Viedokļi

DB viedoklis: Kritums ekonomikā var rosināt attiecību uzlabošanos

Mārtiņš Apinis, žurnālists, 21.10.2015

Jaunākais izdevums

Zemā naftas cena nesola neko labu Krievijas ekonomikai, tomēr tā var izrādīties veicinošs faktors ekonomisko attiecību uzlabošanā ar Rietumvalstīm

To, ka Krievijas tautsaimniecībai šis gads būs slikts, varēja paredzēt jau gada sākumā. Vienīgais jautājums varēja būt par to, cik lielas būs šīs grūtības. Ja paraugāmies uz situāciju kaimiņvalsts naudas tirgū, tad, piemēram, rubļa kurss pret eiro patlaban ir tuvu tam pašam, kāds bija pagājušā gada beigās, kas ir viens no faktoriem, lai eksportētāju situācija Krievijā nepasliktinātos. Tomēr to pašu nevar teikt par Krievijas tautsaimniecības attīstību, kuras krituma tempi pagaidām uzņem apgriezienus.

Kaimiņvalsts valdība nākusi klajā ar aplēsēm par to, ka gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn tautsaimniecības kritums sasniedzis 4,3%. Salīdzinājumam – gada otrajā ceturksnī krituma apmērs sasniedza divus, bet pirmajā – pusotru procentu. Kopumā Krievijas ekonomikas apgriezieni samazinājušies jau piecus ceturkšņus pēc kārtas.

Par galveno iemeslu tam tiek minēta naftas cenas samazināšanās, jo salīdzinājumā ar pagājušās vasaras maksimumiem tā kritusies vairāk nekā uz pusi. Turklāt piedāvājums saglabājas augsts, neraugoties uz iespaidīgo cenas kritumu, bet, tiklīdz cena mēģina tiekties augšup, piedāvājums palielinās vēl vairāk, kas nozīmē, ka cena slīd lejup.

Likumsakarīgi tas Krievijas ekonomikai neder. Kā savulaik liecināja kāda ekonomiskā analīze izdevumā Vedemosti, Krievijas tautsaimniecība tādā veidolā, kāda tā bijusi pēdējos gados, uz izaugsmi var pretendēt tikai tad, ja naftas cena saglabā augšupejošu tendenci, lai arī cik augsta būtu melnā zelta cena. Tā kā rubļa kurss pret ārvalstu valūtām pēdējā laikā spējis saglabāt zināmu stabilitāti, Krievija vairs nevar balstīties uz to, ka naftas cena, par spīti tās kritumam dolāros, rēķinot rubļos, palielinās, līdz ar to vismaz kaut kā var salāpīt valsts budžetu. Straujā rubļa krituma laikā viens barels Brent naftas maksāja apmēram 3800 rubļu vai pat vairāk, bet tagad cena ir nedaudz virs 3000 rubļu atzīmes. Situāciju vēl vairāk pasliktina Krievijas militārās aktivitātes ārpus valsts, kā arī kaimiņvalsts karaspēka faktiski okupēto reģionu finansēšana, kas izņem naudu no Krievijas ekonomikas.

Valstīs ar spēcīgu finansiālo bāzi, piemēram, ASV militārās aktivitātes nozīmē jaunus pasūtījumus rūpniecības un pakalpojumu nozarēs, vienlaikus neradot finansiālu spiedienu uz civilajām nozarēm, tādējādi veicinot ekonomisko attīstību. Krievijā finansiālā situācija ir pavisam cita. Tiesa, šeit var rasties zināms izdevīgums Rietumiem, tostarp Latvijai un laika gaitā arī pašai Krievijai.

Proti, pie bēdīgas finansiālās situācijas Krievija varētu kļūt piekāpīgāka, piemēram, attiecībā uz importa embargo Rietumvalstu pārtikai vieglāk varētu risināties arī Ukrainas jautājums, tādējādi mazinoties sankciju apmēram un pašreizējam ekonomiskajam saspīlējumam. Tāpat pašreizējie finansiālie robi varētu Krieviju vedināt iespējami daudz «izspiest» no izejvielu ieguves par spīti cenu kritumam pasaules preču biržās. Ja īstenotos šāds scenārijs, varētu cerēt arī uz kravu apgrozījuma pieaugumu Latvijas ostās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban prognozes par turpmāko Latvijas ekonomikas virzību uzlabojas, taču negaidīti notikumi tās atkal var mainīt, atzīst banku ekonomisti.

2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 1,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 2,9 %.

Milzu improvizācija

“Mierinājumam var teikt, ka kopējā pievienotā vērtība gada laikā gandrīz nav mainījusies (-0,1%), kritums noticis uz iekasēto produktu nodokļu rēķina,” saka “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš.

Pēc viņa teiktā, nekad vēl priekšstats par Latvijas ekonomikas tuvāko nākotni nav tik ļoti pasliktinājies kā šī gada februārī un martā. Nekad tas nav tik strauji uzlabojies kā sekojošajos divos mēnešos – aprīlī un maijā. Taču šī uzlabojuma sākumpunkts bija ārkārtēju bažu un nenoteiktības brīdis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti

Lelde Petrāne, 08.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paziņoti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti.

Konkursa mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus, gan radot jaunus un eksportspējīgus produktus, gan nodrošinot vietējo tirgu ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem. Latvijas uzņēmumus, kas sasnieguši labus rezultātus konkurētspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē, sveica konkursa patrons, Valsts Prezidents Raimonds Vējonis.

Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti:

Eksporta čempions

Latraps, Lpks

«Eksportspējīgākais komersants» lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ekonomisti: Izskatās, ka Latvija šajā krīzē cietīs mazāk nekā iepriekšējā

Žanete Hāka, 30.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 ietekme uz Latvijas ekonomiku būs būtiska, taču ir cerības, ka ekonomikas kritums nebūs tik dramatisks kā iepriekšējā krīzē, bet atkopšanās - straujāka, uzskata ekonomisti.

Liels dīķis

Pasaules ekonomiku šobrīd var salīdzināt ar lielu dīķi, kurā ir iemesti vairāki lieli akmeņi, saka "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš. "No tiem uz visām pusēm izplatās viļņi, kas saduras un pārklājas, un rada jauna turbulences. Notiek diezgan haotisks process, kuru precīzi paredzēt nevar. Kaut arī mums ir trāpījis diezgan mazs akmentiņš, mūs ietekmēs citu valstu ekonomikās notiekošā viļņošanās. Pat pašiem sekmīgi kontrolējot epidēmiju, pār mums velsies citur notiekošo drāmu atbalsis. Šī varētu būt "visneekonomiskākā" ekonomikas krīze, ko jebkad piedzīvosim, jo problēmas iemesls un risinājumi ir ārpus ekonomikas sfēras. "Ir zināms, ka pasaules ekonomikā notiek straujākais aktivitātes sarukums vismaz kopš 2. pasaules kara, tā atspulgu datos pilnā apmērā redzēsim 2. ceturksnī. Tas arī gandrīz noteikti būs zemākais punkts šajā krīzē, vismaz Latvijā. Elektrības patēriņš pat daudz smagāk skartajā Rietumeiropā aprīļa beigās jau sācis pieaugt. Taču akmeņi turpina krist dīķī, ASV vēl ir epidēmijas pieauguma augstākajā punktā, un ļoti iespējams, ka jauni saslimšanas uzliesmojumi vēl notiks jaunattīstības valstīs. Tāpat nevar aizmirst par atkārtotu infekcijas viļņu riskiem pie mums," saka P. Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada ekonomikas attīstības amerikāņu kalniņi atpaliek tikai no ekonomikas prognožu attīstības amerikāņu kalniņiem.

Latvijas ekonomikas piedzīvotais kritums otrajā ceturksnī bija iespaidīgs, taču mazāks nekā sākotnēji prognozēts, līdz šim pie mums izdevies izvairīties arī no vīrusa atkārtota uzliesmojuma, un atgūšanās daudzās nozarēs notiek straujāk nekā gaidīts, jaunākajā ekonomikas apskatā norāda "Swedbank" eksperti.

Ekonomisti paaugstinājuši prognozi un gaida kritumu 5% apmērā šogad (iepriekš -7,5%). Pēc sākotnējā atlēciena trešajā ceturksnī turpmākais atkopšanās ceļš gan būs līkumots. Veidojot prognozes pieņemam, ka jau nākamgad pandēmijai tiks rasts medicīnisks risinājums, tādēļ izaugsme pasaulē un Latvijā straujāka varētu kļūt nākamā gada vidū. Kopumā viņi sagaida, ka ekonomika augs par 4,2% 2021. gadā un par 3.3% 2022. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba tirgu no pārlieku lielas atdzišanas turpmāk turēs valdības atbalsta programmas, kuru efektivitāte būs izšķiroša, nosakot ekonomikas tālākās atgūšanās pozīcijas, un, jo vairāk darbinieku tiks noturēti darba tirgū, jo spēcīgāka tā būs, norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Augstākais līmenis

Šī gada pirmajā ceturksnī bezdarbs Latvijā ir palielinājies līdz augstākajam līmenim pēdējos divos gados un sasniedza 7,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati. Salīdzinājumā ar 2019. gada pēdējo ceturksni bezdarbs Latvijā ir pieaudzis par 1,4 procentpunktiem, kas ir straujākais bezdarba kāpums Latvijā kopš 2009. gada, saka AS "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš Taču COVID-19 izraisītā krīze ekonomikā un ne tikai attīstās ļoti dinamiski, tādēļ mēnesi vai divus veci makroekonomiskie rādītāji faktiski jau ir novecojuši un maz raksturo situāciju ekonomikā šobrīd. Tas redzams arī darba tirgū. Kopš marta beigām bezdarbs Latvijā ir strauji audzis un reģistrētais bezdarbs šobrīd pārsniedz 8%, savukārt, skaitot klāt dīkstāves pabalstu saņēmējus, faktiskais bezdarbs ir sasniedzis 13%. Tik augsts bezdarbs Latvijā pēdējos reizi piedzīvots 2013. gadā un pēc eksperta prognozēm, bezdarbs šogad kopumā Latvijā varētu sasniegt 10%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Dalīšanās ekonomika – tradicionālās ekonomikas ienaidnieks vai glābējs?

Latvijas Bankas ekonomiste Māra Rūse, 11.01.2017

Iedzīvotāju daļa, kas kādreiz izmantojuši dalīšanās ekonomikas pakalpojumus (% no iedzīvotāju skaita)

Avots: Eiropas Komisija

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pārskatāmā nākotnē dalīšanās ekonomika kļūs par būtisku globālās ekonomikas sastāvdaļu. 2015. gadā dalīšanās ekonomikas uzņēmumu apgrozījums Eiropā bija 28 miljardi eiro (nedaudz vairāk nekā Latvijas 2015. gada iekšzemes kopprodukts (IKP)).

Paredzēts, ka līdz 2025. gadam šī summa varētu vairāk nekā trīskāršoties, sasniedzot 80 miljardus eiro. Šajā rakstā apskatīšu, kas tad īsti ir dalīšanās ekonomika, kādas ir tās pozitīvās un negatīvās puses, un – vai tā ir tradicionālās ekonomikas konkurents vai glābējs?

Kas ir dalīšanās ekonomika?

Ja pirms pāris gadiem vien retais no mums zināja, kas ir dalīšanās ekonomika, tad šodien atliek tikai nosaukt globāli atpazīstamos zīmolus, piemēram, taksometru servisu "Uber" vai naktsmītņu rezervācijas vietni Airbnb, un par tiem būs dzirdējis gandrīz ikviens no mums. Precīzāk dalīšanās ekonomiku var definēt kā ekonomisku sistēmu, kurā indivīdi bez atlīdzības vai par samaksu dalās ar īpašumiem, prasmēm vai līdzekļiem, ko paši mazāk izmanto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemā naftas cena nesola neko labu Krievijas ekonomikai, tomēr tā var izrādīties veicinošs faktors ekonomisko attiecību uzlabošanā ar Rietumvalstīm

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ekonomikas ceļš uz augšu nebūs bez šķēršļiem

Līva Zorgenfreija, "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā, 03.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, gaidītākie dati Latvijas ekonomikas vēsturē ir beidzot sagaidīti.

Otrā ceturkšņa ekonomikas kopējās attīstības rādītājs – iekšzemes kopprodukts (IKP) - kā prognozēts, ir uzrādījis bēdīgu rezultātu. Taču – ne tik bēdīgu kā Eiropā. Turklāt, kamēr pie mums vīruss joprojām tiek veiksmīgi kontrolēts, Eiropā daudzos reģionos atsākušies straujāki uzliesmojumi. Šoreiz gan priecāšanās, ka mums iet labāk nekā citiem, nav īsti vietā, jo Eiropa ir Latvijas galvenais eksporta tirgus, un bez veiksmīgas attīstības tirdzniecības partneros mūsu ekonomikas stabila izaugsme ilgtermiņā nav iespējama.

CSP ziņo, ka IKP sarucis par 7.5% salīdzinājumā ar pagājušo ceturksni (sezonāli un kalendāri izlīdzināti dati), kas ir vēsturiski straujākais kritums viena ceturkšņa laikā. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni ekonomika sarukusi par 9.8% (neizlīdzināti dati) – šādā aspektā finanšu krīzes antirekordus nesitam pušu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Eksperti: Krievijas ekonomikā recesija turpinās padziļināties

Žanete Hāka, 24.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas kritums Krievijā turpinās, un vārga izaugsme gaidāma tikai 2016. gada pavasarī, jaunākajā Swedbank makroekonomikas apskatā prognozē eksperti.

Pēc pārsteidzoši saudzīga IKP krituma par 2,2% gada griezumā (ceturkšņa kritums par 1,3%) šī gada pirmajā ceturksnī, otrā ceturkšņa operatīvie dati rāda kritumu jau par 4,6% (pēc ekspertu aplēsēm ceturkšņa kritums bijis ap 2.5%; detalizēti dati vēl nav publicēti).

Tas pārliecinoši kliedē diezgan populāru viedokli, ka Krievija šo krīzi pārdzīvos viegli, teikts apskatā. Krievijas ekonomikas ministrija joprojām uzskata, ka krīzes dziļākais punkts jau aiz muguras un ka trešajā ceturksnī IKP dinamika (pret iepriekšējo ceturksni) atgriezīsies plusos. Tas ir nepamatoti optimistisks viedoklis, un, lai arī ekonomikas krituma temps ceturkšņu griezumā kļūs lēnāks, mēs joprojām saglabājam šī gada janvārī un aprīlī Swedbank ekonomikas apskatā pausto viedokli, ka šogad Krievijas ekonomikā recesija turpinās padziļināties un ļoti vārga izaugsme ceturkšņu (bet ne gada) griezumā varētu atjaunoties tikai 2016.gada pavasarī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Pārmetot pašvaldības autonomās funkcijas nepildīšanu, VARAM rosinās Rīgas domes atlaišanu

LETA, 06.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nolēmusi rosināt Rīgas domes atlaišanu, jo ministrijas ieskatā vietvara jau otro reizi nav spējusi izpildīt vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām - nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.

To šodien preses konferencē paziņoja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP). Reaģējot uz Rīgas domes nespēju risināt atkritumu apsaimniekošanas jautājumus, VARAM vairākkārt vērsusies domē ar pieprasījumiem sniegt skaidrojumu, kā šo situāciju plānots risināt, taču atbildes pēc būtības netika saņemtas, skaidroja Pūce.

"Konstatējot demokrātijas un tiesiskuma apdraudējumu, man ir pienācīgi jāreaģē un šāds apdraudējums jānovērš," ministrijas lēmumu rosināt Rīgas domes atlaišanu skaidroja Pūce.

Kopumā likumā "Par pašvaldībām" vietvarām ir noteiktas vairāk nekā 20 autonomās funkcijas, un viena no tām ir organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus, tostarp sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds. Tā kā autonomās funkcijas ir nostiprinātas likumā, to nepildīšana ir viens no četriem iemesliem, kas var kalpot par pamatojumu rosināt domes atlaišanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eksportā un importā lielākais kritums 10 gadu laikā

Agnese Buceniece, "Swedbank" vecākā ekonomiste, 09.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrais ceturksnis eksportā iesākās drūmi. Koronavīruss, ar tā ierobežošanu saistītie pasākumi un liela nenoteiktība bija pārņēmuši mūsu tirdzniecības partnervalstu ikdienu. Gan traucējumi piegāžu ķēdēs, gan pieprasījuma kritums nelabvēlīgi ietekmēja ārējo tirdzniecību.

Arī Latvijas mazā, atvērtā ekonomika to sajuta. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka preču eksporta vērtība aprīlī samazinājās par 13.9%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn. Tik straujš kritums nebija reģistrēts kopš 2009. gada oktobra. Kritums bija vērojams gan eksporta apjomos, gan cenās. Eksporta vērtība samazinājās aptuveni divās trešdaļās no 99 preču grupām. Līdzīgi kā martā arī aprīlī eksportu visvairāk uz leju vilka kritums koksnes produktu (‑16%), satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma (-60%), kā arī naftas produktu (-38%) eksportā. Arī pārtika un lauksaimniecības produkti, kas ar savu iepriecinošo sniegumu iepriekš līdzēja kopējo kritumu mīkstināt, aprīlī pieredzēja tendences maiņu, sarūkot par 8%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd bāzes scenārijs ir, ka gada sākums joprojām ir diezgan vārgs. Pēc tam – kā pa ciņiem, bet tomēr iesim uz augšu. Ja uz gada otro pusi vai tuvāk gada beigām pūļa imunitāte būs sasniegta, tad varēsim jau runāt, ka kovidstāsts ir beidzies un ekonomika no šīs krīzes ir tikusi ārā.

Tā intervijā Dienas Biznesam pauž Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Fragments no intervijas

Ko sagaidāt no Latvijas ekonomikas? Vai prognozes nav pārlieku optimistiskas?

Nenoteiktība joprojām ir ļoti augsta. Pēc būtības ir divi galvenie tās avoti. Pirmais ir tas, kas notiek ar vīrusa izplatību un vakcīnu. Otrs ir valdību atbalsts un tā apjoms. Ja mēs skatāmies no šo atbalstu puses, tad tur riski ir vērsti uz augšu – ekonomikai no tiem var kļūt labāk. Savukārt galvenie riski lejup ir saistīti ar vīrusa izplatīšanos – ja to neizdosies ierobežot tik ātri, kā cerēts, tad, protams, ekonomika jutīsies sliktāk. Bet Latvijas Banka prognozes pārskatīs martā. Šobrīd mūsu prognoze 2021. gadam ir Latvijas IKP kāpums par 2,8%. Ņemot vērā nenoteiktību, tad jau redzēsim. Pagājušais gads neapšaubāmi bija labāks, nekā sākotnēji varēja šķist. Ekonomika šo krīzi iemācās pārvarēt. Redzam, ka ar ierobežojumiem ir tāpat. Šeit stāsts ir ne tikai par Latviju, bet par pasauli kopumā – ekonomika pamazām sāk pierast un iemācīties strādāt ar šiem ierobežojumiem. Ietekme, protams, vēl arvien ir nepatīkama, bet ar līdzīgiem ierobežojumiem kritums ekonomikā ir mazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Banku analītiķi: Uzņēmējiem jārēķinās ar aizvien izteiktāku darbinieku deficītu

LETA, 15.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārskatāma nākotnē uzņēmējiem jārēķinās ar aizvien izteiktāku darbinieku deficītu, brīdina banku analītiķi.

«Swedbank» galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece sacīja, ka Latvijā bezdarba līmenis turpināja samazināties, neskatoties uz lēnāku ekonomikas izaugsmi otrajā ceturksnī. Tas saruka līdz 6,4%, kas ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā pērn otrajā ceturksnī. Šajā periodā bezdarbnieku skaits samazinājās par 18%, kas ir gandrīz piektā daļa.

«Ņemot vērā ekonomikas izaugsmes bremzēšanos varēja gaidīt, ka bezdarbnieku skaits vairs nesamazināsies tik strauji kā iepriekšējos ceturkšņos, tomēr tā vietā ieraudzījām straujāko kritumu pēdējo piecu gadu laikā. Bezdarba līmenis šobrīd jau ir zemāks nekā 2008.gadā. Norises darba tirgū diktē demogrāfija. Bezdarbā redzam kritumu, galvenokārt tāpēc ka samazinās iedzīvotāju skaits, nevis tādēļ, ka liela daļa bezdarbnieku būtu iekārtojusies darbā – tas nav noticis,» atzina Buceniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skrējiens ceļā uz pirmo vakcīnu pret jauno koronavīrusu ieņem pirmo pozīciju "Db.lv" piedāvātajā pasaules finanšu notikumu apskatā.

Kuram pirmajam vakcīna?

Pieņēmumi par ekonomikas un finanšu tirgus veselību šobrīd ir atkarīgi no panākumiem cīņā ar pandēmiju. Milzīgas pūles tiek pieliktas arī, piemēram, Covid-19 vakcīnas atrašanā. Pēc tās pasaulē dzenas desmitiem lieli uzņēmumi - "Sanofi", "Johnson & Johnson", "Moderna" utt. Ar dažādām iniciatīvām klajā nāk arī valdības.

Dažviet jau sākušies vakcīnu testi uz brīvprātīgajiem. "Bloomberg" ziņo, ka, piemēram, ASV sākusi īstenot projektu "Operation Warp Speed", kura mērķis ir apvienot privāto uzņēmumu, valdības institūciju un militāros resursus, lai minētās vakcīnas izstrādes laiku samazinātu par astoņiem mēnešiem. Rosās ne tikai Rietumi – aktīvi vakcīnas sacensībā piedalās arī Ķīna. "Financial Times" ziņo, ka Covid-19 vakcīnai ir vairāk nekā 80 kandidāti. Ja agrāk bija pieņēmumi, ka vakcīnu sāks pārdot pēc 12 līdz 18 mēnešiem, tad tagad šajā ziņā jau tiek minētas šā gada beigas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pozitīvie pārsteigumi ekonomikā ir beigušies

Mārtiņš Āboliņš, bankas Citadele ekonomists, 29.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc COVID-19 šoka un straujā ekonomikas krituma gada pirmajā pusē, Latvijas ekonomikas sniegums šī gada trešajā ceturksnī ir ievērojami uzlabojies un IKP kritums trešajā ceturksnī bija vairs tikai 3,1 % salīdzinājumā ar 2019. gada 3. ceturksni, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Par Latvijas ekonomikas atkopšanos no COVID-19 sākotnējā šoka pēdējos mēnešos liecināja jau daudzi indikatori, piemēram, mazumtirdzniecības apgrozījuma un rūpniecības izlaides atgriešanās pirms COVID-19 līmeni, bezdarba samazinājums un negaidīti labi budžeta ieņēmumi. Tādēļ IKP datu uzlabošanās noteikti nav pārsteigums un pēdējo mēnešu laikā arī Latvijas izaugsmes prognozes ir būtiski koriģētas uz augšu.

Tomēr straujie uzlabojumi un pozitīvie pārsteigumi ekonomikā šobrīd, visticamāk, ir beigušies, un īstermiņa rādītājos jau vairāk nekā mēnesi ir redzamas nelielas bremzēšanās pazīmes. Un tas ir pat pirms COVID-19 otrā viļņa, kas no teorētiska riska ir kļuvis par realitāti. Protams, esam labāk sagatavoti nekā pavasarī, tomēr saslimstības pieaugums ir bijis ļoti straujš un jau šobrīd ir jādomā par lielākiem ierobežojumiem, nekā šķiet bijām plānojuši. Tas nozīmē, ka tuvākajos mēnešos ekonomikā ir iespējams atkārtots kritums un no valsts puses būtu jāsāk domāt par jauniem ekonomikas atbalsta pasākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ekonomisti par Latvijas ekonomiku: situācija kļūst sarežģītāka

Lelde Petrāne, 30.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 2,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums.

IKP kāpumu galvenokārt ietekmēja apjoma pieaugums pakalpojumu nozarēs, tajā skaitā mazumtirdzniecībā par 2,5 %.

Salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, IKP palielinājies par 0,8 %.

«Tas ir vājākais sniegums gandrīz divu gadu laikā un prognozētāju gaidu diapazona lejasdaļā,» IKP pieaugumu par 2,1% komentē Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš.

«Īpaši vājš sniegums ir preču sektoros. Enerģētikā ir kritums, ko izskaidro laika apstākļi, taču arī apstrādes rūpniecības kāpums ir gandrīz apstājies,» viņš norāda.

«Tā kā mājokļu un kreditēšanas cikls Latvijā ir atpalicis no kaimiņvalstīm, bet šobrīd virzās augšup, varēja gaidīt, ka šogad Latvijas ekonomika būs straujāk augošā Baltijā, bet šobrīd ir skaidrs, ka notiek pretējais. Lai arī kaimiņu panākumi var radīt skaudību, no makroekonomiskā skatupunkta esam ieinteresēti, lai viņiem klājas labi. Latvieši un lietuvieši ne tikai ir brāļi, bet arī ļoti daudz tirgojas. Baltijas valstis arī kopā ir ļoti maza ekonomika uz pasaules fona, taču tās viena otru «silda» ar ļoti ciešajām tirdzniecības saitēm. Lietuva ir vien divtūkstošā daļa pasaules ekonomikas, bet ir Latvijas lielākais preču eksporta tirgus. Varētu vēlēties, ka kaimiņvalsti izvēlējušies Rietumeiropas ražotāji būtu būvējuši rūpnīcas Latvijā, taču labāk, lai viņi to dara Lietuvā, nevis Polijā. Lietuvas IKP pieaugums 2.ceturksnī bija gandrīz divreiz straujāks jeb 4,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.

1. Pakaros vēl tirdzniecības frontē

ASV un Ķīnas attiecības, kuras jau pirms pandēmijas nevarēja saukt par tām labākajām, kļūst arvien saspīlētākas. ASV amatpersonas Ķīnu vaino pie tā, ka tā pārējo pasauli maldinājusi par COVID-19 apmēriem un risku. Augstākajā līmenī runāts par to, ka šis vīruss patiesībā varētu būt "izbēdzis" no Ķīnas laboratorijām. Rezultātā ASV prezidents Donalds Tramps, lai gūtu kāda veida kompensāciju, piedraudējis ar jauniem tarifiem pret šo valsti. Daži tik karstasinīgu ASV vēršanos pret Ķīnu saista ar arvien tuvākajām ASV prezidenta vēlēšanām. Savukārt Ķīna norādījusi, ka ASV vadītāji cenšas uz citiem novelt atbildību par to, ka tie paši slikti tiek galā ar pandēmijas krīzi. No Ķīnas pat pretī likta informācija, ka vīrusu šajā valstī gaisā palaiduši savukārt jau ASV militāristi. Valdot šādam fonam, piesaukta nesen panāktā šo valstu tirdzniecības vienošanās laušana. Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.Vēl šā gada sākumā - neilgi pirms COVID-19 sāgas eskalēšanās - ASV un Ķīna parakstīja kaut ko līdzīgu tirdzniecības pamieram. Ķīna bija tā, kas, apmaiņā pret pakāpenisku daļēju tarifu atcelšanu, piekrita pirkt ASV preces papildu 200 miljardu ASV dolāru vērtībā. "Bloomberg" ziņo, ka pagaidām Ķīnas pirkumi atpaliek no grafika, ko aizkavējusi arī pandēmija. Pastāv uzskats, ka, patērētāju tēriņiem brūkot un biznesiem aizveroties, tas pat īsti vairs nav iespējams. Tramps gan norādījis, ja tas netiks pildīts, agrākā vienošanās tiks lauzta. Jauna tirdzniecības karu eskalēšanās šādā brīdī radītu papildu slogu jau tā faktiski nokdaunā esošajai globālajai ekonomikai.Katrā ziņā abu šo lielvaru sastapējā vārdu apmaiņa kļuvusi visai asa un dažkārt ļoti haotiska. Piemēram, šīs nedēļas beigās abu minēto valstu amatpersonas jau bija neaudz nomierinājušās un ziņoja par to, ka tirdzniecības ziņā tomēr virzīsies uz kompromisu.Kopumā nepatika par Ķīna rīcību saistībā ar pandēmiju aug ne tikai ASV. "Šajos trīs mēnešos Ķīna ir zaudējusi Eiropu," "Bloomberg" pirms kāda laika norādījis Vācijas Zaļās partijas pārstāvis Reinards Butikofers, kas vada Eiropas Parlamenta delegāciju attiecībām ar Ķīnu. Viņš izcēla Ķīnas "patiesības menedžmentu" vīrusa agrīnajā fāzē, ārkārtīgi agresīvo šīs valsts Ārlietu ministrijas nostāju un "stingrās līnijas propagandu", kas atbalsta Komunistiskās partijas pārākumu pār demokrātiju. Kopumā šāda attieksme liek domāt, ka daudzu valstu stratēģija varētu būt vērsta, lai mazinātu savu dažāda veida atkarību no Ķīnas. Tāpat šīs valsts un tās kompāniju ieguldījumi citur arvien lielākā mērā var tikt uzskatīti par stratēģiski mazāk vēlamiem vai pat vienkārši nepieņemamiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Vienalga, kuru nodokli cel, sāp tāpat

Oļegs Tkačevs, Latvijas Bankas ekonomists, 19.09.2016

Izlaides izmaiņas 2016. gadā pēc IIN likmes palielinājuma (%, attiecībā pret bāzes scenāriju)

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībām bieži nākas sastapties ar budžeta deficīta ilgtspējas problēmu. Arī Latvijā budžeta deficīta samazināšana ilgākā termiņā būs nepieciešama, lai sasniegtu Stabilitātes programmā izvirzīto vidējā termiņa mērķi -0.5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā strukturālajā izteiksmē.

Kaut arī 2017. gada Latvijas valsts budžeta veidošanā tiek izmantota Latvijai atļautā atkāpe no šī mērķa, to pamatojot ar veiktajām reformām vecuma pensiju un veselības aprūpes sistēmās, taču ilgākā termiņā būs jāīsteno pasākumi budžeta deficīta samazināšanai. Meklējot iespējas budžeta bilances uzlabošanai, nodokļu celšana bieži šķiet daudz pievilcīgāka par izdevumu mazināšanu, tāpēc šajā rakstā mēs izvērtēsim hipotētisku situāciju, proti, kāda būtu ietekme uz Latvijas tautsaimniecību, ja Latvijas valsts budžeta deficītu samazinātu, palielinot kopējos budžeta ieņēmumus?

Apsverot potenciālās izmaiņas nodokļu politikā, iespējamās sekas ne vienmēr ir viegli nosakāmas. Patiesībā, to pat ir ļoti grūti izdarīt, it sevišķi attiecībā uz otrās kārtas ietekmi (skat. skaidrojumu turpmākajā tekstā). Piemēram, PVN celšanas tiešā ietekme uz patēriņa dinamiku jau ir grūti nosakāma, taču, kāda būtu tās netiešā ietekme uz nodarbinātību? Kāda uz algām vai citu nodokļu iekasēšanu? Šī raksta mērķis ir apskatīt vairāku nodokļu izmaiņu makroekonomisko ietekmi, izmantojot vispārīgā līdzsvara (CGE) modeli, kura uzbūve ļauj analizēt arī otrās kārtas efektus. Tādejādi varam mēģināt izdarīt kvalitatīvākus secinājumus par nodokļu izmaiņu ietekmi uz tautsaimniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais SSE Riga (Stockholm School of Economics in Riga) «Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs» uzrāda satraucošu tendenci, proti, pieaugot ekonomikai Latvijā turpina pieaugt arī ēnu ekonomika, informē indeksa veidotāji.

Ēnu ekonomika Latvijā 2018. gadā sasniedz 24,2% no IKP, kas ir pieaugums par 2,2% salīdzinājumā ar 2017. gadu.

Ēnu ekonomikas apjoms 2018. gadā Lietuvā ir 18,7% un Igaunijā 16,7% no IKP. Gada laikā ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pieaudzis par 0,5%, bet Igaunijā samazinājies par 1,5%.

Atbilstoši pētījuma rezultātiem, visās trīs Baltijas valstīs nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente 2018. gadā (līdzīgi kā 2017. gadā) ir «aplokšņu» algas, kas Latvijā veido 43.5% no kopējās ēnu ekonomikas, bet Igaunijā un Lietuvā attiecīgi 54,5% un 43,2%. Vidējā algas daļa (%), ko uzņēmēji slēpj no valsts 2018. gadā ir relatīvi līdzīga Lietuvā un Igaunijā (attiecīgi 15,5% un 16,7%), bet izteikti lielāka Latvijā (21,5%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) būtiski koriģējis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi šim gadam, lēšot, ka Latvijā šogad būs straujākā ekonomikas lejupslīde Baltijas valstīs, bet nākamajā gadā atgriezīsies izaugsme un tā būs straujākā Baltijā.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 8,6%, nevis pieaugums par 2,8%, kā tika lēsts oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas IKP pieaugumu 8,3% apmērā, kas būs straujākā starp Baltijas valstīm.

Tāpat fonds prognozē, ka šogad Latvijā patēriņa cenas samazināsies, proti, būs deflācija 0,3% apmērā, bet nākamgad atgriezīsies inflācija un tā būs 3% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs 2020.gada beigās Latvijā sasniegs 8%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,3%, reģistrējot identisku līmeni kā 2019.gadā.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs deficīts 2,2% apmērā no IKP, bet nākamgad deficīta apmērs saruks līdz 1,5% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Krievijas ēna preču eksportā pamazām sarūk

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 10.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu reformā paredzētie pasākumi veicinās mazo iemaksu veicēju līdzvērtīgu dalību pensiju izmaksā šodienas pensionāriem, kā arī uzlabos viņu aktivitāti sava sociālā nodrošinājuma veidošanā, uzskata Labklājības ministrija (LM).

Kā aģentūrai LETA pavēstīja LM sociālās apdrošināšanas departamenta direktora vietniece Airīna Dreimane, Nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam paredz, ka saimnieciskās darbības veicēji, kuru ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru, no ienākumiem veiks 5% maksājumu privātajā pensiju fondā, turklāt no autoratlīdzības izmaksātāja līdzekļiem par autoratlīdzības saņēmēju tiks veiktas 5% iemaksas pensiju apdrošināšanai.

Abi nodokļu politikas pamatnostādnes paredzētie pasākumi uzlabošot mazo iemaksu veicēju sociālo nodrošinājumu pensiju apdrošināšanai.Tāpat sociālā nodrošinājuma uzlabošanos veicinās nodokļu politikas pamatnostādnēs paredzētā minimālās algas palielināšana no 380 uz 430 eiro, skaidro Dreimane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalsta pasākumi uzņēmumiem saistībā ar ierobežojumiem Covid-19 izplatības mazināšanai Latvijā apstiprināti nepamatoti novēloti un varētu nākties tos pārskatīt, atzina banku analītiķi, prognozējot, ka novembrī atbalsta kritērijiem varētu kvalificēsies ļoti mazs skaits uzņēmumu.

Vienlaikus banku analītiķi pozitīvi novērtēja apņemšanos paplašināt atbalstu.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš minēja, ka šobrīd jau ir pagājušās vairāk nekā divas nedēļas kopš Latvijā atkārtoti ir izsludinātā ārkārtējā situācija, taču atbalsta pasākumi ekonomikai ir apstiprināti tikai šobrīd, kas ir nepamatoti novēloti.

"Daudziem mazajiem un vidējiem uzņēmējiem nav laika gaidīt vairākas nedēļas, jo biznesā lēmumi ir jāpieņem nekavējoties. Kopš pavasara Covid-19 otrais vilnis ir bijis lielākais risks ekonomikai un 2021.gada budžeta projektā pat ir iekļauts makroekonomiskās attīstības scenārijs otrā Covid-19 viļņa gadījumā. Tādēļ man šī kavēšanās nav saprotama, jo ir bijis pietiekami daudz laika ekonomikas atbalsta instrumentus sagatavot savlaicīgi," sacīja Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru