DB Viedoklis

DB viedoklis: Piešķirt jēgu dzīvei, ne teroram

Didzis Meļķis, DB starptautisko ziņu redaktors, 15.01.2016

Jaunākais izdevums

Izdzīvošanas motivācijas dēļ baiļu un traumatiskas pieredzes pieradināšana ir cilvēka dabā, tomēr teroram nevajadzētu kļūt par nākamo «nāvīti» vai «vagariņu»

Pirmām kārtām DB redakcijas vārdā izsaku līdzjūtību otrdien Stambulas Sultanahmetas laukuma terora aktā bojā gājušo tuviniekiem un cietušajiem. Šādai necilvēcīgai rīcībai nav skaidrojuma ārpus tā, ko vārds «terors» burtiski nozīmē – šausmas un bailes, un šāda «vēsts», ko mums mēģina komunicēt, nav ne uzklausīšanas, ne saprašanas cienīga.

Tas nenozīmē, ka drošības un pretterora profesionāļiem nebūtu jāanalizē ISIS teoloģija un stratēģija vai ka mums, pārējiem, nevajadzētu domāt līdzi, kāpēc tie cilvēki ar spridzekļiem uz vēdera un šaujamajiem civiliedzīvotāju pūlī dara to, ko viņi dara. Tas ir jāsaprot paradoksāla iemesla dēļ, proti, lai iznākumā apzinātos, ka tur nav, ko saprast – ka terora jēga ir nejēdzība, ka tā domāšanas veids ir neprāts.

Lielu daļu pasaules mitoloģijas un folkloras var traktēt kā sava veida eksistences nejaucību aprobēšanu, tomēr latviešu valoda sevišķi izceļas ar deminutīvu piekarināšanu visādām briesmeklībām mīļās dzīves pieradināšanas labad. Šī pasaule nav tā patīkamākā vieta mīlīgai sadzīvošanai, tomēr tā ir vienīgā, kas mums ir, tāpēc jādzīvo tik nost – apmēram tāda ir šo stāstu morāle. Bet īstenībā jau mēs sevi ar šiem stāstiem pieradinām pie dzīves, nevis pie nāves un šausmām; tie ir vingrinājumi cilvēcības saglabāšanā.

Pie tā tad arī paliksim – ka, jā, šī dzīve nav pārlieku jauka dzīvošanai, tomēr terors nav nekāda tur fatāla parādība, tāpēc ar to ne tikai nav jāsadzīvo, bet tas arī nav patiess un pietiekams motīvs politikai. Starp citu, ISIS neprāši acīmredzot to tik vien grib – motivēt «pagānu Romu» vienoties ar musulmaņu atkritējiem (t.i., ne-ISIS) kopējai cīņai, un uz Armagedona fona izraisīt viņu izsapņoto apokalipsi un debesu valstības nākšanu. Piedošanu par kristīgas terminoloģijas lietošanu, bet apmēram tāda ir tā ideja.

Ne terors Sultanahmetā, ne iepriekš Ankarā un Suručā, ne arī ISIS veicinātā bēgļu jezga nevar būt motivācija ES attiecībām ar Turciju. Nav šaubu, ka tas viss liek abām pusēm ciešāk sadarboties konkrēto problēmu risināšanai, tomēr tas nedrīkstētu kļūt par motīvu savstarpējām attiecībām, ja vien pret tām izturamies ar cieņu.

Tāpēc visā briesmu jūklī ES nevajadzētu «pieklājīgi» paklusēt par politiskajām pārmērībām šai savā partnervalstī. 1128 pašmāju un ārzemju intelektuāļu un akadēmiķu parakstīta publiskā vēstule aicina Turcijas valdību pārtraukt militārās darbības dienvidaustrumu Anatolijā un atgriezties kurdu un Ankaras konfliktu risināt pie sarunu galda. Pat cīņa pret teroru nav attaisnojums akadēmiskās brīvības apspiešanai, kāda acīmredzami Turcijā pašlaik sākas, kad pēc prezidenta publiskā brāziena Augstākā izglītības padome ir metusies «pieņemt mērus». Sevišķi jau ES kandidātvalstī nav pieļaujama politiska cenzūra, akadēmisko brīvību ieskaitot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdzīvošanas motivācijas dēļ baiļu un traumatiskas pieredzes pieradināšana ir cilvēka dabā, tomēr teroram nevajadzētu kļūt par nākamo «nāvīti» vai «vagariņu»

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Aptauja: Normālai dzīvei Latvijas iedzīvotājiem mēnesī vidēji nepieciešami 1165 eiro

LETA, 16.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Normālai dzīvei Latvijas iedzīvotājiem mēnesī vidēji būtu nepieciešami 1165 eiro, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.

Jūlijā iedzīvotājiem lūgts norādīt, cik daudz viņiem vajadzētu pelnīt mēnesī, lai viņi un ģimene varētu normāli dzīvot. Aptaujā noskaidrots, ka normālai dzīvei 2017.gadā iedzīvotājiem vidēji pietiktu ar 1165 eiro, kas ir par 51 eiro mazāk nekā pirms gada.

Šogad normālai dzīvei nepieciešamo ienākumu apmērs samazinājies pirmo reizi pēdējo sešu gadu laikā.

Līdz šim augstākā vidējā summa mēnesī normālai dzīvei fiksēta pagājušajā gadā, kad iedzīvotājiem vidēji bija nepieciešami 1216 eiro. Otrs augstākais rādītājs sasniegts 2008.gadā - 1146 eiro, pēc kā četrus gadus notikusi vidējās nepieciešamās summas normālai dzīvei pakāpeniska samazināšanās, 2012.gadā sasniedzot 844 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Rīgas domes komiteja neatbalsta papildu naudas piešķiršanu Rīgas satiksmei

LETA, 28.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja šodien atbalstīja pašvaldības 2019.gada budžeta grozījumus, vienlaikus pirmo reizi vairāku gadu laikā neplānojot no domes budžeta SIA «Rīgas satiksmei» piešķirt papildus lūgto naudu.

Budžeta grozījumus tradicionāli neatbalstīja domes opozīcijas deputāti, bet atbalstīja vairums koalīcijas domnieku.

Pirmo reizi par budžeta grozījumiem komiteja lēma 18.oktobrī, taču tā kā koalīcijas deputāti nespēja vienoties par atbalstu vienam no iesniegtajiem priekšlikumiem, sēde tika pārcelta par pusotru nedēļu.

Kopumā koalīcijas pārstāvji bija iesnieguši divus priekšlikumus. Deputāti Artūrs Hroļenko (S) un Oļegs Burovs (GKR) piedāvāja piešķirt 100 000 eiro dzīvojamo māju energoefektivitātes pasākumu veikšanai un renovācijai, lai nodrošinātu to projektu realizāciju, kurus iespējams īstenot līdz gada beigām.

Savukārt garas diskusijas koalīcijas deputātu starpā izvērtās par otru atsevišķu koalīcijas deputātu iesniegto priekšlikumu. Proti, domnieki bija rosinājuši 40 000 eiro novirzīt Rīgas Zoodārzam, 14 000 eiro - dzīvojamo māju energoefektivitātes popularizēšanai un 250 000 eiro - informācijas tehnoloģiju iegādei Rīgas skolām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome trešdien, 21.jūnijā apstiprināja pašvaldības 2017.gada budžeta grozījumus, kuros pašvaldības ieņēmumi plānoti 885,8 miljonu eiro apmērā un izdevumi paredzēti 948,7 miljonu eiro apmērā, tādējādi palielinot budžeta deficītu no 28,8 līdz teju 63 miljoniem eiro.

Decembrī Rīgas dome apstiprināja šī gada budžetu, kurā ieņēmumi bija plānoti 865,7 miljonu eiro apmērā un izdevumi paredzēti 894,5 miljonu eiro apmērā, veidojot budžeta deficītu 28,8 miljoni eiro jeb 3,3% no ieņēmumiem.

Finanšu departamenta vadītāja Ilga Tiknuse pastāstīja, ka pašreiz ir precizēti visi iepriekšējā gada budžeta pārpalikumi un nozaru komitejās skatīti budžeta grozījumi, kas nepieciešami saistībā ar izmaiņām finansējuma pieprasījumos un projektiem.

Budžeta ieņēmumu palielinājums par 20 miljoniem eiro plānots saistībā ar palielinājumu nekustamā īpašuma nodoklim un pārējiem nenodokļu ieņēmumiem, kā arī palielinājušies valsts budžeta transferti un budžeta iestāžu ieņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Terora draudiem pagaidām vēl nav izdevies apskādēt mikroklimatu pasaules finanšu tirgos

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Izglītība vairs nav privilēģija

Edgars Grīnis,Rīgas Tālmācības vidusskolas direktors, 26.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja pirms vairākām desmitgadēm karjeras uzsākšanai pietika vien ar skolas absolvēšanu, turklāt zināšanu dzīves ilgums bija mērāms desmitgadēs, tad mūsdienās šis princips ir būtiski mainījies. Zināšanu daudzums aug eksponenciāli, turklāt daudzās jomās zināšanu dzīves ilgums tagad ir mērāms mēnešos un gados. Mūsdienu pasaule prasa no cilvēkiem arvien augstāku izglītības līmeni un kvalifikāciju, un būtiskāka ir spēja ātri apgūt jauno, nevis jau iegūtās zināšanas.

Reālai dzīvei nepieciešamas zināšanas

Cilvēki ir sabiedriskas būtnes, un visi cilvēces panākumi lielākoties sasniegti tieši pateicoties spējai sadarboties un komunicēt. Jau izsenis zināšanas un prasmes ir tikušas nodotas no mutes mutē, no tēva dēlam, no meistara māceklim, vērojot un atdarinot. Izglītības saturu veidoja tikai dzīvei nepieciešamās prasmes – to varētu dēvēt par pirmatnējo profesionālo izglītību. Lielas pārmaiņas ieviesa rakstības izveidošanās. Neliela daļa izredzēto spēja pierakstīt notikumus, atklāsmes un citas gudrības, vēl neliela daļa prata uzrakstīto izlasīt. Izglītības saturs kļuva daudz abstraktāks, un radās iespēja mācīties arī patstāvīgi – lasot un domājot. Protams, lai iemācītos lasīt un rakstīt, parasti bija jāiet skolā. Pamazām arvien vairāk nodalījās prasmes (amati, aroda meistari) un zināšanas (zinātnes) – profesionālā un akadēmiskā izglītība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pēc Milānas kraha Ozols gandarījumu rod Magnetic Latvia zīmolā

Jānis Goldbergs, 15.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa informācijas centrs Magnetic Latvia Rīgas lidostā ir jau gadu. Tas ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Andra Ozola EXPO redzējums un reizē jautājums par kopēju Latvijas zīmolu

2018. gada februārī LIAA direktors A. Ozols telpas atklāšanā sacīja: «Lidostā tagad ir savs EXPO, vieta, kur sevi parādīt!» A. Ozolam desmit gadus tā arī neizdevās iegūt kontroli par EXPO izstāžu rīkošanu un Rīgas lidostā bija iespēja radīt savu zīmolu Magnetic Latvia. Stāsts par Biznesa informācijas centru Magnetic Latvia vienlaikus ir arī stāsts par cīņu, kurā A. Ozols visādām metodēm pierāda, ka viņam ir taisnība.

Pēc starptautiskā kraha

A. Ozola paziņojums pērn uzrunā medijiem bija ievērības cienīgs un nebija gluži kļūmīga amatpersonas pārteikšanās. Tas izriet gan no LIAA un aģentūras direktora iepriekšējās darbības, gan no zīmola Magnetic Latvia veidošanas pirmsākumiem. Sauklis Magnetic Latvia savu augšupeju sāka 2015. gadā, kad Eksporta forumā LIAA amatpersonas ar īpašu skubu sāka lielīt iestādes lomu eksporta veicināšanā, pārstāvniecības Pekinā, Šanhajā, Singapūrā un citviet Āzijā, kā arī sāka virzīt ideju, ka tas viss būtu liekams zem viena zīmola – Magnetic Latvia. Vēlāk, 2017. gadā, sekoja ieteikums zīmolu lietot arī citām valsts iestādēm, pašvaldībām un uzņēmumiem kā kopēju Latvijas zīmolu. Vienlaikus 2015. gads Latvijas vēsturē iezīmējas arī ar to, ka valdība nolēma valsts paviljonu EXPO izstādē Milānā neuzstādīt. Tobrīd sabiedrībā virsroku uz brīdi guva viedoklis, ka piedalīšanās starptautiskajās EXPO izstādēs ir jāpārtrauc, ka tas ir novecojis un sevi izsmēlis projekts un Latvijai ir vajadzīgs kas cits, savs un tepat. Par to liecina daudz ierakstu sociālajos tīklos. 2017. gadā apstākļi mainījās un Astanā, Kazahstānā, notika mazais EXPO. Latvija par spīti tam, ka valsts finansējuma nebija, izstādē piedalījās. Tieši togad A. Ozols un LIAA ierosināja zīmolu Magnetic Latvia piedēvēt praktiski visam Latvijā radītajam, visam, kas mums ir labs. To apstiprina arī LIAA interneta portāls Labs of Latvia, kurā šā gada februārī tika palaists zīmols Magnetic Latvia.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets pirmdien ārkārtas sēdē neatbalstīja papildu līdzekļu piešķiršanu 2019.gada budžetā, lai gan atbalstu guva atsevišķi tehniski precizējumi.

Piemēram, valdība atbalstīja priekšlikumu par iespēju ļaut Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbiniekiem piešķirt prēmijas par noziegumu atklāšanu, kā arī finansējuma pārdale no atsevišķām ministriju programmām. Saeima aizvadītajā trešdienā atbalstīja 2019.gada valsts budžeta projektu pirmajā lasījumā, bet ceturtdien noslēdzās priekšlikumu iesniegšana uz otro lasījumu. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija saņēmusi gandrīz 150 priekšlikumus - valsts budžeta likumprojektam iesniegti teju 60 priekšlikumi, bet ar budžetu saistītajiem likumprojektiem - tuvu 90 priekšlikumiem.

Tos iesniegušas Saeimas frakcijas, kā arī komisijas, deputāti individuāli un arī nozaru ministrijas. Starp priekšlikumiem gan nav koalīcijas frakcijas un deputātu ierosinājumu, jo koalīcija iepriekš vienojās, ka tādi netiks iesniegti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Sabiedrība sākusi nogurt no izskaistinātam dzīvēm sociālos tīklos

Instagram skolas @igskolalv dibinātāja Santa Stivriņa, 19.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūlija sākumā sociālā platforma Instagram uzsāka eksperimentu, pie publicētajiem ierakstiem slēpjot saņemto «patīk» skaitu.

Tests ieviests vairākās valstīs, tostarp arī Eiropā. Šāds lēmums pieņemts, lai mazinātu pastāvošo spriedzi atsevišķu lietotāju vidū.

Cilvēku vēlme tikt pamanītiem un uzslavētiem ir dabiska, un sociālie tīkli ir viegls un ātrs veids, kā piepildīt šo vēlmi. Gadījumi, kad neizdodas sasniegt cerēto, mēdz beigties arī ar smagām sekām. Izteiktā riska grupā ir pusaudži – bijuši vairāki gadījumi, kad jaunieši mēģinājuši vai pat izdarījuši pašnāvības, jo saņēmuši pārāk maz «like». Negatīvu ietekmi uz nenobriedušām personībām var atstāt arī sociālos tīklos redzamās «ideālās» dzīves. Šobrīd tendences mainās pretējā virzienā – sociālajos tīklos aizvien vairāk sākam atspoguļot ierakstus un fotogrāfijas, kas atbilst reālai un dabiskai ikdienas dzīvei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Viedoklis: Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma plusi un mīnusi

FlyCap valdes priekšsēdētājs Jānis Skutelis, 06.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ļoti labi, ka ir bijusi virzība startup likuma radīšanā, bet problēma ir tāda, ka ar šo režīmu iespējams tiks finansēti tikai 0 – 5 uzņēmumi gadā, un tas sanāk valsts līdzekļu izšķērdēšana lietās, kas nestrādā. Man patīk jau izskanējušais viedoklis, ka šis ir sākums, pamatu ielikšana.

Ārzemēs reģistrētu fondu investīcijas pie mums notiek ļoti reti (0-3 gadā) un ļoti iespējams pielāgojot visus uzņēmumu un riska kapitāla investoru filtrus varam nonākt pie 0, kas būs izgāšanās. Varbūt beigās būs kāds viens vienīgs uzņēmums, kurš kvalificēsies šai programmai, sauksim to par Latviešu Vienradzi.

Ārzemju investori pārsvarā pieprasa uzņēmumu pārreģistrāciju uz ārzemēm, kas nozīmē, ka šo programmu visdrīzākais nevarēs pielietot, jo IP tiks pārcelts uz ārzemēm visos šajos gadījumos. Tātad likumam primāri jārupējas lai Latvijā darbojošies fondi varētu izmanto šo likumu.

Kopā Latvijā līdz šim darbojās 4 riska kapitāla fondi (FlyCap, Imprimatur, ZG Capital, Expansion) un 2 Private Equity fondi (BaltCap, Livonia), bet no šiem visaktīvāk investējuši IT un citu nozaru startupos ir tikai 2 fondi, FlyCap un Imprimatur. Šobrīd trim riska kapitāla fondiem ir beigušies investīciju periodi, kas nozīmē, ka viņi vairs nevar investēt un ceturtajam nauda palikusi tikai pāris investīcijām un investīciju periods beigies 2017. gada vidū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Aptauja: Lai normāli dzīvotu, iedzīvotāji vidēji mēnesī vēlētos 1216 eiro

LETA, 20.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai normāli dzīvotu, iedzīvotāji Latvijā vidēji mēnesī vēlētos saņemt 1216 eiro, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.

Šogad reģistrētā naudas summa, kas būtu jānopelna mēnesī, lai persona (tās ģimene) varētu normāli dzīvot, ir lielākā novērojumu vēsturē, pārsniedzot līdz šim augstāko novēroto rādītāju 1146 eiro 2008.gadā.

Novērojumu sākumā - 2000.gadā - iedzīvotājiem normālai dzīvošanai bija nepieciešami 494 eiro. Kopš 2000.gada līdz pat ekonomiskajai krīzei normālai dzīvei vajadzīgā summa ik gadu pieaugusi. Straujākais nepieciešamās summas kāpums novērots 2007.gadā, kad gada laikā nepieciešamās naudas apjoms pieaudzis par 272 eiro, sasniedzot 963 eiro. Vēl pēc gada, 2008.gadā, normālai dzīvošanai bija nepieciešami jau 1146 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Pēcpusdienas māja" iecerēta kā vide, kur jaunāko klašu bērni pēc skolas un brīvlaikos var pavadīt laiku, mācoties dzīvei svarīgas iemaņas caur darbošanos.

Idejas iedīgļi "Pēcpusdienas māja" radītājai Egitai Matulēnai radušies laikā, kad bija jādomā, kur un kā bērni pavadīs laiku, kad beigsies bērnudārza gaitas vasarā pirms skolas.

"Sagatavošanas grupas bērnudārzos savus izlaidumus svin vasaras sākumā – ko bērnam darīt pēc tam? 1. klasē stundas beidzas laikā no 12 līdz diviem. Ko bērnam darīt pēc tam? Kur bērnu atstāt? Kam uzticēt? Domājot par to un vērojot situāciju, kas notiek skolās pēc stundu beigām pagarinātajā grupā, radās ideja par "Pēcpusdienas māju" ar mobilo pakalpojumu. Idejas galvenais mērķis ir radīt drošu vidi, kas ir tendēta bērnā veidot daudzas dzīvei svarīgas pamatzināšanas – lēmumu pieņemšanu, sava laika plānošanu, problēmu un konfliktu risināšanu, savu emociju atpazīšanu u.c.," viņa stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Latvijas sabiedrībā popularizētu matemātiku, parādot tās pielietošanas iespējas daudzās profesijās, informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums "Accenture" sadarbībā ar partneriem ir izveidojis Latvijā pirmo digitālo izlaušanās spēli "MathScape". Tāpat, piesaistot sabiedrībā zināmus dažādu nozaru ekspertus, ir radīti īpaši profesiju matemātikas uzdevumi.

"Latvijas lielākais resurss ir zinoši cilvēki – talanti un speciālisti dažādās jomās. Konkurētspējīgai sabiedrībai īpaši svarīgas ir loģiskās domāšanas prasmes, ko īpaši attīsta matemātika. Tomēr jaunākajā OECD PISA pētījumā par piecpadsmitgadnieku matemātikas zināšanām Latvija ierindojās 29. vietā, tāpat pērn skolēnu vidējais rezultāts matemātikas eksāmenā bija zemākais pēdējo desmit gadu laikā.

Tādēļ, lai pierādītu, ka jau skolā iegūtās zināšanas ir noderīgas visai dzīvei, mēs atklājām matemātikas popularizēšanas projektu un izlaušanās spēli "MathScape". Ticam, ka matemātikas zināšanas ir nepieciešamas ikvienam, turklāt tās ir iespējams apgūt un trenēt ļoti aizraujošos veidos," skaidro "Accenture" vadītājs Latvijā Maksims Jegorovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gribas domāt par valsts attīstību ilgtermiņā, par mūsu kopējo nākotni, bet... neskaidrību pilnā šodiena kā tāds enkurs notur pie vietas.

Vai daudz ir to cilvēku, to uzņēmumu, kas šodien kaut ko var plānot, raugoties kaut vai gada vai piecu perspektīvā, ja nav zināms, ko nesīs pat nākamais mēnesis? Ja gada sākumā vēl bija cerība uz vakcīnām kā brīnumlīdzekli, tad nu ir skaidrs, ka tās sargā vien smagākos gadījumos.

Un arī ne visus – vien tos, kas vakcinējušies, proti, kas šo daļējo aizsardzību izmanto. Tas nozīmē, ka būs vien jāpielāgojas dzīvei tādos apstākļos, kādi nu ir. Ar vakcinētajiem un nevakcinētajiem, ar vīrusa neskartajiem, ar saslimušajiem un pārslimojušajiem. Ja cilvēki dzīvei pat kara apstākļos pielāgojas, tad arī šā laika situācijai varētu, ja vien sabiedrībai vai vismaz valsts politiskajai vadībai būtu daudzmaz vienota sapratne par nepieciešamu rīcību šādā situācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Aptauja: Normālai dzīvošanai nepieciešamie ikmēneša ienākumi sarukuši par 130 eiro

LETA, 24.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Normālai dzīvošanai nepieciešamo ikmēneša ienākumu apmērs gada laikā sarucis vidēji par teju 130 eiro, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.

Šogad jūlijā veiktajā aptaujā iedzīvotājiem tika lūgts vērtēt, cik viņiem vajadzētu pelnīt mēnesī, lai varētu normāli dzīvot. Aptaujā noskaidrots, ka normālai dzīvošanai iedzīvotāji mēnesī vidēji vēlētos pelnīt 1338 eiro.

Gada laikā šis rādītājs samazinājies par teju 130 eiro. Augstākais rādītājs līdz šim fiksēts pagājušajā gadā, kad normālai dzīvei cilvēki vēlētos ik mēnesi pelnīt vidēji 1466 eiro.

Pieticīgākās vēlmes fiksētas 2000.gadā, kad vidēji mēnesī iedzīvotāji vēlējušies pelnīt 494 eiro. Pēc tam vēlamais ikmēneša ienākumu līmenis audzis, 2008.gadā sasniedzot 1146 eiro.

Tomēr ekonomiskās krīzes laikā un pēc tās normālai dzīvei nepieciešamās naudas apmērs rucis četrus gadus pēc kārtas. Kopš 2014.gada, kad normālai dzīvošanai nepieciešamā ikmēneša ienākuma apmērs sasniedza 1055 eiro, šis rādītājs vairs nav noslīdējis zem 1000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada otrajā pusē arī Lielbritānijā rezidējošie Latvijas pilsoņi varēs sākt pieteikties uz pastāvīgo statusu (settled status). Pēc Brexit jeb izstāšanās no Eiropas Savienības 2019. gada pavasarī tas būs nepieciešams dzīvei valstī līdz šim ierastajās tiesiskajās attiecībās, ko bauda ES pilsoņi.

Faktiski tas nozīmēs pašreizējā tiesiskā statusa pārnešanu britu nacionālajā likumdošanā attiecībā uz tiem, kas no Latvijas un citām ES dalībvalstīm ir devušies strādāt, mācīties un dzīvot Apvienotajā Karalistē.

Pastāvīgā statusa iegūšanas procedūra tiks arī vienkāršota, un tiem Latvijas pilsoņiem, kam Lielbritānijā jau ir derīgs ilgstošas uzturēšanās (permanent resident) dokuments, tas pastāvīgā statusa dokumentā tiks pārformēts bez maksas. Tiek solīts, ka pārējiem tas neizmaksās vairāk par pases nokārtošanu. Atsaucoties uz Lielbritānijas parlamentārieti un premjerministres Terēzas Mejas pārstāvi investīciju jautājumos Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs Marku Prisku, tā saziņā ar DB raksta Latvijas-Lielbritānijas Tirdzniecības kamera.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bauskā, Rīgas ielā durvis vērusi jauna viesnīca, kafejnīca un pirts, vēsta reģionālais portāls bauskasdzive.lv.

Viesnīca «Viona» nav jaunbūvēts objekts - 2004. gadā pēc vērienīga remonta šajā ēkā tika atklāta viesnīca «Kungu ligzda», kuras pastāvēšana nebija ilga. Pēc pāris gadiem ēku komplekss nonāca izsolē, tad kādu laiku stāvēja tukšs un neapsaimniekots. Jauno ēkas īpašnieku – SIA «Viona» – pārstāvis Ēriks Revazjans «Bauskas Dzīvei» atklāj, ka, pirms vairāk nekā gada ienākot telpās, skats pavēries ļoti bēdīgs. Esot bez saimnieka, telpās bija bojātas apkures sistēmas caurules, izpostīta elektroinstalācija. Sākot remontu, atklājušies vēl daudzi citi defekti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Saeimas Budžeta komisija vērtēs ieceri paaugstināt minimālo algu līdz 630 eiro

LETA, 09.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien lēma nodot izskatīšanai parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai tālākai izvērtēšanai 10 134 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu par minimālo algu 630 eiro apmērā.

Parakstu vākšana par šo iniciatīvu sākās pērnā gada augustā, un tās iniciators bija Kristaps Toms Gūtmanis. Viņš atzīmēja, ka Latvija jau kopš 2004.gada ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, kurā ir viena no zemākajām minimālajām mēnešalgām dalībvalstu vidū.

Pašlaik minimālā alga Latvijā ir noteikta 500 eiro pirms nodokļu nomaksas, tomēr vēl gadu iepriekš tā bija 430 eiro.

Gūtmaņa ieskatā, zemā minimālā mēnešalga Latvijā ir iemesls vairākām iedzīvotāju sociālajām problēmām valstī un veicina plašu emigrāciju no Latvijas uz ārzemēm, kur ir labvēlīgāki finansiālie apstākļi.

"Nepietiekamās minimālās mēnešalgas dēļ jaunieši pēc studijām Latvijas augstskolās, sevišķi ja viņi strādā valsts uzņēmumos, kā arī dažādu mazkvalificēto darbu veicēji pēc tehnikuma vai profesionālās vidusskolas, ir spiesti turpināt dzīvot vecāku ģimenē," atzīmējis parakstu vākšanas autors, skaidrojot, ka no Latvijas minimālās mēnešalgas nav iespējams pilnā apjomā samaksāt par īri, pārtiku, citām precēm un pakalpojumiem, nodrošināt pilnvērtīgu veselības aprūpi, turpināt izglītību un plānot rūpes par nākamo ģimeni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija kopā ar uzņēmumu organizācijām un epidemiologiem meklē risinājumus, lai dažādas nozares varētu strādāt arī Covid-19 apstākļos. Taču vakcinācija ir kā vienīgā ieejas biļete dzīvei, kāda tā bija līdz 2020. gadam, un tā var kalpot kā instruments, lai tautsaimniecība atgrieztos ierastajās sliedēs, taču vakcīnu nepietiek un neprognozējamība valda visās jomās.

Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Viņš uzskata, ka bez masveida vakcinēšanās būs ne tikai otrais, bet arī trešais un pat tam sekojošie Covid-19 uzbrukuma viļņi. Tādējādi Covid-19 ietekme uz ekonomisko aktivitāti varētu izrādīties spēcīgāka un ilgstošāka, kā rezultātā ekonomikas atkopšanās šogad var būt lēnāka par prognozētajiem 3,7%.

Fragments no intervijas

Kādu prognozējat 2021. gadu, kura sākums ir 2020. gada nogales kopija, un arī pašlaik pat runāt par kādiem būtiskiem uzlabojumiem saistībā ar Covid-19 apkarošanu ir salīdzinoši grūti?

2020. gads bija unikāls laiks, kurā varēja pieredzēt ļoti strauju IKP dinamikas izmaiņu, kur pieaugumu nomaina kritums un otrādi – sarukumu nomaina kāpums. Koronavīrusa pandēmijas dēļ 2020. gada valsts budžetā cerētā 3,4% IKP pieauguma vietā būs tā sarukums. Protams, precīzu datu par to, cik liels IKP kritums bija 2020. gadā, vēl nav, taču provizoriskās prognozes liecina, ka tas būs ap 6%, kas gan salīdzinājumā ar citu ES dalībvalstu prognozētajiem rādītājiem būs viens no labākajiem.Covid-19 pamatīgu triecienu ir radījis tūrisma, viesmīlības, sabiedriskās ēdināšanas, izklaides, pasažieru pārvadājumu sektorā. Līdztekus tam kritumu piedzīvo arī tranzītbizness. Ieviestie pandēmijas ierobežošanas pasākumi atspoguļojas darba tirgū, jo Covid-19 ierobežojumu skartajās nozarēs bija nodarbināti teju 230 000 strādājošo, kas ir apmēram ceturtā daļa no visiem nodarbinātajiem. Pašlaik joprojām ir ļoti liela nenoteiktība par turpmākajām attīstības tendencēm gan vīrusa izplatībā, gan ekonomikas attīstībā. Saglabājoties ilgstošiem ierobežojumiem, nav izslēgts, ka Covid-19 ietekme uz ekonomisko aktivitāti varētu izrādīties spēcīgāka un ilgstošāka, kā dēļ ekonomikas atkopšanās šogad var būt lēnāka par prognozētajiem 3,7%. 2021. gada valsts galveno dokumentu – budžetu – valdība veidoja, balstoties uz prognozi par strauju (5,1%) ekonomikas atgūšanos pēc pērn piedzīvotā krituma. Nenoliedzami, ka daudzi speciālisti IKP pieaugumu 5% apmērā uzskata par nesasniedzamu mērķi, taču cerības arī pašlaik vēl nav zaudētas. Šādas prognozes pamatā bija Eiropas Komisijas redzējums un pozitīvās ziņas par vakcīnu izstrādi un masveida vakcinēšanās uzsākšanu visā ES. Arī pašlaik, janvāra nogalē, galvenais ierocis cīņā pret Covid-19 ir un būs vakcinēšanās, vēl jo vairāk, ja daļa epidemiologu pašlaik runā jau par iespējamu trešo pandēmijas vilni. Respektīvi, ja nebūs veikta masveida vakcinēšanās, tad šķiet, ka trešais un pat tam sekojošie Covid-19 uzbrukuma viļņi ir neizbēgami. Un vēl jau ir novērota Covid-19 mutācija, kas kopējo situāciju nevienā jomā neuzlabo un pat to padara vēl neprognozējamāku nekā līdz šim. Šī neprognozējamība ir ne tikai Latvijas, Baltijas, bet visas ES un pat pasaules uzmanības fokusā. Lai no Covid-19 smagi cietušās un vēl citas jomas spētu ātri atjaunoties, visas ES dalībvalstis un arī Latvija ir ieviesusi dažādus atbalsta mehānismus, programmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Euroaptieka valdes priekšsēdētāju Ivaru Nelsonu

Lelde Petrāne, 13.01.2017

Biroja darbinieki strādā aptiekā, lai labāk izprastu pienākumus un darba dienas ritējumu

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Ivars Nelsons, SIA Euroaptieka valdes priekšsēdētājs.

Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu? Ar ko Jūsu uzņēmums ir unikāls?

Lepojos, ka mēs bijām pirmie, kas izveidoja pašapkalpošanās tipa aptiekas. Euroaptieka bija arī pirmā, kas ieviesa konsultācijas aptiekās – izglītotus darbiniekus, kuri strādā tieši pašapkalpošanās zālēs un konsultē klientus, palīdzot viņiem gan orientēties preču klāstā, gan izvēlēties sev piemērotākos produktus. Pašlaik mēs mērķtiecīgi vēlamies panākt, ka aptieka ir vieta, kuru cilvēki apmeklē, lai preventīvi rūpētos par savu veselību un labsajūtu, nevis ierastos tikai tad, kad jau ir skārušas veselības problēmas. Manuprāt, ir jālauž stereotips par aptieku kā tikai zāļu tirdzniecības vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) otrdien ierosināja Eiropas Savienības (ES) 2022.gada budžetu 167,8 miljardu eiro apmērā, kas tiks papildināts ar dotācijām aptuveni 143,5 miljardu eiro apmērā instrumentā "Next Generation EU", aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Pēc EK paustā, apvienotā jauda mobilizēs ievērojamas investīcijas, lai veicinātu ekonomikas atveseļošanu, garantētu ilgtspēju un radītu darbvietas. Prioritāte tiks piešķirta zaļajiem un digitālajiem izdevumiem, lai Eiropa būtu noturīgāka un gatava nākotnei.

2022.gada budžeta projektā, ko papildina "Next Generation EU", līdzekļi novirzīti jomām, kur to izlietojumam būs vislielākā atdeve, ņemot vērā ekonomikas atveseļošanas vissteidzamākās vajadzības ES dalībvalstīs un partnervalstīs citur pasaulē.

Paredzēts, ka šis finansējums palīdzēs pārveidot un modernizēt ES, rosinot zaļo un digitālo pārkārtošanos, radot cilvēkiem darbvietas un nostiprinot Eiropas ietekmi pasaulē. Tāpat budžets atspoguļo ES politiskās prioritātes, kuras ir būtiskas, lai atveseļošana būtu ilgtspējīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Saeima pieņem nākamā gada budžetu, paredzot būtiski vairāk līdzekļu veselībai un aizsardzībai

LETA, 23.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien pieņēma nākamā gada valsts budžetu, kurā ieņēmumi plānoti 8,75 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 8,95 miljardu eiro apmērā. Nākamā gada budžetā lielākais līdzekļu pieaugums ir paredzēts veselības aprūpei, savukārt aizsardzības jomas budžets sasniegs NATO prasītos 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetu atbalstīja 59 koalīcijas deputāti, bet pret balsoja 37 opozīcijas parlamentārieši.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), uzrunājot parlamentu pirms balsojuma par budžetu, pateicās par paveikto darbu un opozīcijas aktīvu iesaisti.

Premjers uzskata, ka bija pareizi lemt par nodokļu politikas izmaiņām jau vasarā, nevis kopā ar budžeta jautājumiem. Premjers atzina, ka tā bija mācība - jautājumi par nodokļiem jārisina pirms budžeta pieņemšanas.

Komentējot opozīcijas priekšlikumus, Kučinskis sacīja, ka arī viņš vēlētos piešķirt vēl naudu ceļiem, tai skaitā atjaunot ceļu fondu, vēl palielināt izglītības finansējumu un īstenot citas lietas. «Tomēr valsts aug tik strauji, cik strauji tā var augt», piebilda valdības vadītājs. Viņš uzsvēra - ja saskaita priekšlikumus budžetam, tie būtu ar uzviju «apēduši» līdzekļus neparedzētiem gadījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Vējoņa portretu gleznos par 12 000 eiro

LETA, 06.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa portreta glezniecībai nākamajā gadā paredzēts piešķirt 12 000 eiro , liecina Finanšu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020.gadam un ietvaram 2020.-2022.gadam.

Informatīvā ziņojuma pielikumos norādīts, ka kopumā Valsts prezidenta kancelejai 2020.gadā plānots papildus piešķirt 724 240 eiro.

Lielākā naudas summa paredzēta Valsts prezidenta kancelejas darbinieku atalgojuma palielināšanai, šim mērķim nākamajam gadam plānojot atvēlēt 474 040 eiro.

70 000 eiro 2020.gadā plānots piešķirt Valsts prezidenta ārpolitikas darbības nodrošināšanai, Rīgas pils Svētku zāles griestu gleznojumiem varētu būt pieejami 60 500 eiro, savukārt vēl 23 200 eiro paredzēts iedalīt šifrēšanas iekārtas iegādei.

Jaunas Valsts prezidenta Kancelejas mājaslapas izstrādei plānots piešķirt 36 000 eiro, bet Vējoņa portreta gleznošanai plānots atvēlēt 12 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībai līdz šā gada 1. maijam ir jāsagatavo piedāvājums nekustamā īpašuma nodokļa liktenim attiecībā uz iespējamo vienīgā vai primārā mājokļa neaplikšanu ar to.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmums, izskatot kolektīvo iesniegumu par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam īpašumam, kas kalpo par dzīvesvietu tās īpašniekam.

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi projektu par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vai samazinājumu primārajam mājoklim un to nodevusi sabiedriskajai apspriešanai. Tā ieviešanas gadījumā jautājums ir par prognozētajiem pašvaldību ieņēmumiem no šī nodokļa 2022. gadā.

Jāatgādina, ka jau iepriekš ir bijuši vairāki mēģinājumi "atbrīvot" vienīgo mitekli no NĪN maksāšanas, taču neviens no tiem nav beidzies ar uzvaru. Proti, 2019. gadā parlamentā bija pašlaik opozīcijā esošās ZZS deputātu iesniegtais grozījumu projekts Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kurš paredzēja no šī nodokļa maksāšanas ar 2020. gadu atbrīvot mitekli, kurā cilvēks ir deklarēts un dzīvo, un tam piekrītošo zemi pilsētās un ciemos līdz 1,5 ha, bet viensētās līdz 2 ha ar kopējo kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro. Taču attiecīgie grozījumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu un nenonāca pat līdz izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Komentāri

Pievienot komentāru