DB Viedoklis

DB viedoklis: Kā laimes lācis eiro investīcijas tomēr neatnesa

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece,16.06.2014

Jaunākais izdevums

Latvijas Bankas jaunākie dati liecina, ka ārvalstu tiešajām investīcijām šā gada pirmajā ceturksnī ir vērojams kritums – pirmais kopš 2009. gada.

Šis fakts ir klajā pretrunā ar to, ko galvenie eiro ieviešanas rupori – Latvijas Banka un bijušais premjers Valdis Dombrovskis – solīja Latvijas iedzīvotājiem pirms pievienošanās eirozonai. Atmiņas atsvaidzināšanai: «Cilvēki varēs būt pilnīgi droši, ka viņus nevarēs apzagt, vienā naktī devalvējot valūtu.» (Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičš, LETA, 12.07.2012.) «Eiro ieviešana nozīmē vairāk darba vietu, mazāk aizbraukušo Latvijas iedzīvotāju. Tas nozīmē lielāku labklājību. Tas nozīmē vairāk naudas budžetā. Tas nozīmē vairāk investīciju. Tās ir iespējas.» (I. Rimšē- vičs 14.02.2013. Labrīt, Latvija! LTV1) Arī toreizējais premjers, tagadējais Eiroparlamenta deputāts Valdis Dombrovskis savā runā pirms Saeimas galīgā balsojuma par eiro ieviešanu 31.01.2013. solīja straujāku investīciju ieplūdi un eksporta kāpumu pēc eiro ieviešanas.

Tiktāl «vakara pasaciņa». Kā tad ir īstenībā? Pirmajā ceturksnī kopš eiro ieviešanas ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā ir kritušās par 10,5%, salīdzinot ar 2013. gadu. Iedzīvotāju skaits ir turpinājis rukt, šā gada maijā pēc oficiāliem Centrālās statistikas pārvaldes datiem samazinoties zem diviem miljoniem. Vairāk naudas budžetam acīmredzot nav, ja reiz politiķi pat pirms vēlēšanām sākuši aktīvi runāt par nodokļu celšanas nepieciešamību. Eksporta pieaugums mums knapi pārsniedz nulli. Savukārt, kas attiecas uz devalvāciju, tad pēc būtības Eiropas Centrālās bankas nesen noteiktā negatīvā depozītu likme tieši to arī nozīmē – kontā uzkrātās naudiņas var kļūt mazāk. Tikai šajā gadījumā nav runa par kaut kādu nacionālu pasākumu un līdz ar to diskusiju devalvēt vai nedevalvēt, bet gan par centralizētu Eiropas monetāro politiku, kur lēmums jau ir pieņemts. To, ka vadošos valsts amatos esošie publiski var stāstīt jebko un par saviem vārdiem pat nesarkt, daudzi Latvijas iedzīvotāji atceras vēl no padomju laikiem. Toreiz lielākā sabiedrības daļa bija iemācījusies būt kurla pret to, kas publiskajās runās plūda no dažādām tribīnēm.

Taču mūsdienu stāstam par to, ka eiro atvedīs uz Latviju investīcijas, nezin kāpēc ticēja ievērojama sabiedrības daļa, kā liecina DNB Latvijas barometra dati – pat 40%, turklāt lielākā daļa no tiem ir cilvēki ar augstāko izglītību.

Var, protams, ārvalstu investīciju kritumam censties sameklēt dažādus ģeopolitiskus izskaidrojumus. Reģions, kur pie robežām braukā bruņutehnika un savu ietekmi cenšas demonstrēt vairāku valstu armijas, noteikti nav starp investīcijām pievilcīgākajiem. Var arī teikt, ka trīs mēnešu dati vēl nav rādītājs, lai gan kaut kāds rādītājs tas tomēr ir, ņemot vērā, ka arī Igaunijā pēc eiro ieviešanas ārvalstu investīcijas gāja mazumā. Var censties argumentēt ar to, ka pašā investīciju struktūrā ir noticis apvērsums un ārzemnieki šeit atver vairs tikai pakalpojumu centrus, nevis ražotnes.

Pakalpojumu centros investīcijas, protams, ir mazākas nekā ražotnēs, kur jāpērk dažādas specifiskas iekārtas, līdz ar to statistika uzrāda tiešo investīciju kritumu. Taču šāda taisnošanās līdzinātos galvas slēpšanai smiltīs. Pie tā, ka tiešo ārvalstu investīciju apjoms Latvijā krītas, eiro nav vainīgs, tāpat kā eiro ieviešana nekādā veidā nevarēja būt garants investīciju apjoma pieaugumam. Ja gribas zināt patiesos iemeslus, tad ir vērts parunāties ar kādu reālu investoru un tad arī jebkurai Latvijas amatpersonai kļūtu skaidrs, ka investoriem ir vajadzīgas reālas lietas: attīstīta infrastruktūra, iespējami zemas ražošanas izmaksas, ar to saprotot energoresursu cenas un nodokļu slogu, kā arī atbil- stošs darbaspēks. Par kādām investīcijām mēs runājam, ja potenciālais investors šeit nevar atrast, piemēram, 70 šuvējas, kas var nošūt taisnu vīli? Politiķi šauru interešu vārdā blefo par plašiem makroekonomikas jēdzieniem – investīcijām, reitingiem, strukturālām reformām un fiskālo telpu, taču pašus galvenos mājasdarbus savā valstī atstāj neizdarītus. Ārvalstu tiešo investīciju kritums ir nopietns brīdinājuma signāls. Ja steigšus neķersimies klāt izglītības problēmu risināšanai un uzņēmējdarbību veicinošas vides izveidei, ne eiro, ne kāds cits laimes lācis mūsu tautsaimniecību saulītē neiecels.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas iedzīvotāji strauji kļuvuši laimīgi

Silvija Kristapsone, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes asociētā profesore,10.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākajā ANO Ilgtspējīgas attīstības risinājumu tīkla pētnieku publiskotajā pasaules laimes reitinga ziņojumā Latvija ir ierindota 53.vietā. Turklāt mūsu valstī laimes līmeņa pieaugums ir otrs straujākais pasaulē. Ziņojumu veidojuši Kolumbijas Universitātes ekonomisti, novērtējot 155 pasaules valstis, ņemot vērā to iedzīvotāju aptauju rezultātus.

Neskatoties uz straujo laimes līmeņa pieaugumu, Latvijai ir, uz ko tiekties. Latvija pasaules reitingā ierindojusies starp Japānu (54. vieta) un Rumāniju (52 vieta). Igaunija reitingā ieņem zemāku pozīciju – 63.vietu, bet Lietuva ir augstākā vietā – 50. pozīcijā. Pirmajās vietās ir attiecīgi Somija, Norvēģija un Dānija.

Laimes definīcija saka, ka tas ir stāvoklis, kad cilvēks jūt visaugstāko apmierinājumu ar dzīvi, dziļu labsajūtu un prieku. Līdzšinējie zinātniskie pētījumi ir atzinuši, ka laimi nosaka izglītība, ienākumu līmenis, veselība, brīvā laika pavadīšanas iespējas un attiecības ģimenē. Līdzko kāds no šiem faktoriem sāk pieklibot, sākam izjust diskomfortu, neapmierinātību un esam nelaimīgi. Tāpat vairākums pētījumu apstiprina, ka dzīves kvalitāte un mūža ilgums ir tieši atkarīgs no tā, cik pozitīvi cilvēks uztver dzīvi. Tomēr, lai iedzīvotāju laime varētu kļūt par sasniedzamu valsts politikas mērķi, vispirms ir nepieciešama brīvība. Ja tradicionālajos attīstības modeļos ekonomiskā izaugsme ir galvenais elements, tad laimes jēdzienā galvenā ideja ir tāda, ka patiesa sabiedrības attīstība notiek tad, kad materiālā un garīgā attīstība iet roku rokā un papildina viena otru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē ir daudz dažādu vērtējumu, kas mēra šķietami neizmērāmo – mūsu dzīves kvalitāti un attīstības progresu.

Latvijas vieta šajos mērījumos ir dažāda. Piemēram, Latvijai 180 pasaules valstu vidū ir 20. brīvākā ekonomika (kāpums par 16 vietām). Ir augusi arī iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi, ierindojot valsti 54. vietā no 155 (kāpums par 12 vietām). Par to liecina jaunākie Heritage Foundation un World Happiness Report novērtējumi.

Bez šiem topiem vēl ir daudz citu vairāk vai mazāk zināmu mērījumu, kas raksturo tautsaimniecības attīstību, cilvēku dzīves kvalitāti un apmierinātību ar dzīvi. Tos pārlapojot, dažreiz rodas sajūta, ka mēs sekotu līdzi sporta sacensībām. It kā dzīvotu tādēļ, lai kāds no analītiskajiem radītājiem būtu tieši tik vai vismaz tik liels. Dzīves kvalitāte nemainās atkarībā no tā, vai zinām par šiem vērtējumiem, taču tie var palīdzēt veidot ekonomiskās politikas īstenošanai noderīgu priekšstatu par to, kurp tautsaimniecība virzās. Šajā rakstā par to, kā tautsaimniecības attīstība sasaucas ar labklājības izpratni un tās mērīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bagātākās valstīs cilvēki ir vidēji laimīgāki; vienlaikus ir svarīgi izvērtēt, kā turība tiek pārvērsta labklājībā.

Tā uzsver Meiks Vikings (Meik Wiking), Dānijā bāzētā laimes izpētes institūta The Happiness Research Institute vadītājs un grāmatu The Little Book of Hygge, The Little Book of Lykke, The Art of Making Memories un The Key to Happiness autors. Uzņēmumu īpašniekiem un vadītājiem ir vērts pievērst uzmanību darbinieku labsajūtai, jo laimīgāki darbinieki ir produktīvāki, radoši, mazāk dienu pavada slimojot. Vairāk par laimi un laimīgu darbinieku lomu biznesā un valsts attīstībā M. Vikings stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Jūs esat The Happiness Research Institute vadītājs. Kā jūs definējat laimi un kā to pētāt institūtā?

Mums ir plašs skatījums par to, kas ir laime. Tā var būt gan tas, kā cilvēks piedzīvo savu dzīvi kopumā un cik apmierināts ir, gan arī saistīta ar to, kādas emocijas pieredz. Mēs cenšamies to sadalīt un skatīties uz dažādām dimensijām, komponentēm, bet esam ieinteresēti tajā, kā cilvēki pieredz savu dzīvi, cik laimīgi viņi ir. Veidojot pētījumus, mums patīk sekot līdzi cilvēkiem laika gaitā, piemēram, es varētu sekot desmit tūkstošiem cilvēku Rīgā nākamos desmit gadus un skatīties, vai viņi tiek paaugstināti darbā, atlaisti, apprecas, izšķiras, kā tas ietekmē viņu laimes līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somija septīto gadu pēc kārtas atzīta par pasaules laimīgāko valsti, liecina trešdien publicētais ikgadējais ANO "Ziņojums par pasaules laimi".

Pirmajā desmitniekā atrodas arī pārējās Ziemeļvalstis - Dānija, Islande, Norvēģija un Zviedrija.

Par visnelaimīgāko starp 143 vērtētajām valstīm atzīta Afganistāna, pār kuru 2021.gadā varu atguva talibu režīms.

Pirmo reizi kopš 2012.gada, kad tika publicēts pirmais "Ziņojums par pasaules laimi", starp 20 laimīgākajām valstīm nav vairs atrodamas nedz ASV, nedz Vācija, kas šogad attiecīgi noslīdējušas līdz 23. un 24.vietai.

Tajā pašā laikā pirmajā divdesmitniekā nonākusi Kostarika un Kuveita, kas attiecīgi ieņēmušas 12. un 13.vietu.

Ziņojumā īpaši uzsvērts, ka starp laimīgākajām valstīm vairs nav nevienas lielvalsts.

Pirmajā desmitniekā vienīgās valstis, kuru iedzīvotāju skaits pārsniedz 15 miljonus ir vienīgi Nīderlande un Austrālija. Savukārt pirmajā divdesmitniekā vienīgi Kanādas un Lielbritānijas iedzīvotāju skaits pārsniedz 30 miljonus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bunkus biroja darbinieki metas cīņā par mantu

Lato Lapsa, pietiek.com, speciāli DB,20.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Pēdējās nedēļas esam pavadījuši kā ļaunā murgā,» ar šādu atziņu aizvadītajā nedēļā klajā nāca nošautā advokāta Mārtiņa Bunkus biroja darbinieki. Taču, kā rāda publisko reģistru dati, dzīve ļaunajā murgā nav traucējusi jau aiznākamajā dienā pēc traģēdijas mesties cīņā par mantu, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

2015. gada beigās portāls pietiek.com informēja par divām lepnām un ļoti dārgām automašīnām, kuru valsts reģistrācijas numuros MB39 un MB21 bija iekļauti Mārtiņa Bunkus iniciāļi. Viens auto bija 2013. gada izlaiduma Land Rover Range Rover, kurš bija ieķīlāts par 200 000 eiro, bet otrs - pilnīgi jauns, 2015. gada izlaiduma Aston Martin Vanquish, kura cena atkarībā no modifikācijas un aprīkojuma bija 300 000 eiro vai vairāk.

Viena no šīm automašīnām bieži tika redzēta pie kādai ārzonas kompānijai piederošas Mežaparka savrupmājas, kuras īstais saimnieks un iemītnieks bija M. Bunkus, bet otrā - iekšpagalmā pie M. Bunkus advokātu biroja Rīgā, Alberta ielā. Abu luksusauto oficiālā īpašniece bija 2013. gadā dibināta SIA Hotel VIP Car Rent Services, kuras vienīgais kapitāldaļu turētājs bija Lielbritānijā reģistrēts uzņēmums bez zināmiem īpašniekiem Spritwell Commerce LLP. Automašīna Range Rover tai bija ieķīlāta pat par 200 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vviens no Kurzemes vadošajiem uzņēmumiem SIA “Māras Lācis”, kur ietilpst zīmola “O!Bistro” ēdināšanas vietas, pievienojās vienam no lielākajiem viesmīlības uzņēmumiem Latvijā “Tiamo grupai”.

Līdz ar apvienošanos “Tiamo grupā” būs vairāk nekā 800 darbinieku.

SIA “Māras Lācis” darbojas kopš 1995. gada. Uzņēmuma pamata nodarbošanās ir ēdināšanas pakalpojumi skolās un bērnudārzos, banketi un izbraukuma tirdzniecība, tāpat atvērtas vairākas kafejnīcas Liepājā, Priekulē un Saldū. Pērn uzņēmums strādājis ar gandrīz 2 miljonu eiro (neto) apgrozījumu.

“Ģimenes uzņēmums bija sasniedzis attīstības posmu, kad bija nepieciešams straujš lēciens un papildu jauda, tādēļ pieņēmu lēmumu nodot to drošās rokās – “Tiamo grupai”, kam, tāpat kā uzņēmumam “Māras Lācis”, ir spēcīgas Liepājas saknes. Dalīsimies ar labāko praksi un arī paši mācīsimies no “Tiamo grupas”. Apvienojot spēkus, kopā varēsim paveikt vairāk,” saka Madars Markus - Narvils, līdzšinējais SIA “Māras Lācis” vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas jaunākie dati liecina, ka ārvalstu tiešajām investīcijām šā gada pirmajā ceturksnī ir vērojams kritums – pirmais kopš 2009. gada.

Viedokli lasiet, klikšķinot šeit!

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Bērnu mēbeļu zīmola Tilibs&Lācis radītāji: Latvija ir labs treniņu laukums

Linda Zalāne,21.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Bieži vien tirgū pieejams labs dizains par nereāli augstu cenu, un to var nopirkt tikai daži. Gribējām, lai mēbeles ir skaistas, izturīgas un pieejamas,» stāsta bērnu mēbeļu zīmola Tilibs&Lācis viens no radītājiem, galdnieks Māris Tilibs.

Viņš un kompanjons Ivars Lācis neslēpj, ka Ķelnes bērnu mēbeļu izstādē pārņēmis neliels pesimisms, jo nākas konkurēt ar uzņēmumiem, kuriem ir 150 gadu vēsture. «Nevienam tur tu neesi vajadzīgs. Tā ir lielākā jauno uzņēmēju kļūda, jo nereti tie domā, ka viņu dizains ir unikāls un tas var maksāt četras reizes vairāk nekā līdzvērtīgs produkts. Nonākot šādās izstādēs, viņi saprot, ka pasaules mērogā nav īpaši,» teic M. Tilibs.

«Pagaidām sērijveida mēbeļu ražošanu subsidējam no citiem mūsu veiktajiem darbiem. Tilibs&Lācis ir dārga aizraušanās, pagaidām vēl daudz eksperimentējam, izgatavojot daudzus produktu prototipus, bet redzu, ka nākotnē varēsim no sērijveida ražošanas droši dzīvot. Esam tuvu startam, kad jaunā zīmola mēbeļu ražošanu pārvērtīsim biznesā. Klientu kontaktu bāze no izstādēm ir gana laba, un man gribas domāt, ka šis gads būs ar izrāvienu,» cer M. Tilibs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Kas tev jāzina

Kas Tev jāzina 16. jūnijā

Dienas Bizness,16.06.2014

Latvijā.

Gaismas pils atvēršanas pasākumus četrās dienās apmeklēja 10 tūkstoši cilvēku

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunās ēkas atvēršanas pasākumu Kaskādes četrās dienās apmeklējuši aptuveni 10 tūkstoši interesentu, informēja bibliotēkas sabiedrisko attiecību speciālists Augusts Zilberts. Lasīt tālāk...

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā naktī nošāvies pazīstamais advokāts Andris Grūtups. Latviešu DEAC mērķē uz Veco Eiropu un bagāto arābu šeihu valstīm. Gaismas pils atvēršanas pasākumus četrās dienās apmeklēja 10 tūkstoši cilvēku.

Tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins izdevis rīkojumu valsts un pašvaldību darbiniekiem atpūtā doties uz Krimu, izdevumus sedzot no pašvaldības un valsts uzņēmumu kabatas.

Stāsts par to, kā laimes lācis Latvijai eiro investīcijas tomēr neatnesa, šodien lasāms sadaļā «Dienas Biznesa viedoklis».

Šīs un citas šodien aktuālākās un svarīgākās ziņas skatiet galerijā augstāk!

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Vēlas padarīt cilvēkus laimīgākus

Anda Asere,08.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Niks Haļavins izstrādājis aplikāciju "Happy Brain" ar mērķi palīdzēt cilvēkiem piefiksēt savus paradumus un kļūt laimīgākiem.

Viņa skatījumā šī mobilā lietotne palīdz mērīt laimes līmeni, balstoties uz to, kas tiek darīts ikdienā, un kļūt laimīgākam, analizējot, kā to ietekmē konkrētas nodarbes, laiks, kad tās tiek veiktas, un cilvēki, ar ko tiek pavadīts laiks. "Ievietojot lietotnē visas ikdienas aktivitātes un piefiksējot, kā cilvēks jūtas pēc tām, uzklikšķinot uz divām pogām aplikācijā, viss var tikt pārvērsts neirozinātniskos datos. Balstoties uz šo informāciju, var redzēt, kas konkrētajam cilvēkam nāk par labu un kas ne. Tā nav kā dusmīgs skolotājs, kas saka, ka šī lieta tika izdarīta nepareizi un tā vietā vajag darīt ko citu un vairāk. Nē, cilvēku motivē aktivitātes, kas sniedz labsajūtu ilgtermiņā. Atslēgas vārds ir ilgtermiņš," norāda N.Haļavins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No bērza saplākšņa tapusī bērnu izglītojošā koka rotaļlieta Mazais Lācis noietu rod ne tikai Eiropā, bet arī ASV un Austrālijā.

To rāda SIA Beloved Boards pašu izdomātās un ražotās bērnus izglītojošās koka rotaļlietas Mazais Lācis pirmie pārdošanas rezultāti, kuri lielākoties sasniegti bez milzīgiem mārketinga izdevumiem.

Lai arī bērniem paredzēto koka rotaļlietu tirgū ir pietiekami liela konkurence, tomēr Lāča pieprasījuma pieauguma temps SIA Beloved Boards valdes loceklim Harijam Ābelem radījis pozitīvu pārsteigumu un arī pamatu pārskatīt sākotnējo rotaļlietas biznesa plānu. Latvijā ražoto Lāci uzņēmums ir nosūtījis klientiem Igaunijā, Francijā, Īrijā, Lielbritānijā, Austrijā, Gibraltārā, ASV un pat Austrālijā. Pašlaik par Lāča iegādi interesi izrāda Vācijas un vēl citu valstu vairumtirgotāji. «Šķiet, ka ir izdevies trāpīt desmitniekā, tomēr «cāļus skaitīšu Ziemassvētkos»,» uz jautājumu par intereses pieaugumu par paša radīto produktu tieši no ārzemēm atbild H. Ābele.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Ar saviem uzvārdiem apliecina, ka mēbelēm būs ilgs mūžs

Linda Zalāne,16.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bērnu mēbeļu zīmols Tilibs&Lācis, sākot sērijveida ražošanu, mērķē uz tirdzniecības vietām, kurās iepērkas «vidējais eiropietis»

Galdnieki Māris Tilibs un Ivars Lācis kopā mācījušies Rīgas Amatniecības vidusskolā, pēc tam katrs strādājis savā darba vietā, līdz abu ceļi atkal krustojušies. Izpildot individuālos pasūtījumus, viņi plecu pie pleca strādā jau vairāk nekā desmit gadus. Kopš 2007. gada abi lolojuši ideju par sērijveida mēbeļu ražošanu, toreiz tapa pirmais produkts – īpaši stabils koka krēsls bērniem, kas vēl aizvien ir dižpārdoklis. Plašāku bērnu mēbeļu kolekciju viņi sāka veidot 2011. gadā, kad sortiments tika papildināts ar kumodi, rakstāmgaldu ar maināmiem augstumiem, pusdienu galdu ar masīvkoka virsmu, drēbju skapi, gultu u.c. «Izveidojām mājaslapu tikai 2015. gada augustā, kad bijām pārliecināti, ka konkrētos produktus varam izgatavot lielākā apjomā, un savas mēbeles parādījām plašākai publikai,» stāsta SIA KD Stripes (zīmola Tilibs&Lācis) līdzīpašnieks Māris Tilibs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mēbeļu vegāni lauž savu ceļu ekskluzīvu mēbeļu eksportā

Biznesa Plāns,17.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldas novadā ir attīstīta kokapstrāde, te darbojas lieli nozares uzņēmumi, tostarp arī mēbeļnieki. Netipisks mēbeļu ražotājs ir Tilibs&Lācis (SIA KD Stripes), kas nevis šļūc IKEA sliedēs, bet lauž savu ceļu ekskluzīvu mēbeļu eksportā.

«Bez ražošanas mēs Siguldā dzīvotu savās zelta rudens lapās, bet paēduši no tā nebūtu,» smejas Tilibs&Lācis dibinātājs un līdzīpašnieks Ivars Lācis. Viņš mēbeļu ražotni izveidoja 2001. gadā, pēc kāda laika pievienojās Māris Tilibs, un kopš tā laika «darbojamies kā laulāts pāris». Kompanjoni smejas, ka,strādājot kopā, viens otru redz vairāk nekā sievu.«Mums tāpat kā laulības dzīvē ir jāplāno kopīgais budžets, darāmie darbi, katram ir savi pienākumi,un tas nav vienkārši,» salīdzina Ivars. Ilgie «laulības gadi» apliecina, ka atrast kopsaucēju Ivaram un Mārim izdodas arī ilgtermiņā.

Mazāk ir vairāk

Uzņēmuma interneta vietnē atrodama frāze,ka ražotnes saimniekiem ir redzējums par nākotnes mēbelēm. «Mums ir konkrēta vīzija, kādas mēbeles vēlamies gatavot, un mums ir savas dizaina iezīmes. Tas viss kopā raksturo mūsu redzējumu par kvalitāti un mēbeles ilgmūžību,» stāsta Ivars. «Tajā pašā laikā jāapzinās, ka neviens nav tik perfekts kā anekdotē japāņi, kas pasūtījumam iepakojuši līdzi arī dažus brāķus, jo prasībās bija teikts, ka pieļaujami pāris procentu brāķa,» smejas Ivars.Ivaru un Māri interesē tādi būtiski jautājumi kā mēbeļu kalpošanas laiks, un šāda attieksme mūsdienu pērc-un-izmet ekonomikā ir kļuvusi par retumu.Protams, tas atspoguļojas cenā, un arī te Ivaram un Mārim ir savs kategoriskums – ja klients vēlas apzināti ietaupīt uz kvalitāti, piemēram, prasot izmantot lētāko furnitūru, no pasūtījuma veikšanas Tilibs&Lācis atsakās.«Labai mēbelei būtu jākalpo ilgu laiku, desmitgadi ir minimālā robeža. Kā sabiedrība mēģinām zaļi domāt un neizmantot plastmasas maisiņus,tajā pašā laikā šņikājam kokus nost un ražojam galdiņus, kuri ir lēti un nekvalitatīvi un kurus pēc ballītes var izmest laukā. Tāpēc uzskatu, ka nevajadzētu tiekties uz mēbeļu fast-food. Nav pareizi,ka mēbeles ir tik īsmūžīgas, tajā pašā laikā varbūt arī nav jābūt tik konservatīviem kā britiem, kas iegādātās mēbeles lieto gadus trīssimt. Man pašam šķiet, ka mazāk ir vairāk. Labāk, lai mājās ir pāris labu krēslu, nevis desmit sliktu,» stāsta Ivars. Viņaprāt,katalizators tam, vai mēbele ir laba, ir gandarījums,ko tā sniedz lietotājam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāju finansiāla noslāņošanās gan reģionāli, gan pēc profesiju grupām, gan citādos aspektos ir viena no būtiskākajām valsts attīstības problēmām, kas drīzāk ir citu problēmu sekas un iznākums, liecina gada garumā veiktais Dienas Biznesa pētījums Paēdusi sabiedrība – stabila valsts.

Šis raksts apkopo 11 dažādu publikāciju secinājumus, lai veidotu kopainu un sniegtu pētījuma secinājumus sabiedrībai, likumdevējam un biznesa videi.

Apvērstā kohēzija

Lai arī Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts ik gadu investē aizvien lielākus līdzekļus kohēzijas politikas realizēšanā, rezultāts ir pretējs. Latvijas depopulācija notiek straujā tempā, un no Rīgas un Pierīgas attālinātie reģioni iedzīvotājus zaudē strauji, bet atlikušie saņem krietni mazāku atalgojumu nekā galvaspilsētas apkaimē, zaudē mobilitātes iespējas, jo sabiedriskā transporta plūsmas intensitāte tiek samazināta tieši proporcionāli attālumam no lielajām pilsētām. Papildu problēmas atklāj Latvijas Pašvaldību savienības dati un konsultantu secinājumi, kur viens no nozīmīgākajiem ir iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieņēmumu kritums, kas pamatīgi iespaido pašvaldību spēju ieguldīt attīstības projektos, turklāt administratīvi teritoriālās reformas kritika jau ir pāraugusi pašvaldību līmeni, un tās rezultāti tiek vērtēti drīzāk negatīvi, nekā pozitīvi, ja raugāmies uz nomaļu problēmu kā uz noslāņošanās cēloni reģionālā līmenī. Faktiski Latvijas kohēzijas politiku var dēvēt par apvērsto kohēziju, kad, neraugoties uz investīcijām, lai kaut ko mainītu un reģionu iedzīvotāju dzīves līmeni tuvinātu Rīgai, notiek pretējais. Proti, iedzīvotāji reģionus vienkārši pamet, un apgalvojums, ka vidējās algas tuvojas Rīgas līmenim, neiztur kritiku, jo šī tuvošanās ir uz izbraukušo rēķina. Vidējo algu rēķina vien no atlikušo iedzīvotāju ieņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot filmēšanas ciklu teju divu mēnešu garumā, kopš jūnija sākuma norisinās Latvijā pirmās 3D filmas izveide, kas vēstīs par nākotnes Rīgu - Rīga-2041, liecina medijiem sniegtā informācija.

Par filmas uzņemšanu stāsta filmas mākslinieciskā vadītāja Astra Zoldnere: «Mūsu komanda ir kļuvusi plašāka, kā arī tā ir ieguvusi starptautisku šķērsgriezumu, komandai pievienojoties arī kaimiņiem no Igaunijas. Filmas izveidē iesaistījies arī igauņu operators Gunnar Laal, igauņu kino mākslinieks Kristjan Suits, režisore Triin Ruumet, kā arī pašmāju operators Andrejs Rudzāts.»

«Filmas māksliniekam uz laukuma jābūt fleksiblam, jo lietas, kas strādā 2D formātā, var nenostrādāt 3D. Ir jāpievērš īpaša uzmanība krāsu shēmām un faktūrām. Dažādi kontrasti un 3D formāta detaļas var būt pievilcīgas skatītājiem, tomēr tajā pašā laikā mums jāpalīdz skatītājiem koncentrēties arī uz filmas stāstu,» savās pārdomās par filmas uzņemšanas specifiku dalās filmas mākslinieks no Igaunijas Kristjan Suits. «Veidojot filmu par nākotnes 3D Rīgu, vēlamies miksēt retro stilu kopā ar Skandināvijas minimālismu. Filmēšanas laukumā izmantojam specifisku apgaismojumu, lai panāktu nākotnes sajūtu. Ceram, ka ar savu darbu kaut vai uz mirkli ievedīsim skatītāju citā pasaulē,» viņš saka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko gadu laikā Rīgā taps «Laimes koku parks» - īpaša vieta, kur savu koku iestādīt varētu ikviens rīdzinieks vai pilsētas viesis, vienojušies kustības «Lielā Talka» pārstāvji un Rīgas domes vadība.

Pēc idejas prezentēšanas Rīgas domē, nolemts, ka no nākamā gada pilsētā atsevišķās parku vai skvēru teritorijās ikvienam interesentam būs iespēja iestādīt kokus, kuri atbilstu pilsētvides un dārznieku prasībām, tādējādi radot ainaviski iekoptas vietas parkos un skvēros.

Tā būtu sākotnējā iniciatīva - pilotprojekts, lai tuvākā nākotnē rastu vietu arī «Laimes koku parka» izveidei galvaspilsētā, kas lielā mērā būs atkarīga no iedzīvotāju, pašvaldības un kustības «Lielā Talka» līdzdalības.

«Arvien vairāk mēs domājam par sabiedrības līdzdalību un iesaisti savas pilsētas, apkaimes vai tuvākās apkārtnes sakārtošanā. Jebkura iniciatīva ir apsveicama un tās izvirzītie rezultāti ir sasniedzami, ja ir sadarbība un izpratne. Tāpēc, lai sasniegtu augstākos mērķus vispirms vēlamies pārbaudīt, vai šī līdzdarbība notiks aktīvi un sentēvu tradīcijas iesakņosies arī Latvijas galvaspilsētā,» projektu komentē Rīgas mērs Oļegs Burovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules mērogā novērojama arvien aktīvāka virzība uz procesu automatizāciju, robotizāciju, elektrifikāciju un energoefektivitāti, kas nākotnē varētu veicināt vēl lielāku enerģijas pieprasījuma pieaugumu.

Ceturtā industriālā revolūcija jeb Industrija 4.0 noteikti ieviesīs būtiskas izmaiņas ražošanas procesos gan globālā, gan nacionālā līmenī, teic Agris Veliks, ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā. Viņš atzīmē, ka nākotnē pieprasījums pēc enerģijas, visticamāk, turpinās augt, kas attiecīgi veicinās arī cenu kāpumu, tā ietekmi uzņēmēji var mazināt, investējot energoefektivitātē un ilgtspējīgos risinājumos.

Jāpielāgojas tirgum

Pēdējos gados Baltijas valstis ir panākušas būtisku progresu, strādājot pie reģiona elektrifikācijas un virzības uz ilgtspēju, domā A. Veliks. “Mēs cenšamies būt mazāk atkarīgi no fosilā kurināmā, lai sasniegtu vides mērķus, un motivējam uzņēmējus atrast veidus, kā pielāgoties jaunajai realitātei un konkrētajos apstākļos, integrējot ABB produktus, kļūt energoefektīvākiem un konkurētspējīgākiem. Šajā gadījumā atbildi mēs redzam tā sauktajās viedajās ēkās un gudrās enerģijas risinājumos, kā arī enerģijas avotu dažādošanā. Arī ABB vairāku gadu garumā ir bijis uzticams partneris progresīvo tehnoloģiju integrēšanā ar mērķi optimizēt enerģijas patēriņu un dažādot energoapgādi. Ieguldām gan saules enerģijā un energoefektivitātē, gan e-mobilitātes infrastruktūrā un citos risinājumos. Tāpat ABB nodrošina uzņēmumus, tajā skaitā dažādus datu centrus, birojus un slimnīcas, ar UPS sistēmām un citiem viedajiem risinājumiem,” teic A. Veliks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gudru valdības investīciju loma ekonomikas attīstībā

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Oliņa,28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijā valdība cīnās par mājokļu pietiekamību tirgū; pagaidām aizvien vairāk burbulis briest Londonā , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Katru gadu Lielbritānijā top krietni virs 100 tūkstošiem jaunu mājokļu, tomēr tas nespēj apmierināt augošo pieprasījumu, kas savukārt dzen augšup pašu mājokļu un arī īres cenas. Augošais britu būvniecības tirgus, kura veicināšana ir viena no valdības prioritātēm, ir iespēja arī piegādātājiem, Latvijas ražotājus ieskaitot.

Tirgus stabils

AS Latvijas finieris valdes loceklis un tirdzniecības un loģistikas sektora vadītājs Mārtiņš Lācis DB saka, ka šogad saplākšņa eksports uz Lielbritāniju ir pat krities, un tas ir pērnās nelaimes – decembrī notikušā ugunsgrēka dēļ kompānijas ražotnē Lignums. Lielbritānijai domātā produkcija pamatā tiek ražota tur, un šā eksporta virziena apmērs šogad ir sarucis apmēram par 10%, bet naudas izteiksmē – par apmēram 6%. Attiecības atšķirība «lielā mērā tas ir tāpēc, ka mums ir tendence saviem produktiem aizvien vairot jaunu pievienoto vērtību».

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Dāvis Auškāps: par biznesu uz bankrota robežas un koučingu, kas mainīja dzīvi

Daiga Laukšteina,29.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc 15 gadu ilgas gozēšanās restorānu biznesā un daudzšķautņaina lūzuma punkta pērn Dāvis Auškāps uz visu notikušo paraudzījās no cita skatu punkta. Un viņam ir pašam sava sešu «P» laimes formula.

Fragments no intervijas, kas publicēta 29. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Kā no restorānu biznesa nonācāt līdz idejai par tādu psiholoģisko treniņu formu kā koučings?

Aptuveni pirms gada mans bizness nonāca uz bankrota robežas, un arī pašam dzīvē iestājās tāda sajūta, ka tuvojas kaut kāds «bankrots». Piedevām ļoti likumsakarīgi salauzu kāju. Avārijas situācijā nokritu no motorollera. Visa tā rezultātā arī nonācu pie viena no labākajiem koučiem Latvijā – Svetlanas Romašinas. Tikāmies kādas septiņas reizes. Varētu teikt, ka šīs koučinga sesijas mainīja manu dzīvi, kaut arī nekas jau daudz nemainījās. Viss it kā tas pats – dzīvesvieta, ģimene, es kā cilvēks, tikai skats uz lietām pamainījās. Sapratu, ka koučings ir tas, ko vēlos apgūt vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - Latvijas Finieris saplākšņus sāk līmēt ar bioloģisko lignīnu

Māris Ķirsons,28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Latvijas Finieris saviem zīmola RIGA saplākšņiem izstrādājis jauna sastāva līmi RIGA ECOlogical, kur bioloģiskās izcelsmes lignīns izmantots kā daļējs aizvietotājs tradicionāli lietotajam fosilajam fenolam. Uzņēmums plāno ar jauno līmi ražotos saplākšņa produktus pakāpeniski sākt piedāvāt tirgū 2019. gada laikā.

«Jau vairākus gadus esam meklējuši risinājumus, kā mūsu līmē fosilās izcelsmes fenolu aizstāt ar bioloģiskās izcelsmes lignīnu,» stāsta a /s Latvijas Finieris valdes loceklis Mārtiņš Lācis.

Lignīns ir pārstrādājams, ekoloģiski draudzīgs produkts, kas milzu apjomos pieejams ikvienā kokā un augā. Līdz ar to pēdējā laikā tā izmantošanas potenciāls visā pasaulē ir pētīts ļoti daudz. «Šim bioekonomikas virzienam ir paredzama ļoti daudzsološa nākotne, un RIGA Ecological ir viens no produktiem, kas to pierāda,» uzsver M. Lācis.

Šis tehnoloģiskais izrāviens, kas sasniegts ciešā sadarbībā ar pasaules vadošo koksnes ķīmiskās un mehāniskās pārstrādes kompāniju Stora Enso, ir uzskatāms par pēdējās desmitgades nozīmīgāko inovāciju saplākšņa līmēšanas tehnoloģijā. «Darām visu iespējamo, lai piedāvātu saviem klientiem jaunākos produktu risinājumus un tehnoloģijas. Taču mūsu izstrādātā saplākšņa līmēšanas tehnoloģija, kurā tiek izmantots Stora Enso industriālais lignīns Lineo, ir kaut kas daudz vairāk,» skaidro Mārtiņš Lācis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koncerna “Latvijas Finieris” bērza saplākšņa produkti, ko uzņēmums piegādā 70 pasaules valstīs, turpmāk būs pazīstami ar jaunu zīmolu “Riga Wood”.

“Produktu attīstībā vienmēr esam virzījušies uz aizvien augstāku pievienoto vērtību Baltijas jūras reģionā iegūtai bērza koksnei. Šodien “Latvijas Finieris” ir pasaules līderis bērza saplākšņa produktu risinājumos un saistītajos pakalpojumos, šo pozīciju vēlamies stiprināt ar atbilstošu vizuālo identitāti,” skaidro a/s Latvijas Finieris valdes loceklis un Tirdzniecības un loģistikas sektora vadītājs Mārtiņš Lācis.

Daudzus gadus “Latvijas Finiera” produkcija pasaulē bija pazīstama ar zīmolu “RIGA”, savukārt koncerna 12 starptautiski bāzētie produktu attīstības un tirdzniecības biroji nesa “Riga Wood” vārdu. Apvienojot abus zīmolus vienā un piešķirot jaunu vizuālo identitāti, koncerns iet soli solī ar izvirzītajiem stratēģiskajiem mērķiem un globālajām tendencēm. «Inovācijas, ilgtspēja, augstas veiktspējas produkti un atvērtība jauniem risinājumiem, iedziļinoties un izprotot klientu vajadzības – to iemiesojam jaunajā “Riga Wood” vizuālajā identitātē, tas raksturo zīmola un uzņēmuma solījumu sev, klientiem un sadarbības partneriem,” uzsver M. Lācis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Noskaidrots, kāds ir «laimīgais latvietis» un «nelaimīgais latvietis»

Lelde Petrāne,07.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Laimīgā latvieša» portretu veido 25 – 35 gadus veca sieviete, kura ir precējusies vai dzīvo kopā ar partneri. Viņa ir pilsētniece ar augstāko izglītību un augstiem ienākumiem. Savukārt «nelaimīgais latvietis» ir laukos mītošs 55 – 74 gadus vecs vīrietis ar pamatizglītību un zemiem ienākumiem, viņš ir atraitnis vai šķīries, secināts padziļinātajā laimes un ģimenes attiecību mērījumā Amigo laimes indekss, apjautājot 1000 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 – 74 gadiem visos Latvijas reģionos.

«Pētījuma demogrāfiskie dati ir ļāvuši ieskicēt vidēji laimīgāko un nelaimīgāko Latvijas cilvēku portretus, un tas rosina padomāt, kas tad ir svarīgākie parametri, kas vienus atšķir no otriem? Un arī uzdot sev jautājumu – pie kuriem es varu pieskaitīt sevi? Kad mēs sākam pētīt laimi tuvplānā, tad redzam, ka daudzo un dažādo laimi veidojošo faktoru vidū tomēr visbūtiskāk izceļas ciešu attiecību loma. Piemēram, pētījums apliecina, ka ciešāku saišu uzturēšana ar citiem cilvēkiem un līdzdarbošanās sabiedrības dzīvē veicina laimes sajūtas veidošanos arī pašiem. Taču der arī atcerēties, ka laime ir mūsu apzināta izvēle, un mēs katrs kaut ko varam darīt lietas labā, lai kļūtu laimīgi,» saka Inga Akmentiņa Smildziņa, Amigo iniciatīvas laimīgām ģimenēm vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru