DB Viedoklis

DB viedoklis: Juridisku ierobežojumu nav, bet darījumus tomēr liedz


Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 04.06.2014

Jaunākais izdevums

Daudzās Eiropas valstīs eksistē dažādi gana kolorīti nosacījumi, kā ierobežot ārzemnieku iespējas iegādāties lauksaimniecības zemi, lai gan formāli viņi zemi iegādāties drīkst.

Latvijā jau labu laiku turpina mutuļot diskusijas par to, kā un vai ārzemniekiem būtu jāaizliedz pirkt lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Uzreiz jāpiebilst, ka līdz ar šā gada 1. maiju ir beidzies 10 gadu periods, kurā ES dalībvalstu pilsoņiem vismaz formāli bija liegts Latvijā lauksaimniecības zemi pirkt. Neformāli ārzemnieki zemi Latvijā tāpat pirka – vai nu caur savu SIA vai kopā ar kādu Latvijas pilsoni, līdz ar to pēc Valsts zemes dienesta datiem pašlaik jau 15% Latvijas zemes pieder ārzemniekiem. Viedoklis par zemes pirkšanas ierobežojumiem Latvijas publiskajā telpā zvārojas starp diviem grāvjiem, kur viens ir «brīvais tirgus regulē visu» un otrs – «zeme ir mūsu galvenā nacionālā bagātība, un mēs viņu nevienam nedosim». Objektīva viedokļa formulēšanai ir derīgi paskatīties, kā šo jautājumu risina citās ES valstīs, tostarp tādās, kur brīvais tirgus šī vārda visplašākajā nozīmē ieviests jau krietni sen.

Te nu aina izrādās tāda, ka brīvā zemes tirgus ierobežojumi oficiāli gan pārsvarā nepastāv, taču ir citi resori, kā šo jautājumu regulēt. Piemēram, Rietumvalstī Francijā darbojas nosacījumi, kas sit pušu teju vai katru komunisma vai postkomunisma valsti. Pirmkārt, ir skaidri noteikts optimāls vienas saimniecības lielums. Otrkārt, ir izveidota speciāla akciju sabiedrība ar valsts iestādes funkcijām, kura ar zemes pirm- pirkuma tiesībām regulē zemes tirdzniecību, paredzot pat piespiedu nomas mehānismu neapsaimniekoto lauksaimniecības zemju īpašniekiem. Vācijā formālu zemes iegādes ierobežojumu nav, bet zemi var neļaut pirkt, ja pircējs nav lauksaimnieks vai arī zemes pirkuma cena ir nesamērīga. Te jau parādās gana plašas traktēšanas un līdz ar to darījuma ierobežošanas iespējas, jo kas nosaka, vai cena ir samērīga un pret ko? Austrijā līdzīgi – ES dalībvalstu pilsoņi it kā zemi drīkst brīvi pirkt, bet darījums var tikt atteikts, ja pastāv bažas, ka netiks nodrošināta ilgtspējīga attīstība.

«Ilgtspējīga attīstība» ir arī dažādos Latvijas politikas plānošanas dokumentos nozīmes ziņā tik plaši izbraukāts jēdziens, ka tā precīzi neviens nevar nodefinēt, kas ar to ir jāsaprot. Ungārijā ES valstu pilsonis lauksaimniecības zemi drīkst pirkt ne vairāk par 1 ha un tikai tad, ja viņš var pierādīt, ka ir lauksaimnieks. Un kur tad vēl mūsu brāļu tautas lietuvieši un igauņi, kas zemi Latvijā caur SIA brīvi var pirkt, bet par ierobežojumiem savā pusē viņi gan ir parūpējušies. Lietuvā noteiktais zemes iegādes limits ir 300 ha, Igaunijā limits ir lielāks, bet atsevišķos gadījumos var būt nepieciešama attiecīga gubernatora atļauja. Tas jau drīzāk izklausās pēc kādas Austrumu zemes, nevis ES dalībvalsts.

Ar to visu es gribu teikt, ka spiediens pašlaik pēc risinājuma zemes iegādes jautājumā ir ļoti liels, kam piparus pieber arī vēlēšanu tuvums. Tomēr pirms pieņemt kaut kādus radikālus lēmumus, ir vērts visus priekšlikumus izvērtēt vēsu galvu, paralēli meklējot risinājumus arī pagaidām vēl neatbildētajiem jautājumiem. Piemēram, pašlaik nav skaidrs, kā ar ierosinātajiem 2000 ha ierobežojumiem vienam īpašniekam risinās to zemes īpašnieku jautājumu, kuriem jau pašlaik pieder lielākas platības? Pat ja būtu spēkā kaut kādi ierobežojumi zemes iegādē, kurš teicis, ka liels zemes īpašnieks nevar savu uzņēmumu sadalīt 25 meitasuzņēmumos un tirgot nevis zemi kā tādu, bet gan sava uzņēmuma kapitāldaļas? Ko darīt ar jau pašlaik ārzemniekiem ieķīlātajām zemēm, pat ja tās īpašnieks pagaidām vismaz formāli ir vietējais zemnieks? Un, visbeidzot, vai ieviešot visstingrākos ierobežojumus ārzemniekiem zemes iegādē, mēs saknē nenocirtīsim arī jebkuru investīciju perspektīvu Latvijā, par industrializācijas sapni pat nerunājot?

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Pasākumu rīkotājiem ne vēlāk kā pusgada laikā jāziņo par jauno pasākuma norises laiku

Žanete Hāka, 16.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Covid – 19 izraisītās ārkārtējās situācijas atcelšanu, būtiski tiek samazināti ierobežojumi kultūras, izklaides un sporta pasākumiem, atgādina Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC).

Tas nozīmē, ka pakalpojumu sniedzējiem ne vēlāk kā 6 mēnešu laikā no attiecīgo ierobežojumu atcelšanas brīža jāpaziņo par jauno pasākuma norises laiku un jānodrošina tā norise vismaz turpmākā gada laikā.

Savukārt, ja pasākums ir atcelts – patērētājam ir tiesības saņemt atpakaļ samaksāto naudu. Kultūras, izklaides un sporta pakalpojuma sniedzējam, kuri iepriekš plānotos un pārdošanā izliktos pakalpojumus nevarēja sniegt Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai noteikto pulcēšanās ierobežojumu dēļ, šobrīd, ņemot vērā ierobežojumu mazināšanu – drīkst pārcelt pasākumus uz citu laiku, par to paziņojot patērētājiem ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc ierobežojumu atcelšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Bailēs no regulas radījām robus savā biznesā

Ivo Krievs - Biznesa augstskolas Turība docētājs, Personas datu aizsardzības speciālists, CIPP/E, Sertificēto personas datu aizsardzības speciālistu asociācijas valdes loceklis, 31.05.2018

Ivo Krievs - Biznesa augstskolas Turība docētājs, Personas datu aizsardzības speciālists, CIPP/E, Sertificēto personas datu aizsardzības speciālistu asociācijas valdes loceklis.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz katrs no mums 25. maija priekšvakarā saņēma milzīgu daudzumu e-pastu, starp kuriem lielākā daļa bija ar mērķi atjaunot savas iepriekš dotās piekrišanas komerciālu paziņojumu saņemšanai, un atsevišķi e-pasti tika sūtīti, lai informētu mūs par izmaiņām privātuma politikās.

Virkne uzņēmumu varēja netraucēti turpināt sūtīt piedāvājumus

Šoreiz vairāk par tiem e-pastiem, kuros tika lūgts atjaunot iepriekš sniegtās piekrišanas. Lai arī man bija patiesi interesanti uzzināt, kuri uzņēmumi ir saglabājuši manu e-pasta adresi un tālruņa numuru, tomēr pamanīju, ka virkne e-pastu bija nevajadzīgi un, visticamāk, tādi, kuri samazināja uzņēmuma legālo klientu kontaktu datubāzi. Virkne uzņēmumu varēja netraucēti turpināt sūtīt komerciālos paziņojumus arī bez šāda veida papildus aktivitātēm.

Nav ierobežojumu attiecībā uz juridisko personu e- pastiem

Piemēram, juridisku personu e-pasti – Vispārīgā datu aizsardzības regula neattiecas uz juridisku personu datiem, tajā skaitā uz juridisku personu e-pastiem, tāpat arī šīs jomas speciālais normatīvais akts – Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums - neparedz ierobežojumus sūtīt komerciālus paziņojumus uz juridisko personu e-pastu adresēm. Līdz ar to nebija nepieciešams šādā «spama» listē iekļaut juridisku personu e-pasta adreses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pēc Lieldienām varētu mīkstināt ierobežojumus izglītībā, bet tirdzniecību atvērt daļēji

LETA, 26.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets piektdien panāca vienošanos par ierobežojumu atvieglošanu izglītības procesa organizēšanā, savukārt ierobežojumus tirdzniecībā plānots atvieglot daļēji, ļaujot strādāt tikai mazajiem veikaliem.

Patlaban plānots, ka izmaiņas varētu stāties spēkā uzreiz pēc Lieldienām, tomēr par konkrētu datumu valdība lems nākamnedēļ līdz ar konkrētu tiesību aktu izskatīšanu. Ierobežojumu mīkstināšanas termiņa noteikšanā tiks ņemta vērā aktuālā epidemioloģiskā situācija.

Lai arī sākotnēji Operatīvā vadības grupa rosināja no 7.aprīļa atvieglot ierobežojumus tirdzniecībā, tomēr valdība vienojās ierobežojumus šajā nozarē mīkstināt mērenāk, proti, atļaujot darboties visiem mazajiem veikaliem, bet tirdzniecības vietu ar platību virs 7000 kvadrātmetriem darbība joprojām būtu ierobežota.

Precīzi tirdzniecības nosacījumi vēl tiks izstrādāti, bet paredzams, ka darboties varēs veikali ar atsevišķu ieeju. Lai arī tirdzniecības centri nevarēs darboties, tomēr tajos, tāpat kā līdz šim, varēs darboties veikali, kuru darbība netiek ierobežota, piemēram, grāmatveikali un pārtikas veikali. Tāpat paredzams, ka darboties varēs āra tirdzniecība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšlietu ministrijas (IeM) ieskatā komandantstundas saglabāšanas gadījumā šo ierobežojumu varētu saīsināt līdz plkst.2 naktī, liecina IeM šodien valdībā iesniegtā prezentācija.

Līdz šim komandantstunda bija spēkā piektdienās un sestdienās laikā no plkst.22 līdz 5.

Galvenie mājsēdes atcelšanas ieguvumi būtu tādi, ka policija efektīvāk nodrošinātu epidemioloģiski svarīgu ierobežojumu kontroli, tādejādi mazinot saslimstību. Tāpat IeM ieskatā sabiedrībai būtu vieglāk uztverami ierobežojumi, kā arī iekšlietu sektoram rastos ietaupījums uz nakts darba izmaksām, norāda IeM.

Atceļot komandantstundu, darbadienu naktīs patruļas nodrošinātu ne mazāk kā līdz šim un tās mēģinātu iesaistīt pēc iespējas vairāk pulcēšanās un citu ierobežojumu kontrolei - transporta līdzekļos, mājsaimniecībās, citās publiski nepieejamās vietās.

Tāpat atceļot mājsēdi, brīvdienu naktīs tiktu nodrošinātas papildu patruļas aptuveni 30% apmērā no mājsēžu laikā nodrošinātajām patruļām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sankcijas pret Baltkrieviju tomēr nesasniedz cerēto mērķi

Edžus Ozoliņš, 22.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikraksts Diena rakstu sērijā turpina pētīt mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā notiekošos procesus. Pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Daudz šķēpu lauzts ap civilizētās pasaules sankcijām pret Baltkrieviju. No vienas puses, kopš 2006. gada Rietumi ievieš virkni ierobežojumu par cilvēktiesību pārkāpumiem, represijām, vēlēšanu rezultātu viltošanu. No otras puses, eksistē izteikta pretdarbība, kā rezultātā virkne Baltkrievijas individuālu personu, organizāciju un kompāniju neiekļūst melnajos sarakstos, ko lielā mērā var uzskatīt par valsts vadītāja Aleksandru Lukašenko atbalstošo spēku un lobistu panākumu.

Sankcijas ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, ar kā palīdzību ES, ASV, Lielbritānija, Kanāda un citas valstis var ietekmēt demokrātiskos procesus noteiktā valstī. Tomēr vēl līdz šim pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LPB Bank: attīstoties e-komercijai, pieaug arī e-vides riski

Jānis Goldbergs, 03.11.2020

LPB Bank Maksājumu karšu krāpniecisko operāciju novēršanas departamenta vadītāja Jekaterina Trifonova.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Covid-19 ierobežojumiem, visdažādāko nozaru uzņēmumi, pielāgojoties jaunajiem apstākļiem, uzsāka e-komercijas pakalpojumus - savus produktus vai pakalpojumus pārdodot internetā. Tirgotāji uzreiz apzinājās tiešo labumu – uzņēmējdarbības turpināšanu, tomēr ne vienmēr tiek izvērtēti riski e-komercijas jomā.

E-komercijas iespējas, riskus un jaunākās tendences Dienas Biznesam izklāstīja LPB Bank Maksājumu karšu krāpniecisko operāciju novēršanas departamenta vadītāja Jekaterina Trifonova.

Cik ilgi LPB Bank darbojas e-komercijas jomā?

LPB Bank darbojas vairāk nekā 12 gadus, pirms 10 gadiem banka uzsāka darbību e-komercijas jomā - iegūta Visa un Mastercard licence. Esam banka, kas piedāvā e-komercijas risinājumus bez starpniekiem. Bankas apgrozījuma un peļņas rādītāji aug un savu tālāko izaugsmi saskatām e-komercijas attīstības turpināšanā, piedāvājot aizvien jaunus pakalpojumus un iespējas. Tapāt piedāvājam plašu klasiskas bankas pakalpojumu klāstu – norēķinu kontus, maksājumu kartes, depozītus, kreditēšanu, līzingu un POS termināļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB karikatūra

DB karikatūra: Juridisku ierobežojumu nav, bet darījumus tomēr liedz

Dienas Bizness, 04.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzās Eiropas valstīs eksistē dažādi gana kolorīti nosacījumi, kā ierobežot ārzemnieku iespējas iegādāties lauksaimniecības zemi, lai gan formāli viņi zemi iegādāties drīkst.

Viedokli lasiet, klikšķinot šeit!

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Kāds ir pamatojums turēt badā mūsu lauku uzņēmējus?

Db.lv, 15.02.2022

Arī laukos, kur apkures un elektrības augsto tarifu dēļ ir vairākkārtīgi pieaugušas izmaksas telpu uzturēšanai, joprojām spēkā ir aizliegums rīkot privātus pasākumus, kuros piedalās vairāk nekā 10 cilvēki. Piedaloties tik nelielam personu skaitam nav iespējams nosegt izmaksas muižās, pilīs un viesu mājās, laikā, kad privāti pasākumi ir vienīgais pieprasījums lauku tūrismā, norāda Latvijas Lauku tūrisma asociācijas “Lauku ceļotājs” prezidente Asnāte Ziemele.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūrisma Krīzes vadības komiteja (TKVK) uzskata, ka lēmums par ierobežojumu atcelšanu ir jāpieņem nekavējoties. Valsts budžeta zaudētais nodokļu apmērs ir pārāk liels, lai nozarei ierobežojumus atceltu tikai šī gada aprīlī.

“Lēmums par ierobežojumu ieviešanu tika pieņemts vienā dienā, tāpēc uzskatām - lēmums par ierobežojumu atcelšanu arī ir jāpieņem vienas dienas laikā. Tā ir pēdējā iespēja valdībai beidzot dzīvē īstenot savu uzstādījumu – “ātri ciet – ātri vaļā”, jo līdz šim tas nekad nav darbojies,“ norāda Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Naglis.

TKVK uzsver, ka katra diena ar ierobežojumiem, kuros nozares uzņēmumi var īstenot savu darbību TIKAI 30% apmērā, visiem izmaksā pārāk dārgi. Veiktie aprēķini liecina, ka TKVK ietilpstošās sektoru pienesums budžetā (neskaitot PVN grupu nodrošinātos ieņēmumus) 2019. gadā bija 506, 5 milj. EUR jeb apmēram 10,1 milj. EUR nedēļā; 2020. gadā – gandrīz 366 milj. EUR jeb 7,32 milj. EUR/nedēļā, 2021. gada aplēses rāda, ka tie varētu būt TIKAI apm. 300 milj. EUR gadā jeb 5-6 milj./nedēļā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik ne vienā vien Eiropas valstī ir noteikti ierobežojumi lauku zemes pircējiem. Arī Latvijas zemnieki aicina pieņemt ierobežojumus, neraugoties uz pretrunu ar brīvā tirgus principiem

Zemkopības ministrijas pētījums par ārvalstu pieredzi zemes tirgus regulēšanā liecina, ka dažādu veidu ierobežojumi pastāv ne tikai jaunajās ES dalībvalstīs – Ungārijā, Lietuvā un Igaunijā, bet arī vecajās ES dalībvalstīs – Francijā, Austrijā, Vācijā. Pašlaik Saeimā tiek izstrādāti normatīvi, kas ierobežotu lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) tirdzniecību, kā arī zemes platību nonākšanu viena īpašnieka rokās. Līdz šā gada 1. maijam (10 gadus) Latvijā darbojās ierobežojums – ES dalībvalstu pilsoņiem bija liegts iegādāties lauksaimniecības un meža zemi, tomēr šis ierobežojums faktiski bija dekoratīvs, jo ārvalstu fiziskās personas varēja reģistrēt savu (vai kopā ar Latvijas pilsoni) SIA Latvijā, kurai nekādu liegumu vai ierobežojumu pirkt un pārdot zemi nebija. Lauksaimnieku vidū vienprātības par iecerēto LIZ tirgus regulēšanu nav, jo ir divi pretēji skatupunkti. Visi uzskata, ka turpmāka zemes resursu koncentrēšanās Lavijas situācijā ir nevēlama, jo galu galā «mūziku pasūtīs daži», savukārt otra daļa uzskata, ka ierobežojumi ir pretrunā ar brīvā tirgus un efektīvas strādāšanas principiem. Tā uzskata arī viena no lielākajiem privātajiem zemes īpašniekiem Latvijā SIA Bergvik Skog valdes loceklis Larss Georgs Hedlunds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

ST: Rīgas domes noteiktie ierobežojumi azartspēlēm Rīgas vēsturiskajā centrā atbilst Satversmei

LETA, 17.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes lēmums atteikt SIA Alfor atvērt spēļu zāli Brīvības ielā, Rīgā, atbilst Satversmes normām, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta tika ierosināta pēc Administratīvās rajona tiesas pieteikuma. Administratīvās rajona tiesā bija vērsusies azartspēļu organizētāja Alfor, pārsūdzot tai nelabvēlīgo Rīgas domes lēmumu, ar kuru atcelta iepriekš izsniegtā atļauja atvērt spēļu zāli un organizēt azartspēles Rīgā, Brīvības ielā 48/50 - Rīgas vēsturiskā centra teritorijā.

Pēc pieteikuma iesniedzēja domām, apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 105.panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam, jo tā liedz azartspēļu organizētājiem veikt savu komercdarbību. Pieteikuma iesniedzējs pauda nostāju, ka Rīgas dome nav pienācīgi izvērtējusi ierobežojuma nepieciešamību un tas nav samērīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Apstiprina Latvijas zemes fonda darbības kārtību

Dienas Bizness, 02.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus noteikumos par lēmumu pieņemšanu darījumiem ar lauksaimniecības zemi. Izmaiņas noteikumos nosaka kārtību, kādā Latvijas zemes fonda pārvaldītājs veic darījumus ar nekustamajiem īpašumiem, tajā skaitā iznomā, pērk, pārdod un maina lauksaimniecības zemi, informē Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Viktorija Kalniņa.

Kārtība nosaka, ka Latvijas zemes fonda pārvaldītājs, veicot darījumus ar nekustamajiem īpašumiem, darbosies atbilstoši regulējumam normatīvajos aktos, kas regulē darījumus ar nekustamo īpašumu.

Latvijas zemes fonda pārvaldītājs darījumus ar nekustamo īpašumu veiks, izvērtējot to lietderību un efektivitāti no valstiskā viedokļa, pamatojoties uz līdzīgu darījumu tirgus cenām attiecīgajā reģionā. Lietderība tiks vērtēta, ņemot vērā nekustamā īpašuma izvietojumu, zemes kvalitāti, auglību, meliorācijas sistēmu stāvokli, piekļūšanas iespējas un citus kritērijus, kas nosaka saimniecisko izdevīgumu. Savukārt efektivitāte tiks noteikta, ievērojot iespējas nekustamajam īpašumam atgriezties zemes tirgū, nosakot, ka īpašumiem, kuru zemi var izmantot lauksaimnieciskajā darbībā, ir lielāka efektivitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naudas sods par ārkārtējā situācijā noteikto aizliegumu un ierobežojumu neievērošanu jau tuvākajā nākotnē varētu pārsniegt 1000 eiro, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV).

Viņš pauda nožēlu, ka cilvēki, par spīti jaunā koronavīrusa draudiem, tomēr neievēro valdības noteiktās fiziskās distancēšanās prasības un citus aizliegumus. Acīmredzot ir jāpalielina naudas sodi, lai cilvēki pret ierobežojumiem izturētos nopietni, vadoties no pasaules pieredzes, secinājis ministrs.

Ģirģens pastāstīja, ka patlaban Iekšlietu ministrija strādā pie Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumu projekta, lai sodus par ārkārtējā situācijā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu varētu palielināt "līdz 1000 eiro un vairāk".

Viņš norādīja, ka policijai patlaban nav nepieciešama armijas palīdzība, lai tiktu galā ar ārkārtējā situācijā noteikto aizliegumu un ierobežojumu izkontrolēšanu. Nacionālo bruņoto spēku iesaistīšanās šo ierobežojumu kontrolēšanā, visticamāk, būtu nepieciešama vien tad, ja valstī tiktu ieviesta tā dēvētā "pilnā karantīna", un šāda iespēja nav izslēgta, norādīja Ģirģens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien lems par izejas stratēģiju no Covid-19 ierobežojumiem, pirmdien pēc valdošās koalīcijas partiju sanāksmes pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Valdības sēdes sākums paredzēts plkst.10, taču vispirms būs sēdes slēgtā daļa.

Atsevišķi jautājumi par Covid-19 sertifikātu turpmāku izmantošanu aizvien vēl palikuši neskaidri.

Kariņš pirmdien atzīmēja - ņemot vērā, ka nav zināms, vai un kādi Covid-19 saslimstības viļņi varētu būt nākotnē, valdības stratēģija paliek nemainīga - labākais risinājums ir vakcinēties un balstvakcinēties, lai samazinātu smagas saslimšanas risku, pauda politiķis.

Premjers arī akcentēja, ka ir jāturpina nēsāt maskas un testēties, lai saslimšanas gadījumā neietu sabiedrībā.

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) pozitīvi novērtēja, ka pēc divām nedēļām kopš Jaunās konservatīvās partijas aicinājuma koalīcijas kolēģiem pārskatīt Covid-19 regulējumu ir panākta vienošanās par ierobežojumu mazināšanu. Politiķe cita starpā norādīja, ka ir svarīgi, ka skolās tiek saglabāta maksimāli bieža testēšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Aicina darbdienās atjaunot mēbeļu tirdzniecību

Db.lv, 02.02.2021

Lai mēbeļu veikalos vispār notiktu drūzmēšanās, mums būtu jārīko festivāls, teic "Nakts Mēbeļu" īpašnieks Juris Griķis.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Kokrūpniecības federācija un Mēbeļu Ražotāju asociācija vēstulē Ekonomikas ministrijai aicina atcelt mēbeļu tirdzniecības veikalu darbības ierobežojumus darbdienās.

Mēbeļu tirdzniecības vietu platības tradicionāli ir ļoti lielas, un tajās ir viegli regulēt cilvēku plūsmu, novēršot jebkādas drūzmēšanās iespējamību. Nav tādu faktu, kas apstiprinātu nepieciešamību šobrīd aizliegt veikalos tirgot tieši mēbeles. Savukārt noteiktie ierobežojumi draud ar smagiem zaudējumiem vai pat bankrotu vairāk nekā 100 vietējiem mēbeļu ražotājiem un veikaliem. Tāpēc mežu nozares pārstāvji un tirgotāji uzskata, ka lēmums ir nesamērīgi diskriminējošs pret vienu nozari un ir jāatceļ.

Vietējos mēbeļu veikalos atšķirībā no pārtikas veikaliem nekad nav novērota cilvēku drūzmēšanās, un tajos ir viegli kontrolēt cilvēku plūsmu, ievērojot visas distancēšanās prasības, tostarp nodrošinot 25 un vairāk kvadrātmetru platību uz vienu pircēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākajai tiesai (AT) atsakoties ierosināt kasācijas tiesvedību pēc bijušās maksātnespējīgās AS "Dzintars" īpašnieka un valdes priekšsēdētāja Iļjas Gerčikova kasācijas sūdzības strīdā par īpašumtiesībām uz "Dzintara" preču zīmēm, ir stājies spēkā spriedums, kas paredz "Dzintara" preču zīmes atsavināšanu no Gerčikova un maksātnespējīgā uzņēmuma īpašumtiesību atjaunošanu uz šo preču zīmi.

Rīgas apgabaltiesa iepriekš atzina par nepamatotu Gerčikova apelācijas sūdzību par viņam nelabvēlīgo pirmās instances tiesas spriedumu lietā, kas bija ierosināta pēc "Dzintara" maksātnespējas administratora prasības. Administrators prasīja atzīt par nelikumīgu Gerčikova izdarīto preču zīmju pārreģistrēšanu bez atlīdzības uz sev piederošu citu juridisku personu laikā, kad "Dzintaram" bija noteikts tiesiskās aizsardzības process.

Gerčikovs apgabaltiesas spriedumu bija pārsūdzējis kasācijas kārtībā AT, bet AT pēc viņa sūdzības atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību. Šis AT lēmums vairs nav pārsūdzams.

Rīgas apgabaltiesa iepriekš gandrīz pilnībā pievienojās pirmās instances tiesas spriedumam, atzīstot, ka nebija pieļaujama preču zīmju bezatlīdzības nodošana ieinteresētajai personai tiesiskās aizsardzības procesa laikā un četru mēnešu periodā pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šodien plāno lemt par Covid-19 pandēmijas laikā nooteikto ierobežojumu pagarināšanu līdz 25.janvārim, iepriekš mediju pārstāvjus informēja Operatīvās vadības grupas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Otrdien valdības un Krīzes vadība padomes kopsēdē tika panākts konceptuāls atbalsts ierobežojumu pagarināšanai par divām nedēļām.

Citskovskis stāstīja, ka epidemioloģiskā situācija valkstī joprojām ir nopietna un pieaug slimnīcās stacionēto pacientu skaits. Balstoties uz to, valdība konceptuāli vienojusies līdz 25.janvārim pagarināt valstī noteiktos ierobežojumus, bet konkrēti lēmumi tiks pieņemti šodienas valdības sēdē.

Citskovskis piebilda, ka galvenokārt ir runa par jau spēkā esošu ierobežojumu pagarināšanu, kas attiecas uz pakalpojumu sniegšanu un tirdzniecību, kā arī izglītību. Savukārt par komandantstundas pagarināšanu nav diskutēts.

Šorīt TV3 ierēdnis atkārtoti uzsvēra, ka ierobežojošajos pasākumos nav plānotas būtiskas izmaiņas nedz stingrāku ierobežojumu, nedz atvieglojumu virzienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) ceturtdien,11.februārī, aicinās Ministru kabinetu atcelt komandantstundu, lai novirzītu uzraudzības resursus ierobežojumu kontrolei dienas laikā un brīvdienās, aģentūru LETA informēja Iekšlietu ministrija.

"Jāpārskata mājsēdes ierobežojuma lietderība, jo šāds ierobežojums tika pamatots ar nepieciešamību novērst cilvēku tradicionālo masveida pulcēšanos gadu mijas brīvdienās, īpaši Jaungada naktī. Mērķis tika sasniegts," norāda ministrs.

Mājsēdes atcelšana nekādā gadījumā nenozīmē epidemioloģisko ierobežojumu atvieglošanu, bet iespēju mērķtiecīgi novirzīt nepieciešamos resursus tur, kur tie visvairāk nepieciešami. Jebkurā gadījumā tikai kopīgi ar sabiedrību mēs varēsim pārvarēt pandēmijas radīto krīzi, skaidro Ģirģens.

Pārvietošanās ierobežojumu kontrolei nakts laikā tika iesaistīti apjomīgi Valsts policijas, Valsts robežsardzes, pašvaldību policiju, kā arī Zemessardzes resursi. Taču Valsts policija nav atbrīvota no savu pamatuzdevumu izpildes - noziedzības apkarošanas, sabiedriskās kārtības nodrošināšanas un satiksmes uzraudzības. Tāpat ir nepieciešams ievērot procesuālos termiņus gan administratīvajā procesā, kriminālprocesā, gan operatīvās darbības procesā, norāda ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Ierobežojumu mīkstināšana aprīlī ievērojami uzlabo mazumtirdzniecības rādītājus

Db.lv, 28.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicētie Centrālās statistikas pārvaldes dati uzrāda strauju mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumu šā gada aprīlī, apjomiem (salīdzināmajās cenās) palielinoties par 15,6% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, informē Finanšu ministrija.

Tik straujš pieaugums jau tika gaidīts, un to ietekmēja gan pagājušā gada zemā bāze, ieviešot stingrus ierobežojumus pandēmijas mazināšanai, gan tirdzniecības ierobežojumu mīkstināšana ar šā gada 7. aprīli.

Visstraujākais pieaugums šā gada aprīlī salīdzinājumā ar pērna attiecīgo periodu ir nepārtikas preču tirdzniecībā (bez degvielas), apjomiem pieaugot par 25,9%, ko labvēlīgi ietekmēja tirdzniecības ierobežojumu mīkstināšana ar aprīļa sākumu, ļaujot atsākt darbību veikaliem ārpus lielajiem tirdzniecības centriem, ievērojot epidemioloģiskos drošības pasākumus. Strauji pieauga informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu (par 57,1%), mājsaimniecības elektroierīču (par 24,4%), metālizstrādājumu, būvmateriālu un santehnikas (par 12,4%), kultūras un atpūtai paredzēto preču (par 26,3%) pārdošanas apjomi. Tirdzniecības ierobežojumu mīkstināšanas iespaidā kāpuši apjomi apģērbu un apavu un stendu/tirgu mazumtirdzniecībā, attiecīgi par 45,9% un 44,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrijas (FM) ieskatā nepieciešams nodrošināt pakāpenisku krājaizdevu sabiedrību sektora attīstību, sākot to ar juridisku personu kreditēšanu, otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja FM Kredītiestāžu un maksājumu pakalpojumu politikas nodaļas departamenta direktora vietniece Dina Buse.

Komisijas sēdē deputāti vērtēja grozījumus Krājaizdevu sabiedrību likumā, pirms balsojuma par otrajam lasījumam iesniegtajiem priekšlikumiem. Komisijas diskusija noritēja par partijas "Progresīvie" priekšlikumu atļaut krājaizdevu sabiedrības paju iegādes kreditēšanu, kā arī sākt juridisko personu kreditēšanu.

Buse norādīja, ka, ņemot vērā citu valstu darbības modeļus par krājaizdevu sabiedrību otrā līmeņa veidošanu, ir nepieciešams mērķtiecīgi nodrošināt pakāpenisku krājaizdevu sabiedrību sektora attīstību, uzsākot to ar juridisku personu kreditēšanu, jo pie esošās situācijas nav iespēju veidot otrā līmeņa krājaizdevu sabiedrību.

Buse informēja, ka no patlaban Latvijā esošajām 29 krājaizdevu sabiedrībām juridisko personu kreditēšanu varētu sākt septiņas sabiedrības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad 1.decembrī bija 208 716 nodokļu maksātāji-juridiskas personas, kas ir par 4,4% mazāk nekā pērn šajā laikā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotā statistika.

Salīdzinājumā ar 2018.gada 1.novembri nodokļu maksātāju-juridisku personu skaits samazinājies par 802.

Visvairāk nodokļu maksātāju-juridisku personu 2018.gada decembra sākumā bija reģistrēts Rīgas klientu apkalpošanas centrā - 122 734, savukārt vismazāk nodokļu maksātāju-juridisku personu bija reģistrēti Krāslavas klientu apkalpošanas centrā - 1032 nodokļu maksātāji-juridiskas personas.

2017.gada 1.decembrī valstī bija reģistrēti 218 403 nodokļu maksātāji-juridiskas personas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Kas tev jāzina

Kas Tev jāzina 4. jūnijā

Dienas Bizness, 04.06.2014

Latvijā.

[FOTOREPORTĀŽA] Četri Latvijas start-up apvienojušies birojā The Mill

Latvijas jaunās tehnoloģiju un dizaina kompānijas Froont, Berta.me, HungryLab un Sellfy apvienojušas spēkus, izveidojot kopā strādāšanas un tikšanās vietu programmētājiem un dizaineriem The Mill. Lasīt tālāk...

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas mājražotāji apvienojas. Latvijas bērnu apģērbu zīmols BeeKid startē lielveikalos. Lauku zemes dilemma ir ne vien Latvijā, bet arī citur Eiropā.

Pasaules ziņās šodien lasiet - pasaules valstu iedzīvotāju aptauja liecina, ka Krievijas tēls šogad ievērojami pasliktinājies.

Dienas Biznesa viedokļa sadaļā šodien lasiet - Eiropā citvalstu pilsoņiem zemes iegādē juridisku ierobežojumu nav, bet darījumus tomēr liedz .

Šīs un citas šodien aktuālākās un svarīgākās ziņas skatiet galerijā augstāk!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas rīkotajā sapulcē par tirdzniecības nozares regulējuma maiņu Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs izvirzīja priekšlikumu ļaut darboties tirdzniecības centriem ar tirdzniecības platību līdz 35 000 kvadrātmetriem.

Saskaņā ar valdības lēmumu kopš 7. aprīļa darbību varēja atsākt nelieli tirdzniecības centri un veikali, kas atrodas ārpus tiem, taču joprojām pircēju apkalpošana iekštelpās ir liegta tirdzniecības centros ar atsevišķu ieeju un platību virs 7000 kvadrātmetriem.

“Jau no ierobežojumu ieviešanas sākuma neatkarīgi no aizņemamās platības vai darbības jomas tirgotāji ir pastāvīgi apliecinājuši savu gatavību un spēju nodrošināt augstākos drošības standartus, lai tirdzniecības process neradītu riskus ne pircējiem, ne darbiniekiem. Latvija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kurā atļautā tirdzniecības platība ir 25 kvadrātmetri uz vienu pircēju, kaut gan citās valstīs tie ir 10–20 kvadrātmetri. Par tirgotāju ikdienu ir kļuvusi pastāvīga sadarbība ar uzraugošajām iestādēm, ātra reaģēšana uz dinamiskām izmaiņām normatīvajos aktos un jaunu ierobežojumu ieviešanu, kā arī epidemioloģiskās drošības pārbaudes un uzvedības noteikumu ieviešana, lai ierobežotu iedzīvotāju pulcēšanos. Tā vietā, lai panāktu pretī šiem uzņēmumiem, valdība turpina veicināt diskriminējošus negodīgas konkurences apstākļus,” neizpratni pauž H. Danusēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ekonomikas nenoteiktība nav iemesls pasīvai nogaidīšanai

Guntars Krols, EY partneris Baltijā, 20.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais valūtas fonds (SVF) šogad paredz 3% globālo IKP izaugsmi, kas būtu zemākā kopš 2008. – 2009. gada. Arī mūsu jaunākais kapitāla konfidences pētījums EY Global Capital Confidence Barometer, kas ir veikts, šā gada augustā un septembrī aptaujājot 2900 dažādas kapitāla struktūras uzņēmumu vadības līmeņa pārstāvjus 45 pasaules valstīs, parāda neviennozīmīgas izaugsmes gaidas – lai arī 54% respondentu īstermiņā vai vidējā termiņā ekonomisko recesiju neprognozē, 46% tomēr kopumā atzīst to par iespējamu.

Vairākums skeptiski noskaņoto uzņēmēju būtisku ekonomikas pasliktināšanos gan nesagaida tuvāko 12 mēnešu laikā, bet 2021. vai 2022. gadā.

Skaidrs, ka uzņēmējiem globālie ekonomikas laikapstākļi ir pasliktinājušies. Galvenais ārējais izaugsmes risks ir ģeopolitiska nenoteiktība, tostarp tirdzniecības tarifu konflikti. Situāciju sabiezina arī diskusijas un lēmumi par jaunu klimata politiku, kas ir nepieciešama, bet vēl nesniedz skaidru attīstības ceļa karti. Tāpat arī uzņēmēji faktiski visā pasaulē sastopas ar labu darbinieku trūkumu.

Tomēr mūsu jaunākā kapitāla konfidences pētījuma dati parāda, ka biznesa kopiena sarežģītos ekonomikas apstākļos negrasās nogaidīt, bet gan reaģēs ar elastīgu rīcību. Proti, neskatoties uz ekonomikas izaugsmes pretvēju, vairāk nekā puse uzņēmēju pasaulē (52%) plāno, ka viņu uzņēmums īstenos kādu citu uzņēmumu pirkšanas vai apvienošanās darījumu (M&A), kas ir mazāk kā šā gada aprīlī (59%), bet joprojām virs pēdējās desmitgades vidējā 45% līmeņa un stipri virs zemākā 25% rādītāja, kas tika reģistrēts 2012. gada rudenī, kad tika novērota plaša ekonomikas apstākļu pasliktināšanās, it sevišķi eirozonā. Darījumu vidē šobrīd esam ļoti tālu no izteikta recesijas noskaņojuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Regulējums, kas noteica lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumus Covid-19 pandēmijas apstākļos, neatbilst valsts pamatlikumam, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta rakstveida procesā tika izskatīta pirms mēneša. Tā tika ierosināta pēc SIA "Eften Domina" ("Domina"), SIA "Jysk Linnen’n Furniture" ("Jysk") un SIA "VRPB" pieteikumiem. Uzņēmumi ST bija vērsušies atsevišķi, tomēr ST lēma lietas apvienot.

Uzņēmumi lūdza ST pārbaudīt Ministru kabineta (MK) noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kā arī 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

MK noteikumi paredzēja, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem, darbojas tikai veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, kā arī aptiekas, optikas preču veikali, dzīvnieku barības veikali, ziedu veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, kā arī datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras, kā arī telekomunikācijas iekārtu veikali.

Komentāri

Pievienot komentāru