Izpratne par tiesisko paļāvību ir priekšnoteikums jebkura uzņēmēja sekmīgai ilgtermiņa darbībai biznesā. Šajos «turbulentajos» laikos, kuros esam pieredzējuši un vēl pieredzēsim neskaitāmas tiesiskā regulējuma maiņas, ikvienam uzņēmējam ir jābūt gatavam sevi juridiski aizsargāt

To intervijā saka juridisko zinātņu doktors, Biznesa augstskolas Turība docents un AS Latvijas Gāze (LG) Juridiskā departamenta vadītāja vietnieks Māris Onževs.

Nesen ir iznākusi grāmata Vispārējie tiesību principi: tiesiskā drošība un tiesiskā paļāvība, esat viens no tās zinātniskajiem līdzautoriem. Kā tiesiskā paļāvība ietekmē uzņēmējdarbību?

Zināšanas un izpratne par tiesisko paļāvību ir priekšnoteikums jebkura uzņēmēja sekmīgai ilgtermiņa darbībai biznesā. Šajos «turbulentajos» laikos, kuros esam pieredzējuši un vēl pieredzēsim neskaitāmas tiesiskā regulējuma maiņas, ikvienam uzņēmējam ir jāzina, kā sevi juridiski pasargāt. Un tas būtu jādara jau laicīgi – kad vēl tikai gaisā virmo idejas par jaunu regulējumu, iestāžu prakses maiņu u.tml, bet vēl pirms ir noticis potenciālais tiesiskās paļāvības aizskārums. Varbūt skan teorētiski, bet atbilstošām zināšanām par tiesisko paļāvību ir milzīga nozīme, lai pasargātu savu biznesu, savu peļņu un savu īpašumu. Tomēr tas, ko es redzu gan kā akadēmiķis, kurš doktorantūras ietvaros padziļināti pētījis tiesisko paļāvību, gan arī kā juridiskais praktiķis, nereti tiesiskās paļāvības princips tiek piesaukts bez juridiska seguma. Tiesiskā paļāvība jau ir kļuvusi par tādu kā modes lietu jeb «zīmolu», uz kuru katra sevi cienoša persona, gadījumā, ja viņu negatīvi ietekmē kādas likumdošanas izmaiņas, mēģina atsaukties, paziņojot, ka tās tiesiskā paļāvība ir aizskarta. Iespējams, tādēļ rodas arī situācijas, ka gadījumos, kuros tiesiskā paļāvība tik tiešām būtu jāaizsargā, neviens vairs tam uzmanību nepievērš, līdzīgi kā, piemēram, LG tirgus atvēršanas laikā. Ja simts reizes kāds sauks, ka deg, deg, taču tie būs viltus izsaukumi, nākamajā reizē, kad patiešām degs, tad vairs neviens dzēst neskries.

Lekciju cikls vispārējas sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai, sabiedrības informēšanas un meža īpašnieku izglītošanas un apmācības programmas ietvaros. Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Meža attīstības fondu.

Videolekcija “Meža un zemes resursu apsaimniekošanas sociālekonomiskie aspekti un izmaiņas Eiropas Savienības jaunās vides politikas apstākļos”

Lekcijas datums un vieta: 18.10.2023., Jelgava

Referents: Māris Liopa, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs, LR Zemkopības Ministra padomnieks meža resursu ilgtspējīgas pārvaldības un izmantošanas jautājumos

Lekcijas tēma: Meža un zemes resursu apsaimniekošana aptver neskaitāmas apakšnozares, kurām veiksmīgas apsaimniekošanas gadījumā būtu jāfunkcionē kā vienotam organismam.

Videolekcija “Purvu un kūdras nozīme jaunajā globālajā situācijā”

Laikā, kad ražotāju lielākais fokuss vērsts uz cīņu ar augstās inflācijas radītajām sekām, sūru izaicinājumu piedzīvoja AS Dobeles dzirnavnieks, kura ražotnē jūlija vidū izcēlās ugunsgrēks, uz vairākiem mēnešiem burtiski atstājot dzirnavnieku bez dzirnavām. Pašlaik būtiskākais uzdevums ir atjaunot abu ugunsgrēkā cietušo dzirnavu darbību, kā arī sekmīgi īstenot iesākto graudaugu uzglabāšanas noliktavas jaudu palielināšanu un jaunu veidu makaronu ražošanas uzsākšanu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils. Viņš atzīst, ka ugunsgrēks vienīgajās cieto kviešu dzirnavās visā Baltijā bijis sava veida lakmusa papīrītis, kurš pierādījis, cik ātri uzņēmums spēj reaģēt uz situācijas izmaiņām un pārkārtot savu darbību.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija uzņēmumā pēc ugunsgrēka?

Izaicinoša, jo uzņēmumam bija jāspēj pārorientēties, vienlaikus izpildot visus noslēgtos līgumus par produkcijas piegādi. Ugunsgrēkā cieta gan cieto, gan parasto kviešu dzirnavas, kā rezultātā uzņēmumam nācās meklēt risinājumus, kā aizvietot šo saimnieciskajai darbībai būtisko mezglu. Proti, ugunsgrēkā cietušās cieto kviešu dzirnavas ir vienīgās visā Baltijā, tāpēc risinājums bija panākt vienošanos ar sadarbības partneriem Vācijā par nepieciešamo miltu piegādēm. Tas izdevās, un pašlaik cieto kviešu milti tiek importēti un piegādāti gan to industriālajiem patērētājiem — pārtikas ražotājiem, gan arī izmantoti Dobeles dzirnavnieka pastas ražošanai. Līdzīgs risinājums tika īstenots arī attiecībā uz parasto miltu piegādēm, tikai atšķirībā no cieto kviešu miltiem tos piegādā Dobeles dzirnavnieka meitas kompānija — Rīgas dzirnavnieks, kuriem ir attiecīgas dzirnavas. Dobelē pašlaik notiek ugunsgrēka seku likvidācija. Darām visu iespējamo, lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu pilnvērtīgu uzņēmuma darbību. Pašreizējais plāns ir cieto kviešu dzirnavu darbību atjaunot jau septembrī, bet parasto kviešu miltu ražošanu — oktobra nogalē, jo tur uguns postījumi bija lielāki nekā cieto kviešu dzirnavām. Tādēļ dzirnavu iztrūkuma laiks būs 8 līdz 12 nedēļas. Tā kā atjaunošanas darbi notiek pilnā sparā, tad pašlaik vēl ir problemātiski minēt kaut kādus skaitļus, cik tas izmaksās, un arī par kopējo ugunsgrēka ietekmi uz Dobeles dzirnavnieka darbību vēl nevar runāt. Proti, daļa iekārtu tiks aizvietotas ar jaunām, savukārt citas tiek atjaunotas, tiek mainīta elektroinstalācija, veikti citi remontdarbi. Tā kā ugunsgrēka cēlonis bijis dzirnavu valčos, tad tiks uzstādītas cita ražotāja un nedaudz atšķirīgas tehnoloģijas dzirnavas, kurās teju tiek izslēgts ugunsgrēka risks. Jāņem vērā, ka Dobeles dzirnavnieks ir apdrošināts, un tas nozīmē, ka kaut kad arī tiks saņemta apdrošinātāja atlīdzība.

Meža un saistīto nozaru ekspertu lekcijas Latvijas mežu sertifikācijas padomes Meža programmas 2022 ietvaros.

Lekciju cikls vispārējas sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai, sabiedrības informēšanas un meža īpašnieku izglītošanas un apmācības programmas ietvaros. Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Meža attīstības fondu.

Videolekcija: “Aktualitātes meža sertifikācijā jaunajā situācijā”

Referents: Jānis Švirksts, LMSP sertifikācijas eksperts, "BM Certification" izpildirektors

Lekcijas tēma: FSC apstiprinātais standarts Latvijai un MK apstiprinātie noteikumi (saskaņā ar RED II direktīvu) par prasību pierādīt CSA izmantojamās dedzināmās koksnes ilgtspēju.

Viens no Latvijas lielākajiem cūkaudzētājiem SIA «Miķelāni bekons» šoruden ir nodevis ekspluatācijā savas dzirnavas un barības ražotni Jēkabpils cūkkopības kompleksā «Miķelāni», samazinot ražošanas izmaksas un uzsākot barības ražošanu uz vietas kompleksā, informē tā pārstāvji.

«Cūkkopībā barība vienmēr rada lielākās izmaksas – aptuveni 50% apmērā no kopējiem izdevumiem. Mēnesī patērējam ap 1500 tonnām graudu. Kamēr barību neražojām uz vietas, bet pirkām gatavu, mēs krietni pārmaksājām,» stāsta SIA «Miķelāni bekons» valdes priekšsēdētājs Ilvars Strazdiņš.

«Savu dzirnavu izveide bija viens no lielākajiem projektiem, ko uzsākām pērn. Ražotni uzbūvējām par saviem līdzekļiem. Jaunās dzirnavas nodrošina darbu 3 cilvēkiem. Šobrīd, kad dzirnavas nodotas ekspluatācijā, barības ražošanu «Miķelānu» cūkām veicam jaunajā barības ražotnē pašu spēkiem no vietējiem graudiem un zirņiem – ne tikai ietaupām, bet arī uzraugām un kontrolējam procesu,» viņš papildina.

Graudu pārstrādes uzņēmuma AS "Dobeles dzirnavnieks" dzirnavas pilnvērtīgu darbību varētu atsākt novembra beigās, aģentūrai LETA sacīja "Dobeles dzirnavnieka" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Amsils norādīja, ka patlaban darbu atsākušas ir Baltijā vienīgās "durum" jeb cieto kviešu dzirnavas, kurās top galvenā izejviela "Dobeles dzirnavnieka" pastas ražošanai - "durum" manna.

"Vēl norit darbs pie mīksto kviešu dzirnavu atjaunošanas un ugunsgrēka seku likvidēšanas - daļa iekārtu tiek rekonstruētas, bet daļa aizstātas ar jaunām. Darām visu iespējamo, lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu pilnvērtīgu uzņēmuma darbību un ceram, ka mīksto kviešu dzirnavās miltu ražošanu varēsim atsākt līdz novembra beigām," norādīja Amsils.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka "Dobeles dzirnavniekam" spēkā ir vairākas apdrošināšanas polises un vēl noris ar nelaimes gadījumu saistīto izmaksu apkopošana.

Šodienas Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lēmumu atbalstīt Finanšu ministrijas priekšlikumus grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā vērtējams ļoti negatīvi, portālam komentēja SIA «ExpressCredit» valdes loceklis Didzis Ādmīdiņš.

«Pirmkārt, šādiem priekšlikumiem nebūtu jābūt FM kompetencē. Ministrijai jārūpējas par valsts finanšu sistēmu, nevis atsevišķu nozaru dziļi specifisku jautājumu komentēšanu un vēl priekšlikumu sniegšanu. Otrkārt, vai FM veikusi makroekonomisko analīzi, kādas sekas atstās šādi ierobežojumi? Vai ir veikta analīze, cik daudz personu šāds lēmums ietekmēs, kā tas ietekmēs finanšu sistēmu, kāds būs nodokļu negatīvais efekts un multiplikatora efekti? Cik daudz darba vietas tiks zaudētas u.tml.,» retoriski vaicā nozares pārstāvis.

Treškārt, pēc viņa domām, vēlme ierobežot nozari pēc būtības ir nepareiza. Ja pastāv kādas problēmas nozarē, tad būtu jāizpēta, kas ir šīs problēmas. «Kādas tieši problēmas mēs risināsim, ja 30 dienu aizdevums drīkstēs sasniegt tikai 215 eiro? Kādas tieši problēmas mēs atrisināsim, ja aizdevumu varēs pagarināt tieši tikai 2 reizes. Kādai personai 215 eiro varētu būt ekvivalents personas mēneša ienākumiem, turpretim, citam tas būs 5 vai 10% no mēneša ienākumiem. Vai ir racionāli šādi limitēt aizdevuma summu?,» vaicā ExpressCredit valdes loceklis.

Kopš ABLV Bankas pašlikvidācijas procedūras uzsākšanas 2018. gadā skaidrību ir ieguvuši tikai pirmās kārtas kreditori, kuriem bankas kontā nebija vairāk par 100 000 eiro un kuriem izmaksāta valsts garantētā atlīdzība. Pārējie kreditori, kuriem naudas līdzekļi kontā pārsniedza 100 000 eiro, joprojām ir neziņā par to, kad atgūs savu naudu, ja vispār to atgūs, jo ABLV bankas likvidatori noteikuši kreditoriem nepārskatāmas procedūras. Līdz šim kreditoriem tika uzspiesti šaubīgi likvidācijas noteikumi un pieprasītas detalizētas atskaites par visiem, pat ļoti vēsturiskiem darījumiem, bet pašiem kreditoriem nav atstātas pienācīgas iespējas aizsargāt sevi pret ABLV bankas noteikto lietu kārtību un necaurspīdīgām anti-money laundering (AML) pārbaudes procedūrām. Ir vērts apskatīt dažus piemērus un viedokli no kreditoru skatu punkta, kādi pārkāpumi saskatāmi ABLV bankas likvidācijas noteikumos.

Cik saistoši kreditoriem ir ABLV bankas likvidācijas noteikumi?

ABLV bankas pašlikvidācijas procesa pamatā ir kreditora prasījuma izskatīšanas kārtība, kuras rezultātā naudas līdzekļu izmaksa kreditora prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, pamatojoties uz likvidējamās ABLV banka likvidācijas noteikumos noteikto pārbaudi.

Lai panāktu tieši šādu kreditora prasījuma izskatīšanas kārtību un kreditora piekrišanu pārbaudes veikšanai, ABLV banka saviem kreditoriem izstrādāja īpašu veidlapu, izvietojot to savā tīmekļa vietnē www.ablv.com un nosakot, ka brīvā formā sagatavotajam prasījumam ir jāsatur visa tā informācija, ko satur veidlapa. Šajā īpašajā veidlapā tika iekļauts apliecinājums, ka parakstot pieteikumu, kreditors piekrīt likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem.

Ceturtdien, 11. aprīlī, Latvijas Banka izlaidīs latviešu dzejnieka, prozaiķa un politiķa Kārļa Skalbes (1879–1945) daiļradei veltītu sudraba kolekcijas monētu «Kaķīša dzirnavas».

Kolekcijas monētas «Kaķīša dzirnavas» grafiskā dizaina autore ir Elīna Brasliņa, bet plastisko veidojumu darinājusi Ligita Franckeviča. Šī ir jaunās un talantīgās mākslinieces E. Brasliņas debija monētu mākslā. Plašākai sabiedrībai viņa ir pazīstama kā grāmatu ilustratore (izdots jau vairāk nekā 20 bērnu grāmatu ar E. Brasliņas ilustrācijām, t.sk. grāmatu sērija «Mākslas detektīvi»), un nupat uz kinoteātru ekrāniem parādījusies arī pirmā viņas animētā filma «Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi».

Jauno monētu no 11. aprīļa plkst. 8.30 varēs iegādāties Latvijas Bankas kolekcijas monētu un citu numismātikas produktu iegādes vietnē un Latvijas Bankas kasēs. Monētas cena būs 46 eiro.

Atpūtas komplekss Rožmalas aizvadījis sezonu, un kompleksa īpašnieki ir apņēmības pilni nākotnē paplašināt piedāvāto pakalpojumu klāstu, tādējādi piesaistot vēl vairāk apmeklētāju, stāsta atpūtas kompleksa mārketinga direktore Ilze Djačuka.

Rožmalas atrodas Ceraukstē, aptuveni 5 km no Bauskas centra, un pēdējo gadu laikā strādā, lai aizvien vairāk tūristu uzzinātu par atpūtas kompleksu, kura teritorijā atrodas ne tikai viesnīca, bet arī senas dzirnavas.

“Mēs ļoti vēlamies, lai Rīga iznāk uz laukiem, jo arī ārpus Rīgas ir daudz objektu, ko apmeklēt. Pēdējo gadu laikā šāda tendence ir vērojama - tiesa gan, varbūt tas notiek salīdzinoši lēnām, taču izteikti. Reģionos ir pieejami daudz un dažādi produkti, daudzi tūrisma objektu veidotāji ir ļoti inovatīvi, un var tikai apbrīnot cilvēku izdomu, tādēļ cerams, ka arī tūristi aizvien vairāk tos novērtēs un augs reģionu popularitāte” viņa piebilst.

Graudu pārstrādes uzņēmuma AS "Dobeles dzirnavnieka" ugunsgrēkā bojātās dzirnavas ir pilnībā atsākušas darbību, aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma pārstāvji.

Vienlaikus uzņēmumā atzīmēja, ka apdrošināšanas atlīdzība vēl nav saņemta.

Jau ziņots, ka jūlija vidū "Dobeles dzirnavnieka" ražošanas telpās izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks, kurā cieta uzņēmuma mīksto un cieto kviešu dzirnavas.

Novembra sākumā darbu atsāka Baltijā vienīgās "durum" jeb cieto kviešu dzirnavas, kurās top galvenā izejviela "Dobeles dzirnavnieka" pastas ražošanai - "durum" manna. Darbs pie mīksto kviešu dzirnavu atjaunošanas bija ilgāks.

"Dobeles dzirnavnieks" pagājušajā gadā strādāja ar 231,261 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 34,4% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa pieauga par 76,8% un bija 6,851 miljons eiro.

2019. gada 24. maijā Tallinā, Igaunijas Filmu muzejā norisināsies trešais Baltic Financial & Regulatory Summit – FinReg 2019.

FinReg jau kļuvis par atpazīstamu Baltijas mēroga tikšanās un zināšanu apmaiņas platformu finanšu nozares profesionāļiem, ko sadarbībā ar Latvijas Finanšu nozares asociāciju, Igaunijas finanšu nozares klasteri Finance Estonia, Igaunijas Banku asociāciju un vadošajiem Igaunijas un Latvijas biznesa laikrakstiem Äripäev un Dienas Bizness organizē COBALT.

Pēc veiksmīgi aizvadītajiem finanšu nozares forumiem 2017. gadā Rīgā un 2018. gadā Viļņā FinReg atgriežas, lai turpinātu diskusiju par aktuālākajiem jautājumiem un izaicinājumiem Eiropas un Baltijas reģiona finanšu nozares tiesiskajā regulējumā un praksē.

«Finanšu nozares transformācija ir radījusi jaunas, vērtīgas iespējas gan klientiem, gan tirgus dalībniekiem. Jauno tehnoloģiju izmantošana aizsteidzas priekšā likumdevēju un regulatoru reakcijai. Tehnoloģiju attīstība rada izaicinājumus un atšķirības dažādu valstu uzraudzības un tiesiskā regulējuma sistēmās. Turklāt atšķirīgas pieejas vērojamas arī viena reģiona ietvaros, piemēram, Baltijā, līdz ar to FinReg redzam kā vienu no platformām, kur kopīgi apmainīties ar pieredzi un idejām, analizētu konkrētus aktuālus gadījumus un izdarītu secinājumus un paustu prognozes,» komentē Lauris Liepa, zvērinātu advokātu biroja COBALT vadošais partneris.

Turpinot Saeimas komisijās izskatīt likumprojektu “Grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā”, Latvijā lielākā nekustamo īpašumu darījumu organizācija LANĪDA aicina gan likumdevēju, gan Ekonomikas ministriju, iekļaut tajā normas par nekustamo īpašumu darījumu starpnieku obligātu sertificēšanu.

22. martā LANĪDA valdes locekļi piedalījās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un 30. martā atkārtoti tikās ar Ekonomikas ministrijas pārstāvjiem, lai pārrunātu nepilnības līdzšinējā tiesiskajā regulējumā, aicinot pastiprināt prasības nekustamā īpašuma nozarē strādājošajiem.

“15 gadus mēs mēģinājām pārliecināt likumdevēju, ka vispār nepieciešams specifisks tiesiskais regulējums nekustamā īpašuma starpnieku darbā. Teju 3 gadi pagājuši kopš Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums ir stājies spēkā,“ pauž LANĪDA valdes loceklis Edgars Šīns. “Vai ar šo likumu ir sasniegts vēlamais – nē! Ir regulējums par nekustamo īpašumu darījumu starpnieku reģistru Ekonomikas ministrijas paspārnē, bet joprojām ir teju puse nozarē darbojošos, kas nav reģistrējušies, līdz ar to potenciāli darbojas “ēnas zonā””.

Pieaugošs optimisms, kas ne vienmēr ir pamatots ar adekvātu un atbilstošu rīcību, – šādi var raksturot Latvijas iedzīvotāju noskaņojumu par savu finanšu stabilitāti nākotnē un gatavību kaut ko darīt savā labā.

Pētījums par iedzīvotāju attieksmi pret vecumdienām un apņēmību savlaicīgi veidot uzkrājumus atklāj, ka pagājušā gada laikā cilvēki par savu nākotni kļuvuši krietni optimistiskāki. Trešdaļa aptaujāto ir pārliecināti, ka viņu vecumdienas būs sociāli aktīvas un piepildītas. Gada laikā optimisma īpatsvars ir pieaudzis par 10 procentpunktiem, kā arī ir samazinājies to cilvēku skaits, kuri «pensijas jautājumu» gadu no gada atliek uz vēlāku laiku. Saglabājas salīdzinoši augsta neuzticība valsts pensiju sistēmai – teju piektdaļa aptaujāto gatavojas strādāt arī vecumdienās, jo apzinās, ka būs vajadzīgi papildu ienākumi.

Pētījums atklāj savdabīgu uztveres «šķēri» – no vienas puses, cilvēki sagaida, ka pensijas vecumā varēs nodoties aktīvai un piepildītai dzīvei, taču ne vienmēr sasaista šīs ieceres ar savām finansiālajām iespējām. Optimisms aug, bet adekvātas rīcības, lai to piepildītu, nav. Uzdodot tiešus jautājumus par to, vai pensijas vecumā būs jāturpina strādāt, cilvēkiem nākas abus minētos jautājumus sasaistīt, un atklājas - jo tuvāk nāk pensijas gadi, jo vairāk sarūk optimisms par savām iespējām. Ja jaunieši vecumdienās plāno pelnīti atpūsties (tā domā vidēji trešdaļa), tad vecāka gadagājuma cilvēki turpinātu strādāt, jo būs nepieciešami papildu ienākumi.

Pandēmijas laika un Ukrainas kara krīzes ietekme vairojusi sabiedrības noslāņošanos, tostarp nabadzību kopumā, kas savukārt pastiprina dažādu cilvēktiesību neievērošanu.

To Dienas Biznesam norādīja Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas nodaļas vadītājas vietnieks Raimonds Koņuševskis, atbildot uz jautājumiem publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru Dienas Bizness realizē ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu. Eksperts uzsver, ka Tiesībsarga funkcijas ir cilvēktiesību un labas pārvaldības principu ievērošanas uzraudzība, nevis noslāņošanās sabiedrībā, kas vairāk ir sociālekonomiska parādība.

Ieņēmumi dilst - palīdzības saucienu vairāk

Publikāciju sērijā jau apskatījām Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datus par mājsaimniecību ieņēmumiem. Atbilstoši 2021. gada CSP datiem vairāk nekā piektdaļai Latvijas mājsaimniecību ir samazinājušies ienākumi, bet 18,5% tie ir pieauguši. Proti, pandēmijas laiks vairojis sabiedrības noslāņošanos. Pērnajā Tiesībsarga gada pārskatā ir norāde, ka jautājumi par sociālo nodrošinājumu ir otrajā vietā pēc skaita un konsultāciju daudzuma, kas gada laikā sniegts, piemēram, 253 juridiskās konsultācijas par šo tēmu, ko pārspēj vien jautājumi par tiesībām uz taisnīgu tiesu. Dienas Biznesa jautājums tiesībsargam ir: “Vai tā ir pieaugoša tendence, un kas tam par iemeslu? Vai sabiedrībā ir vairāk cilvēku, kuri zemāku ieņēmumu dēļ saskata grūtības realizēt savas tiesības?”

Uzņēmēji vairs nevar atgūt parādus Covid-19 laikā?! Ir ieviesta obligātā brīdinājuma kārtība?! Ko nozīmē 60 dienas?!

Vai Covid-19 laikā ir iespējams vērsties ar prasību tiesā un atgūt parādus?

Vai kreditoram šajā situācijā ir obligāti jāsūta brīdinājums parādniekam un jādod viņam 60 dienas atbildes sniegšanai pirms vēršanās valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Vai ir jāgaida parādnieka atbilde uz kreditora brīdinājumu (60 dienas) pirms prasības iesniegšanas valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Gūzmu zvanu un vēstuļu ar vieniem un tiem pašiem jautājumiem katru dienu saņem valsts tiesas un šķīrējtiesas.

Jautājumi ir aktuāli, tāpēc Rīgas šķīrējtiesa nolēma sagatavot viedokli par šo tēmu, lai uzņēmēji būtu informēti.

Viss minētais satraukums un jautājumi radās pēc likuma stāšanās spēkā - "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību". Proti, likuma 16. panta 5. punktā ir noteikts:

Šādu ražojumu un sniegto pakalpojumu apjomu nozare varētu sasniegt līdz 2027. gadam.

Tādas prognozes par jomas attīstību nākotnē izteica Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars Latvijas aviācijas domnīcas otrajās brokastīs, kur iesaistītās puses – dronu ražotāji, pakalpojumu sniedzēji, klienti un valsts atbildīgās institūcijas ‒ diskutēja par tālvadības gaisa kuģu (TGK) pakalpojumiem un to ražošanu. DB jau rakstījis, ka šī gada maijā Starptautiskā Rīgas Aviācijas foruma 2018 ietvaros LAA un Satiksmes ministrija (SM) parakstīja sadarbības memorandu, kas paredz nozares un valsts pārvaldes ciešāku sadarbību aviācijas ilgtspējīgai attīstībai, tostarp izstrādājot Latvijas aviācijas ilgtermiņa attīstības stratēģiju 2019.‒2025. g. To paredzēts prezentēt aviācijas forumā nākamgad jūnijā.

Te ir cēloņu un seku jautājums. Bija izveidojusies situācija, kad jāreaģē visas nozares interešu vārdā

Pāris gados no finanšu nozares pagaisuši miljardiem eiro, izdomāts, kā būt tīkamiem starptautiskajai sabiedrībai, valsts radījusi kaudzēm normatīvu, kas regulē tieši finanšu nozares darbību, bet kulisēs ironizē par to, ka Finanšu nozares asociācija (Asociācija) no biedru aizstāvja kļuvusi par ierobežotāju, tādēļ Dienas Bizness aicināja uz sarunu Asociācijas vadītāju Sandu Liepiņu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 5. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Pēdējie divi gadi Finanšu nozares asociācijas dzīvē ir bijuši saspringti. Ir bijis FinCEN paziņojums, Moneyval vērtējumi, OECD ieteikumi, un tie attiecas tieši uz finanšu nozari Latvijā. Ko esat darījuši? Kas paveikts un ar kādu mērķi?

Dzirnavu ielas posmā no Antonijas līdz Krišjāņa Valdemāra ielai Rīgā rosība valda gan no rītiem, gan pusdienlaikā, gan arī vakara stundās.

Vēl 18. gadsimtā vietā, kur Dzirnavu iela krustojas ar Krišjāņa Barona ielu, bijis dīķis, kura krastā atradās dzirnavas. Tieši šo dzirnavu dēļ iela tikusi pie sava vārda, kuru tā nes vēl šodien. Dzirnavu iela ir viena no nedaudzajām pilsētas centra ielām, kurai nav nācies piedzīvot pārāk biežas vārda maiņas. Politiski neitrālās dzirnavas par labām atzina gan cariskā valdība, gan pirmskara laika pilsētas valde, gan arī padomju vara. Izņēmums bija vien vācu okupācija, kuras laikā to uz diviem gadiem pārdēvēja par Vāgnera ielu jeb Wagnerstrasse, liecina Rīgas pašvaldības sniegtā informācija. Dzirnavu iela sākas pie krustojuma ar Pulkveža Brieža ielu, un posms līdz pat Antonijas ielai nav stipri apdzīvots, raugoties no uzņēmējdarbības skatu punkta.

Ceļojuma laikā mēs visi esam saskārušies ar situāciju, kad tikt pie labas kafijas ir diezgan izaicinoši. Protams, ja brauciena laikā esam pilsētā, tā nav problēma atrast kāroto, bet atrodoties ārpus pilsētas, piemēram, nomaļā vietā vai pārgājienā, iespēja ir gaužām niecīga. Tādēļ vienkāršākais risinājums ir pagatavot kafiju pašiem. Raksta turpinājumā piedāvājam iepazīties ar kafijas pagatavošanas rīkiem ar kuru palīdzību Jūs malkosiet perfektu kafiju, lai arī kur Jūs atrastos.

Viss, kas Jums būs nepieciešams ir pupiņu vai maltā kafija, labas kvalitātes ūdens, nedaudz prakse un labs brūvrīks. Dodoties dabā ir jāapzinās savas iespējas tikt pie uzvārīta ūdens un cik tālu vajadzēs nest mantas. Ja plānojat doties pārgājienā, visu līdzpaņemto nesot mugursomā, brūvrīkam ir jābūt vieglam, kompaktam un neplīstošam. Šādam scenārijam piemērotākās ierīces ir Aeropress vai metāla kafijas kanna. Plānojot vienas dienas izbraucienu no pilsētas ar automašīnu vai nedēļas nogali glempingā, pagatavošanas ierīču izvēle kļūst plašāka. Kafijas prese un karafe ir pietiekoši nelieli rīki, kurus ērti var paņemt līdzi uz brīvdienu mājām un baudīt ikrīta rituālu.

Jo mazāk cilvēku dzīvo Latvijā, jo lielāks kļūst vispārējās valdības parāds (Māstrihtas kritērijiem). Šādu ainu rāda Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Lai arī katrs no šiem rādītājiem dzīvo savu dzīvi, tomēr to pretēji vērstā dinamika vedina uzdot jautājumu – kurp dodamies un kāds būs iznākums?

Parāds – mazs vai liels?2021. gada nogalē valsts parāds sasniedza lielumu 14,74 miljardi eiro, un tas ir 17,8 reizes augstāks nekā 2000. gada nogalē. Iedzīvotāju skaits šā gada sākumā, pēc CSP datiem, bija vairs tikai 1,878 miljoni, kas ir par aptuveni 20% mazāks, nekā tas bija tūkstošgades mijā.

Šodienas pasaulē valsts parāds nav nekas tāds, ar kuru varētu pārsteigt, jo vairums pasaules valstu dzīvoja, dzīvo un turpina dzīvot ar budžeta deficītu, tādēļ aizņemas. Latvija nav izņēmums un uz parāda dzīvo visu laiku, proti, vienmēr iztērē vairāk, nekā pati spēj nopelnīt, un tas ir jāsedz ar aizņēmumiem. Starptautiskā sabiedrība Latviju pat slavē par to, ka tās valsts parāda apmērs ir salīdzinoši neliels, rēķinot pret valsts iekšzemes kopproduktu (IKP), un vēl jo vairāk, kad salīdzina Latvijas parādu ar citu valstu parādiem pret IKP.

Cementa ražotājs "Schwenk Latvija" šogad plāno investēt 34 miljonus eiro Brocēnu cementa rūpnīcā cementa dzirnavu un daudzkambaru silosa būvniecībā, aģentūru LETA informēja "Schwenk Latvija" pārstāvji.

Uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka tas ir lielākais investīciju projekts kopš jaunās Brocēnu cementa rūpnīcas atklāšanas un paredz būtisku efektivitātes pieaugumu un ietekmes uz vidi samazināšanu.

Plānots, ka šā gada nogalē Brocēnu cementa rūpnīcā darbu sāks vēl vienas cementa dzirnavas un daudzkambaru siloss cementa uzglabāšanai. Tas ļaus efektīvāk izmantot cementa rūpnīcas esošo kapacitāti, paplašināt Latvijā ražotā cementa klāstu ar videi draudzīgākiem produkta veidiem un raudzīties jaunu eksporta tirgu virzienā.

Cementa dzirnavas ir viens no būtiskākajiem ražošanas objektiem rūpnīcā, pavēstīja "Schwenk Latvija" pārstāvji. Topošo dzirnavu jauda būs līdz 170 tonnām cementa stundā atkarībā no cementa tipa. Tās sniegs iespēju pievienot Brocēnu cementa sortimentam vēl divas jaunas markas un daļēji aizstās vecākās paaudzes un energointensīvāko dzirnavu izmantošanu.

Jaunpils ūdensdzirnavu durvis vairākus gadus apmeklētājiem bija slēgtas, bet nu būs atvērtas gan individuālajiem, gan grupās ceļojošiem, informē Jaunpils novada dome.

Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja Jaunpils novada domes Attīstības nodaļas vadītāja Vija Zīverte, 2016.gadā īpašumu Jaunpils novada dome atpirka no īpašniekiem, kuri to bija atguvuši pēc valsts neatkarības pasludināšanas, taču neattīstīja. Ņemot vērā, ka īpašums atrodas Jaunpils kultūrvēsturiskajā centrā, dzirnavu iekārtas ir saglabājušās labā stāvoklī, saredzētas iespējas papildināt Jaunpils tūrisma piedāvājumu.

Vienlaikus sākās projekta sagatavošana «Interreg» programmā Industriālā mantojuma iekļaušanai tūrisma attīstībā. Ar šī projekta palīdzību, kopumā 30 000 eiro, Jaunpils novada dome paredzēja uzsākt šī objekta «iedzīvināšanu» tūrisma piedāvājumā. Projekta ietvaros dzirnavās tika veikts starpstāvu pārsegumu un grīdas remonts, dzirnavu iekārtu atjaunošanas darbi, izgatavots interaktīvais stends, kurā izveidota gan spēle «Kā darbojas dzirnavas», gan materiāli par dzirnavu vēsturisko attīstību, izgatavots āra informatīvais stends, kā arī informatīvās norādes un apraksti par dzirnavu iekārtām, kā arī iegādāts aprīkojums tūrisma piedāvājuma dažādošanai – mēbeles, nojumes, apgaismojums, trauki.

Tiesiskā paļāvība konfrontē ar tiesisko drošību, konfrontācijas saknes meklējamas normatīvu baltajos caurumos, nekonsekventā piemērošanā, politiķu solījumos, kuru izpilde nav īstenojama; risinājums – konsekventa tiesu prakse un analītiskais dienests Saeimā

Tādu ainu rāda Tiesību zinātņu pētniecības institūta sadarbībā ar Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti un laikrakstu Dienas Bizness rīkotā diskusija zinātniskajā konferencē «Valsts konsekvence tiesiskās paļāvības un tiesiskās drošības principu ievērošanā».

«Latvijā ir jauna demokrātija ar ierobežotu politiķu apjomu, turklāt ir lielas sabiedrības un uzņēmēju gaidas, bet politiķiem ir ļoti maz, ko zaudēt tiesiskās drošības principa un paļāvības nekopšanā,» secina Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis. Viņaprāt, bez Saeimas Analītiskā dienesta ir vajadzīga arī kvalitatīva, pastāvīga diskusija par ieviešamajām normām, skaidra vīzija par to ieviešanas termiņiem, lai izbēgtu no ieilgušā krīzes režīma, kas apgrūtina ilgtspējīgu, drošu tiesisko vidi.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Motofavorīts valdes priekšsēdētājs Gatis Panavs. Motofavorīts ir viens no vecākajiem moto veikaliem Latvijā. Tas pārstāv zīmolus Vespa un Harley-Davidson.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Tāpēc, ka tas ir mans un mūsu darbinieku dzīves stils.

Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Iepriecina, ka katru gadu nozare pēc krīzes aug, nedaudz bet aug, daudzi uzņēmumi ir sapratuši motociklu, kvadraciklu un sniega motociklu priekšrocību.