Zvērsaimniecība Grobiņa Dubeņos darbojas jau no 1960. gada. Izdzīvojusi pārmaiņu laikos un atteikusies no lapsu audzēšanas, zvērsaimniecība pievērsusies ūdeļādu eksportam. Dubenieki vēlas, lai zvērsaimniecības vadība atzītu, ka ūdeles mēdz izmukt un apēst kādu mājputnu, vēsta reģionālais medijs Kursas laiks.
Mēs nevaram atļauties zaudēt kādu no saviem zvēriem, jo no tā ir atkarīga uzņēmuma peļņa, AS Grobiņa valdes priekšsēdētājs Gundars Jaunsleinis atbildot uz vietējo iedzīvotāju pārmetumiem, ka ūdeles izmūk un nokož mājputnus.
«Teikšu godīgi – ferma te ir jau 50 gadu un, protams, šo gadu laikā kāds zvērs ir izmucis, bet šopavasar teiktu, ka tā nav,» piebildusi arī zvērsaimniecības veterinārārste Gunta Isajeva.
G. Isajeva stāstījusi, ka audzētavas kārtība paredz dzīvnieku uzskaiti – katra kopēja zina, cik dzīvnieku ir viņas pārziņā, katrā krātiņā ir norādīts skaits. Vienā būrītī dzīvo divi līdz četri dzīvnieki – atkarībā no to lieluma. Pašreizējā Grobiņas vadība raida pārmetumus iepriekšējās valdes virzienā, ka tolaik zvēriņi, iespējams, nav pienācīgi aprūpēti, bijušas problēmas ar barību. Šobrīd ūdeles tiekot barotas trīs reizes dienā.
Vietējie iedzīvotāji gan teic – baltās un pelēkās ūdeles bieži manāmas tuvējā apkārtnē, dažas atļaujoties uzkāpt pat uz trešo stāvu.
«Žogi viņām netraucē, apkārt fermai esošie ir ļoti sliktā stāvoklī – sapuvuši, zvēri nokļūst ārā,» stāstījusi dubeniece Lidija Cimmermane. Viņai šogad nokosta pīle, suns pēcāk atradis melno ūdeli. «Vajadzētu vairāk žogu uzstādīt,» viņa rosina.