Jaunākais izdevums

Kopš 2011. gada lauksaimniecībā izmantojamās aramzemes cena Latvijā, Lietuvā un Igaunijā pieaugusi vairāk nekā 3 reizes. Baltijas valstīs aramzemes vidējā cena ir līdzīga, tomēr visdārgākā tā ir Latvijā, bet lētākā Igaunijā, informē Luminor banka.

Luminor bankas mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas vadītājs Mareks Gurauskas uzskata, ka, visticamāk, cenu kāpums turpināsies, jo pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, turklāt visās trijās Baltijas valstīs lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir likvīds īpašums, tādēļ kredītiestādes to uzskata par labu ķīlu.

Cenu kāpumu atzīst arī nekustamo īpašumu kompānija Latio, norādot, ka cenu kāpums iepriekšējos gados bijis ar 10%. Uzņēmuma dati rāda, ka lauksaimniecības zeme, kas pirms pāris gadiem maksāja ap 2000 eiro, pašlaik nav lētāka par 2500 eiro, savukārt tā, kuras cena bija 3500 līdz 5000 eiro, pašlaik maksā vismaz 4000 līdz 6000 eiro.

"Pirms desmit gadiem hektārs aramzemes Baltijas valstīs maksāja virs 1000 eiro. Kopš tā laika cenas augušas katru gadu. Ja sākotnēji cenu pieauguma ziņā līdere bija Latvija, tad 2015. gadā to apsteidza Lietuva. Pēdējos gados Latvijā un Lietuvā aramzemes cena ir ļoti līdzīga un nedaudz pārsniedz 4000 eiro par hektāru. Visticamāk tuvākajā laikā tirgū nebūs novērojamas būtiskas pārmaiņas, jo zeme ir laba investīcija, un pieprasījums rada spiedienu uz cenu. Esošā ES maksājumu sistēma un lauksaimniecības tehnoloģiju attīstība nosaka to, ka faktiskā atdeve no zemes vienības palielinās, tādēļ aramzemes cenu pieaugumam ir arī daudz racionālu iemeslu," norāda M.Gurauskas.

Kā svarīgu cenu kāpuma iemeslu šajā gadā viņš min arī karu Ukrainā. Tā kā Ukraina ir būtiska dažādu lauksaimniecības produktu ražotāja un eksportētāja, bet karadarbības dēļ šogad ražošana un eksports būs ļoti apgrūtināts, lauksaimniekiem būs liela interese globālajā tirgū trūkstošo produkciju saražot par salīdzinoši augstākām cenām.

Pēc bankas eksperta teiktā, Baltijas valstīs lauksaimniecības zemes cena ir saistīta arī ar ražas rādītājiem – būtiskāka cenas palielināšanās novērota 2012., 2013. un 2015. gadā, kad raža bijusi ļoti laba, un lauksaimnieki guva lielākus ieņēmumus.

Saskaņā ar Baltijas valstu statistikas biroju datiem, 2020. gadā hektārs aramzemes Latvijā vidēji maksāja 4181 eiro, Lietuvā – 4127, bet Igaunijā – 3553 eiro.

"Latvijā ir apmēram 2 miljoni hektāru apstrādājamas lauksaimniecības zemes, Lietuvā - ap 3 miljoniem hektāru, bet Igaunijā – mazāk nekā miljons hektāru. Pie mazāka piedāvājuma Igaunijā cenai it kā vajadzētu būt augstākai, tomēr ir otrādāk – Igaunijā lauksaimniecības zeme ir lētāka. To nosaka vairāki faktori. Igaunijā lielākā daļa saimniecību nodarbojas ar piensaimniecību, tādēļ arī pieprasījums pēc auglīgākas, attiecīgi arī dārgākas zemes, ir mazāks, nekā Latvijā un Lietuvā," saka bankas eksperts.

Par Latvijas lauksaimniecības zemes pirkšanu interesi saglabā arī ārvalstnieki, jo lai arī cenas pieaugums pēdējo 10 gadu laikā ir bijis liels, tā joprojām būtiski atpaliek no zemes cenas Rietumeiropā un Centrāleiropā. Tajā pašā laikā tiek novērota tendence, ka investoru vidū arvien aktuālāki kļūst vēja parki un solārie parki, kas veicina pieprasījumu pēc zemes un tās cenu kāpumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Blackstone iegādājas no Nordea atlikušo Luminor akciju daļu

Db.lv, 01.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Nordea iegādājoties 11,6% Luminor Holding akciju, Blackstone pārvaldīto privātā kapitāla fondu vadītajam konsorcijam tagad pieder 80% Luminor Bank mātesuzņēmuma - Luminor Holding - akciju.

2018. gadā DNB Bank ASA (DNB) un Nordea Bank Abp (Nordea) noslēdza vienošanos par 60,1 % sev piederošo Luminor Holding akciju pārdošanu Blackstone (Blackstone) pārvaldītam privātā kapitāla fondu konsorcijam.‏

DNB un Nordea katrs saglabāja 19,95 % akciju, un Blackstone izrādīja interesi turpmākajos gados iegādāties Nordea atlikušo akciju daļu. 2021. gada decembrī Blackstone no Nordea jau iegādājās 8,4 % Luminor Holding akciju.

1.septembrī Blackstone paziņoja par atlikušo 11,6 % Nordea akciju iegādi. Šī darījuma rezultātā Blackstone tagad pieder 80,05 % Luminor Holding akciju, un DNB arī turpmāk piederēs atlikušie 19,95 %.

“Esmu gandarīts par būtisko Blackstone atbalstu, ko apliecina viņu investīciju palielinājums Luminor, un ceru turpināt mūsu sadarbību. Vēlos pateikties arī Nordea par Luminor izveides finansēšanu un sniegto atbalstu. Mūsu darbības rezultātu uzlabošanās, finansiālā stabilitāte un piesardzīga risku pārvaldība nozīmē, ka Luminor valdes priekšsēdētāja Petera Boseka (Peter Bosek) vadībā organizācija ir labā pozīcijā, lai turpinātu pozitīvo attīstību, kas sasniegta pēdējos gados. Tas ļaus mums paplašināt darbību privātpersonu un uzņēmumu apkalpošanā visās trīs Baltijas valstīs. Mani joprojām iedrošina mūsu panākumi stratēģijas īstenošanā un Luminor komandas apņēmība un izturība, atbalstot mūsu sabiedrību un klientus, kurus apkalpojam,” komentē Luminor Bank un Luminor Holding Padomes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Luminor iegādājas uzņēmumu Maksekeskus

Db.lv, 01.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Luminor Bank ir parakstījusi vienošanos par Maksekeskus (MKK), kas ir vadošais e-komercijas maksājumu pakalpojumu sniedzējs Baltijā, 99% akciju iegādi no Omniva, Inbank un Olsson & Nielsen Nordic.

Noslēdzot šo darījumu, Luminor kļūs par arvien straujāk augošu e-komercijas maksājumu tirgus dalībnieku.

MKK nodrošina e-tirgotājiem un viņu klientiem drošus un ērtus maksājumu risinājumus un ar e-komerciju saistītus pakalpojumus Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Somijā. Uzņēmuma izpilddirektora Lukasa Arta vadībā uzņēmums pēdējos gados ir sasniedzis ievērojamu izaugsmi un šobrīd tā pakalpojumus izmanto vairāk 3000 aktīvi tirgotāji Baltijā.

Inbank un Olsson & Nielsen Nordic nodibināja uzņēmumu Maksekeskus 2012. gadā Igaunijā, kur šobrīd tas ir tirgus līderis e-komercijas pakalpojumu jomā. Sadarbība ar Luminor ļaus uzņēmumam ievērojami paplašināt tā attīstību ārpus Igaunijas, jo īpaši pateicoties Luminor tīklam un klientiem Latvijā, Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor Bank AS šī gada pirmajā ceturksni ir palielinājusi savus biznesa apjomus un, izvērtējot situāciju apliecina, ka tai nav būtisku darījumu ar Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu, informē banka.

Luminor bankas neto peļņa pirmajā ceturksnī sasniedza 15 miljonus eiro, salīdzinot ar 5,8 miljoniem eiro attiecīgajā laika periodā pērn. Peļņas pieaugumu veicināja ieņēmumu pieaugums un izdevumu samazinājums pēc vairāku plānoto iniciatīvu pabeigšanas 2021. gadā, bet pozitīvo efektu negatīvi ietekmēja lielāki uzkrājumi ienākumus nenesošiem kredītiem. Bankas pašu kapitāla atdeve palielinājās līdz 3,9%, salīdzinot ar 1,4% attiecīgajā periodā pērn. Luminor saglabā spēcīgu kapitāla pozīciju un ceturkšņa beigās 1. līmeņa pašu kapitāla rādītājs,Tier1 un kopējais kapitāla rādītājs bija 21,2%.

Pirmajā ceturksnī pieaudzis Luminor izsniegto aizdevumu apjoms privātpersonām un uzņēmumiem Baltijā. Banka turpināja ieviest inovācijas un Lietuvā sāka veikt zibmaksājumus, kā arī tika veikta bankomātu tīkla modernizācija un, lai paplašinātu digitālo maksājumu risinājumus, tika noslēgts līgums par Baltijas reģionā vadošā e-komercijas maksājumu pakalpojumu sniedzēja Maksekeskus iegādi. Banka uzlaboja ilgtspējas (ESG) risku novērtējumu, izstrādājot jaunas stratēģijas sektoriem, kuri ir visvairāk pakļauti klimata riskam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor bankas vadītāja Latvijā Kerli Vares pievienojusies par Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā (AmCham) valdei, stājoties Medtronic veselības aprūpes un tirgus apgūšanas vadītāja Baltijā Edgara Labsvīra vietā, kurš nesen atstāja valdes locekļa amatu.

K.Vares pildīs AmCham valdes locekles pienākumus līdz 2024.gada martam.

Kerli Vares ir Luminor vadītāja Latvijā, Luminor Bank AB valdes locekle un kopš 2017. gada arī bankas privātpersonu segmenta vadītāja Luminor grupas līmenī. Kerli ir augsta līmeņa vadītāja ar gandrīz 20 gadu pieredzi un plašām zināšanām stratēģiju izstrādē un ieviešanā, korporatīvajā un uzņēmējdarbības attīstībā, organizāciju pārmaiņu vadībā, finanšu analīzē un komandu vadībā. Pēdējos 10 gadus Kerli bija cieši saistīta ar inovatīvu tirgus stratēģiju īstenošanu un produktu jauninājumu ieviešanu tirgū, ieņemot vadošos amatus un vēlāk kļūstot par Latvijas lielākā telekomunikāciju uzņēmuma Lattelecom valdes locekli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cik maksā betons litrā jeb kā veidojas jauno mājokļu cena?

Mareks Kļaviņš “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs, 18.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gads mājokļu tirgū iezīmējās ar būtisku dzīvokļu cenu palielinājumu, tām pieaugot pat par 10–20%. Kā liecina publiski pieejamā informācija, cenas augušas ne vien Rīgā un Pierīgā, bet arī ārpus Rīgas, turklāt visos projektos – sērijveida, pirmskara, renovētajos, jaunajos un vēl tikai būvniecības stadijā esošajos.

Tas nozīmē jaunu realitāti visiem mājvietu meklētājiem – lai iegādātos kāroto mājokli, naudas maciņš būs jāatver krietni plašāk. Kas ietekmē un kā veidojas jauno dzīvokļu cena, un vai mājokli par 2000 eiro kvadrātmetrā var uzskatīt par jauno “lēti”.

Visa pamatā – straujš būvniecības izmaksu pieaugums

Ja vēl pirms gada dzīvoklis otrreizējā tirgū bija pieejams vidēji par 700 eiro kvadrātmetrā, tad šobrīd šādu mājokļu cena augusi, teju sasniedzot vai pat pārsniedzot 1000 eiro kvadrātmetrā atzīmi. Līdzīga situācija ir ar dzīvokļiem jaunajos projektos – pirms gada jaunajā projektā dzīvokli varēja iegādāties vidēji par 1700 eiro kvadrātmetrā, savukārt šobrīd mājoklis līdzvērtīgā projektā kvadrātmetrā maksā jau 2000 eiro un vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā peļņa 2021.gadā starp Latvijas bankām, tāpat kā gadu iepriekš, bija "Swedbank" - pagājušajā gadā "Swedbank" peļņa bija 73,414 miljoni eiro, kas ir par 2,5% mazāk nekā 2020.gadā, liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.

Seko "SEB banka", kuras peļņa pagājušajā gadā bija 72,538 miljoni eiro, kas ir divas reizes vairāk nekā 2020.gadā.

Savukārt trešā lielākā peļņa starp Latvijas bankām pagājušajā gadā bija bankai "Citadele" - bankas auditētā peļņa pagājušajā gadā bija 29,643 miljoni eiro pretstatā zaudējumiem 2020.gadā.

Asociācijas datos nav uzrādīti "Rietumu bankas", kura nav asociācijas biedrs, dati, taču, pēc bankas publiskotās informācijas, "Rietumu bankas" provizoriskā peļņa pagājušajā gadā bija 21,5 miljoni eiro, kas ir par 18,6% vairāk nekā 2020.gadā, tādējādi pēc gūtās peļņas apmēra ierindojot "Rietumu banku" ceturtajā pozīcijā.

Tāpat asociācijas dati liecina, ka "Reģionālās investīciju bankas" peļņa pagājušajā gadā bija 9,08 miljoni eiro, kas ir pieaugums vairāk nekā 11 reizes, kamēr "BlueOrange Bank" peļņa pieaugusi par 45,1%, sasniedzot 7,117 miljonus eiro. Vienlaikus atbilstoši "BlueOrange Bank" publiskotajiem auditētajiem datiem bankas peļņa pērn bija 9,766 miljoni eiro, kas ir 2,6 vairāk nekā 2020.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Jāizstrādā sava pozīcija, un tā jāaizstāv visos līmeņos

Māris Ķirsons, 22.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, sadarbojoties zinātniekiem, uzņēmējiem un ierēdņiem, jāizstrādā sava ES Zaļā kursa īstenošanas metodika un tās realizācijas mehānismi, kas ļautu izpildīt izvirzītos mērķus, vienlaikus izvairoties no pārspīlējumiem, šādu izstrādāto pozīciju politiķiem ir jāspēj aizstāvēt Eiropas Savienības struktūrās.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par Latvijas zemes nozaru – meža, lauksaimniecības un kūdras – nākotnes iespējamajiem scenārijiem. Tika uzsvērts, ka Latvijas zeme ir lielākā vērtība un visām ar zemi saistītajām nozarēm, kas ir vienas no būtiskākajiem Latvijas tautsaimniecības balstiem, ir jābūt vienotām frontē, turklāt, ja Eiropas Savienība vēlas panākt konkrētus mērķus, tad arī to sasniegšanai nepieciešamie līdzekļi ir jāsaņem tieši no ES.

Nekā nedarīšana šodien – problēmas nākotnē

“Pašlaik konkrētas aprises ieguvuši dokumentu projekti, kurus paredz šā gada jūnija nogalē Eiropas Parlamentā akceptētais Klimata akts. Lasot šos topošos dokumentus, rodas sajūta, ka tos gatavojuši eksperti, vadoties pēc vispārīgiem algoritmiem,” skaidro SIA LaFlora līdzīpašnieks Uldis Ameriks. Viņš norāda, ka ikvienai ES dalībvalstij, tostarp arī Latvijai, tajos tiek izvirzīti konkrēti uzdevumi – līdz 2030. gadam jāsamazina CO2 emisijas par 17% un jānodrošina CO2 izmešu piesaiste 644 000 t apmērā. “Detalizēti iepazīstoties ar šiem uzstādījumiem, nācās secināt, ka tie nav izpildāmi, turklāt aprēķina algoritms, piemēram, Īrijai ir izmantots citāds nekā Latvijai,” uzsver U. Ameriks. Viņš atgādina, ka Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena runājusi par Eiropas Zinātnes konsultatīvās padomes izveidi, kurā darbotos 50 ekspertu, kurus šim darbam deleģētu dalībvalstis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielākās bankas attiecībā uz Krieviju te esot izdarījušas mājasdarbu

Jānis Šķupelis, 11.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules kārtībai piedzīvojot zemestrīci, izmaiņas skars teju ikvienu tautsaimniecības sektoru. Šajā ziņā izņēmums nav arī banku sektors. Jāņem vērā, ka sankcijas būtiski krāvušas tieši pa Krievijas finanšu sektora spējām veikt teju jebkādas darbības. Faktiski neiespējama vai ļoti apgrūtināta kļuvusi Krievijas banku sadarbība ar Eiropu un otrādi. Tam visam, protams, būs ietekme arī uz Latviju.

Kopējā bilde gan tiek zīmēta tāda, ka tā Rietumvalstu banku biznesa daļa, kas saistīta ar Krieviju, jau gadiem – būtībā kopš Krievijas pirmā iebrukuma Ukrainā 2014. gadā – ir mazinājusies. Protams, nav arī tā, ka no Krievijas atkarīgās summas būtu mazas. Piemēram, Starptautiskās Norēķinu bankas dati liecina, ka gan Itālijas, gan Francijas bankām Krievijā ir kredītrisks 25 miljardu ASV dolāru apmērā. Savukārt Austrijai tas esot 18 miljardi ASV dolāru. Tiek izcelts, ka lielākais bizness ar Krieviju no Eiropas bankām ir UniCredit, Raiffeisen Bank International un Societe Generale.

Pagaidām daudzu Rietumu banku pārstāvji vismaz publiski komentē, ka ir vēl pāragri teikt, cik lielu robu šis viss nozīmēs gan to biznesam, gan ekonomikai kopumā. Skaidrs, ka robs būs ievērojams, to radīs arī ekonomisko nosacījumu pasliktināšanās. Vismaz pieņēmums gan paliek, ka Eiropas banku sektors no Krievijas kļuvis izolētāks un būtiski lielākas problēmas notiekošais, ja droši vien neņem vērā dažus izņēmumus, sagādās Krievijas finanšu sektoram, kas vienā mirklī varētu būt nostādīts kraha priekšā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas riska kapitāla fondu pārvaldnieks "Livonia Partners" otrajam alternatīvo ieguldījumu fondam "Livonia Partners Fund II" piesaistījis 157 miljonus eiro, informē "Livonia Partners" pārstāvji.

"Livonia Partners Fund II" atbalsta vairāki institucionālie investori, tostarp Baltijas un Ziemeļvalstu pensiju fondi, starptautiskās institūcijas un privātie investori. Neskatoties uz sarežģīto ģeopolitisko situāciju un lielo inflāciju, "Livonia Partners Fund II" piesaistījis arī virkni jaunu investoru.

"Livonia Partners Fund II" ieguldījumu stratēģijas pamatprincipi ietver ilgtspējīgas izaugsmes perspektīvas un jēgpilnu pozitīvu ietekmi uz sabiedrību un vidi. Uzņēmumu vērtība parasti ir no 10 miljoniem eiro līdz 100 miljoniem eiro.

Kopš pirmās līdzekļu piesaistes 2021.gada septembrī "Livonia Partners Fund II" fonds ir investējis "BestAir" un "Zave" (zaļo mājas klimata risinājumu izplatītāji), CSUB (kompozītmateriālu risinājumu piegādātājs zemūdens un akvakultūras nozarēm Ziemeļeiropā) un "Stebby" (Baltijas pakalpojumu tirgū lielākais labsajūtas uzņēmums).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas (ECB) padome atzinusi Igaunijas finanšu grupu "LHV Group" par nozīmīgu finanšu holdinga kompāniju un no 2023.gada 1.janvāra gan "LHV Group", gan tās meitasuzņēmums "LHV Pank" tiks pakļauti tiešai ECB uzraudzībai.

Par to "LHV Group" informēja Tallinas biržu.

Pašlaik LHV uzraugs ir Igaunijas Finanšu uzraudzības pārvalde.

Kā atbildīgā institūcija ECB veic tiešo uzraudzību kredītiestādēs, kas atbilstoši Vienotā uzraudzības mehānisma regulējuma ir uzskatāmas par nozīmīgām. Nozīmīguma noteikšanā tiek ņemta vērā institūcijas aktīvu vērtība, nozīme valsts ekonomikā, pārrobežu darījumos un citi kritēriji.

Savā lēmumā ECB secināja, ka LHV ir liela nozīme Igaunijas ekonomikā un grupas aktīvi veido vairāk nekā 20% no Igaunijas iekšzemes kopprodukta.

"LHV Group" ir lielākā vietējā kapitāla finanšu grupa Igaunijā. Tās lielākie uzņēmumi ir banka "LHV Pank", aktīvu pārvaldnieks "LHV Varahaldus" un apdrošinātājs "LHV Kindlustus". Oktobra beigās "LHV" bankas pakalpojumiem bija 369 000 klientu, tās pārvaldītos pensiju fondus bija izvēlējušies 130 000 aktīvu klientu un apdrošināšanas segmentam bija 150 000 klientu. Grupas meitasuzņēmums Lielbritānijā sniedz bankas infrastruktūru 200 starptautiskām finanšu pakalpojumu kompānijām, caur kurām LHV maksājumu pakalpojumi sasniedz klientus visā pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vastint Latvia attīstītā biroju kompleksa Business Garden Rīga kopienai pievienojušies seši jauni nomnieki - dažādu nozaru uzņēmumi, informē attīstītāja pārstāvji.

Biroju kompleksa Malduguņu ielā jaunie nomnieki ir viens no pasaulē vadošajiem elektronikas ražotājiem Philips, starptautiskā pilna servisa līzinga un autoparku pārvaldīšanas kompānija ALD Automotive, autonozares programmatūras izplatītājs AMIT Baltic, rūpnieciskā aprīkojuma, specializēto produktu ražotājs un inženiertehnisko risinājumu uzņēmums Alfa Laval, būvniecības uzraudzības un projektu vadības pakalpojumu uzņēmums Forma 2, kā arī bankas Luminor filiāle “Mārupe”.

“Šobrīd esam pabeiguši projektēt otrās būvniecības kārtas ēkas,” papildina Vastint Latvia rīkotājdirektors Romāns Astahovs.

Business Garden Rīga plāno otrās kārtas būvniecību un izsludina iepirkumu 

"Vastint Latvia" attīstītajā projektā – biroju kompleksā "Business Garden Rīga" – drīzumā...

Pašlaik gan Latvijā, gan pasaulē strauji pieaug tendence izmantot tieši ilgtspējīgus birojus, tādējādi šīs faktors kļūst par vienu no fundamentālākajiem, izvēloties biroja telpas. “Business Garden mūs uzrunāja ar savu lielisko lokāciju/plānojumu un pievienoto vērtību, ko rada kompleksa plašās iespējas, — ilgtspējīga un funkcionāla vide, moderns aprīkojums, The Lounge koplietošanas telpas, labiekārtota teritorija, autostāvvieta un velosipēdu novietnes,” uzsver SIA Alfa Laval vadītāja Ilze Lenša.

Savukārt Luminor Bank pārstāvji īpaši izceļ biroju kompleksa iekļaujošo vidi, kas ļauj arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem apmeklēt bankas jauno filiāli. Turklāt uzņēmuma AMIT Baltic komanda uzteic gaisa kvalitāti jaunajās telpās, kas vairumam uzņēmumu īpaši aktuāli kļuva līdz ar Covid-19 pandēmijas sākumu, lai nodrošinātu epidemioloģiski drošu vidi.

“Primārais iemesls, kāpēc izvēlējamies Business Garden Rīga, ir tas, ka šis projekts atbilst Philips uzņēmuma vērtībām un kvalitātes prasībām,” norāda Philips Baltic komerciālās organizācijas vadītāja Agrita Vēvere.

Patlaban Business Garden Rīga vada pārrunas ar jauniem nomniekiem, kas biroju kompleksam plāno pievienoties līdz vasaras sākumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācijas augstākais punkts Latvijā varētu tikt sasniegts rudenī, prognozē banku analītiķi, komentējot piektdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām jūnijā.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka tik augsta inflācija nav bijusi kopš 90-to gadu sākuma, kad ekonomika izdzīvoja vērienīgus pārmaiņu laikus. Arī pārējās eirozonas valstīs inflācijas līmenis, kaut zemāks nekā Baltijas valstīs, ir sasniedzis daudzu pēdējo desmitgadu augstāko līmeni.

"Šobrīd var novērot visai atšķirīgas inflācijas tendenču prognozes. Tas ir saprotams, jo nenoteiktība ir ļoti augsta. Visticamāk, ka augstākais inflācijas punkts tiks piedzīvots rudenī. Nākamgad temps palēnināsies, kas nozīmē, ka sasniegtais cenu līmenis turpinās augt, bet lēnāk. To noteiks ekonomikas izaugsmes vājināšanās un tam sekojošās izmaiņas patēriņā un primāri enerģijas un pārtikas cenu dinamika," teica D.Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Latvijas lauksaimniecībā un lauku attīstībā ieguldīti vairāk nekā divi miljardi eiro

LETA, 11.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2019. līdz 2022.gadam Latvijas lauksaimniecībā un lauku attīstībā ieguldīti vairāk nekā divi miljardi eiro, informē Zemkopības ministrijā (ZM).

Kā norāda ZM, lielāko daļu no četru gadu laikā nozarē ieguldītā finansējuma lauksaimnieki saņēma tiešajos maksājumos. Kopumā 1,2 miljardi eiro tika izmaksāti vairāk nekā 55 000 lauksaimnieku.

Vienlaikus vairāk nekā 700 miljoni eiro ieguldīti Latvijas lauku attīstībā, kopumā valsts subsīdijām lauksaimniecības nozarē četros gados pieaugot par 96,9 miljoniem eiro.

Tāpat izveidota atsevišķa atbalsta programma mazajiem lauksaimniekiem, kur kopumā no 2019. līdz 2022.gadam mazo lauksaimnieku atbalstam piešķirti 32,5 miljoni eiro, no tiem 11 miljoni eiro no valsts budžeta.

Savukārt kooperatīvu attīstībai četros gados valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalsta veidā izmaksāti aptuveni 12,8 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajā pusē premium mājokļu tirgū Latvijā tika slēgti 611 darījumi - par 137 darījumiem vairāk nekā pērnā gada pirmajos sešos mēnešos.

To apliecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2022. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Kopā ar darījumu skaitu atbilstoši audzis arī to veidotais apgrozījums – šā gada janvāra-jūnija periodā premium mājokļos investēti 154.6 miljoni eiro, bet ekskluzīvākajā tirgus segmentā ar dzīvokļa vērtību virs 1 miljona eiro darījumu skaits joprojām ir relatīvi mazs – notikuši tikai 5 darījumi.

Datu apkopojumā pētīta informācija par premium nekustamā īpašuma darījumiem, t.i. virs 150,000 eiro dzīvokļiem un apbūvējamai zemei un virs 350,000 eiro privātmājām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karš Ukrainā ir satricinājis lauku zemes tirgus cenas, kas pēdējo mēnešu laikā ir paaugušās daudz straujāk, nekā tas bijis novērojams iepriekš, jo zemi vēlas iegādāties ne tikai, lai uz tās nodarbotos ar pārtikas ražošanu, bet arī, lai izmantotu enerģētika.

To rāda SIA Latio dati. “Interesi par lauksaimniecības zemes iegādi izrāda ne tikai pašmāju jaunie un arī stabili augošie lauksaimnieki, bet arī ārzemnieki, kuri vēlas nodarboties ne tikai ar lauksaimniecību, bet arī ar enerģētiku – it īpaši saules paneļu parku ieceru realizāciju,” stāsta SIA Latio Mežu un lauksaimniecības zemju pārdošanas nodaļas vadītājs Sandijs Lūkins.

Viņš atzīst, ka lauku zemes cenu pieaugums iepriekšējos gados ir novērots ap 10%, bet pēdējo mēnešu laikā ļoti strauji pieaudzis tieši vislētāko lauku zemju cenu apmērs. “Tās zemes, kuru cena 2020. gadā bija ap 800 eiro par hektāru, tagad maksā jau ap 2000 eiro, un tās lielākoties ir Latgalē,” uz lūgumu minēt, kāds ir šis cenu pieaugums, atbild S. Lūkins. Viņš norāda, ka tajā pašā laikā kvalitatīvām lauksaimniecības zemēm šis cenu pieaugums procentuālā izteiksmē ir ap 10–15%, kaut arī, protams, ja zemes hektārs maksāja ap 7000 eiro, tad tagad tā cena jau sasniegusi 8000 eiro, tas tik un tā ir ļoti būtisks pieaugums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Peļķes un lietus ūdens appludinātas zonas pagalmā - šīs parādības privātmāju vai lauku īpašumu saimniekiem nav svešas. Pārlieku liela mitruma ietekmē apgrūtināta var būt ne tikai pārvietošanās pa savu īpašumu vai teritorijas estētiskais koptēls, bet arī var tikt nodarīts būtsisks kaitējums ēkas pamatiem, pagrabam un citiem svarīgiem būvelementiem. Lai no tā izvairītos, efektīvs risinājums ir lietus ūdens drenāža. Lietus ūdens novadīšana visbiežāk tiek organizēta, ierīkojot notekcaurules, pa kurām ūdens tālāk tiek novadīts uz tuvumā esošām ūdenstilpnēm (upe, ezers, dīķis u.tml.) vai gruntī (lietus ūdeņu novadīšana zemē).

Kā un kur novadīt lietus ūdeni?

Zemāk esam apkopojuši izplatītākos lietus ūdens novadīšanas sistēmu veidus, atkarībā no īpašuma atrašanās vietas un tuvumā esošo ūdenstilpņu pieejamības.

Ja teritorijā vai tās tuvumā atrodas upe vai dīķis

Šādos gadījumos lietus ūdens var tikt novadīts šajās ūdenstilpnēs. Šādos gadījumos tiek izmantotas speciālas drenāžas caurules - 110mm diametrā. Turklāt obligāti jāparedz kritums vismaz 5mm uz 1 metru.

Ja teritorijā vai tās tuvumā neatrodas upe vai dīķis

Tādos gadījumos tiek veidotas drenāžas tranšejas līdz 1 metra dziļumā, kurās tiek ievietotas speciālas drenāžas caurules ar kokosa vai ģeotekstila apvalku. Tranšejas pamatni nostiprina ar rupjas frakcijas granti vai oļiem, kam seko pašu cauruļu ievietošana. Tāpat arī cauruļu ierakšanai ieteicama vai nu rupjas frakcijas grants vai oļi, lai tādējādi izveidotu drenāžas lauku, kurā lietus ūdenim dabīgā veidā uzsūkties gruntī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sankcijas pret Baltkrieviju tomēr nesasniedz cerēto mērķi

Edžus Ozoliņš, 22.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikraksts Diena rakstu sērijā turpina pētīt mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā notiekošos procesus. Pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Daudz šķēpu lauzts ap civilizētās pasaules sankcijām pret Baltkrieviju. No vienas puses, kopš 2006. gada Rietumi ievieš virkni ierobežojumu par cilvēktiesību pārkāpumiem, represijām, vēlēšanu rezultātu viltošanu. No otras puses, eksistē izteikta pretdarbība, kā rezultātā virkne Baltkrievijas individuālu personu, organizāciju un kompāniju neiekļūst melnajos sarakstos, ko lielā mērā var uzskatīt par valsts vadītāja Aleksandru Lukašenko atbalstošo spēku un lobistu panākumu.

Sankcijas ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, ar kā palīdzību ES, ASV, Lielbritānija, Kanāda un citas valstis var ietekmēt demokrātiskos procesus noteiktā valstī. Tomēr vēl līdz šim pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijā iedzīvotāju skaits turpina samazināties!

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 19.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notikumus varēja prognozēt jau 1997. gadā. Izbraukšana bija sākusies, un turpinājās skaidri redzams iedzīvotāju skaita kritums. Aizbrauca jauni, darbaspējīgi cilvēki, palika pirmspensijas vecuma iedzīvotāji. Tāpēc arī jautājums: «Kuram tas rūp?» Cauri laikiem.

Statistika visu pasaka

Mūsu mērķis nav uzzīmēt visdrūmāko ainu Latvijas vēsturē un tad pie šī izraktā kapa raudāt, un kā pēdējo darbu izsludināt liela etnogrāfijas muzeja būvniecību. Nē! Mūsu mērķis ir atvērt acis bezdibeņa malā, ieskatīties nāvei acīs un pateikt: «Ne šajā gadsimtā!» Pateikt: «Latvija bija, ir un būs!»

Kāds ir šis bezdibenis? 1990. gadā Latvijā piedzima par 3000 bērnu vairāk nekā cilvēku nomira, bet 2021. gadā mūsu demogrāfijas saldo ir mīnus 17,2 tūkstoši cilvēku. Aina ir acīmredzama. 2021. gadā pat bija situācija, kad no valsts cilvēki praktiski vairs neaizbrauca. Nevarēja, nebija kur, pandēmijas ierobežojumi! Mēs gadā zaudējām 17 tūkstošus cilvēku no kopējā iedzīvotāju skaita, jo bērnu mums ir pārāk maz. Proti, lejupslīdošā spirāle visās dzīves jomās beidzot ir parādījusi savus zobus. Mūsu tautas demogrāfijas koks kopš 2000. gada ir pamatīgi mainījies. Vecuma grupā līdz 30 gadiem cilvēku skaits kopš 2000. gada ir samazinājies vismaz par trešdaļu. Mēs esam vairāk 40+, bet cilvēkiem pēc 40 gadiem bērni dzimst daudz retāk, Tas vien nozīmē, ka aizvien mazāk paliek jauno vecāku, kuriem būs bērni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte (BVEF) ir noslēgusi sadarbības līgumu ar biznesa vadības sistēmu un grāmatvedības programmu "Standard Books" un "Standard ERP" nodrošinātāju “Excellent Latvia”, lai sniegtu studentiem arvien plašākas zināšanas par informācijas tehnoloģiju sniegtajām iespējām efektīvai biznesa pārvaldībai.

Sadarbība ietvers gan ekspertu vieslekcijas un iesaisti studiju programmu satura pilnveidē, gan sadarbību mūžizglītības un prasmju pilnveides jomā, kā arī iespēju sniegt prakses vietas studentiem.

“Ņemot vērā, ka mūsu fakultātē gan bakalaura, gan maģistra līmenī tiek realizētas darba devēju augsti novērtētas grāmatvedības un audita studiju programmas, sadarbība ar “Excellent Latvia” ir iespēja mūsu studentiem piedāvāt aktuālākās zināšanas un prasmes par biznesa procesu digitalizāciju un efektīvu pārvaldību, kas ir pamatā ikviena uzņēmuma produktivitātes un konkurētspējas nodrošināšanai,” uzsver LU BVEF dekāns prof. Gundars Bērziņš.

"Excellent Latvia" ikdienā aktīvi piedalās dažādos uzņēmēju semināros, informējot par to, kādus uzņēmējdarbības procesus ir iespējams digitalizēt, kā efektīvi pārvaldīt biznesu, izmantojot mūsdienu tehnoloģiju sniegtās iespējas, tostarp grāmatvedību, noliktavas, pasūtījumu apstrādi, e-komerciju, ražošanu, personālvadību u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātīpašumos, kuros nav iespējas pieslēgties centrālajai pilsētas kanalizācijas sistēmai, nereti kā viens no izaicinājumiem ir notekūdeņu aizvadīšana. Tādos gadījumos septiķi vai bioloģiskās attīrīšanas iekārtas ir piemērotākais risinājums, turklāt tas ir vienīgais oficiāli atļautais autonomās kanalizācijas veids vietās ar izteikti augstiem gruntsūdeņiem. Septiķi ir labākais risinājums visiem, kuriem ir iespējas tos iebūvēt kopā ar attīrītā ūdens infiltrācijas lauku un kuriem ir svarīgi zemi ekspluatācijas izdevumi.

Lasiet tālāk rakstā, lai uzzinātu būtiskāko par to, kas jāņem vērā pirms iekārtas iegādes, kā arī kam pievērst uzmanību pirms iekārtas montāžas procesa uzsākšanas.

Kas ir septiķis?

Septiķis ir stiklašķiedras vai speciālas plastmasas tverne ar divām līdz trim savstarpēji savienotām kamerām, kurās ieplūst notekūdeņi un to attīrīšanas procesā tiek nodrošināta cietās frakcijas atdalīšana no šķidrās. Rezultātā cietā frakcija pēc atdalīšanās nogulsnējas kamerās, savukārt šķidrā tiek izvadīta speciāli septiķa parametriem atbilstoši izstrādātā infiltrācijas laukā. Attīrīšanas process ir bioloģisks un par notekūdeņu cieto un šķidro elementu atdalīšanu rūpējas tam īpaši paredzētas baktērijas un mikroorganismi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kas ir bioloģiskā kanalizācija un kas jāzina pirms tās ierīkošanas savā privātīpašumā?

Sadarbības materiāls, 09.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājsaimniecībās, kuras atrodas nomaļākās vietās un kuru notekūdeņu novadīšanai un attīrīšanai nav iespējama pieslēgšanās pie centrālās kanalizācijas tīkliem, aktuāls un videi draudzīgs risinājums ir bioloģiskās attīrīšanas iekārtas. Kam jāpievērš uzmanība individuālo kanalizācijas sistēmu īpašniekiem? Kā izvēlēties piemērotāko bioloģisko notekūdeņu attīrīšanas iekārtu un kas jāņem vērā attiecībā uz montāžu? Lasiet tālāk rakstā, lai uzzinātu vairāk.

Iekārtas darbības princips, pieejamība un iespējas

Pirmkārt, standarta darbības princips paredz to, ka notekūdeņi tiek savākti speciālā tvertnē. Process, kādā notiek notekūdeņu attīrīšana, ir bioloģisks, proti, mikroorganismi sadala un barojas ar notekūdeņos esošajiem organiskajiem piesārņojumiem. Tādējādi ūdens tiek attīrīts. Bioloģisko attīrīšanu parasti iedala aerobos un anaerobos procesos:Aerobais - ir process, kurā piedalās skābeklis,Anaerobais apzīmē bioloģisku procesu - bezskābekļa vidē.Lai baktērijas tvertnē varētu veikt svarīgākos procesus priekš ūdens attīrīšanas, nepieciešams skābeklis. Tāpēc nereti bio kanalizācijas iekārta papildus tiek aprīkota ar gaisa kompresoru (gaisa pūtēju), kurš nodrošina gaisa pieplūdi tvertnē pa vidu procesam starp netīrā ūdens ieplūdi un attīrīta ūdens izplūdi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecība jūnijā ir pavājinājusies un dažām tās apakšnozarēm arī nākotnes prognozes nav labas, tā apstrādes rūpniecības jūnija datus vērtē banku analītiķi.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka apstrādes rūpniecības jūnija dati, kā arī pirmā pusgada kopējie rezultāti no vienas puses rāda spēcīgu attīstību pirmajā pusgadā un uz globālā fona atzīstamu sniegumu arī vēl jūnijā. Taču aina dažādās apakšnozarēs ļoti kontrastē un sniedz atšķirīgus nākotnes signālus. Jūnijā attiecībā pret pērno jūniju jeb gada griezumā apstrādes rūpniecība auga par 3,1%, bet pret maiju saruka par 3,5%. Pirmajā pusgadā kopā ražošana auga par 6,5%.

Apģērbu un audumu ražošana pirmajos sešos mēnešos gada griezumā augusi par attiecīgi 5% un 6,6%, jūnijā sniegums bijis vēl labāks. Lai samazinātu piegādes riskus, daudzi tirgotāji izvieto pasūtījumus tuvāk patērētājiem, šī tendence mūsu ražotājiem vēl sniegs daudz iespēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasliktinoties situācijai ekonomikā, turpmākajos ceturkšņos bezdarbs varētu pieaugt, prognozē banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs skaidro, ka uzņēmēju ražošanas izmaksu un risku palielinājums pirms apkures sezonas sākuma, kā arī kopēja augstā nenoteiktība ekonomikā ietekmēja bezdarbu 2022.gada trešajā ceturksnī, palielinot to līdz 6,9%. Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) operatīvie dati par trešo ceturksni, kā arī oktobri un novembri, spriežot pēc reģistrēto bezdarbnieku skaita, neuzrāda būtisku bezdarba pieaugumu.

Parādās arī citas pazīmes tam, ka bezdarba tendence jau maina virzienu, norāda Migunovs. Piemēram, pēc Eiropas Komisijas veikto aptauju datiem par uzņēmēju ekonomiskā noskaņojuma rādītājiem, nedaudz samazinājies apstrādes rūpniecības uzņēmēju īpatsvars, kas uzskata darbaspēka trūkumu par uzņēmējdarbības kavējošo faktoru. Turklāt pēc NVA datiem, ir vērojams pakāpenisks samazinājums jauno vakanču skaitā. Darbinieku trūkums joprojām paliek augstā līmenī, taču uzņēmumu interese pieņemt jaunus darbiniekus šobrīd esot pagrieziena punktā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pensiju pārvaldītāja IPAS “Indexo” akcionāri 24.martā kārtējā akcionāru sapulcē vienbalsīgi atbalstīja apjomīgu lēmumu kopumu, kas nepieciešams, lai īstenotu Indexo akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO jeb Initial Public Offering), kas plānots šī gada otrā ceturkšņa beigās.

Līdztekus uzņēmuma akcionāri ievēlēja jaunu uzņēmuma padomi un apstiprināja revīzijas komiteju.

Indexo jaunajā padomē, kas veidota ar mērķi uzraudzīt un atbalstīt IPO īstenošanu un jaunas bankas izveidi, strādās līdzšinējie padomes locekļi Valdis Vancovičs, Toms Kreicbergs, Renāts Lokomets un Svens Dinsdorfs, kā arī jauna padomes locekle būs Tīna Kukka.

Indexo pērn guvis 220 700 eiro peļņu 

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība "Indexo" pagājušajā gadā guvusi 220 700 eiro peļņu pretstatā...

T. Kukka padomi papildinās arī ar komercbanku vadības ekspertīzi – viņa ir bijusi gan ilggadēja AS “Swedbank” valdes locekle, gan AS “Luminor Bank” pārmaiņu vadības biroja vadītāja.

Savukārt, Indexo revīzijas komitejā strādās S. Dinsdorfs, R. Lokomets un neatkarīgā komitejas locekle Ieva Jāgere.

Indexo akcionāri atbalstīja būtisku lēmumu kopumu, kas ietver IPO plānu apstiprināšanu, nepieciešamo uzņēmuma statūtu grozījumu un statūtu jaunās redakcijas apstiprināšanu, jauna padomes sastāva vēlēšanas, Revīzijas komitejas, Dividenžu politikas, pamatkapitāla palielināšanas apstiprināšanu, kā arī akcionāru pirmtiesību atcelšanu un virkni citu lēmumu, kas vajadzīgi IPO īstenošanai.

“Šodienas akcionāru lēmumi ir svarīgs solis, kas mums ļauj pāriet uz nākamo IPO procesa sagatavošanās posmu, kurā būtiskākie uzdevumi būs IPO prospekta saskaņošana ar tirgus regulatoriem, kā arī jau uzsāksim aktīvu investoru uzrunāšanu. Savukārt, jaunā padome un revīzijas komiteja ar dziļām zināšanām un pieredzi ir kritiski svarīgi pārvaldības elementi, kas nodrošinās gan veiksmīgu mūsu biznesa mērķu sasniegšanu, gan investoru interešu uzraudzību. Vēlos arī pateikties Edgaram Zālītim un Aleksejam Prokofejam par nozīmīgo ieguldījumu Indexo līdzšinējā izaugsmē,” saka Valdis Siksnis, Indexo Valdes priekšsēdētājs un viens no dibinātājiem.

“Karš Ukrainā var ietekmēt precīzu IPO laiku, taču šobrīd mēs sekmīgi virzāmies pēc sākotnējā plāna IPO īstenot otrā ceturkšņa nogalē,” turpina V. Siksnis.

Indexo IPO mērķis ir piesaistīt investīcijas, lai dibinātu banku papildus jau esošajai pensiju uzkrājuma pārvaldīšanai. Šī gada laikā Indexo iesniegs pieteikumu komercbankas licences saņemšanai un cer līdz gada beigām saņemt licenci, lai drīz pēc tam pakāpeniski sāktu ieviest bankas pakalpojumus.

Kā ziņots iepriekš, pēc IPO Indexo akcijas plānots kotēt Regulētajā tirgū Nasdaq Rīga biržas Baltijas oficiālajā sarakstā. Detalizēta informācija par plānoto akciju kotāciju tiks atspoguļota IPO prospektā, kas tuvāko mēnešu laikā tiks iesniegts apstiprināšanai Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

Jau vairāk nekā 70 tūkstoši klientu ir uzticējuši Indexo savu pensijas uzkrājumu, kopējam pensiju apjomam pārvaldībā sasniedzot aptuveni 480 miljonus eiro.

Indexo 2017. gadā izveidoja vairāk nekā 30 Latvijā pazīstami uzņēmēji un vadītāji ar mērķi Latvijas pensiju tirgū ieviest jaunākās pieejas aktīvu pārvaldē. INDEXO vērtības ir inovācija, darbības caurskatāmība un atklātība, kā arī spēcīgi biznesa rādītāji, kas veido pamatu nākotnes izaugsmei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Indexo pirms IPO pievienojas jauni investori

Db.lv, 13.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pensiju pārvaldītāja IPAS “Indexo” investoru lokam pirms plānotā akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO jeb Initial Public Offering) īstenošanas ir pievienojušies vairāki jauni finanšu nozarē labi pazīstami investori.

Investoru lokā ir, piemēram, dažādu finanšu tehnoloģiju uzņēmumu līdzdibinātājs Aigars Kesenfelds un Indexo padomes locekle Tīna Kukka, kurai ir plaša pieredze finanšu nozarē, tostarp Swedbank un Luminor Bank.

Investori ir iegādājušies akcijas no esošajiem Indexo akcionāriem tiešos darījumos, neatkarīgi no IPO procesa.

Visos darījumos akciju pārdošanas vērtība bija 14 eiro par akciju, kas tādējādi Indexo kopējo vērtību pirms IPO nosaka aptuveni 42 miljonu eiro apmērā.

“Jaunu, uzņēmējdarbības vidē pazīstamu un veiksmīgu investoru pievienošanās mūsu akcionāru lokam pirms IPO ir svarīgs uzticības apliecinājums uzņēmuma attīstības gaitai un iecerēm pēc IPO. Svarīgi, ka šie darījumi arī skaidri apstiprina Indexo šī brīža novērtējumu aptuveni 42 miljonu eiro līmenī,” saka Valdis Siksnis, Indexo valdes priekšsēdētājs un viens no dibinātājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru