien. «Ilgtspējība» ir jēdziens, kas skar arī visu dzīvesveidu – ēšanu, pārvietošanos, transportu. Un arī to, kur un kā mēs dzīvojam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvieši, kuri jau daudzus gadus zem nosaukuma Baltic Snowpark Agency Baltijā un citur pasaulē veido sniega un citu ekstrēmo sporta veidu trases, būvēs snovborda trasi olimpiskajām spēlēm Dienvidkorejā.

«Pagājušajā gadā mēs bijām Dienvidkorejā, kur būvējām Pasaules kausa trasi, un, kas interesanti, tad šī trase bija arī kā testa pasākums olimpiskajām spēlēm,» intervijā LNT raidījumam 900 sekundes stāstīja "Baltic Snowpark Agency" (SIA BSA Projects) vadītājs Jānis Jansons.

Viņš norādīja, ka bija sarežģīti laika apstākļi - bija vētras un tad, kad viss jau bija uzbūvēts, viss salija, tad viss bija ledū sasalis. Pagājušajā gadā mēs bijām Dienvidkorejā, kur būvējām Pasaules kausa trasi, un, kas interesanti, tad šī trase bija arī kā Pat alpīnisma dzelkšņus nevar iedurt iekšā. Tūlīt treniņi, visas olimpiskās delegācijas cilvēki jau sabraukuši skatīties,» atcerējās Jansons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tramps apsver ārkārtas stāvokļa izsludināšanu, lai apietu Kongresu robežas barjeras finansēšanā

LETA--DW, 11.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien, apmeklējot robežu ar Meksiku, sacīja, ka varētu izsludināt ārkārtas stāvokli, lai iegūtu pilnvaras apiet Kongresu, kur demokrāti nevēlas piešķirt finansējumu robežas barjeras celtniecībai.

Trampa prasība par finansējumu mūrim un demokrātu nostāja pret to novedusi līdz federālās valdības aģentūru darba apturēšanai, kas ilga visas Ziemassvētku un Jaungada brīvdienas un turpinās arī pašreiz.

Prezidents ir pieprasījis barjeras izveidošanai piešķirt 5,7 miljardus ASV dolāru (4,9 miljardus eiro).

Demokrāti apgalvo, ka Trampa solītais mūris gar Meksikas robežu ir uzmanības novirzīšana no sarežģītākām imigrācijas problēmām un Trampa instruments lielāka atbalsta gūšanai konservatīvo vēlētāju vidū.

«Mēs varam izsludināt ārkārtas stāvokli. Mums vajadzētu. To vienkārši nosaka veselais saprāts,» sacīja Tramps.

Laikraksts «Washington Post» pieļauj, ka Baltais nams jau gatavojas ārkārtas stāvokļa izsludināšanai, kas ļautu Trampam iegūt līdzekļus barjeras celtniecībai no ASV Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošā Armijas inženieru korpusa (USACE). Baltais nams ir licis USACE pārskatīt savu budžetu, lai redzētu, cik lielu summu būtu iespējams atvēlēt barjeras būvniecībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts pārvaldes aicinājums ārzemēs studējušajiem atgriezties Latvijā ir pilns ar paralēliem un ne īpaši glaimojošiem vēstījumiem

DB viedokli var lasīt, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2022. gadā saglabājies gandrīz 2021. gada līmenī: 26,5% no IKP, samazinoties tikai par -0,1 procentpunktiem.

Salīdzinoši būtiskāk ēnu ekonomika ir mazinājusies Igaunijā, savukārt Lietuvā vērojams ēnu ekonomikas apjoma pieaugums.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā kopš 2016. gada, ar nelielu izņēmumu 2019. gadā, ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 24,2% no IKP 2018. gadā, 25,5% no IKP 2020. gadā. 2021. gadā ēnu ekonomika Latvijā pieauga līdz 26,6% no IKP, bet 2022. gadā pavisam nedaudz mazinājās, sasniedzot 26,5% no IKP.

Salīdzinoši vairāk ēnu ekonomikas apjoms 2022. gadā ir mazinājies Igaunijā: par 1.0 procentpunktiem, salīdzinot ar 2021. gadu, sasniedzot 18,0% no IKP. Savukārt Lietuvā 2022. gadā ēnu ekonomikas apjoms ir pieaudzis par 2,7 procentpunktiem un sasniedz 25,8% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika uzsākts ēnu ekonomikas Baltijas valstīs pētījums. Kopumā, jaunākie pētījuma rezultāti norāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pietuvinājies ēnu ekonomikas līmenim Latvijā, savukārt Igaunijā ēnu ekonomika ir izteikti mazāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Visaugstākais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā joprojām ir būvniecībā

Db.lv, 16.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2021. gadā ir pieaudzis par 1,1%, sasniedzot 26,6% no iekšzemes kopprodukta. Naudas izteiksmē, kopējie zaudētie nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas Latvijā, pārsniedz 2,7 miljardus eiro, liecina publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti.

Covid-19 pandēmijas ietekmē ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā ir pieaudzis arī Lietuvā un Igaunijā.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas līmenim Latvijā bija tendence mazināties 2015. un 2016. gadā, kad tas sasniedza, attiecīgi 21,3% un 20,7% no IKP. Savukārt turpmākajos gados, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā vai nu būtiski nemainījās, vai arī pieauga: 2017. gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 22,0% no IKP, 2018. gadā - 24,2%, 2019. gadā - 23,9%, 2020. gadā 25,5%, bet 2021 gadā - 26,6% no IKP.

Ēnu ekonomikas pieaugums 2021. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā. Proti, salīdzinājumā ar 2020. gadu, Igaunijā ēnu ekonomika 2021. gadā palielinājusies par 2,5%, sasniedzot 19,0% no IKP. Igaunijā, šis ir augstākais ēnu ekonomikas rādītājs kopš 2012. gada, kad ēnu ekonomikas apjoms bija 19,2% no IKP. Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā palielinājies pat par 2.7%, sasniedzot 23,1% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada. Tādējādi, visticamāk, tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē, ēnu ekonomika 2021. gadā ir palielinājusies visās trīs Baltijas valstīs. Lai gan starpība starp ēnu ekonomikas apjomu Latvijā un Lietuvā ir salīdzinošo mazāka kā novērtos iepriekšējos gadus, tomēr tā joprojām ir visaugstākā tieši Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Uldis Biķis: Drīz atklāsim jaunu rūpnīcu

Sandris Točs, speciāli Db, 07.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau vismaz desmit gadus investoriem veidojas redzējums, ka elektrība Latvijā ir dārga. Ja vēl desmit gadus elektrība Latvijā būs dārgāka nekā kaimiņvalstīs, tad jau divdesmit gadus mēs būsim lieguši savā valstī attīstīties nozarēm, kurām šī resursa izmaksas produkcijas pašizmaksā ir būtiskas, saka akciju sabiedrības Latvijas Finieris padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

Fragments no intervijas:

Cik lielā mērā koncerns nākotnē attīstīsies Latvijā, cik ārpus tās?

Naudas izteiksmē lielākās investīciju izmaksas veidojas ārpus Latvijas, bet tas nenozīmē, ka mēs neinvestējam arī Latvijā. Drīz atklāsim jaunu ķīmijas rūpnīcu, kurā nodarbosimies ar papīra piesūcināšanu ar fenola sveķiem. Tā ir pietiekami liela investīcija, apmēram 10 milj. eiro, un tika realizēta pēdējā gada laikā. Mūsu izaugsmes temps ir kļuvis straujāks. Jo plašāk strādā uzņēmumi, jo vairāk integrējamies blakus reģionos, jo stabilāk jūtas uzņēmums kopumā un tajā strādājošie.

Ir dzirdēts viedoklis, ka trūkst motivācijas investēt Latvijā, īpaši apstrādes rūpniecībā. Kā jūs atrodat šo motivāciju?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neilgi pirms pašām balsu skaitīšanas beigām "Attīstībai/Par" iegūto balsu skaits 14.Saeimas vēlēšanās ir noslīdējis zem 5% barjeras, kas varētu neļaut tai iekļūt nākamajā Saeimas sasaukumā, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.

AP rezultāts ilgu laiku balansēja pavisam nedaudz virs 5% barjeras. Tagad, kad balsis saskaitītas 1049 iecirkņos no 1055, vēlētāju atbalsts AP noslīdējis līdz 4,98%.

Lielākie ieguvēji mandātu ziņā no AP neiekļūšanas Saeimā būtu "Jaunā vienotība" (JV), kas iegūtu vēl trīs mandātus, un "Apvienotais saraksts" (AS), kas iegūtu divus mandātus. Vēl vienu mandātu klāt iegūtu arī "Stabilitātei".

Pašlaik saskaitītās balsis liecina, ka JV nākamajā Saeimā varētu iegūt 26 mandātus, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 16 mandātus, AS - 15 mandātus, bet Nacionālā apvienība (NA) - 13 deputātu vietas.

Partijas līdz šim visbiežāk kā pirmo premjera amata kandidātu min JV saraksta līderi, līdzšinējo Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu, bet kā potenciālās "koalīcijas kodola partijas" visbiežāk tiek minētas JV, AS un NA, kurām šāda vēlēšanu iznākuma gadījumā būtu nestabils, tomēr 54 balsu vairākums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Darbs pie ēnu ekonomikas mazināšanas ir konstanti jāturpina

SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra direktors Dr. Arnis Sauka un SSE Riga profesors Dr. Tālis Putniņš, 25.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada 16.maijā tika publicēti SSE Riga Ēnu ekonomikas indeksa jaunākie rezultāti, kas kā ierasts izraisīja plašu diskusiju par ēnu ekonomikas apjomu un to ietekmējošiem faktoriem Latvijā un arī kaimiņvalstīs. Šogad šī diskusija izvērsās pat mazliet asāka, visticamāk, tamdēļ, ka ēnu ekonomikas apjoms 2017. gadā salīdzinājumā ar 2016. gadu Latvijā palielinājās. Iespējams, diskusija saasinājās arī tāpēc, ka tuvojas vēlēšanas, bet ēnu ekonomikas mazināšana jau vairākus gadus ir bijusi viens no politikas veidotāju solījumiem un noteiktajām prioritātēm.

Tika minēts, ka šāda tendence nav iespējama pie situācijas, kad Latvijā pieaug ekonomikas apjoms, palielinās budžeta ieņēmumi no nodokļiem, un/ vai pieaug vidējā alga. Kā vēl viens arguments nereti tiek minēts arī tas, ka SSE Riga Ēnu ekonomikas indeksa aprēķināšanā izmantotā metode balstās uz uzņēmēju aptaujām, nevis, piemēram, oficiālo statistiku, līdz ar to iegūtie rezultāti nevar tikt uzskatīti par ko vairāk kā uzņēmēju attieksmi pret ēnu ekonomiku.

Mūsuprāt, atsevišķu Latvijas ekonomikas ekspertu un valsts iestāžu komentāri parāda zināmu neizpratni par nacionālo kontu aritmētikas pamatprincipiem, tāpēc skaidrojam:

Arguments, ka ekonomika aug vai precīzāk - oficiālā statistika par ekonomiku rāda izaugsmi, neko nepasaka par ēnu ekonomikas tendencēm. Pie ekonomikas augšupejas ēnu ekonomika var gan palielināties, gan samazināties. Proti, ir iespējami daudz scenāriji situācijām, kas pieļauj gan ēnu ekonomikas palielinājumu, gan vienlaicīgi ekonomikas pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

FOTO: Londonā incidentā pie parlamenta iesaistītās automašīnas vadītājs aizturēts aizdomās par terorismu

LETA/DPA, 14.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vīrietis, kurš otrdien Londonā ar automašīnu ietriecās barjerās pie Lielbritānijas parlamenta ēkas, aizturēts aizdomās par terorismu, paziņojusi policija.

Policijas paziņojumā norādīts, ka sudrabkrāsas «Ford Fiesta» automašīna «sadūrās ar vairākiem velosipēdistiem un gājējiem, pirms ietriecās barjerās pie parlamenta ēkas».

Bruņoti policisti aizturēja šoferi, kas ir vecumā no 27 līdz 30 gadiem. Viņš tika nogādāts policijas iecirknī uz nopratināšanu.

«Viņš tika aizturēts aizdomās par terorismu,» paziņoja policija.

Jau vēstīts, ka Londonā barjerās pie parlamenta ēkas šorīt ietriecās automašīna, ievainojot divus cilvēkus, taču viņu dzīvībai briesmas nedraud.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Nekonstatē aizliegtas vienošanās apsardzes kompāniju vidū

Žanete Hāka, 09.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pēc apsardzes pakalpojumu tirgus uzraudzības noslēgšanas nekonstatē aizliegtas vienošanās starp uzņēmumiem vai nozares asociāciju ietvaros, kā arī nesaredz barjeras jaunu uzņēmumu ienākšanai tirgū vai kļūšanai par asociāciju biedriem, informē KP.

Tirgus uzraudzības laikā KP secināja un apsardzes pakalpojumu sniedzēji apstiprināja, ka tirgū valda sīva konkurence – apsardzes pakalpojumus piedāvā vairāk nekā 500 uzņēmumu. Tikmēr nozarē darbojas divas asociācijas – Drošības Nozares kompāniju asociācija un Latvijas Drošības biznesa asociācija, kuras kopumā pulcē aptuveni 7% no visiem apsardzes pakalpojumu sniedzējiem.

KP nesaredz konkurences ierobežojumus un barjeras jaunu konkurentu ienākšanai tirgū. Lai uzņēmums varētu sniegt apsardzes pakalpojumus, tam nepieciešams iegūt licenci Valsts policijā, savukārt pēc licences iegūšanas uzņēmums var brīvi darboties tirgū un piedāvāt pakalpojumus dažāda segmenta klientiem, kā arī piedalīties publiskajos iepirkumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps otrdienas vakarā teica savu pirmo televīzijas pārraidīto uzrunu valsts iedzīvotājiem no Ovālā kabineta, nosaucot nelegālo imigrāciju par «augošu krīzi», kas kaitē miljoniem amerikāņu, un pieprasot piešķirt 5,7 miljardus ASV dolāru tērauda barjeras izveidošanai gar robežu ar Meksiku.

Prezidents atturējās no ārkārtas stāvokļa izsludināšanas uz robežas, bet uzsvēra nepieciešamību samazināt nelegālās narkotiku tirdzniecības radītos zaudējumus, kas esot 500 miljardi dolāru gadā.

«Pastāv augoša humānā un drošības krīze uz mūsu dienvidu robežas. Muitas un robežsardzes aģenti katru dienu sastopas ar tūkstošiem nelegālo imigrantu, kas mēģina iekļūt mūsu valstī,» sacīja Tramps.

«Mums vairs nav vietas, kur viņus turēt, un mums nav iespējas viņus tūlīt nosūtīt atpakaļ uz viņu valsti. Amerika ar lepnumu uzņem miljoniem likumīgu imigrantu, kuri bagātina mūsu sabiedrību un dod ieguldījumu mūsu nācijai. Bet visiem amerikāņiem kaitē nekontrolēta nelegālā imigrācija.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis šodien vēl nenominēs jaunu premjera amata kandidātu, iespējams, atliekot gala lēmumu uz nākamo pirmdienu, 7.janvāri, kad viņam plānota tikšanās ar «Jaunās Vienotības» (JV) politiķi Krišjāni Kariņu, šodien pēc tikšanās ar prezidentu informēja partiju pārstāvji.

Sarunā ar Valsts prezidentu neesot apspriests jautājums, kāpēc premjera kandidāta iespējamā nominēšana varētu notikt pirmdien, nevis šodien. Reizē politiķi norādīja, ka tas loģiski, ka pirms lēmuma pieņemšanas par nominēšanu Vējonim ir paredzēta saruna ar premjera kandidātu.

Kariņš jau vairākas nedēļas ir konsultējies ar partijām par valdības izveidošanas iespējām. Viņam esot drošs 50 deputātu atbalsts, savukārt par partijas «KPV LV» atbalstu vēl ir visai daudz spekulāciju.

Piecu partiju pārstāvji Valsts prezidentam šodien prezidentam apliecināja, ka ir gatavi atbalstīt Kariņa kandidatūru Ministru prezidenta amatam, šodien žurnālistiem pēc tikšanās ar prezidentu pauda «Attīstībai/Par!» līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts. Viņš norādīja, ka Kariņa valdības apstiprināšanai redzams stabils vairākuma atbalsts Saeimā, reizē vēl ir veicams darbs pie deklarācijas un līdz galam jāatrisina arī daži citi jautājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīga ir jāpozicionē kā viena no Ziemeļeiropas metropolēm, nevis nepārtraukti jāstāsta, ka tā atpaliek no Viļņas vai Tallinas

Tā, sākot sarunu ar DB, uzsver SIA Vastint Latvia rīkotājdirektors Romāns Astahovs. «Ja paskatāmies pilsētas pēc to iedzīvotāju skaita, nerēķinot studentus, tūristus, ārzemniekus, kas tajās uzturas, Tallinā ir 420 tūkstoši, Viļņā – 540 tūkstoši, Rīgā – 640 tūkstoši. Ļoti līdzīgi. Savukārt, ja aplūkojam metropoles reģionu, Tallinā ir 570 tūkst. cilvēku, Viļņā – 810 tūkstoši, bet Rīgā ir drusku pāri par miljonu iedzīvotāju. Metropoles reģiona griezumā paraugoties, noslēdzam Ziemeļeiropas piecinieku. Mums ir jāpiestrādā pie zīmola, pie komunikācijas. Tad ir arī skaidra atbilde, kāpēc būvēt viesnīcas, kāpēc vajag modernus birojus un dzīvokļus. Diskusija jau ir cita,» viņš uzsver. Otra lieta, kas jāpiesauc, ir mūsdienu prasības. Tās aug, atšķiras no tām, kādas bija pirms 20 gadiem. «Un atkal – ja kāds saka, ka Rīgā taču ir daudz biroju vai viesnīcu, jāpiebilst, ka tās taču ir būvētas pirms laika, pēc citiem standartiem.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas mobilais telefons šogad apgrozījumu plāno audzēt par 2–7%; joprojām nav intereses par apvienošanos ar Lattelecom

Tā intervijā DB stāsta Latvijas mobilā telefona (LMT) prezidents Juris Binde.

Kā LMT vērtējams pagājušais gads?

Pagājušais un 2015. ir gads, kad lietas nav gluži tādas, kā izskatās. Mēs esam labākā valsts pasaulē, kurā būt par mobilo sakaru klientu – maksimāls tīkla pārklājums, vislielāais datu pārraides ātrums un vieni no zemākajiem tarifiem Eiropā. Parasti dzirdam stāstus par to, ka viss kļūst sliktāk, bet Baltijas mobilo sakaru operatoru finanšu rādītāji parāda to, ka apgrozījuma līkņu raksturs ir visai līdzīgs – ir tikai nobīdes laikā. Latvijā kritums bija lielāks, bet arī apgrozījuma kāpums iepriekš bija augstāks. Tirgū katram produktam ir dzīves cikls, kā tas attīstās – ir sākums, straujais pieaugums, piesātinājums un noriets. Tieši tāpēc ir nepieciešams uzsākt jaunus biznesa virzienus, pirms nav sasniegts piesātinājums. Ja balss pakalpojumi ir sasnieguši piesātinājumu un ienākumi nepalielinās, tad datu pakalpojumi ir straujā augšupejas posmā. Uz datu pakalpojumu bāzes varam realizēt dažādus satura un IT risinājumus, kas šobrīd ir sākuma posmā. Tam ir vairāki iemesli. Galvenokārt nav skaidri biznesa modeļi, un satura piegādātāji mēģina dzīvot pēc vecajām shēmām un nevienam nav īsti skaidrs, kā dzīvot tālāk. Pagājušajā gadā esam sasnieguši arī lielāko lietotāju skaitu Latvijā – 1,113 miljonus.

Komentāri

Pievienot komentāru