Dzīvesstila restorānu beigu sākums 

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) apkopotie statistikas dati rāda, ka ēdināšanas pakalpojumu nozare jau desmit gadus strādā ar zaudējumiem un negatīvu pašu kapitālu. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem – pagājušajā gadā vien restorānu kopējais parāds valsts budžetā ir dubultojies un sasniedzis jau gandrīz 33 milj. eiro.

Jānis Jenzis, Latvijas Restorānu biedrības prezidents, 2019. gada 27. februāris plkst. 7:10

Jānis Jenzis, Latvijas Restorānu biedrības prezidents

Foto: LETA

Tāpēc likumsakarīgi - virkne restorānu pērn ir apturējuši savu darbību, jo vairs nevēlas sponsorēt to pastāvēšanu. Arī pieci no deviņiem Latvijas Restorānu biedrības (LRB) valdes locekļiem ir slēguši savus restorānus. Un tas ir tikai nozares beigu sākums, liekot politiķiem uzdot eksistenciālu jautājumu - vai tiešām Latvijai nav nepieciešama nozare, kas veido 2% no valsts IKP un nodarbina 25 tūkst. cilvēkus, gada laikā nodokļos samaksājot vairāk nekā 110 milj. eiro?

Apzinoties Latvijas politikas tikumus un skaudro realitāti, ka «slīcēju glābšana ir pašu slīcēju rokās», LRB pirms vairāk nekā gada publiski atzina nozarē samilzušās problēmas un nāca klajā ar kompleksiem problēmas risinājumiem gan attiecībā uz nodokļiem, gan darbaspēka piesaisti un atalgojumu, gan administratīvā sloga mazināšanu. Visu aizvadīto gadu notika neskaitāmas dažādu darba grupu tikšanās gan ar VID, gan Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Rīgas domes u.c. atbildīgo institūciju amatpersonām. Pat tika parakstīts memorands un no visām partijām saņemta apņemšanās atbalstīt samazinātā PVN (12%) ieviešanu.

Vēl vairāk – LRB piesaistīja labākos Latvijas finanšu modelēšanas ekspertus un pati veica fiskāli neitrālu priekšlikumu un aprēķinu sagatavošanu. LRB piedāvājums paredz samazinātās PVN likmes ieviešanu kompensēt ar nozares apņemšanos pakāpeniski celt vidējo atalgojumu nozarē, par 10% palielinot vidējo darba stundu skaitu un minimālo stundu likmi līdz 3,50 EUR/h. Samazinātās PVN likmes piemērošana ļautu sabalansēt restorānu nozares ekonomisko situāciju un palīdzētu nozarei izkļūt no pelēkās zonas. Vienlaikus atalgojuma pieaugums ne tikai risinātu darba spēka trūkumu nozarē, bet dotu papildu ieņēmumus nodokļu veidā.

Ja valsts izpratīs nozares problēmas un jaunā valdība un Saeima nevilcināsies ar lēmuma pieņemšanu - restorānu īpašnieki varēs vairāk laika veltīt restorānu attīstībai (nevis izdzīvošanai), un tas sekmēs apgrozījuma pieaugumu un lielākus PVN ieņēmumus budžetam. Vēl vairāk - nozare jau tuvākajos gados varētu strādāt “baltajā zonā” un Latvijai nebūtu jāzaudē viena no mūsu valsts tūrisma vizītkartēm.

Bet pats galvenais – mūsu pašu cilvēkiem joprojām būs pieejams kvalitatīvs un svaigi gatavots ēdiens, nevis tikai ātrās uzkodas un gatavs līdzņemšanai, pusfabrikāti un konservi ar “universālo garšvielu” nātrija glutamātu. Un, iespējams, kopīgi mēs pat atrisināsim kādu Latvijas veselības nozares problēmu, piemēram, cilvēku ar liekā svara un to izraisīto slimību pieaugumu, kas katru gadu valstij izmaksā miljoniem eiro.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2018. gada 28. februāris plkst. 10:38

Nepieciešams arī atcelt ierobežojumu ārvalstu studentiem strādāt 20 h/nedēļā, kā arī samazināt minimālo algu ārvalstu darbiniekiem līdz nozares vidējai algai.

Nepalaid garām

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties Lietuvas...

Anda Šmitmane ēdināšanas biznesā Tukumā darbojas jau 20 gadus. Viņa atzīst, ka...

Mazumtirdzniecības tīkls Rimi pirmdien prezentēja pirmo veikalu Latvijā ar pašapkalpošanās skeneriem....

Pēdējā laikā būtiski pieaudzis elektrisko skrejriteņu vandālisma gadījumu skaits, stāsta koplietošanas...

Vai bērnam ir jābūt algas grāmatiņā, lai saņemtu IIN atvieglojumus jeb -...

«Pastāvēs, kas pārmainīsies - šis ir par mums un tieši tamdēļ mēs...

No šīs sadaļas
2019. gada 26. februāris plkst. 12:26

Pasaule mainās un nekad nebūs tāda kā iepriekš. Digitalizācijas vilnis pieņemsies spēkā...

2019. gada 26. februāris plkst. 8:02

Janvāra vidū Ministru kabinets atbalstīja grozījumus kārtībā, kādā tiks vērtēti darbības...

2019. gada 25. februāris plkst. 6:50

Ja Latvijas uzņēmumi spēs celt ražīgumu un nodrošināt savās nozarēs Eiropas līmenī...

2019. gada 21. februāris plkst. 9:22

Šobrīd Latvijā aizvien pamanāmāka kļūst jauna uzņēmēju paaudze – tie ir atvērti...

2019. gada 21. februāris plkst. 7:44

Latvijā viena no aktuālām problēmām, kas laika gaitā ir tikai saasinājusies un...

2019. gada 20. februāris plkst. 7:35

Runā, ka Alberts Einšteins par saliktajiem procentiem esot sacījis: tas ir astotais...

2019. gada 18. februāris plkst. 9:12

Kā zināms, gūtais labums no esošām un bijušajām darba attiecībām identificējamam darbiniekam...

2019. gada 18. februāris plkst. 7:47

Viens no vadošajiem Latvijas uzņēmumiem VAS Latvijas dzelzceļš (LDZ) plāno pilnīgu galvenā...

2019. gada 15. februāris plkst. 16:54

Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora...

2019. gada 15. februāris plkst. 16:19

Latvijā neiegūstam ne naftu, ne gāzi, tāpēc valsts budžetā naudas trūkst un...