No Latvijas aizbraukušo piesaistes «puzle» ir sarežģīta, un vispārējā stratēģija tajā ir uzticības sabiedrības veidošana. Tā sarunā ar db.lv saka Swedbank AB grupas vadītāja un prezidente Birgite Bonasena (Birgitte Bonnesen).
Šī saruna notika Rīgas Valsts 3. ģimnāzijā pirms B. Bonasenas vadītās finanšu pratības stundas. Zināma minstināšanās vēl pirms visai augstās viešņas ierašanās iestājās, kad kļuva skaidrs, ka direktors pats nevarēs ar viņu atnākt sasveicināties, jo tieši tobrīd risinājās vairākas stundas ilgs jauniešu biznesa projektu konkurss, kura žūrijā direktors piedalījās. Šis «defekts» mūsu sarunas gaitā gan savdabīgi izkristalizējas par efektu – ka tieši tā progresīvā skolā ir jābūt: vienlaikus risinās vismaz divi vienlīdz svarīgi pasākumi, kas audzina uzņēmējdarbības prasmes, un vismaz viens no tiem ir angliski. Galu galā skolas vārdā sasveicināties un bibliotēkai dāvināto grāmatu komplektu saņemt atnāca, šķiet, mācību daļas vadītāja.
Jūs Rīgā savā biroju ēkā burtiski dodat vietu gudrajiem džekiem (giving the floor to the Wise Guys), un mūsu saruna notiek ģimnāzijā pirms finanšu pratības stundas. Vai jūs kā banka darāt kaut ko netradicionālu, vai arī tradīcija mainās?
Godīgi sakot, es šaubos, vai mums jebkad bijusi tradicionāla banka. Jā, mēs sniedzam finanšu pakalpojumus, bet mēs vienmēr esam arī bijuši vērsti uz tādu darbību, kurai ir sabiedriska nozīme un ietekme. Tāpēc es teiktu, ka mūsu pieeja no sākta gala ir bijusi uzsvara pārlikšana tikai no klientiem dotās vērtības uz sabiedrisko vērtību. To mēs darām visās savas darbības valstīs, un Latvija nav izņēmums.
Tomēr Startup Wise Guys akseleratora iniciatīva tiešām ir jauninājums un atšķirība no iepriekšējās prakses. Tas gan ir visas Swedbank Group jaunums, ne Latvijas vien. Mēs gan izlēmām to izvietot tieši šeit, un paši Wise Guys arī veiks akseleratora vadību. Tas ir ļoti aizraujoši. Latvija mūsu bankas grupas līmeņa fintech akseleratora izvietošanai piedāvā pareizo intelektuālo infrastruktūru.
Proti, tieši jūsu banka vai plašākā nozīmē?
Abējādi. Protams, ka bankai, bet arī plašākā skatījumā. Cilvēki, kas mūsu akseleratoru vadīs – Wise Guys – mobilizēs fintech idejas gan no visas Eiropas, gan tieši no Baltijas valstīm. Rīga šādam mērķim ir labs centrs.
Kā ir ar globālajām tendencēm – jūs tām sekojat, vai arī kādā jomā esat avangardā?
Mēs visnotaļ sekojam globālajām tendencēm. Makroekonomiski vērtējot, šis ir rets un sen nebijis gadījums, kad izaugsme visā pasaulē notiek tik sabalansēti – tā ir vērojama visur. Tāpēc pašreizējais globālais risks nav makroekonomiskās tendencēs, bet gan ģeopolitiskajos riskos. Tie mūsdienās ietekmē izaugsmi. Tāpēc makroekonomiskā vērtējumā mēs patlaban esam labā situācijā.
Tieši banku sektorā tendences nosaka pārmaiņas klientu paradumos un rīcībā. Klientu paradumi ir pilnīgi mainījušies līdz ar tehnoloģiju pārmaiņām. Otra tendence ir saistīta – tā ir savienotā pasaule, kurā tendences kaut kur otrā pasaules malā ietekmē mūs Zviedrijā un Baltijā. Arī tas vēl daudz ko pārmainīs.
Runājot tieši par Swedbank, man šķiet, ka mēs esam gan avangardā, tāpat kā daudzas citas Ziemeļvalstu bankas. Mēs ļoti agri sākām nodarboties ar inovāciju – gan iekšēji, gan kopā ar citiem tirgus dalībniekiem, un tagad arī ar fintech biznesu savā akseleratorā. Tāpat mēs nesan atklājām savu Open Banking platformu, un arī no turienes mēs sagaidām daudz jaunu ideju.
Ko jūs saprotat ar ģeopolitiskajiem riskiem
No vienas puses tie ir ar Ziemeļkoreju un Tuvajiem Austrumiem, arī ar Krieviju saistītie riski, kur ir iespējami potenciāli vardarbīgi iznākumi. No otras puses tāds risks ir populisma pieaugums. Swedbank tas ir svarīgi, jo mēs esam vērtību motivēta kompānija, un mēs būvējam savu darbību savstarpējā cieņā. Dzimumu un rasu līdztiesība, reliģijas brīvība un citi aspekti pašlaik tiek it kā atvērti un pakļauti, manuprāt, nepieņemamai retorikai un arī rīcībai.
Tāpēc ir svarīgi, ka tādas organizācijas, kā mūsu banka, kas ir ar plašu ietekmi, ir ārkārtīgi, sevišķi disciplinētas un nešaubīgas savās nostājās, komunikācijā un praksē, lai nekas tamlīdzīgs nenotiktu mūsu bankā, mūsu sarunās ar klientiem vai izturēšanās veidā vienam pret otru. Tas prasa, lai par šiem jautājumiem tiktu visu laiku domāts un runāts, jo pārmaiņas notiek pakāpeniski, un kopējais diskurss kļūst populistiskāks.
Iepriekš teiktais attiecas arī uz mūsu sociālajām iesaistēm.
Proti? Tas nozīmē tikai finanšu jomu?
Tas ir cieši saistīts. Mūsu uzsvars visos laikos ir bijis uz finanšu pratību. Zviedrijā mēs ar to nodarbojamies jau gandrīz 200 gadus, un šis jautājums aizvien ir dzīvs un aktuāls. Tāpēc mūsu uzmanība uz finanšu pratību paliks noturīga, ieskaitot Latviju – visās mūsu attiecīgajās programmās, ieskaitot faktu, ka šodien mēs satiekamies skolā, ģimnāzijā. Tas ir svarīgi, tomēr ne tas vien.
Mūsu darbības valstīs mums ir dažādas ļoti lokāla rakstura iniciatīvas – kas nu kurā vietā ir aktuālākais. Tas nozīmē arī labdarības aktivitātes, kad mūsu darbinieki ziedo savu laiku un iesaistās, piemēram, mentoringā un vienkārši dažāda veida izpalīdzēšanā. Protams, mēs iesaistāmies vietējās profesionālajās asociācijās un sabiedriskajā dialogā par jautājumiem, kas skar gan banku sektoru tieši, gan citus sektorus un aspektus, kur ir darīšana ar mūsu vērtībām – atvērtību, caurskatāmību un uzmanīgu, gādīgu attieksmi pret to, ko darām.
Ļoti svarīga vērtība, ko mēs kopjam un kultivējam savās darbības valstīs, ir arī uzņēmīgums. Tāpēc mēs nākam arī uz skolām un veidojam dažādus instrumentus savas darbības ikdienā, kā veicināt sabiedrības uzņēmīgumu.
Iesaiste kā metode un savu vērtību uzsvars vispirms jau pašiem savā darbā un tad arī plašāk ir pareizā pieeja. Arī kā atbilde populismam. Tieši uzņēmīgums ir kultivējama vērtība šai sakarā, jo tas ir reizē gan «tuvāk pie zemes», gan idejisks. Ar savu praktisko uzsvaru uzņēmīgums un uzņēmēja attieksme noteikti der arī faktu kā faktu nolasīšanā, lai nesekotu demagoģijai. Tā, to nu es esmu pateicis... Es gribēju, ka jūs to pasakāt.
(Smejas.) Bet es jums piekrītu.
Baltijā mēs esam pacietīgāki, tomēr vispārēji sevišķi Rietumos sabiedrībā ir vērojams satraukums, kam populisms ir iznākums, un, manuprāt, pamatā tam ir ekonomiskās pārmaiņas. Jūs kā banka tām precīzi sekojat – dodat stāvu Wise Guys, jums ir Open Banking utt. Bet kas ir vienojošais šai situācijā – ko mēs katrs savā vietā kā bizness un vienkārši kā uzņēmīgi cilvēki varam dot kopējai nepieciešamībai?
Tas saistās ar iepriekš teikto – ka mēs esam iesaistīti ne tikai savā jomā, bet sabiedrībā kopumā. Un bankai mums ir ļoti daudz forumu un tribīņu, kur mēs varam piedalīties ar savu vārdu un darbiem. Viena lieta ir profesionālie forumi tīri saistībā ar banku jomu, bet otra – par uzņēmīgumu un uzņēmējiem vispār.
Ir skaidrs, ka reālās darba vietas, kādas mēs tās pazīstam, mainās un turpinās mainīties. Daudzas mūsdienu darba pozīcijas un darba veidi rīt vairs nepastāvēs. Ko tas nozīmē jums kā indivīdam – jūsu pensijai, jūsu plāniem saistībā ar jūsu bērniem utt.? Mums kā bankai ir jābūt klātesošiem šai pārmaiņā un līdzi domāšanā un jādod jums gan iespējami skaidra informācija, un vadmotīvi.
Kā jums domāt par savām personīgajām finansēm? Tāpat arī valdības līmenī – kā plānot politiku un publiskās finanses? Un kā regulēt finanšu tirgu pasaulē, kas jau rīt būs ļoti atšķirīga no mums zināmās? Tas vairs nebūs iespējams, kā līdz šim – ka tu laiku pa laikam atnāc un pārbaudi grāmatvedību. Protams, tas nekur nezudīs, tomēr regulējumiem un pārvaldībai būs arī cita dimensija.
Piemēram, kā nodrošināt, ka Latvijā dzīvo uzticības sabiedrība? Tas ir pamata jautājums – kā izveidot un uzbūvēt sabiedrību, kurā cilvēki uzticas? Mums kā bankai tajā ir sava loma spēlējama, un mēs to darām, būdami atvērti, caurredzami un iesaistīti savas sabiedrības aktualitātēs.
Mūsu bizness – finanšu pakalpojumi – savos pamatos ir uzticības bizness. Tāpēc arī mums ļoti interesē, kas ir tas, kas šai jaunajā realitātē veidos un stiprinās uzticību? Vecajā kārtībā tas mūsu jomā nozīmēja tieši finanšu stabilitāti un pārvaldību, bet visai šaurā nozīmē, kas saistās ar mūsu pamatbiznesu. Jaunajā kārtībā ar visiem tās sistēmiskajiem satricinājumiem (disruptions) uzticība acīmredzot ir jābūvē kaut kā citādi, un mūsu iesaistei ir jābūt plašākā spektrā, lai mēs tiešām atbilstu mūsu klientu vajadzībām un baudītu viņu noturīgu uzticību.
Šaura palikšana tikai tradicionāli centrālajās darbības jomās neies cauri. Tāpēc Swedbank labi piestāv jau aprakstītā plašas sabiedriskās iesaistes mentalitāte. Tā sniedzas jau mūsu saknēs un pirmsākumos, un vismaz mūsu pašu interpretācijā tā ļoti labi iederas arī, lai dotos uz priekšu un turpinātu atvērties citu vajadzībām. Tas prasa attieksmi, tas prasa nostāju, tomēr tā ir aktīva un notiek ar iesaisti.
Tas nav tikai pašu kapitāla ienesīguma rādītājs.
Nē. Ilgtspējība mums ir vārds ar daudzām nozīmēm. Sākot ar to, ka mēs dažādās lietās un iesaistēs nestaigājam vienkārši iekšā un ārā. Ja mēs kaut kur esam iesaistījušies, tas ir uz palikšanu. ja mēs esam par kaut ko izšķīrušies, tad mēs par to arī stāvam un tā dēļ strādājam. Arī tas mums piemīt jau tradicionāli, un šai ziņā es pat neteiktu, ka mēs maināmies. Mums ir četri pašmāju tirgi, un mēs tajos strādājam ļoti konsekventi.
Runājot par vietējām un globālajām tendencēm, ko jūs uzstādītu par vietējo, reģionālo aktualitāti? Piemēram, ECB un citu ES institūciju noturīgā politika «stumt» tirgū naudu šur tur Eiropā varētu būt lietderīga, bet kā ir pie mums?
Palūkojoties no malas, Eiropai visai kopumā klājas labi. Beidzot! Vācija iet uz priekšu, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc arī Latvijas ekonomikai iet tik labi. Baltijā redzamā izaugsme ir ārkārtīgi laba, un Latvija jau atkal ir starp Eiropas izaugsmes čempionēm. Iemesls tam ir jūsu tirdzniecības partneru labie sniegumi Ziemeļvalstīs, Vācijas atgūšanās, un pārējā Eiropā arī iet labi.
Bet – Latvijai ir nepieciešams šo savu priekšrocību kapitalizēt tūlīt, tagad. Tas, kas ir jāsalabo – salabojiet! Ar ko ir jātiek galā – tieciet. Izmantojiet šo izaugsmi, lai piesaistītu Latvijai vairāk cilvēkus, lai vairotu kompānijām paredzamu vidi un politiku, ka tās pārceltos šurp un esošās izplestos vēl vairāk. Faktiski runa ir par caurskatāmību un paredzamību – tie biznesam ir divi svarīgākie vārdi. Tie ir svarīgi mūsu bankai, bet ne mazāk – arī mūsu klientiem, un tāpat arī atsevišķajiem indivīdiem, kam ir jāplāno savi nodokļi, bērnu izglītība, karjeras iespējas utt.
Tas ir interesanti – es it kā pajautāju par tirgū pieejamo lēto naudu, bet jūs runājat par lietām, kas varbūt pat neprasa tik daudz naudas.
Tieši tā. Jo mūsdienās pasaulē ir tik ļoti daudz naudas, ka pat dullākās idejas globālajos finanšu tirgos tiek pie finansējuma vien dažu sekunžu laikā – tik daudz kapitāla patlaban ir pieejams. Tas nozīmē arī daudzus riskus un nepieciešamību ņemt vērā daudzus citus apsvērumus, ne naudas pieejamību vien.
Bet no Latvijas skatījuma šī izaugsme ir jāliek lietā, taču ļoti atbildīgi. Jums tiešām ir nepieciešams vairāk būvniecības un vairāk biroja telpu, bet jums ir arī jāsaprot, kas ir tās kompetences, uz kurām Latvija grib fokusēties, lai piesaistītu ārvalstu kapitālu un arī darbaspēku.
Ir tik daudz fantastisku latviešu, kas dzīvo ārzemēs. Varbūt tagad ir laiks viņiem atgriezties mājās?
Vai arī var sajūgt mūsu nepieciešamības ar viņu kompetencēm un kontaktiem pasaulē.
Jā, bet jums ir jābūt tam piedāvājumam, un tas jums pašiem ir jānoskaidro – kāds tas ir? Swedbank akselerators var būt viena šīs puzles daļa. Bet nebūs viena risinājuma, kas iekustinās to kustību – remigrāciju veidos daudzas detaļas kopā, tomēr tas nebūs arī vienkārši. Būs jābūt arī gana inovatīviem, lai piesaistītu ārvalstīs dzīvojošos latviešus atgriezties. Es pati ticu, ka tas izdosies, jo Latvija ir skaista un fantastiska zeme, kurai ir daudz, ko piedāvāt. Un laiks to darīt ir tagad.
Kad runājam par uzņēmīgumu, man šķiet, ka tā ļoti lielā mērā ir arī īpašība un parādība, kas vada visu valsti – fakts, ka jums ir tas uzņēmīguma gars. Bet jūs nevarat būt veiksmīgi katrs par sevi. Tam ir nepieciešama atbalstoša sabiedriskā struktūra – tādu tiešām vajag. Un jums ir vajadzīgi politiķi, kas to visu ņem pa pilnu (buy into this). Un tad varbūt būs pietiekami daudz enerģijas, lai šī valsts piedzīvotu tiešām uzplaukumu.
Mūsu sarunas kontekstā tā ir laba zīme, ka ģimnāzijas direktoram šodien nav laika atnākt ar jums pat sasveicināties, jo viņš ir zālē komisijā, kas vērtē jauniešu biznesa projektus.
Tieši manas domas – šīs ir ļoti labs laiks, ļoti laba diena. Direktoram ir pareizās prioritātes – tieši tas viņam patlaban arī ir jādara.
Šai intervijā balstīto publikāciju Priekšrocība jāliek lietā tūlīt lasiet trešdienas, 13. decembra, Dienas Biznesā!
