#Daudzās Eiropas valstīs viens no ilgtspējas stūrakmeņiem ir dzimumu līdztiesība jeb vienādu iespēju nodrošināšana sievietēm un vīriešiem.

Sieviešu iesaiste biznesā veicina valsts kopējo ekonomiku un labklājību, tāpēc ir būtiski nodrošināt abu dzimumu iesaisti uzņēmējdarbībā

Dzimumu līdztiesība ir ne tikai taisnīguma, bet arī uzņēmējdarbības ilgtspējas jautājums, saka Inese Rebaine, mācību centra Auto kopšanas akadēmija valdes locekle un biedrības Līdere biedre. Daudzās Eiropas valstīs viens no ilgtspējas stūrakmeņiem ir dzimumu līdztiesība jeb vienādu iespēju nodrošināšana sievietēm un vīriešiem. «Iesaistoties lielākam skaitam sieviešu uzņēmējdarbībā, iespējams sasniegt būtiskas izmaiņas uzņēmumu iekšējā vidē, kas kopumā ietekmē arī ārējās vides situāciju. Pētījumos ir apstiprinājies, ka sievietes uzņēmējas, atbildīgi un disciplinēti rīkojoties, spēj ieviest lielāku kārtību saimnieciskās darbības nodrošināšanā un rūpējas par darbinieku labklājību, kas izpaužas sociālās garantijās vai darba drošības ievērošanā. Jo vairāk uz šādu pieeju orientētu personu būs Latvijā, jo pastāv lielākas cerības realizēt uzņēmējdarbības vides atbalstu sabiedrībai kopumā,» viņa teic. AS Madara Cosmetics dibinātāja Lotte Tisenkopfa-Iltnere uzsver, ka sieviešu līdztiesība ietekmē ne vien to, ka viņām ir vairāk naudas un līdz ar to arī valsts ekonomika uzplaukst, bet vienlaikus tas pozitīvi ietekmē arī demogrāfiju – jo aktīvāka sieviete ir biznesā, jo turīgāka viņa ir un var atļauties vairāk bērnu. Runājot par bērniem, viņa uzsver, ka ir svarīgi pieturēties pie ģimenes pabalstiem, kas dod iespēju pavadīt laiku ar bērnu ne vien mammai, bet arī tētim. «Nomainot nodarbi, ir mazāks izdegšanas risks, tāpat tā ir iespēja tēviem iepazīt citu lomu,» spriež uzņēmēja.

Pasaulē joprojām ir mazs sieviešu īpatsvars uzņēmumu augstākajos amatos; ja kompānijas vadītāja amatā ir sieviete, tad arī valdē un vadībā būs lielāks skaits sieviešu, nekā uzņēmumos, kuros vadītāja lomu pilda vīrietis .

Tā liecina jaunākais profesionālās pakalpojumu firmas Deloitte globālais pētījums Sieviete uzņēmuma vadībā, kurā apskatīts, kā 64 pasaules valstīs tiek veicināta sieviešu iesaiste uzņēmumu augstākā un vidējā līmeņa vadībā, cik šobrīd ir liels sieviešu īpatsvars uzņēmumu valdēs un vai pastāv kopsakarības starp valdes priekšsēdētāja dzimumu un dzimumu diversifikāciju uzņēmuma valdes sastāvā.

Šobrīd pasaulē vidēji 15% no uzņēmuma valdes locekļiem ir sievietes. Kaut arī tas ir par 3% vairāk, nekā 2014. gadā, to var uzskatīt par mazu rādītāju, jo pēdējos gados daudzās valstīs jau ir ieviestas regulas, normas un kvotas, kas paredz dzimumu līdzsvarošanu uzņēmumu vadībā. Ja analizē tikai Eiropas valstis, rādītājs ir augstāks – šobrīd vidēji 23% no uzņēmuma valdes locekļiem ir sievietes. Taču tikai vidēji 7% Eiropā un 4% pasaulē sievietes ieņem valdes priekšsēdētāja vai augstākā vadītāja amatu. Tomēr, salīdzinājumā ar 2014. gadu, sieviešu īpatsvars augstākajos amatos gan pasaulē (2014. gadā 2%), gan Eiropā (2014. gadā 3%) ir vairāk nekā dubultojies. Taču, ņemot vērā faktu, ka dzimumu līdztiesība ir viena no Eiropas Komisijas pamatvērtībām, un tā jau kopš 2010. gada izstrādā stratēģijas un pasākumu plānus, lai veicinātu un nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības vīriešiem un sievietēm uzņēmējdarbībā, rādītāji joprojām uzskatāmi par zemiem.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozare pašlaik strauji attīstās, ir inovatīva un progresīva un tai ir jārāda priekšzīme gan dzimumu līdztiesības, gan iekļaujošas sabiedrības un dažādības veicināšanā.

Tā uzskata Valērija Vārna, SIA "Tieto Latvia" (daļa no "TietoEVRY grupas") valdes priekšsēdētāja. Viņas skatījumā uzņēmumiem ir jāapzinās, ka atbalstoša un iekļaujoša darba vide veicina produktivitāti, sadarbību un darbinieku lojalitāti. Iekļaujoša darba vide sākas no vadības, tāpēc "TietoEVRY" par šo tēmu visiem vadītājiem rīko arī apmācības.

V. Vārna uzsver, ka uzņēmums dzimumu līdztiesībai pievērš lielu uzmanību. "Tie nav tikai vārdi uz papīra, bet gan praktiska darbība atbilstoši "TietoEVRY" vērtībām un stratēģijai. Šogad "TietoEVRY" ir saņēmis augstu novērtējumu "Bloomberg" dzimumu līdztiesības indeksā (Bloomberg Gender-Equality Index (GEI)), kur tika izteikta atzinība par uzņēmuma darbību iekļaujošas, līdztiesīgas un atvērtas darba vides nodrošināšanā. Uzņēmums ieguvis arī vairākus citus starptautiski atzītus apbalvojumus dzimumu līdztiesības jomā, piemēram, "EDGE", "Equileap" u.c.," viņa norāda.

Stratēģija dzimumu līdztiesības nodrošināšanai kompānijās tiek traktēta par komercnoslēpumu; līdztiesība atmaksājas arī biržā

Sekojot Ņujorkas apgabaltiesā iesniegtajai IBM sūdzībai, šo ceturtdien notiks tiesas sēde par to, vai kompānijas ilggadējā kadru daļas priekšniece Lindsija Reja Makintaira drīkst pāriet identiskā darbā uz konkurējošo Microsoft. Strīdus ābols šai procesā ir IMB atbildīgās amatpersonas padziļinātās zināšanas par kompānijas dzimumu līdztiesības un dažādības politiku.

Sūdzībā lasāms, ka L.R. Makintaira ar pēkšņo pāriešanu uz Microsoft praktiski tādā pašā amata pozīcijā ir pārkāpusi noslēgto nekonkurēšanas līgumu. Kompānijas bažas ir, ka līdz ar to konkurentiem kļūst pieejamas ilggadējās darbinieces divdesmit gados uzkrātās zināšanas par cilvēkresursu «dažādības datiem, stratēģijām un pasākumiem», lasāms iesniegumā tiesai. Praktiski runa ir par IBM nemateriālajiem aktīviem, kas šādi nonāk citās rokās, un saskaņā ar nekonkurēšanas līgumu prasība ir, lai L.R. Makintairai tiktu liegts gadu nodarboties ar līdzšinējam līdzvērtīgu darbu.

Latvija ir viena no līderēm dzimumu līdztiesībā – 43% no vadošajiem amatiem uzņēmumos ieņem sievietes un tas ir otrs labākais rādītājs Eiropas Savienībā (ES).

To apliecina revīzijas un uzņēmējdarbības konsultāciju uzņēmumu grupas Grant Thornton ikgadējais International Business Report pētījums. Daļa no pētījuma, kas veikts kopā ar Forbes Insight un kurā šogad pirmo reizi ir iekļautas arī Baltijas valstis, ir veltīta sieviešu lomai darbavietās un dzimumu līdztiesībai.

Pētījumā secināts, ka Latvija ir viena no vadošajām valstīm dzimumu līdztiesībā darbavietās, par ko liecina salīdzinoši lielais sieviešu īpatsvars vadošajās pozīcijās. Sieviešu īpatsvars vadošajās pozīcijās lielāks ir vien Ķīnā un Polijā – attiecīgi 51% un 48%. Kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva dala ceturto un piekto vietu, savukārt pēdējā vietā šajā sarakstā ierindojas Japāna, kur tikai 7% vadošo amatu ieņem sievietes, kamēr pasaules vidējais rādītājs ir 24%.

Islandes premjerministre Katrina Jakobsdotira un desmitiem citu islandiešu sieviešu šodien streikos, protestējot pret vīriešu un sieviešu atalgojuma atšķirībām un vardarbību dzimuma dēļ.

Streiks sevišķi skars jomas, kurās sievietes veido lielāko daļu strādājošo, piemēram, veselības aprūpi un izglītību.

"Kvennafri" jeb sieviešu brīvdiena būs pirmais sieviešu streiks visas dienas garumā kopš 1975.gada. Sievietes ir aicinātas šodien atteikties no algota un neapmaksāta darba, tai skaitā mājsaimniecības darbiem.

"Es šajā dienā nestrādāšu, un es sagaidu, ka to darīs arī visas sievietes [valdībā]," portālam "mbl.is" sacīja Islandes premjerministre. Jakobsdotira norādīja, ka valdība pārbauda, kā tiek vērtētas profesijas, kurās dominē sievietes, salīdzinājumā ar jomām, kurās tradicionāli dominē vīrieši.

Saskaņā ar Islandes Skolotāju arodbiedrības datiem sievietes veido lielāko daļu skolotāju visos izglītības sistēmas līmeņos, tai skaitā 94% bērnudārzu skolotāju ir sievietes. Islandes Nacionālajā universitātes slimnīcā, kas ir lielākā valsts slimnīca, aptuveni 80% darbinieku ir sievietes.

Ko Briseles «kāposts» līdz šim ir palīdzējis celt un stiprināt patiesas integrācijas ziņā, to Briseles «sviests» ar īstermiņa domāšanu un apšaubāmu loģiku sāk apdraudēt

Tā nākas domāt, sekojot amatu dalīšanai ES vadošajās institūcijās, kur vārdi «demokrātija», «līdztiesība» un nu jau arī «profesionālisms» tiek valkāti bez sevišķas sajēgas, bet augstākajos krēslos mēģina iedabūt acīmredzami nepiemērotus kandidātus aplamu motīvu dēļ.

Kas attiecas uz pirmo «sviestu», tas ir stāsts par sieviešu līdztiesību. Proti, ka «vājais» dzimums ir līdztiesīgāks par to otru un tam vadošos amatos ir jāiedala īpašas sieviešu kvotas. Eiroparlamenta (EP) šefs Martins Šulcs ir brīdinājis, ka nelaidīs cauri tādu Eiropas Komisijas (EK) sastāvu, kurā nebūs pietiekami daudz sieviešu, un lai dalībvalstis prototies.

Lielākās mūsu valsts vietējās bankas – Rietumu Bankas – valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja ir pārliecināta, ka bāzes procentu likmju paaugstināšana dod Latvijas ekonomikai daudz lielāku sitienu nekā citām Eiropas valstīm, ka ir jāsamazina vai pat jābeidz skaidras naudas norēķini un ka tomēr ir iespējams pelnīt un attīstīties arī laikā, kad kopējā ekonomikas izaugsme ir gandrīz apstājusies.

Šajās un citās domās viņa padalījās intervijā Dienas Biznesam.

Kas ir lielākās banku problēmas šobrīd Latvijā?

Banku sektoru lielā mērā ietekmē tas pats, kas ekonomiku kopumā: darbaspēka trūkums, inflācija, augstas procentu likmes, birokrātiskais slogs. Jo, tēlaini runājot, bankās atspoguļojas visas to klientu problēmas. Kopumā Latvijas iedzīvotājus un uzņēmumus šobrīd ietekmē vienlaicīgi daudzi izaicinājumi – līdzīgi, kā tas ir citviet Eiropā. Tomēr Latvijā diemžēl ir arī specifiskas, tieši mūsu tautsaimniecībai raksturīgas problēmas, piemēram, augstas procentu likmes, kuras mēs nevaram ietekmēt, jo monetārā politika tiek veidota Eiropas līmenī. Bet realitātē dažādas valstis tā ietekmē dažādi un tieši Latviju – ļoti negatīvi, jo mūsu valstī vairums kredītu tika izsniegti ar mainīgo likmi. Piemēram, pēc Eiropas Centrālās bankas statistikas Latvijā ar mainīgajām likmēm izsniegts ap 90% visu hipotekāro kredītu, savukārt Spānijā – 25%, Vācijā – 16%, Beļģijā – 8%, Francijā – 3,5%, tātad visiem pārējiem kredītiem ir fiksēta likme. Ko tas nozīmē? Kredītņēmējiem ar fiksētu likmi nav maksājumu pieauguma, bet tiem, kuriem likme ir mainīga, tie ir būtiski palielinājušies. Rezultātā uz mūsu uzņēmumiem gulstas liels slogs, viņu ieņēmumi samazinās, viņi neiesaistās jaunos projektos, un netiek radīta jauna ekonomiskā vērtība.

Apvienoto Nāciju organizācija nupat publicējusi ikgadējo globālo ziņojumu par tautas attīstību (Human Development Report).

Vairāku desmitu gadu laikā pasaules valstis ir attīstījušās, taču miljoniem cilvēku no šīs attīstības neko nav guvuši. Tautas attīstība attiecas uz dažādām brīvībām – piemēram, realizēt pilnu cilvēka dzīves potenciālu, sasniegt noteiktu dzīves labklājības līmeni, drošību, tiesības uz veselības aprūpi, saņemt izglītību un citām.

Cilvēces attīstība pēdējo 25 gadu laikā bijus iespaidīga – cilvēki dzīvo ilgāk, aizvien vairāk bērnu mācās skolā un vairāk cilvēkiem nekā iepriekš ir pieeja pamata sociālajiem servisiem. Taču aizvien šī attīstība ir nevienlīdzīga.

Apkopojot visus šos faktorus, ANO izveidojis ikgadējo pārskatu, iekļaujot tajā gandrīz 200 valstis un izvērtējot tās dažādās kategorijās, tostarp, sagaidāmais dzīves ilgums, izglītības kvalitāte, dzimumu līdztiesība un finanšu stāvoklis.

No Latvijas aizbraukušo piesaistes «puzle» ir sarežģīta, un vispārējā stratēģija tajā ir uzticības sabiedrības veidošana. Tā sarunā ar db.lv saka Swedbank AB grupas vadītāja un prezidente Birgite Bonasena (Birgitte Bonnesen).

Šī saruna notika Rīgas Valsts 3. ģimnāzijā pirms B. Bonasenas vadītās finanšu pratības stundas. Zināma minstināšanās vēl pirms visai augstās viešņas ierašanās iestājās, kad kļuva skaidrs, ka direktors pats nevarēs ar viņu atnākt sasveicināties, jo tieši tobrīd risinājās vairākas stundas ilgs jauniešu biznesa projektu konkurss, kura žūrijā direktors piedalījās. Šis «defekts» mūsu sarunas gaitā gan savdabīgi izkristalizējas par efektu – ka tieši tā progresīvā skolā ir jābūt: vienlaikus risinās vismaz divi vienlīdz svarīgi pasākumi, kas audzina uzņēmējdarbības prasmes, un vismaz viens no tiem ir angliski. Galu galā skolas vārdā sasveicināties un bibliotēkai dāvināto grāmatu komplektu saņemt atnāca, šķiet, mācību daļas vadītāja.

Pret šodien atzīmējamo Sieviešu dienu var būt dažādas attieksmes, sākot ar rasoliem un puķēm darba vietās un neiztrūkstošo torti Cielaviņa mājās un beidzot ar kategorisku noraidījumu kā pret padomju sarkanajiem svētkiem.

Tomēr neaizmirsīsim, ka 8. martā centrā nav nedz ziedi, nedz tortes, nedz vulgāri izprasts marksisms, bet 21. gadsimtā tik aktuālā tēma par līdztiesību, kuru nevajag jaukt ar vienādību. Kāpēc par to vērts runāt biznesa laikrakstā? Jo sieviešu līdztiesība ir ne tikai sociāls, bet arī ekonomisks fenomens. Sieviešu līdzdalība darba tirgū, ekonomiskajās norisēs un uzņēmējdarbībā ir spilgts liecinājums par konkrētās tautsaimniecības veselību.

Latvijā situācija nekādā gadījumā nav kritiski slikta, tomēr ir skaitļi, par kuriem vērts zvanīt trauksmes zvanus. Labklājības ministrija savos jaunākajos datos norāda,ka, veicot vienus un tos pašus darba pienākumus, sievietes saņem vidēji par 20% zemāku atalgojumu nekā vīrieši, Eiropas Savienībā – par 15 %, bet Latvijā – par 16 %. Un te nederēs izplatītie spriedelējumi, ka sievietes strādā mazāk apmaksātos darbos nekā vīrieši, jo 16% atšķirība algā ir par vienādiem darba pienākumiem. Tas nekādā ziņā nav kompliments Latvijas ekonomikai un biznesam. Latvijā ir krietni lielāks sieviešu īpatsvars ar augstāko izglītību nekā vīriešu – attiecīgi 35,6% un 22%. Tajā pašā laikā tikai 29% Latvijas sieviešu ieņem vadošus amatus un sievietes ir proporcionāli maz (~20-30%) pārstāvētas augstākajos lēmumu pieņemšanas līmeņos. Kā redzams, ir liela neatbilstība – ir būtiski vairāk sieviešu ar augstāko izglītību nekā vīriešu, taču vadītāju līmenī tikai trešā daļa ir sievietes.

Vēsturiskās dejas, 19. gadsimta tērpi, kā arī salds cienasts, kas darināts pēc senas receptes – tika prezentēts Jelgavas novada svētkos 5. Jūlijā, vēsta reģionālais portāls zz.lv.

Kūka, kas tapusi pēc oriģinālas 19.gs. receptes un, ļoti ticams, senāk cepta Jelgavas novada muižās, ir kultūrprodukts, kas šovasar tapis ar Zaļenieku komerciālās un amatniecības vidusskolas palīdzību Elejas muižās apbūves restaurācijas projekta pasākumu ietvaros, informē novada pārstāve Dace Kaņepone.

Projekts Elejas muižas apbūves restaurācija tiks īstenots līdz nākamā gada 31.martam un tā kopējās izmaksas sasniedz 403 233 eiro, ko veido 211 942 eiro piešķīrums no Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas ar EEZ finanšu instrumenta starpniecību, 37401 eiro valsts līdzfinansējums, 153 888 eiro Jelgavas novada pašvaldības finansējuma.

Karam Ukrainā nenoliedzami būs sekas, tomēr tas uz Baltijas investīciju un darījumu klimatu ilgtermiņa paliekošas negatīvas sekas neatstās, tirgus dalībnieki lielākoties bija vienisprātis Baltijas M&A un privātā kapitāla forumā, ko šogad Tallinā rīkoja Sorainen, Äripäev, Dienas Bizness un citi ikgadējie organizatori.

“Pārorientēšanās periods būs ilgāks,” norādīja William Wells, Rothschild izpilddirektors. “Tomēr piegādes ķēžu pārrāvumi tiks atrisināti, aizstājot piegādātājus un piegādes ķēdes reorganizējot.” Tirgus eksperti prognozē, ka karš noteikti ietekmēs uzņēmumu vērtējumus un palielinās inflācijas spiedienu.

Nauris Grigals, Sorainen Korporatīvo konsultāciju un M&A partneris norāda: “Krievijas militārais iebrukums neatkarīgā un suverēnā Ukrainā ir bezprecedenta militāra agresija Eiropā kopš 2. pasaules kara, un tas neapšaubāmi ir ietekmējis daudzas jomas. Tomēr jau šobrīd redzam, ka uzņēmēji veiksmīgi rod alternatīvus risinājumus, t.sk., Krievijas un Baltkrievijas piegāžu aizstāšanai, kas ilgtermiņā Baltijas tirgu noteikti padarīs stiprāku, jo atsevišķu sektoru atkarība no austrumvalstu piegādātājiem tiks ievērojami mazināta, kas, savukārt, Baltiju padarīs vēl pievilcīgāku investoriem.”

Gatavojoties 8. martam - Starptautiskajai sieviešu dienai, U.S. News & World Report apkopoja 9000 sieviešu viedokli par to, kuras valstis viņām šķiet vispiemērotākās dzīvošanai. Šie dati ir daļa no lielāka pētījuma, kas sarindo pasaules valstis, pamatojoties uz vairākiem kritērijiem, sākot ar ekonomikas ilgspējību un beidzot ar dzīves kvalitāti.

Labākās valstis dzīvošanai sievietēm saņēma augstākos novērtējumus sekojošās kategorijās - cilvēktiesības, dzimumu līdztiesība, ienākumu līdzsvarotība, drošība un izaugsme.

Aiz TOP10 sliekšņa palikusi Vācija un Apvienotā Karaliste. Augstu šajā rangā atrodas arī tādas valstis, kā Francija, Īrija, Japāna, ASV un Spānija. Tunisija un Bolīvija ir saraksta beigu daļā, taču valstis ar pieņemamu un labu novērtējumu ir atrodamas visapkārt.

10 valstis, kas novērtētas kā piemērotākās dzīvošanai sievietēm, skatiet raksta galerijā!