Ražošana

Dimdiņi agro krities gan apgrozījums, gan peļņa

Žanete Hāka, 16.05.2013

Jaunākais izdevums

Pērn dārzeņu audzētājam SIA Dimdiņi agro apgrozījums samazinājies par 47%, līdz 469,9 tūkstošiem latu, liecina Lursoft dati.

Līdz ap apgrozījumu sarukusi arī uzņēmuma peļņa, kas aizvadītajā gadā pēc nodokļu nomaksas bijusi 48,32 tūkstoši latu.

SIA Dimdiņi agro pērn turpinājis nodarboties ar svaigo dārzeņu audzēšanu, kā arī uzsācis graudu audzēšanu un kļuvis par LPKS Vidzemes agroekonomiskās kooperatīvās sabiedrības biedru.

Visu saražoto produkciju SIA Dimdiņi agro realizē tikai ražotājorganizācijai KS Mūsmāju dārzeņi.

SIA Dimdiņi agro dibināts 2008.gadā un pieder Sintijai un Normundam Audzišiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Dimdiņi piesaistīs vairāk nekā 300 tūkstošus eiro attīstībai

Lelde Petrāne, 29.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" un lauksaimniecības produkcijas uzņēmumu grupa "Dimdiņi" vienojušās par sadarbību un vairāk nekā 300 tūkstošu eiro lielu finansējumu.

"Dimdiņi", kas nodarbojas ne tikai ar "Dimdiņkāpostu" ražošanu, bet arī audzē citus dārzeņus, labību un dažāda veida salātus, izmantos piešķirto finansējumu uzņēmuma konkurētspējas veicināšanai.

Uzņēmumu grupa "Dimdiņi", kuras ražotne atrodas Gulbenes novada Lizuma pagastā, plāno ne tikai uzlabot ražošanas iekārtas, bet arī iekarot jaunus eksporta tirgus. Kā atzīst "Dimdiņi" valdes priekšsēdētājs Oskars Brediks, uzņēmums mērķtiecīgi strādājis pie produkcijas dažādošanas: "Aptuveni 70% no visas "Dimdiņu" produkcijas aizvien veido skābēti kāposti. Taču uzņēmuma produktu sortimentā šobrīd ir jau vairāk nekā 30 dažādu produktu. Mērķis paplašināt produkcijas sortimentu daļēji saistīts arī ar to, lai varētu nodrošināt darbu vietējiem iedzīvotājiem visa gada garumā un neveidotos situācija, kad kāpostu sezonas beigas daļai darbinieku nozīmētu arī darba attiecību beigas."

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Dimdiņiem pārmaiņu gads

Laura Mazbērziņa, 30.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dimdiņiem šogad nozīmīgs gads – atsvaidzināts zīmols un modernizētas ražošanas līnijas; uzņēmuma galvenie sasniegumi ir eksports uz Skandināviju un Lielbritāniju

Lizumā atrodas SIA Dimdiņi ražotne, tai apkārt tiek apsaimniekoti 150 hektāri zemes, kuros tiek audzēti galviņkāposti, Ķīnas kāposti, ziedkāposti (ar to nodarbojas saistītais uzņēmums SIA Dimdiņi Agro). Jau no pašiem pirmsākumiem saimniecība sāka nodarboties arī ar skābētu kāpostu ražošanu.

Šogad kāpostu ražas apjomi kopumā ir samazinājušies par 30% – sausuma dēļ. Tā kā ražošanas apjomi ir samazinājušies, būtiski ir pieaugusi kāpostu cena, kura iepriekš bija 12 centi kilogramā, bet šobrīd tie ir 38 centi kilogramā. Lai gan apgrozījuma tendences ir pozitīvas – uzņēmums katru gadu strādā ar 15% pieaugumu pret pagājušo gadu – priekšā ir nestabils gads.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dārzeņu audzēšanas un pārstrādes uzņēmumam SIA Dimdiņi Agro atcelts 2017.gada 1.novembrī nodokļu parāda dēļ piemērotais nodrošinājums - aizliegums komercķīlas reģistrācijai, pārjaunošanai vai grozīšanai, ziņo Lursoft Klientu Portfelis.

Nodrošinājuma līdzeklis atcelts trešdien, 28.martā, balstoties uz Valsts ieņēmumu dienesta lūgumu.

Lursoft izziņa liecina, ka uzņēmumam joprojām ir nodokļu parāds - tas uz šā gada 7.martu bija 19,6 tūkstoši eiro.

SIA Dimdiņi Agro dibināts 2008.gadā, un tas specializējas kāpostu audzēšanā. Uzņēmums 150 hektāru platībā audzē galviņkāpostus, ķīnas kāpostus un ziedkāpostus, daļu no kuriem arī pārstradā. Bez kāpostiem uzņēmums audzē arī citus dārzeņus.

2016.gadā SIA Dimdiņi Agro agrozījums bija 789 tūkstoši eiro, bet tā peļņa pēc nodokļiem bija 146 tūkstoši eiro. Uzņēmums nodarbināja 16 darbiniekus un tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā bija 142 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

SIA Dimdiņi Agro kāpostu stādīšana kavēsies

Dienas Bizness, 11.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aukstais un sniegotais pavasaris radījis problēmas arī SIA Dimdiņi Agro kāpostu audzētājiem, jo iekavējies kāpostu dēstu audzēšanas process. Palielinājušies arī izdevumi, apsildot lielās siltumnīcas, vēsta reģionālais medijs Dzirkstele.

«Šis pavasaris ir ļoti ekstremāls. Savā 12 gadu darbības laikā tādu nebiju pieredzējis. Atceros, ka 1992. gadā, kad beidzu Jelgavas Lauksaimniecības akadēmiju, aprīlī uzsniga 30 centimetrus bieza sniega kārta, bet tā ātri nokusa. Šobrīd uz laukiem vidēji vēl ir 40, 50 centimetrus biezs sniegs. Kopš 15. marta siltumnīcās esam ielikuši stādus to pirmajai rotācijai. Katru nakti, siltumnīcu apsildei izmantojot siltuma ģeneratorus, kas tiek darbināti ar dīzeļdegvielu, pazaudējam 120 litrus šīs degvielas. Naudas izteiksmē tas veido prāvu izdevumu summu,» situāciju raksturojis SIA Dimdiņi Agro augkopības un ražošanas nozares vadītājs Ainārs Sebris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc trakajām lietusgāzēm iestājusies silta atvasara. Beidzot saulīte dažās dienās spējusi nožāvēt SIA «Dimdiņi Agro» kāpostu un labības laukus. Veltas izrādījušās bažas, ka bez gumijas zābakiem nevar tikt uz lauka. Tiesa, sabiedrības direktors Ainārs Sebris rāda fotouzņēmumus, kuros redzamas ar ūdeni piepildītas dziļas rises un kāpostgalvas ūdenī. Tehnika grima un neko iesākt nespēja, jo arī pagājušajā nedēļā pamatīgi nolija, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Uz kāpostu lauka lielas skaistas galviņas griež un met traktoru piekabēs 40 strādnieki, bet citā laukā vasaras kviešus kuļ kombains. «Esam pieredzējuši smagāko rudeni 20 gadu laikā. Taču visām grūtībām ir jātiek pāri, mēs novāksim ražu. Tagad visi spēki tiek koncentrēti šim darbam, turklāt ir jādomā arī par ziemāju sēju. Sēja varētu būt ļoti problemātiska, jo šobrīd papildu tehnikas vienības ir jāiesaista gan kāpostu, gan graudu novākšanā. Šad un tad vēl ir jāvelk kombains laukā no kādas mitrākas lauka vietas. Ja rudens būs vēls un laikapstākļi atļaus, tad riskēsim vēl sēt ziemājus,» stāsta A.Sebris. Pagaidām ir tikai sastrādāta zeme ziemājiem, bet sēju noteikti vēl nesāks nākamajā nedēļā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mūsmāju dārzeņiem apgrozījums sarucis, bet peļņa augusi

Žanete Hāka, 16.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augļu un dārzeņu vairumtirgotājs Mūsmāju dārzeņi pērn apgrozījis 3,727 miljonus eiro, kas salīdzinājumā ar 2012.gadu ir kritums par 1,49%, liecina Lursoft dati.

Pretstatā apgrozījumam, sabiedrības peļņa aizvadītajā gadā uzrādījusi augošu tendenci, palielinoties par 3,62% un sasniedzot 194,778 tūkstošus eiro.

2013.gadā kooperatīvajā sabiedrībā aktīvi darbojušies 10 biedri, tostarp SIA Dimdiņi Agro, ZS Galiņi, ZS Bračas u.c. Iesniegtajā gada pārskatā par sabiedrības aizvadītā gada panākumiem teikts, ka 2013. gadā sabiedrība turpinājusi darbību programmā Skolas auglis, un īpaši uzsvērts, ka pērn jau pieci kooperatīva biedri ieguvuši G.A.P. sertifikātu, kas ir visā pasaulē lietots lauksaimniecības produkcijas ražošanas procesu standarts, kas ietvar kontroli un darbības izvērtējumu visos uzņēmuma darbības posmos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada novembrī, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada, dārzeņu cenas Latvijā vidēji ir kritušās par 30%, aģentūrai BNS pastāstīja Latvijas lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) un biedrības Zemnieku saeima biedre, kā arī lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

«Vidēji dārzeņu cenas [šā gada novembrī salīdzinājumā ar pagājušā gada novembri] ir kritušās par kādiem 30%,» sacīja Strazdiņa.

Vienlaikus viņa atzīmēja, ka dažādās dārzeņu kultūrās cenu kritums var būt atšķirīgs - sīpoliem cenas ir kritušās par apmēram 50%, burkāniem - par apmēram 45%, tāpat cenas vērā ņemami samazinājušās kāpostiem, bet pārējiem dārzeņiem vidēji par 20-25%.

Savukārt saistībā ar sezonalitāti atsevišķiem dārzeņiem un zaļumiem cenas ir nedaudz kāpušas. «Mazliet varētu būt pakāpušās tomātu, gurķu cenas, kuri šobrīd Latvijā ir gandrīz beigušies. Nedaudz kāpušas varbūt ir zaļumu - loku un puravu cenas,» sacīja Strazdiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Dārzeņu audzētājiem jākooperējas, lai eksportētu uz lieliem tirgiem

BNS, 23.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas dārzeņu audzētājiem ir eksporta potenciāls Skandināvijas tirgū, taču eksporta attīstībai tur un arī citos lielajos tirgos ir nepieciešama kooperācija, aģentūrai BNS atzina lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

Viņa norādīja, ka Latvijas dārzeņu audzētājiem un pārtikas ražotājiem kopumā ir eksporta potenciāls lielos tirgos, piemēram, Skandināvijā, taču jāapzinās savu iespēju robežas piegādāt partneriem vajadzīgo produkcijas apmēru. Lai to paveiktu, nepieciešama kooperācija. «Tas, ko mēs šobrīd darām ir ļoti intensīvs darbs ar pilnīgi visiem tirgiem, tā ir skatīšanās gan uz Kazahstānu, gan uz Uzbekistānu, gan arī Skandināvijas tirgu, kur iztrūkst produkcija un kur viņi diezgan daudz iepērk no Nīderlandes un Spānijas. Tas nozīmē, ja mēs spējam saražot kvalitatīvu produkciju, mums arī ir iespējas šajā tirgū tikt iekšā. Tie ir lieli tirgi un, it īpaši, ja mēs skatāmies uz Skandināviju, tad to var izdarīt tikai kooperējoties visiem Latvijas ražotājiem kopā un, principā, strādājot plecu pie pleca. Jo katram atsevišķi mēģinot iet un cīnīties vai nu kaut kādā brīdī pietrūks apjoms, vai arī mūs neuzskatīs par normāliem sadarbības partneriem,» uzsvēra Mūsmāju dārzeņu vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pateicoties lietainajam laikam, patlaban ļoti cerīga izskatās vietējo galviņkāpostu un ziedkāpostu raža. Līdz ar to pircējiem ir iespēja izvēlēties vietējo, nevis importa produkciju, turklāt atbalstot zemniekus situācijā, kad Krievija vēl uz gadu pagarinājusi lauksaimniecības produkcijas embargo, aģentūrai LETA atzina dārzkopības kooperatīva Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

«Pēc lietus kāposti ir labi sabrieduši, un jau nākamnedēļ būs pamatīgs vietējās ražas apjoms. Tikmēr daudzi tirgotāji ar to nav rēķinājušies, un vēl ir pilnas noliktavas ar ievesto preci, tādēļ paredzama jauno kāpostu cenas strauja lejupslīde. Diemžēl tas atstāj negatīvu ietekmi uz vietējo audzētāju ieņēmumiem, jo mums jāpiemērojas cenai, par kuru tiek iztirgoti poļu atlikumi,» sacīja Strazdiņa.

Viņa arī atzina, ka kāpostu cena jūnijā ir tādā pašā līmenī kā pērn, tomēr arī 2013.gadā cena bija tāda pati, bet latu izteiksmē, kas nozīmē, ka cenu kritums kopš 2013.gada ir ap 30-35%.

«Lai gan šogad viss ienākas nedēļu vēlāk, tomēr patlaban vietējie salāti, loki, gurķi, tomāti, redīsi ir pietiekošā apjomā, tādēļ aicinu izvēlēties vietējos ražojumus, nevis ar savu maciņu nodrošināt algas poļu un spāņu zemniekiem,» atzina Strazdiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Kāpostu griešanas strādnieki nopelna līdz pat 900 eiro, tomēr darbinieku trūkst

LETA, 31.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kartupeļu, sīpolu, ķirbju un citu dārzeņu raža šogad ir samērā laba, tomēr situāciju sarežģī lietus lāmas, kuru dēļ novākšanas darbi aizkavējušies teju par mēnesi, līdz ar to tuvākajās nedēļās raža būs jāvāc triecientempā, atzina kooperatīva Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

«Sīpoliem jau bija jābūt novāktiem, bet nevaram dabūt nost no lauka - tie joprojām ir ūdenī un lēnām pūst. Ar novākšanu iet ļoti grūti, kur nu varam, tur sīpolus un arī kartupeļus «velkam ārā». Turklāt darbus nevar vienmērīgi plānot, jo viss atkarīgs no augsnes, kas dažādos laukos atšķiras. Madlienas pusē ir mālsmilts, augsne lēni filtrējas, līdz ar to piekabes vispār nevar tikt līdz laukam,» sacīja Strazdiņa.

«Gurķu un ķirbju raža šogad ir ļoti laba, agrie burkāni un kāposti arī nelika vilties. Tikmēr vēlo burkānu raža parasti ir 70 tonnas no hektāra, bet šogad būs tikai 50 tonnas, kartupeļi arī būs tikai ap 30 tonnām ierasto 40 tonnu vietā,» piebilda kooperatīva vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroniskajās izolēs tiek pārdoti dārzeņu audzēšanas zemnieku saimniecības «Galiņi» nekustamie īpašumi, apstiprināja «Galiņu» pārstāve Edīte Strazdiņa.

Informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» liecina, ka pirmdien, 26.augustā, plkst.13 sākušās piecas «Galiņiem» piederošu nekustamo īpašumu elektroniskās izsoles, kuras noslēgsies 25.septembrī plkst.13. Izsoles rīko zvērināta tiesu izpildītāja Rudīte Slivjuka par labu AS «Citadele banka».

Strazdiņa norādīja, ka izsoles tiek rīkotas tādēļ, ka zemnieku saimniecība nebija spējusi vienoties ar banku par iepriekš ņemtu kredītu atmaksas nosacījumiem un bankai ir tādas tiesības izsolīt ieķīlātos īpašumus. «Kredīti bija pietiekami lieli un tika ņemti dažādiem attīstības projektiem,» sacīja Strazdiņa.

«Problēmas radās iepriekšējās vasarās piedzīvoto slapjumu un sausumu dēļ, kas ietekmēja iepriekšējo gadu ražas. Šogad gan raža būs laba,» sacīja Strazdiņa. Viņa piebilda, ka izsolīti tiek visi «Galiņiem» piederošie nekustamie īpašumi, bet kustamā manta netiek izsolīta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Izsolēs par 1,2 miljoniem eiro pārdoti dārzeņu audzētāja Galiņi nekustamie īpašumi

LETA, 25.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septiņās elektroniskajās izolēs kopsummā par 1 199 261 eiro pārdoti dārzeņu audzēšanas zemnieku saimniecības «Galiņi» nekustamie īpašumi, informēja e-izsoļu vietnē.

Informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» liecina, ka 26.augustā plkst.13 sākās piecas «Galiņiem» piederošu nekustamo īpašumu elektroniskās izsoles, kuras noslēdzās 25.septembrī plkst.13. Izsoles rīkoja zvērināta tiesu izpildītāja Rudīte Slivjuka par labu bankai «Citadele».

Izsolē pārdots Jurim Strazdiņam piederošais nekustamais īpašums «Galiņi» Ogres novada Madlienas pagastā ar kopējo platību 151,669 hektāri. Tajā ir vairāk nekā desmit zemesgabalu, pārsvarā lauksaimniecības zemes, kā arī meža zeme un vairākas ēkas - dzīvojamā ēka, noliktava, siltumnīca un citas. Šim īpašumam izsoles sākumcena bija 151 390 eiro, īpašums tika nosolīts par 408 753 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mūsmāju dārzeņiem krities apgrozījums, bet peļņa būtiski pieaugusi

Žanete Hāka, 03.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augļu un dārzeņu vairumtirgotāja kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi apgrozījums sasniedzis 2,659 miljonus latu, kas ir par 20% jeb 675,5 tūkstošiem latu mazāk nekā gadu iepriekšējā gadā, liecina Lursoft dati.

Tas gan nav traucējis būtiski palielināt peļņu, kura pērn sasniegusi 132,1 tūkstoti latu. 2011.gadā kooperatīva peļņa bijusi 28 tūkstoši latu.

Aizvadītajā gadā kooperatīvā uzņemts viens jauns biedrs un, kā norādīts Mūsmāju dārzeņu interneta vietnē, patlaban kooperatīvā darbojas 11 biedri – ZS Galiņi, ZS Bračas, ZS Dārzi, SIA Dimdiņi agro, ZS Sīļi, SIA Sigro, ZS Sviķi, ZS Zarumi, ZS Zūmaņi, ZS Kliblapsas un ZS Īskāji.

Biedru saimniecībās tiek izaudzēts un realizēts vairāk nekā 18 tūkstoši tonnu dārzeņu un kartupeļu, kas visu gadu tiek piegādāti Latvijas lielveikalu tīkliem, skolām, bērnudārziem, kā arī eksportēti uz ārvalstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Poļu lēto produkciju varētu izmantot arī negodprātīgie Latvijas audzētāji; lielie tirgotāji teikšot - nē

Lelde Petrāne, 31.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diemžēl Latvijā darbojas audzētāji, kuri savai produkcijai mēdz piemaisīt klāt lēto produkciju no ārvalstīm un uzdot to kā savējo, jo nespēj paši izaudzēt nepieciešamos apjomus, biznesa portālam db.lv stāstīja kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja, biedrības Zemnieku saeima pārstāve šīsdienas sarunās ministrijā Edīte Strazdiņa. Līdz ar to arī šādā slēptā veidā lētā poļu produkcija varētu nonākt uz Latvijas patērētāju šķīvjiem.

Viņa gan piebilda, ka lielveikalu ķēdes savus piegādātājus kontrolē, taču šāda veida produkcija varētu «iziet cauri» Centrāltirgum, mazajiem tirgiem un ielu tirdzniecības vietām.

Kā vēstīts, šodien Zemkopības ministrijā notika sarunas, lai spriestu par situāciju saistībā ar tirgus izmaiņām Krievijas noteiktā Polijas dārzeņu importa aizlieguma dēļ. Kā pauduši zemnieku pārstāvji - pastāv ļoti lielas bažas, ka poļu lētā produkcija tagad plūdīs uz Latviju, nelabvēlīgi ietekmējot pašmāju zemniekus. Turklāt, kā biznesa portālam db.lv atzina Zemkopības ministrijā, Polijā šogad ir ļoti laba raža, īpaši ogu raža.

Komentāri

Pievienot komentāru