Latvijā pēdējos trīs gados uztura bagātinātāju ražotāju pulks strauji nav pieaudzis; to pārdošanas apjomi, sekojot pieprasījumam, kāpj, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Uztura bagātinātājs ir produkts, kurā koncentrētā veidā ietilpst kādas veselīgas un dabīgas pārtikas vielas. «Lai gan latviešu valodā apzīmējums «uztura bagātinātājs» ļoti labi skan, mums līdz citu valstu pārdošanas apjomiem vēl tāls ceļš ejams. Vidēji pasaulē uztura bagātinātāju tirgus aug par 10% gadā, ASV vēl straujāk. Naskākie uztura bagātinātāju lietotāji ir japāņi, kas šiem produktiem gadā vidēji tērē 400 eiro,» zina stāstīt SIA Lotos Pharma valdes loceklis Kaspars Ivanovs.

Latvijas zaļās farmācijas uzņēmuma Silvanols produktu portfelī ir 44 dažādu veidu uztura bagātinātāji, kas veido 72% no uzņēmuma kopējā produktu portfeļa. Silvanols produktu noieta tirgus katru gadu paplašinās, un pašreiz, ieskaitot Baltijas valstis, tie ir pieejami 29 zemēs, tostarp Spānijā, Francijā, Čehijā, Krievijā, Kazahstānā, Azerbaidžānā. Tikmēr pirms pieciem gadiem dibinātā SIA Lotos Pharma, kas nodarbojas ar uztura bagātinātāju un medicīnas ierīču ražošanu, pirmajā darbības gadā realizēja 50 tūkst. uztura bagātinātāju iepakojumus gadā, bet šogad 400 tūkst., un puse no produktiem tiek eksportēta uz deviņām valstīm. «Mani neinteresē veidot kopijas, es radu jauns produktus, kas, protams, atbilstoši pieprasījuma tendencēm tirgum ir nepieciešami,» klāsta K. Ivanovs.

Saskaņā ar grozījumiem likumā "Par akcīzes nodokli" 1.janvārī stājas spēkā vairākas izmaiņas akcīzes jomā, informē Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Vairākām akcīzes preču grupām mainās akcīzes nodokļa likmes - tabakas izstrādājumiem, tostarp cigaretēm, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamiem šķidrumiem, to sagatavošanas sastāvdaļām (e-šķidrumi) un tabakas aizstājējproduktiem.

No nākamā gada 1.janvāra mainās arī akcīzes nodokļa likmes piemērošanas kārtība bezalkoholiskajiem dzērieniem un etilspirtam, kuru satur uztura bagātinātāji.

Pēc VID aplēsēm likmes paaugstināšanās tabakas izstrādājumiem cigarešu cenu (20 cigaretes paciņā, cena 3,6 eiro) varētu palielināt par 0,13 eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), cigāru un cigarillu cenu (10 gabali paciņā) - par 0,13 eiro, smēķējamās tabakas cenu (40 grami paciņā) - par 0,27 eiro, bet karsējamās tabakas cenu (6,2 grami paciņā) - par 0,35 eiro.

Latvijas piena ražošanas kooperatīvi aktīvi meklē jaunus produkcijas realizācijas tirgus un atsevišķiem no tiem ir izdevies iekļūt Gruzijas un Azerbaidžānas tirgos, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service teica zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

«Es zinu, ka ir kooperatīvi, kas ir iegājuši Gruzijā, ir kooperatīvi, kas ir iegājuši Azerbaidžānā, un tur tirgo savu produkciju. Ir lielie uzņēmumi, kas veido kontraktus ar Ķīnu,» sacīja Dūklavs, piebilstot, ka, piemēram, kooperatīvs Māršava ved pienu uz Baltkrieviju, ir arī tādi, kas izved pienu uz Lietuvu, Poliju vai Vāciju.

«Protams, no ekonomiskā viedokļa varētu teikt, ka tas ir nepareizi, ka mēs vedam prom izejvielu. Labāk būtu pārstrādāt [pienu] šeit uz vietas un tad eksportēt produkciju ar augstāku pievienoto vērtību, bet tajā pašā laikā šajā situācijā labāk eksportējam izejvielu un saglabājam ganāmpulkus, kas mums ir ļoti kvalitatīvi, nekā nevedam neko un vedam lopus prom,» sacīja Dūklavs.

Lai noskaidrotu sabiedrības viedokli par pārtikas, kurai beidzies derīguma termiņš, tirgošanu, Zemkopības ministrijas tīmekļvietnē izsludināta aptauja, kas ilgs līdz 2017.gada 28.februārim. Marta sākumā tiks apkopoti aptaujas rezultāti un notiks diskusijas ar iesaistītajām pusēm. Pēc diskusijām tiks pieņemts lēmums par turpmākajiem plāniem Latvijā attiecībā uz pārtiku, kurai beidzies derīguma termiņš «Ieteicams līdz».

Šo ideju biznesa portālam db.lv komentē veikalu tīkli:

Mego / Vesko veikalu tīkla pārstāve Indra Granateka:

«Mego un Vesko veikalu tīklos mēs cenšamies nodrošināt tādu produktu klāstu un cenu politiku, lai iedzīvotāju grupas ar dažādiem ienākumu līmeņiem varētu iegādāties pilnvērtīgu uzturu un ikdienā nepieciešamās preces. Savukārt, pārtikas produktiem, kuriem tuvojas derīguma termiņš, mēs jau tagad piedāvājam samazinātas cenas un izvietojam atsevišķā stendā. Tā ir iespēja gan klientiem iegādāties preci par izdevīgāku cenu, gan samazināt utilizējamo pārtikas apjomu.

Grozījumi likumā par akcīzes nodokli neparedz jaunus akcīzes nodokļa atbrīvojumus, bet gan tehniski sakārto normas akcīzes jomā, saglabājot līdz šim esošo pieeju šo produktu aplikšanai ar nodokļiem, skaidro Finanšu ministrija.

Ir paredzēts ierobežojums, ka ar akcīzes nodokli neapliek, ja spirta daudzums uztura bagātinātājā nepārsniedz 80 ml absolūtā spirta iepakojumā. Savukārt, ja uztura bagātinātājā esošais spirta saturs pārsniedz šo robežlielumu, tas tiek aplikts ar akcīzes nodokli pilnā apmērā.

Ministru kabinets 29.martā akceptēja grozījumus likumā par akcīzes nodokli, kas tiks iekļauti budžeta grozījumu paketē, un kas noteic atbrīvojumu no akcīzes uztura bagātinātājiem. Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienība ir paudusi bažas, ka tādējādi alkoholiskie dzērieni tiks tirgoti kā uztura bagātinātāji, nemaksājot akcīzes nodokli.

Finanšu ministrija pauž gandarījumu, ka nozares uzņēmēju asociācija iesaistās kopējā darbā, cīņā pret nelegālo ekonomiku, un norāda uz pilnveidojām likumdošanas pozīcijām.

SIA Purified uztura bagātināju ražošanai no melnās šokolādes meklē iespējas pašu spēkiem izgatavot to vērtīgākās sastāvdaļas.

DB jau rakstīja (20.01.2016.), ka pirms četriem gadiem kardiologs Andrejs Ērglis kopā ar saviem dēliem Kristapu un Mārtiņu, uzņēmējiem Aivaru un Pēteri Žimantiem, sadarbībā ar zinātniekiem uz melnās šokolādes bāzes radīja vairākus uztura bagātinātājus, kurus ražo SIA Pure Chocolate. Pa šo laiku ir mainījies uzņēmuma īpašnieku sastāvs – 2017. gadā, investējot aptuveni 200 tūkstošus eiro, 21,6% kapitāla daļu ieguva investīciju fonds FlyCap Investment Fund. Pateicoties šim finansējumam, šī gada martā ir gaidāma zīmola restartēšana un veiktas iestrādnes, lai Latvijā varētu sākt dabīgo aktīvo izejvielu ražošanu.

Pārtop jaunā kvalitātē

Investīciju fonda FlyCap līdzekļi ieguldīti produktu portfeļa izstrādē un attīstībā, kā arī eksporta veicināšanā – uzņēmums piedalījās starptautiskajā izstādē Vita Food, kas notika Ženēvā (Šveicē), un saņēma piedāvājumu no Spānijas kompānijas Uriach realizēt uztura bagātinātājus, izmantojot viņu zīmolu Innovage, stāsta SIA Purified padomes priekšsēdētājs Kristaps Ērglis. Apjomi nav bijuši pārāk lieli – pārdoti 10 tūkstoši blisteru, taču gūta vērtīga pieredze produkcijas realizācijā ārvalstu tirgū. Šobrīd ir pabeigta uztura bagātinātāju vizuālā un saturiskā uzlabošana – tas tiek realizēts patērētājam ērtākā iepakojumā. Sākotnēji uztura bagātinātāji tika pildīti plastikāta plāksnītēs (koreksos), bet šobrīd tie, līdzīgi kā medikamenti, tiek ievietoti blisteros.

Uztura speciālistu Līgas Balodes un Tatjanas Tepo izveidotais uzņēmums "OnPlate" ir paplašinājies, atverot Veselības telpu Grīziņkalnā. Tā papildina veselīgās ēšanas šķīvju tirdzniecības biznesu.

Interese par pakalpojumiem pēc Veselības telpas atklāšanas bijusi tūlītēja, visu gan sabremzējis Covid-19 uzliesmojums. Pirms tā iecienītas bijušas gan dažādas meistarklases, kurās apgūt veselīgu ēdienu pagatavošanas prasmes, gan līdzfinansētas nodarbības, kuru apmeklējums ir bezmaksas - to skaitā ir gan nodarbības jaunajiem vecākiem, gan sēdoša darba veicējiem, gan skolēniem un citiem.

Izvēlas Grīziņkalnu

Telpu iegādei un izveidei uzņēmējas investēja 80 tūkstošus eiro. "Šī summa būtu varējusi būt mazāka, taču bijām ierobežotas laika ziņā, tādēļ izmaksas pieauga," pauž L.Balode. Veselības telpas atrašanās vieta Grīziņkalnā uzņēmējas nebiedēja, jo vieta esot piemērota konkrēto pakalpojumu sniegšanai. "Iemesls, kādēļ mums uzreiz iepatikās šī vieta, ir tas, ka blakus atrodas "Ghetto Games" un parks. Parkā varam iet sportot, nūjot, jo, ja laukā ir silts laiks, neesam piesaistīti tikai telpām. Arī autostāvvietas pieejamība it kā ir sīkums, taču beigās diezgan nozīmīga lieta apmeklētājiem. Un vēl joprojām esam centra tuvumā," saka uzņēmuma līdzdibinātāja.

Speciālisti ceļ trauksmi par pieaugošām liekā svara problēmām sabiedrībā; vienlaikus aug arī cilvēku interese par profesionālu palīdzību, kas tiek piedāvāta arvien plašāk, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Gribētos domāt, ka pieaug sabiedrības izpratne,» saka Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Lolita Neimane. Vērtējot pēc tā, cik liela ir interese par uztura speciālistu izglītības iegūšanu, pieprasījums pēc viņu pakalpojumiem ir, viņa piebilst, priecājoties, ka profesija kļuvusi atpazīstama. Rīgas Stradiņu universitātē uz šo L. Neimanes izveidoto un vadīto studiju programmu ir liels konkurss, mācīties nāk gan jaunieši tūlīt pēc vidusskolas beigšanas, gan cilvēki, kuri izglītību un darba pieredzi iepriekš guvuši pavisam nesaistītās nozarēs. «Nāk ar juristu, finanšu izglītību, arī daži ārsti. Ir cilvēki, kuri grib biznesu ar atveseļošanu saistīt. Sāk strādāt un saprot, ka trūkst nepieciešamās izglītības, nāk mācīties,» stāsta L. Neimane.

Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, 22.oktobrī, izsludināja grozījumus noteikumos par uztura bagātinātāju reģistrēšanas valsts nodevu. Salīdzinājumā ar pašlaik maksājamo valsts nodevu, par vienām reģistrācijas darbībām būs jāmaksā vairāk, savukārt par citām – mazāk, inform Zemkopības ministrijā.

Iecerēts, ka turpmāk vienāda nodeva būs par uztura bagātinātāja reģistrāciju visiem Latvijas tirgū laistiem uztura bagātinātājiem (165 eiro). Ir plānots atcelt nodevu (426,86 eiro) par uztura bagātinātāja pirmreizēju reģistrāciju Eiropas Ekonomikas zonas valstīs un nodevu par izplatīta uztura bagātinātāja reģistrāciju Eiropas Ekonomikas zonas valstī (99,60 eiro).

Bet būs jauna nodeva (25 eiro) par katru uztura bagātinātāju reģistrēšanu ar atšķirīgām organoleptiskajām īpašībām, piemēram, garšu vai smaržu.

Ja tiks mainīts uztura bagātinātāja pagatavojuma veids, fasējuma vienības lielums, ieteicamā dienas deva, sastāvdaļas vai sastāvdaļu daudzums, tad nodeva par izmaiņu reģistrēšanu turpmāk būs 120 eiro. Savukārt, ja tiks mainīts uztura bagātinātāja nosaukums, ražotāja nosaukums, ražotāja adrese, iepakojuma vienības lielums vai lietošanas pamācība,- 50 eiro.

Valdība otrdien, 2.februārī, apstiprināja grozījumus uztura bagātinātāju reģistrēšanas valsts nodevās. Turpmāk par vienām reģistrācijas darbībām būs jāmaksā vairāk nekā pašlaik, savukārt par citām – mazāk, informē Zemkopības ministrija.

Nodeva, līdzīgi kā līdz šim, tiks dalīta atkarībā no tā, vai tiek maksāts par Eiropas Ekonomikas zonas valstīs vai ārpus Eiropas Ekonomikas zonas valstīm ražota uztura bagātinātāja reģistrāciju. Noteikumi paredz aizstāt trīs valsts nodevu pozīcijas ar sešām, kas ir detalizētāk noteiktas, tāpēc tiesību norma kļuvusi saprotamāka un vieglāk piemērojama.

Nodeva maksājama par Eiropas Ekonomikas zonas valstīs ražota uztura bagātinātāja reģistrāciju (125,00 eiro), par ārpus Eiropas Ekonomikas zonas valstīm ražota uztura bagātinātāja reģistrāciju, ja tas iepriekš ir paziņots vai laists tirgū kādā no Eiropas Ekonomikas zonas valstīm (210,00 eiro), un arī par ārpus Eiropas Ekonomikas zonas valstīs ražota uztura bagātinātāja pirmreizēju reģistrāciju (380,00 eiro).

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), veicot tirgus uzraudzību, ir konstatējis, ka vairāku preču, svara samazināšanas līdzekļu - Tievēšanas forte, Weight Loss, Green Coffee - reklāmās un informācijā par precēm konkrētie līdzekļi tiek dēvēti par uztura bagātinātājiem.

Kā informēja PTAC pārstāvji, centrs ir atklājis, ka tie nav reģistrēti vai paziņoti Pārtikas un veterinārā dienesta (turpmāk PVD) Novērtēšanas un reģistrācijas departamentā kā uztura bagātinātāji. Līdz ar to saskaņā ar normatīvajiem aktiem konkrēto svara samazināšanas līdzekļu reklamēšana nav atļauta.

Lai risinātu problēmsituāciju, PTAC ir sazinājies ar konkrētajām interneta vietnēm un šobrīd lielākajā daļā gadījumu PTAC norādītais pārkāpums ir novērsts.

PTAC informē, ka uztura bagātinātāju reklāmas var maldināt patērētāju, piemēram, reklāmas materiālos sniedzot apgalvojumus par produkta pārsteidzošu un neticamu iedarbību, kas daudzos gadījumos ir maldinoši un sniegtā informācija ir patiesībai neatbilstoša, kā arī tiek izmantotas noteiktajā kārtībā neatļautas veselīguma norādes.

Dārzeņu audzētāju izteikumi par Latvijas ražotāju bankrotiem un tirgus sabrukšanu ir pārsteidzīgi, uzskata zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Nesen Dūklavs ticies ar lielveikalu ķēžu vadītājiem, ar kuriem runājis par dārzeņu tirgu kontekstā ar Ukrainu.

«Vietējiem ražotājiem ir noslēgti līgumi ar lielveikaliem, un tie ir jāpilda,» intervijā LNT raidījumam 900 sekundes teica Dūklavs.

Viņš norādīja, ka vārdu bankrots nelietotu. Lielveikalu vadītāji ministram apliecinājuši, ka ar Latvijas ražotājiem noslēgtos līgumus gatavi izpildīt.

Turklāt veikalu vadītāji informējuši, ka pie salīdzinošām cenām pircēji labprātāk izvēlas vietējo produkciju.

Tiesa, ministrs gan atzina, ka šobrīd apgalvot, ka neviens nebankrotēs, arī būtu nepareizi.

Kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa izteicās, ka Latvijas ražotājiem draud bankroti un dārzeņu tirgus sabrukšana, ieplūstot produkcijai par dempinga cenām.

Lai saglabātu kūpinātas gaļas tirdzniecības iespējas Latvijā, vienīgā izeja ir noteikt šiem produktiem īpaša, nacionāla produkta statusu, šodien Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē sacīja biedrības Zemnieku federācija vadītāja Agita Hauka.

«Kūpināta cūkgaļa un vistas ir nacionāls produkts, kas Latvijā pazīstams desmitiem gadu. Pieprasījums pēc žāvētām vistām un kūpinātas gaļas aizvien pieaug, mājražotāji, valdības stimulēti, ieguldījuši lielus līdzekļus šī biznesa attīstībā. Eiropas Komisijas (EK) regula par gaidāmo tirdzniecības aizliegumu mums nebija zināma, līdz ar to patlaban esam šokā. Vienīgā izeja no situācijas ir nekavējoties pieprasīt kūpinājumiem nacionālā produkta statusu,» sacīja A. Hauka.

Tāpat viņa norādīja, ka mājražotāji ir gatavi par saviem līdzekļiem finansēt arī attiecīgos produkcijas marķējumus, kas būtu nepieciešami nacionālā produkta statusu saņēmušajiem ražojumiem.

Lietuvas Pārtikas un veterinārais dienests uztura bagātinātāja Lagosa® sastāvā konstatējis neatļautu pārtikas piedevu E912 - montānskābes esteri, informē PVD.

Šī pārtikas piedeva drīkst būt zāļu sastāvā, taču to nav atļauts pievienot uztura bagātinātājiem.

Neatļautā pārtikas piedeva konstatēta sekojošās uztura bagātinātāja partijās: Lagosa® 50 tablešu iepakojumā: ar partijas numuru 12J094 un derīguma termiņiem 09.2016. un 30.09.2016, ar partijas numuru 13A092 un derīguma termiņu 30.12.2016 un 12.2016, ar partijas numuru 12F040 un derīguma termiņu 31.05.2016.

Tāpat tas konstatēts Lagosa®” 25 tablešu iepakojumā: ar partijas numuru 13A093 un derīguma termiņu 12.2016, ar partijas numuru 12F040 un derīguma termiņu 30.05.2016, ar partijas numuru 13A092 un derīguma termiņiem 31.12.2016. un 12.2016.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina patērētājus neiegādāties interneta vietnēs piedāvāto uztura bagātinātāju Arnold Iron Dream Concentrated Night Time Recover, jo šī uztura bagātinātaja sastāvā ir konstatēta veselībai kaitīga viela 2,4 – dinitrofenols jeb DNP, informē PVD.

Minētais uztura bagātinātājs nav reģistrēts PVD uztura bagātinātāju reģistrā un tā izplatīšana Latvijā nav atļauta.

PVD aicina patērētājus, kuri šo produktu ir iegādājušies, pārtraukt tā lietošanu, kā arī neiegādāties to interneta veikalos.

DNP ir sintētiska ķīmiska viela, kas strauji samazina svaru un internetā tiek piedāvāta ar dažādiem nosaukumiem (piemēram, 2,4-dinitrophenol, Dinosan, Dnoc, Solfo Black, Nitrophen, Aldifen, Chemox) dzeltena pulvera, kristālu vai kapsulu formā, arī krēma veidā. DNP nav atļauts izmantot pārtikas, tostarp uztura bagātinātāju ražošanā.

Produktu galvenokārt lieto cilvēki, kas nodarbojas ar bodibildingu (kultūrismu) un fitnesu, lai mazinātu taukus un uzlabotu muskuļu masu. Viela ir toksiska un var izsaukt dezorientāciju, uzbudinājumu, samaņas zaudēšanu, krampjus, hipertermiju (paaugstinātu ķermeņa temperatūru līdz pat 40°C), pastiprinātu svīšanu, paātrinātu sirdsdarbību un elpošanu, kardiovaskulāru pārslodzi ar sirds muskuļu bojājumiem.

Mūsdienu sabiedrībā aizvien aktuālā kļūst vegānisma ideja un tāda dzīvesveida piekopšana, kurā no ēdienkartes tiek izslēgti dzīvnieku izcelsmes produkti.

Daudzi ir kategoriski pret šādu ideju, uzsverot, ka tādā veidā netiek uzņemtas organismam nepieciešamās uzturvielas, taču, daudzi ir pieņēmuši izaicinājumu un kļūst par vegāniem, uzsverot, ka vairāki pētījumi noliedz jebkādu veselības problēmu rašanos šāda uztura rezultātā. Ar vegānu restorāna Fat Pumpkin izveidi cenšos parādīt apkārtējiem vegānu dzīvesveida pozitīvo ietekmi uz dzīves kvalitātes paaugstināšanos. Vairāki pasaulē slaveni sportisti izvēlējušies savā uzturā nelietot gaļu un piena produktus, pierādot, ka vegānisms ir apvienojams arī ar sportu un lielu fizisko slodzi.

Pievēršoties vegānismam, pēc laika sapratu, ka šāds dzīvesveids ir ļoti aizraujošs un saistošs. Agrāk savu ikdienu nespēju iedomāties bez gaļas produktiem, šķita, ka nav iespējams dzīvot citādi, bet pierādījās diametrāli pretējais. Pirms kāda laika, ieraugot pārdošanā jau esošo vegānu restorānu Fat Pumpkin, kopā ar draugu nolēmām to pārņemt, vēršot to lielām pārmaiņām, kā galveno mērķi uzstādījām sabiedrības informēšanu par šāda dzīvesveida pozitīvajiem aspektiem, dzīvi bez dzīvnieku produktiem, iesakot to izmēģināt arī citiem. Restorānā mēs parādam, ka arī vegāni ēd ļoti garšīgi un daudzveidīgi. Tas ir ļoti maldīgs priekštats, ka ēdam tikai salātus trīs reizes dienā, tā nebūt nav. Pie mums var nobaudīt dažādas uzkodas, burgerus, salātus, zupas, kā arī vrapus un citus ēdienus. Konkurence šajā nozarē pagaidām nav ļoti liela, ir tikai daži šāda tipa restorāni, bet ir vairākas ēdināšanas vietas, kur ēdienkartes piedāvājumā pieejamas maltītes veģetāriešiem un vegāniem.

Āfrikas cūku mēra (ĀCM) skartajā ārkārtas teritorijā mājas cūkas tiks likvidētas atbilstoši instrukcijām par dzīvnieku humānu nogalināšanu, savukārt dzīvnieku ķermeņi tiks iznīcināti īpašā, ar krematoriju aprīkotā automašīnā, kas uz laiku tiks īrēta no Dānijas.

Kā informēja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāve Anna Joffe, ārkārtas situācijā, kad ir uzliesmojusi sevišķi bīstama dzīvnieku infekcijas slimība, dzīvniekus nogalina, nevis nokauj, turklāt tā, lai ar dzīvnieku izdalījumiem, tostarp ar asinīm, slimības izsaucēju neizplatītu tālāk.

«Cūkas nogalina, ievērojot labturības prasības un izmantojot humānu nogalināšanas veidu atkarībā no dzīvnieka konstitūcijas tipa, svara, dzimuma, vecuma un fizioloģiskā stāvokļa,» norādīja Joffe.

Plānots, ka tuvākajās dienās, kad Latgalē un Vidzemē tiks sākta mājas cūku masveida iznīcināšana, dzīvnieku nogalināšanai tiks izmantotas caururbēja triecienierīces jeb stileti, šaujamieroči ar brīvi maināmu lādiņu, elektriskā strāva vai arī letālas injekcijas.

Lai palīdzētu nozarei uzturēt ražošanu sarežģītajā situācijā saistībā ar Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatību, jau līdz šā gada beigām cūkkopji valsts atbalstā varētu saņemt kopumā apmēram piecus miljonus eiro, šodien Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes sēdē sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

«Cūkkopjiem ganāmpulku atjaunošanai paredzētais finansējums ļaus atsākt uzņēmējdarbību. Atbalsta intensitāte būs no 80% līdz pat 100%, tāpēc tas ir ļoti nozīmīgs atbalsts,» sacīja Dūklavs.

Kā apliecināja Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece, cūkkopjiem šis atbalsts ir ļoti nozīmīgs situācijā, kad ĀCM izplatās gan mežacūku, gan mājas cūku vidū, neraugoties uz stingrajiem biodrošības pasākumiem.

«Šis finansējums būs ļoti labs atspaids, turklāt jau šogad, jo pieteikšanās plānota jau augusta vidū. Tikmēr situācijā, kad ĀCM strauji pieaug mežacūku vidū, nav prāta darbs pilsētā noķertos dzīvniekus vest atpakaļ uz mežu, kā tas tiek darīts Rīgā. Savukārt zemniekiem, īpaši bioloģiskās cūkgaļas ražotājiem, būtu jāaizliedz laist cūkas āra aplokos, kā tas patlaban tiek atļauts. Stingrajiem noteikumiem jāpakļaujas visiem - gan mazajiem, gan lielajiem ražotājiem, citādi mēra izplatībai nebūs robežu,» sacīja Lejniece.

Eiropas Komisijas (EK) sarunas ar Norvēģiju saistībā ar šajā valstī arestēto Latvijas sniega krabju kuģi virzās ļoti lēni, žurnālistiem šodien sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Zvejas kuģis ir arestēts un sarunas, kas būtu jāvada EK, notiek lēni, sacīja Dūklavs. Viņš vēlreiz uzsvēra, ka sarunas ar Norvēģiju var veikt tikai EK, jo šis jautājums skar arī citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu intereses un nostājas.

Vienlaikus Dūklavs teica, ka Latvijas valdība ir pieņēmusi savu nostāju šajā jautājumā, un nepiekrīt Norvēģijas izvirzītajām pretenzijām par zvejas noteikumu pārkāpumu.

Ir pieprasīta diezgan liela nauda, kas sniega krabju zvejas kuģa īpašniekam būtu jāmaksā. Mūsu skatījumā viņi neko nav pārkāpuši, bet pilnībā ir izpildījuši visus noteikumus un normas, kas ir ES līgumā ar Norvēģiju, teica Dūklavs.

Piena lopkopībā strādājošie patlaban, visticamāk, nevar cerēt uz jaunām Eiropas Savienības kompensācijām, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Kā norādīja ministrs, patlaban piena tirgū cena Eiropā, tajā skaitā, Latvijā nedaudz pieaug. Līdz ar to nav iespējams izmantot argumentu, ka nozarē draudētu krīze. Dūklavs skaidroja, ka arī pastāvot nelielam piena iepirkuma cenu kritumam līdz 5-7%, tas netiek uzskatīt par krīzes pazīmi, bet gan par tirgus situācijas svārstībām.

Dūklavs atzina, ka patlaban Latvijā grūtāk klājas tām piena nozares saimniecībām, kas investējušas attīstībā un līdz ar to ir lielāka piena pašizmaksa. Tomēr neesot zināms, ka kādai piena nozares saimniecībai draudētu bankrots.

Kā ziņots, februāra beigās Dūklavs atzina, ka situācija piena lopkopībā saistībā ar piena iepirkuma cenu straujo kritumu ir kritiska.

Sarunās ar Eiropas Savienības (ES) amatpersonām zemkopības ministrs Jānis Dūklavs norādījis, ka, aprēķinot Krievijas sankciju radītos saudējumus, Eiropas Komisija (EK) līdz šim uz problēmu ir skatījusies šauri, informē Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece.

«Latvija uzskata, ka kritērijiem, pēc kuriem Eiropas Komisija līdz šim veikusi zaudējumu aprēķinus ir jābūt adekvātiem situācijai. Piemēram, Latvijā tiek salīdzinoši maz ražots un eksportēts piena pulveris un cietie sieri. Taču mēs saražojam un uz Krieviju eksportējām dauzus citus piena produktus. Tāpēc uzsvēru, ka zaudējumu aprēķinos ir jāņem vērā Latvijas specifiskā situācija, jo mūsu piensaimniecības nozare ir stipri cietusi Krievijas sankciju iespaidā,» uzsver J. Dūklavs.

Zemkopības ministrs ES amatprsonas informēja, ka šobrīd Zemkopības ministrija veic aplēses, lai varētu precīzi noteikt tieši tās saimniecības, kas cietušas no Krievijas sankcijām. «Eiropas Savienībai ir jārod iespēja sniegt mērķtiecīgu atbalstu Latvijas piensaimniecības nozarei, ko ietekmējušas Krievijas sankcijas un mēs no šīs prasības neatkāpsimies,» paskaidro Jānis Dūklavs.

Zemniekiem piederošajai Jelgavas rūpnīcai Latvijas piens atrast investors, kurš, iespējams, varētu iegādāties rūpnīcas lielākajam kapitāldaļu turētājam - kooperatīvam Trikāta KS - piederošās daļas, šodien biedrības Zemnieku saeima kongresā paziņoja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Nenosaucot konkrētu uzņēmumu vai uzvārdu, ministrs netieši atzina, ka pircējs varētu nebūt vietējais uzņēmums.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija, sākotnēji investoru sarakstā bija kooperatīvs Latraps, uzņēmēju Paškausku ģimene, kā arī kāda Grieķijas kompānija, kuras darbība saistīta ar lauksaimniecību. Tieši šī kompānija neoficiāli tiek minēta kā iespējamais jaunais investors.

Dūklavs norādīja, ka kapitāldaļu potenciālo pircēju likumā noteiktajā kārtībā nosauks uzņēmuma maksātnespējas administratore un tas notiks ne ātrāk kā 15.martā.

«Man bija saruna ar administratori un izskatās, ka tuvākajos datumos būs pielikts punkts šai epopejai,» sacīja Dūklavs.

Ja tirgus situācija nemainīsies, Latvija prasīs papildu atbalstu piena ražotājiem, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service teica zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Varu pateikt tikai to, ka, protams, mēs prasīsim papildus atbalstu, ja tirgū nekas nemainīsies. Vēlos vēlreiz uzsvērt - ja tirgū nekas nemainīsies. Piemēram, somi šajā [Eiropas Komisijas kompensāciju piena ražotājiem] sarakstā netika iekļauti viena ļoti vienkārša iemesla dēļ – viņiem palielinājās piena cena un tas notika būtiski. Tas nozīmē, ka ietekme ir bijusi īslaicīga un tādā gadījumā nekādas kompensācijas nepienākas. Ir jāsaprot, ka tirgū daži mēneši neko būtiski nemaina. Mēs uz kompensācijām varējām pretendēt tikai tādēļ, ka piena cena tirgū attiecībā pret pašizmaksu mainījās par vairāk nekā 20%. Ja tie būtu bijuši 7-8%, ar mums neviens pat nebūtu runājis, sacīja Dūklavs.

Zemkopības ministrijai (ZM) piena nozare ir prioritāra, taču arī pārējās nozares nav atstātas pabērna lomā, šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē atzina zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Dūklavs komisijas locekļus informēja, ka ZM 2017.gada budžeta prioritāte ir Valsts meža dienesta kapacitātes stiprināšana, tam atvēlot 2,7 miljonus eiro. Tāpat papildu septiņi miljoni eiro atvēlēti kā atbalsts piena nozarei.

Piena nozare ir uzskatāma par vadošo, prioritāro nozari, bet arī citas nozares nav atstātas pabērna lomā, uzsvēra ministrs.

Saeimas deputāts Vilnis Ķirsis (V) stāstīja, ka pēdējā laikā dzirdētas ziņas par strauju piena cenu kāpumu, tāpēc viņš aicināja zemkopības ministru skaidrot situāciju piena nozarē. Dūklavs atzina, ka tiešām pēdējo divarpus mēnešu laikā piena cenas ir būtiski augušas.