Jaunākais izdevums

«Visu fiskālo telpu, kas mums ir bijusi pieejama, mēs esam iztērējuši gan attiecībā uz 2014. gadu, gan diemžēl arī uz 2015. gadu,» intervijā Latvijas Radio pauda ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Tādējādi 2015. gada budžetā nebūs iespējams papildu finansējums jaunām politikas iniciatīvām, jo vairāku pasākumu fiskālā ietekme pilnā apmērā būs jūtama tikai aiznākamajā gadā. «Nākamajā gadā mēs vairāku pasākumu pilnu finansiālo ietekmi neredzam, bet aiznākamajā gadā ir jūtama pilna ietekme. Faktiski ar saviem lēmumiem mēs esam jau iztērējuši visu to, par ko varētu lemt 2015. gada budžetā,» intervijā LR pauda ministru prezidents.

V. Dombrovskis arī norādīja, ka vairākos būtiskos jautājumos panākta saprašanās - panāktas vienošanās par demogrāfijas atbalsta paketi un ostu nodokli. «Vienīgais jautājums, kas vēl jāatrisina ir grozījumi Imigrācijas likumā. Noskaņojums ir konstruktīvs, domāju, ka vienošanās panāksim,» pauda premjers.

Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 7,004 miljardu eiro (4,92 miljardu latu), bet izdevumi – 7,143 miljardu eiro (5,02 miljardu latu) apmērā, liecina valdībā iesniegtais valsts budžeta likuma projekts.

Salīdzinājumā ar 2013. gada plānu nākamā gada budžeta ieņēmumi paredzēti par 341,9 miljoniem eiro jeb 5,1% lielāki, bet izdevumi pieaugs par 288,9 miljoniem eiro jeb 4,2%. Nodokļos nākamgad paredzēts iekasēt 3,4 miljardus eiro.

Likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016. gadam un likumprojektu par valsts budžetu 2014. gadam šodien paredzēts izskatīt valdībā, bet pēc valdības sēdes finanšu ministrs Andris Vilks nesīs budžeta portfeli uz Saeimu. Vakar pēc koalīcijas sēdes A. Vilks mikroblogošanas vietnē Twitter norādīja, ka budžeta sarunu iznākums ir divi vienā. «Rīt uzreiz var nest divus portfeļus. Arī 2015. gada budžets ir gatavs, fiskālā telpa jau izsmelta. Diemžēl...,» viņš raksta.

Pamatbudžeta ieņēmumi 2014. gadā tiek prognozēti 5,007 miljardu eiro, bet izdevumi – 5,275 miljardu eiro apmērā. Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2013. gada plānu, ir 420,9 miljoni eiro jeb 8,7%.

Nākamā gada budžeta deficīts paredzēts 0,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta. Budžets sagatavots, balstoties uz prognozi, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts nākamgad pieaugs par 4,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

2020.gada budžeta fiskālā telpa ir mīnus 145,3 miljoni eiro, nevis 11,9 miljoni eiro

LETA, 22.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gada budžeta fiskālā telpa ir mīnus 145,3 miljoni eiro, nevis Finanšu ministrijas prognozētie 11,9 miljoni eiro, teikts Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) viedoklī par valdībā apstiprināto Latvijas Stabilitātes programmu 2019.-2022.gadiem.

FDP norādīja, ka Fiskālās disciplīnas likumā paredzētā fiskālo nosacījumu izpilde veidos 103 miljonus eiro, savukārt fiskālā nodrošinājuma rezerve nākamgad veidos 33,1 miljonu eiro.

FDP ieskatā, nepieciešams pilnveidot valdības fiskālo stratēģiju.

«2018.gada rezultāti un 2019.gada valsts budžeta vērtējums norāda uz būtisku fiskālās politikas grožu atlaišanu un budžeta izdevumu pieaugumu straujāk par potenciālo ekonomikas pieaugumu. 2020.gadam padome saskata lielāku budžeta konsolidācijas nepieciešamību, lai sasniegtu fiskālās disciplīnas prasības,» pauda fiskālās disciplīnas uzraugi.

Padomē piebilda, ka tēriņu pieaugums 2018.gadā pārsniedza jebkādus piesardzīgos aprēķinus un līdzīga tendence tiek saglabāta 2019.gadam, sašaurinot iespējas 2020.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

SVF misija: Latvijai vidējā termiņā ir jārada fiskālā telpa valsts ieguldījumu un izdevumu spiediena risināšanai

LETA, 18.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā ekonomikas prognožu uzlabošanos, 2024.gadā Latvijai ir pamatota mazāk ekspansīva fiskālā nostādne, savukārt vidēja termiņa līdz ilgtermiņa fiskālajā stratēģijā būtu jārada fiskālā telpa, lai atbalstītu valsts ieguldījumus un risinātu ilgtermiņa izdevumu spiedienu, secināts Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) uzraudzības misijas provizoriskajā vērtējumā.

SVF misijas eksperti atgādina, ka 2023.gadā Latvijas ekonomika saruka par 0,3%, ko īpaši veicināja Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā un ar to saistītā ģeoekonomiskā fragmentācija, kas papildināja ilgstošās Latvijas problēmas ražīgumā, investīcijās un darbaspēkā, ko pastiprināja vairākas reformas, kas saistītas ar klimata pārmaiņām, enerģiju, sabiedrības novecošanos, darbaspēka trūkumu un pieaugošām aizsardzības izmaksām.

Neskatoties uz finanšu sektora stabilitāti, ir jāturpina uzraudzīt makrofinansiālās ievainojamības un blakusefekti. "Strukturālajā politikā galvenā uzmanība būtu jāpievērš ieguldījumu un produktivitātes veicināšanai, risinot jaunās problēmas, ko rada Krievijas karš Ukrainā un notiekošās daudzās pārejas, vienlaikus turpinot nodrošināt sociālo atbalstu un politikas prognozējamību," ieteikts SVF misijas vērtējumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Finanšu ministre: 2018.gada fiskālā telpa palielinājusies līdz 117 miljoniem eiro

LETA, 08.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad fiskālā telpa būs 117 miljoni eiro, 2019.gadā - 90 miljoni eiro, bet 2020.gadā - 258 miljoni eiro, šodien pēc koalīcijas partneru sēdes aģentūrai LETA sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Iepriekš nākamā gada fiskālā telpa tika aplēsta 81 miljona eiro apmērā, tomēr, pēc finanšu ministres teiktā, nākamā gada fiskālā telpa tika palielināta, atsakoties no Liepājas cietuma būvniecības projekta.

Ministru kabinets šodien aiz slēgtām durvīm lems par Liepājas cietuma būvniecības projekta termiņa pārcelšanu no šī gada uz 2020.gadu.

Tāpat šodien valdība skatīs jautājumu par nākamā gada budžeta izdevumiem un ieņēmumiem, tomēr par atsevišķiem ministriju prioritāro pasākumu pieprasījumiem valdība lems nākamnedēļ.

Pēc Reiznieces-Ozolas teiktā, 2018.gadā izdevumi būs par 19 miljoniem eiro mazāki, nekā ieņēmumi, bet turpmākajos gados ieņēmumi un izdevumi būs līdzvērtīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Kučinskis: Pāragri spriest, kā tiks sadalīti nākamgad papildus pieejamie līdzekļi

LETA, 21.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik ir pāragri spriest, kuriem priekšlikumiem tiks piešķirts papildu finansējums 2018.gada budžetā, par Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) pausto aģentūru LETA informēja premjera preses sekretārs Andrejs Vaivars.

«Vērtēts tiks katras ministrijas priekšlikums, un pašlaik vēl pāragri spriest, kurš no tiem tiks atbalstīts, bet kurš - ne,» skaidro valdības vadītājs, atbildot uz jautājumu, kā tiks sadalīti nākamā gada fiskālajā telpā paredzamie līdzekļi.

Valdībā darbs ar 2018.gada valsts budžeta jautājumiem sāksies 22.augustā.

Kā ziņots, 2018.gada fiskālā telpa provizoriski aplēsta 60 miljonu eiro apmērā, aģentūrai LETA 18.augustā atzina finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Vēl jūlijā ministre žurnālistiem prognozēja, ka nākamā gada fiskālā telpa būs nedaudz virs 80 miljoniem, tomēr precīzākus ciparus finanšu ministre solīja augustā.

22.augustā valdība uzklausīs Finanšu ministrijas sagatavotos četrus informatīvos ziņojumus - par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2018.-2020.gadā, par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas 2018., 2019. un 2020.gadam rezultātiem, par fiskālo risku deklarāciju un par valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2018., 2019. un 2020.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz prognozēto negatīvo fiskālo telpu, ministrijas 2019.gada budžetā prioritārajiem pasākumiem papildus prasa 1,1 miljardu eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija par ministriju papildus finansējuma pieprasījumiem 2019.gada budžetā.

Ministrijā piebilda, ka tās apkopotajā informācijā var būt tehniskas neprecizitātes, kas vēlāk tiks precizētas. Turklāt atsevišķu pasākumu finansēšanai ministrijas var būt jau atradušas līdzekļus, pārskatot savus izdevumus.

Pērn ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2018.gada budžetā prasīja gandrīz 760 miljonus eiro. Šā gada aprīlī FM informēja, ka 2019.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 6,73 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinājumā ar budžeta ietvara likumā 2019.gadam noteikto, nozīmē izdevumu palielinājumu par 75,5 miljoniem eiro.

FM apkopotā informācija par papildus līdzekļu pieprasījumiem 2019.gada budžetā liecina, ka nākamgad visvairāk papildu naudas - 431,39 miljoni eiro - nepieciešama Veselības ministrijai. Tai ar 136,2 miljoniem eiro seko Satiksmes ministrija, bet Izglītības un zinātnes ministrijai papildus nepieciešami 106,3 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Papildināta - Koalīcija nevienojas par budžetu; VL-TB/LNNK prasa 85 miljonus demogrāfijai

LETA, 31.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdošās koalīcijas politiķi ceturtdien joprojām nevienojās par nākamā gada valsts budžeta jautājumiem, ņemot vērā nacionālās apvienības Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) lielo papildu līdzekļu pieprasījumu demogrāfijas pasākumiem.

Papildināts viss teksts

Koalīcijas partijas šodien bija iecerējušas vienoties par budžeta izdevumiem un papildu līdzekļu sadalījumu, tomēr tas nav izdevies. Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) pēc sanāksmes žurnālistiem uzsvēra, ka šis ir «normāls budžeta veidošana process» un diskusijas turpināsies. Kučinskis akcentēja, ka par daudziem jautājumiem vienošanās ir panākta, piemēram, ka netiks ieviestas jaunas nodevas, kā arī ir vienošanās par neatkarīgo institūciju finansējumu. Viņš vairākkārt minēja, ka valdība «nezīmēs virtuālus ieņēmumus» uz nodokļu izmaiņu rēķina.

«Ir jautājumi, kas katrai partijai ir ļoti svarīgi, bet fiskālā telpa ir ierobežota,» skaidroja valdības vadītājs. Līdz pirmdienai notikšot darbs, lai saprastu, ko var uzlabot pašreizējā piedāvājumā, un tad koalīcijas partneri atkal sēdīsies pie sarunu galda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada fiskālā telpa provizoriski aplēsta 81,2 miljonu eiro apmērā, šodien žurnālistiem stāstīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa gan piebilda, ka precīzāka fiskālā telpa būs zināma šā gada augustā. 2019.gada provizoriskā fiskālā telpa tiek lēsta 19,9 miljonu eiro apmērā, bet 2020.gadā tā varētu sasniegt 311,8 miljonus eiro.

Šāds nevienmērīgs fiskālās telpas pieaugums tiek skaidrots ar to, ka 2018.gadā tiks reformēts uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN), tādējādi 2019.gadā budžetam ies secen nedaudz virs 100 miljoniem eiro.

Savukārt fiskālās telpas straujāks pieaugums 2020.gadā tiek skaidrots ar to, ka būtiski paātrināsies ekonomiskās izaugsme.

Budžeta strukturālais deficīts, saskaņā ar Eiropas Komisijas metodoloģiju, nākamajā gadā aplēsts 1,7% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), 2019.gadā - 1,5% no IKP, bet 2020.gadā tas samazināsies līdz 1% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināta - Koalīcija vienojusies par Liepājas cietuma būvniecības atlikšanu

LETA, 06.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdošās koalīcijas politiķi trešdien panākuši vienošanos atlikt Liepājas cietuma būvniecības projekta īstenošanu, lai rastu papildu līdzekļu avotu, tomēr par daudziem citiem nākamā gada valsts budžeta jautājumiem skaidrības vēl nav.

Koalīcijas partiju līderi gan pagaidām vēl atturējās nosaukt konkrētu līdzekļu apmēru, cik dotu Liepājas cietuma būvniecības atlikšana. Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars skaidroja, ka tas būs atkarīgs no tā, kā notiks būvniecības termiņu pārskatīšana. Koalīcija nelemšot par šo jautājumu, tas jādara valdībai, piedaloties atbildīgajiem nozares ministriem.

Tāpat partneriem ir dažādas domas par to, vai panākta konceptuāla vienošanās ar nākamo gadu līdz 100 eiro palielināt pabalstus par trešo un katru nākamo bērnu. Dzintars sacīja, ka pabalsta palielināšana līdz 100 eiro ir kopīgā koalīcijas nostāja un tas tiks īstenots. Tomēr "Vienotības" valdes loceklis Kārlis Šadurskis norādīja, ka pabalsti tiks palielināti tādā mērā, ka to atļaus fiskālā telpa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Veicot 2020.gada budžeta pārskatīšanu, rasts 93,7 miljoni eiro ietaupījums

LETA, 19.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības koalīcijas nodokļu politikas attīstības komitejas darba grupa noslēgusi darbu pie izdevumu pārskatīšanas 2020.gada valsts budžetā, tādējādi rodot palielinājumu fiskālajai telpai par 93,7 miljoniem eiro, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja komitejas vadītājs, Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs (KPV LV).

Zakatistovs uzteica ierēdniecības godaprātu, jo katras ministrijas pārstāvis bija pretimnākošs, it sevišķi tajos brīžos, kad konkrēta izdevuma pārskatīšanas rezultātā bija pārliecināts, ka kādu no izdevumiem var izmantot lietderīgāk.

«Minētā summa ir nauda, ko var tērēt jaunajām politiskajām iniciatīvām un daudz lietderīgāk, jo izdevumu pārskatīšana notikusi katrā ministrijā. Lai gan nākamā gada valsts budžeta kontekstā izdevumu pārskatīšana jau noslēgusies, ir vēl palikuši atsevišķi turpināmi darbi,» sacīja Zakatistovs.

Jau ziņots, ka šā gada aprīlī Ministru kabineta apstiprinātajā Latvijas Stabilitātes programmā 2019.-2022.gadam Finanšu ministrija prognozēja, ka valsts 2020.gada budžeta fiskālā telpa būs negatīva 11,9 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Valsts kapitālsabiedrībām nākamgad budžetā varētu būt jāieskaita lielākas dividendes

LETA, 22.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019.gada fiskālo telpu varētu paplašināt, īstenojot virkni pasākumu, tostarp uzliekot valsts kapitālsabiedrībām pienākumu valsts budžetā ieskaitīt lielākas dividendes, šodien žurnālistiem atzina finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Pēc Finanšu ministrijas informācijas, 2018.gadā pieejamie līdzekļi jeb fiskālā telpa plānota 60 miljonu eiro apmērā, savukārt 2019.gadā tā saruks līdz 19,9 miljoniem eiro, bet 2020.gadā tā varētu sasniegt 311,8 miljonus eiro.

Reizniece-Ozola atzina, ka 2019.gads būs kritisks, jo fiskālā telpa konkrētajam gadam patlaban aplēsta 20-30 miljonu eiro apmērā.

«Būs jādomā par papildu pasākumiem fiskālās telpas palielināšanu, piemēram, varētu vēlāk lemt par fiskālā nodrošinājuma rezervi, novirzīt daļu no fotoradaru ieņēmumiem, lielākas dividendes novirzīt no valsts kapitālsabiedrībām un virkne citu pasākumu,» sacīja ministre.

Reizniece-Ozola stāstīja, ka Fiskālās disciplīnas padome nepiekritīs fiskālās nodrošinājuma rezerves pārlikšanai, tomēr kamēr nav citu resursu fiskālās telpas palielināšanai, šis var kalpot kā rezerves variants.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nākamgad valsts budžets būs rekordliels un pārsniegs desmit miljardus eiro

LETA, 14.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada valsts budžets būs tik liels, kā nekad agrāk nav bijis - tas pārsniegs desmit miljardus eiro, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta panorāma» sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pēc viņa teiktā, uz ekonomikas izaugsmes rēķina 2020.gada budžeta «tīrais pieaugums» ir paredzēts vairāk nekā 500 miljoni eiro. «Ekonomika aug, tātad aktivitāte turpina augt un samaksātie nodokļi turpina augt, tātad budžets arī,» apgalvoja premjers.

Uz norādi, ka ekonomikas izaugsmes temps gan pēdējā laikā samazinās, valdības vadītājs atbildēja ar salīdzinājumu par lidmašīnas pacelšanos gaisā. «Tas ir tāpat kā tad, kad ceļas gaisā lidmašīna - no sākuma ļoti strauji, tad kāpums ir lēzenāks, bet aizvien tas ir kāpums, un tātad mēs aizvien esam ekonomikas izaugsmes fāzē, kas ir ļoti pozitīvi, un mums tiešām nebūtu, par ko sūdzēties.»

Tomēr izaicinājums esot ministriju pārāk lielās vajadzības, kuras pārsniedzot budžeta iespējas, tāpēc arī nākamā gada budžets vienalga tikšot saplānots ar deficītu. Pēc viņa teiktā, samērojot visu valdības koalīcijas partiju leģitīmās intereses un vēlmes, 2020.gada budžets ar pārpalikumu nav iespējams. «Mums, politiķiem, piecām partijām, jāatrod vienošanās, kā taisnīgi pārdalīt gaidāmo [budžeta] pieaugumu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pirmsvēlēšanu negausīgais budžets iecērt robus nākamajos gados

Zanda Zablovska, Inguna Ukenābele, Ieva Jurevica, 02.10.2013

Finanšu ministra budžetu portfelis, kurš ar valdības sagatavoto 2014. gada budžeta likumprojektu un to pavadošo likumprojektu paketi tika iesniegts izskatīšanai Saeimā.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministriju pieprasījumi un politiskās ķildas panākušas to, ka pie plašas miljonu dalīšanas valsts budžetā varēs atgriezties vien 2016. gadā.

Proti, nesadalītā fiskālā telpa nākamā gada budžetā ir 9,1 miljons eiro, bet 2015. gadā – 16,5 milj. eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) aprēķini. Šāda telpa noteikta, ņemot vērā jau pieņemtos lēmumus, skaidroja FM valsts sekretāre Sanita Bajāre. Savukārt 2016. gadā fiskālā telpa būs ievērojami lielāka – 213,3 milj. eiro.

Šis ir otrais budžets kopš krīzes laika, ko valdība veidojusi patstāvīgi bez starptautisko aizdevēju uzraudzības. Sākotnēji ministriju pieprasījumi pēc papildu finansējuma aptuveni 10 reižu pārsniedza pieejamo līdzekļu apmēru.

Pēc vairākām valdības sēdēm galvenie diskusiju objekti palika finansējums demogrāfijas veicināšanas pasākumiem, pedagogu darba samaksas pieaugumam, kā arī tā dēvētais ostu nodoklis un termiņuzturēšanās atļaujas – aicinājums pārtraukt to izsniegšanu ārvalstniekiem par nekustamā īpašuma iegādi. Sarunas valdībā pagaidām beigušās ar sāpīgiem kompromisiem un to, ka vairāk vai mazāk neapmierināti ir gandrīz visi, bet Nacionālās apvienības ministrs balsojumā par budžetu nepiedalījās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts budžetā nav naudas jaunu iniciatīvu un vajadzību finansēšanai, uzskata Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Nozīmīgs jautājums Latvijas attīstības kontekstā ir tas, vai Latvijas valsts spēs saglabāt saprātīgo budžeta politiku, kas ļāva izkļūt no krīzes, un vai valsts spēs neatgriezties pie politikas, kuras dēļ nokļuva krīzē, skaidroja centrālās bankas vadītājs.

Darbs pie nākamā gada budžeta izstrādes ir tikai pašā sākuma stadijā un vēl daudz kas var mainīties un tikt uzlabots, sacīja Rimšēvičs un uzsvēra, ka tieši tāpēc ir svarīgi jau pietiekami savlaicīgi diagnosticēt iespējamos riskus un veikt nepieciešamos soļus, lai izvairītos no riskiem.

Latvijas Bankas prezidenta vērtējumā, pēdējās tendences un publiskie izteikumi rāda, ka situācija ir gana satraucoša. Bažas rada daudzās iniciatīvas, kas prasa papildu budžeta līdzekļus, labi zinot, ka naudas un ienākumu šo solījumu finansēšanai Latvijai nav. «Tā ir rīcība, kas rada bīstamu tendenci un var īsā laika posmā sagraut visus pūliņus, kas līdz šim ieguldīti makroekonomiskās situācijas stabilizēšanā un fiskālās ilgtspējas nodrošināšanā,» brīdināja Rimšēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien apstiprināja Finanšu ministrijas iesniegto Latvijas Stabilitātes programmu 2022.-2025.gadam.

Latvijas Stabilitātes programma ir viens no elementiem ikgadējā valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas ciklā, un tā ietver makroekonomisko rādītāju prognozes 2022., 2023., 2024. un 2025.gadam, fiskālās prognozes un vispārējās valdības budžeta bilances mērķus.

Stabilitātes programmā ir iekļauti divi scenāriji - pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā sagatavotais februāra scenārijs un atjaunotais marta scenārijs, kurā tiek ņemta vērā kara ietekme.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) skaidro, ka Stabilitātes programma ir esošās situācijas foto uzņēmums jeb fiskālais ietvars 2023.-2025.gada periodam. Lēmumi par fiskālās telpas aizpildīšanu tiks pieņemti, strādājot pie 2023.gada budžeta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Kariņš: Valdības rīcības plāna izpildei nepieciešams miljards eiro, kura pagaidām nav

LETA, 15.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības rīcības plāna izpildei nepieciešams viens miljards eiro, pirmdien valdības ārkārtas sēdē paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers informēja, ka viņš valdības rīcības plāna izstrādes procesā ir ticies ar ministriem un kopumā plāna izpildei nepieciešams viens miljards eiro, piebilstot, ka līdzekļu visām vajadzībām nav.

«Nemainot politiku, šī miljarda nav. Ja gribam īstenot visas prioritātes, to var panākt vai nu pārdalot finansējumu, vai arī paaugstinot nodokļus, ko neviens nevēlas. Mums būs jāvienojas kaut kur pa vidu,» atzina Kariņš. Viņš aicināja vērtēt, ko šī valdība četros gados vēlas paveikt, ņemot vērā makroekonomikas tendences. Pēc valdības sēdes Kariņš žurnālistiem uzsvēra, ka 2020.gada budžets sagādās daudz izaicinājumu, jo patlaban līdzekļu ministriju prioritātēm neesot.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Pagaidu budžets nozīmē jaunu investīciju aizkavēšanos

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 20.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais gads iesāksies ar pagaidu jeb tehnisko budžetu, kas nozīmē, ka tajā nav nekādu jauno politikas iniciatīvu. Pagaidu budžeta ietvaros netiks apmaksāti pakalpojumi, kas nav sniegti iepriekšējā saimnieciskajā gadā, un netiks veiktas investīcijas, kas nav realizētas iepriekšējā saimnieciskajā gadā. Taču turpināsies iepriekšējā saimnieciskajā gadā uzsākto pasākumu finansēšana, nodrošinot spēkā esošo normatīvo aktu pensiju, pabalstu un atlīdzības jomā izpildi.

Bijušais finanšu ministrs Andris Vilks LNT paudis, ka jaunais budžets nebūs ātrāk par martu. Tātad teju gada ceturksni mēs būsim dzīvojuši, A. Vilka vārdiem izsakoties, pagātnē. Tas nozīmē, ka gada pirmajos trīs mēnešos netiks veiktas jaunas investīcijas un īstenotas jaunas programmas. Ja viena ceturtā daļa aktuālā gada paiet, mīņājoties pērnajā, bez jaunām politikas iniciatīvām, tas nenāk par labu attīstībai un izaugsmei.

Valsts interesēs ir pēc iespējas ātrāk apstiprināt jauno valdību, lai varētu pieņemt 2019. gada budžetu ar jaunām investīcijām.

Pozitīvi gan ir tas, ka, pateicoties mediķu arodbiedrības spiedienam, valdība ir lēmusi jau no 1. janvāra paaugstināt mediķu algas par 20%, taču tā ir tikai viena nozare. Ņemot vērā privātā sektora samērā nelielo investīciju apjomu, publisko investīciju aizkavēšanās nav laba ziņa. Turklāt Fiskālās disciplīnas padome ir paziņojusi, ka jaunajā budžetā fiskālā konsolidācija, kas nozīmē – mazāki valsts tēriņi, ir neizbēgama. Padome uzsver, ka, lemjot par mediķu atalgojuma palielināšanu jau no 1. janvāra, kamēr vēl nav apstiprināts jaunais budžets, valdība ir pārkāpusi fiskālās disciplīnas principus. Savā paziņojumā Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais norāda: «Minētajam pasākumam nav norādīti finansēšanas avoti, un nav pieejama arī pietiekama brīva fiskālā telpa. Konstatējam arī to, ka fiskālās disciplīnas regulējums nav pietiekams apstākļos, kad tiek ieviests pagaidu budžets, apdraudot sabalansētas makroekonomiskās politikas īstenošanu un valsts spējas pildīt uzņemtās saistības Eiropas Savienībā.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FDP: Valdība varētu paredzēt arī mazāku budžeta deficītu un mazāk aizņemties

LETA, 30.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas padome (FDP) uzskata, ka valdība pašlaik varētu paredzēt arī mazāku budžeta deficītu un attiecīgi mazāku aizņemšanos, skaidrojot padomes vērtējumu Latvijas Stabilitātes programmu 2018.-2021.gadam, intervijā aģentūrai LETA uzsvēra FDP priekšsēdētājs Jānis Platais.

«Mūsu galvenās raizes ir saistītas ar to, kāda veidojas budžeta kopējā bilance, par cik mēs tērējam vairāk nekā ieņemam, par cik aug valsts parāds un cik lielā mērā mēs šodienas problēmas pārliekam uz nākamajām paaudzēm. Mēs necenšamies norādīt, ka kaut ko no valdības izdevumiem varētu izraut un tas nav nepieciešams,» norādīja Platais.

Viņš pauda, ka pašlaik Latvijas ekonomika attīstās labi un tādēļ ir vairāk jādomā par to, ka var mazināt valsts parādu. «Valdības svarīgākais uzdevums arī labajos laikos ir stingri izlemt, ko tad mēs »pērkam«. Ja mēs ejam uz veikalu un mums ir noteikts budžets, tad taču mēs zinām, ka nevarēsim nopirkt visu, ko ieraudzīsim. Mēs izvēlamies tās lietas, kuras mums visvairāk ir vajadzīgas un vislabāk noderēs,» sacīja FDP vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Valsts budžetam pieiet kā veikalam – ar iepirkumu sarakstu

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 10.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministriju pieprasījumi nākamā gada budžetam pārsniedz 1,1 miljardu eiro, neraugoties uz to, ka fiskālā telpa ir negatīva. Tas nozīmē, ka plānotais budžeta deficīts ir lielāks par to, ko mums atļauj fiskālās disciplīnas noteikumi.

Tas, ka fiskālā telpa ir negatīva, pilnīgi noteikti nav noslēpums nevienam no ministriem. Tādēļ var tikai apbrīnot katru gadu atkārtojošos farsu, kad ministriju pieprasījumi vairākkārtīgi pārsniedz budžeta iespējas un ministri tikai bezpalīdzīgi blisina acis un stāsta, cik visi pieprasījumi ir svarīgi.

Vērotājam no malas nav īsti skaidrs, vai šie pieprasījumi, kurus izpildīt ir nereāli, veidoti pēc principa: ja nu tomēr izdodas piķi dabūt, vai arī tas darīts, lai neviens nevarētu pārmest, ka nauda nav prasīta. Jebkurā gadījumā iznākums ir skumji smieklīgs – labi apzinoties, ka brīvas naudas budžetā nav un plānotais deficīts ir lielāks par pieļaujamo, ministrijas iesniedz nereālus pieprasījumus, lai Ministru prezidents un Finanšu ministrija tiek galā. Tā teikt, kāpēc man būt tam ļaunajam, kas nepaprasa naudu, labāk lai sliktā ir Finanšu ministrija, kura tad pasaka, ka naudas nav. Šāda stratēģija nešķiet pareiza no vairākiem viedokļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz 2022.gadā gaidāmo valsts parāda pieaugumu, finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) sociālajiem partneriem sola necelt nodokļus.

Otrdien notikušajā ministru un sociālo partneru veidojošajā Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji informēja, ka 2022.gada budžetā valsts parādu plānos palielināt līdz 50,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), iepretim šogad plānotajiem 49,6% no IKP.

Pēc FM skaidrotā, valsts parāda pieauguma rezultātā tiktu paplašināta budžeta fiskālā telpa jeb rasti papildus līdzekļi 300 miljonu eiro apmērā dažādu izdevumu segšanai. Vienlaikus ministrijas plāns paredz ar 2024.gadu valsts parādu samazināt zem 50% no IKP.

Valdības sociālajiem partneriem dalījās domas par valdības plāniem audzēt valsts parādu. Latvijas darba devēju konfederācijas (LDDK) ieskatā valsts parādu nevajadzētu audzēt virs 50% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

FM: Jauno prioritāšu finansēšanai pieejamā fiskālā telpa nākamgad ir 148,4 miljoni eiro

LETA, 11.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauno prioritāšu finansēšanai pieejamā fiskālā telpa 2024.gadā ir 148,4 miljoni eiro, 2025.gadā - 450,3 miljoni eiro un 2026.gadā - 684,3 miljoni eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) izskatīšanai valdībā sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2024., 2025. un 2026.gadā.

FM ir aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilances vidējam termiņam pie nemainīgas politikas, ņemot vērā Valsts kases (VK) datus par kopbudžeta izpildi 2023.gada pirmajā pusgadā, vienlaikus aktualizētas nodokļu un nenodokļu ieņēmumu prognozes, kā arī valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta bāzes izdevumi vidējam termiņam.

Aktualizētās budžeta bilances balstās uz šā gada jūnijā apstiprinātajām makroekonomisko rādītāju prognozēm, kas paredz, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmās cenās 2023.gadā pieaugs par 1% un 2024.gadā - par 2,5%, savukārt patēriņa cenu pieaugums 2023.gadā būs 10% un 2024.gadā - 2,2%.

Vidējā termiņā prognozēta ekonomikas izaugsmes paātrināšanās līdz 2,9% 2025. un 2026.gadā, kamēr patēriņa cenu pieaugums stabilizēsies 2,3-2,5% līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Rīgas satiksmes iekļaušana 2020.gada budžeta deficītā radīs negatīvu fiskālo telpu 25 miljonu eiro apmērā

LETA, 20.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» iekļaušana deficītā 2020.gada budžeta fiskālo telpu rada negatīvu 25 miljonu eiro apmērā, otrdien valdību informēja Finanšu ministrija (FM).

Ministrijā stāstīja, ka aktualizēto indikatīvo fiskālās telpas apjomu ietekmē «Rīgas satiksmes» prognozētā iekļaušana vispārējās valdības sektorā radīs negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci - 2020.gadā 71,9 miljonu eiro apmērā, bet 2021.gadā - 14,2 miljonu eiro apmērā.

«Tā rezultātā pieejamā fiskālā telpa prioritāro pasākumu finansēšanai 2020.gadā ir negatīva 25 miljonu eiro apmērā, bet 2021.gadā un 2022.gadā fiskālā telpa prognozēta pozitīva, attiecīgi veidojot 34 miljonus eiro un 132,5 miljonus eiro,» stāstīja FM.

Vienlaikus, lai novērstu vietējās valdības sektora nekontrolētu ietekmi uz vispārējās valdības budžetu un fiskālo telpu, FM plāno sagatavot priekšlikumus izmaiņām fiskālās disciplīnas regulējumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada Latvijas valsts budžeta fiskālā telpa patlaban tiek prognozēta negatīva 11,9 miljonu eiro apmērā, liecina Finanšu ministrijas (FM) sagatavotā un izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegtā Latvijas Stabilitātes programma 2019.-2022.gadam.

Ministrija norāda, ka atbilstoši pašreizējām prognozēm fiskālā telpa 2020.gadā ir -11,9 miljoni eiro, 2021.gadā -81,1 miljons eiro, bet pozitīva tā varētu būt 2022.gadā - 176,3 miljoni eiro.

Lai nodrošinātu Aizsardzības ministrijas budžeta izdevumus 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2020., 2021. un 2022.gadā, jāparedz ministrijas pamatbudžeta bāzes izdevumu palielinājumu - attiecīgi 2020.gadā par 10,07 miljoniem eiro, 2021.gadā - par 10,41 miljonu eiro, bet 2022.gadā - par 58,44 miljoniem eiro, teikts dokumentā.

Valdība par Latvijas Stabilitātes programmu 2019.-2022.gadam lems ārkārtas sēdē pirmdien, 15.aprīlī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ministrijas nākamā gada budžetā prasa papildu 400 miljonus eiro

LETA, 27.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministrijas nākamā gada budžetā prasa vismaz papildu 400 miljonus eiro, bet ir skaidrs, ka visus pieprasījums nevarēs apmierināt, aģentūrai LETA atzina finanšu ministre Dana Reziniece-Ozola (ZZS).

Ministre uzskata, ka pagājušajā nedēļā notikušās individuālās sarunas ar ministriem un vakar notikusī ministru kopīgā diskusija par nākamā gada budžetu bijušas vērtīgas.

Sarunās ar ministriem finanšu ministre informējusi par 2017.gada budžeta iespējām, ja iekšzemes kopprodukts (IKP) augs par 3%, un kādas būs budžeta iespējas, ja IKP augs lēnāk. No IKP izaugsmes prognozēm būs arī atkarīga fiskālā telpa, kuras apjoms, pēc ministres teiktā, būs zināms vasaras vidū, kad tiks atjaunotas valsts IKP izaugsmes prognozes.

Šā gada pirmais ceturksnis izaugsmes ziņā bija gauss, bet nu jau tempi paātrinās un arī nodokļu iekasēšana uzlabojas. Atbilstoši pavasara prognozēm, nākamā gada budžeta fiskālā telpa ir deviņi miljoni eiro, informēja Reizniece-Ozola.

Komentāri

Pievienot komentāru