Sabiedrība

Deputāti ar piespiešanos virza izbrāķēto «demogrāfijas vienošanos» uz priekšu

Zanda Zablovska, 23.10.2013

Jaunākais izdevums

Lai arī Saeimas Sociālo lietu komisija secinājusi, ka pēc koalīcijā politiski panāktās «demogrāfijas vienošanās» veidotais likumprojekts būtībā ir brāķis, to nolemts konceptuāli atbalstīt.

Deputāti vakar komisijas sēdē secinājuši, ka valdības iesniegtie likumprojekti, kas paredz izmaiņas vecāku pabalsta un bērna kopšanas pabalsta aprēķināšanā, būtībā ir brāķis. Tāpēc ministrijām uzdots sagatavot atzinumus par deputātu izstrādātajiem alternatīvajiem likumprojektiem, skaidro Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. «Taču, tā kā ierēdņi līdz komisijas sēdei šo uzdevumu izpildīt nespēja, šodien bijām spiesti atbalstīt valdības piedāvājumu. Vienojāmies alternatīvo likumprojektu tekstu iestrādāt kā priekšlikumus uz otro lasījumu,» viņa norāda.

Saeimas Preses dienestā DB informēja, ka atbilstoši Saeimas Kārtības rullim nevienu likumprojektu nevar izskatīt pirmajā lasījumā, ja tas paredz budžetā papildu izdevumus vai izmaiņas ieņēmumos un tam nav pievienota finanšu ministra atsauksme.

«Komisijai godu nedara šādu likumprojektu atbalstīšana, jo īpaši tādēļ, ka jau to anotācijās iekļautas norādes uz Satversmes pārkāpuma riskiem likumu grozījumu pieņemšanas gadījumā. Taču mums nebija citas izvēles, lai nodrošinātu bērnu kopšanas pabalstu pieaugumu, sākot no nākamā gada,» uzsver A.Barča. Pēc viņas teiktā, līdz ar deputātu sagatavoto likumprojektu būtiski mazināsies Satversmes tiesas riski.

DB jau rakstīja, ka, neiztiekot bez savstarpējiem pārmetumiem, valdība atbalstījusi paredzētās izmaiņas vecāku pabalstu izmaksā. Joprojām gan nav skaidrs, vai koalīcijā politiski panāktā «demogrāfijas vienošanās» atbilst Satversmei. Riskus Labklājības ministrija saskata saistībā ar vecāku pabalstiem – proti, piedāvātās izmaiņas ir nelabvēlīgākas daļai vecāku, kuru bruto alga pārsniedz 500 latus mēnesī.

Likumu izmaiņas paredz bērna kopšanas pabalsta apmēru paaugstināt no 100 līdz 120 latiem jeb 171 eiro, nosakot to kā universālu pabalstu, ko līdz bērna pusotra gada vecumam varēs saņemt arī nodarbinātās personas kopā ar vecāku pabalstu. Arī minimālais vecāku pabalsta apmērs plānots 171 eiro. Tāpat plānots līdz bērna 1,5 gada vecumam pagarināt vecāku pabalsta saņemšanas periodu, tā apmēru mēnesī nosakot 43,75% apmērā no vecāka bruto algas. Savukārt vecāku pabalsta saņēmējam, kurš atgriežas darbā, būs tiesības saņemt pabalstu 30% no aprēķinātā vecāku pabalsta apmēra.

Grozījumiem Valsts sociālo pabalstu likumā un likumā par maternitātes un slimības apdrošināšanu plānots prasīt steidzamību, lai parlaments tos galīgajā lasījumā varētu pieņemt pirms nākamā gada valsts budžeta. Ievērojot tiesiskās paļāvības principu, jaunās normas pilnībā stāsies spēkā 2014.gada oktobrī, līdz tam nosakot pārejas periodu, informē Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Piestrādāt, nezaudējot pabalstu

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 13.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labklājības ministrs Jānis Reirs ir izrādījis pretimnākšanu LTRK iniciatīvai, ka jaunie vecāki, kas saņem vecāku pabalstu, turpmāk varēs strādāt ceturtdaļu slodzes un saņemt pilnu pabalstu.

Pašlaik bērnu kopšanas atvaļinājumā esošas personas, kas vēlas strādāt, var saņemt vecāku pabalstu tikai 30% apjomā no aprēķinātās summas. Kā norāda LTRK, lai nezaudētu valsts atbalstu, bieži vien jaunie vecāki turpina strādāt nelegāli, gūstot ģimenei papildu līdzekļus, bet nenomaksājot par to nodokļus.

Jāteic, ka šāda iniciatīva ir gana apsveicama, ja vien paliek pie nodarbinātības – viena ceturtā daļa slodzes, to nepaaugstinot. Pabalstu pūristi gan teiks, ka vecāku pabalsts, kuru maksā tikai sociāli apdrošinātām personām, ir domāts kā īslaicīgi zaudēto darba ienākumu atvietojums, tādēļ, ja ir ienākumi no darba, tad nav ko atvietot un pabalsts nepienākas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijā trūkst darbaspēka. Vai pensionāri var palīdzēt?

Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane, 16.03.2018

1. attēls. Nodarbinātie 65+ g.v. no kopējā nodarbināto skaita, dalījums pa nozarēm

Avots: CSP dati, autores aprēķins. Piezīme: Dati par 2016. gadu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju īpatsvars pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada 4. ceturksnī samazinājies līdz 8.1%, pieaug arī neaizpildīto darba vietu skaits.

Bezdarbam sarūkot, palielinās algas un rodas spiediens uz inflāciju. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums varētu būt nopietns izaicinājums turpmākai tautsaimniecības izaugsmei. Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt?

Varianti ir dažādi, tostarp bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un arī tik nepopulārā kvalificēta darbaspēka imigrācija. Bet šoreiz par ko citu. Iespējams, mums jau ir kvalificēts resurss, kurš nekur nav «jāmigrē», proti, gados vecāki cilvēki, kas pametuši darba tirgu.

Pensionāru Latvijā ir daudz un to skaits turpina pieaugt. Latvijā virs darbspējas vecuma (65+ g.v.) ir vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem – 384 tūkstoši cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperti: Mājsaimniecībām būs lielāki ienākumi un pabalsti, bet augs arī izdevumi

Žanete Hāka, 05.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinājumā ar vairākām izmaiņām darbaspēka nodokļos 2014.gadā (paaugstināts neapliekamais minimums, atvieglojums par apgādājamo, samazināta sociālo iemaksu likme), 2015.gadā aktuāls vien iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazinājums par vienu procentu – no 24% uz 23%.

Vidējo algu (759 eiro uz papīra) pelnošs strādājošais no IIN likmes samazinājuma iegūs aptuveni 6 eiro mēnesī jeb 72 eiro gadā, lēš Swedbank Privātpersonu finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Lai gan Swedbank ekonomistu prognozes par vidējās darba algas kāpumu 2015.gadā ir nedaudz pieticīgākas par 2014.gada aptuveni 7%, krasas izmaiņas nav sagaidāmas. Latvijas strādājošie var rēķināties ar lielāku minimālo algu – 360 eiro apmērā līdzšinējo 320 eiro vietā. Kopā ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazinājumu, tas minimālās algas saņēmējam nozīmē nepilnu 30 eiro lielu ieguvumu ik mēnesi jeb 360 eiro gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Budžetā šogad negaidīti aug izdevumi bezdarbnieku un slimības pabalstiem

Dienas Bizness, 04.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālā budžeta izdevumi slimības, bezdarbnieku un vecāku pabalstiem pēdējos gados auguši, taču īpaši satraucošs pieaugums piedzīvots šā gada pirmajos mēnešos, svētdien vēstīja LNT Ziņas Sešos.

Par to satraukumu neslēpj finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS). «Vecāku pabalsta izmaksas ir priecīga ziņa, par to mēs nevarētu bēdāties. Bet, ja mums būtiski pieaug slimības pabalsta un bezdarbnieku pabalsta izmaksas, tad tā gan ir lieta, kur daļēji ir sociālekonomiski faktori, bet daļēji, pieņemu, tur ir sistēmiskas problēmas, kuras noteikti būtu jāatrisina» uzskata ministre.

Slimības pabalstos šā gada pirmajos piecos mēnešos tērēti 61,2 miljoni eiro jeb par teju 13 miljoniem eiro vairāk nekā pērn šajā laika posmā. Savukārt bezdarbnieku pabalstos izmaksāts 51,1 miljons eiro jeb par teju deviņiem miljoniem vairāk nekā aizvadītā gada sākumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Voldemārs vadītājs: Mani izbrīna, ka vietējie biznesa pārstāvji atbalsta imigrantu piesaisti

Sanita Igaune, Kristīne Stepiņa, Māris Ķirsons, 30.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī biznesam imigrantu piesaiste būtu izdevīga, tomēr jāuzmanās, lai valsts nesaņemtu bumerangu pabalstu un imigrācijas problēmu veidā; mazajām valstīm, kādas ir Latvija un Lietuva, jāspēj izspēlēt zelta trumpjus Eiropas līmenī

Baltijas valstis Latvija un Lietuva, politikas un biznesa mikslis ir sirdij tuvas tēmas SIA Voldemārs (Valdo) valdes priekšsēdētājam Valdemāram Vaļkūnam. Visu politikas un biznesa kokteili viņam labāk palīdz saprast nesen iegūtais maģistra grāds psiholoģijā. V. Vaļkūns no 2008.gada līdz 2012.gadam bijis Lietuvas Seima deputāts un neslēpj, ka politika viņu ir interesējusi vienmēr, taču Latvijā viņš vairāk ir pazīstams kā SIA Voldemārs dibinātājs. Šis uzņēmums izveidots pirms vairāk nekā 20 gadiem – 1992.gadā. V. Vaļkūns ir arī Dienas Biznesa uzņēmēja kluba biedrs, kurš apvieno ietekmīgus Latvijas biznesa pārstāvjus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Valstij jāmotivē jaunieši maksāt nodokļus

Larisa Bule - LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektore, 18.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados Nodarbinātības valsts aģentūra sadarbībā ar pašvaldībām un darba devējiem organizē vasaras nodarbinātības pasākumus skolēniem. Šādas aktivitātes ir neapšaubāmi pozitīvi vērtējamas, jo attīsta jauniešos atbildību, sniedz priekšstatu par darba kultūru un attiecību veidošanu darba kolektīvā. Skolēns pakāpeniski pierod pie pieaugušo dzīves realitātes.

Nākotnē daudzus šī salīdzinoši īslaicīgā darba pieredze pasargās no darba uzsākšanas pirmā šoka un daudzu ilūziju sabrukšanas. Nenoliedzami – šāda pieredze skolēniem veido sapratni, kā tiek pelnīta nauda. Jaunieši daudz adekvātāk sāk uztvert naudas vērtību, tādējādi veidojot savus apzinātus finanšu paradumus, kas ietekmēs visu viņu tālāko dzīvi. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc vasaras nodarbinātības programmu atbalsta jauniešu vecāki, neaizdomājoties par tās iespējamām negatīvajām sekām.

Latvijā arvien biežāk tiek runāts par to, ka cilvēka raksturu un uzvedību ietekmē piederība pie konkrētas paaudzes, piemēram, tā saucamajām X, Y, Z. Tiek veikti pētījumi, kas parāda, kā vienā kolektīvā apvienot dažādu paaudžu pārstāvjus un padarīt to kopīgu darbu maksimāli efektīvu, kā labāk motivēt personālu, zinot katras konkrētās paaudzes vērtības. Tas liecina, ka uzņēmēji - darba devēji jau ir identificējuši šo problēmu un meklē atšķirīgu pieeju dažāda vecuma darbiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Bērni nedzimst, jo tos negribam

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 20.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā statistikas pārvalde ir nākusi klajā ar satraucošu un visnotaļ nepatīkamu ziņu – dzimstības samazinājums turpinās. 2017. gadā dzīvi dzimušo skaits varētu būt par apmēram tūkstoti mazāks nekā 2016. gadā, liecina provizoriskie dati. Arī 2018. gada pirmajos trīs mēnešos reģistrēto jaundzimušo skaits – 4 612 bērni – ir par 336 mazuļiem mazāk nekā 2017. gada attiecīgajā periodā. Dabiskais pieaugums Latvijā joprojām saglabājas negatīvs.

No šīs ziņas ir atvedināmi pāris secinājumi. Vispirms jau ir apstiprinājies tas, par ko brīdināja daudzi eksperti, - pabalstu palielināšana, kas viena politiskā spēka dēļ ieguva demogrāfijas ultimāta aprises, izskatās, ka nav devusi un visticamāk arī nedos cerētos rezultātos. Jo neba naudas dēļ kāds vēlas bērnus.

Savukārt, ja runā par atbalstu jaunajiem vecākiem, tad viņi domā daudz konceptuālāk nekā pabalstu palielinātāji, jo bērnu kopšanas pabalsts atdevi dod pusotru gadu, taču vecāki savu dzīvi plāno ilgtermiņā. Atļaušos apgalvot, ka viņus vairāk interesē bērniem un ģimenei draudzīga infrastruktūra un pakalpojumi, nevis īstermiņa finanšu piešprices. Ne mazāk svarīgs ir pieejama mājokļa jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Latvijā demogrāfija ir ar mīnuss zīmi un mums ir jāsaprot, ka demogrāfija nav tik strauja, cik ir nepieciešams. Lai sasniegtu rezultātus, mums ir nepieciešami iedzīvotāji. Viņi neradīsies paši. Ir jāsaprot, ka bez imigrantiem mēs nevaram izdzīvot,» uzskata Kaspars Pacēvičs, SAKRET OU vadītājs Igaunijā.

Video skatāms raksta beigās!

Viņaprāt, Igaunijas valsts izaugsme nav brīnums, kas noticis pats no sevis.Tas ir ļoti ilgs darbs, kas ir ieguldīts 20 gadus iepriekš. Rezultāti panākti, īstenojot reemigrācijas, migrācijas, dzimstības politiku un tā šobrīd sāk nest augļus.

Lai risinātu iedzīvotāju trūkuma problēmu, K.Pacēvičs ir gatavs uzņemt imigrantus. «Man nav kategoriski , vai kategoriski . Biznesā ir svarīgi, lai darbs būtu izdarīts. Es nevaru izcelt vai nodalīt kādu konkrētu valsti. Domāju, ka ir jāskatās uz mentālo saderību, vienādām kultūras vērtībām. Es noteikti nevarētu sastrādāties ar kultūrām, kurās ir citas vērtības. Mums ir patiešām jāsaprot, ka igauņi brauc strādāt uz Somiju, latvieši uz Angliju un Īriju, kur mūs uzņem un mēs strādājam, tāpēc mēs nevaram pateikt nevienam citam – nebrauciet pie mums, mēs jūs neuzņemsim. Tas vienkārši nav pareizi un tas ir naturāls cikls, kas visu laiku iet uz priekšu. Amerika sastāv no Īrijas, Itālijas un tās pašas Anglijas. Mums uz lietām ir jāskatās plašāk un racionālāk. Mums var būt jebkādi uzskati, bet jāsaprot, ka bez šīm lietām mēs vienkārši nevarēsim,» uzskata uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: «Sāpju nauda», strausa politika un neērtās diskusijas

Inguna Ukenābele, Dienas Bizness, 11.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Demogrāfija un emigrācija ir politiķiem visai neērtas tēmas. Tādēļ arī konstruktīvu risinājumu vai pat to nopietnu meklējumu kā nav, tā nav.

Latvijas Bankas novērtējums liecina, ka pērn Latvijas valstspiederīgie no ārzemēm uz tēvzemi pārskaitījuši 574 miljonus eiro. Tie ir līdzvērtīgi 2,5% no iekšzemes kopprodukta un 4% no mājsaimniecību patēriņa apjoma. Daudz vai maz? Vienotas atbildes laikam jau nav. Viens no DB aptaujātajiem ekspertiem atzina, ka ekonomikai šis apmērs nav kritisks. Un tā ir tiesa. Vēl kāds minēja, ka filipīnieši uz mājām sūta daudz lielāku naudas īpatsvaru. Jā, latvieši (lai gan mums pašiem tas dažkārt šķiet) nebūt nav tā emigrējošākā nācija uz zemes – ne pēc absolūtajiem, ne salīdzinošiem skaitļiem. Tomēr tas viss ir tiesa caur attālinātu makroekonomikas prizmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieši netīkama demogrāfija ir Rietumvalstu lielākā problēma, protams, ja vispār ir vēlme saglabāt esošo kultūru

Pasaulē bērnu, kuri ir jaunāki par pieciem gadiem, pirmo reizi vēsturē ir mazāk par cilvēkiem, kuriem ir virs 65. Citiem vārdiem sakot – sirmgalvju ir vairāk nekā bērnu. Apvienotās Nācijas paredz, ka nākamo 35 gadu laikā tādu cilvēku skaits, kuri ir vecāki par 60 gadiem, pasaulē palielināsies līdz 2,1 miljardam no 900 milj. 2015. gadā. Tie būs 21,5% no visiem pasaules iedzīvotājiem. Pašlaik esot 12,3%. Savukārt Starptautiskais Valūtas fonds lēsis, ka jau 2050. gadā attīstītajās valstīs vidēji uz vienu strādājošo varētu būt viens pensionārs.

Augošs vecu cilvēku īpatsvars nozīmēs Rietumvalstu sabiedrības ievērojamas pārmaiņas. Mainīsies gan patēriņa tendences, gan dažādi citi sociālekonomiskie procesi. Iemesli šim procesam ir dažādi. Cilvēki aizbildinās un paši notic tam, ka ir pārāk aizņemti, lai veidotu ģimeni. Eksperti vērš uzmanību uz jauniešu sliktajām komunikācijas spējām (neskaitot virtuālo vidi) un reliģijas nozīmes norietu (reliģijās tradicionāli runāts par ģimenes svarīgumu). Tāpat esot egocentrisma laikmets, bet ģimenes dibināšana mūsdienu pasaulē, kur tiek uzvērta neatkarība, tiek uzskatīta par vecmodīgu. Tāpat pastāv vajadzība pēc karjeras, kurai agra ģimenes dibināšana bieži vien tiek uzskatīta par šķērsli. Līdz ar šādu situāciju sievietes vēlas precēties arvien vēlāk, kas, protams, noved pie mazāka bērnu skaita. Ir arī pētījumi, kas atklāj, ka sieviešu izglītotības līmenis visai cieši korelē ar to, vai valstī ir pozitīvas vai negatīvas demogrāfiskās tendences.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai Latvijas mērķis ir būt «apakšuzņēmēju» valstij?

Guntars Cauna, NP Properties Biznesa attīstības un pārdošanas direktors, 15.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālo investoru skats uz biznesa Eiropas karti beidzas ar Polijas robežu, viņus neinteresē Baltija, pat nerunājot par tik mazu valsti kā – Latvija. Diemžēl šāds ir mans secinājums pēc vairāku šai pavasarī notikušo forumu un konferenču apmeklēšanas, kā arī tiekoties ar pasaulē ietemīgāko investīciju kompāniju pārstāvjiem.

Ko varam piedāvāt investoriem?

Globalizācija, tehnoloģijas, demogrāfija – ir šī brīža pasaules galvenie ekonomikas virzītājspēki. Un ja mēs reāli paskatāmies uz situāciju Latvijā, tad nekas no tā nav Latvijas virzītājpamata sarakstā. Tehnoloģijas – pasaules lielie spēlētāji tehnoloģiju jomā uz tik mazu tirgu kā Latvija skatās kā uz «pirmo pakāpienu». Demogrāfija – mūsu valstī ir tikai ar mīnusa zīmi. Globalizācija – ir viena no ekonomikas attīstības tendencēm, kuru neizmantojam. Un jautājums, vai spējam savā valstī zīmolu gigantiem piedāvāt tādus nosacījumus globalizācijas kontekstā, lai viņi būtu ieinteresēti paskatīties uz mūsu pusi? Protams, savu artavu Baltijas valstu investīciju pievilcības apšaubīšanā piemetis arī konflikts Austrumu kaimiņvalstīs. Krievijas un Ukrainas konflikts investoriem liek piesardzīgi raudzīties uz reģionu kopumā, turklāt Latvijas ekonomika jau sāk saskarties ar izrietošo spiedienu, kas rada nestabilitāti valsts ekonomikā arī investoru acīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Visvairāk ārvalstu investorus satrauc demogrāfija un darbaspēka pieejamība

LETA, 24.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investoru uzņēmējdarbības vides uztveres indeksā zemāko vērtējumu saņēmis demogrāfijas jautājums. Vērtējums indeksā tiek sniegts skalā no viens līdz pieci, kur viens ir ļoti zemas konkurētspējas novērtējums, bet pieci - ļoti augstas konkurētspējas novērtējums.

Indeksā demogrāfija novērtēta ar diviem punktiem, veselības aprūpe un sociālās aizsardzības kvalitāte novērtēta ar 2,6 punktiem, izglītības kvalitāte ar 2,8 punktiem, darbaspēka kvalitāte saņēmusi trīs punktus, pieprasījums pēc produktiem un pakalpojumiem - 3,1 punkts, pamata infrastruktūra - 3,2 punkti, uzņēmējdarbības likumdošanas kvalitāte - 3,2 punkti, attieksme pret ārvalstu investoriem - 3,2 punkti, darbaspēka efektivitāte - 3,2 punkti.

Indekss FICIL Sentiment Index 2015 ir izstrādāts pirmo reizi. Indekss ir Latvijā strādājošo ārvalstu investoru novērtējums Latvijas ekonomikas konkurētspējas potenciālam. Indekss un pētījums Investīciju klimats Latvijā: ārvalstu investoru skatījums izstrādāts, balstoties uz kvalitatīvām intervijām ar lielākajiem ārvalstu investoriem Latvijā. Respondentiem lūdza identificēt trīs līdz piecas jomas, kas viņu satrauc Latvijas attīstībā, īpaši attiecībā uz investīciju vidi un ilgtermiņa tautsaimniecības attīstību. Tika jautāts arī, kurās jomās Latvijai ir sekmējies vislabāk un kurās būtu jāturpina darbs. Respondenti ir lielākie līdzšinējie ārvalstu investori valstī, tāpēc tika vaicāts, vai un pie kādiem nosacījumiem viņi turpinātu investēt. Pētījums Latvijā veikts pirmo reizi ciešā sadarbībā starp Ārvalstu investoru padomi Latvijā (ĀIPL), Rīgas Ekonomikas augstskolu un Rīgas Ekonomikas augstskolas docentu Arni Sauku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrības novecošanās var pamainīt arī tendences vērtspapīru tirgū

Daudzām pasaules nozīmīgākajām tautsaimniecībām saskaroties ar demogrāfiskajiem izaicinājumiem, šīm tendencēm var būt ietekme arī uz vērtspapīru tirgiem. Daži eksperti pat sagaida, ka arvien sirmāka Rietumu pasaule nozīmēs pat kaut ko līdzīgu aktīvu cenu sabrukumam.

Tiek skaidrots, ka, pensionējoties tā saucamajai Baby Boomers paaudzei (pēckara demogrāfiskais sprādziens), daudzi šie cilvēki pārvērtīs savus uzkrājumus skaidrā naudā, lai segtu savu patēriņu jeb, citiem vārdiem sakot, agrākie vērtspapīru pircēji kļūs par pārdevējiem. Šajā pašā laikā jaunu cilvēku īpatsvars daudzās sabiedrībās sarūk, un turklāt bieži vien tie nav ieinteresēti krāšanā, kas mazinās pieprasījumu pēc visa veida investīcijām. Tādējādi pastāv viedoklis, ka šāda demogrāfiskā «laika bumba» nozīmēs dažādu aktīvu cenu kritumu, kas varot turpināties desmitiem gadu. Tāpat jāņem vērā, ka pensionāri mazāk pieprasa patēriņa preces, iekārtas, pakalpojumus, mājokļus u.c. lietas. Tādējādi arī uzņēmumiem rodas mazāka iespēja nopelnīt laikā, kad ir labs pamats nodokļu sloga pieaugumam, jo to, kas sastrādā, kļūst mazāk. Arī finanšu pasaulē var veidoties iztrūkums, jo ir arvien mazāk ieguldītāju 40 līdz 59 gadu vecumā, kas ir visaktīvākie investori.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Papildināta - Koalīcija nevienojas par budžetu; VL-TB/LNNK prasa 85 miljonus demogrāfijai

LETA, 31.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdošās koalīcijas politiķi ceturtdien joprojām nevienojās par nākamā gada valsts budžeta jautājumiem, ņemot vērā nacionālās apvienības Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) lielo papildu līdzekļu pieprasījumu demogrāfijas pasākumiem.

Papildināts viss teksts

Koalīcijas partijas šodien bija iecerējušas vienoties par budžeta izdevumiem un papildu līdzekļu sadalījumu, tomēr tas nav izdevies. Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) pēc sanāksmes žurnālistiem uzsvēra, ka šis ir «normāls budžeta veidošana process» un diskusijas turpināsies. Kučinskis akcentēja, ka par daudziem jautājumiem vienošanās ir panākta, piemēram, ka netiks ieviestas jaunas nodevas, kā arī ir vienošanās par neatkarīgo institūciju finansējumu. Viņš vairākkārt minēja, ka valdība «nezīmēs virtuālus ieņēmumus» uz nodokļu izmaiņu rēķina.

«Ir jautājumi, kas katrai partijai ir ļoti svarīgi, bet fiskālā telpa ir ierobežota,» skaidroja valdības vadītājs. Līdz pirmdienai notikšot darbs, lai saprastu, ko var uzlabot pašreizējā piedāvājumā, un tad koalīcijas partneri atkal sēdīsies pie sarunu galda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad «mirušo» uzņēmumu skaits par vairāk nekā 50% pārsniedz «jaundzimušo» skaitu, pērn aizsākusies tendence pieņemas spēkā

To liecina SIA Lursoft apkopotie dati pēc Uzņēmumu reģistra ziņām.

Dati rāda, ka šā gada nepilnos septiņos mēnešos jau ir likvidēti 12 309 uzņēmumi, bet reģistrēti tikai 6127, tādējādi «mirušo» skaits par 16 182 pārsniedz jaundibināto uzņēmumu skaitu. Turklāt likvidēto pārsvars pār jaunreģistrētajiem salīdzinājumā ar 2016. un 2017. gada datiem pieaug. Ja pērn visā gadā «mirušo» uzņēmumu skaita pārsvars pār «dzimušajiem» sasniedza 6270, tad šogad nepilnos septiņos mēnešos tas jau ir 6182. Šogad jau ir likvidēti (12 309) vairāk nekā visa 2016. gada laikā (12 228).

Tendence saglabāsies

Vairāki DB aptaujātie uzskata, ka uzņēmumu skaita samazināšanās ir saistīta ar neaktīvo uzņēmumu likvidāciju, kam iemesls ir neveiksmīga uzņēmējdarbība, biznesa izmaksu pieaugums vienlaikus ar iedzīvotāju pirktspējas pārmaiņām un valstī dzīvojošo skaita sarukums. No Rīgas attālākajos reģionos par būtiskāko tiek minēts tirgus sarukums un patērētāju mazā pirktspēja. Proti, ja patērētāju skaits Latvijā kopumā sarūk, tad arī loģiski, ka tirgotājiem pieaug konkurence un kāds to nespēj izturēt. Savukārt tas, kurš pārdzīvojis konkurenta «nāvi», nevar būt drošs par rītdienu, jo potenciālo pircēju skaits sarūk un perspektīvā šis process turpināsies. Lauku veikalu liktenis pēc vairāku jomu optimizācijas, piemēram, mazo skolu slēgšanas, atrodas zem jautājuma zīmes, jo īpaši tāpēc, ka jaunu, stabilu darba vietu rašanās ir reta parādība, savukārt ļoti liels šajās vietās dzīvojošo skaits ir cienījamā vecumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Uzmanības centrā TUA: Klupšanas akmens turpmākām ārvalstu investīcijām

Raivis Bahšteins, 02.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju sliekšņa paaugstināšana līdz 250 tūkst. eiro un politiskās attieksmes maiņa pret termiņuzturēšanās atļauju (TUA) izsniegšanu ir klupšanas akmeņi turpmākām ārvalstu investīcijām, secina uzņēmēji pirmdien notiekošajā laikraksta Dienas Bizness konferencē Termiņa uzturēšanās atļaujas – Latvijas neizmantota iespēja.

«Industrija kopumā par šo tematu ir maz uzklausīta, iepriekš vairāk valdījušas emocijas,» konferences dalībniekiem ievadvārdus sacīja AS Diena valdes priekšsēdētājs Edgars Kots. «Atskaites punkts ir katras ģimenes labklājība,» viesnīcas Radisson Blue Latvija pārpildītajā viensīcas konferenču zālē pirmdien piebilda E. Kots.

Uzņēmējs Māris Gailis uzsvēra – termiņa uzturēšanās atļauju programma iepriekš palīdzējusi celtniecības un ar to saistītām nozarēm atgūties no krīzes. «Realizējot projekta Ģipšu fabrika otro kārtu, bijušas bažas, ka objekts pārvērtīsies drupās, bet tagad pārdots 41 dzīvoklis no 60. No Latvijas ir tikai četri klienti, pārējie – no Krievijas un Kazahstānas. TUA pieprasījuši 22 no pircējiem. Pateicoties šiem ieguldījumiem, sakārtota daļa Ķīpsalas,» piemēru minēja M. Gailis. «Nevienam nepatīk nestabilitāte. Ja mēs pa gadam vai diviem slieksni tad laižam lejā, tad ceļam uz augšu, tas ir vissliktākais, kas kas var būt,» sacīja M. Gailis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dienas tēma: Uzņēmējdarbības konkurētspēja atgriežas dienaskārtībā

Didzis Meļķis, 11.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas rudens prognozēs Eiropas Komisija vērš Latvijas uzmanību uz paredzamo konkurētspējas mazināšanos, turpinoties negatīvām demogrāfijas tendencēm līdz ar sabiedrības novecošanu un izceļošanu.

Negatīvā demogrāfija EK vērtējumā ir galvenais faktors bezdarba sarukumam turpmāk, un 2017. gadā tam Latvijā vajadzētu būt 8,8% apmērā no darbaspējīgajiem. Tas radīs spiedienu uz algu celšanu straujāk, nekā paredzami augs darba ražīgums. Tas gan Latvijā, līdzīgi kā Baltijā vispār, pieaug straujāk nekā ES vidēji, tomēr nepietiekami, lai izlīdzinātu vidējā atalgojuma pieauguma tendenci.

Uz tuvojošos risku DB norāda arī Latvijas vadošo banku ekonomisti, sakcīdami – jaunākā tendence ir tāda, ka nepieaug Latvijas eksportētāju daļa citu valstu importa tirgos, kas uz izmaksu rēķina strauji pieauga pēc krīzes 2010. – 2012. gadā. Darba ražīgumu ir grūti novērtēt, jo uzņēmumu specifika ir atšķirīga, saka Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks, tāpēc mērķa valstu importa tirgus daļas mērījums ir kvalitatīvāks, un tas neko labu Latvijai nerāda.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Biznesu rauj demogrāfijas atvarā

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 10.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bieži nodokļu pārmaiņas tiek veiktas kā ar cirvi, vien pēc vēziena skatoties, kādas pagales ir sanākušas un kurp aizlidojušas šķēpeles. Tikmēr ēnu ekonomikas un PVN krāpniecības shēmu karaļu apkarošana notiek, kā pārtinot zīdaini

2016. gadā Latvijas uzņēmumu bilance piedzīvojusi dubultu «zemestrīci». Viena gada ietvaros gan likvidēts vēsturē lielākais uzņēmumu skaits, gan reģistrēts vismazāk jaunu komersantu kopš krīzes gadiem. Abus pazemes grūdienus uzņēmumu demogrāfijā izraisījuši līdzīgi faktori, un arī postījumu rokraksts ir līdzīgs. Proti, izmaiņas uzņēmumu dzimšanas un miršanas tendencēs nevar nesaistīt ar pagājušajā gadā valsts pārvaldes uzvesto traģikomēdiju saistībā ar minimālajām sociālajām iemaksām un mikrouzņēmumu nodokļa likmes palielināšanu, kas kā alkoholā mērcēts ķirsis gada nogalē tika uzsprausts uz pašmāju biznesa izredžu jau tā visai saplakušās kūkas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Demogrāfiskās problēmas - ēnas faktors nekustamā īpašuma tirgus attīstībai Baltijas valstīs

Luminor ekonomiste Jekaterina Rojaka, 03.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā pirms simts gadiem Marks Tvens teica: «Pērciet zemi, jo to vairs neražo!» Un šķiet, ka kopš tā laika nekas daudz nav mainījies — investoru interese par šo reto produktu pēdējā laikā ir ievērojami paaugstinājusies.

Vai Baltijas valstis varētu piedzīvot vēl vienu nekustamā īpašuma tirgus uzplaukumu un cik ilgi tas varētu turpināties? Lai atbildētu uz šo jautājumu, mums rūpīgāk jāaplūko galvenie aspekti, kas palīdz veidot nekustamo īpašumu prognozes šim reģionam: makroekonomiskā vide, finanšu tirgi un demogrāfija.

10 gadus pēc pasaules lielākās ekonomiskās krīzes globālās ekonomikas izredzes joprojām uzlabojas. Neraugoties uz politisko risku saasināšanos visā pasaulē, nestabilitāte finanšu tirgos ir mazinājusies un ir novērojams kāpums gan attīstīto valstu, gan jaunattīstības valstu ekonomikās. Pateicoties jaunām ES investīcijām, eksporta palielinājumam un elastīgam iekšzemes patēriņam, Baltijas valstu ekonomikas uzrāda spēcīgus attīstības rādītājus, tādējādi pārspējot daudzas citas ES valstis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ārvalstu investoru noskaņojums Latvijā uzlabojies

Lelde Petrāne, 10.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā ārvalstu investīciju apjoms Latvijā ir būtiski pieaudzis - 2017. gada pirmajos 9 mēnešos piesaistītas investīcijas 710 miljonu eiro apmērā, liecina Ārvalstu Investoru padomes Latvijā prezentētais ikgadējais Ārvalstu investīciju vides indekss 2017, kas tapis sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) asociēto profesoru Arni Sauku.

Indekss atklāj, ka palielinājies ne tikai ārējo tiešo investīciju apjoms, bet arī investoru novērtējums par investīciju vidi Latvijā. Problēmjautājumi, kuru risināšanai nepieciešamas strukturālas reformas, netiek risināti vairāku gadu garumā, kā, piemēram, demogrāfija un darbaspēka pieejamība un augstākā izglītības kvalitāte. Ārvalstu investori Latvijā ir nobažījušies par biežo nodokļu sistēmas maiņu un likumdošanas izmaiņām, kuru dēļ ir grūti plānot darbu ilgtermiņā (laika posmā virs 3 gadiem).

Marta Jaksona, Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) izpilddirektore, norāda: «Ārvalstu investori kopumā ir noskaņoti pozitīvāk nekā iepriekšējos gados. Tas saistāms ar to, ka vairākās jomās reformas ir uzsāktas (nodokļi, izglītība), ekonomika attīstās straujāk, kā arī investori uzteic valdības atvērtību dialogam ar uzņēmējiem. Lielākie riski investoriem Latvijā saistās ar demogrāfiju, darbaspēka pieejamību un veselības aprūpi. Jau trešo gadu šo problēmu risināšanā nav saskatāms pietiekams progress. Tas ir bīstams un nopietns signāls politiķiem – turpinot ignorēt problēmas darba tirgū, uz noturīgu un būtisku investīciju pieaugumu cerēt ir grūti.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Zīle: Nodokļu reformas izvērtējums būs jaunās valdības pirmā pusgada uzdevums

Māris Ķirsons, 01.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nākotni ietekmēs ne tikai pašmāju pieņemtie lēmumi, bet arī Eiropas Savienībā notiekošais, kā arī Lielbritānijas aiziešana no ES, tirdznieciskie kari starp ASV un Ķīnu, kā arī starp ASV un ES, to intervijā Dienas Biznesam stāsta Nacionālās apvienības izvirzītais Ministru prezidenta amata kandidāts, Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle. Viņš norāda, ka nākamos gadus valdībai vajadzēs strādāt vairākās frontēs vienlaikus.

Fragments no intervijas

Kas ir trīs svarīgākie problēmjautājumi, kuri nākamajai valdībai obligāti jārisina?

Tie ir jautājumi, kuri Nacionālajai apvienībai bija, ir un būs svarīgi. Pirmkārt, tie ir visi tie jautājumi, kas skar latviešu valodas lietošanu un latviešu kultūru, protams, pāreju uz izglītību valsts valodā. Otrkārt, tie ir jautājumi, kas saistīti ar valsts drošību, gan iekšējo, gan ārējo. Šajā jautājumā ir jāņem vērā domstarpības starp ASV un citām NATO dalībvalstīm. Mūsu mērķis un uzdevums ir neļaut sašķelt Transatlantisko apvienību un arī to vājināt, it īpaši situācijā, kad Eiropas nākotne ir zem lielas jautājuma zīmes. Iekšējās drošības jomā ir jāturpina stiprināt latvisko mediju vide un likt šķēršļus Kremļa informatīvajam karam, kas ir ļoti jūtams ne tikai Baltijā, bet arī visā reģionā, pat Viduseiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sešas pludmales kafejnīcas ik vasaru sagaida atpūtniekus Liepājā, un to attīstība ir gluži kā kopīgs pilsētas veiksmes indikators

No sešām pludmales kafejnīcām četras ir sezonālas, bet divas spēj darboties visu gadu. Pludmales kafejnīca Red Sun Buffet Liepājā šajā jomā bija celmlauzis, tagad pievienojusies arī 7. Līnija.

Kopumā pludmales kafejnīcās vasarās nodarbināti vairāk nekā 50 cilvēki, bet šovasar līdz ar izaugsmi to skaits varētu pieaugt. Sezonālo kafejnīcu ienākumi ir ļoti atkarīgi no laika apstākļiem, Dienas Biznesam pēc pašvaldības pētījumiem apstiprināja Liepājas domē.

Saglabā komandu

SIA V. Rozgas komercfirma izklaides biznesā darbojas jau 28 gadus, un pludmales kafejnīca 7.Līnija ir uzņēmuma visjaunākā struktūra. Kopumā komercfirmai ir trīs struktūrvienības - naktsklubs Klubs Big7, Star Cafe un 7.Līnija.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Cienīgs amats vai atzinīgs Eiropas politiķa sniegums?

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 11.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekspremjeram Valdim Dombrovskim savā jaunajā Briseles amatā būs iespēja vai nu izdarīt ļoti daudz, vai neizdarīt neko.

Noslēgumam pietuvojies viens no sava veida realitātes šoviem, kam vismaz daļa Latvijas sabiedrības sekoja gluži vai ar aizturētu elpu. Šī neoficiālā šova nosaukums varētu būt «Kādu amatu Briselē dabūs Dombrovskis». Spekulācijas, minējumi, līdzjutēju un vienkārši vērotāju kaislības sita augstu vilni. Šopavasar dažiem nācās norīt vilšanos par to, ka V. Dombrovskis no cīņas ar Žanu Klodu Junkeru par Eiropas Komisijas (EK) prezidenta posteni izstājās, tomēr prieka dzirksti visā stāstā nesa tā paša Ž. K. Junkera sacītais, ka V. Dombrovska vieta jaunajā EK sastāvā būšot cieši blakus EK prezidentam. Šo mēnešu laikā V. Dombrovskim vismaz runu līmenī tika pielaikoti dažādi amati – no Eiropas Padomes vadītāja līdz Enerģētikas savienības komisāram, lai gan viņš pats bija izteicies, ka vēlētos būt atbildīgs par ekonomiku un finansēm. Tagad intriga ir atrisinājusies, kļuvis skaidrs, ka V. Dombrovskim ir piešķirts viens no septiņiem EK viceprezidentu portfeļiem ar atbildību eiro un sociālā dialoga jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sevišķi komercplatības kļūst par peļņu meklējošā kapitāla glābiņu; pasaulē cenas aug, bet ne Latvijā , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Investīciju kompānija Blackstone Group un banka Wells Fargo gatavojas pamatīgam darījumam nekustamo īpašumu jomā ar Geleral Electric, raksta The Wall Street Journal. Paredzami 30 miljrd. USD vērtais darījums iekļaujas globālā tendencē, rekordzemo bāzes procentlikmju dēļ kapitālam meklējot kādus daudzmaz peļņu sološus aktīvus, kas šai gadījumā vēl arī papildus silda nekustamo īpašumu tirgu.

Mieru mammai

Darījuma iemesls GE pusē ir kompānijas vadītāja Džefrija Immelta mērķis samazināt meitas uzņēmuma GE Capital apmērus, ieskaitot nekustamo īpašumu portfeli, vērtē Bloomberg. Tieši nekustamo īpašumu burbuļa dēļ izraisītās finanšu krīzes GE Capital sagādāja riskantu situāciju mātes kompānijai. Kopš krīzes gadiem GE Capital ir atbrīvojies no miljardus USD vērtiem aktīviem, ieskaitot ārvalstu banku akcijas. GE stratēģija ir stiprināt biznesa ražojošo pusi. Ziņa par gaidāmo lēmumu likusi arī celties GE akciju vērtībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ašeradens: Latvijas izaugsme vairs nevar tikt balstīta uz iekšējo patēriņu

Žanete Hāka, 08.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministra amata kandidāts Arvils Ašeradens pirmdien tikās ar Tautsaimniecības padomes pārstāvjiem, dažādu tautsaimniecības nozaru asociāciju vadītājiem un vadošajiem Latvijas uzņēmējiem, informē Ekonomikas ministrija.

Tikšanās notika, lai informētu par jaunās valdības veidošanas gaitu un darbības prioritātēm tautsaimniecības jomā, kā arī uzklausītu uzņēmēju domas par prioritāri darāmajiem darbiem Latvijas ekonomikas izaugsmes nodrošināšanai un Ekonomikas ministrijas darbībai.

«Topošās valdības darbam ir izvirzītas piecas galvenās prioritātes – Latvijas tautsaimniecības stiprināšana, izglītība, veselība, nacionālā identitāte un demogrāfija,» uzsvēra ekonomikas ministra amata kandidāts A.Ašeradens, iepazīstinot ar topošās valdības prioritātēm. «Latvijas izaugsme vairs nevar tikt balstīta uz iekšējo patēriņu, tādēļ ir svarīgi attīstīt inovācijas, veicināt eksportu, kā arī sekmēt izmaiņas darba tirgū,» pauda A.Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru