Transports un loģistika

Dienas tēma: Turki liek kārti uz lidostas izaugsmi

Egons Mudulis, 29.01.2015

Jaunākais izdevums

Havas Europe piecos gados ieguldījis Rīgā septiņus miljonus eiro, cer uz līgumu ar SAS un airBaltic attīstību

Nav neviena iemesla, lai uz Rīgu neattiektos izaugsmes prognozes globālajā aviācijā, proti, 4–5% pieaugums gadā turpmākos 20 gadus. Tā sarunā ar Dienas Biznesu norāda Havas Europe, kas starptautiskajā lidostā Rīga sniedz virszemes pakalpojumus, Latvijas biroja vadītājs Mutlu Baškans, operatīvās vadības direktors Simons Zitcers un Havas Ground Handling pārdošanas un mārketinga menedžeris S. Mete Erna.

Havas kā pirmais un lielākais lidostas virszemes pakalpojumu uzņēmums Turcijā ietilpst TAV Airports uzņēmumu grupā, nodrošinot pasažieru un lidlauka pakalpojumus 25 lidostās Turcijā un septiņās lidostās Eiropā. 2014. gadā Havas grupa apkalpoja vairāk nekā 350 tūkst. lidojumu.

Pirms trīsarpus gadiem TAV pārstāvji intervijā DB norādīja, ka aviolīniju izaugsmei starptautiskajā lidostā Rīga vispirms nepieciešama infrastruktūra. 2011. gadā Rīgā bija 5,2 milj. pasažieru, bet 2014. gadā – 4,8 milj. pasažieru. Cik lielā mērā šis kritums ir saistīts ar atbilstošas infrastruktūras trūkumu vai citiem apstākļiem?

Mutlu Baskans: Ja runājam par tālāku izaugsmi virs pieciem miljoniem pasažieru, tad infrastruktrūras attīstība tikko kā sākusies, proti, lidosta veic termināla paplašināšanu. Savukārt pasažieru skaita kritums no 5,2 līdz 4,8 milj. nav saistīts ar infrastruktūru, bet ir citi iemesli, kas saistīti ar airBaltic stratēģiju.

S. Mete Erna: Iespējams, arī ekonomiskā situācija zināmā mērā šos rādītājus ietekmēja negatīvi.

Minētajā intervijā tika teikts, ka Rīgai varētu būt pat 20 milj. pasažieru, savukārt mēnesi vēlāk – ka 15 gados Rīgā varētu būt 15 milj. pasažieru. Vai tā joprojām ir reāla iespēja, ja mēs lidostā daudz investētu?

SME: Aviācijas biznesu nevajadzētu uzlūkot nošķirti no apkārt notiekošā, jo tas ir pilnībā atkarīgs no vispārējiem ekonomiskajiem apstākļiem. Lūkojoties globāli, aviolīnijas un lidmašīnu ražotāji kopumā sagaida, ka aviācijas industrija turpmākos 20 gadus augs vidēji 4,5–5% gadā. Savukārt lidmašīnu ražotāji izgatavo gaisa kuģus atbilstoši šiem skaitļiem. Un nav neviena iemesla, lai tas neattiektos arī uz Latviju. Taču tas ir pilnībā atkarīgs no reģionu ekonomiskajiem apstākļiem. Mēs piedzīvojam sarežģītu situāciju Krievijas ekonomiskā stāvokļa dēļ, un galarezultāts būs atkarīgs no visu iesaistīto spēlētāju–valdības, lidostas, airBaltic – un visu pakalpojumu sniedzēju darbības. Taču Havas ir šajā valstī, jo tic attīstības iespējai.

Ko Havas piecos gados Latvijā ir sasniedzis un kas nav noticis tā, kā plānots?

MB: Mēs sākām 2010. gadā, veicot tikai pasažieru apkalpošanu. Nākamajā gadā mēs jau veicām gaisa kuģu apkalpošanu uz perona, pretapledošanas apstrādi un nu jau četrus gadus sniedzam virszemes pakalpojumus. Havas Europe attīstījās, izmantojot Latvijā pieejamos resursus, lai uzsāktu darbu ārvalstīs. Mēs atvērām bāzes Helsinkos, Stokholmā un tad 2012. gadā sešās lidostās Vācijā. To visu uzsāka Havas Europe apmācītie cilvēki Latvijā, kuri tālāk veica darbinieku apmācību attiecīgajās valstīs.

Rīgā airBaltic stratēģijas maiņas dēļ – tai bija 35 lidmašīnas, bet tagad ir 25 – ir mazāks lidojumu un pasažieru skaits. Taču virzemes pakalpojumu sniedzējiem visā pasaulē reizēm ir jāsašaurina vai jāpaplašina sava darbība, piemērojoties lielajiem klientiem, kas šeit mums ir airBaltic. Mēs apkalpojam 69% no visiem lidojumiem Rīgā – 65% airBaltic un 4% citu aviolīniju lidojumus. Esam lielā mērā atkarīgi no viņu nākotnes plāniem.

Ja runājam par 15 milj. pasažieru, tam būtu nepieciešams vairāk nekā 15 gadu, pieņemot, ka pieaugums vidēji ir 5% gadā. Taču Rīgai bija savs veiksmes stāsts no 2001. līdz 2011. gadam – vidējais pieaugums bija 17%. Pašā sākumā tieši tas bija iemesls, kādēļ Havas bija interese par Rīgu. Tad izaugsme uz dažiem gadiem apstājās, bet tagad mēs to atkal sagaidām.

Visu interviju Turki liek kārti uz lidostas izaugsmi lasiet 29. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Lidostas Rīga pasažieru apkalpošanas kompleksu vēlas projektēt starptautiski arhitektu biroji

Rūta Lapiņa, 11.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursā par starptautiskās lidostas «Rīga» jaunā daudzfunkcionālā pasažieru apkalpošanas kompleksa projektēšanu pieteikušies pieci pretendenti - starptautiski arhitektu un inženieru biroji un to apvienības. Savukārt par iespēju projektēt šī multimodālā satiksmes mezgla otru daļu - «Rail Baltica» staciju - cīņu turpinās divi konkursa komisijas izvēlēti pretendenti, informē VAS «Starptautiskā lidosta «Rīga»» Komunikācijas vienības vadītāja Laura Karnīte.

Starptautiskajā konkursā par lidostas «Rīga» jaunā daudzfunkcionālā pasažieru apkalpošanas kompleksa projektēšanu kopumā pieteikušies pieci pretendenti. Starp tiem ir Lielbritānijas arhitektu birojs «Zaha Hadid Architects», kura dibinātāja un radošā iedvesmotāja ir pērn mūžībā aizgājusī izcilā irāņu arhitekte Zaha Hadida (Zaha Hadid). Viņa radījusi daudzas pasaulslavenas celtnes, un viens no viņas pēdējiem veikumiem ir topošās pasaulē lielākās Pekinas Daksingas starptautiskās lidostas (Beijing Daxing International Airport) pasažieru termināļa projekts.

Pieteikums saņemts arī no konsorcija, ko vada Oslo bāzētais starptautiskais arhitektu birojs «Nordic - Office of Architecture». Šis birojs sadarbībā ar partneriem radījis Stambulas Jaunās lidostas (Istanbul New Airport) dizaina koncepciju, kā arī izstrādājis Bergenas lidostas pasažieru termināla projektu, Oslo lidostas paplašināšanas projektu un citas lidostu attīstības arhitektoniskās koncepcijas. Konsorcijā apvienojušies Norvēģijas, Francijas un Latvijas uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Tukums Airport neatsakās no plāniem par Jūrmalas lidostas darbības paplašināšanu

LETA, 16.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Tukums Airport, ievērojot atbilstošās prasības, centīsies turpināt Tukuma lidostas jeb lidostas Jūrmala paplašināšanu, pieļaujot iespēju arī gatavot jaunu ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojumu.

SIA Tukums Airport juriste Viktorija Šalajeva aģentūrai LETA skaidroja, ka saistībā ar Vides pārraudzības valsts biroja (VPVB) atzinumu, kas aptur paplašināšanos, SIA Tukums Airport ieskatā IVN procedūras gaitā sniegtā atzinuma mērķis ir nevis aizliegt lidostai attīstīties, bet norādīt uz nepilnībām iesniegtajā ziņojumā.

«VPVB uzskata, ka daži no aprēķiniem iesniegtajā ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā tika veikti nepareizi, tomēr speciālisti, kuri izstrādāja ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu lidostas Jurmala Airport darbības paplašināšanai, tam nepiekrīt,» skaidroja Šalajeva, informējot, ka patlaban tiek noskaidrota situācija un, tiklīdz būs vairāk skaidrības, SIA Tukums Airport veiks tālākās darbības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Sāk vienotas satiksmes un pasažieru pārvadājumu organizācijas sistēmas ieviešanu lidostā

Db.lv, 13.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilnsabiedrība «Lidostas Satiksme» ir uzsākusi vienotas satiksmes un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu organizācijas sistēmas izveidi, un tās pirmā posma ieviešanu lidostas teritorijā, informē uzņēmums.

Tostarp no 13. decembra tiek mainīta transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas kārtība lidostas «P1» autostāvvietas «B» brauktuvē, kas uzlabos gan kopējo transporta plūsmu lidostā, gan arī ilgtermiņā ļaus sakārtot lidostas teritorijā strādājošo taksometru pakalpojumu jomu.

Pilnsabiedrība «Lidostas Satiksme» uzvarēja VAS «Starptautiskā lidosta Rīga» atklātajā konkursā «Par pasažieru pārvadājumu pakalpojumu un satiksmes organizēšanas stratēģijas izstrādi VAS «Starptautiskā lidosta Rīga» teritorijā un tās īstenošanu. Pilnsabiedrības uzdevums ir vienotas satiksmes un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu organizācijas sistēmas izstrāde un ieviešana lidostas teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pomers: Rīgas lidostai jāatīstās straujāk nekā kaimiņiem

Egons Mudulis, 10.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostai Rīga tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ būtu jāattīstās straujāk nekā Kauņai vai Tallinai

To sarunā ar DB norāda A.C.B. uzņēmumu grupas tehniskais direktors Dzintars Pomers, kurš savulaik mūzikas vai sporta vietā izvēlējies inženierstudijas, bet vēlāk 15 gadus (1992–2007) vadīja lidostu Rīga, pēc viņa teiktā, noliekot to uz pareizajām sliedēm. DB jau rakstījis (15.01.2014.), ka nesen tika prezentēts 95,59 milj. eiro vērtais lidostas rekonstrukcijas projekts, kur piedalījās arī A.C.B. un Dz. Pomers – nu jau būvnieka statusā. Savukārt kaimiņvalstu lidostās vērojams straujāks pasažieru skaita kāpums nekā Rīgā.

Kā nonācāt celtniecībā, kāpēc savulaik izlēmāt mācīties Rīgas Politehniskajā institūtā (beidzis 1976. g.)?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

No lidostas Rīga valdes atbrīvo Liepiņu un Upenieku; valdes pagaidu priekšsēdētāja - Ilona Līce

LETA, 20.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostas Rīga akcionāru sapulce šodien atbalstīja uzņēmuma padomes priekšlikumu no lidostas valdes atbrīvot tās priekšsēdētāju Andri Liepiņu un valdes locekli Ilmāru Upenieku.

Par uzņēmuma valdes pagaidu priekšsēdētāju apstiprināta līdzšinējā valdes locekle Ilona Līce, aģentūru LETA informēja Satiksme ministrijas (SM) pārstāvis Aivis Freidenfelds.

Darbu lidostas valdē bez Līces turpinās arī līdzšinējais valdes loceklis Valters Stūrmanis, bet par valdes pagaidu locekli apstiprināts lidostas Komerciālā departamenta direktors Artūrs Saveļjevs.

Konkurss uz vakantajiem lidostas valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatiem tiks izsludināts līdz 30.jūnijam.

Kā ziņots, pagājušajā nedēļā no lidostas valdes tika atsaukts tās priekšsēdētājs Andris Liepiņš un valdes loceklis Ilmārs Upenieks. Lidostas padomes priekšsēdētājs Juris Kanels atzina, ka lēmums pieņemts, iepazīstoties ar SM veiktā funkcionālā audita ziņojumu par iepirkuma procedūru īstenošanu lidostā un uzklausot lidostas padomes un valdes locekļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā starptautiskās lidostas Rīga valde varētu tikt iecelta šonedēļ, žurnālistiem otrdien sacīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

«Šobrīd mēs ļoti straujā tempā meklējam cilvēkus, kompetentus pārstāvjus [lidostas valdē]. Es varu uzreiz apgalvot, ka tie nebūs nekādā veidā saistīti ne ar politiku, ne politiskajām partijām. Mēs šobrīd uzrunājam profesionāļus, kuriem būtu pieredze vadībā, kuriem būtu pieredze arī aviācijas jomā un finanšu jomā, un kas varētu nekavējoties uzņemties lidostas vadīšanu. Es ceru, ka šīs nedēļas laikā valde tiks nokomplektēta vismaz triju cilvēku sastāvā, lai tā varētu veiksmīgi darboties un turpināt strādāt,» teica Matīss.

Vienlaikus viņš izteica pateicību līdzšinējai lidostas valdei, norādot, ka tā ir paveikusi daudz, tomēr bijuši vairāki jautājumi par lidostas pārvaldību par kuriem valdei un Satiksmes ministrijai (SM) kā akcionāram bijuši atšķirīgi viedokļi. Tostarp akcionārs bijis neapmierināts ar lidostas papildus izdevumiem par advokātu pakalpojumiem tiesisko strīdu risināšanas lietās. «SM viedoklis un mans, kā ministra viedoklis, ir viennozīmīgs - mēs nevaram tērēt 100 tūkstošus eiro advokātiem, ja lidostā ir Juridiskais departaments, un turklāt, ja šīs lietas tiek zaudētas. Un tās lietas ir vienkāršas lietas, piemēram, lietas saistībā ar darbu tiesisko strīdu risināšanu, kas īstenībā ir ļoti vienkāršas lietas un nevar maksāt šādas milzīgas naudas summas,» sacīja Matīss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez snobisma, bet ar pretenziju uz pasaules klasi – tā varētu dēvēt Latvijas restorānu centienus vīna karšu izveidē.

«Lai izveidotu izcilu vīna karti, nepieciešams apsēsts vīnzinis, kam jāstrādā tandēmā ar šefpavāru un saprotošu un naudīgu restorāna īpašnieku. Vīna karte ir ļoti nozīmīgs instruments klientūras pievilināšanā, lojalitātes veicināšanā un, protams, rentabilitātes uzlabošanā,» uzsver Riga Wine&Champagne festivāla un konkursa Baltic Wine List Awards dibinātājs Aigars Nords.

Personības aspekts

Pirms vīna kartes izstrādāšanas jāapzinās, vai tā domāta vīna bāram, kafejnīcai, casual dining vai fine dining restorānam. Tāpat svarīgs faktors ir atrašanās vieta – Rīgā vai kādā lauku nostūrī, kas kļūst aizvien populārāk. Tas ietekmē to, kas būs gala patērētājs. «Līdz ko pieskaramies restorānu lauciņam, prātīgi būtu pārdomāt, kāds ir šefpavāra gatavoto maltīšu rokraksts. Protams, vīns un ēdiens iet roku rokā, līdz ar to lielai daļai vīna kartē atrodamo dzērienu jābūt pakārtotiem ēdienam, ko restorānā pasniedz. Viens no restorāna klientu visbiežāk uzdotajiem jautājumiem ir – kādu vīnu ieteiksiet pie šī ēdiena? Lai gan ir iesaistītas divas lielas personības – šefpavārs un vīnzinis, viņi nevar strādāt katrs savā lauciņā, un es uzskatu, ka pasaulē tas vēl pieklibo,» stāsta restorāna Vincents vadītājs vīnzinis Raimonds Tomsons. Savukārt itāļu restorāna Monterosso līdzīpašnieks, vīna veikala Art-Vino īpašnieks Zandis Klebais akcentē, ka, veidojot restorāna vīna karti, jāņem vērā trīs iesaistīto pušu intereses – uzņēmuma īpašnieka, kurš gribēs pēc iespējas vairāk nopelnīt, klientu, kuri vēlēsies maksāt pēc iespējas mazāk, un vīnziņa, zāles pārziņa vai viesmīļa, kurš vēlēsies būt interesants, parādīt savas zināšanas. «Rīga katrā ziņā nav nedz lielākā, nedz izsmalcinātākā pasaules pilsēta, līdz ar to veidot tādas vīna kartes, kādas ir restorānos Ņujorkā vai Japānā, ir lieki – tas būtu vai nu dārgs hobijs, vai ceļš uz bankrotu. Mūsdienās vīna pasaule ir ārkārtīgi plaša, un tā ar katru gadu kļūst vēl daudzpusīgāka, līdz ar to aptvert visu vienā kartē nav iespējams. Es mudinu specializēties. Piemēram, Monterosso ir pieejama Itālijas stila virtuve, un arī vīna kartē akcents ir uz Itāliju, kas ir tik plaša un vīna reģioniem bagāta valsts, ka pietiktu pozīciju vismaz pieciem restorāniem,» stāsta Z. Klebais. Tai pašā laikā ir jāsaprot, ka ne visiem restorāniem ir vēlme un vajadzība veidot plašu vīna karti. Piemēram, restorāna Gutenbergs terase vadītājs Sandis Solims teic, ka vīna kartes noteikti veido tie restorāni, kuru īpašnieki mīl vīnu un neļauj piegādātājiem izdarīt spiedienu. Viņš atklāj, ka sākumā nedaudz aizrāvies ar sava rakstura parādīšanu vīna kartē, bet restorāna viesus tas neuzrunāja, tāpēc vīna karti nācās pārstrādāt. «Būtiski ir saprast, kādā virzienā restorāns plāno savu attīstību, kāda ir tā virtuves specifika un viesis. Kad ir apzināts pieprasījums un aptuvenā vīzija, var ķerties klāt pie vīna kartes skeleta izveides un tālāk jau parādīt tajā savu īpašo rokrakstu,» pieredzē dalās restorāna Kolonāde. Mūsu stāsti vīnzinis Aigars Ozoliņš, kurš atjaunoto vīna karti viesu vērtējumam nodevis pirms diviem mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Jaunajam lidostas vadītājam nav skaidrs, kāpēc noklausīšanās lietā iesaistītā advokāta pakalpojumi bijuši tik dārgi

LETA, 19.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav skaidrs, kāpēc lidostas noklausīšanās lietā iesaistītā advokāta pakalpojumi bijuši tik dārgi, līdz ar to tiek izvērtēta nepieciešamība celt civiltiesisku prasību par iespējamu zaudējumu nodarīšanu lidostai, intervijā LETA norāda jaunais lidostas Rīga vadītājs Andris Liepiņš.

Viņš skaidro, ka jau ir informējis Satiksmes ministriju par neskaidrībām gan attiecībā uz advokāta nostrādātajām stundām, gan apjomu.

«Ir neskaidras lietas, kāpēc pakalpojums ir maksājis tik dārgi. Esam atsaukuši advokāta Jāņa Vildera pilnvaras pārstāvēt lidostu tiesā, un patlaban nodrošinām pārstāvību saviem spēkiem un piesaistot konsultantu - Deloitte. Konsultants piesaistīts gan tiesvedībai, gan stratēģijas izstrādē turpmākai rīcībai. Šīs summas, kas tiks maksātas konsultantam, būs krietni mazākas nekā iepriekš,» uzsver Liepiņš.

Viņš arī informē, ka lidostas Juridiskā departamenta vadītājs Mārtiņš Krieķis, kurš vadīja departamentu laikā, kad tika piesaistīts ārpakalpojums, oktobrī pārtraucis attiecības ar lidostu, atgriežoties departamenta direktorei no bērnu kopšanas atvaļinājuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lidostas Rīga infrastruktūras attīstībā plāno investēt vairāk nekā 23 miljonus eiro

LETA, 16.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās lidostas «Rīga» infrastruktūras attīstībā plānots investēt vairāk nekā 23 miljonus eiro, aģentūrai LETA pastāstīja lidostas «Rīga» pārstāve Laura Karnīte.

Viņa norādīja, ka infrastruktūras attīstības projekta «Drošas un videi draudzīgas infrastruktūras attīstība starptautiskā lidostā «Rīga»» kopējās plānotās izmaksas veido 23 049 010 eiro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums 10 774 241 eiro apmērā, cits publiskais finansējums 710 524 eiro un starptautiskās lidostas «Rīga» finansējums 11 564 245 eiro apmērā.

Projekta mērķis ir uzlabot vides un drošības pasākumus lidostā, sekmējot klimata politikas mērķu sasniegšanu, mazinot lidostas saimnieciskās darbības ietekmi uz vidi, kā arī paaugstinot infrastruktūras energoefektivitāti. Projekts paredz arī drošības infrastruktūras uzlabojumus ar mērķi mazināt terora draudu riskus un uzlabot nododamās bagāžas drošības pārbaužu kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Papildināta ar foto: Liepājas lidlauka sertifikāciju plāno pabeigt līdz nākamā gada pavasarim

LETA, 22.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas lidlauka sertifikāciju plāno pabeigt līdz nākamā gada pavasarim, šodien parakstot dokumentus par lidostas pieņemšanu ekspluatācijā, sacīja lidostas vadītājs Agris Sprūde.

«Šis ir pirmais solis Liepājas lidostas attīstībā, un tagad priekšā liels darbs, lai lidosta saņemtu sertifikātu un varētu sākties regulāri lidojumi,» sacīja Sprūde. Viņš prognozē, ka jau nākamā gada vasarā lidosta darbosies un nākotnē lidojumi būs regulāri.

Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija) sacīja, ka notiek sarunas ar airBaltic un citām aviokompānijām, tomēr plašāk šīs sarunas nekomentēja. Viņš netieši atzina, ka Liepājas pašvaldība varētu daļēji līdzfinansēt lidojumus, norādot, ka «Eiropā tāda prakse ir», taču konkrētu atbildi nesniedza, jo sarunas ar aviokompānijām patlaban joprojām notiekot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Intervija: Lidosta vienosies ar AirBaltic

Egons Mudulis, Līva Melbārzde, 17.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompānijas beidzot vienojušās par izlīguma modeli

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda valsts a/s Starptautiskā lidosta «Rīga» valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, kurš pērnā gada novembrī pārņēma lidostas vadību.

Vai pirmajos darbības mēnešos ir bijuši kādi pārsteigumi, ko pirms nonākšanas amatā negaidījāt?

Nē, lielu pārsteigumu nav. Īpaši kopš 2011. g. beigām, kad biju AirBaltic padomē, ļoti labi zināju, kas notiek lidostā, aviācijā. Pagātnes lietas gan paņem pārāk daudz laika tam, lai veidotu aviācijas stratēģiju kopā ar AirBaltic un Satiksmes ministriju. Ir gan arī lietas, ar ko nebiju rēķinājies, ka jaunajai valdei ar to būs tik daudz jānodarbojas. Piemēram, turpinās Kohēzijas projekts, pirmais perons tiek rekonstruēts operacionāli visgrūtākajā laikā, jo uz prezidentūras pasākumiem būtiski pieaug gan VIP viesu, gan specreisu skaits. Līdz ar to jārisina lidmašīnu stāvvietu un lidostas tehnikas pietiekamības jautājums, lai visus vienā laikā apkalpotu. Būtu loģiski, ja Kohēzijas projekts un pirmais perons būtu bijuši pabeigti 2014. g., lai neievilktos prezidentūrā, vai arī tiktu atlikti uz 2016. g., kas gan nav iespējams struktūrfondu plānošanas dēļ. Grūti saprast, kāpēc piektā kārta tika uzsākta un tad būvniecību bija plānots apturēt. Tagad darām visu, lai piekto kārtu (savienojošā daļa un piestātne) pabeigtu līdz 2017. g. sākumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto & Video

Lidostas Rīga jaunās piestātnes pamatos iemūrē arī Dienas Biznesu

Žanete Hāka, 06.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks kopā ar ēkas projekta autoriem un būvniekiem svinīgi atklāja jaunās piestātnes ēkas būvniecības uzsākšanu, iemūrējot kapsulu ar vēstījumu nākotnei būves pamatos.

Kapsulā tika ievietots vēstījums nākamajām paaudzēm, lidostas 40. gadu jubilejai veltīta nozīmīte, īpašā eiro monēta un laikraksta Dienas Bizness ceturtdienas numurs.

A. Mūrnieks pasākumā stāstīja, ka šis ir brīdis, kad lidosta domā par pasažieru ērtībām un viņu labsajūtu, ceļojot, radot jaunas iespējas arī lidmašīnu lieluma ziņā. «Šīs ēkas būvniecības pirmā kārta ir sākums ilgam procesam, kura mērķis ir nostiprināt lidostas Rīga kā vadošās Baltijas un Ziemeļeiropas lidostas pozīcijas. Termināļa paplašināšana ir loģisks turpinājums mūsu lidostas četrdesmit gadu garumā notikušai attīstībai,» pasākumā uzsvēra A. Mūrnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes dēļ VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" plāno atlaist apmēram 500 darbinieku, informēja lidostas pārstāve Laura Karnīte.

Viņa norādīja, ka Latvijā noteiktās ārkārtējās situācijas dēļ un gandrīz pilnībā apturētās saimnieciskās darbības dēļ lidosta "Rīga" ir spiesta sākt konsultācijas ar lidostas darbiniekus pārstāvošajām arodbiedrībām par kolektīvās atlaišanas procesa īstenošanu. Kopumā lidostā "Rīga" patlaban strādā 1200 darbinieku.

"Pēc skrupulozas visu izdevumu pārskatīšanas un bezprecedenta taupības pasākumu ieviešanas, samazinot plānoto investīciju apmēru par 85% un saimnieciskos izdevumus par 60%, kā arī analizējot aviācijas nozares pēckrīzes atjaunošanās prognozes, lidosta ir spiesta pieņemt smagu lēmumu par būtisku darbinieku skaita samazinājumu, kas varētu skart apmēram 500 lidostā strādājošo," informēja Karnīte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kanels: Lidostas Rīga iekšējā ziņojumā atklājas daudzi nopietni pārkāpumi

LETA, 20.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostas Rīga padomes pieņemtais lēmums atsaukt no valdes tās priekšsēdētāju Andri Liepiņu un valdes locekli Ilmāru Upenieku nav tapis Satiksmes ministrijas (SM) spiediena rezultātā, bet tā pamatā ir vairāki nopietni auditā atklāti pārkāpumi, aģentūrai LETA sacīja lidostas padomes priekšsēdētājs Juris Kanels.

Komentējot iepriekš padomes neatkarīgā locekļa Tāļa Linkaiša apgalvojumu, ka šis lēmums ir SM spiediena rezultāts, Kanels pauda, ka absolūti nepiekrīt šādam viedoklim.

«Nekāda spiediena nebija. Varbūt uz kādu citu, bet uz mani noteikti nekāda spiediena nebija,» sacīja Kanels.

Viņš norādīja, ka sēdes laikā nekādas komunikācijas ar ministriju neesot bijis.

«Komunikācija ar ministriju nenotika līdz pat tam brīdim, kad lēmums tika pieņemts. Pēcāk skaidrojām, kā lēmumu var realizēt, bet līdz tam vispār pat kontakta nebija,» piebilda padomes priekšsēdētājs.

Tāpat Kanels noraidīja Linkaiša apgalvojumu, ka lidostas Rīga iekšējais audits veidots tendenciozi, atlasot atsevišķus iepirkumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai lidosta Rīga sasniegtu izvirzīto mērķi kļūt par modernu un ērtu Ziemeļeiropas gaisa satiksmes mezglu un no 2023.gada apkalpot vismaz desmit miljonus pasažieru gadā, uzņēmuma galvenais uzdevums ir tuvāko piecu gadu laikā veiksmīgi īstenot plānotos pasažieru apkalpošanas un kravu infrastruktūras attīstības projektus, uzsver lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja Ilona Līce.

2018.gadu lidosta Rīga ir noslēgusi ar ievērojamu pieaugumu visos būtiskajos darbības rādītājos: operatīvie dati par 2018.gada darbības rezultātiem liecina, ka pērn lidostā apkalpoti 7,06 miljoni pasažieru - par gandrīz 16% vairāk nekā gadu iepriekš. Par 10,4% audzis apkalpoto kravu apjoms, pārsniedzot 27 tūkstošus tonnu, savukārt apkalpoto lidojumu apjoms palielinājies par 11,5% - 2018.gadā lidostā Rīga apkalpoti 83,5 tūkstoši gaisa kuģu.

Kā norāda I.Līce, šis pieaugums ievērojami pārsniedz Eiropas lidostu vidējos rādītājus – saskaņā ar Starptautiskās lidostu padomes (Airport Council International, ACI) datiem, 2018.gada 3.ceturksnī vidēji Eiropā pasažieru skaits audzis vien par 5%. Straujais pasažieru skaita kāpums ļāva lidostai Rīga pērn vairākkārt ierindoties Eiropas straujāk augošo lidostu TOP 5 lidostu grupā ar 5 - 10 miljoniem apkalpoto pasažieru. «Saskaņā ar jaunākajiem ACI datiem, arī pērnā gada 3.ceturksnī Rīgas lidosta bija trešā straujāk augošā lidosta savā grupā, atpaliekot tikai no Spānijas sestās noslogotākās iekšzemes lidostas Seviļas un Sicīlijas otrās lielākās lidostas Palermo. Savukārt tikko publiskotajā starptautiskā aviācijas datu analītikas uzņēmuma VariFlight pētījumā lidosta Rīga atzīta par 2018.gada septīto punktuālāko lidostu Eiropā,» atzīmē lidostas valdes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Katrs piektais iedzīvotājs pēdējo gadu laikā nozaudējis maksājumu karti

Žanete Hāka, 30.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svētkos – arī Ziemassvētku un jaunā gada sagaidīšanas laikā - bankas biežāk saņem zvanus no klientiem par pazaudētām un atrastām maksājumu kartēm.

Kā liecina bankas Citadele pētījums, vairākums Latvijas iedzīvotāju ir labi informēti par pareizu rīcību gadījumā, ja ir atraduši citas personas nozaudētu maksājumu karti, un iedzīvotājiem ir skaidrs rīcības plāns gadījumiem, kad nozaudēta sava maksājumu karte, informē bankas pārstāvji.

Kā rāda SKDS veiktā aptauja, tad lielākā daļa jeb 90% respondentu atrasto maksājumu karti nekavējoties aiznestu uz tuvāko bankas, kas to izdevusi, filiāli vai zvanītu uz bankas informatīvo tālruni. 15% respondentu atrastās kartes īpašnieku vispirms censtos sameklēt sociālajos tīklos.

«Priecē fakts, ka mūsu sabiedrība ir kļuvusi patiesi apzinīga un izglītota ar karšu nozaudēšanu un atrašanu saistītos jautājumos. Arī mūsu pieredze liecina, ka arvien mazāk ir tādu gadījumu, kad cilvēki apjukumā nezina, kā rīkoties,» saka bankas Citadele valdes loceklis Kaspars Cikmačs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rail Baltica stacijas būvprojekta izstrāde Rīgas lidostā izmaksās 4,5 miljonus eiro

Dienas Bizness, 20.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parakstīts pirmais Rail Baltica projektēšanas un autoruzraudzības līgums par Rail Baltica stacijas, saistītās infrastruktūras un estakādes būvprojektēšanu starptautiskajā lidostā «Rīga». Līguma kopējā summa ir 4,5 miljoni eiro un konkursa uzvarētājs ir trīs valstu uzņēmumu apvienība «PROSIV» («Sintagma» (Itālija), «Prodex» (Slovākija) un «Vektors T» (Latvija)), informē Eiropas Dzelzceļa līnijas komunikācijas vadītāja Rita Voronkova.

Kopējais projektējamās līnijas garums ir 4.4 km. Rail Baltica dzelzceļa stacija lidostā «Rīga» tiks izvietota uz estakādes (kas stiepsies visā lidostas teritorijā 2 km garumā), vienā līmenī ar perspektīvā termināla reģistrācijas zāli. Paredzēts 400 m perons, kas nodrošina starptautisko vilcienu un piepilsētas vilciena (t.s. shuttle) apkalpošanu. Šī projekta ietvaros tiks izbūvēts arī jauns dzelzceļa pārvads pāri K.Ulmaņa gatvei, uzbērums posmā no Imantas līdz lidostai (2.3 km garumā). Infrastruktūras izveide dos iespēju izveidot arī kravu atzara pieslēgumu lidostas teritorijai.

Līgumu parakstīja Eiropas sliežu platuma projekta ieviesējs Latvijā SIA «Eiropas Dzelzceļa līnijas» un atklātā starptautiskā konkursa uzvarētājs. «PROSIV» 17 mēnešu laikā no projektēšanas un autoruzraudzības līguma noslēgšanas būs jāizstrādā būvprojekts, kā arī jāveic autoruzraudzība būvdarbu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lietuva varētu atgriezties pie idejas par jaunas lidostas būvniecību

LETA, 22.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuva varētu atgriezties pie idejas par pilnīgi jaunas lidostas būvniecību, vienlaikus neatmetot lidostu koncesijas projektu, bet, iespējams, to paplašinot, norādījis satiksmes ministrs Roks Masjulis.

Lietuvas lidostu koncesijas likums, kas tika pieņemts pagājušā gada jūnijā, paredz, ka koncesijas līgums varētu tikt slēgts uz laiku līdz 25 gadiem, un par koncesionāru varētu kļūt investors, kas atbilst Lietuvas nacionālās drošības interesēm. Līdz šim izstrādātajā koncesijas projektā paredzētas divas attīstības alternatīvas - Viļņas lidostas termināļa attīstība vai jauna termināļa celtniecība. Koncesionārs attīstītu visas trīs Lietuvas lidostas - Viļņas, Kauņas un Palangas. Katras lidostas pārvaldīšana un attīstīšana tiktu regulēta atsevišķi, bet, koncesijai beidzoties, īpašumu pārņemtu valsts.

Koncesijas projektu par 2,117 miljoniem eiro izstrādājusi un Lietuvas starptautisko lidostu operatoru Lietuvos oro uostai konsultē Nīderlandes aviācijas, transporta un tūrisma konsultāciju kompānija InterVistas Consulting.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Engures novadā bāzētajam uzņēmumam SIA «Sky Port», kas agrāk bija zināms kā SIA «Tukuma lidosta», par stratēģisko investoru ir kļuvis pazīstamais uzņēmējs Raimonds Kisiels. Līdz ar to uzņēmumam mainījusies valde - no 7. marta tajā iekļauts atvaļinātais policijas ģenerālis Juris Rekšņa un Biznesa augstskolas «Turība» Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne Zane Driņķe. Savu vietu lidostas valdē saglabā arī līdzšinējā valdes locekle Natalie Marsans.

Uzņēmējs, autosportists, Latvijas Automobiļu federācijas (LAF) viceprezidents un jaunais lidostas līdzīpašnieks Raimonds Kisiels jau no 1993. gada aktīvi darbojies naftas produktu transportēšanas sfērā. Kisielam daļēji piederošā kompānija «RIX Jet Riga» šobrīd darbojas starptautiskajā lidosta «Rīga» kā aviācijas degvielas uzpildes operators. Savukārt cits Kisiela uzņēmums «TLL Jet Tallin» šogad sācis nodarboties ar degvielas uzpildi Tallinas lidostā. Kisielam pieder arī uzņēmums «Kennard Aviation Limited», kas turpmāk būs lidostas akciju turētājs.

Kisiels atzīst, ka investīcijas Tukuma lidostā ir nākamais solis, attīstot biznesu dinamiskajā aviācijas nozarē. Viņš min, ka šobrīd lidosta ir pilnībā gatava darbam, jo ir nodrošināta visa nepieciešamā infrastruktūra, personāls un drošības kontrole.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās lidostas Rīga valdei un tās akcionāram Satiksmes ministrijai (SM) bija atšķirīgs redzējums par lidostas turpmāko attīstību, sacīja lidostas līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks, komentējot lēmumu atstāt amatu.

«Ļoti sīki es neiedziļināšos, bet piekritīšu kādam jau paustam viedoklim, ka tas ir saistīts ar atšķirīgiem redzējumiem par lidostas attīstību un par tās tālāku virzību,» teica Mūrnieks.

Viņš arī nekomentēja, vai četru lidostas valdes locekļu atkāpšanās ir saistīta ar kādiem konkrētiem lidostas projektiem, vien norādīja, ka bijušas vairākas pamatnostādnes, par kurām SM un lidostas valdei viedokļi atšķīrušies.

Tāpat Mūrnieks atzina, ka viņam nav informācijas, kas turpmāk varētu ieņemt atbrīvojušās valdes locekļu amata vietas.

Viņš norādīja, ka pēc darba atstāšanas kādu laiku plāno atpūsties. «Bija iesākti darbi un padarīti. Tā kā es domāju, ka es varu [no lidostas valdes] šķirties ar labi padarītu darba sajūtu,» teica Mūrnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Matīss: Tukuma lidostai jāizpildai visas prasības; atkāpes nav iespējamas

BNS, 08.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tukuma lidostas projekts ir pozitīvs, taču jāizpilda visas prasības - nekādas atkāpes nav iespējamas, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service sacīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

«Tukuma lidostas projektu es vērtēju pozitīvi. Tas būtu tiešām tāds labs projekts - vēl viena lidosta Rīgas tuvumā, kur, iespējams, varētu apkalpot zemo cenu aviokompānijas, bet tomēr jāņem vērā, ka ir noteiktas procedūras un prasības. Šajā gadījumā tās ir vides prasības, iedzīvotāju intereses, sabiedriskās apspriešanas, un pēdējais klupšanas akmens, cik es saprotu, ir šie vides un trokšņa jautājumi. Tie ir jāatrisina, bez tiem jau, protams, nav iespējama nekāda attīstība. Tāpat jātiek skaidrība ar visām prasībām regulāriem lidojumiem, kas attiecas gan uz muitu, robežsardzes funkcionēšanu, gan gaisa satiksmes vadību un visiem pārējiem jautājumiem. (..) Lidostas ir tiešām paaugstinātas bīstamības objekti, kur ir jāizpilda pilnīgi visas prasības, nekādas atkāpes ne no vienas normas nav iespējamas,» klāstīja Matīss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja ir brīvs laiks, nemaz nav jābūt klīstošajam holandietim, lai vismaz uz pāris stundām ieklīstu samērā klusajā Riharda Vāgnera ielā, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai arī nams, kurā pāris gadu dzīvojis un komponējis pats Rihards Vāgners, ir noplucis un pamests, tas nav šķērslis Riharda Vāgnera ielā esošajām kultūras, vēstures, mākslas un biznesa struktūrām, lai piesaistītu ne tikai tūristus, bet arī vietējos. Farmācijas muzejs, latviešu rotkaļu darinātas dzintara rotas, veloekskursijas, teātra klubs Austrumu robeža, izsmalcināta tēja un kafija, un, protams, leģendārā Ogres trikotāža un kafejnīcas Vecrīga smalkmaizīšu pazīstamā garša. Telpu nomas maksa šajā klusajā Vecrīgas ieliņā ir zemāka nekā, piemēram, tuvumā esošajā tirdzniecības centrā Galerija Centrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Ambīcijas ir, līdz reālai varai vēl jāaug

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 07.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sapņiem, ka ar Krievijas enerģētiskās varas solījumiem Turcijai izdosies grozīt Eiropas līdzšinējo attieksmi, pagaidām nav pamata

Decembra sākumā Krievijas prezidents Vladimirs Putins apmeklēja Turciju un darīja zināmu, ka šai valstij turpmāk varētu būt daudz svarīgāka loma Eiropas enerģētikā nekā līdz šim. Konkrēti tas nozīmēja to, ka Gazprom paziņoja ne tikai par gāzes vada projekta, saukta par Dienvidu straumi, apturēšanu uz Dienvideiropu, bet arī par to, ka šī Krievijas energokompānija vispār vairs negrasās Eiropā būvēt gāzes vadus. Ja eiropiešiem vajagot gāzi, tad lai runājot par to ar jauno tranzītvalsti Turciju. Turki, protams, laiku lieki netērēja un vēl pirms Ziemassvētkiem ielūdza vizītē ES žurnālistus, starp kuriem biju arī es, lai paziņotu savas vēlmes un pozīcijas, tādējādi mēģinot kārtis sajaukt no jauna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Lidostā Rīga atklāts atvērtā koncepta apmeklētāju centrs

Zane Atlāce - Bistere, 26.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ lidostā "Rīga" pēc rekonstrukcijas pasažieriem un lidostas viesiem durvis vēris atvērtā koncepta Apmeklētāju centrs.

Jaunais Apmeklētāju centrs atrodas lidostas "Rīga" pasažieru termināļa 1.stāva publiskajā daļā (E ielidošanas zāle), strādā katru dienu, 24 stundas diennaktī. Klientu speciālisti lidostas viesus apkalpo latviešu, angļu un krievu valodās. Tam ir nodrošināta arī ērta piekļuve klientiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

"Turpinot uzlabot lidostas "Rīga" klientu servisu, esam izveidojuši mūsu viesiem vēl draudzīgāku un ērtāk pieejamu Apmeklētāju centru, kas atbilst mūsdienu klientu prasībām un paradumiem. Jaunatklātais centrs ir divreiz plašāks, līdz ar to ir palielināta arī tā darbības kapacitāte, kas, ņemot vērā nemitīgi pieaugošo pasažieru skaitu mūsu lidostā, ir būtisks klientu apkalpošanas ātruma un kvalitātes priekšnoteikums," norāda lidostas "Rīga" valdes loceklis Artūrs Saveļjevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Konkursā par satiksmes organizēšanu lidostā pieteicies viens pretendents

Elīna Pankovska, 23.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursā par pasažieru pārvadājumu pakalpojumu un satiksmes organizēšanas stratēģijas izstrādi VAS Starptautiskās lidosta «Rīga» teritorijā iesniegts viens piedāvājums, kurš šobrīd tiek vērtēts, DB pastāstīja lidostas Komunikācijas vienības vadītāja Laura Karnīte.

Viņa skaidro, ka atbilstoši nolikuma nosacījumiem vērtēšana tiks veikta 30 dienu laikā, bet lidostai ir tiesības nepieciešamības gadījumā vērtēšanas periodu pagarināt līdz pretendenta piedāvājuma maksimālajam derīguma termiņam – 120 dienas.

DB jau rakstīja, ka šobrīd lidostas Rīga teritorijā tiek sniegti dažāda veida pasažieru pārvadājumu pakalpojumi, tai skaitā - starppilsētu un tālsatiksmes autobusu, mikroautobusu, pilsētas satiksmes autobusu un taksometru pakalpojumi. «Konkursa uzvarētājam jāizstrādā stratēģija par kopējo pasažieru pakalpojumu organizēšanu lidostas teritorijā, ietverot arī taksometru pakalpojumu pieejamību lidostas klientiem,» iepriekš apstiprināja lidostas komunikācijas projektu vadītājs Edgars Vilcāns.

Komentāri

Pievienot komentāru