Likumi

Dienas tēma: Tiesiskā paļāvība likumdevēju dzirnavās

Māris Ķirsons, 21.01.2016

Jaunākais izdevums

Ikgadējās normatīvu izmaiņas uzjunda jautājumu par tiesisko paļāvību Latvijā, jo darbība ilgtermiņā vairs nav plānojama; bieži vien jaunas normas tiek ieviestas, kaut arī esošās nemaz pilnā bardzības apmērā netiek piemērotas

Tādu ainu rāda Tiesību zinātņu pētniecības institūta sadarbībā ar Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti un Dienas Biznesu rīkotā apaļā galda diskusija zinātniskās konferences «Valsts konsekvence tiesiskās paļāvības un tiesiskās drošības principu ievērošanā» priekšvakarā.

Nenoliedzami, ka jautājums par tiesisko paļāvību vienmēr ir bijis aktuāls, taču tas ir jāskata kopā ar tiesisko drošību un stabilitāti. Normatīvu jaunrade, kas apdraud tiesisko paļāvību, bieži vien tiek motivēta ar tiesisko drošību, tomēr tiesību eksperti uzskata, ka daudz biežāk tas notiek, parlamentāriešiem atsaucoties uz sabiedrības vēlmi pēc bargākiem sodiem, un tiek izmantota savas atpazīstamības un reitingu uzskrūvēšanai, nevis reālai vajadzībai. Tiesisko paļāvību daudz vairāk grauj sasteigti, nepārdomāti priekšlikumi un to piemērošanu kontrolējošo iestāžu prakses maiņa, pat bez jebkādiem normatīvu grozījumiem.

«Mūsdienu mainīgajā pasaulē jautājums par tiesisko paļāvību daudzās jomās nevar tikt skatīts tikai caur prizmu, kad personai ir tiesības paļauties uz tiem nosacījumiem, kādi tajā brīdī ir spēkā, un personas tiesības netiks ierobežotas,» skaidro Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore Kristīne Strada-Rozenberga. Viņa norāda, ka bieži vien plašākā kontekstā tas ir jautājums par tiesisko stabilitāti un drošību. «Tiesiskās paļāvības, noteiktības un drošības principi nav arguments, kas deputātiem liegtu veikt izmaiņas normatīvajos aktos, bet daudz lielāku risku rada pieņemto normu brīva interpretācija. Piemēram, vairākas iestādes izdod tā dēvētās piemērošanas vadlīnijas. Tas nav slikti, taču tieši atšķirīga normu interpretācija rada tiesiskās paļāvības vakuumu par to, kā tad īsti rīkoties, lai nepārkāptu likuma prasības,» vēl vienu aspektu min zvērināts advokāts Jānis Kārkliņš. Viņaprāt, šāda interpretācijas brīvība ir īpaši bīstama tajās jomās, kuras uzliek pienākumu rīkoties. «Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ko drīkst un ko nedrīkst, piemēram, konkurences tiesībās, kas noved pie nevajadzīgiem tiesu procesiem,» stāsta J. Kārkliņš. Viņaprāt, ir jāsaprot, ka visi vēlas tiesisko drošību un noteiktību, jo sistēma, kura nemitīgi dzīvo pārmaiņās, nav uzskatāma par drošu un investīcijām labvēlīgu.

Visu rakstu Tiesiskā paļāvība likumdevēju dzirnavās lasiet 21. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Ikvienam uzņēmējam ir jābūt gatavam sevi juridiski aizsargāt

Sandris Točs, speciāli DB, 03.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izpratne par tiesisko paļāvību ir priekšnoteikums jebkura uzņēmēja sekmīgai ilgtermiņa darbībai biznesā. Šajos «turbulentajos» laikos, kuros esam pieredzējuši un vēl pieredzēsim neskaitāmas tiesiskā regulējuma maiņas, ikvienam uzņēmējam ir jābūt gatavam sevi juridiski aizsargāt

To intervijā saka juridisko zinātņu doktors, Biznesa augstskolas Turība docents un AS Latvijas Gāze (LG) Juridiskā departamenta vadītāja vietnieks Māris Onževs.

Nesen ir iznākusi grāmata Vispārējie tiesību principi: tiesiskā drošība un tiesiskā paļāvība, esat viens no tās zinātniskajiem līdzautoriem. Kā tiesiskā paļāvība ietekmē uzņēmējdarbību?

Zināšanas un izpratne par tiesisko paļāvību ir priekšnoteikums jebkura uzņēmēja sekmīgai ilgtermiņa darbībai biznesā. Šajos «turbulentajos» laikos, kuros esam pieredzējuši un vēl pieredzēsim neskaitāmas tiesiskā regulējuma maiņas, ikvienam uzņēmējam ir jāzina, kā sevi juridiski pasargāt. Un tas būtu jādara jau laicīgi – kad vēl tikai gaisā virmo idejas par jaunu regulējumu, iestāžu prakses maiņu u.tml, bet vēl pirms ir noticis potenciālais tiesiskās paļāvības aizskārums. Varbūt skan teorētiski, bet atbilstošām zināšanām par tiesisko paļāvību ir milzīga nozīme, lai pasargātu savu biznesu, savu peļņu un savu īpašumu. Tomēr tas, ko es redzu gan kā akadēmiķis, kurš doktorantūras ietvaros padziļināti pētījis tiesisko paļāvību, gan arī kā juridiskais praktiķis, nereti tiesiskās paļāvības princips tiek piesaukts bez juridiska seguma. Tiesiskā paļāvība jau ir kļuvusi par tādu kā modes lietu jeb «zīmolu», uz kuru katra sevi cienoša persona, gadījumā, ja viņu negatīvi ietekmē kādas likumdošanas izmaiņas, mēģina atsaukties, paziņojot, ka tās tiesiskā paļāvība ir aizskarta. Iespējams, tādēļ rodas arī situācijas, ka gadījumos, kuros tiesiskā paļāvība tik tiešām būtu jāaizsargā, neviens vairs tam uzmanību nepievērš, līdzīgi kā, piemēram, LG tirgus atvēršanas laikā. Ja simts reizes kāds sauks, ka deg, deg, taču tie būs viltus izsaukumi, nākamajā reizē, kad patiešām degs, tad vairs neviens dzēst neskries.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no Latvijas lielākajiem cūkaudzētājiem SIA «Miķelāni bekons» šoruden ir nodevis ekspluatācijā savas dzirnavas un barības ražotni Jēkabpils cūkkopības kompleksā «Miķelāni», samazinot ražošanas izmaksas un uzsākot barības ražošanu uz vietas kompleksā, informē tā pārstāvji.

«Cūkkopībā barība vienmēr rada lielākās izmaksas – aptuveni 50% apmērā no kopējiem izdevumiem. Mēnesī patērējam ap 1500 tonnām graudu. Kamēr barību neražojām uz vietas, bet pirkām gatavu, mēs krietni pārmaksājām,» stāsta SIA «Miķelāni bekons» valdes priekšsēdētājs Ilvars Strazdiņš.

«Savu dzirnavu izveide bija viens no lielākajiem projektiem, ko uzsākām pērn. Ražotni uzbūvējām par saviem līdzekļiem. Jaunās dzirnavas nodrošina darbu 3 cilvēkiem. Šobrīd, kad dzirnavas nodotas ekspluatācijā, barības ražošanu «Miķelānu» cūkām veicam jaunajā barības ražotnē pašu spēkiem no vietējiem graudiem un zirņiem – ne tikai ietaupām, bet arī uzraugām un kontrolējam procesu,» viņš papildina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

ExpressCredit: Kādas tieši problēmas nozarē tiks atrisinātas, ja 30 dienu aizdevums drīkstēs būt līdz 215 eiro?

Db.lv, 14.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodienas Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lēmumu atbalstīt Finanšu ministrijas priekšlikumus grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā vērtējams ļoti negatīvi, portālam komentēja SIA «ExpressCredit» valdes loceklis Didzis Ādmīdiņš.

«Pirmkārt, šādiem priekšlikumiem nebūtu jābūt FM kompetencē. Ministrijai jārūpējas par valsts finanšu sistēmu, nevis atsevišķu nozaru dziļi specifisku jautājumu komentēšanu un vēl priekšlikumu sniegšanu. Otrkārt, vai FM veikusi makroekonomisko analīzi, kādas sekas atstās šādi ierobežojumi? Vai ir veikta analīze, cik daudz personu šāds lēmums ietekmēs, kā tas ietekmēs finanšu sistēmu, kāds būs nodokļu negatīvais efekts un multiplikatora efekti? Cik daudz darba vietas tiks zaudētas u.tml.,» retoriski vaicā nozares pārstāvis.

Treškārt, pēc viņa domām, vēlme ierobežot nozari pēc būtības ir nepareiza. Ja pastāv kādas problēmas nozarē, tad būtu jāizpēta, kas ir šīs problēmas. «Kādas tieši problēmas mēs risināsim, ja 30 dienu aizdevums drīkstēs sasniegt tikai 215 eiro? Kādas tieši problēmas mēs atrisināsim, ja aizdevumu varēs pagarināt tieši tikai 2 reizes. Kādai personai 215 eiro varētu būt ekvivalents personas mēneša ienākumiem, turpretim, citam tas būs 5 vai 10% no mēneša ienākumiem. Vai ir racionāli šādi limitēt aizdevuma summu?,» vaicā ExpressCredit valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kreditori ABLV bankas likvidatoru skrūvspīlēs

Zvērināti advokāti Daiga Siliņa un Rihards Niedra, ZAB Davidsons un partneri, 19.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš ABLV Bankas pašlikvidācijas procedūras uzsākšanas 2018. gadā skaidrību ir ieguvuši tikai pirmās kārtas kreditori, kuriem bankas kontā nebija vairāk par 100 000 eiro un kuriem izmaksāta valsts garantētā atlīdzība. Pārējie kreditori, kuriem naudas līdzekļi kontā pārsniedza 100 000 eiro, joprojām ir neziņā par to, kad atgūs savu naudu, ja vispār to atgūs, jo ABLV bankas likvidatori noteikuši kreditoriem nepārskatāmas procedūras. Līdz šim kreditoriem tika uzspiesti šaubīgi likvidācijas noteikumi un pieprasītas detalizētas atskaites par visiem, pat ļoti vēsturiskiem darījumiem, bet pašiem kreditoriem nav atstātas pienācīgas iespējas aizsargāt sevi pret ABLV bankas noteikto lietu kārtību un necaurspīdīgām anti-money laundering (AML) pārbaudes procedūrām. Ir vērts apskatīt dažus piemērus un viedokli no kreditoru skatu punkta, kādi pārkāpumi saskatāmi ABLV bankas likvidācijas noteikumos.

Cik saistoši kreditoriem ir ABLV bankas likvidācijas noteikumi?

ABLV bankas pašlikvidācijas procesa pamatā ir kreditora prasījuma izskatīšanas kārtība, kuras rezultātā naudas līdzekļu izmaksa kreditora prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, pamatojoties uz likvidējamās ABLV banka likvidācijas noteikumos noteikto pārbaudi.

Lai panāktu tieši šādu kreditora prasījuma izskatīšanas kārtību un kreditora piekrišanu pārbaudes veikšanai, ABLV banka saviem kreditoriem izstrādāja īpašu veidlapu, izvietojot to savā tīmekļa vietnē www.ablv.com un nosakot, ka brīvā formā sagatavotajam prasījumam ir jāsatur visa tā informācija, ko satur veidlapa. Šajā īpašajā veidlapā tika iekļauts apliecinājums, ka parakstot pieteikumu, kreditors piekrīt likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Rožmalas: Vēlamies panākt, lai tūristi izbrauc ārpus Rīgas

Žanete Hāka, 05.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atpūtas komplekss Rožmalas aizvadījis sezonu, un kompleksa īpašnieki ir apņēmības pilni nākotnē paplašināt piedāvāto pakalpojumu klāstu, tādējādi piesaistot vēl vairāk apmeklētāju, stāsta atpūtas kompleksa mārketinga direktore Ilze Djačuka.

Rožmalas atrodas Ceraukstē, aptuveni 5 km no Bauskas centra, un pēdējo gadu laikā strādā, lai aizvien vairāk tūristu uzzinātu par atpūtas kompleksu, kura teritorijā atrodas ne tikai viesnīca, bet arī senas dzirnavas.

“Mēs ļoti vēlamies, lai Rīga iznāk uz laukiem, jo arī ārpus Rīgas ir daudz objektu, ko apmeklēt. Pēdējo gadu laikā šāda tendence ir vērojama - tiesa gan, varbūt tas notiek salīdzinoši lēnām, taču izteikti. Reģionos ir pieejami daudz un dažādi produkti, daudzi tūrisma objektu veidotāji ir ļoti inovatīvi, un var tikai apbrīnot cilvēku izdomu, tādēļ cerams, ka arī tūristi aizvien vairāk tos novērtēs un augs reģionu popularitāte” viņa piebilst.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 11. aprīlī, Latvijas Banka izlaidīs latviešu dzejnieka, prozaiķa un politiķa Kārļa Skalbes (1879–1945) daiļradei veltītu sudraba kolekcijas monētu «Kaķīša dzirnavas».

Kolekcijas monētas «Kaķīša dzirnavas» grafiskā dizaina autore ir Elīna Brasliņa, bet plastisko veidojumu darinājusi Ligita Franckeviča. Šī ir jaunās un talantīgās mākslinieces E. Brasliņas debija monētu mākslā. Plašākai sabiedrībai viņa ir pazīstama kā grāmatu ilustratore (izdots jau vairāk nekā 20 bērnu grāmatu ar E. Brasliņas ilustrācijām, t.sk. grāmatu sērija «Mākslas detektīvi»), un nupat uz kinoteātru ekrāniem parādījusies arī pirmā viņas animētā filma «Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi».

Jauno monētu no 11. aprīļa plkst. 8.30 varēs iegādāties Latvijas Bankas kolekcijas monētu un citu numismātikas produktu iegādes vietnē un Latvijas Bankas kasēs. Monētas cena būs 46 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Turpinās reģistrācija trešajam Baltic Financial & Regulatory Summit – FinReg 2019

DB, 03.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada 24. maijā Tallinā, Igaunijas Filmu muzejā norisināsies trešais Baltic Financial & Regulatory Summit – FinReg 2019.

FinReg jau kļuvis par atpazīstamu Baltijas mēroga tikšanās un zināšanu apmaiņas platformu finanšu nozares profesionāļiem, ko sadarbībā ar Latvijas Finanšu nozares asociāciju, Igaunijas finanšu nozares klasteri Finance Estonia, Igaunijas Banku asociāciju un vadošajiem Igaunijas un Latvijas biznesa laikrakstiem Äripäev un Dienas Bizness organizē COBALT.

Pēc veiksmīgi aizvadītajiem finanšu nozares forumiem 2017. gadā Rīgā un 2018. gadā Viļņā FinReg atgriežas, lai turpinātu diskusiju par aktuālākajiem jautājumiem un izaicinājumiem Eiropas un Baltijas reģiona finanšu nozares tiesiskajā regulējumā un praksē.

«Finanšu nozares transformācija ir radījusi jaunas, vērtīgas iespējas gan klientiem, gan tirgus dalībniekiem. Jauno tehnoloģiju izmantošana aizsteidzas priekšā likumdevēju un regulatoru reakcijai. Tehnoloģiju attīstība rada izaicinājumus un atšķirības dažādu valstu uzraudzības un tiesiskā regulējuma sistēmās. Turklāt atšķirīgas pieejas vērojamas arī viena reģiona ietvaros, piemēram, Baltijā, līdz ar to FinReg redzam kā vienu no platformām, kur kopīgi apmainīties ar pieredzi un idejām, analizētu konkrētus aktuālus gadījumus un izdarītu secinājumus un paustu prognozes,» komentē Lauris Liepa, zvērinātu advokātu biroja COBALT vadošais partneris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Uzņēmēji vairs nevar atgūt parādus Covid-19 laikā?!

Jurijs Ņikuļcovs, Rīgas šķīrējtiesas pamatlicējs un priekšsēdētājs, 22.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji vairs nevar atgūt parādus Covid-19 laikā?! Ir ieviesta obligātā brīdinājuma kārtība?! Ko nozīmē 60 dienas?!

Vai Covid-19 laikā ir iespējams vērsties ar prasību tiesā un atgūt parādus?

Vai kreditoram šajā situācijā ir obligāti jāsūta brīdinājums parādniekam un jādod viņam 60 dienas atbildes sniegšanai pirms vēršanās valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Vai ir jāgaida parādnieka atbilde uz kreditora brīdinājumu (60 dienas) pirms prasības iesniegšanas valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Gūzmu zvanu un vēstuļu ar vieniem un tiem pašiem jautājumiem katru dienu saņem valsts tiesas un šķīrējtiesas.

Jautājumi ir aktuāli, tāpēc Rīgas šķīrējtiesa nolēma sagatavot viedokli par šo tēmu, lai uzņēmēji būtu informēti.

Viss minētais satraukums un jautājumi radās pēc likuma stāšanās spēkā - "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību". Proti, likuma 16. panta 5. punktā ir noteikts:

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sanda Liepiņa: Jebkura neskaidrība finanšu nozarē vienmēr rada pārmērīgu atteikšanos!

Jānis Goldbergs, 05.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Te ir cēloņu un seku jautājums. Bija izveidojusies situācija, kad jāreaģē visas nozares interešu vārdā

Pāris gados no finanšu nozares pagaisuši miljardiem eiro, izdomāts, kā būt tīkamiem starptautiskajai sabiedrībai, valsts radījusi kaudzēm normatīvu, kas regulē tieši finanšu nozares darbību, bet kulisēs ironizē par to, ka Finanšu nozares asociācija (Asociācija) no biedru aizstāvja kļuvusi par ierobežotāju, tādēļ Dienas Bizness aicināja uz sarunu Asociācijas vadītāju Sandu Liepiņu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 5. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Pēdējie divi gadi Finanšu nozares asociācijas dzīvē ir bijuši saspringti. Ir bijis FinCEN paziņojums, Moneyval vērtējumi, OECD ieteikumi, un tie attiecas tieši uz finanšu nozari Latvijā. Ko esat darījuši? Kas paveikts un ar kādu mērķi?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

1000+ eiro pensija? Aug optimisms, rīcība atpaliek

Kristaps Kopštāls, Swedbank Apdrošināšanas un investīciju jomas vadītājs, 25.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugošs optimisms, kas ne vienmēr ir pamatots ar adekvātu un atbilstošu rīcību, – šādi var raksturot Latvijas iedzīvotāju noskaņojumu par savu finanšu stabilitāti nākotnē un gatavību kaut ko darīt savā labā.

Pētījums par iedzīvotāju attieksmi pret vecumdienām un apņēmību savlaicīgi veidot uzkrājumus atklāj, ka pagājušā gada laikā cilvēki par savu nākotni kļuvuši krietni optimistiskāki. Trešdaļa aptaujāto ir pārliecināti, ka viņu vecumdienas būs sociāli aktīvas un piepildītas. Gada laikā optimisma īpatsvars ir pieaudzis par 10 procentpunktiem, kā arī ir samazinājies to cilvēku skaits, kuri «pensijas jautājumu» gadu no gada atliek uz vēlāku laiku. Saglabājas salīdzinoši augsta neuzticība valsts pensiju sistēmai – teju piektdaļa aptaujāto gatavojas strādāt arī vecumdienās, jo apzinās, ka būs vajadzīgi papildu ienākumi.

Pētījums atklāj savdabīgu uztveres «šķēri» – no vienas puses, cilvēki sagaida, ka pensijas vecumā varēs nodoties aktīvai un piepildītai dzīvei, taču ne vienmēr sasaista šīs ieceres ar savām finansiālajām iespējām. Optimisms aug, bet adekvātas rīcības, lai to piepildītu, nav. Uzdodot tiešus jautājumus par to, vai pensijas vecumā būs jāturpina strādāt, cilvēkiem nākas abus minētos jautājumus sasaistīt, un atklājas - jo tuvāk nāk pensijas gadi, jo vairāk sarūk optimisms par savām iespējām. Ja jaunieši vecumdienās plāno pelnīti atpūsties (tā domā vidēji trešdaļa), tad vecāka gadagājuma cilvēki turpinātu strādāt, jo būs nepieciešami papildu ienākumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Dronu joma var ienest valstij miljardu

Egons Mudulis, 05.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šādu ražojumu un sniegto pakalpojumu apjomu nozare varētu sasniegt līdz 2027. gadam.

Tādas prognozes par jomas attīstību nākotnē izteica Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars Latvijas aviācijas domnīcas otrajās brokastīs, kur iesaistītās puses – dronu ražotāji, pakalpojumu sniedzēji, klienti un valsts atbildīgās institūcijas ‒ diskutēja par tālvadības gaisa kuģu (TGK) pakalpojumiem un to ražošanu. DB jau rakstījis, ka šī gada maijā Starptautiskā Rīgas Aviācijas foruma 2018 ietvaros LAA un Satiksmes ministrija (SM) parakstīja sadarbības memorandu, kas paredz nozares un valsts pārvaldes ciešāku sadarbību aviācijas ilgtspējīgai attīstībai, tostarp izstrādājot Latvijas aviācijas ilgtermiņa attīstības stratēģiju 2019.‒2025. g. To paredzēts prezentēt aviācijas forumā nākamgad jūnijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Biznesa vieta: Dzirnavu ielas posms klusajā centrā

Elīna Pankovska, 14.12.2018

Kafejnīcas arbOOz īpašniece un restorāna Mr. Fox līdzīpašniece Karīna Krasovicka saredz lielu potenciālu Dzirnavu ielai un kaimiņus neuztver kā konkurentus

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzirnavu ielas posmā no Antonijas līdz Krišjāņa Valdemāra ielai Rīgā rosība valda gan no rītiem, gan pusdienlaikā, gan arī vakara stundās.

Vēl 18. gadsimtā vietā, kur Dzirnavu iela krustojas ar Krišjāņa Barona ielu, bijis dīķis, kura krastā atradās dzirnavas. Tieši šo dzirnavu dēļ iela tikusi pie sava vārda, kuru tā nes vēl šodien. Dzirnavu iela ir viena no nedaudzajām pilsētas centra ielām, kurai nav nācies piedzīvot pārāk biežas vārda maiņas. Politiski neitrālās dzirnavas par labām atzina gan cariskā valdība, gan pirmskara laika pilsētas valde, gan arī padomju vara. Izņēmums bija vien vācu okupācija, kuras laikā to uz diviem gadiem pārdēvēja par Vāgnera ielu jeb Wagnerstrasse, liecina Rīgas pašvaldības sniegtā informācija. Dzirnavu iela sākas pie krustojuma ar Pulkveža Brieža ielu, un posms līdz pat Antonijas ielai nav stipri apdzīvots, raugoties no uzņēmējdarbības skatu punkta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Motofavorīts valdes priekšsēdētāju Gati Panavu

Lelde Petrāne, 22.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Motofavorīts valdes priekšsēdētājs Gatis Panavs. Motofavorīts ir viens no vecākajiem moto veikaliem Latvijā. Tas pārstāv zīmolus Vespa un Harley-Davidson.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Tāpēc, ka tas ir mans un mūsu darbinieku dzīves stils.

Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Iepriecina, ka katru gadu nozare pēc krīzes aug, nedaudz bet aug, daudzi uzņēmumi ir sapratuši motociklu, kvadraciklu un sniega motociklu priekšrocību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tiesiskās paļāvības sardzē līdzās tiesai grib analītisko dienestu

Māris Ķirsons, 10.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiesiskā paļāvība konfrontē ar tiesisko drošību, konfrontācijas saknes meklējamas normatīvu baltajos caurumos, nekonsekventā piemērošanā, politiķu solījumos, kuru izpilde nav īstenojama; risinājums – konsekventa tiesu prakse un analītiskais dienests Saeimā

Tādu ainu rāda Tiesību zinātņu pētniecības institūta sadarbībā ar Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti un laikrakstu Dienas Bizness rīkotā diskusija zinātniskajā konferencē «Valsts konsekvence tiesiskās paļāvības un tiesiskās drošības principu ievērošanā».

«Latvijā ir jauna demokrātija ar ierobežotu politiķu apjomu, turklāt ir lielas sabiedrības un uzņēmēju gaidas, bet politiķiem ir ļoti maz, ko zaudēt tiesiskās drošības principa un paļāvības nekopšanā,» secina Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis. Viņaprāt, bez Saeimas Analītiskā dienesta ir vajadzīga arī kvalitatīva, pastāvīga diskusija par ieviešamajām normām, skaidra vīzija par to ieviešanas termiņiem, lai izbēgtu no ieilgušā krīzes režīma, kas apgrūtina ilgtspējīgu, drošu tiesisko vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Jaunpils ūdensdzirnavas atkal pieejamas apmeklētājiem

Monta Glumane, 28.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunpils ūdensdzirnavu durvis vairākus gadus apmeklētājiem bija slēgtas, bet nu būs atvērtas gan individuālajiem, gan grupās ceļojošiem, informē Jaunpils novada dome.

Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja Jaunpils novada domes Attīstības nodaļas vadītāja Vija Zīverte, 2016.gadā īpašumu Jaunpils novada dome atpirka no īpašniekiem, kuri to bija atguvuši pēc valsts neatkarības pasludināšanas, taču neattīstīja. Ņemot vērā, ka īpašums atrodas Jaunpils kultūrvēsturiskajā centrā, dzirnavu iekārtas ir saglabājušās labā stāvoklī, saredzētas iespējas papildināt Jaunpils tūrisma piedāvājumu.

Vienlaikus sākās projekta sagatavošana «Interreg» programmā Industriālā mantojuma iekļaušanai tūrisma attīstībā. Ar šī projekta palīdzību, kopumā 30 000 eiro, Jaunpils novada dome paredzēja uzsākt šī objekta «iedzīvināšanu» tūrisma piedāvājumā. Projekta ietvaros dzirnavās tika veikts starpstāvu pārsegumu un grīdas remonts, dzirnavu iekārtu atjaunošanas darbi, izgatavots interaktīvais stends, kurā izveidota gan spēle «Kā darbojas dzirnavas», gan materiāli par dzirnavu vēsturisko attīstību, izgatavots āra informatīvais stends, kā arī informatīvās norādes un apraksti par dzirnavu iekārtām, kā arī iegādāts aprīkojums tūrisma piedāvājuma dažādošanai – mēbeles, nojumes, apgaismojums, trauki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kriminālprocess politikā ir vecs kā pasaule

Sandris Točs, speciāli DB, 21.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā dēvētās «oligarhu lietas» uzsākšana 2011.gada maijā bija iemesls ziņu speciālizlaidumiem dienas vidū, bet kriminālprocesa izbeigšanas dienā 2016.gada decembrī KNAB neizplatīja pat preses relīzi. Vai kriminālprocesa izmantošana politikā ir savienojama ar tiesiskas valsts būtību, intervijā stāsta zvērināts advokāts Egons Rusanovs.

Fragments no intervijas

Vai pieļaujams kriminālprocesu izmantot kā ieroci politikas veidošanai, kā tas notika ar tā dēvēto «oligarhu lietu», ar kuru pamatoja Saeimas atlaišanu, bet kura tagad vispār ir izbeigta, atzīstot, ka nekas nav noticis?

Kriminālprocess kā atmaskošanas un sodīšanas procedūra par aizliegto ir valsts varas instruments. Turklāt vecs kā pati pasaule. Vismaz tā uzskata nopietni tiesību vēsturnieki. Tas tā bijis vienmēr, ir un arī, jādomā, būs. Tas ir jāsaprot un jāpieņem. Taču tas nozīmē arī to, ja mēs dzīvojam tiesiskā valstī, tad mums vismaz jācenšas, lai kriminālprocess tiktu izmantots tiem mērķiem, kam tas ir paredzēts, nevis politisko vēlmju un citu kaislību apmierināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Uzņēmēju novēlējums Ziemassvētkos: Enerģija vairo enerģiju

Sagatavojusi Linda Zalāne, 26.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness turpina iesākto tradīciju, pirms Ziemassvētkiem aicinot dažādu nozaru uzņēmējus radoši izpausties. Šajā gadā kopā tika tapinātas apsveikumu kartītes, uz kurām krāsu karuselis nonāca, nevis izmantojot otu, bet gan pirkstus.

Līga Uzkalne, Vestabalt nekustamie īpašumi valdes locekle:

«Vēlu Latvijai izaugsmi ilgtermiņā, lēmumus, kas pieņemti ar ilgtermiņa redzējumu un skaidru vīziju, kurp ejam. Lai no valdības uz valdību ik reizi kardināli nemainītos uzstādījumi un redzējums. Lai ir tiesiskā paļāvība un skaidrība par nodokļu, juridisko un tiesisko vidi, kurā strādājam. Lai politiķi gribētu iedziļināties problēmjautājumos un tos risināt pēc būtības un nepieņemt lēmumus, vadoties no politiskajiem uzstādījumiem.Latvijai vēlu arī labestību un līdzcietību starp cilvēkiem. Lai Latvija būtu tik pārtikusi un perspektīva, ka arī visgaišākie prāti paliktu dzimtenē un viņiem būtu te iespējas izmantot intelektuālo un darba potenciālu. Ir patiesi bēdīgi redzēt, kā aizbrauc tie, kas šeit skolojušies un to vietā brauc darba spēks no mazattīstītajām valstīm. Mūsu dzimtā latvietība ir ieaudzināta, mūs šeit tur dziļas saknes un arī es savos bērnos audzinu apziņu, ka viņu dzimtene ir Latvija. Vēlētos, lai Latvijā ir tāda vide, ka cilvēkiem gribētos šeit būt un kaut ko skaistu radīt. Priecātos, ja mēs iemācītos un gribētu vairāk sadarboties, jo tajā ir liels spēks. Vēlēt labu pat konkurentam, jo veselīga konkurence ir laba augsne attīstībai. Lai mums izdodas kļūt bagātākiem, nevis otru iznīcinot, bet strādājot pēc principa 1+1=3. Ja kaut ko darīt, tad no sirds. Degt par ideju, iesāktu projektu. Nepadoties un neapstāties grūtību priekšā. Savukārt sev es jaunajā gadā vēlētu apjaust, ka nav visu laiku jāstrādā, jārikšo un jādarbojas, lai justos piepildīta. Vēlos iemācīties gūt baudu, esot klusumā, lai, cik biedējošs tas sākotnēji varētu šķist. Vēlos atrast vairāk laiku sev un uzlādēties tieši ar vientulības enerģiju, lai pēc tam spētu iedvesmot, vadīt uzņēmumu un dot mīlestību savai ģimenei. Šis gads ir bijis intensīvāks, izaicinošāks, enerģiju un smadzeņu kapacitāti ļoti prasošs, ir sākti vairāki jauni projekti un tagad gaidot svētkus gribas sajust mieru. Kaut uz brīdi. Lai svētīgi un gaiši Jums svētki!».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja, tuvojoties otrdien parlamentā gaidāmajam izšķirošajam balsojumam, pirmdien mudinās likumdevējus apstiprināt «Breksita» vienošanos, brīdinot - pretējā gadījumā jārēķinās ar risku, ka «Breksits» nenotiks.

Likumdevējiem ir pienākums īstenot 2016.gada referenduma rezultātus par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), uzrunājot strādniekus fabrikā Stokā pie Trentas, kas atrodas «Breksita» atbalstītāju reģionā, sacīs premjere.

«Ja vairākums būtu atbalstījis palikšanu, Apvienotā Karaliste turpinātu būt ES dalībvalsts,» teikts runas fragmentos, kas medijiem nodoti vēl pirms premjeres uzstāšanās.

«Nav šaubu, ka turpinātos arī domstarpības, bet vairums cilvēku neiestātos par to, ka mums par spīti balsojumam par labu palikšanai ES būtu jāpamet vai ka pie šī jautājuma būtu jāatgriežas vēl vienā referendumā,» gatavojas uzsvērt premjere.

Neraugoties uz Mejas brīdinājumiem, tiek prognozēts, ka otrdien premjeri parlamentā gaida sakāve, tā kā viņas likumprojekts nav populārs nedz «Breksita» atbalstītāju, nedz pretinieku likumdevēju rindās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas parlaments trešdien sāks balsot par alternatīvām premjerministres Terēzas Mejas panāktajam Brexit līgumam.

Parlamenta deputāti pirmdien nobalsoja par kontroles pārņemšanu pār Brexit turpmākās stratēģijas noteikšanu, lai gan likumdevēju starpā joprojām valda šķietami nepārvaramas domstarpības par to, kā būtu īstenojama izstāšanās no Eiropas Savienības (ES), par ko 2016.gada referendumā nobalsoja 52% britu.

Paredzēts, ka debates pirms tā dēvētajiem indikatīvajiem balsojumiem sāksies plkst.14 (plkst.16 pēc Latvijas laika), bet balsošana notiks trešdienas vakarā.

Starp iespējamajiem scenārijiem, par kuriem balsos Lielbritānijas parlaments, domājams, būs atkārtota Brexit referenduma sarīkošana un tādas Brexit vienošanās noslēgšana, kas paredzētu daudz ciešāku saišu saglabāšanu ar ES, nekā paredz Mejas panāktā vienošanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas krītas, turpinoties strupceļam sarunās par ASV stimulu paketi

LETA--AFP, 14.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Eiropā un lielākoties arī ASV ceturtdien kritās, jo strupceļš ASV likumdevēju sarunās par jaunu ASV ekonomikas stimulu paketi ietekmēja investoru noskaņojumu vairāk nekā negaidīti labi ASV nodarbinātības dati.

Bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits ASV pagājušajā nedēļā sarucis par 228 000, tādējādi otro nedēļu pēc kārtas reģistrēts kritums, liecina valsts Nodarbinātības ministrijas apkopotie dati.

Pieprasījumu skaits ASV pagājušajā nedēļā samazinājies līdz 963 000 salīdzinājumā ar iepriekšējās nedēļas koriģētajiem datiem 1,191 miljona apmērā. Analītiķi bija prognozējuši, ka bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits pagājušajā nedēļā samazināsies līdz 1,12 miljoniem, salīdzinot ar iepriekšējās nedēļās sākotnēji lēstajiem 1,186 miljoniem.

ASV likumdevēju sarunas par stimulu paketi tika apturētas bez vienošanās, Senātam dodoties vasaras brīvdienās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tautsaimniecības padome atbalsta plānu uzņēmējdarbības vides uzlabošanai

Žanete Hāka, 14.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 13.aprīlī, Ekonomikas ministrija iepazīstināja Tautsaimniecības padomi ar pasākumiem, kurus plānots iekļaut Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānā 2016. - 2018. gadam, informē ministrija.

Tautsaimniecības padome atbalstīja ministrijas piedāvājumu, uzsverot, ka Uzņēmējdarbības plānā jāiekļauj pasākumi, kuri paredz noteiktu principu ievērošanu.

«Lai panāktu straujāku valsts ekonomikas izaugsmi vidējā termiņā, manās prioritātēs ietilpst kompleksa uzņēmējdarbības vides uzlabošana. Tādēļ esmu gandarīts par sadarbības partneru – uzņēmēju organizāciju, darba devēju un pašvaldību – Tautsaimniecības padomē pausto atbalstu mūsu izveidotajam Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas plānam, kas paredz vairāku pasākumu īstenošanu,» atzina Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: OIK sasējis rokas uz gadiem

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktore, 12.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektrības izmaksu jeb, precīzāk sakot, OIK jautājums pēdējā laikā ir sakūlis lielas putas, un raganu medības notiek ne pa jokam.

Viens gānās uz otru, un īpaši dīvaini izskatās, ka šajās gānīšanās sacīkstēs iesaistās politiķi, kas paši savulaik ir pieņēmuši lēmumus, kuru sekas mēs šodien izjūtam. Iespējams, kādam šķiet, ka politiskā spēka maiņa padara par nebijušiem iepriekš paša sastrādāto un neviens vairs neatceras, kurš nemaz ne tik senā pagātnē izsniedza visvairāk OIK atļauju un kura laikā valsts energouzņēmums tika pie treknajiem jaudas maksājumiem, par kuru atcelšanu tika lemts tikai šogad. Jebkurā gadījumā troksnis šobrīd ir sacelts liels, un kopējā juceklī divdomīgā situācijā ir nonācis pat Valsts prezidents. Ekonomikas ministrs vienu dienu no amata atkāpjas, bet otrā dienā tajā tomēr paliek, valsts energokompānijas meitasuzņēmumā ripo galvas, un dažs lielrūpnieks par tematu OIK ir gatavs tik gari un plaši izteikties, ka apjoma ziņā jau varētu izkonkurēt Augusta Deglava Rīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Ekonomikas ministrijas rīcība – bezatbildības sekas

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktore, 11.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušie ekonomikas ministri Artis Kampars un Daniels Pavļuts savas darbības laikā ir atstājuši tik milzīgu netīro trauku kaudzi, ka pašreizējā valdība ar to acīmredzami netiek galā

Pieņemot Ministru kabineta noteikumu grozījumus, kuru oficiālais, normatīvajos aktos iekļautais uzdevums ir ierobežot atjaunojamo energoresursu pārsubsidāciju, valdība ir pieņēmusi ekonomiski un tiesiski visai absurdu, pilnībā politisku lēmumu. Uz to viņus, iespējams, mudināja izmisums un ideju trūkums, kādā veidā risināt gadiem ilgi ielaisto problēmu ar nosaukumu «atjaunojamie energoresursi».

Tāpat politiķus noteikti spieda energointensīviem rūpnieciskajiem ražotājiem gadiem dotie solījumi samazināt elektroenerģijas cenu, jo cik ilgi tad var «karināt uz ausīm makaronus» par it kā nepieciešamo skaņošanu ar Eiropas Komisiju? Kaut kad uzņēmēji prasa rīcību un, tā kā izpildīt savus solījumus no budžeta līdzekļiem ministri tomēr nebija gatavi, nācās sameklēt vainīgos, kam «piegriezt skābekli», lai parādītu, ka notiek aktīva darbība. Taču patiesībā šīs darbības ir bezgala haotiskas un necaurskatāmas un tām pievērst uzmanību ir vērts arī citu nozaru uzņēmējiem, kam nav nekāda sakara ar atjaunojamiem energoresursiem, jo šodien cietēja ir šī tautsaimniecības nozare, bet rītdien pēc analoģijas tā var būt cita.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Darbs pie nodokļu reformas nedrīkst kavēt jaunus investīciju projektus

Ārvalstu investīciju eksperts Ģirts Greiškalns, 26.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) kopīgi veidotajā pētījumā par investīciju klimata attīstību Latvijā 2016. gadā tika secināts, ka, neskatoties uz virkni uzņēmējdarbības vides trūkumu, puse no aptaujātajiem investoriem plāno turpināt ieguldīt uzņēmējdarbībā Latvijā un palielināt savu investīciju apjomu.

To apstiprina arī mazumtirgotāja RIMI šī gada sākumā paustais paziņojums – uzņēmums plāno investēt 75 miljonus eiro loģistikas centra būvniecībā Latvijā, būtiski paplašinot esošo loģistikas centru Rīgā, A.Deglava ielā. Savukārt Zviedrijas mēbeļu kompānija IKEA nākamā gada augustā plāno atklāt veikalu Latvijā, tā izveidē investējot aptuveni 60 miljonus eiro. Lai šīs vērienīgās investoru ieceres īstenotos, ir nepieciešama prognozējama uzņemējdarbības vide, kas sevī ietver paredzamu nodokļu politiku un mērķtiecīgu valsts attīstības stratēģiju.

Finanšu ministrija pagājušajā nedēļā publiskoja Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2018. – 2021. gadam projektu, kurā paredzētas virkne būtisku nodokļu izmaiņu. Nedomāju, ka jebkādi bukmeikeri, astrologi vai zīlnieki šobrīd spēj prognozēt, kad un kā šis piedāvātās nodokļu politikas pamatnostādnes rezultēsies likumu redakcijās un trijos lasījumos Saeimā izskatītos likumu grozījumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

9.maijā Latvijas Republikas Administratīvā apgabaltiesa atzinusi par prettiesisku 2017.gada 27.februārī pieņemto Konkurences padomes lēmumu «Par pārkāpumu konstatēšanu, tiesiskā pienākuma un naudas soda uzlikšanu» «Rīgas satiksmei» un atcēlusi piemēroto sodu 2,2 miljonu eiro apmērā, informēja uzņēmuma pārstāvis Viktors Zaķis.

«Rīgas satiksme» iepriekš informēja, ka ir pārsūdzējusi Konkurences padomes lēmumu, ar kuru par konkurenci ierobežojošu tika atzīta «Rīgas satiksmes» un «Rīgas mikroautobusu satiksmes» vienošanās, nosakot maksu par paaugstināta servisa pakalpojumu ne zemāku par Rīgas domes noteikto tarifu.

Pārsūdzībā Administratīvajai apgabaltiesai «Rīgas satiksme» norādīja, ka uzskata Konkurences padomes lēmumu un uzlikto sodu par prettiesisku, jo Konkurences padomei nebija tiesību vērtēt konkrēto cenu noteikšanu. Sabiedriskā transporta nozari regulējošās tiesību normas un pasūtījuma līgums par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu uzliek par pienākumu «Rīgas satiksmei» ievērot Rīgas domes noteikto tarifu. Šis pienākums tālāk ir jāievēro arī apakšuzņēmējam, kas iesaistīts pakalpojuma sniegšanas izpildē.

Komentāri

Pievienot komentāru