Jaunākais izdevums

No Latvijas aizbraukušo piesaistes «puzle» ir sarežģīta, un vispārējā stratēģija tajā ir uzticības sabiedrības veidošana. Tā sarunā ar db.lv saka Swedbank AB grupas vadītāja un prezidente Birgite Bonasena (Birgitte Bonnesen).

Šī saruna notika Rīgas Valsts 3. ģimnāzijā pirms B. Bonasenas vadītās finanšu pratības stundas. Zināma minstināšanās vēl pirms visai augstās viešņas ierašanās iestājās, kad kļuva skaidrs, ka direktors pats nevarēs ar viņu atnākt sasveicināties, jo tieši tobrīd risinājās vairākas stundas ilgs jauniešu biznesa projektu konkurss, kura žūrijā direktors piedalījās. Šis «defekts» mūsu sarunas gaitā gan savdabīgi izkristalizējas par efektu – ka tieši tā progresīvā skolā ir jābūt: vienlaikus risinās vismaz divi vienlīdz svarīgi pasākumi, kas audzina uzņēmējdarbības prasmes, un vismaz viens no tiem ir angliski. Galu galā skolas vārdā sasveicināties un bibliotēkai dāvināto grāmatu komplektu saņemt atnāca, šķiet, mācību daļas vadītāja.

Jūs Rīgā savā biroju ēkā burtiski dodat vietu gudrajiem džekiem (giving the floor to the Wise Guys), un mūsu saruna notiek ģimnāzijā pirms finanšu pratības stundas. Vai jūs kā banka darāt kaut ko netradicionālu, vai arī tradīcija mainās?

Godīgi sakot, es šaubos, vai mums jebkad bijusi tradicionāla banka. Jā, mēs sniedzam finanšu pakalpojumus, bet mēs vienmēr esam arī bijuši vērsti uz tādu darbību, kurai ir sabiedriska nozīme un ietekme. Tāpēc es teiktu, ka mūsu pieeja no sākta gala ir bijusi uzsvara pārlikšana tikai no klientiem dotās vērtības uz sabiedrisko vērtību. To mēs darām visās savas darbības valstīs, un Latvija nav izņēmums.

Tomēr Startup Wise Guys akseleratora iniciatīva tiešām ir jauninājums un atšķirība no iepriekšējās prakses. Tas gan ir visas Swedbank Group jaunums, ne Latvijas vien. Mēs gan izlēmām to izvietot tieši šeit, un paši Wise Guys arī veiks akseleratora vadību. Tas ir ļoti aizraujoši. Latvija mūsu bankas grupas līmeņa fintech akseleratora izvietošanai piedāvā pareizo intelektuālo infrastruktūru.

Proti, tieši jūsu banka vai plašākā nozīmē?

Abējādi. Protams, ka bankai, bet arī plašākā skatījumā. Cilvēki, kas mūsu akseleratoru vadīs – Wise Guys – mobilizēs fintech idejas gan no visas Eiropas, gan tieši no Baltijas valstīm. Rīga šādam mērķim ir labs centrs.

Kā ir ar globālajām tendencēm – jūs tām sekojat, vai arī kādā jomā esat avangardā?

Mēs visnotaļ sekojam globālajām tendencēm. Makroekonomiski vērtējot, šis ir rets un sen nebijis gadījums, kad izaugsme visā pasaulē notiek tik sabalansēti – tā ir vērojama visur. Tāpēc pašreizējais globālais risks nav makroekonomiskās tendencēs, bet gan ģeopolitiskajos riskos. Tie mūsdienās ietekmē izaugsmi. Tāpēc makroekonomiskā vērtējumā mēs patlaban esam labā situācijā.

Tieši banku sektorā tendences nosaka pārmaiņas klientu paradumos un rīcībā. Klientu paradumi ir pilnīgi mainījušies līdz ar tehnoloģiju pārmaiņām. Otra tendence ir saistīta – tā ir savienotā pasaule, kurā tendences kaut kur otrā pasaules malā ietekmē mūs Zviedrijā un Baltijā. Arī tas vēl daudz ko pārmainīs.

Runājot tieši par Swedbank, man šķiet, ka mēs esam gan avangardā, tāpat kā daudzas citas Ziemeļvalstu bankas. Mēs ļoti agri sākām nodarboties ar inovāciju – gan iekšēji, gan kopā ar citiem tirgus dalībniekiem, un tagad arī ar fintech biznesu savā akseleratorā. Tāpat mēs nesan atklājām savu Open Banking platformu, un arī no turienes mēs sagaidām daudz jaunu ideju.

Ko jūs saprotat ar ģeopolitiskajiem riskiem

No vienas puses tie ir ar Ziemeļkoreju un Tuvajiem Austrumiem, arī ar Krieviju saistītie riski, kur ir iespējami potenciāli vardarbīgi iznākumi. No otras puses tāds risks ir populisma pieaugums. Swedbank tas ir svarīgi, jo mēs esam vērtību motivēta kompānija, un mēs būvējam savu darbību savstarpējā cieņā. Dzimumu un rasu līdztiesība, reliģijas brīvība un citi aspekti pašlaik tiek it kā atvērti un pakļauti, manuprāt, nepieņemamai retorikai un arī rīcībai.

Tāpēc ir svarīgi, ka tādas organizācijas, kā mūsu banka, kas ir ar plašu ietekmi, ir ārkārtīgi, sevišķi disciplinētas un nešaubīgas savās nostājās, komunikācijā un praksē, lai nekas tamlīdzīgs nenotiktu mūsu bankā, mūsu sarunās ar klientiem vai izturēšanās veidā vienam pret otru. Tas prasa, lai par šiem jautājumiem tiktu visu laiku domāts un runāts, jo pārmaiņas notiek pakāpeniski, un kopējais diskurss kļūst populistiskāks.

Iepriekš teiktais attiecas arī uz mūsu sociālajām iesaistēm.

Proti? Tas nozīmē tikai finanšu jomu?

Tas ir cieši saistīts. Mūsu uzsvars visos laikos ir bijis uz finanšu pratību. Zviedrijā mēs ar to nodarbojamies jau gandrīz 200 gadus, un šis jautājums aizvien ir dzīvs un aktuāls. Tāpēc mūsu uzmanība uz finanšu pratību paliks noturīga, ieskaitot Latviju – visās mūsu attiecīgajās programmās, ieskaitot faktu, ka šodien mēs satiekamies skolā, ģimnāzijā. Tas ir svarīgi, tomēr ne tas vien.

Mūsu darbības valstīs mums ir dažādas ļoti lokāla rakstura iniciatīvas – kas nu kurā vietā ir aktuālākais. Tas nozīmē arī labdarības aktivitātes, kad mūsu darbinieki ziedo savu laiku un iesaistās, piemēram, mentoringā un vienkārši dažāda veida izpalīdzēšanā. Protams, mēs iesaistāmies vietējās profesionālajās asociācijās un sabiedriskajā dialogā par jautājumiem, kas skar gan banku sektoru tieši, gan citus sektorus un aspektus, kur ir darīšana ar mūsu vērtībām – atvērtību, caurskatāmību un uzmanīgu, gādīgu attieksmi pret to, ko darām.

Ļoti svarīga vērtība, ko mēs kopjam un kultivējam savās darbības valstīs, ir arī uzņēmīgums. Tāpēc mēs nākam arī uz skolām un veidojam dažādus instrumentus savas darbības ikdienā, kā veicināt sabiedrības uzņēmīgumu.

Iesaiste kā metode un savu vērtību uzsvars vispirms jau pašiem savā darbā un tad arī plašāk ir pareizā pieeja. Arī kā atbilde populismam. Tieši uzņēmīgums ir kultivējama vērtība šai sakarā, jo tas ir reizē gan «tuvāk pie zemes», gan idejisks. Ar savu praktisko uzsvaru uzņēmīgums un uzņēmēja attieksme noteikti der arī faktu kā faktu nolasīšanā, lai nesekotu demagoģijai. Tā, to nu es esmu pateicis... Es gribēju, ka jūs to pasakāt.

(Smejas.) Bet es jums piekrītu.

Baltijā mēs esam pacietīgāki, tomēr vispārēji sevišķi Rietumos sabiedrībā ir vērojams satraukums, kam populisms ir iznākums, un, manuprāt, pamatā tam ir ekonomiskās pārmaiņas. Jūs kā banka tām precīzi sekojat – dodat stāvu Wise Guys, jums ir Open Banking utt. Bet kas ir vienojošais šai situācijā – ko mēs katrs savā vietā kā bizness un vienkārši kā uzņēmīgi cilvēki varam dot kopējai nepieciešamībai?

Tas saistās ar iepriekš teikto – ka mēs esam iesaistīti ne tikai savā jomā, bet sabiedrībā kopumā. Un bankai mums ir ļoti daudz forumu un tribīņu, kur mēs varam piedalīties ar savu vārdu un darbiem. Viena lieta ir profesionālie forumi tīri saistībā ar banku jomu, bet otra – par uzņēmīgumu un uzņēmējiem vispār.

Ir skaidrs, ka reālās darba vietas, kādas mēs tās pazīstam, mainās un turpinās mainīties. Daudzas mūsdienu darba pozīcijas un darba veidi rīt vairs nepastāvēs. Ko tas nozīmē jums kā indivīdam – jūsu pensijai, jūsu plāniem saistībā ar jūsu bērniem utt.? Mums kā bankai ir jābūt klātesošiem šai pārmaiņā un līdzi domāšanā un jādod jums gan iespējami skaidra informācija, un vadmotīvi.

Kā jums domāt par savām personīgajām finansēm? Tāpat arī valdības līmenī – kā plānot politiku un publiskās finanses? Un kā regulēt finanšu tirgu pasaulē, kas jau rīt būs ļoti atšķirīga no mums zināmās? Tas vairs nebūs iespējams, kā līdz šim – ka tu laiku pa laikam atnāc un pārbaudi grāmatvedību. Protams, tas nekur nezudīs, tomēr regulējumiem un pārvaldībai būs arī cita dimensija.

Piemēram, kā nodrošināt, ka Latvijā dzīvo uzticības sabiedrība? Tas ir pamata jautājums – kā izveidot un uzbūvēt sabiedrību, kurā cilvēki uzticas? Mums kā bankai tajā ir sava loma spēlējama, un mēs to darām, būdami atvērti, caurredzami un iesaistīti savas sabiedrības aktualitātēs.

Mūsu bizness – finanšu pakalpojumi – savos pamatos ir uzticības bizness. Tāpēc arī mums ļoti interesē, kas ir tas, kas šai jaunajā realitātē veidos un stiprinās uzticību? Vecajā kārtībā tas mūsu jomā nozīmēja tieši finanšu stabilitāti un pārvaldību, bet visai šaurā nozīmē, kas saistās ar mūsu pamatbiznesu. Jaunajā kārtībā ar visiem tās sistēmiskajiem satricinājumiem (disruptions) uzticība acīmredzot ir jābūvē kaut kā citādi, un mūsu iesaistei ir jābūt plašākā spektrā, lai mēs tiešām atbilstu mūsu klientu vajadzībām un baudītu viņu noturīgu uzticību.

Šaura palikšana tikai tradicionāli centrālajās darbības jomās neies cauri. Tāpēc Swedbank labi piestāv jau aprakstītā plašas sabiedriskās iesaistes mentalitāte. Tā sniedzas jau mūsu saknēs un pirmsākumos, un vismaz mūsu pašu interpretācijā tā ļoti labi iederas arī, lai dotos uz priekšu un turpinātu atvērties citu vajadzībām. Tas prasa attieksmi, tas prasa nostāju, tomēr tā ir aktīva un notiek ar iesaisti.

Tas nav tikai pašu kapitāla ienesīguma rādītājs.

Nē. Ilgtspējība mums ir vārds ar daudzām nozīmēm. Sākot ar to, ka mēs dažādās lietās un iesaistēs nestaigājam vienkārši iekšā un ārā. Ja mēs kaut kur esam iesaistījušies, tas ir uz palikšanu. ja mēs esam par kaut ko izšķīrušies, tad mēs par to arī stāvam un tā dēļ strādājam. Arī tas mums piemīt jau tradicionāli, un šai ziņā es pat neteiktu, ka mēs maināmies. Mums ir četri pašmāju tirgi, un mēs tajos strādājam ļoti konsekventi.

Runājot par vietējām un globālajām tendencēm, ko jūs uzstādītu par vietējo, reģionālo aktualitāti? Piemēram, ECB un citu ES institūciju noturīgā politika «stumt» tirgū naudu šur tur Eiropā varētu būt lietderīga, bet kā ir pie mums?

Palūkojoties no malas, Eiropai visai kopumā klājas labi. Beidzot! Vācija iet uz priekšu, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc arī Latvijas ekonomikai iet tik labi. Baltijā redzamā izaugsme ir ārkārtīgi laba, un Latvija jau atkal ir starp Eiropas izaugsmes čempionēm. Iemesls tam ir jūsu tirdzniecības partneru labie sniegumi Ziemeļvalstīs, Vācijas atgūšanās, un pārējā Eiropā arī iet labi.

Bet – Latvijai ir nepieciešams šo savu priekšrocību kapitalizēt tūlīt, tagad. Tas, kas ir jāsalabo – salabojiet! Ar ko ir jātiek galā – tieciet. Izmantojiet šo izaugsmi, lai piesaistītu Latvijai vairāk cilvēkus, lai vairotu kompānijām paredzamu vidi un politiku, ka tās pārceltos šurp un esošās izplestos vēl vairāk. Faktiski runa ir par caurskatāmību un paredzamību – tie biznesam ir divi svarīgākie vārdi. Tie ir svarīgi mūsu bankai, bet ne mazāk – arī mūsu klientiem, un tāpat arī atsevišķajiem indivīdiem, kam ir jāplāno savi nodokļi, bērnu izglītība, karjeras iespējas utt.

Tas ir interesanti – es it kā pajautāju par tirgū pieejamo lēto naudu, bet jūs runājat par lietām, kas varbūt pat neprasa tik daudz naudas.

Tieši tā. Jo mūsdienās pasaulē ir tik ļoti daudz naudas, ka pat dullākās idejas globālajos finanšu tirgos tiek pie finansējuma vien dažu sekunžu laikā – tik daudz kapitāla patlaban ir pieejams. Tas nozīmē arī daudzus riskus un nepieciešamību ņemt vērā daudzus citus apsvērumus, ne naudas pieejamību vien.

Bet no Latvijas skatījuma šī izaugsme ir jāliek lietā, taču ļoti atbildīgi. Jums tiešām ir nepieciešams vairāk būvniecības un vairāk biroja telpu, bet jums ir arī jāsaprot, kas ir tās kompetences, uz kurām Latvija grib fokusēties, lai piesaistītu ārvalstu kapitālu un arī darbaspēku.

Ir tik daudz fantastisku latviešu, kas dzīvo ārzemēs. Varbūt tagad ir laiks viņiem atgriezties mājās?

Vai arī var sajūgt mūsu nepieciešamības ar viņu kompetencēm un kontaktiem pasaulē.

Jā, bet jums ir jābūt tam piedāvājumam, un tas jums pašiem ir jānoskaidro – kāds tas ir? Swedbank akselerators var būt viena šīs puzles daļa. Bet nebūs viena risinājuma, kas iekustinās to kustību – remigrāciju veidos daudzas detaļas kopā, tomēr tas nebūs arī vienkārši. Būs jābūt arī gana inovatīviem, lai piesaistītu ārvalstīs dzīvojošos latviešus atgriezties. Es pati ticu, ka tas izdosies, jo Latvija ir skaista un fantastiska zeme, kurai ir daudz, ko piedāvāt. Un laiks to darīt ir tagad.

Kad runājam par uzņēmīgumu, man šķiet, ka tā ļoti lielā mērā ir arī īpašība un parādība, kas vada visu valsti – fakts, ka jums ir tas uzņēmīguma gars. Bet jūs nevarat būt veiksmīgi katrs par sevi. Tam ir nepieciešama atbalstoša sabiedriskā struktūra – tādu tiešām vajag. Un jums ir vajadzīgi politiķi, kas to visu ņem pa pilnu (buy into this). Un tad varbūt būs pietiekami daudz enerģijas, lai šī valsts piedzīvotu tiešām uzplaukumu.

Mūsu sarunas kontekstā tā ir laba zīme, ka ģimnāzijas direktoram šodien nav laika atnākt ar jums pat sasveicināties, jo viņš ir zālē komisijā, kas vērtē jauniešu biznesa projektus.

Tieši manas domas – šīs ir ļoti labs laiks, ļoti laba diena. Direktoram ir pareizās prioritātes – tieši tas viņam patlaban arī ir jādara.

Šai intervijā balstīto publikāciju Priekšrocība jāliek lietā tūlīt lasiet trešdienas, 13. decembra, Dienas Biznesā!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš lēmuma 15.augustā apturēt «PNB bankas» darbību, «Swedbank» filiālēs un klientu apkalpošanas centros vērojams «PNB bankas» klientu pieplūdums - atvērti vairāk nekā 2000 jaunu kontu, informēja «Swedbank».

«PNB bankas» klientu pieplūdums atsevišķās «Swedbank» filiālēs izveidojis rindas, tāpēc «Swedbank» aicina savus klientus pēc iespējas vairāk izmantot attālinātos bankas pakalpojumus, bet, ja nepieciešama ierašanās filiālē, tad izmantot iespēju rezervēt laiku konsultācijai iepriekš. Esošajiem «Swedbank» klientiem ir noteikta prioritāra apkalpošana.

«Jau šobrīd visus pamatpakalpojumus, ko izmantojam ikdienā - naudas pārskaitījumus, konta atlikuma pārskatīšanu, PIN koda maiņu, dažādus maksājumus, rēķinu apmaksu u.c. - var veikt internetbankā vai mobilajā lietotnē bez fiziskas bankas darbinieka klātbūtnes. Savukārt, ja nepieciešama jauna bankas karte, bankai var pieteikt, lai to atsūta pa pastu un šāds sūtījums ir pilnībā drošs, jo bankas karti var aktivizēt tikai pats kartes īpašnieks,» skaidroja «Swedbank» Klientu servisa pārvaldes vadītājs Vadims Frolovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kreditori ABLV bankas likvidatoru skrūvspīlēs

Zvērināti advokāti Daiga Siliņa un Rihards Niedra, ZAB Davidsons un partneri, 19.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš ABLV Bankas pašlikvidācijas procedūras uzsākšanas 2018. gadā skaidrību ir ieguvuši tikai pirmās kārtas kreditori, kuriem bankas kontā nebija vairāk par 100 000 eiro un kuriem izmaksāta valsts garantētā atlīdzība. Pārējie kreditori, kuriem naudas līdzekļi kontā pārsniedza 100 000 eiro, joprojām ir neziņā par to, kad atgūs savu naudu, ja vispār to atgūs, jo ABLV bankas likvidatori noteikuši kreditoriem nepārskatāmas procedūras. Līdz šim kreditoriem tika uzspiesti šaubīgi likvidācijas noteikumi un pieprasītas detalizētas atskaites par visiem, pat ļoti vēsturiskiem darījumiem, bet pašiem kreditoriem nav atstātas pienācīgas iespējas aizsargāt sevi pret ABLV bankas noteikto lietu kārtību un necaurspīdīgām anti-money laundering (AML) pārbaudes procedūrām. Ir vērts apskatīt dažus piemērus un viedokli no kreditoru skatu punkta, kādi pārkāpumi saskatāmi ABLV bankas likvidācijas noteikumos.

Cik saistoši kreditoriem ir ABLV bankas likvidācijas noteikumi?

ABLV bankas pašlikvidācijas procesa pamatā ir kreditora prasījuma izskatīšanas kārtība, kuras rezultātā naudas līdzekļu izmaksa kreditora prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, pamatojoties uz likvidējamās ABLV banka likvidācijas noteikumos noteikto pārbaudi.

Lai panāktu tieši šādu kreditora prasījuma izskatīšanas kārtību un kreditora piekrišanu pārbaudes veikšanai, ABLV banka saviem kreditoriem izstrādāja īpašu veidlapu, izvietojot to savā tīmekļa vietnē www.ablv.com un nosakot, ka brīvā formā sagatavotajam prasījumam ir jāsatur visa tā informācija, ko satur veidlapa. Šajā īpašajā veidlapā tika iekļauts apliecinājums, ka parakstot pieteikumu, kreditors piekrīt likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Konstatējot naudas atmazgāšanas risku, Swedbank nekavējoties informē attiecīgās iestādes

LETA, 20.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konstatējot naudas atmazgāšanas risku, AS «Swedbank» nekavējoties informē attiecīgās iestādes un izvērtē sadarbības turpināšanu ar klientu, aģentūrai LETA sacīja «Swedbank» Risku vadības pārvaldes vadītājs Latvijā Juris Bogdanovs.

«Jebkurā laikā, kad saņemam brīdinājuma signālus vai novērojam darbības, kas varētu liecināt par naudas atmazgāšanas risku, mēs rīkojamies nekavējoties, informējot attiecīgās valsts iestādes un izvērtējot sadarbības turpināšanu ar klientu,» viņš norādīja.

Savukārt, aizbildinoties ar klientu konfidencialitāti, banka nekomentē Zviedrijas sabiedriskajā televīzijā izskanējušo informāciju, ka, iespējams, «Swedbank» izmantota naudas atmazgāšanai, norādīja Bogdanovs.

Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs «Re:Baltica», kas Zviedrijas televīzijas izmeklēšanā bija Latvijas partneris, publicējis materiālu, norādot, ka arī Latvijas «Swedbank» klientu vidū bija firmas, kuru naudas izcelsmei vai arī to patiesajiem īpašniekiem vajadzētu radīt vismaz jautājumus uzraugošajām iestādēm un bankai pašai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Banka (LB) izsniedza grūtībās nonākušajai «ABLV Bank» likviditātes palīdzības aizdevumus par kopējo summu 297.2 milj. eiro, un šis fakts ir izsaucis Latvijas sabiedrībā daudz lielāku rezonansi, nekā tas būtu pelnījis, norāda Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns. No otras puses, pašreizējā lielā interese par šiem darījumiem ļauj vēlreiz atgādināt par to, ko centrālā banka īsti dara.

Kas vispār ir ārkārtas likviditātes palīdzība (angliski – emergency liquidity assistance jeb ELA)?

Tas ir centrālās bankas aizdevums pret ķīlu komercbankai gadījumos, kad šai bankai ir radušās īslaicīgas grūtības ar standarta instrumentiem no citiem tirgus dalībniekiem un Eirosistēmas centrālajām bankām iegūt nepieciešamos naudas līdzekļus. Un, lai gan detalizētus noteikumus katrā eiro zonas valstī izstrādā valsts centrālā banka, kopējos aizdevuma pamatprincipus nosaka visām Eirosistēmas centrālajām bankām vienotus, un tie ir publiski pieejami Eiropas Centrālās bankas (ECB) mājaslapā.

Kāpēc vispār šāda palīdzība centrālajām bankām ir jāsniedz?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Igaunijas Swedbank: Lieta pret banku par iespējamiem pārkāpumiem ir loģiska notikumu gaita

LETA, 29.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas «Swedbank» otrdien paziņoja, ka pret «Swedbank» ierosinātās lietas, kuru rezultātā Igaunijas un Zviedrijas finanšu uzraugi varētu bankai noteikt sodu, uzskata par loģisku notikumu gaitu.

Igaunijas «Swedbank» komunikācijas nodaļas vadītāja Kristīna Herodesa sacīja, ka banka neizteiks pieņēmumus par iespējamo sodu. «Kā jau ir norādīts iepriekš, abu valstu finanšu uzraudzības institūciju galvenie novērojumi lielā mērā sakrīt ar pašas bankas secinājumiem,» viņa teica. Herodesa norādīja, ka banka turpinās stiprināt darbības un procesus saistībā ar naudas atmazgāšanas novēršanu un informēs par progresu bankas ceturkšņa pārskatos.

«Tāpat mēs ceturkšņa pārskatos nepārtraukti sniegsim jaunāko informāciju par iekšējās izmeklēšanas progresu, kā arī informāciju par uzlabojumiem bankas darbībā un procesos attiecībā uz cīņu pret naudas atmazgāšanu,» sacīja Igaunijas «Swedbank» pārstāve. «Swedbank» apstiprināja, ka otrdien saņemts Zviedrijas Finanšu uzraudzības pārvaldes lēmums par soda procesa sākšanu saistībā ar notiekošo izmeklēšanu par naudas atmazgāšanas novēršanas pārkāpumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zaudējot ABLV Bank, mēs zaudējam labākos

Sandris Točs, speciāli DB, 14.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pētījums: Krievijas magnāts un eksministrs Abizovs caur Igaunijas Swedbank pārskaitījis simtiem miljonus eiro

LETA, 20.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas magnāts un bijušais ministrs Mihails Abizovs caur Igaunijas "Swedbank" uz ārzonām pārskaitījis simtiem miljonus eiro, konstatēts žurnālistu pētījumā, par kuru vēsta laikraksts "Postimees".

47 gadus vecais Abizovs pašlaik atrodas izmeklēšanas izolatorā Maskavā saistībā ar apsūdzībām par noziedzīga grupējuma izveidi, lai nodarbotos ar naudas atmazgāšanu un krāpniecību lielā apmērā. Viņš tiek apsūdzēts par 60 miljonu ASV dolāru (54 miljonu eiro) izkrāpšanu Krievijas valdībai un investoriem.

Pētniecisko žurnālistu konsorcijs "Organized Crime and Corruption Reporting Project" (OCCRP) aplēsis, ka no 2011. līdz 2016.gadam 70 ar Abizovu saistītu ārzonās Britu Virdžīnu salās, Kiprā, Singapūrā un Belizā reģistrētu uzņēmumu kontos Igaunijas "Swedbank" ieplūduši 860 miljoni ASV dolāru (776 miljoni eiro), no kuriem 770 miljoni dolāru pārskaitīti tālāk, kopumā veicot vairāk nekā 3300 pārskaitījumu. Neilgi pirms kļūšanas par atvērtās valdības lietu ministru Dmitrija Medvedeva pirmajā valdībā Abizovs 2011.gadā sācis daudzus biznesa kontus pārcelt uz Igaunijas "Swedbank", izpētījuši žurnālisti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien Latvijas Bankas prezidenta amatā ievēlēja Mārtiņu Kazāku.

Par viņa kandidatūru nobalsoja 76 deputāti.

M.Kazāks amatā stāsies 21.decembrī, noslēdzoties pašreizējā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča pilnvarām.

M.Kazāks apstiprināja, ka viņam ir ļoti svarīgi, ka amatā ticis ievēlēts gan ar koalīcijas, gan opozīcijas balsīm. Nākamais Latvijas Bankas vadītājs pateicās par viņam sniegto uzticību un norādīja, ka plašais atbalsts Saeimā liecina arī par pozitīvu vērtējumu gaidāmajām pārmaiņām Latvijas Bankā.

Viņš norādīja, ka deputāti ir lēmuši par virzību uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iespējamo pievienošanu Latvijas Bankai, taču vēl par šo soli jāsagaida izvērtējums. Attiecībā uz jau iepriekš minētajiem plāniem Latvijas Bankas valdes funkcijas uzticēt padomei un bankas departamentiem, M.Kazāks norādīja, ka izmaiņas netiks veiktas strauji, bet pakāpeniski. Tas nozīmētu virzību uz viena līmeņa pārraudzību Latvijas Bankā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Zviedrijas Swedbank vadība tiksies ar Igaunijas premjeru

LETA--BNS, 03.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas bankas «Swedbank» padomes priekšsēdētājs Jērans Pēšons, jaunieceltais bankas valdes priekšsēdētājs Jenss Henriksons un tās pagaidu vadītājs Anderss Kārlsons piektdien Tallinā tiksies ar Igaunijas premjerministru Jiri Ratasu un vairākām citām augsta ranga amatpersonām .

Pirmdien Igaunijas «Swedbank» paziņoja, ka ir pārtraukts darba līgums ar līdzšinējo vadītāju Robertu Kitu un par jauno vadītāju iecelts Olavi Leps.

«Swedbank» grupas vadības pārstāvji tiksies ar Ratasu, Igaunijas Bankas prezidentu Madisu Milleru, finanšu ministru Martinu Helmi un Igaunijas finanšu pakalpojumu uzraudzības iestādes vadītāju Kilvaru Kesleru.

Tā būs pirmā reize, kad jaunais «Swedbank» padomes priekšsēdētājs un jaunieceltais valdes priekšsēdētājs apmeklē Igauniju.

Igaunijas «Swedbank» pirmdien paziņoja, ka darbu «Swedbank» un tās valdē atstāj bijušais Igaunijas bankas vadītājs Roberts Kits, bijušais finanšu direktors Vaiko Tammeveli un privāto klientu apkalpošanas vadītāja Kaje Metsla. Banka darba attiecību pārtraukšanu pamatoja, norādot, ka tās ir sekas iekšējas izmeklēšanas rezultātiem. Izmeklēšana tika sāka pēc ziņām, ka starp I «Swedbank» un «Danske Bank» Baltijas struktūrvienībām notikuši aizdomīgi naudas pārskaitījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Swedbank akcija nedēļas laikā zaudējusi aptuveni piektdaļu vērtības

Žanete Hāka, 26.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Swedbank akciija nedēļas laikā zaudējusi aptuveni piektdaļu vērtības, liecina biržu dati. Otrdien akcijas cena saruka par 1,7% līdz 170,45 Zviedrijas kronām. Pirms nedēļas cena bija pie 210 kronām.

Akcijas cena brīvo kritienu uzsāka aizvadītajā trešdienā, kad izskanēja ziņas par Swedbank iesaisti naudas atmazgāšanas darījumos.

Trešdien, 20. februārī, Zviedrijas sabiedriskās televīzijas SVT ziņoja, ka pastāv aizdomas, ka «Swedbank» varētu būt iesaistīta naudas atmazgāšanā caur Dānijas banku «Danske Bank».

Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs «Re:Baltica», kas Zviedrijas televīzijas izmeklēšanā bijis Latvijas partneris, publicējis materiālu, norādot, ka arī Latvijas «Swedbank» klientu vidū bija firmas, kuru naudas izcelsmei vai arī to patiesajiem īpašniekiem vajadzētu radīt vismaz jautājumus uzraugošajām iestādēm un bankai pašai.Tika publicētas ziņas par izmeklēšanu, kas ilgusi gandrīz pusgadu un kuras pamatā ir nopludināta starpbanku pārskaitījumu datu bāze, kuru avots atstāja kādā Rīgas pakomātā, žurnālisti atlasījuši 50 «Swedbank» klientu, kuru darbība atbilst vairākiem «sarkanajiem karogiem» jeb aizdomas raisošām pazīmēm, piemēram, nav zināmi patiesie īpašnieki, firmas reģistrētas ārzonās vai aizdomīgās jurisdikcijās, vai arī nav iespējams pierādīt, ar ko tās nodarbojas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusē Swedbank Latvijas iedzīvotājiem nodrošinās iespēju veikt maksājumus ar mobilo tālruni, to veikalā vienkārši nopīkstinot līdzīgi kā bezkontakta karti.

Šādas norēķinu iespējas būs pieejamas līdz ar Swedbank jaunās mobilās lietotnes izveidi, kurā jau izstrādes laikā varēs iesaistīties arī klienti. Mobilo norēķinu iespējas Swedbank ieviesīs visās trīs Baltijas valstīs vienlaikus.

«Katrs otrais Latvijas iedzīvotājs izmanto Swedbank pakalpojumus, tāpēc mums ir ļoti svarīgi gan attīstīt savus risinājumus un ieviest jaunus, gan arī sagatavot klientus jaunu tehnoloģiju lietošanai. Tā, piemēram, pērn Swedbank mobilās lietotnes klientu skaits sasniedza jau 300 000, kas ir teju puse no mūsu digitāli aktīvajiem klientiem. Savukārt bezkontakta karšu norēķini nu jau kļuvuši tikpat ierasti kā e-talona lietošana. Redzam, ka mūsu klienti ir gatavi arī nākamajam bezkontakta norēķinu solim – maksājumiem ar viedtālruni. Ņemot vērā mūsu klientu skaitu un digitālo aktivitāti, tas jau šobrīd veido jauna līmeņa norēķinu ikdienu,» saka Vadims Frolovs, Swedbank Klientu servisa pārvaldes vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Swedbank» rīcībā nonākusi informācija, ka trešdienas vakarā sākta «mērķtiecīga baumu izplatīšana» par tās stabilitāti, tādēļ pie bankomātiem izveidojušās rindas un atsevišķos bankomātos īslaicīgi beigusies izmaksājamā nauda. Nakts laikā «Swedbank» klientu vēlme izņemt skaidru naudu norimusi, sacīja bankas mediju attiecību vadītājs Janis Krops.

«Nakts laikā ažiotāža ir rimusies. Bankomātu monitoringa sistēma apliecina, ka Daugavpils iedzīvotāji ir devušies pie miera. Visticamāk, arī Daugavpils medijos situācijas skaidrošana ir devusi rezultātus,» teica Krops.

Tāpat viņš atzina, ka bankas klientu vēlme izņemt skaidru naudu bankomātos trešdienas, 23.oktobra, vakarā bija vērojama tikai Daugavpilī. «Citviet Latvijā viss mierīgi. Šis fenomens bija tikai Daugavpilī,» sacīja bankas pārstāvis.

Jautāts, cik būtiski pieauga pieprasījums pēc skaidras naudas izmaksām Daugavpilī, Krops atbildēja, ka izmaksas bija nebūtiskas uz kopējā bankomātu tīklā esošo līdzekļu apmēra fona.

Viņš arī sacīja, ka informācija par baumu izplatīšanu attiecībā uz «Swedbank» stabilitāti ir nodota atbildīgajām iestādēm, kuras pārbaudīs bankai radušās aizdomas, «jo šobrīd izskatās, ka baumas tiešām tika izplatītas apzinoties kādas sekas tās var radīt».

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Igaunijas finanšu ministrs: Krievijas specdienesti izmantojuši Swedbank destabilizējošu operāciju finansēšanai

LETA--BNS, 13.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas specdienesti izmantojuši «Swedbank», lai finansētu destabilizējošas operācijas vairākās valstīs, vēsta Igaunijas laikraksts «Postimees», atsaucoties uz Igaunijas finanšu ministra Martina Helmes teikto intervijā Zviedrijas laikrakstam «Dagens Industri».

Helme sacījis, ka «Swedbank» rīcība, izvēloties klientus, bijusi problemātiska. «Godīgi sakot, daudzi no viņiem bija oligarhi ar šaubīgu reputāciju, pret daļu no viņiem bija noteiktas starptautiskās sankcijas,» teicis Igaunijas finanšu ministrs, piebilstot, ka izmeklēšanā par «Swedbank» atklātas saiknes ar Krievijas specdienestiem un terorismu.

Intervijā «Dagens Industri» Helme arī sacījis, ka to, ka bankā notikusi naudas atmazgāšana, noteikusi «Swedbank» apzināta izvēle, jo risku vadības procesā neesot bijis skaidrs, kurš tieši ir atbildīgs.

Tāpat Igaunijas finanšu ministrs intervijā teicis, ka «Swedbank» neesot godīgi sniegusi informāciju Igaunijas finanšu uzraudzības iestādei Finanšu inspekcijai. «Viena lieta, ar kuru esam neapmierināti, ir fakts, ka «Swedbank» neteica patiesību Finanšu inspekcijai. Viņi vai nu nesniedza informāciju vai arī sniedza maldinošu informāciju. Es nevaru pateikt, vai viņi tā darīja tāpēc, ka atteicās tam ticēt, vai arī tā bija apzināta izvēle. Fakts ir tāds, ka iepriekšējās vadības laikā «Swedbank» nebija godīga ar Igaunijas Finanšu inspekciju, un tā ir nopietna problēma,» sacījis Helme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās "PNB bankas" administrators Vigo Krastiņš vērsies tiesā ar 32 miljonu eiro prasību pret bijušo bankas valdi un padomi par bankai nodarītajiem zaudējumiem, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Administrators lūdzot no deviņiem bijušajiem "PNB bankas" valdes un padomes locekļiem solidāri piedzīt zaudējumus, kas kredītiestādei tika nodarīti īsi pirms tās darbības apturēšanas ar lēmumiem, kuri vienlaikus atbrīvoja no parāda bijušo bankas īpašnieku un padomes priekšsēdētāju Grigoriju Guseļņikovu.

Starp atbildētājiem ir gan pats Guseļņikovs, gan viņa vietnieks padomē bijušais Dānijas premjerministrs un NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens un padomes loceklis, bijušais Vācijas ārējā izlūkdienesta priekšnieks Augusts Hannings. Pārējie seši atbildētāji ir bijušais "PNB bankas" padomes loceklis Peters Maikls Odintsovs un valdes locekļi Olivers Ronalds Bramvels, Anna Verbicka, Natālija Ignatjeva, Dmitrijs Kalmikovs un Alekseijs Kutjavins. Tiesa jau lēmusi apķīlāt Rasmusena un Hanninga īpašumus, vēstīja raidījums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Igaunijas finanšu uzraugs sācis lietu pret Swedbank; Zviedrijā brīdina par iespējamu sodu bankai

LETA, 29.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā aizdomas par «Swedbank» saistību ar naudas atmazgāšanu, Igaunijas finanšu uzraudzības iestāde nolēmusi sākt lietu pret Igaunijas «Swedbank», savukārt Zviedrijas finanšu uzraugs brīdinājis par iespējamu sodu tās mātesbankai Zviedrijā.

Lēmums par lietas sākšanu Igaunijā pieņemts, jo šogad veiktā izmeklēšanā par noteikumu cīņai pret naudas atmazgāšanu ievērošanu atklāti pierādījumi par iespējamiem pārkāpumiem. Šajā atsevišķajā lietā izmeklētāji pārbaudīs, vai veiktās darbības veido nepieciešamos pārkāpuma elementus, vai tie ir pretlikumīgi, vai persona ir vainīga par pārkāpuma pasūtīšanu un citus aspektus, paziņoja Igaunijas finanšu sektora uzraugs Finanšu inspekcija.

Lietas rezultātā bankai var tikt noteikt sods. Igaunijas finanšu uzraugi norāda, ka lietā par cīņas pret naudas atmazgāšanas noteikumu ievērošanu cieši sadarbojas ar atbildīgajām institūcijām Zviedrijā un citās Baltijas valstīs. Uzraudzības institūcijas koordinē savu rīcību un apmainās ar informāciju un novērtējumiem. Igaunijas finanšu uzraudzības iestāde uzsver, ka neveic kriminālizmeklēšanu un nav pilnvarota veikt kriminālizmeklēšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Swedbank: Turpinās vairākas izmeklēšanas saistībā ar aizdomām par naudas atmazgāšanu

LETA, 23.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinās vairākas izmeklēšanas saistībā ar aizdomām, ka «Swedbank» varētu būt iesaistīta naudas atmazgāšanā, teikts trešdien publiskotajā bankas trešā ceturkšņa pārskatā.

Tajā minēts, ka šogad februārī iekšējai izmeklēšanai piesaistīts starptautiskais juristu birojs «Clifford Chance» ar atbalstu no konsultantu kompānijām FTI un FRA.

Izmeklēšanas mērķis ir apstiprināt faktus un apstākļus saistībā ar «vēsturiskiem trūkumiem regulatoru prasību ievērošanā, kā arī naudas atmazgāšanas riskiem». Izmeklēšana attiecas uz «Swedbank», kā arī tās meitasuzņēmumu un filiāļu tīklu visā pasaulē. Bankas pārskatā minēts, ka izmeklēšanā par laika posmu no 2007.gada līdz šā gada martam tiks analizēti vairāk nekā 30 miljardi transakciju, no kuriem puse notikusi Baltijas valstīs.

Tāpat «Clifford Chance» analizē bankas pašreizējo naudas atmazgāšanas novēršanas regulējuma ievērošanas programmu. FRA dalība izmeklēšanā noslēgsies šā gada pēdējā ceturksnī, bet visu iekšējo izmeklēšanu plānots pabeigt nākamā gada sākumā. Banka sola ziņot par gūtajiem secinājumiem. Tāpat «Swedbank» pārskatā uzsvērts, ka jau līdz šim iekšējās izmeklēšanas rezultātā darbu bankā zaudējuši vairāki darbinieki. "Swedbank» norāda, ka pilnībā sadarbojas ar izmeklējošajām institūcijām, nepārtraukti sniedzot visu to prasīto informāciju. Pārskatā arī atzīts, ka, neskatoties uz nepārtrauktiem uzlabojumiem, ir bijuši trūkumi tās naudas atmazgāšanas novēršanas procedūrās, kuru novēršana joprojām turpinās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Swedbank grupa reorganizē vadības sastāvu; amatu atstāj Baltijas segmenta vadītāja

LETA, 09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas "Swedbank" grupa reorganizējusi vadības struktūru, kā arī atbrīvojusi no amatiem galveno risku pārvaldnieci un Baltijas segmenta vadītāju.

Grupas vadības amatpersonu skaits reorganizācijā samazināts no 17 līdz 14, paziņojusi banka.

Amatus atstās "Swedbank" grupas galvenā risku pārvaldniece Helo Meigasa, kura bija vienīgā Igaunijas pārstāve grupas vadībā, un "Swedbank" darbības Baltijas valstīs vadītāja Šarlote Elsnica. No pirmdienas galvenā risku pārvaldnieka pienākumu izpildītāja ir Gunilla Domeija-Hallrosa, bet "Swedbank" darbības vadītāja Baltijas valstīs pienākumu izpildītājs ir Jons Lidefelts.

"Swedbank" grupa ir sākusi meklēt kandidātus šiem amatiem. Nākamā gada pirmajā ceturksnī darbu "Swedbank" atstās arī grupas Kreditēšanas un maksājumu nodaļas vadītājs Leifs Karlsons, jo tiks veidota vienota bankas produktu nodaļa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

Papildināta - Monea īpašnieks iesniedzis KP sūdzību par AS Swedbank

Žanete Hāka, 02.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Monetizator (maksājumu aplikācijas Monea īpašnieks un izplatītājs) iesniegusi sūdzību Konkurences padomē par iespējamu AS Swedbank pārkāpumu saskaņā ar Konkurences likuma 13. pantā noteikto aizliegumu ļaunprātīgi izmantot atrašanos dominējošā stāvoklī, informē Monea.

Monea lūdz Konkurences padomi ierosināt lietu par iespējamu Konkurences likuma 13.pantā noteiktā aizlieguma pārkāpumu AS Swedbank darbībās, un, konstatējot pārkāpumu, piemērot AS Swedbank atbildību par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

«Savā ikdienas darbībā mums ir jāspēj nodrošināt sekmīga sadarbība ar komercbankām. Līdz ar to bankas mums ir neizbēgamas sadarbības partneres. Jau no savas darbības uzsākšanas brīža mēs ikdienā sadarbojamies ar četrām lielākajām komercbankām Latvijā – AS Swedbank, AS Citadele banka, AS SEB banka un AS Luminor Bank Latvijas filiāle. Ņemot vērā, ka visas iepriekš minētās bankas sniedz Monea identiskus pakalpojumus, tad mums ir lieliska iespēja salīdzināt un novērtēt četru banku piemēroto cenu atšķirības,» skaidro Monea pārstāvis Mārtiņš Kalniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK: Swedbank Latvijā strādā ikdienas režīmā, amatpersonu nomaiņa mātesbankā to neietekmē

LETA, 29.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Swedbank» Latvijā strādā ikdienas režīmā un amatpersonu nomaiņa mātesbankā tās darbību neietekmē, aģentūrai LETA sacīja FKTK Komunikācijas daļas vadītāja Ieva Upleja.

Viņa norādīja, ka Latvijas «Swedbank» ir banka ar Latvijā izsniegtu licenci un darbojas atbilstoši Latvijas likumiem kredītiestāžu darbības jomā, kā arī eirozonas banku kopīgajam normatīvajam ietvaram.

«Banka izpilda visas Latvijā noteiktās prasības individuālajiem darbības rādītājiem un normatīvus, kā arī nodrošina nepieciešamo informācijas apmaiņu gan ar Latvijas uzraugu FKTK, gan ar Eiropas Centrālo banku, kuras tiešajā uzraudzībā tā atrodas kā Latvijas lielākā banka. Esam regulārā saziņā un tāpēc informēti, ka banka Latvijā strādā ikdienas režīmā un sniedz visus pakalpojumus saviem klientiem,» teica Upleja.

Viņa arī norādīja, ka lielos un profesionāli organizētos komercuzņēmumos dažu amatpersonu nomaiņa parasti neietekmē ikdienas darbu un klientu apkalpošanu, vēl mazāk to meitasuzņēmumu darbību citās valstīs, kā tas ir šajā gadījumā ar «Swedbank» Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Zviedrijas "Swedbank" piemērots 360 miljonu eiro sods

Lelde Petrāne, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku uzraugi Zviedrijā un Igaunijā šodien publicējuši pārbaužu rezultātus par "Swedbank" darbu pie naudas atmazgāšanas novēršanas. Uzraugu secinājumi par vēsturiskiem trūkumiem iekšējās kontroles sistēmās un pārvaldībā saskan ar pašas bankas iepriekš secināto, un "Swedbank" apmaksās Zviedrijas regulatora piemēroto soda naudu 360 miljonu eiro* apmērā.

Savukārt, "Swedbank" darbu Latvijā šie atzinumi neietekmē, jo Latvijas banku uzraugs FKTK šādu pārbaudi veica jau 2016. gadā, pavēstīja bankas pārstāvis Jānis Krops.

Regulatori Zviedrijā un Igaunijā pieprasījuši bankai turpināt uzlabot naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas risku novērtējuma, noteikšanas un analīzes spējas, kā arī pilnveidot organizatorisko struktūru un palielināt pieejamos resursus. Abās valstīs "Swedbank" regulatoru prasības īstenos noteiktajos termiņos, savukārt "Swedbank Grupa" kopumā īsteno 152 punktu programmu, lai, pēc tās vārdiem, "kļūtu par reģiona līderi cīņā ar finanšu noziegumiem".

"Swedbank" jau iepriekš atzinusi, ka līdz 2016. gadam tai bijušas nepilnības iekšējās kontroles sistēmās, kas ļāvušas negodīgiem klientiem izmantot bankas sistēmas nelikumīgām darbībām. Latvijas banku uzraugs – Finanšu un kapitāla tirgus komisija – līdzīgu pārbaudi "Swedbank" Latvijā veica jau 2016. gadā, kā rezultātā banka samaksāja 1,4 miljonu eiro administratīvo sodu un īstenoja plašus uzlabojumus darbā pret finanšu noziegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Igaunijas finanšu uzraugs izbeidz lietu pret Swedbank, lai atbalstītu kriminālprocesu

LETA, 19.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas finanšu uzraudzības iestāde Finanšu inspekcija nolēmusi izbeigt lietu pret banku «Swedbank», lai atbalstītu ģenerālprokuratūras sākto kriminālprocesu un izvairītos no iespējama dubulta soda.

Finanšu inspekcija procesuālo lietu pret «Swedbank» sāka 28.oktobrī. Lēmums par lietas sākšanu tika pieņemts, jo šogad veiktā izmeklēšanā par noteikumu cīņai pret naudas atmazgāšanu ievērošanu atklāti pierādījumi par iespējamiem pārkāpumiem. Šajā atsevišķajā lietā tika plānots pārbaudīt, vai veiktās darbības veido nepieciešamos pārkāpuma elementus, vai tie ir pretlikumīgi, vai persona ir vainīga par pārkāpuma pasūtīšanu un citus aspektus.

Arī šīs pārbaudes laikā tika atklātas nozieguma pazīmes, tādēļ finanšu uzraugs nolēma izbeigt procesuālo lietu, lai netraucēti varētu turpināties kriminālprocesa virzība. Finanšu inspekcija sadarbojas ar Valsts prokuratūru, lai nodrošinātu kriminālprocesa turpināšanos. Vienlaikus Finanšu inspekcija veic finanšu uzraudzības izmeklēšanu saistībā ar «Swedbank», lai saglabātu finanšu sektora stabilitāti un tirgus caurskatāmību, pārvaldot bankas rīcību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas pārvērš valsts iestādēs

Sandris Točs, speciāli DB, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

ABLV – likvidācija, Swedbank – prēmija

Sandris Točs, speciāli DB, 02.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc atlaišanas zviedru Swedbank prezidente Birgita Bonnesena saņems aptuveni divus miljonus eiro lielu prēmiju. Līdzīgi kā pagājušajā gadā ABLV Bank, tā šogad Swedbank skar ar aizdomām par naudas atmazgāšanu saistīti pārmetumi.

ABLV Bank īpašnieki skandāla rezultātā bija spiesti aizvērt savu banku un ar milzīgām pūlēm panāca tiesības vismaz pašlikvidēties, nevis tikt likvidētiem politiski ieceltu maksātnespējas administratoru vadībā. Swedbank gadījumā no darba tika atbrīvota bankas vadība, pirkstu pakratīja zviedru finanšu ministrs, bet beigās bankas vadītāja dabūja prēmiju. Latvija un Zviedrija – divas valstis, divas atšķirīgas pieejas valsts interesēm, biznesa interesēm un tiesiskumam.

Pagājušā gada 13. februārī izskanēja ASV FinCen paziņojums, par kuru Latvijas valdība tika informēta tikai stundu iepriekš. Šis paziņojums aizsāka procesu, kas beidzās ar ABLV Bank pašlikvidāciju. Šogad FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš ir paziņojis, ka viņa mērķis ir panākt, lai 13. februāra FinCen paziņojums tiktu atsaukts, un ka Latvijas finanšu regulators pie tā strādā. Latvijas valdībai Putniņa aktivitātes acīmredzami nepatīk. Steidzami tiek virzītas izmaiņas likumdošanā, lai Putniņu un FKTK padomi varētu atsaukt pirms termiņa. Nerunājot par to, ka valdībā būtu kaut mazākā mērā vērojamas rūpes par Latvijas ekonomiskajām interesēm. Praktiski uzreiz pēc FinCen paziņojuma Latvijas finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola sāka uzturēt viedokli, ka «tāda» banka mums vispār nav vajadzīga. Tika dots skaidrs politisks signāls citām bankām – likvidējiet nerezidentu noguldījumus savās bankās, ja nē, jūs sagaida tāds pats liktenis kā ABLV Bank. Kāpēc? Tāpēc, ka onkulis teica. Nekādu nacionālo interešu pelnīt mums nav, mums ir viena interese – ievērot ārvalstu rekomendācijas. Tādi ir signāli, ko dod Latvijas valdība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Igauņu pieredzes stāsts: mazumtirdzniecības vidē integrēta banka

Jānis Šķupelis, 22.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas "Coop Pank" ziņojusi par sava akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) nosacījumiem – plānots emitēt 32,2 milj. jaunu akciju, iegūstot papildu kapitālu 37 milj. eiro apmērā bankas tālākās attīstības finansēšanai.

Jau kopš 18. novembra sācies parakstīšanās periods jaunajām uzņēmuma akcijām, un tas turpināsies līdz nākamās nedēļas beigām. "Dienas Biznesam" bija iespēja satikties ar bankas vadītāju Margusu Rinku (Margus Rink).

Pastāstiet nedaudz par "Coop Pank".

Domāju, ka vispirms jāvelta daži komentāri pašam "Coop". Tas ir starptautisks patērētāju kooperatīvu zīmols. Jūs to varat atrast visur pasaulē. Tas ļoti spēcīgs ir Itālijā; to var atrast arī Ķīnā, Vjetnamā un daudz kur citur. Ļoti svarīgi ir tas, ka šis "Coop" zīmols katrā valsī pieder tieši vietējiem tās cilvēkiem. Tādējādi Igaunijā, lai gan mēs lietojam šo starptautisko zīmolu, "Coop" bizness pieder pašiem igauņiem. Mūsu banka ir igauņu banka, lai gan ir bijuši klienti, kas prasa - vai investori tomēr nav no citām valstīm? Piemēram, vai šī nav kāda Itālijas banka, jo "Coop" zīmols tika manīts arī tur. Galvenais šī kooperatīva mērķis ir apmierināt savu dalībnieku vajadzības. Tikai otrais mērķis ir nopelnīt. Savukārt, piemēram, "Rimi" tas ir otrādāk – vispirms nopelnīt un varbūt pēc tam investēt arī sabiedrībā. Tie ir dažādi biznesa modeļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Lietuvas Bankas amatpersona: Ir pazīmes par mēģinājumiem destabilizēt Swedbank finansiālo stāvokli

LETA, 27.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pazīmes, ka saistībā ar mediju ziņoto par aizdomām, ka caur Lietuvas «Swedbank» varētu būt atmazgāta Ukrainas eksprezidenta Viktora Janukoviča kukuļos saņemtā nauda, tiek mēģināts ietekmēt «Swedbank» finansiālo

stabilitāti, trešdien paziņoja Lietuvas centrālās bankas Uzraudzības dienesta direktors Vītauts Valvonis.

«Mums ir informācija, ka »Swedbank« klienti saņem īsziņas, kurās teikts, ka viņu līdzekļi tiek pārskaitīti no šīs bankas uz citu banku. Mēs runājam par nopietnām lietām, ne tikai par izmeklēšanu par naudas atmazgāšanu, taču arī par mēģinājumu destabilizēt finansiālo stāvokli, un tas jau ir pietiekami nopietni,» žurnālistiem teica Valvonis.

Lietuvas Banka trešdien savā lapā sociālajā tīklā «Facebook» brīdināja, ka «Swedbank» klienti saņem melīgas īsziņas, kurās apgalvots, ka banka 2.martā pārtrauks darbību, un ka viņu konti tiek pārcelti uz citu banku, kā arī tiek norādīts numurs kontam, uz kuru tiek aicināts pārskaitīt naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru