Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir ieteikusi divām mūsu valsts augstskolām – Latvijas Universitātei un Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijai (RPIVA) – sākt sarunas par institucionālo apvienošanos.
Var teikt, ka ledus izglītības sistēmā beidzot ir sakustējies un acīmredzot ir vismaz vēlme reāli sākt jebkādas reformas šajā jomā. Protams, reaģējot uz šo aicinājumu, var uzdot vismaz pāri retorisku jautājumu. Pirmais – kāpēc ir nolemts sākt tieši ar tām divām augstskolām, kam ir oficiāli atsītas problēmas ar doktora gradu piešķiršanu? Proti, gan LU, gan RPIVA šos grādus ir dāļājušas programmās, kurās tām kaut ko tādu darīt nemaz tiesību nav bijis. Otrs – kāpēc izglītības ministrs Vjačeslavs Dombrovskis izturas pret LU un RPIVA kā pret divām valstīm, kam savā starpā būtu jārisina kaut kādas pārrunas? Valsts ir īpašniece abām šīm mācību iestādēm, un tādējādi tai ir tiesības veikt gan apvienošanu, gan dažādas citas darbības atbilstoši saviem ieskatiem.
Jebkurā gadījumā ļoti cerams, ka ieteikums abām mācību iestādēm parunāties savā starpā nav tikai triks pirms gaidāmajām vēlēšanām un tam sekos arī nākamie soļi. Jāņem vērā, ka pašas augstskolas ne mazākajā mērā nav ieinteresētas kaut ko apvienot, turklāt tikai viena iemesla dēļ – tas nozīmētu štatu samazināšanu un pietiekami labi apmaksāta darba zaudēšanu ne vienam vien tā dēvētās akadēmiskās sabiedrības pārstāvim. Tajā pašā laikā valsts (proti, nodokļu maksātāji) joprojām finansē teju identiskas studiju programmas vairākās augstskolās. Piemēram, savulaik LU vadības līmenī nekautrējās stāstīt, kā ir izveidojusies Medicīnas fakultāte, lai gan valstī jau strādāja mediķus apmācoša augstskola, turklāt ar daudzu gadu pieredzi. Vienkārši daļa profesoru nav spējuši (vai gribējuši) sastrādāties ar Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) vadību un tādēļ nolēmuši lūgt izveidot tieši viņiem veltītu fakultāti LU. Līdzīgs ir iemesls tam, kāpēc gan LU, gan RSU iespējams apgūt sociālās zinības.
Respektīvi, mūsu izglītības sistēmā joprojām daudz ko nosaka dažādu personāliju ambīcijas un savstarpējās attiecības, nevis pragmatiski apsvērumi, stratēģija, kāda augstskolu darbība dotu iespējami lielāko labumu valsts tautsaimniecībai. Atgriežoties pie fakta, ka Dombrovskis ir nevis, piemēram, izdevis rīkojumu par abu augstskolu apvienošanas uzsākšanu, bet gan ieteicis uzsākt sarunas, jāteic – šeit pastāv zināmas bažas, ka izglītības sistēmas reformas Latvijā šajā jomā var beigties, tā īsti pat vēl nesākušās. Nevar izslēgt, ka... Kamēr LU un RPIVA atradīs piemērotu galdu sarunām, kamēr vienosies par abpusēji izdevīgu tikšanās laiku, kamēr sapratīs, kas īsti tiek prasīts, kamēr...Īsi sakot, būs pienākušas nākamās Saeimas vēlēšanas, nomainījusies valdība, iecelts cits izglītības un zinātnes ministrs, un tad jau varēs sākt interesēties, vai arī jaunais nozares vadītājs vēlas kaut ko reformēt.
