Jau kādu laiku dzīvojam laikmetā, kad naudas tirgus likmes ir atgriezušās pozitīvā teritorijā un pakāpušās līdz līmeņiem, kas kredītņēmēju maciņus padarījuši krietni vien plānākus. Daudzi kredītņēmēji nepacietīgi gaida, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) sāks mazināt likmes.

Pēc ECB Padomes 11. aprīļa sanāksmes paziņojumā presei pieļauts iespējams procentu likmju samazinājums. Runājot par likmju samazināšanu, ECB prezidente Kristīne Lagarda uzsver, ka ECB Padomes lēmums atkarīgs no ienākošajiem datiem, tostarp par novērtējumu, kad inflācija atgriezīsies ECB noteiktā mērķa – 2 % vidējā termiņā – līmenī. Daudziem no mums šāda komunikācija varētu šķist pārāk abstrakta un gribētos konkrētākas atbildes par procentu likmju attīstību nākotnē.

Šajā rakstā iepazīstināšu ar vairākiem avotiem, kam ne vien seko līdzi politikas veidotāji, bet kas ikvienam ekonomikas dalībniekam var sniegt informāciju par procentu likmju virzību nākotnē.

No 2028.gada Latvija plāno īstenot uz rezultātu vērstu vadības budžeta pieeju, kas saskaņota ar attīstības plānošanu un vidēja termiņa plānošanas fiskālajiem noteikumiem, teikts Finanšu ministrijas sagatavotajā un Ministru kabinetā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā.

FM ziņojumā norāda, ka Latvijā budžets, tā struktūra, programmas savu veidolu lielā mērā nemainīgu ir saglabājušas vairāk nekā 20 gadus, bet pa šo laiku ir notikušas būtiskas izmaiņas - ieviesti budžeta elastības instrumenti, ieviesta vidēja termiņa budžeta plānošana. Programmu budžets tika ieviests 1997.gadā, kopš tā laika atsevišķām ministrijām budžeta struktūra pēc būtības nav mainījusies, kā arī dažādiem budžeta resoriem ir dažāda budžeta detalizācija programmās un apakšprogrammās.

Tajā pašā laikā Latvijā un pasaulē notiek mērķtiecīga virzība uz rezultātu vērtēšanas pieeju, un esošais budžeta veidošanas ietvars tam esot administratīvi smagnējs un ierobežojošs.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Valsts policijas izmeklētajā lietā par futbola spēļu rezultātu manipulāciju mantkārīgos nolūkos aizturēti astoņi cilvēki, piektdien preses konferencē pavēstīja Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.

«Aizturētas divas amatpersonas no kluba un divi spēlētāji, bet pārējie četri ir organizators un cilvēki, kuri viņus atbalstīja,» teica Grišins. «Šajā organizācijā bija izveidojies lomu sadalījums - gan uzpirktie cilvēki, gan tādi, kas atbalstīja finanšu plūsmas. Esam guvuši apstiprinājumu, ka nenomaksātie nodokļi varētu būt mērojami vairāku simtu tūkstošu eiro apmērā, līdz ar to varat iedomāties organizācijas apgrozījumu.»

Kā izteicās Grišins, apsūdzētajiem inkriminēta krāpšana lielā apjomā organizētā grupā un tiek izskatīti arī pierādījumi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Vadītājam uzņēmuma veiksmes stāstā ir liela nozīme, taču vēl būtiskāka ir vadības komandas loma, uzskata Ilze Grase-Ķibilde, bijusī Møller Baltic Import izpilddirektore.

Cik spēcīga ir vadības komanda, tik spēcīgs ir arī uzņēmums, jo mēs nevaram likt visas kārtis uz vienu cilvēku. Svarīgi apzināties, ka neviens no mums nav supercilvēks - mēs visi pieņemam gan pareizus, gan kļūdainus lēmumus, tāpēc ir būtiski darbavietā radīt tādu vidi, kurā nevienam no mums nav jābaidās atzīt savas kļūdas vai palabot citam citu, domā I.Grase-Ķibilde. Tādā veidā tiek radīts spēcīgs komandas kodols, kurā mēs viens otru atbalstām un kopā dodamies nosprausto mērķu virzienā. Es pati esmu dalītās līderības piekritēja, kas nozīmē, ka es uzticos savai vadības komandai un man viņu viedoklis ir svarīgs, atzīst I.Grase-Ķibilde.

Augustā tapa zināms, ka pēc 12 gadu darba jūs esat nolēmusi atstāt Møller Baltic Import izpilddirektores amatu, lai turpinātu karjeru vienā no pasaules vadošajiem automobiļu ražotājiem Audi. Kas bijuši jūsu nozīmīgākie ieguvumi Møller Baltic Import, un kā tie ir palīdzējuši jūsu profesionālās karjeras veidošanā?

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Par saprotamu un loģisku azartspēļu nozares regulējumu intervijā laikrakstam Diena stāstījusi Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Jana Salmiņa.

Šobrīd valdībā apspriešanas procesā ir Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam, kuru izskatīšanu gan valdība pagājušajā nedēļā nolēma atlikt, uzdodot Finanšu ministrijai (FM) dokumentā precizēt jautājumus par pašvaldību tiesībām azartspēļu licences izsniegšanas procesā. Vienlaikus šo jautājumu skata arī Saeimas Budžeta un finanšu komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā. Tas tā nedaudz savdabīgi – parasti Saeimā dokumentus iesniedz, kad valdība tos akceptējusi virzīšanai uz parlamentu.

Protams, šobrīd pamatnostādnes pamatā tiek skatītas valdībā, jo tas ir Ministru kabineta (MK) līmeņa dokuments. Bet Saeimā to skata tikai tāpēc, ka šī apakškomisija lūdza FM ar šo dokumentu iepazīstināt parlamentāriešus, to mēs arī darījām un līdz ar to arī varējām uzzināt, kādi ir Saeimas deputātu viedokļi par šo dokumentu, un sniegt savus skaidrojumus par kādām niansēm. Taču vienlaikus mums bija iespēja dzirdēt, kādi ir, piemēram, iespējamie riski, ja pamatnostādnes pieņemtu pašreizējā versijā (tostarp ar paredzamajiem labojumiem saistībā ar MK doto uzdevumu ministrijai vienoties ar pašvaldībām). Proti, kāda varētu būt diskusija par MK izstrādātu likumprojektu, kas balstītos uz šīm pamatnostādnēm, Saeimā – no komentāriem apakškomisijas sēdē mums jau bija iespēja sajust deputātu viedokļus par šo jautājumu.

Nacionālajā aviokompānijā airBaltic sākta pārbaude par dokumentu nopludināšanu, šodien žurnālistiem sacīja airBaltic vadītājs Martins Gauss.

Viņš stāstīja, ka tuvākajās dienās medijos parādīsies nopludināts dokuments, kas it kā piedāvā alternatīvu airBaltic attīstības plānu, paredzot sašaurināt līdzšinējo airBaltic darbību.

«Minētais dokuments nav izstrādāts tā, kā parasti izstrādājam biznesa plānus, un tas nav apskatīts uzņēmuma valdē. Mēs radām daudzus biznesa plānus, bet strādājam ar tiem, kuriem ir ekonomisks pamats. Kāds šajā nopludinātajā dokumentā ir iekļāvis savas idejas, nav informējis uzņēmuma vadību, bet 22.septembrī nopludinājis, lai pavēstītu, ka pastāv alternatīva airBaltic biznesa attīstībai,» informēja Gauss.

Viņš stāstīja, ka dokumentā piedāvāts samazināt airBaltic lidmašīnu floti līdz 17 lidmašīnām un samazināt galamērķu skaitu par 25. Dokumentā arī minēts, ka tādējādi airBaltic iegūs līdzekļus, lai gan minētā summa uzņēmumā nav apstiprināta.

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Izrādās, ka degvielas pircējam savā grāmatvedībā ir jāsaglabā ne tikai kopējais rēķins, bet arī visi čeki, kurus izsniedz ik reizi katram uzņēmuma automašīnas vadītājam, kad viņš veic degvielas uzpildi. Tādu skaidrojumu snieguši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) speciālisti uzziņā kādam nodokļu maksātājam.

SIA „A” iesniegumā VID norādījis, ka saskaņā ar likuma „Par grāmatvedību” 2. pantu grāmatvedībā uzskatāmi atspoguļojami visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi, kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvokli (saimnieciskie darījumi). Grāmatvedību kārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances datumā, tā darbības rezultātiem, naudas plūsmu noteiktā laikposmā, kā arī konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei. Šī likuma 7. pants paredz, ka „grāmatvedības reģistros izdara ierakstus, kas pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem. Attaisnojuma dokuments ir dokuments, kurš apliecina uzņēmuma saimnieciskā darījuma esamību [..].”

Kas ir būtiskāks – saturs vai forma? Kā teicis slavenais arhitekts Frenks Loids Raits: "Form and function are one." Skaidrs, ka viens bez otra nevar. Tieši tas man nāk prātā, lasot jaunās Izglītības attīstības pamatnostādnes, kas publiskotas pirmajai apspriešanai.

Tā gribētos, lai lielie izglītības politikas dokumenti būtu jaunu ideju caurvīti un iedvesmojoši, bet ... Nemainīgs ir palicis pat ierastais Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) stils - svarīgus dokumentus virzīt uz priekšu vasarā, kad pedagogiem ir atvaļinājums.

Iepazīstoties ar jauno dokumentu, mani nepameta sajūta, ka lasu feļetonu. Īsajā variantā it kā ietverts viss būtiskais - mērķi, uzdevumi, rezultāti un vizualizācija, bet garajā – sliktā valodā uzrakstīts sacerējums, kurā ir daudz pretrunu, tiešu tulkojumu, kaitinoši bieža dažādu terminu atkārtošana un liekvārdība, piemēram, "pierādījumos balstīta izglītības politikas veidošana", "lietotājcentrēts", "privātu līdzekļu finansētas skolas", bet "darba vidē balstītas mācības" (DBV) ir pieminēts tik bieži, ka jau sāk izklausīties pēc izsmiekla un visur izskan kā panaceja, kas visu sakārtos, it kā mācīšanās pati par sevi vairs nebūtu vērtība. Tāpat ir noplicināts arī jēdziens "uz izcilību vērsts". Dokumenta valoda ir tik infantila, ka es nespēju saturu uztvert nopietni.

Krīzes situācijā virsroku gūst zīmoli, kas pārstāv nacionālas vērtības.

Tā intervijā DB pauž Jevgeņijs Toņevs – Odesā uzaugušais un Kijevā ilgāku laiku strādājušais reklāmas speciālists tagad jau vairākus gadus pārstāv Leo Burnett reklāmas tīklu Maskavā, šobrīd pildot aģentūras Arc Russia radošā direktora pienākumus un apkalpojot vislielākos zīmolus Krievijā.

Daudzas Latvijas radošās nozares ierasti lūkojas rietumu virzienā, tāpēc dažkārt nākas secināt, ka, neskatoties uz kopīgo ģeogrāfiju, tikpat kā neko nezinām par notikumiem un tendencēm, kas valda vien pārsimts kilometru uz austrumiem. Viens no izņēmumiem ir vietējā reklāmas industrija, kuras gada centrālajā pasākumā Golden Hammer regulāri viesojas arī Krievijas speciālisti, tostarp J. Toņevs. Sarunā ar DB viņš stāsta par Krievijas interneta drudzi, dalās pieredzē par darbu ar naftas magnātiem un apgalvo, ka pārāk labos apstākļos reklāma kļūst neinteresanta.

Ir riskanti pieņemt, ka elektroenerģijas nākotnes darījumu cenas šobrīd jau ir sasniegušas zemāko punktu un visu elektroenerģiju 2012. gadam iepirkt jau pašlaik.

To Db.lv norādīja a/s Latvenergo Tirdzniecības attīstības direktors Gatis Junghāns. DB jau rakstīja, ka pašlaik ūdens līmenis Skandināvijas HES uzkāpis līdz rekordaugstai atzīmei, kas pazeminājis elektroenerģijas cenu, tāpēc SIA Enefit iesaka klientiem, kas elektroenerģiju iepērk brīvajā tirgū, jau pašlaik iepirkt elektrību 2012. gadam, negaidot uz esošā līguma termiņa beigām.

Turpretim Latvenergo aizstāv konservatīvāku pozīciju. Šajā diskusijā ir stingri jānošķir spot tirgus cenas (īstermiņa elektroenerģijas piegāžu tirgus) un nākotnes darījumu tirgus, jo šī brīža spot cenām nav tieša sakara ar, piemēram, 2012. gada nākotnes darījumu kontraktu cenām, skaidro G. Junghāns. Viņš piebilst, ka nākotnes darījumu cenas arī mainās katru dienu, un Somijā šobrīd tās ir samazinājušās līdz aptuveni 50 EUR/MWh, kas ir zemāk nekā maijā un jūnijā, kad 2012. gada nākotnes cena sasniedza pat 55 EUR/MWh, kad globālajā tirgū bija novērojams dažādu plaša patēriņa preču cenu burbulis. «Šis cenu samazinājums var radīt priekšstatu, ka tieši šobrīd ir vislabākais laiks fiksēt elektroenerģijas cenas nākotnē, piemēram, 2012. gadam. Bet, tajā pašā laikā ir jāņem vērā, ka esošais 2012. gada nākotnes darījumu cenu līmenis nebūt nevar uzskatīt par ekstrēmi zemu, ja to salīdzina ar nākotnes darījumu cenu līmeni pēdējo 6 mēnešu, vai pat 18 mēnešu statistikā, kad nākotnes darījumu cenas bija līdzīga, vai zemāka, nekā šobrīd.

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Latvijas Okupācijas muzeja (LOM) topošās piebūves Nākotnes nams pamatos svinīgi iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm un pateicību ziedotājiem, kuri ir snieguši artavu Nākotnes nama projekta īstenošanā.

LOM pārbūve un Nākotnes nama būvniecība tiek īstenota par valsts piešķirtajiem līdzekļiem, savukārt par ziedotāju līdzekļiem taps jauna muzeja pastāvīgā ekspozīcija un tiks nodrošināts nama iekārtojums.

Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdis Valters Nollendorfs atzīmēja, ka sabiedrības atbalsts un ziedotāju uzticība bija spēks, kas iedrošināja uzsākt šo projektu. Tas arī ļāva pārvarēt projekta vilcināšanu un neziņu: «Šajā brīdī mēs godinām tos vairāk nekā 1000 ziedotājus, kuri ziedojuši, lai Nākotnes namā varētu iekārtot muzeju un ekspozīciju. Jāsaprot, ka šie līdzekļi nāk no cilvēku privātajiem līdzekļiem vai sabiedriskajām organizācijām, kuru ienākumus arī veido privāti ziedojumi.»

Mums jāmāk dzīvot tehnoloģiju laikmetā, izmantot to iespējas valsts un sabiedrības labklājības paaugstināšanai, uzsver foruma 5G Techritory programmu direktors Neils Kalniņš.

Tehnoloģiju attīstība šobrīd notiek ļoti straujā tempā, dažādi jauni risinājumi tiek prezentēti teju ik nedēļu. Šķiet, savā ziņā to visu sekmē arī 5G sniegtās iespējas. Arī Latvijā tiek radītas dažādas jaunas lietas, kas arī sekmīgi tiek ieviestas mūsu ikdienā. Kādi mēs izskatāmies uz pasaules fona tehnoloģiju attīstības jomā?

Kā valsts esam mazi kad tirgus izmērā, gan dažādās citās kategorijās, bet vienlaikus – maziņš tas nenozīmē, ka tas ir slikti, un Latvija, manuprāt, ir izcila gan tajos uzņēmumos, kas šeit darbojas tieši tehnoloģiju laukā, gan arī caur šo savu mazumu mēs iegūstam ļoti lielu spēju būt elastīgiem, tādējādi daudz ātrāk spējam reaģēt uz dažādām pārmaiņām un globāliem un lokāliem izaicinājumiem. Protams, te jānovelk zināmu robežu starp tehnoloģiju pasauli un ikdienas dzīvi, jo vienmēr varam skatīties pagātnē – uz nesakārtoto izglītības sistēmu vai ne tik viediem pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar Covid-19 apkarošanu vai enerģētikas nozari, kuru negatīvās sekas mēs šobrīd izjūtam – tie ir jautājumi, kurus vienmēr var kāds uzsvērt, norādot, ka nemaz tik sekmīgi mēs neesam un esam pēdējās vietās Eiropā.

Ar Šmakovkas muzeja atklāšanu Daugavpilī cer uzsākt šī dzēriena popularizēšanu un iespējams arī legalizācijas ceļu

Šogad SIA Reklāmas aģentūra Bulterjers ir pabeigusi apjomīgu starptautiskā tūrisma veicināšanas projektu un ir izveidojusi eskpozīciju jau sešus gadus lolotai idejai – Šmakovkas muzejam, kas, iespējams, durvis vērš šajā vasarā.

«Veidojot stendus izstādēs Eiropā, jau sen bijām ievērojuši, ka tūrisma galamērķu vidū populāri un attīstīti ir vietējā alkohola apskates un izziņas objekti – gan darītavas, gan muzeji. Gandrīz neticami, ka atsevišķos Vācijas reģionos darbojas pat vairāk nekā 10 000 mazo stiprā alkohola ražotņu, kuru produkts ir radniecīgs Latgalē zināmajai šmakovkai,» stāsta Bulterjers radošais direktors Jānis Ozers. Bulterjers veidotajā Latgales kopstenda atklāšanā izstādē BaltTour pirms sešiem gadiem šis dzēriens viesiem tika dalīts, ievērojot zināmu konspirāciju, tādēļ tika uzdots klientiem jautājums: «Kādēļ Eiropā tas ir gods, bet Latvijā jau tik ilgi pēc neatkarības atgūšanas –negods?» J. Ozers atminas, ka Latgales reģiona attīstības aģentūras direktors Māris Bozovičs drosmīgi uzdeva pretjautājumu – vai mēs varam uzrakstīt par šo ideju pārliecinošu prezentāciju? Tuvākās dienās tāda arī tapa, un Latgales reģiona attīstības aģentūra sadarbībā ar Latgales plānošanas reģionu sāka soli pa solītim virzīt ideju par Šmakovkas muzeju, kas nākotnē varētu kļūt par šī dzēriena zīmola mentoru un reizē arī legalizācijas veicinātāju.

Starptautiskās konferences 5G Techritory ietvaros viena no tēmām būs nākotnes mobilitāte un ar to nesaraujami saistītās 5G iespējas. Nav noslēpums, ka daudzi šobrīd vēl neizprot 5G nozīmīgo lomu cilvēces ikdienā.

Taču patiesībā mēs dzīvojam lieliskā laikā: mums ir iespēja redzēt, kā pasaule izskatīsies nākotnē. Tas ir apmēram tāpat, kā pēkšņi nokļūt bērnībā redzētajās zinātniskās fantastikas filmās, kur mašīnas brauc bez vadītāja vai pat lido. Un ir vietā atcerēties, ka viss jaunais ir interesants un paver iespēju attīstībai. Vēl pirms pāris gadiem attālinātais darbs un tikšanās videozvanos daudziem šķita kaut kas sarežģīts un apgrūtinošs, bet šodien tā ir parasta ikdiena. Arī virtuālā realitāte ir tepat, līdzās. Un arī nākotnes mobilitāte nav aiz kalniem.

Pirms runājam par nākotni, jāapzinās, kā mobilitāte mainās jau šodien. Ja vēl pirms pāris gadiem personīgā automašīna vai sabiedriskais transports bija pietiekami efektīvi līdzekļi nokļūšanai no punkta A uz punktu B, šobrīd redzam, kā attīstās dažādi transporta veidi, piemēram, elektriskie transportlīdzekļi, bet pati mobilitāte kļūst par plaši izmantotu pakalpojumu. Labs piemērs tam ir koplietošanas transportlīdzekļi: ja sākumā, tiem parādoties ielās, to noslodze bija varbūt pāris desmiti procentu, šobrīd var rasties situācijas, kad nākas krietni pameklēt pieejamu koplietošanas transportlīdzekli, jo pieprasījums pēc tiem ir ievērojami audzis. Sabiedrība sāk pieņemt to, ka pastāv dažādi veidi un formas, kā varam pārvietoties, un personīgā automašīna vairs nav nepieciešama.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(425).jpg

Ko tikai visu neizdomā politiķi, lai vairotu savu popularitāti! Šoreiz nav pat runas par solījumiem un zīmēšanos teju visos kaut cik ievērības cienīgajos pasākumos, bet gan par gatavību pieņemt lēmumus, kas var radīt tālejošas sekas, turklāt izdomājot tik pamatīgu argumentāciju tam visam, ka nenobrīnīties.

Runa ir par Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) ieceri veidot pilnīgi jaunu pilsētas attīstības plānu.

Protams, šāds plāns ik pēc noteikta laika ir jāizstrādā par jaunu, taču jāatgādina, ka pašreizējais stājās spēkā 2006. gadā un ir paredzēts 12 gadu periodam. Tātad tas ir vismaz vidējā termiņa dokuments, kas uzņēmējiem, potenciālajiem investoriem kalpo teju par rokasgrāmatu, norādot, kur un kā ir iespējams attīstīties. Citiem vārdiem sakot, tas ir dokuments, ar kuru bizness rēķinās, plānojot savu darbību. Kā zināms, kopš 2006. gada ir pagājuši vien seši, nevis visi 12 gadi, un tādējādi minētā iecere ir vismaz neapdomīga. To realizējot, var pārvilkt svītru pāri ne vienai vien biznesa iecerei, piemēram, mainot kādas teritorijas zonējumu.

Tā sauktajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētie pārmet apsūdzības uzturētājam prokuroram Monvīdam Zelčam nespēju pamatot pēkšņo lēmumu grozīt apsūdzības un arī nespēju precīzi izskaidrot jauno apsūdzību būtību, turklāt tas notiekot pēc 11 gadu izmeklēšanas un trīs mēnešu lietas skatīšanas tiesā, raksta laikraksts Diena.

Tāpat prokurora atsevišķas rīcības un lūgums par tiesas sēžu atlikšanu radījuši aizdomas par centieniem novilcināt lietas izskatīšanu. Novembra pēdējā tiesas sēdē šķita, ka prokurors ar savu rīcību pat sadusmoja tiesnesi.

Minētajā kriminālprocesā kopumā par krāpšanu lielā apmērā un organizētā grupā apsūdzētas deviņas personas – bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, uzņēmējs Andris Šķēle, bijušais uzņēmuma Tet valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, bijušais Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Nils Freivalds, kā arī bijušais Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe. Apsūdzēts arī Lattelecom (Tet) tā laika komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele, Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis un bijušais uzņēmuma Hannu Digital valdes loceklis Gintars Kavacis.

Latvijas Okupācijas muzeja rekonstrukcijas projekta - Nākotnes nama - apturēšanas gadījumā muzejs piecu gadu laikā varētu «izčākstēt», nespējot veikt savu darbu, preses konferencē uzsvēra Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdis Valters Nollendorfs.

Reaģējot uz 20 Latvijas arhitektu iesniegto vēstuli, kurā izklāstīti iebildumi pret Nākotnes nama būvniecību, muzeja biedrības pārstāvji uzsver, ka, apturot projektu, tiktu pazaudēts ne tikai jau ieguldītais darbs un līdzekļi, bet arī padarīta neefektīva muzeja darbība, kas jaunajos ģeopolitiskajos apstākļos ir nozīmīga Latvijas un ārvalstu sabiedrības informēšanai par vēstures notikumiem.

Okupācijas muzejs ir privāta institūcija. Tikai viena ceturtā daļa no tā finansējuma ir valsts līdzekļi. Pārējo nodrošina ziedojumi, kuru apmērs ir atkarīgs gan no apmeklētāju skaita, gan ārzemju latviešu ziedotāju uzticības, stāstīja Nollendorfs. Viņš uzsvēra, ka pagaidu atrašanās vietā, Raiņa bulvārī, muzeju apmeklē tikai viena trešā daļa no tā skaita, ko muzejs piedzīvoja, atrodoties Strēlnieku laukumā.

Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta šodien apmierināja maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs akcionāra Kirova Lipmana prasību, atzīstot viņa īpašuma tiesības uz 11,5% uzņēmuma akciju strīdā ar Sergeju Zaharjinu.

Pilns spriedums lietā būs pieejams no 21.februāra, un to 30 dienu laikā varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

Zaharjina pārstāve zvērināta advokāte Sintija Radionova uzskata, ka spriedums nav taisnīgs un likumīgs, bet par pārsūdzēšanu tiks lemts pēc iepazīšanās ar motivētu spriedumu.

Savukārt Lipmana pārstāvis zvērināts advokāts Pāvels Rebenoks norādīja, ka šis ir gala nolēmums šajā strīdā, jo pēdējo reizi lieta tika vērtēta pēc būtības. Viņš pauda nožēlu, ka šāds spriedums nebija pasludināts vismaz pusgadu iepriekš, jo tas varētu izglābt Liepājas metalurgu.

Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa pērn maijā atzina Lipmana īpašuma tiesības uz 11,5% Liepājas metalurga akciju strīdā ar Zaharjinu. Tādā veidā pēc sprieduma stāšanās spēkā Lipmana īpašumā būtu 35% Liepājas metalurga akciju. Lipmans pēc sprieduma izteicās, ka beidzot taisnība ir uzvarējusi un «Zaharjinam ir jāatdod akcijas, kuras man ir likumīgi piederējušas un pieder, ko atzina arī tiesa».

Tikko beigušās kaislības ap grozījumiem daudz un plaši diskutētajā Farmācijas likumā, kā dienas gaismā parādās kārtējais sabiedrības veselību skarošs jautājums. Šoreiz stāsts ir par Sabiedrības veselības stratēģiju nākamajiem 7 gadiem.

Augusta otrajā pusē, plašu saziņas līdzekļos tika publiskota ziņa, ka Veselības Ministrijas paspārnē ir izveidota Sabiedrības veselības koordinācijas komisija, kurai ir dots uzdevums izstrādāt Sabiedrības Veselības stratēģiju 2011-2017.gadiem.

Ikvienai personai, kura pat attāli stāv no farmācijas vai veselības aprūpes ir izprotams, ka Sabiedrības Veselības stratēģija nav formāls, bet gan valstiski prioritārs dokuments. Tas ir dokuments, kurš noteiks pēc iespējas ilgāku un kvalitatīvāku dzīvi. Tomēr šī, tik būtiskā dokumenta izstrādāšanai tiek noteikts termiņš – 2 nedēļas. Turklāt ir noteikts, ka Sabiedrības veselības pamatnostādnes ir jāpieņem vēl pašreizējam Ministru kabinetam.

Šonedēļ notika Jelgavas novada attīstības stratēģijas 2012.-2032.gadam publiskās apspriešanas sanāksme, kurā starp piedāvātajām vīzijām, ieskaitot lidlaukus un atomelektrostacijas, dota priekšroka modelim «Drošā māja».

DB jau vēstīja, ka iedzīvotājiem apspriešanai tika piedāvāts dokuments, kurš sarakstīts amizantā valodā, vadoties pēc prāta vētrās saklausītiem dokmugraudiem. Tas ietvēra četrus nākotnes modeļus - «Silikona līdzenums» (acīmredzot vēloties radīt alūziju ar Silīcija ieleju (Silicon Valley) ASV), «Maizes fabrika», «Drošā māja» un «Tūrisma meka».

Ir vai nav valstij jāizpērk par aptuveni 10 miljoniem latu aviokompānijas airBaltic akcijas no kāda gana nezināma pircēja, kurš tās, it kā nevienam nezinot un pat nenojaušot, ir nopircis, bet jau nākamajā brīdī ir gatavs pārdot - tāds, lūk, šekspīrisks jautājums ir nonācis dienas kārtībā Latvijas Republikā.

Turklāt interesantākais mūsu valsts amatpersonu retorikā šajā gadījumā ir tas, ka, lai gan akciju pircēja izcelsme tā īsti nav zināma, tās vajagot izpirkt.

Kamēr šāds akciju pircējs kā pilntiesīgs kompānijas akcionārs nav reģistrēts Uzņēmumu reģistrā, to nevar uzskatīt par pilntiesīgu dalībnieku. Tādējādi vismaz pašreizējā situācijā šķiet dīvainas runas par kaut kādu atpirkšanu, nevis vismaz izmeklēšanas procesu attiecībā uz to, kā vairāk nekā 59 000 nacionālās aviokompānijas akciju nonākušas faktiski nezināmās rokās. Tas būtu nepieciešams kaut vai tāpēc, lai jau drīz vien neizrādītos, ka patiesais šo leģendāro akciju īpašnieks ir visnotaļ saistīts ar privāto airBaltic mazākumakcionāru Baltijas aviācijas sistēmas (BAS). Un tas nebūt nav izslēgts. Jāņem vērā publiski zināmā informācija, ka airBaltic un BAS vadītājam Bertoltam Flikam pieder 50% BAS daļu, bet pārējie 50% - kādai ārzonā reģistrētai kompānijai, par kuras iespējamajiem īpašniekiem ir daudz runāts, taču nekādu konkrētu pierādījumu nav.