Quantcast
Finanses

Nākamgad valsts budžets būs rekordliels un pārsniegs desmit miljardus eiro

LETA, 14.08.2019

Jaunākais izdevums

Nākamā gada valsts budžets būs tik liels, kā nekad agrāk nav bijis - tas pārsniegs desmit miljardus eiro, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta panorāma» sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pēc viņa teiktā, uz ekonomikas izaugsmes rēķina 2020.gada budžeta «tīrais pieaugums» ir paredzēts vairāk nekā 500 miljoni eiro. «Ekonomika aug, tātad aktivitāte turpina augt un samaksātie nodokļi turpina augt, tātad budžets arī,» apgalvoja premjers.

Uz norādi, ka ekonomikas izaugsmes temps gan pēdējā laikā samazinās, valdības vadītājs atbildēja ar salīdzinājumu par lidmašīnas pacelšanos gaisā. «Tas ir tāpat kā tad, kad ceļas gaisā lidmašīna - no sākuma ļoti strauji, tad kāpums ir lēzenāks, bet aizvien tas ir kāpums, un tātad mēs aizvien esam ekonomikas izaugsmes fāzē, kas ir ļoti pozitīvi, un mums tiešām nebūtu, par ko sūdzēties.»

Tomēr izaicinājums esot ministriju pārāk lielās vajadzības, kuras pārsniedzot budžeta iespējas, tāpēc arī nākamā gada budžets vienalga tikšot saplānots ar deficītu. Pēc viņa teiktā, samērojot visu valdības koalīcijas partiju leģitīmās intereses un vēlmes, 2020.gada budžets ar pārpalikumu nav iespējams. «Mums, politiķiem, piecām partijām, jāatrod vienošanās, kā taisnīgi pārdalīt gaidāmo [budžeta] pieaugumu.»

Vaicāts par konkrētām nodokļu izmaiņām nākamgad, Kariņš uzsvēra nepieciešamību atslogot zemāko algu saņēmējus, kas būtu viens no instrumentiem ēnu ekonomikas apkarošanai. Premjers uzsvēra, ka Latvijā zemāko algu saņēmējiem ir viens no lielākajiem nodokļu slogiem reģionā.

Pēc viņa teiktā, Latvijas situācijā visvienkāršākais mehānisms mazo algu saņēmēju atslogošanai būtu neapliekamā minimuma palielināšana, nevis, piemēram, minimālās algas celšana. «Ja mēs paaugstinām minimālo algu, nodoklis paliek liels un cilvēks maz ko iegūst. Tur ir ieguvums valsts kasei, bet ne sabiedrībai,» sacīja Kariņš.

Viņš atzina, ka neapliekamā minimuma celšana īstermiņā gan valsts kasē varētu ienest nedaudz mazāk naudas, bet tāpēc valsts ieņēmumi un izdevumi ir jāplāno trīs gadu termiņā. «Es arī gribētu trīs gadu skatījumu nodokļu politikā, jo mēs, veidojot valdību, esam apņēmušies šajā ciklā nodokļus būtiski mainīt ne vairāk kā vienu reizi un nedarīt to pēdējā brīdī. Un ja mēs gribam skatīties uz neapliekamā minimuma izmaiņām, tad vienlaikus ir jāskatās uz ļoti daudziem nodokļu režīmiem,» skaidroja Kariņš.

Viņš pauda redzējumu, ka laika trūkuma dēļ šos vismaz septiņus nodokļu režīmus nākamā gada budžeta kontekstā kvalitatīvi pārskatīt vairs nebūs iespējams. «Pat ja mēs tagad, augustā, būtu līdz galam vienojušies, ko mēs neesam izdarījuši, lai pieņemtu likumu, Saeima joprojām ir atvaļinājumā. To nevarētu kvalitatīvi izdarīt, ja mēs to gribam pareizi izdarīt un brīdināt iedzīvotājus,» izteicās valdības vadītājs.

Premjers uzsvēra, ka, piemēram, mikrouzņēmuma nodokļa režīms viņa skatījumā ir netaisnīgs pret pārējiem, tāpēc tas būtu jāmaina, taču to nevajag darīt sasteigti, bet gan trīs gadu perspektīvā.

Kā ziņots, arī valdības koalīcijas nodokļu politikas attīstības komitejas vadītājs Atis Zakatistovs (KPV LV) iepriekš paudis, ka nākamā gada budžeta fiskālā telpa būs pat ļoti pozitīva, precīzus aprēķinus gan solot tuvākajā laikā.

Šā gada aprīlī Ministru kabineta apstiprinātajā Latvijas Stabilitātes programmā 2019.-2022.gadam Finanšu ministrija prognozēja, ka valsts 2020.gada budžeta fiskālā telpa būs negatīva 11,9 miljonu eiro apmērā.

Zakatistovs iepriekš prognozēja, ka, veicot valsts budžeta 2020.gadam izdevumu pārskatīšanu, būtiski tiks pārsniegts iepriekšējā gadā panāktais ietaupījums, kas bija 50 miljoni eiro. Viņš norādīja, ka attiecīgo ietaupīto summu varēs izmantot prioritārajiem izdevumiem, par kuriem politiķiem vēl jāvienojas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Kariņš 10 miljardus eiro Latvijai ES daudzgadu budžetā vērtē kā ļoti labvēlīgu iznākumu

LETA, 21.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta pieņemšanu un lēmumu par ES atjaunošanas fonda izveidi Latvijai turpmākajos septiņos gados būs pieejami vairāk nekā 10 miljardi eiro, pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņa vērtējumā, budžeta sarunu iznākums Latvijai ir ļoti labvēlīgs, jo mūsu valsts turpmākajos gados no ES daudzgadu budžeta saņems par vairākiem miljardiem eiro vairāk nekā iepriekšējā posmā, tādējādi laikā, kad faktiski visā Eiropā samazinās ES fondu finansējums, Latvijai tas pieaugs.

Darbs pie maksājumu izlīdzināšanas turpinās  

Lauksaimnieki ir pateicīgi Latvijas premjerministram Krišjānim Kariņam par padarīto darbu daudzgadu...

Kariņš skaidroja, ka pēc četru dienu garām diskusijām ir panākta vienošanās gan par Eiropas ekonomikas atjaunošanas fondu, gan arī par daudzgadu budžetu.

"Latvijai tas nozīmē nākamajos septiņos gados vairāk nekā 10 miljardus eiro, kas ienāks ekonomikā," sacīja politiķis.

Kariņš uzsvēra, ka Latvijai īpaši svarīga ir kohēzijas pozīcija. Lai arī visā Eiropā Lielbritānijas izstāšanās no ES dēļ kohēzijas fondu apjoms samazinās, Latvijai kohēzijas līdzekļu būs nedaudz vairāk.

"Lauksaimniecībā panāktais tiešmaksājumu kopapjoms pieaudzis par 40% - tas nozīmē, ja tagad zemnieki saņem 179 eiro par hektāru, tad 2022.gadā varētu saņemt vidēji 200 eiro, bet 2027.gadā - 215 eiro par katru hektāru. Apstākļos, kad vairumā valstu fondi iet uz leju, bet mums iet uz augšu, tas nozīmē lielas attīstības iespējas Latvijā," norādīja premjers.

Nākamais uzdevums ir saplānot gudru naudas ieguldījumu, uzsvēra Kariņš. Tas tiks īstenots saskaņā ar jauno Nacionālās attīstības plānu, kas kā ceļa karte iezīmē ieguldījumu virzienus. Kariņš pastāstīja, ka ir virkne konkrētu iestrāžu līdzekļu izlietojumam.

"Mērķis ir elementārs - izmantot iespēju, ko mums dod dalība ES, un gudri ieguldīt, lai mūsu ekonomika augtu," pauda politiķis, akcentējot, ka Eiropas nauda ir investīcijas, kas palīdzēs Latvijai attīstīties

Kariņš skaidroja, ka vienošanās par abām pozīcijām Eiropas valstu līderu vidū bijusi vienprātīga. Saistībā ar principu ES fondus saistīt ar likumu varu Kariņš akcentēja, ka valstis ar to apstiprinājušas Eiropas pamatvērtību.

"Pilnveidojot kopīgo likumisko bāzi, stiprināsim demokrātiju, tiesas neatkarību, kas ir kodols mūsu vērību sistēmā," skaidroja amatpersona.

Raksturojot savu lomu notikušajās sarunās, Kariņš pauda, ka viņš piedalījās sarežģītās sarunās, kurās tika mēģināts vienoties par likuma tekstu, palīdzot pārvarēt grūtības šajā jomā.

Ārzemju mediji iepriekš vēstījuši, ka Kariņš bijis tas, kurš piedāvājis nosacījumus par ES fondu saistīšanu ar ES pamatnoteikumiem, tai skaitā likuma varas ievērošanu.

"Piedāvājums nāca no Eiropas Komisijas. Tās bija ilgstošas debates. Nekādā veidā negribu teikt, ka es esmu viens kaut ko piedāvājis," norādīja Kariņš.

Kā ziņots, šorīt ES dalībvalstu līderi beidzot panākuši vienošanos par tautsaimniecības atveseļošanas fonda izveidi, lai finansētu izkļūšanu no Covid-19 pandēmijas radītās dziļās ekonomikas lejupslīdes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Valdībai un sociālajiem partneriem nav vienprātības par 2020.gada budžetu, tomēr tas tiks virzīts uz Saeimu

LETA, 27.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī valdībai un sociālajiem partneriem nav vienprātības par 2020.gada budžetu, tomēr piektdien notikušajā sanāksmē puses atbalstīja budžeta virzīšanu izskatīšanai Saeimā.

Piektdien valdības un sociālo partneru veidojošajā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē tika skatīts 2020.gada budžets. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) valde jau ceturtdien atzina, ka tā neatbalsta 2020.gada budžetu, uzskatot, ka tajā valdība nav ieklausījusies sociālajos partneros, kā arī valdība ignorējusi likumus, kas paredz finansējuma pieaugumu veselības aprūpei un izglītībai.

Tiesa, NTSP sēdē arodbiedrību savienības vadītājs Egils Baldzēns gan piebilda, ka viņa vadītā organizācija nav pret 2020.gada budžetu, bet gan LBAS iestājas par uzlabojumiem budžetā, kurus organizācija cer panākt, kamēr 2020.gada budžets tiks skatīts Saeimas komisijās. «Mūsu mērķis nav valdības krīze. Tomēr ceram, ka budžets tiks pieņemts ar nelieliem uzlabojumiem, ietverot to, kas minēts valdības deklarācijā,» piebilda LBAS vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Premjers: Latvijā ir pārāk maz nodokļu maksātāju, lai uzturētu tik pamatīgu veselības sistēmu

LETA, 20.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir pārāk maz nodokļu maksātāju, lai varētu uzturēt tik lielu sistēmu, komentējot situāciju par divu grozu sistēmas atteikšanos veselības nozarē, trešdien intervijā LTV raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš nenoliedza, ka tikai diskusijas ceļā varētu rast pareizo risinājumu, lai pilsoņi varētu saņemt plašu medicīnas pakalpojumu klāstu, un piedāvāja risinājumu meklēt pilsoņu reģistra sakārtošanā, kas ļautu konstatēt, cik un kuri ir Latvijas rezidenti, kas varētu saņemt veselības pamata groza pakalpojumu klāstu.

«Veselības nozarē mēs sistemātiski varam iepludināt naudu un, protams, tā ir vitāli nepieciešama, lai risinātu mediķu algu jautājumu, bet tā pēc būtības neatrisinās sistēmas problēmas kopumā. Diemžēl, bet Latvijā ir pārāk maz nodokļu maksātāju, lai varētu uzturēt tik pamatīgu veselības sistēmu,» sacīja Kariņš.

Tikmēr veselības ministre Ilze Viņķele (AP) vakar pēc valdības sēdes paziņoja, ka arī bez izmaiņām nodokļu režīmos gatavojas likvidēt divu grozu sistēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kariņš: Līdz pavasarim nodokļu reformai jāatrod iespējami nesāpīgākais veids

LETA, 22.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz nākamā gada pavasarim plānotajai nodokļu reformai jāspēj atrast iedzīvotājiem iespējami nesāpīgākais veids, šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš pastāstīja, ka valdības mērķis ir līdz Lieldienām izstrādāt gaidāmās nodokļu reformas redzējumu, kas spētu sniegt skaidru ieskatu nodokļu sistēmas uzlabošanai. Pēc darba valdībā nodokļu sistēmas uzlabošanas plāns tiks iesniegts Saeimā, kur reforma būtu jāpieņem līdz pavasara sesijas beigām.

«Tas ir mūsu uzdevums, kā pēc iespējas nesāpīgāk sabiedrībai palielināt nodokļu ienākumus budžetā,» pauda Kariņš.

Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis (S) komisijas sēdē pauda satraukumu, vai tas nozīmētu, ka plānots atcelt nodokļu atvieglojumus, piemēram, mazajiem uzņēmumiem.

Kariņš uzsvēra, ka risinājums būs jāmeklē kopīgiem spēkiem. «Tas, kas mums būs jāatrod, ir liels izaicinājums, lai sabiedrībai tas ir iespējami nesāpīgi, saprotot, kādu proporciju varam pārdalīt caur nodokļiem, kā pārskatīt daudzos nodokļu režīmus, ieviešot lielāku taisnīgumu,» teica politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kariņš: Visās trīs Baltijas valstīs alkoholam vajadzētu vienādu akcīzes nodokli

LETA, 26.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visās trīs Baltijas valstīs alkoholam vajadzētu piemērot vienādu akcīzes nodokli, uzskata Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Šorīt intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» premjers pauda, ka tādā gadījumā Latvija, Igaunija un Lietuva savā starpā «nevajadzīgi nekarotu», bet gan varētu kopīgiem spēkiem akcīzes nodokli izmantot kā vienu no ieročiem cīņā par sabiedrības veselību.

Jautāts, vai viņam pašam liekas, ka panākt vienāda akcīzes nodokļa piemērošanu alkoholam visās trīs Baltijas valstīs ir reāli īstenojama iecere, Kariņš pauda cerību, ka «laika gaitā mēs pie tā nonāksim».

Ministru prezidents arī piebilda, ka Igaunijas lēmums samazināt akcīzes nodokli alkoholam ir padarījis grūtāku Latvijas nākamā gada budžeta plānošanu, jo kaimiņvalsts solis Latvijai nozīmē budžeta samazinājumu, nevis pieaugumu. «Bet neko darīt, tādi ir tie apstākļi, tiksim galā,» par nākamā gada budžeta plānošanu izteicās valdības vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Premjers Krišjānis Kariņš (JV) Latvijas nodokļu sistēmas uzlabošanas gaitā vēlētos "neskart nevienu no lielajiem nodokļiem".

Kariņš intervijā telekanālam "TV3" stāstīja, ka līdzšinējās diskusijas par nodokļiem bijušas diezgan ilgas un spraigas. Tagad darbs ir apkopots un to iecerēts nodot sabiedrībai apspriešanai.

Taujāts, vai līdz ar pārmaiņām būtu iespējama darbaspēka nodokļu samazināšana, Kariņš noteica, ka tā "būtu laba lieta", tomēr esot jautājums, kādi šādām izmaiņām varētu būt kompensējoši mehānismi, lai nemazinās valsts budžeta ieņēmumi. Konkrētu redzējumu, kādas varētu būt šīs kompensējošās izmaiņas, Kariņš nesniedza.

Savukārt vaicāts, vai varētu tikt palielināts pievienotās vērtības nodoklis, Kariņš teica, ka viņa mērķis esot neskart nevienu no lielajiem nodokļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī pēc Covid-19 pandēmijas dēļ noteikto ierobežojumu pārskatīšanas, kas valdībā paredzēta nākamnedēļ, ārkārtējo situāciju valstī varētu saglabāt, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pieļāva Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pēc viņa teiktā, ir skaidrs, ka jaunais koronavīruss nekur nav pazudis un vēl kādu laiku arī nepazudīs, tāpēc noteiktos ierobežojumus atvieglot varēs tikai ļoti pakāpeniski, turpinot stingri ievērot piesardzības pasākumus. Lai mazāk ciestu ekonomika, cīņai ar Covid-19 nāksies meklēt ilgtspējīgākus risinājumus, skaidroja valdības vadītājs.

Viņš norādīja, ka valdībai būs divas iespējas - pagarināt valstī izsludināto ārkārtējo situāciju, pakāpeniski mīkstinot atsevišķus tās ierobežojumus, vai arī atcelt ārkārtējo situāciju, pārceļot daudzus ierobežojumus uz citiem normatīvajiem aktiem. "Tagad mums speciālisti un juristi strīdas, kas būtu labāk, bet ir skaidrs, ka mums vajadzēs soli pa solim kaut ko palaist un skatīties, kāds ir efekts," skaidroja premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Valdība atbalsta Purgaili FKTK vadītājas amatā

LETA, 08.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja līdzšinējās bankas «Citadele» valdes locekles Santas Purgailes apstiprināšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājas amatā.

Valdības lēmums bija vienbalsīgs, vienīgi vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) atkārtoja pirms nedēļas teikto, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks «Attīstībai/Par» (AP) joprojām neuzskata Purgaili par atbilstošu kandidāti FKTK vadītājas amatam, tomēr AP kā valdības loceklis uzticas premjeram.

Pēc lēmuma pieņemšanas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda, ka ar šīs dienas valdības lēmumu sperts vēl viens solis finanšu sektora «kapitālajā remontā».

«Latvijai ir svarīga stabila un prognozējama finanšu sistēma, kā arī kompetents, spējīgs un neatkarīgs finanšu sistēmas uzraugs,» uzsvēra premjers. Kariņš pauda cerību, ka Saeima gala lēmumu par Purgailes iecelšanu amatā varētu pieņemt jau šonedēļ, lai pēc iespējas drīzāk būtu skaidrs, kurš turpmāk vadīs FKTK un kuri būs iestādes vadītāja vietnieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Kariņš: Valdības rīcības plāna izpildei nepieciešams miljards eiro, kura pagaidām nav

LETA, 15.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības rīcības plāna izpildei nepieciešams viens miljards eiro, pirmdien valdības ārkārtas sēdē paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers informēja, ka viņš valdības rīcības plāna izstrādes procesā ir ticies ar ministriem un kopumā plāna izpildei nepieciešams viens miljards eiro, piebilstot, ka līdzekļu visām vajadzībām nav.

«Nemainot politiku, šī miljarda nav. Ja gribam īstenot visas prioritātes, to var panākt vai nu pārdalot finansējumu, vai arī paaugstinot nodokļus, ko neviens nevēlas. Mums būs jāvienojas kaut kur pa vidu,» atzina Kariņš. Viņš aicināja vērtēt, ko šī valdība četros gados vēlas paveikt, ņemot vērā makroekonomikas tendences. Pēc valdības sēdes Kariņš žurnālistiem uzsvēra, ka 2020.gada budžets sagādās daudz izaicinājumu, jo patlaban līdzekļu ministriju prioritātēm neesot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima vakar vakarā galīgajā lasījumā pieņēma 2020.gada valsts budžetu, nākamgad plānojot tērēt līdz šim lielāko naudas summu - 10,001 miljardu eiro.

Par 2020.gada budžetu nobalsoja 57 deputāti. Pārējie parlamentārieši sēdē nepiedalījās. Saeima budžeta paketē iekļautos likumprojektus deputāti sāka skatīt trešdien plkst.9, pirmo darba cēlienu noslēdzot tuvu pusnaktij.

Sēde tāpat sākās plkst.9, un bija paredzēts, ka tajā plkst.23.30 varētu tikt izsludināts pārtraukums, lai piektdien no rīta turpinātu izskatīt budžeta projektu. Budžeta izskatīšanas laikā divas reizes tika pieņemts lēmums saīsināt debašu laiku, un otrajā reizē, kad debašu laiks saīsināts līdz vienai minūtei, opozīcija pameta zāli, tur vairs neatgriežoties. Opozīcijas politiķi pauda, ka tā ir ņirgāšanās par demokrātiju un opozīciju un viņu turpmāka atrašanās sēdē vairs nav vajadzīga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daļu no Covid-19 dēļ ieviestajiem ierobežojumiem varētu mīkstināt, cilvēkiem uzliekot pienākumu publiskās vietās obligāti lietot sejas maskas, kas pasargātu no saslimšanas citus, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pēc viņa domām, vērtējot citu valstu pieredzi, sejas masku lietošana būtu atbilstošākā Latvijas situācijai, jo tā ļautu ikvienam aktīvāk kustēties un pārvietoties, vienlaikus samazinot riskus aplipināt citus ar vīrusiem.

Varētu uzlikt par pienākumu sejas maskas valkāt noteiktās publiskās vietās, kur praktiski nav iespējams ievērot divu metru distanci, piemēram, sabiedriskajā transportā, minēja valdības vadītājs, piebilstot, ka neredz vajadzību sejas maskas valkāt, piemēram, atrodoties brīvā dabā.

Kariņš uzsvēra, ka sejas masku valkāšanas mērķis būtu nevis pasargāt no saslimšanas sevi, bet apkārtējos. "Ja, piemēram, autobusā būs viens saslimis cilvēks un viņš izšķaudīsies vai klepos, tad tie pilieni paliks viņa sejas maskā un neaplipinās citus. Es domāju, ka šī ir daļa no atslēgas," iespējamos risinājumus Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu mīkstināšanai komentēja politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Kariņš: Prātīgāk būtu celt nevis minimālo algu, bet ar nodokļiem neapliekamo minimumu

LETA, 17.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prātīgāk Latvijā būtu celt nevis minimālo algu, bet ar nodokļiem neapliekamo ienākumu minimumu, šādu viedokli šorīt intervijā telekanālā LNT pauda premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Pēc premjera vārdiem, uz minimālās algas celšanu uzstājot viens valdības partneris, bet lēmums šajā jautājumā vēl neesot pieņemts un diskusijas turpinoties.

Kariņš uzskata, ka svarīgāk būtu celt ar nodokļiem neapliekamo algas minimumu, jo ar minimālās algas celšanu tiekot dzīta augšā algu inflācija, kas nav vēlams.

Ministru prezidents atgādināja savu nostāju, ka nodokļus viņš vēlētos mainīt tikai vienu reizi Saeimas sasaukuma laikā, attiecīgi viņš uzskata, ka labāk izmaiņas būtu ieviest ar 2021.gadu.

Kā ziņots, koalīcijā ir apspriesta minimālās algas paaugstināšana līdz 500 eiro. Šāds minimālās algas palielinājums ir viens no Jaunās konservatīvās partijas (JKP) priekšvēlēšanu solījumiem, par kuru nepildīšanu opozīcija bieži kaunina valdošo koalīciju. JKP solīja ieviest programmu «3x500», atbilstoši kurai minimālo algu paaugstinātu līdz 500 eiro mēnesī jau no šī gada, ieviestu neapliekamo minimumu algai līdz 500 eiro mēnesī un arī ar nodokli neapliekamo minimumu pensijai noteiktu 500 eiro mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatības mazināšanai Krīzes vadības padomes un valdības kopsēdē nolemts, ka no šā gada 17.marta uz ārkārtas situācijas laiku līdz 14.aprīlim tiek apturēti visi starptautiskie avio, dzelzceļa, jūras un autobusu pasažieru pārvadājumi, kā arī tiks slēgta valsts ārējā robeža.

Ierobežojumi netiks attiecināti uz kravu pārvadājumiem.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) sestdien žurnālistiem skaidroja, ka pilnībā fiziskai kustībai tiks slēgta Eiropas Savienības (ES) ārējā robeža, bet robeža ar Igauniju un Lietuvu pati par sevi nebūs slēgta, tomēr arī uz tām nevar būt organizētu pārvadājumu. Uz to norādīja arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), vēlreiz paskaidrojot, ka sauszemes robežas ar ES paliek atvērtas, izņemot starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem, vienlaikus cilvēkiem ir jārēķinās, ka arī kaimiņvalstis nosaka dažādus ierobežojumus. Savukārt ārējās robežas tiks slēgtas, vēlreiz uzsvēra ministrs.

Tai pat laikā Kariņš skaidroja, ka Latvijas valstspiederīgajiem būs brīva iespēja atgriezties Latvijā, savukārt Latvijā esošajiem ārzemniekiem atgriezties dzimtenē. Arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) apliecinājis, ka valstspiederīgajiem un ārzemniekiem ar pastāvīgo dzīvesvietu Latvijā atļauts atgriezties, un ārzemniekiem atļauts izceļot no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK padomnieks: FinCEN varētu atsaukt priekšlikumu par sankcijām pret ABLV Bank

LETA, 17.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Latvijai izdotos pārliecināt ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīklu («FinCEN»), ka «ABLV Bank» akcionāri faktiski vairs finanšu sektorā nedarbojas un bankas likvidācija būs caurspīdīga, tad ASV puse varētu atsaukt priekšlikumu par sankcijām pret šo banku.

To raidījumam «Nekā personīga» pieļāva Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) nozares padomnieks Arnis Lagzdiņš.

«FinCEN» pirms gada paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas «ABLV Bank» par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. «FinCEN» publiskotajā ziņojumā arī bija teikts, ka «ABLV Bank» vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

Tomēr «FinCEN» 2018.gada februārī publiskotais ziņojums bija tikai priekšlikums sankciju ieviešanai. Agrāk vai vēlāk organizācijai būs jāpieņem lēmums, sankcijas ieviest vai priekšlikumu tomēr atsaukt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kariņš: Finanšu sektoram jāpārorientējas uz risku vadību, nevis tikai jāizvairās no riskiem

LETA, 09.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu sektoram būtu jāsāk vairāk koncentrēties uz risku vadību, nevis jāizvairās no jebkādiem riskiem, taču tas ir banku un to uzraugu sadarbības jautājums, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš salīdzināja - var uzskatīt, ka visdrošākais veids, kā neiekļūt ceļu satiksmes negadījumā, ir vispār nekāpt automašīnā, bet tad arī nevar nekur aizbraukt. "Labāk ir kāpt automašīnā un braukt ar prātu - ievērot ātrumu, skatīties spoguļos, lietot virzienrādītāju un tā tālāk."

Premjers stāstīja, ka pēdējā Finanšu sektora attīstības padomē viņš nācis klajā ar skaidru un stingru aicinājumu finanšu sektoram un tā uzraugiem mainīt darbības virzienu. "Mums ir jābeidz tikai meklēt melnās naudas, (..) un mums ir jāsāk pildīt attīstības funkcija, [jādomā], kā varam attīstīt finanšu sektoru un to audzēt," sacīja Kariņš.

Viņš pauda bažas, ka vairāku banku īpašnieki aizvien domā, ka Baltijas valstīs notiek naudas atmazgāšana, lai gan tas sen jau vairs neatbilstot patiesībai. "Bet tā domāšana vēl ir nevis vadīt risku, bet izvairīties no riska," problēmas būtību akcentēja Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju paredzēts pagarināt par mēnesi.

Kā šodien pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), esot "viena laba ziņa" - Covid-19 izplatība faktiski tiek kontrolēta.

"Redzam, ka saslimstība ar katru dienu neiet strauji uz augšu, pat ir neliels kritums. Tas nozīmē, ka kolektīvi pieņemtie un ievērotie mēri darbojas. Tas gan diemžēl nenozīmē, ka viss ir pārvarēts. Vēl esam epidēmijas vētrā, un kādu laiku būs jāturpina strādāt, lai kopīgiem spēkiem pārvarētu epidēmiju," teica premjers.

Kariņš pastāstīja, ka koalīcijas sanāksmē panākta politiska vienošanās par ārkārtējās situācijas pagarināšanu.

"Lai arī patlaban situācija tiek kontrolēta, krīze un pandēmija vēl nav beigusies, tāpēc ārkārtējā situācija būs jāpagarina vēl uz četrām nedēļām," skaidroja Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) trešdien parakstīja trīs rīkojumu projektus, kas paredz reformēt finanšu sektora uzraudzību.

Kariņš pēc Finanšu sektora attīstības padomes sēdes žurnālistiem stāstīja, ka viņš ir vērtējis finanšu sistēmu kopumā un kā tiks ieviestas Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas «Moneyval» rekomendācijas. Premjerministra ieskatā, «Moneyval» rekomendāciju izpilde ļaus «kosmētiski remontēt» finanšu sektoru, bet ar to nebūšot gana.

«Ar «Moneyval» rekomendāciju izpildi pietiks, lai Latviju neiekļautu tā dēvētajā pelēkajā sarakstā, tomēr mūsu mērķis ir padarīt finanšu sistēmu tādu, lai tā būtu godīga, turpretī negodīgie no Latvijas finanšu sistēmas turētos pa gabalu. Lai ietu soli tālāk, līdzās «Moneyval» rekomendāciju izpildei piesaku arī finanšu sektora kontroles reformu. Ar līdzšinējo kosmētisko remontu finanšu sektorā nepietiks, ir jāveic kapitālais remonts,» uzsvēra Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kariņš: Pilnīgi skaidrs, ka izmaiņas NĪN patlaban nav iespējamas

LETA, 18.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pilnīgi skaidrs, ka izmaiņas nekustamā īpašuma nodoklī (NĪN) patlaban nav iespējamas, pēc tikšanās ar koalīcijas partneriem medijiem norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Politiķis skaidroja, ka diskusijas par dažādām izmaiņām nodokļos koalīcijā ilgst vairāk nekā gadu.

"Ir pilnīgi skaidrs, ka nekādas izmaiņas šajā nodoklī šobrīd iespējamas nav. Grūtība ir, ka te ir divas sastāvdaļas - aprēķināts jauns iespējamais kadastrs un pēc tam seko aprēķināmais nodoklis. Pirmais solis ir izdarīts, bet otrais nav sperts, jo tā ir diskusija plašākā sabiedrībā, nevis tikai piecu partiju koalīcijā," teica Kariņš, uzsverot, ka plašā diskusija ir vēl priekšā.

Kariņš pieļauj, ka, ja nebūtu uznākusi Covid-19 krīze, kas atņēma valdībai vairākus mēnešus laika, tad, iespējams, tagad šim procesam varētu iziet cauri un būtu skaidrība jau rudenī. "Bet es to nesaredzu, jo mums nav šis jautājums izskatīts," pauda premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prioritārajiem pasākumiem 2020. gadā pieejamā fiskālā telpa ir 192,4 milj. eiro, savukārt zemāka IKP pieauguma dēļ (2,8%, nevis ap 3,5%, kā sākotnēji cerēts) budžeta pārdalei secen aizgājuši aptuveni 200 milj. eiro.

Tāda aina atklājās Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš uzsvēra, ka 2020. gada budžets būs lielākais Latvijas pastāvēšanas vēsturē, taču arī tas nespēs apmierināt visas vajadzības 100% apmērā, tomēr nevienam nekas nav samazināts. «Starp valdību veidojošajām partijām ir panākta vienošanās, ka nevienai iedzīvotāju grupai ar 2020. gadu netiek paaugstināti nodokļi, turklāt mazāko algu saņēmēji jau no 1. janvāra varēs sajust diferencētā neapliekamā minimuma palielinājumu,» uzsvēra K. Kariņš. Proti, iedzīvotāju ienākuma nodokļa diferencētais neapliekamais minimums būs 300 eiro mēnesī, kaut arī sākotnēji bija plānots to palielināt līdz 250 eiro pašreizējo 230 eiro vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Premjers Krišjānis Kariņš (JV) pašlaik neprognozē, kad tieši varētu tikt likvidēta elektrības obligātā iepirkuma komponente (OIK).

Intervijā telekanālam LNT Kariņš solīja, ka OIK tiks likvidēta, taču viņš neprognozē, kad tas varētu notikt. Pašlaik skaidrs esot tikai tas, ka Ekonomikas ministrijai (EM) divu mēnešu laikā jāpiedāvā risinājums OIK likvidēšanai, bet tālākā rīcība būšot atkarīga no šī ziņojuma.

Kariņš noliedza valdības nespēju risināt OIK jautājumu, jo jau no pirmās valdības darba dienas ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) esot ķēries pie šī jautājuma risināšanas. Tagad ir izstrādāts ziņojums par straujas OIK likvidēšanas sekām, kas iezīmētas drūmas, tāpēc tagad uzdevums EM ir atrast pareizo ceļu, kā OIK likvidēt bez negatīvām sekām.

Nemiro ir paziņojis, ka svarīgāk par OIK atcelšanu ir samazināt elektrības rēķinus. Saeima iepriekš uzdeva EM piedāvāt iespējas atcelt OIK no šā gada 31.marta, tomēr, pamatojoties uz ministrijas sniegto informāciju, ka OIK straujai atcelšanai būs smagas ekonomiskās sekas, valdība lēma nevirzīt priekšlikumu par OIK atcelšanu Saeimas noteiktajā termiņā. Valdība par attiecīgo lēmumu informēs Saeimas Tautsaimniecības komisiju, kurai tiks iesniegts EM sagatavotais informatīvais ziņojums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu sloga pieaugums nodokļu reformas rezultātā Latvijā nav atbalstāms, pēc tikšanās ar koalīcijas pārstāvjiem žurnālistiem akcentēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš solīja, ka darīs visu, lai nākamajā nedēļā valdībā varētu uzklausīt Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto ziņojumu par iespējamajām izmaiņām nodokļu sistēmā, tādējādi "kliedējot mītus" un nodrošinot pilnīgu informāciju sabiedrībai.

Premjers stāstīja, ka FM piedāvājums paredz ieviest obligātu, vismaz minimālu sociālo maksājumu, lai visiem būtu iespēja pieprasīt sociālo palīdzību, piemēram, bezdarba gadījumā. Vienlaikus neesot paredzēts grozīt standartnodokļu režīmu.

"Nav runas par nodokļu paaugstinājumu. Mums ir diskusija par to, ka varētu notikt iekšēja nodokļu pārdale, jo zinām, ka ir jāatrod trīs lietas - prognozējams finansējums nākotnē veselības nozarei un pedagogu algām, kā arī jārisina jautājums saistībā ar Satversmes tiesas lēmumu par garantēto minimālo ienākumu," pauda politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kariņš: Ja igauņi sākuši akcīzes karu pret Latviju, mums neatliek nekas cits kā atbildēt

LETA, 17.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau Igaunija lauzusi vienošanos ar Latviju par akcīzes nodokli alkoholam un sākusi šo karu, tad Latvijai neatliek nekas cits kā atbildēt ar attiecīgu akcīzes samazinājumu, šodien pēc sadarbības padomes sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš atgādināja, ka pirms vairākiem gadiem abas valstis noslēgušas vienošanos par to, ka Latvija cels akcīzes nodokli, tuvinoties Igaunijas līmenim. Toreiz Latvija apņēmās to darīt pakāpeniski, lai izvairītos no kontrabandas alkohola tirdzniecības apmēru pieauguma.

«Mums par pārsteigumu, Igaunijas valdība un parlaments pieņēma lēmumu lauzt šo vienošanos. Tā vietā viņi pēkšņi strauji plāno pazemināt akcīzes nodokli,» sacīja Kariņš, piebilstot, ka tas ieliek Latviju ļoti neērtā situācijā, kurā valsts ir spiesta atbildēt «faktiski pilnīgi pret mūsu gribu".

«Es nekādā gadījumā nevēlos akcīzes karu ar Igauniju, bet, ja igauņi lauž vienošanos un sāk šo karu pret mums, tad mums nekas cits neatliek, kā atbildēt ar attiecīgu akcīzes samazinājumu,» paziņoja politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Diskusijas par veselības nozari valdību mudina domāt par kompleksām izmaiņām nodokļos

LETA, 19.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrijas (VM) piedāvājums veikt izmaiņas Veselības finansēšanas likumā liek kompleksi paskatīties uz nodokļu sistēmu un mudina valdību ieviest izmaiņas nodokļos ātrāk par 2021.gadu, otrdien valdības sēdē atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Uzklausot VM ziņojumu par nepieciešamajām izmaiņām Veselības finansēšanas likumā, finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) norādīja uz problēmu, ka patlaban veselības sistēmu uztur aptuveni 600 000 vispārējā nodokļu režīmā strādājošie, lai gan nodarbināto valstī kopumā ir aptuveni miljons. Pēc finanšu ministra domām situāciju varētu risināt, ja tiktu samazināts nodokļu režīmu skaits - tādu patlaban ir septiņi.

Veselības ministre Ilze Viņķele (A/P!) piekrita, ka VM izstrādātais piedāvājums veselības finansēšanas maiņai skar «plašāku lauku», ne tikai medicīnas nozari. Arī Viņķele uzskata, ka būtu jārevidē patlaban Latvijā spēkā esošie septiņi nodokļu maksāšanas režīmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais Finanšu ministrijas (FM) piedāvājums nodokļu reformas jomā paredz samazināt sociālo nodokli, palielināt diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas slieksni un ieviest obligātu minimālo sociālo iemaksu, pēc valdību veidojošo partiju tikšanās žurnālistiem pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš pastāstīja, ka trešdien būs valdības sēde, kurā tiks izskatīti jautājumi par budžeta prioritātēm, tostarp tām, ko pieteica neatkarīgās iestādes.

Koalīcija pirmdien ilgi sprieda par FM piedāvājumu nodokļu reformai, kas piedāvā vairākas izmaiņas. Viens no piedāvājumiem ir visiem strādājošajiem par vienu procentpunktu samazināt sociālo nodokli, kas tiktu sadalīts uz pusēm starp darba devēju un darba ņēmēju.

Kariņa ieskatā tas būtiski uzlabotu Latvijas konkurētspēju Baltijas valstu tirgū, padarot valsts ekonomiku konkurētspējīgu, palīdzot piesaistīt investīcijas un palielinot jaunu uzņēmumu skaitu.

Otrs piedāvājums paredz līdz 1800 eiro kāpināt diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas slieksni, kas patlaban ir noteikts 1200 eiro apmērā. Kariņš skaidroja, ka arī šīs izmaiņas dotu pozitīvu efektu Latvijas konkurētspējai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Premjers: Atteikšanās no diferencētā neapliekamā minimuma būs nākamās Saeimas jautājums

LETA, 11.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atteikšanās no diferencētā neapliekamā minimuma būs nākamās Saeimas jautājums, piektdien pēc tikšanās ar Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) pārstāvjiem žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Nostājas dokumentā par nodokļu politiku un administrēšanu ĀIPL norāda, ka diferencētā neapliekamā minimuma piemērošana ir sarežģīta, rosinot valdību noteikt fiksētu neapliekamo minimumu vai vienkāršot algu aprēķinu, atceļot diferencēto neapliekamo minimumu un ieviešot vairākas progresivitātes pakāpes.

Kariņš pauda, ka viņš idejiski atbalsta šādu priekšlikumu. "Mums jāatrod veids, kā aiziet no tā [diferencētā neapliekamā minimuma] prom. Bet tas nebūs 2021.gada un 2022.gada jautājums. Tas jāskata plašākas nodokļu reformas kontekstā, ko varētu skatīt nākamā Saeima," atzina Kariņš.

Premjers norādīja, ka viņa mērķis bija līdz šī gada pavasarim panākt politisku vienošanos par nodokļu reformu, tomēr Covid-19 pandēmija šos plānus izmainīja.

Komentāri

Pievienot komentāru