Gada laikā Liepājas Universitāti (LiepU) pievienos kādai no zinātnes universitātēm, kā arī apvienošana paredzēta Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai (RTA) ar Daugavpils Universitāti (DU), otrdien lēma Ministru kabinetā.

Kā valdības sēdē paziņoja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP), plānots, ka LiepU pievienos kādai no paredzētajām zinātnes universitātēm. Šobrīd zinātnes universitātes statusu plānots piešķirt Latvijas Universitātei, Latvijas Lauksaimniecības universitātei, Rīgas Stradiņa universitātei un Rīgas Tehniskajai universitātei. Pievienošanas mērķis palīdzētu veidot zinātnes ekosistēmu Liepājā.

Savukārt DU un RTA apvienošanas mērķis būtu radīt jaunu augstskolu, kura būtu ar starptautisku mērogu Latgales reģionā.

Muižniece piebilda, ka augstskolām gada laikā jāveic sarunas un jāpanāk vienošanās par apvienošanos, tādējādi gala termiņš minētajam procesam noteikts līdz 2022.gada 1.septembrim.

Valsts kontrole (VK) revīzijā Nodrošinājuma valsts aģentūrā (NVA) konstatējusi virkni nekārtību, piemēram, to, ka nauda, kas gūta no lietisko pierādījumu glabāšanas, netiek precīzi uzskaitīta, bet daļa – tērēta neatbilstoši likumam, infirmē VK.

Depozītu kontā, kurā tiek ieskaitīti līdzekļi, kas gūti no lietisko pierādījumu pārdošanas, revīzijas laikā atradušies 1.1 milj. Ls. Šī nauda netiek inventarizēta, kā rezultātā kontā atradās vismaz 63.5 tūkst. Ls, kam jau bija jābūt pārskaitītiem valsts budžetā vai jāatdod īpašniekam. Bet vismaz 10 tūkst. Ls NVA iztērējusi neatbilstoši mērķim.

Pierādījumu uzskaite tiekot veikta formāli un NVA nenodrošina precīzu informāciju par glabājamo lietisko pierādījumu apjomu. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem par to, kā rīkoties ar lietiskajiem pierādījumiem – realizēt, iznīcināt vai atdot īpašniekam -, lemj konkrētās lietas izmeklētājs, tomēr VK norāda, ka šie lēmumi netiek savlaicīgi izpildīti, un līdz ar to aģentūrai rodas papildus izdevumi. Pērn, kad tika veikta revīzija, NVA turpināja glabāt pierādījumus 143 lietās vai 19.3% no kopējā lietu skaita, kurās jau pieņemts lēmums par rīcību ar pierādījumiem. Bet 11 lietās no 33 pārbaudītajām NVA nav savlaicīgi izpildījusi lēmumu, tādējādi nepamatoti iztērējot valsts līdzekļus 75.3 tūkst. Ls apmērā.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir iesniegusi pieprasījumu prioritāro pasākumu īstenošanai nākamā gada budžetā aptuveni 137 miljonu eiro apmērā, informēja ministrijā.

IZM kā vienu no nākamā gada nozīmīgākajām prioritātēm izvirzījusi pedagogu darba samaksas pieauguma grafika īstenošanu pirmsskolas izglītībā, vispārējā izglītībā, profesionālajā izglītībā, profesionālajā ievirzē un interešu izglītībā, kā arī augstākajā izglītībā. Pēc ministrijā sniegtās informācijas, kopumā šim mērķim 2021.gadam nepieciešami vairāk nekā 45 miljoni eiro.

IZM norādīja, ka pedagogu darba samaksas palielināšana ļaus piesaistīt izglītības sistēmai jaunus pedagogus, motivēs palikt strādāt izglītības sistēmā augsti kvalificētus pedagogus, tādējādi novēršot speciālistu trūkumu.

Ierīces un internetu skolēniem jānodrošina valstij 

Izglītības un zinātnes ministrija gatavo izmaiņas Izglītības likumā, kas noteiktu, ka attālināta...

Tāpat ministrijas ieskatā, būtiski ir pakāpeniski tuvināt pedagogu darba samaksu Eiropas Savienības valstu vidējai pedagogu darba samaksai. IZM uzsvēra, ka zemākā mēneša darba algas likme tiek paaugstināta pakāpeniski un 2022.gada 1.septembrī tā indikatīvi varētu pieaugt līdz 900 eiro.

Savukārt normatīviem regulējumiem atbilstošs finansējums augstskolām un koledžām ir nepieciešams konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšanai, tajā skaitā akadēmiskā personāla atjaunotnei un ārvalstu akadēmiskā personāla piesaistei, klāstīja ministrijā.

Vienlaikus IZM būtiska prioritāte ir finansējuma piesaiste valsts pētījumu programmu īstenošanai, lai nodrošinātu nozaru politikas prioritāšu īstenošanu un rastu zinātniski pamatotus risinājumus aktuāliem nozaru izaicinājumiem.

Ministrijā uzsvēra, ka papildu finansējums pieprasīts arī zinātniskās darbības nodrošināšanai - fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projektu īstenošanai. Īstenojot fundamentālo un lietišķo pētījumu projektus tiks nodrošināta zinātnes kapacitāte, sniegts ieguldījums tautsaimniecības transformācijā uz augstāku pievienoto vērtību un eksporta nozaru konkurētspējas paaugstināšanā.

Pēc IZM paustā, prioritāro pasākumu sarakstā iekļauts arī augstākās izglītības finansēšanas trešā pīlāra pieaugums, lai motivētu Latvijas augstākās izglītības iestādes piedalīties starptautiskos konkursos, kas būtiski sekmē Latvijas augstākās izglītības iestāžu atpazīstamību un paaugstina to starptautisko konkurētspēju, veicinot jaunu zināšanu apriti un to rašanos.

Šādos projektos piesaistītais starptautiskais finansējums un valsts budžeta līdzfinansējums uzskatāms par nozīmīgu attīstības finansējumu ne tikai attiecīgajai augstskolai, bet Latvijas augstākās izglītības sistēmai kopumā, atklāja ministrijā.

Kopumā šo pasākumu īstenošanai 2021.gadā pieprasīti 24 miljoni eiro, no tiem valsts pētījumu programmu īstenošanai paredzēti astoņi miljoni, fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projektu īstenošanai - 15 miljoni, savukārt augstākās izglītības finansēšanas trešā pīlāra pieaugumam - viens miljons.

Tāpat ministrijā informēja, ka viens no svarīgākajiem IZM uzdevumiem ir arī valsts funkciju sporta nozarē izpildes nodrošināšana. Pēc IZM paustā, papildu finansējums vairāk nekā 2,8 miljonu eiro apmērā nepieciešams sporta federācijām un sporta pasākumiem, augstas klases sasniegumu sportam, dotācija biedrībai "Latvijas Paralimpiskā komiteja"" pielāgotā sporta attīstībai un dotācija komandu sporta spēļu izlašu nodrošināšanai.

Vienlaikus papildu finansējums nepieciešams arī dalības maksas nodrošināšana Eiropas Kodolpētījumu organizācijā (CERN) asociētās valsts statusā. Tāpat kā svarīgs uzdevums izvirzīts mērķis izveidot ilgtermiņa atbalsta programmu darba ar jaunatni kapacitātes stiprināšanai pašvaldībās, īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, uzlabojot pakalpojumu pieejamību un jaunatnes darbinieku profesionālo kapacitāti.

Papildu finansējums pieprasīts arī latviešu valodas lietojuma vides paplašināšanai, lībiešu valodas attīstībai un nostiprināšanai, bāzes finansējuma nodrošināšanai profesionālās izglītības programmu īstenošanai, Latvijas skolu jaunatnes un studentu dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanai un citiem pasākumiem.

Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu (FLPP) šā gada zinātnieku individuālo projektu iesniegumu atklātajā konkursā tiks finansēti 107 projekti visās zinātnes nozaru grupās par kopējo summu 10,74 miljoni eiro, informē Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Komunikācijas nodaļā.

Katrs no 107 zinātniekiem savam pētījumam saņems 100 389 eiro.

IZM norādīja, ka pirmo reizi labākie Latvijas zinātnieki konkursa rezultātā saņems finansējumu individuāliem pētniecības projektiem, kas vienlaikus stiprinās individuālu pētnieku grupu attīstību un zinātnisko institūciju izcilību, kā arī veicinās akadēmiskās karjeras reformas sākšanu.

"Individuālie pētniecības granti ir nozīmīgs instruments izcilāko Latvijas profesoru un cita akadēmiskā personāla atbalstam, un tie nodrošinās veiksmīgāku pāreju no esošās nodarbinātības sistēmas uz jauno tenūras sistēmu," uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Zinātnieku individuālo projektu atklātā konkursa mērķis ir radīt jaunas zināšanas un tehnoloģiskās atziņas visās zinātnes nozarēs, īstenojot katrā zinātnes nozarē spēcīgāko zinātnieku individuālos pētniecības projektus, tādā veidā uzlabojot šo zinātnieku darba apstākļus un stiprinot viņu vadīto zinātnisko grupu attīstību, kā arī sagatavojoties tenūras sistēmas ieviešanai Latvijā.

Būtisks negadījumu un apdrošināšanas atlīdzību izmaksu skaita pieaugums melnajās piektdienās netiek reģistrēts, norāda apdrošināšanas sabiedrības Balta pārstāvji, paužot, ka šodien nevajadzētu satraukties par lielāku iespējamību iekļūt ceļu satiksmes negadījumā vai gūt traumu.

Negadījumu skaita palielināšanās piektdienās vairāk esot saistīta ar laika apstākļu pasliktināšanos, nevis 13. datumu, uzskata Balta pārstāvji. Darba nedēļas pēdējās dienās, kurās ir nelabvēlīgi laika apstākļi, ceļi kļūst slideni, ir apgrūtināta redzamība utt., atlīdzību pieteikumu skaits palielinās vidēji par septiņiem procentiem. Lielākoties tas notiek uz pieteikumu rēķina par avārijās cietušiem transportlīdzekļiem. Turpretī labos laika apstākļos piektdienas trīspadsmitajā datumā mēdz būt pat veiksmīgākas nekā citas piektdienas,» māņticību kliedē Balta pārstāvji.

«Nedēļas beigās parasti būtiski pieaug satiksmes intensitāte un, ja vēl šajās dienās ir putenis, atkala, stiprs lietus vai migla, šādi laika apstākļi palielina iespēju iekļūt satiksmes negadījumā. Tāpat pilnīgi iespējams, ka tajās piektdienās, kas ir 13. datumā, daudzi ceļu satiksmes dalībnieki ir krietni uzmanīgāki un piesardzīgāki kā parasti un, ja vien ar laika apstākļiem viss ir kārtībā, negadījumu ir pat mazāk nekā vidēji, darba nedēļai beidzoties,» uzskata Balta atlīdzību direktors Ingus Savickis.

Melnās piektdienas iepirkšanās trakums visvairāk redzams ASV, bet arvien jūtamāks tas kļūst arī Eiropā un Latvijā

«Strādājot ASV tirgū, Melnā piektdiena ir ļoti nozīmīga, šim periodam mēs gatavojamies visu gadu. Pērn Melnā piektdiena ASV radīja 6,59 miljardus dolāru un arī t.s. Kiberpirmdiena – 6,59 miljardus dolāru. Paredzams, ka šogad klienti ASV iztērēs vēl par 10 līdz 15% vairāk nekā pērn un tiks sasniegti atkal jauni rekordi,» saka Raitis Puriņš, Printful mārketinga vadītājs. Kiberpirmdiena ASV tirgū jau ir kļuvusi nozīmīgāka par Melno piektdienu, un iepirkšanās notiek visu nedēļu, ne tikai vienā vai otrā dienā. Eiropā skaitļi nav tik lieli, taču turpina augt, un eiropieši iepērkas arvien vairāk. To veicina arī Amazon un citu lielo zīmolu popularitāte. Printful paredz, ka gan Melnajā piektdienā, gan Kiberpirmdienā saņems aptuveni divas reizes vairāk pasūtījumu nekā dienu iepriekš.

Bažas par ASV ekonomikas pieaugumu tempu samazināšanos un parādu krīzes izplatību eirozonā, likušas piedzīvot pamatīgus biržu indeksu kritumus abās Atlantijas okeāna pusēs, izraisot satraukumu un izbailes arī Āzijas tirgos.

Biržas indeksi ASV ceturtdien samazinājās par vairāk nekā 4% un Volstrīta piedzīvoja ļaunāko dienu pēdējo divu gadu laikā - ASV biržu indekss Dow Jones Industrial Average, ceturtdien «nogāzās» par 4,31%, S&P 500 par 4,78%, bet Nasdaq Composite par 5,08%.

Londonas biržas indekss FTSE 100 krita par 3,43% līdz 5393,14 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX par 3,40% līdz 6414,76 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 par 3,90% līdz 3320,35 punktiem.

ASV un Eiropas biržu indeksu kritumi atbalsojās arī Āzijā – Japānas biržas indekss piektdienas rītā krita par 3,4%, Dienvidkorejas par 3%, Honkongas par 4,4%, bet Austrālijas par 3,9%.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Piektdien samazinājās gan Eiropas, gan arī ASV biržu reitingi un kritās eiro vērtība, sasniedzot zemāko atzīmi pēdējās divās nedēļās attiecībā pret Japānas jenu. Turpinājās naftas cenu kritums, bet pieauga zelta cenas.

Moody’s paziņojums par Spānijas kredītreitinga pārskatīšanu un neskaidrība par ASV parādu griestiem piektdienas pēcpusdienā likuši Frankfurtes biržas indeksam DAX samazināties par 1,24% līdz 7 100,88 punktiem, Londonas FTSE 100 samazināties par 1,26% līdz 5 799,07 punktiem un Parīzes CAC 40 sarukt par 1,98% līdz 3 638,97 punktiem.

Tuvojoties ASV maksātnespējas datumam, valsts biržu indekss Dow Jones industrial average piektdienas pēcpusdienā samazinājies par 1,03%, Standard & Poor's 500 par 1,08%, bet Nasdaq Composite par 1,14%.

Turpina samazināties eiro vērtība, piektdienas pēcpusdienā tā sarukusi par 0,287% – viens eiro maksāja 1,4259 dolārus. ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu sarukusi par 0,308%, sasniedzot 77,5600 Japānas jenas par dolāru. Attiecībā pret Šveices franku dolārs kritis par 0,286%, sasniedzot 0,804 dolārus par vienu Šveices franku.

1992. gada 13. aprīlī, piektdienā, Preses nama 13. stāvā ar 13 cilvēku lielas komandas palīdzību tika izdots pirmais laikraksta Dienas Bizness numurs – tagad, pēc 20 darbības gadiem, Dienas Bizness ir lasītākais biznesa laikraksts Latvijā.

Atzīmējot šo nozīmīgo jubileju, laikraksts ar maksas televīzijas un elektronisko sakaru uzņēmuma Baltcom atbalstu piedāvā grāmatu «20 gadus kopā ar Latvijas biznesu».

Tālajā 1992. gadā Dienas Bizness skaidroja, kas ir mobilie sakari, lielākais ražošanas uzņēmums bija RAF, cilvēki stāvēja rindā pēc maksāšanas līdzekļiem, Latvija sāka saņemt starptautisko finanšu institūciju aizdevumus. Kas pa šiem gadiem ir mainījies un kas palicis tieši tāpat?

Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem sniedz grāmata «20 gadus kopā ar Latvijas biznesu» - šajā grāmatā, pāršķirstot Dienas Bizness lapaspuses, izsekots līdzi tam, kā 20 gadu garumā attīstījušās Latvijas biznesa nozares.

Jānis Geduševs septiņus gadus ārvalstu augstskolās apguvis vides inženieriju, bet nesen atgriezies Latvijā, lai sniegtu savu artavu šīs jomas attīstīšanā pašu mājās

Jānis četrus gadus studējis Nīderlandē Avansas Lietišķo zinātņu universitātē (Avans University of Applied Sciences), kur ieguvis bakalaura grādu. Tad pēc divu gadu studijām Zviedrijā bāzētajā KTH Karaliskajā tehnoloģiju institūtā (KTH Royal Institute of Technology) savai izglītības diplomu bāzei pievienoja arī maģistra grādu. Paralēli mācībām viņš varēja izmantot plašas prakses iespējas, kur attīstīt sevi vides inženierijas jomā, kā arī piedalīties innovāciju izpētē un attīstībā. «Joma, kurā veidoju karjeru, ir saistīta ar industriālo un komunālo ūdens attīrīšanu un to otrreizējo izmantošanu. Atgriežoties Latvijā, turpinu strādāt šajā pašā sfērā, paplašinot savu redzesloku farmaceitisko notekūdeņu attīrīšanā,» stāsta AS Grindeks Notekūdeņu attīrīšanas iecirkņa ķīmiķis Jānis Geduševs.

Ziemassvētki ir pārmaiņu un cerību laiks. Jā, Latvijas ekonomika krīt, bet lejupslīdes temps samazinās. Jā, mēs gribam, lai atkal pildās valsts budžets, lai uzņēmēji, varbūt ne ar prieku, bet ar sapratni, maksātu nodokļus. Bet vajadzīgs «brīnums» - iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme nevar pārsniegt 20 %, bet neapliekamajam minimumam ir jābūt tādam, kas nodrošina iztikas minimumu, PVN likme nav augstāka par 18 % utt.

Iespējams, tikai Latvijā to šobrīd saucam par brīnumu. Diemžēl lēmumu pieņēmēji vēl nesaprot, ka tikai taisnīga valsts nodokļu politika motivē cilvēku maksāt nodokļus, un tur arī slēpjas tā valsts gudrība - noteikt, cik var ņemt un cik atstāt iedzīvotājiem. Tāpēc ir lietas, ko mēs, Dienas bizness, varam. Mēs varam valstsvīriem atgādināt elementārus ekonomikas pamatlikumus, varam Jūsu vietā būt daudz dažādās vietās, tikties arī ar Jūsu konkurentiem, uzklausīt ekspertus, apkopot un analizēt informāciju, piedāvāt pētnieciskus un ekskluzīvus materiālus, vērtēt uzņēmumus nozaru griezumā un prognozēt sekas. Dienas bizness allaž bijis lietišķās informācijas līderis. Tāpēc mūsdienu dinamiskajā laikmetā īpašu vērtību iegūst informācijas operatīva atlase un pasniegšana. Dienas biznesa portālam Db.lv šoruden apritēja jau trīs gadi. Šobrīd tas jau droši «skrien uz savām kājām» - šī gada novembrī portālu regulāri lasīja jau par 20 % vairāk apmeklētāju nekā pērn. Pēc Gemius Traffic datiem novembrī db.lv apmeklējuši 169 366 lietotāji. Nākamgad db.lv sola mainīties gan vizuāli, gan saturiski - kļūt vēl dinamiskāks un, mūsuprāt, arī pārskatāmāks - būs vairākas jaunas sadaļas, veltītas tirdzniecībai, nekustamajam īpašumam, investīcijām un nodokļu politikas izmaiņām. Biznesa ziņas krievvalodīgai auditorijai lasiet mūsu rus.db.lv.

Noslēdzot šī gada pavasarī uzsākto mediju grupas restrukturizācijas procesu, no 2023.gada janvāra laikrakstu "Diena" un ar to saistītos drukātos izdevumus izdos SIA Izdevniecība "Dienas bizness”, kas kļuvusi par attiecīgo preču zīmju lietotāju.

Laikraksta "Diena" un izdevniecības "Dienas mediji" galvenais redaktors Gatis Madžiņš informē, ka turpmāk laikraksts "Diena", nedēļas žurnāls "Dienas bizness", iknedēļas izdevums "SestDiena", ikmēneša žurnāls "Sporta Avīze" un izdevums "KDi" turpmāk iznāks SIA Izdevniecība "Dienas bizness" paspārnē. Tāpat šis uzņēmums turpmāk uzturēs portālus diena.lv un db.lv.

No 2023. gada 1.janvāra Gatis Madžiņš kļūst par izdevniecības "Dienas bizness" galveno redaktoru.

Tāpat informējam, ka SIA Izdevniecība "Dienas bizness" ir piesaistījusi stratēģisko investoru. Par tādu kļuvis Igaunijā pazīstamais uzņēmējs Maits Laidvē (Mait Laidvee), kurš iegādājies 52% SIA Izdevniecība "Dienas bizness" kapitāldaļu. Savukārt Gatis Madžiņš iegādājies 24% "Dienas bizness" kapitāldaļu, bet līdzšinējais izdevniecības īpašnieks Edgars Kots saglabājis 24% kapitāldaļu. Darījuma detaļas ir konfidenciālas. Tuvākajās dienās darījums tiks nostiprināts Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā.

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi saredz iespēju darbiniekiem strādāt attālināti, taču ļaut strādāt tikai četras dienas nedēļā tuvākajā laikā negrasās.

Db.lv rakstīja, ka "Microsoft" meitasuzņēmums Japānā augustā veicis eksperimentu, strādājot tikai četras darba dienas nedēļā, kā rezultātā darbinieku produktivitāte esot pieaugusi par teju 40%.

"Latvijā pagaidām vēl neesam izmēģinājuši četru darba dienu nedēļu, kā to izdarījusi "Microsoft" pārstāvniecība Japānā, bet jau šobrīd kolēģi var ļoti brīvi plānot paši savu darba laiku un vietu - strādāt no biroja, mājām vai pat parka, ja tā ērtāk," paskaidro Renāte Strazdiņa, "Microsoft" vadītāja Baltijā.

"Microsoft Latvia" darbiniekiem esot iespēja izbrīvēt sev brīvu dienu, intensīvāk strādājot citās dienās, piemetina R.Strazdiņa. Pateicoties tehnoloģiju sniegtajām iespējām, attālināts komandas darbs arvien vairāk pietuvinās klātienes komandas darba efektivitātei.

Labklājības ministrija rosina nākamajā gadā uz sestdienām pārcelt vairākas darba dienas, kas iekrīt starp svētku dienām, liecina izskatīšanai valdībā iesniegtais rīkojuma projekts.

Darba likums paredz, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros.

Vienlaikus šī norma paredz, ka no valsts budžeta finansēto institūciju darbiniekiem, kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, Ministru kabinets rīkojumu par darba dienas pārcelšanu nākamajā gadā izdod ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1.jūlijam. 2021.gadā ir trīs darba dienas, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku - pirmdiena, 3.maijs (iekrīt starp svētku dienu - 4.maiju, un svētdienu - 2.maiju), piektdiena, 25.jūnijs (iekrīt starp svētku dienu - 24.jūniju, un sestdienu - 26.jūniju), piektdiena, 19.novembris (iekrīt starp svētku dienu - 18.novembri, un sestdienu - 20.novembri).

Lai lieki nepaaugstinātu valsts izmaksas saistībā ar lietisko pierādījumu glabāšanu, tos varēs realizēt vai iznīcināt mēneša laikā pēc tiesas nolēmuma stāšanās spēkā.

Tā lēma Ministru kabineta komiteja, skatot Nodrošinājuma valsts aģentūras šī gada budžetu. Pašreizējā kārtība paredz, ka lietiskie pierādījumi jāglabā trīs mēnešus. Turklāt, lai realizētu kādu lietisko pierādījumu, aģentūrai vairs nevajadzēs apkopot trīs līdzvērtīgus produkcijas un cenu piedāvājumus, kas dažos gadījumus, piemēram, tabakas izstrādājumu ražošanas iekārtām, ir sarežģīti. Pietiks, ja internetā tiks izpētītas šādu iekārtu izmaksas. Trīs darba dienas pirms lietiskā pierādījuma realizācijas plašsaziņas līdzekļos, ieskaitot internetu, aģentūrai būs jāpublicē sludinājums. Ja īpašnieks nepieteiksies, tiks uzskatīt, ka viņš no šīs mantas ir atteicies.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesnesis Imants Dzenis 7. jūnijā nolēma, ka Sprūda lietas izskatīšanu turpinās, neraugoties uz to, ka apsūdzība aizstāvjiem izdalījusi sensitīvus personu datus

Tiesa nolēma, ka par prokuroru Ulda Cinkmaņa un Zanes Pavāres darba nepilnībām jālemj viņu priekšniecībai, solot, ka informēs prokuratūru par iespējamiem pārkāpumiem. Tiesa tās turpmākajā gaitā apņēmās novērst jebkādu sensitīvo personu datu noplūdi. Ievērojot, ka apsūdzētais Īrijas pilsonis Timotijs Džozefs Kellijs ir iepazinies tikai ar 88 no 165 lietas sējumiem krimināllietā, to skatīt atsāks tikai šā gada 6. septembrī, cerot, ka līdz tam laikam viss būs izlasīts. Krimināllietā prokuratūra bijušajam maksātnespējas administratoram Mārim Sprūdam inkriminē aptuveni 3,8 miljonu eiro piesavināšanos. Lietā ir apsūdzētas vēl 10 citas personas. Tā saistīta ar Trasta komercbankas likvidāciju.

Pagājušajā nedēļā mainījās ēkas Kaļķu ielā 28, kurā atrodas viesnīca Hotel de Rome, īpašnieks. Jaunais īpašnieks Baltic Investment Group vēlas izdzīt pašreizējo viesnīcas Hotel de Rome operatoru Riga-Hotel-GmbH.&Co Betriebs-KG, kurš, savukārt, solās turpināt strādāt viesnīcā, «cik ilgi vien varēs».

Ēka, kur atrodas viesnīca Hotel de Rome, partiju apvienības Vienotība birojs, Narvesen veikals, Citadeles banka un veikals Andrew’s Ties un citi nomnieki, tika nodota jaunajam īpašniekam Baltic Investment Group pagājušajā nedēļā.

Jau 18. jūlijā – dienā, kad ēka tika pārdota, jaunie īpašnieki esot pilnībā vēlējušies pārņemt arī viesnīcas pārvaldīšanu, taču piektdienas rītā konfliktā iesaistījās jauno īpašnieku nolīgta apsardzes firma. Pašreizējā viesnīcas ēkas nomnieka advokāts norādījis, ka šāda attiecību kārtošana nav Rietumvalstīm raksturīga un vēlas, lai viesnīcas operētāja maiņa notiktu «civilizētā veidā». Pašreizējais Hotel de Rome viesnīcas operators ir aicinājis konfliktā iesaistīties arī Valsts Policiju (VP).

Pēc iespaidīgā krituma ceturtdien, ASV fondu biržas uzsākušas jauno tirdzniecības dienu ar piesardzīgu optimismu, kuru izraisījušas ziņas par ASV bezdarba līmeņa samazināšanos.

Biržu indekss Dow Jones Industrial average tirdzniecības sesiju sāka ar 1,4% pieaugumu, S&P 500 ar 0,52% un Nasdaq Composite ar 1,08% pieaugumu.

Samazinājies arī Eiropas biržu indeksu kritums - Parīzes biržas indekss CAC 40 piektdienas pēcpusdienā pieauga par 1,12%, Frankfurtes biržas indekss DAX samazinājis savu kritumu līdz 0,88%, bet Londonas FTSE 100 līdz 0,4%.

Jau vēstīts, ka pasaules biržu indeksi ceturtdien piedzīvoja apjomīgu kritumu, kas atbalsojās visā pasaulē – ievērojami samazinājās biržu indeksi ASV, Eiropā, Āzijā un pat Dienvidāfrikā. Indeksu kritums bija lielākais pēdējo divu gada laikā un lika runāt par finanšu krīzes atgriešanos.

Šodien, 25. novembrī, pilnā sparā rit amerikāņu viedtehnoloģiju ražotāja Apple Melnās piektdienas izpārdošana (Black Friday sale). Šoreiz izpārdošana nav bijusi pārsteigums, jo «noklīdusi» Melnās piektdienas brošūra informēja par gaidāmo izpārdošanu jau divas dienas iepriekš, vēsta mashable.com.

Piedāvātās atlaides ir «jaukas, taču tālu no iespaidīgām», raksta mashable.com. Apple produktu cenas ir samazinātas 10 līdz 15% apmērā. «Šo dienu tu gaidīji 364 dienas,» teikts Melnās Piektdienas brošūrā.

Melnajā Piektdienā iespējams iegādāties iPad2, ietaupot 41 ASV dolāru, iPod touch ir 21 ASV dolāra atlaide, MacBook Air, MacBook Pro un iMac iespējams iegādāties par 101 ASV dolāru zemāku cenu. Tāpat atlaides ir arī tehnoloģiju aksesuāriem.

Apzīmējumu Melnā piektdiena pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados lietoja Filadelfijas policija, aprakstot dienu pēc Pateicības dienas, kas tiek sivnēta ASV. Šāds apzīmējums izvēlēts, jo pēc svētkiem daudzi cilvēki devās iepirkties un tādējādi mašīnas drūzmējās sastrēgumos. Pašlaik daudzi tirgotāji apzīmējumu Melnā piektdiena lieto, lai apzīmētu Ziemassvētku iepirkšanās sezonas sākumu, ar to domājot dienu, kad veikalos sāk piedāvāt atlaides, skaidro BBC.

Latvijas mode piedzīvo krīzi, mainoties patēriņa paradumiem; labus signālus uzrāda bērnu mode

Dažādi tirdziņi nereti ir pirmais solis, lai jaunais dizainers kļūtu par šīs nozares sistēmas komponentu. Daļa spēlētāju paliek šajā līmenī un savas nezināšanas dēļ var negatīvi ietekmēt visu nozari. Ja kāds no sistēmas dalībniekiem preci savā darbnīcā vai tirdziņā pārdod par krietni zemāku cenu nekā citur vai arī bez čeka, pēc kāda laika cietīs visa joma. Tā uzskata Dita Danosa, kurai pieder vietējās modes daudzzīmolu veikals Taste Latvia.

Ilgus gadus viņa ir Latvijas Modes palātas prezidente un tagad arī jaundibinātā Latvijas Dizaina centra vadītāja.

Fragments no intervijas, kas publicēta 22. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Ceļu satiksmes negadījumi ar cietušajiem visvairāk notiek piektdienās, liecina Valsts policijas dati.

Savukārt AAS Balta statistika par KASKO liecina, ka pirmdienās nelaimes gadījumi ar auto notikuši visbiežāk.

To apstiprina arī Baltas māsas kompānijas Lietuvā Lietuvos Draudimas dati, liecinot, ka lietuviešiem neveiksmīgākās dienas ir tieši piektdienas, kā arī brīvdienas nedēļas nogalē.

Pēc AAS Balta datiem, kopš 2011.gada līdz šī gada maijam vērojama tendence, ka Latvijas autovadītāji visbiežāk nelaimes gadījumus izraisa pirmdienās. Apdrošinātāja dati liecina, ka vidēji 18% no visiem pieteiktajiem nelaimes gadījumiem notiek pirmdienās, kamēr 15% - piektdienās, bet sestdienās notikuši 9% no visiem negadījumiem.

Par spīti kolektīvās iepirkšanās portālu popularitātes norietam viens no pēdējiem mohikāņiem šajā nišā, SIA Draugiem paspārnē esošā platforma Pērkam Kopā, uzrāda vērā ņemamus darbības rādītājus

Pērkam Kopā starta šāviens tirgū bija 2010. gadā, kad šāds pakalpojums tika aizgūts no ASV un ar lielu joni iedzīvojās Latvijā, kur sākuma periodā bija vērojama teju vai masu psihoze, jo iespēja iegādāties preces un pakalpojumus ar atlaidi vilinoša šķita daudziem. Karstākais periods, kad tirgū darbojās līdz 40 lielāku un mazāku kolektīvās iepirkšanās portālu, bija 2014. gads, bet tad kā kāršu namiņš daudziem no tiem bizness izkūpēja gaisā tikpat ātri, kā tas bija sācies. Tas vien apliecināja to, ka daudzi bija ātras naudas kārotāji, tomēr, lai strādātu šajā nišā, ir daudz darba jāiegulda, it īpaši klientu servisā. Paralēli tapa salīdzināšanas servisi, kas apvienoja vienā katalogā visu kolektīvo portālu akcijas piedāvājumus. Tie arī bija diezgan iecienīti pircēju vidū, un visi mazie un lielie kolektīvās iepirkšanās portāli tos izmantoja.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild laikraksta Dienas Bizness un portāla db.lv galvenā redaktore Līva Melbārzde. Dienas Bizness ir vienīgais speciāli uzņēmējdarbībai un ekonomikai veltītais laikraksts Latvijā. Šā gada 13. aprīlī būs pagājuši 24 gadi kopš laikraksta Dienas Bizness pirmā numura iznākšanas. Dienas Biznesa vērtīgākais aktīvs ir profesionāli, konkrētās tautsaimniecības nozarēs specializējušies žurnālisti ar pieredzi, kas tiek rūpīgi veidota vairāku gadu garumā.

- Kāpēc jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Kad pirms teju desmit gadiem sapratu, ka savā profesionālajā dzīvē vēlos kaut ko mainīt, es uzdevu sev jautājumu, ko man patiešām patiktu darīt. Atbilde bija- rakstīt. No vairākiem izdevumiem, kas tobrīd meklēja reportierus, izvēlējos Dienas Biznesu, jo, aizejot uz pārrunām, man momentā bija sajūta- jā, šī no visiem aspektiem ir tā darbavieta, kurā es vēlos strādāt. Nozīme bija arī tam, ka šī laikraksta profils ir saistīts ar ekonomiku un biznesu, kas bija jomas, kurās biju darbojusies arī pirms tam.