Pasaulē

ECB vadītājs: ekonomiskā atveseļošanās joprojām ir «autiņos»

Jānis Rancāns, 16.09.2013

Jaunākais izdevums

Ekonomiskā atveseļošanās eirozonas valstīs joprojām ir «autiņos» un valdībām nepieciešams spert tālākus soļus, lai uzlabotu tautsaimniecības izaugsmi reģionā, uzskata Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadītājs Mario Dragi.

Runājot Vācijas galvaspilsētā Berlīnē, ECB vadītājs norādīja, ka eirozonas valstu ekonomikas joprojām ir vājas un tajās valda pārlieku augsts bezdarba līmenis. Šā gada otrajā ceturksnī eirozonas iekšzemes kopprodukts palielinājās par 0,3%. Iepriekšējos sešus ceturkšņus tas bija samazinājies. Tikmēr bezdarbs Eiropas Monetārajā savienībā joprojām saglabājas 12,1% apmērā.

«Uzlabojusies situācija finanšu tirgos joprojām nav izvērtusies par plašu ekonomisko atveseļošanos. Ekonomiskā atveseļošanās joprojām ir autiņos. Tā saglabājas vāja. Arī bezdarba līmenis ir augsts,» klāstīja M. Dragi. Viņš arī apstiprināja, ka ECB procentu likmes pašreizējā līmeni saglabāsies vēl ilgāku laiku.

ECB vadītājs uzsvēra, ka iestādes darbības ir palīdzējušas atjaunot finanšu tirgu normālu darbību un novērsušas neskaidrību, kas bija paralizējusi atsevišķu valstu ekonomikas. «Ārkārtēju notikumu riski eirozonā ir samazinājušies. Tostarp arī to ietekme uz cenu stabilitāti. Es esmu pārliecināts, ka šajā periodā inflācija saglabāsies stabila. Tas nozīmē, ka ES tirgi un iedzīvotāji tic ECV spējām noturēt cenu stabilitāti,» sacīja M. Dragi.

Vienlaikus M. Dragi arī norādīja, ka Eiropas Savienībai (ES) nepieciešama centrāla institūcija, kas stingri uzraudzītu bankas, vēsta Bloomberg. «Banku savienībai vajadzētu palīdzēt un paātrināt problēmās nonākušo kredītiestāžu glābšanu. Es ceru, ka mēs nonāksim pie spēcīga mehānisma, kas ļaus dzīvotnespējīgas bankas likvidēt bez finanšu stabilitātes riskiem, kā tas ir novērojams ASV,» sacīja ECB vadītājs.

Aizvadītajā nedēļā Eiropas finanšu ministru sanāksmes laikā Viļņā nepanāca vienošanos par atbalstu Eiropas Komisijas plānam par tā saukto vienotās rezolūcijas mehānismu, kas uzskatāms par svarīgu posmu ceļā uz banku savienības izveidošanu. Ceturtdien Eiropas Parlamenta (EP) deputāti deva zaļo gaismu ES banku pārraudzības sistēmai, kas ļauj no 2014. gada 150 ES lielākajām bankām tieši uzraudzīt Eiropas Centrālajai bankai (ECB).

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

ECB šefa krēslā - ne balodis, ne vanags, bet – pūce!

Jānis Šķupelis, 13.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lagarda preses konferencē nedaudz optimistiskāka; sola pārskatīt iestādes stratēģiju

Šo ceturtdien finanšu pasaules uzmanības centrā nonāca Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksme un tai sekojošā preses konference, kuru pirmo reizi stūrēja jaunā iestādes prezidente Kristīne Lagarda.

Pēdējos gados ierasta situācija, kad finanšu tirgus dalībnieki tver katru ECB šefa izteikto zilbi (un pat vēro kaklasaites krāsu), kam tad var būt ietekme uz dažādu finanšu aktīvu vērtību. Galu galā - tieši centrālo banku gan reālie darbi, gan solījumi bijuši viens no pīlāriem, uz kura no iepriekšējās finanšu krīzes balstījies nozīmīgāko finanšu aktīvu cenu pieaugums. Katrā ziņā ECB vadības komunikācijas prasmēm var būt milzīga ietekme uz tirgus gaidām, kas attiecīgi var būt labi (ja ziņa nodota daudzmaz veiksmīgi) vai slikti, ja pēc kāda šāda ziņojuma drīzāk valda pamatīgs apmulsums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šīs nedēļas otrajā pusē finanšu pasaules uzmanības centrā nonāca Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksme. Iestāde eiro likmes šoreiz neskāra, un uzmanība tika vērsta uz riskiem ekonomikai. Tiesa gan, tas šoreiz nebija svarīgākais.

Šis Eiropas galveno baņķieru mītiņš, šķiet, zīmīgāks bija pat tāpēc, ka to pēdējo reizi stūrēja Mario Dragi. Jau nākamā mēneša sapulcē Eiropas varenākās ekonomiskās institūcijas prezidenta krēslā atradīsies Kristīne Lagarda, kas vēl nesen vadīja Starptautisko Valūtas fondu un pirms tam bija Francijas finanšu ministre.

Zīmīgi, ka visa M. Dragi astoņu gadu termiņa laikā tā arī ne reizi nav bijis lēmuma par eiro procentu likmju palielināšanu. Šāda situācija tikai uzsver to, cik smagnēji un ilgi eirozonas ekonomikai pēc iepriekšējā globālā finanšu kraha un reģiona parādu krīzes nācies kāpt pret kalnu. Turklāt pagaidām maz kas liecina, ka šāds kurss varētu mainīties. Reģiona ekonomikai atkal pietuvojusies recesija, bet šoreiz lieta tāda, ka nav, kur likmes īsti vairs vēl zemāk vest. Dragi ēra nozīmējusi eksperimentēšanu ar arvien dziļākām negatīvām likmēm un gigantisku kvantitatīvo mīkstināšanu (kas nupat atsākta). Tās kopējie apmēri sasnieguši 2,6 triljonus eiro – rezultātā mantojumā Dragi atstās ECB ar tās bilanci gandrīz piecu triljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas (ECB) padome sēdē ceturtdien nolēma vēl samazināt negatīvo noguldījumu iespējas uz nakti likmi un no 1.novembra atsākt aktīvu uzpirkšanas programmu.

Noguldījumu iespējas uz nakti likmi, kas līdz šim bija -0,40%, nolemts samazināt līdz -0,50%.

Abas pārējās svarīgākās procentlikmes - bāzes procentlikmi un aizdevumu iespējas uz nakti likmi - ECB nolēma nemainīt. Līdz ar to bāzes procentlikme tiek saglabāta 0% līmenī, bet aizdevumu iespējas uz nakti likme paliks 0,25% līmenī.

1.novembrī atsāksies aktīvu uzpirkšanas programma, mēnesī uzpērkot aktīvus par 20 miljardiem eiro.

Centrālās bankas paziņojumā norādīts, ka aktīvu uzpirkšanas programma tiks turpināta, «cik ilgi vien tas būs nepieciešams», kā arī procentu likmes «pašreizējā vai zemākā līmeni tiks saglabātas, līdz inflācijas prognozes stabili atbildīs līmenim, kas ir pietiekami tuvu» ECB noteiktajam patēriņa cenu pieauguma mērķlīmenim nedaudz zem 2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Dragi: Jaunais uzticības vilnis ES varētu veicināt pieprasījumu un investīcijas

LETA--AFP, 27.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) piedzīvo jaunu uzticības vilni, kas varētu atbloķēt pieprasījumu un investīcijas, ceturtdien paziņoja Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidents Mario Dragi, vienlaikus uzstājot uz piesardzību, īstenojot jebkādus monetāros pielāgojumus.

Uzstājoties eirozonas centrālās bankas forumā Portugāles kūrortpilsētā Sintrā, Dragi sacīja, ka gadiem ilgusī neskaidrība, vai eirozona nopietni īstenos darba tirgus reformas, ir nobremzējusi investīcijas un uzticību.

Lielbritānijas lēmums izstāties no ES arī satricināja bloku laikā, kad daudzās valstīs jau valdīja pret ES vērsts noskaņojums.

«Tagad situācija ir mainījusies. Politiskie vēji kļūst par ceļavēju. No jauna ir radusies uzticība reformu procesam, un no jauna ir radies atbalsts Eiropas vienotībai, kas arī var palīdzēt veicināt stagnējošā pieprasījuma un investīciju izaugsmi,» Dragi sacīja ikgadējā ECB organizētā forumā.

Neskatoties uz optimismu, ECB prezidents gan brīdināja pret pārmaiņām eirozonas monetārās politikas pozīcijā. Lai gan deflācijas riski ir mazinājušies, «inflācijas dinamika pagaidām nav ilgstoša un pašpietiekama. Tādēļ mūsu monetārajai politikai ir jābūt neatlaidīgai,» viņš klāstīja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Dragi: Ir daudz pamatotu iemeslu pašlaik pievienoties eirozonai

Dienas Bizness, 12.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir paveikusi efektīvu fiskālo konsolidāciju un palīdzējusi samazināt tekošā konta deficītu par vairāk nekā 10% kopš 2008. gada, sacīja Eiropas centrālās bankas (ECB) prezidents Mario Dragi, tādēļ nav brīnums, ka daudzi novērotāji minējuši Latviju par piemēru eirozonas dalībniecēm.

Ziņa papildināta ar pēdējām četrām rindkopām.

«Daudziem joprojām ir neatbildēti jautājumi par eiro ieviešanu, bet vēlos apliecināt, ka ir daudz pamatotu iemeslu pašlaik pievienoties eirozonai. Jaunās dalībvalstis īpaši var mācīties no esošo dalībvalstu pieredzes. Pirmkārt, esam uzzinājuši, ka eiro ir darboties spējīgs, esam sapratuši, kāda veida politika var nodrošināt labklājību, un ka nepieciešams pabeigt EMS institūciju izveidi,» Rīgā notiekošajā eiro konferencē sacīja Dragi.

Kopš 1999. gada eirozona izaugusi līdz vairāk nekā 330 miljonu lielai saimei, tā veido vairāk nekā 15% no pasaules ieguldījumu apjoma, eiro kļuvis par spēcīgu rezervju valūtu, sacīja ECB prezidents. «Šajā laikā ECB saglabājusi cenu stabilitāti, neraugoties uz smagu krīzi, esam aizstāvējuši valūtu no nepamatotām bailēm, tas nozīmē, ka valstis, kas pievienojas var būt drošas, ka centrālais pilārs ir stabils,» tā viņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas (ECB) jūnija sanāksme vēsturē ieies kā pirmais precedents, kad kāda no pasaulē visvarenākajām bankām nosaka negatīvas procentu likmes. ECB lēmusi eiro bāzes likmi samazināt par 10 bāzes procentpunktiem līdz 0,15% atzīmei, bet eiro depozītu likme noteikta negatīva – pie -0,1% atzīmes.

Tas nozīmē, ka turpmāk finanšu iestādēm par saviem noguldījumiem ECB, kas ir virs obligāto rezervju normas prasības, būs jāpiemaksā. Ir skaidrs tas, ka ECB sper soli ļoti netradicionālas monetārās politikas virzienā un pamatā šādas taciņas virziens ir samērā neapgūts. Tādējādi eksperti arī norāda, ka par konkrētu ietekmi pagaidām runāt ir visai grūti un paies kāds laiks, līdz tirgus dalībnieki apzinās visas no šīm negatīvajām procentu likmēm izrietošās sekas. ECB rīkoties spiež bīstami zemā inflācija reģionā, kas maijā noslīdējusi līdz 0,5% atzīmei un draud pārvērsties deflācijā.

ECB arī paziņoja, ka īstenos jaunu ilgtermiņa lētu kredītu izsniegšanas programmu bankām 400 miljardu eiro apjomā. ECB arī deva mājienus, ka finanšu iestādēm būs jāpierāda, ka šī nauda aizplūdīs privātā sektora kreditēšanai. «Var teikt, ka ECB šāva gandrīz no visiem lielgabaliem, kuri ir tās rīcībā. Pazeminātas procentu likmes un paziņots par vairākiem papildu tirgus atbalsta pasākumiem un tālākiem plāniem. ECB saglabāja solījumu procentu likmes pašreizējā līmenī turēt ilgāku laiku, lai gan pazudusi sadaļa par «vēl zemāku līmeni». Tas liecina par to, ka, lai arī vārdos tiek solīta arī turpmāka rīcība nepieciešamības gadījumā, domās ir cerība, ka rīkoties vēl vairāk varbūt nevajadzēs. ECB joprojām ir nobažījusies par riskiem, kuri apdraud ekonomikas izaugsmi. Pirmā ceturkšņa izaugsme bija 0,2% apmērā (salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni), un pašreizējie dati rāda, ka otrā ceturkšņa izaugsme arī būšot mērena. ECB domā, ka šodienas lēmumu sekas naudas tirgū būs redzamas nekavējoties, bet reālā ekonomika sekas izjutīšot vēlāk – varot paiet trīs līdz četri ceturkšņi. ECB ar šiem pasākumiem nepieliek punktu un ir gatava rīkoties tālāk, ja tas būs nepieciešams,» sanāksmes iznākumu rezumē SEB bankas Finanšu tirgus pakalpojumu nodaļas vadītājs Andis Lāriņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules biržu indeksi otrdien pieauga, ko noteica investoriem labvēlīgi ASV un Ķīnas izteikumi par tirdzniecību pirms G20 samita un Eiropas Centrālās bankas (ECB) paziņojums, kurā dots mājiens par procentlikmju samazināšanu.

Cerības uz to, ka ilgajās tirdzniecības sarunās starp Vašingtonu un Pekinu var tikt panākta vienošanās, raisīja ASV prezidenta Donalda Trampa teiktais, ka viņam bijusi «laba» saruna ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu un ka viņi sarīkos «paplašinātu tikšanos» G20 samita laikā Japānā šomēnes.

Sji sacīja, ka Ķīna un ASV «abas iegūs ar sadarbību un zaudēs ar kaušanos".

Volstrītas indeksi tirdzniecības sesijas sākumā pieauga pēc entuziasma par centrālās bankas paziņojumiem, un pieaugumu kāpināja Trampa izteikumi par gaidāmo G20 samitu.

Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi pieauga par apmēram 2%, ko īpaši veicināja ECB prezidenta Mario Dragi solījums par tālāku rīcību, ja ekonomikai būtu vajadzīgs straujāks pieaugums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ECB sola šaut no monetārās stimulēšanas granātmetēja; iestādes valdē nopietna konflikta neesot, saka Dragi.

Eiropas Centrālās bankas novembra sanāksmē iestādes vadītājs Mario Dragi uzsvēra eirozonas ekonomikas vājumu un apsolīja savas vadītās iestādes bilances ievērojamu palielināšanos, kas, citiem vārdiem sakot, nozīmē apjomīgus eiro drukāšanas pasākumus. Svarīgi, ka ECB saviem darbiniekiem devusi uzdevumu būt zemā starta gatavībā jaunu ekonomikas palīdzības pasākumu īstenošanā.

Varētu izšaut drīzumā

Šobrīd arī arvien vairāk analītiķu un finanšu tirgus dalībnieku sliecas domāt, ka reģiona monetārās politikas noteicējiem ir jādara vēl vairāk, lai palīdzētu stagnējošai ekonomikai, kura turklāt ir sprīža attālumā no vispārējas deflācijas. Jānorāda, ka ECB ieroču arsenāls gan, šķiet, ir palicis stipri vien ierobežots. Eiro bāzes procentlikme ir noteikta rekordzema pie 0,05% atzīmes, bet depozītu likme ir jau negatīva – pie -0,2% atzīmes. Ekonomikas dati un ECB izsniegtais superlētais aizdevums gan neliecina, ka tas būtu stimulējis reģiona finanšu iestāžu vēlmi izsniegt kredītus. Tāpat bankas ļoti pasīvi aizņemas ECB piedāvāto naudu. ECB no reģiona finanšu iestādēm jau ir sākusi uzpirkt dažādus atvasinātos vērtspapīrus (ECB ABS programma). Tiesa gan, pašlaik arvien vairāk tirgus dalībnieku ir pārliecināti, ka ECB galu galā sāks uzpirkt arī valdību un korporatīvās obligācijas, lai bankām atbrīvotos nauda kreditēšanai. Pašlaik daļa tirgus dalībnieku gaida, ka ECB no savas ekonomikas stimulēšanas granātmetēja varētu izšaut jau nākamajā mēnesī vai nākamā gada sākumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likmi ved dziļāk mīnusos un atkal restartēs likviditātes drukāšanu; eksperimentus viennozīmīgi nevērtē.

No Eiropas Centrālās bankas (ECB) šā mēneša vidū tika gaidītas lielas ziņas jeb izšķirīga atbilde uz neskaidrību un nepārliecinošāku ekonomiku. Šoreiz, šķiet, iztika bez nosacītiem sarūgtinājumiem, ja vērtē lēmumu kopējo apmēru, – reģiona depozītu likme bankām tika apcirpta par 10 bāzes procentpunktiem līdz -0,5%, un no novembra tiks atsākta tā saucamā kvantitatīvā mīkstināšana (QE). Tās ietvaros ECB katru mēnesi uzpirks vērtspapīrus 20 miljardu ASV dolāru vērtībā.

Šāda pamatīga ECB monetāro stimulu doza liek domāt, ka ekonomikas sildīšanas stadijā iestāde atradīsies vēl gadiem. Tādējādi iestādes šefs Mario Dragi šo amatu atstās, jaunajai bankas vadībai nododot ļoti zīmīgu mantojumu – vēl negatīvākas likmes un likviditātes drukāšanu bez formāla beigu termiņa. M. Dragi uzsvēra, ka šī programma turpināšoties «tik ilgi, cik nepieciešams». Daži ironizē, ka ECB realizēs «kvantitatīvo mīkstināšanu bezgalība» un iestādes moto no «lai ko tas arī prasītu» drīzāk pārvērties par «lai cik ilgi tas arī prasītu». Tā ir vārdu spēle pēc M. Dragi, šķiet, pašas slavenākās «lai ko tas arī prasītu» runas. Toreiz 2012. gadā bija parādījušās nopietnas bažas par monetārā reģiona vienotību. ECB vadītājs tad ar savu šādu dzelžainu «lai ko tas arī prasītu» solījumu plaukstošajiem apokalipses scenārijiem gluži vai norāva stopkrānu (finanšu tirgus viņam noticēja).

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Eiropas akciju tirgi demonstrē kāpumu pēc ECB lēmuma nemainīt procentlikmes

LETA--AFP, 25.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas akciju tirgos ceturtdien bija kāpums pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) nolēma nemainīt galvenās procentlikmes.

ECB padomes sēdē Frankfurtē galveno bāzes procentlikmi tika nolemts saglabāt 0% līmenī. Padome arī nolēma saglabāt noguldījumu iespējas uz nakti likmi -0,5% līmenī un aizdevumu iespējas uz nakti likmi 0,25% līmenī.

Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi pieauga, neraugoties uz aizejošā ECB prezidenta Mario Dragi brīdinājumu, ka «ieilgusi neskaidrību klātbūtne» ietekmē ekonomisko aktivitāti eirozonā.

ECB izvēlējās tālāk nepazemināt procentlikmes, lai gan Dragi sacīja, ka «monetārās politikas pielāgošana plašā pakāpē vēl arvien ir nepieciešama».

Volstrītā akciju cenas lielākoties pieauga, bet vairāku nozīmīgu uzņēmumu akciju cenas ievērojami mainījās abos virzienos pēc pārsteidzošu peļņas rezultātu paziņošanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas (ECB) pārstāvji ir gatavi papildināt ekonomikas stimulēšanas pasākumu klāstu, ja pavājināsies inflācijas prognoze, kaut arī patlaban eirozonā nepastāv deflācijas risks, sacījis ECB vadītājs Mario Dragi.

«Mums nav nekādi signāli, ka uzņēmumi atliek savus paplašināšanās plānus ar domu, ka nākotnē varēs iegādāties esošās preces lētāk. Citiem vārdiem sakot, mēs neredzam to, ko saprot ar deflāciju,» G20 sanāksmē sacījis M. Dragi. «Mums ir skaidri riski. ECB padome vēlas un ir gatava rīkoties, ja šie riski kļūst spēcīgāki,» viņš sacījis.

M. Dragi, runājot par ekonomikas atveseļošanos eirozonā, sacījis, ka ir zīmes, kas liecina, ka reģionā atgriežas pārliecība par izaugsmi nākotnē, un arī vietējais pieprasījums pieaug.

«Esmu uzmanīgs attiecībā uz šo tendenci, jo mēs neredzam spēcīgus un nepārprotamus uzlabojumus,» sacījis M. Dragi. «Mēs redzam pirmos signālus par uzlabošanos, kas, ja tam palīdzēs, var kļūt spēcīgāka,» viņš uzsvēra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) nepiedalīsies iespējamā Grieķijas parādu kalna atvieglošanā, pavēstījis iestādes vadītājs Mario Dragi.

Paredzams, ka Grieķijai nākamajā gadā varētu pietrūkt aptuveni 11 miljardi eiro, kas izraisījis spekulācijas, ka parādu krīzes nomocītajai valstij vajadzēs turpmākus palīdzības pasākumus. Izskanējis, ka Atēnām varētu piešķirt jau trešo starptautisko aizdevumu un norakstīt daļu parādu.

«Ir vairāk nekā skaidrs, ka mēs nevaram veikt monetāro finansēšanu,» sacījis M. Dragi, norādot, ka to liedz ECB darbības regulējošie likumdošanas akti. Viņš arī norādījis, ka jebkāda palīdzība Grieķijai jāsaista ar noteiktiem noteikumiem, kuri šai valstij jāpilda. Lēmums par to, vai Atēnām piešķirt papildus palīdzību, esot jāpieņem eirozonas finanšu ministriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nestandarta monetārās politikas beigu sākums

Latvijas Bankas ekonomists Gunārs Bērziņš, 21.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā Rīgā norisinājās Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes izbraukuma sēde. Tas bija vēsturisks notikums, turklāt ne tikai Latvijai un Latvijas Bankai.

Pirmo reizi eiro zonas monetārās politikas nākotne tika lemta mūsmājās, un nākamā ECB Padomes izbraukuma sēde Rīgā diez vai varētu notikt ātrāk kā pēc gadiem 20. Vienlaikus šis bija arī nozīmīgs notikums visai eiro zonas ekonomikai, jo līdzšinējā atbalstošā monetārā politika lēniem soļiem ir nonākusi krustcelēs un ECB Padomei bija jālemj par politikas maiņu.

Tikai atšķirībā no krustcelēm pasakā par tēva dēliem monetārās politikas krustcelēs nav skaidru ceļa zīmju norāžu par to, kas turpmākajos gados plašajā pasaulē sagaida eiro zonas ekonomiku. Ekonomikā par ceļa zīmēm kalpo tautsaimniecības rādītāju prognozes, tirgus dalībnieku gaidas un risku novērtējums, kas ECB preses konferencē pēc Padomes sanāksmes Rīgā izpelnījās lielāko uzmanību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patiesībā ECB samērā klusi jau ir izziņojusi eiro drukāšanas programmu

Eiropas Centrālā banka (ECB) savā šā mēneša sākumā notikušajā sanāksmē paziņoja, ka īstenos ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru uzpirkšanas jeb ABS programmu. Bet ko tad īsti paredz šī programma? Tirgus dalībnieki gaida, ka sīkākas ABS plāna detaļas tiks publicētas oktobrī, lai gan skaidrs ir tas, ka ECB nāksies iepirkt vērtspapīrus simtiem miljardu eiro apmērā. Pagaidām šai programmai starptautiskie mediji nepiemēro kvantitatīvās mīkstināšanas (Quantitative Easing jeb QE) statusu, jeb šī programma netiek atklāti saukta par eiro drukāšanu. Tiesa gan, pieejamā informācija un arī ekspertu teiktais liecina, ka ECB ABS programmu tikpat labi var saukt par eiro drukāšanas paveidu. Proti, pēdējo gadu laikā iegājies, ka kvantitatīvā mīkstināšana paredz valdību obligāciju uzpirkšanu, bet ECB ABS programma pašreizējā stadijā liecina, ka no reģiona finanšu iestādēm milzīgā apjomā tiks izpirkti dažādi vērtspapīri, kuri ir nodrošināti ar banku, piemēram, kredītkaršu parādiem vai aizdevumiem auto iegādei (arī studentu kredītiem utt). Līdzīgi ir arī vērtspapīri, kas nodrošināti ar mājokļu kredītiem.Būtībā plāns ir, ka ECB no finanšu iestādēm izpirks šādus vērtspapīrus, cerot, ka bankām tādējādi atbrīvosies nauda kreditēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) cītīgi vēros naudas tirgus attīstības tendences, un ir gatava rīkoties, ja starpbanku likmes pieaugs pārāk augstu, preses konferencē, kas sekoja pēc ECB sanāksmes, uzsvēra tās vadītājs Mario Dragi.

Augošās starpbanku likmes var uzskatīt par pārliecības atgriešanos, jo bankas mazāk paļaujas uz ECB un pēc finansējuma vēršas tirgū, taču, ja likmes augs pārāk ātri, tās riskē bremzēt ekonomikas atveseļošanos, norādījis M. Dragi.

Ņemot vērā naudas tirgus nosacījumus un to potenciālo ietekmi uz ECB monetārās politikas virzību, banka vēro attīstību un ir gatava apsvērt visu pieejamo instrumentu izmantošanu, saka ECB vadītājs.

ECB ir pieejams plašs instrumentu klāsts, tomēr M. Dragi nekonkretizē, kurus pasākumus banka ir gatava veikt.

«Ļaujiet man izteikties pilnīgi precīzi – mums ir uzdevums saglabāt cenu stabilitāti uz abām pusēm,» norādījis M. Dragi. «Mums ir vairāki instrumenti, un izvēle būs atkarīga no tā, kas notiks turpmāk,» viņš piebilst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Dragi atklāj ECB plānus eirozonas ekonomikas izaugsmes veicināšanai

Žanete Hāka, 04.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Negaidīti samazinot bāzes procentu likmes ceturtdien, Eiropas Centrālās bankas vadītājs Mario Dragi preses konferencē ziņoja, ka drīzumā sāks aktīvu iepirkumus, lai veicinātu eirozonas ekonomikas izaugsmi.

Kā raksta New York Times, šis solis tiek sperts pirmo reizi, taču to jau iepriekš ieteica daudzi ekonomisti, lai izvairītos no stagnācijas eirozonā.

Centrālās bankas vadītājs uzsvēris, ka oktobrī tā varētu sākt iegādāties parādzīmes, ko emitē bankas. Tāpat M. Dragi sacīja, ka centrālā banka ir gatava spert tālākus soļus, tādējādi signalizējot par kvantitatīvās mīkstināšanas pasākumiem jeb valdību parādzīmju iepirkšanu.

M. Dragi gan pagaidām neatklāja, cik daudz centrālā banka tērēs aktīvu iepirkumiem, piebilstot, ka pagaidām nav pietiekami informācijas par tirgus izmēriem. Viņš norādīja, ka centrālā banka iepirks esošos vai jaunos aktīvus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

ECB lēmums par vērtspapīru pirkšanu palielina akciju, bet samazina eiro vērtību

BNS/AFP, 23.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmums katru mēnesi iepirkt valsts un privātā sektora vērtspapīrus par 60 miljardiem eiro palielinājis akciju vērtību pasaules biržās, bet samazinājis eiro vērtību līdz zemākajam rādītājam pēdējo 11 gadu laikā - mazāk nekā 1,12 ASV dolāriem par eiro.

Vērtspapīru investori apsveica ECB lēmumu.

«Tirgi joprojām cenšas sagremot Mario Dragi un ECB vakardienas bazukas [šāvienu], ievērojami samazinoties ienesīguma likmēm un pieaugot vērtspapīru tirgu vērtībai,» norādīja CMC Markets analītiķis Maikls Hjūsons.

«Lai arī aktīvu cenas pieaug, joprojām nav skaidrs, vai šī papildu nauda dos ievērojamu rezultātu, ja netiks veiktas strukturālas reformas,» viņš norādīja.

Analītiķi norāda, ka eiro vērtība pret dolāru var turpināt samazināties, jo ECB lēmums atspoguļo augošu ECB politikas atšķirību salīdzinājumā ar ASV Federālo Rezervju sistēmu (FRS).

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - ECB nav paudusi neapmierinātību ar Rimšēviča funkcionalitātes ierobežošanu

LETA, 22.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) nav paudusi neapmierinātību ar ECB padomes locekļa, Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča funkcionalitātes ierobežošanu, aģentūru LETA informēja ECB preses dienestā.

Pievienota 5.rindkopa

Bankai patlaban neesot pietiekami daudz informācijas, lai izvērtētu situāciju.

Plašākus komentārus par jautājumiem, kas saistīti ar Rimšēviču, ECB nesniedz, uzsvēra ECB preses dienestā.

Kā ziņots, Latvijas Bankas padomes loceklis Edvards Kušners intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja, ka ECB ir izteikti neapmierināta ar tās padomes locekļa - Latvijas Bankas prezidenta Rimšēviča - funkcionalitātes ierobežošanu.

Latvijas Bankā aģentūrai LETA skaidroja, ka Kušners tikai paudis bažas par to informāciju, kas izskanējusi Latvijas Bankas un ECB savstarpējā sarakstē. Patlaban ECB vadība vēl nav paudusi savu viedokli.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) aģentūrai LETA sacīja, ka ECB tiks nodrošināta informācija par situāciju ar Rimšēviču. Reizniece-Ozola atzina, ka ECB nav sniegusi publisku paziņojumu šajā jautājumā, bet viņa vakar situāciju pārrunājusi ar ECB prezidentu Mario Dragi. Ministre un Dragi sarunā vienojušies, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nodrošinās ECB ar informāciju par Rimšēvičam celtajām apsūdzībām un piemēroto drošības līdzekli, lai ECB varētu vērtēt situāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ECB noslēdz savu kvantitatīvo mīkstināšanu laikā, kad skatījums uz ekonomiku pasliktinās.

Šīs nedēļas otrajā pusē finanšu tirgus dalībnieku uzmanība tika pievērsta šā gada pēdējai Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksmei. Pēdējā laikā lielāks satraukums pārņēmis finanšu tirgus, un arī pieņēmumi par ekonomikas izaugsmi nākotnē kļuvuši krietni mērenāki. Rezultātā tika gaidīts, kādā omā uz notiekošā fona būs vecā kontinenta galvenais baņķieris Mario Dragi. Tāpat šai sanāksmei bija jābūt zīmīgai ar to, ka formāli tiek paziņots par eiro drukāšanas programmas noslēgšanu. To ECB arī izdarīja, kas iezīmē veselas ēras beigas.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Dragi: ECB monetāro politiku izvērtēs decembra sanāksmē

LETA, 12.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) tās īstenotās monetārā politikas jaunu izvērtēšanu īstenos decembrī paredzētajā sanāksmē, ceturtdien paziņoja ECB prezidents Mario Dragi.

Mēs cieši uzraudzīsim riskus cenu stabilitātei un rūpīgi izvērtēsim faktoru ietekmi un neatlaidību, kas palēnina inflācijas atgriešanos pie nedaudz zem 2% līmeņa, norāda Dragi.

Viņš uzsver, ka aktīvu iegādes programma jeb tā dēvētie kvantitatīvas stimulēšanas pasākumi tiek uzskatīti par jo sevišķi spēcīgu un elastīgu instrumentu.

Tāpat varētu tikt aktivizēti arī citi instrumenti, lai stiprinātu aktīvu iegādes programmas ietekmi, ja nepieciešams, piebilst Dragi.

Viņš arī novērojis, ka riski, ko rada globālās ekonomikas izaugsme un tirdzniecība, kļūst aizvien skaidrāk redzami.

Dragi prognozē, ka inflācijas noturīgai normalizēšanai varētu būt nepieciešams ilgāks laiks, nekā līdz martam, kā paredzēts iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgi līdz ar ECB vadības nomaiņu cer uz vēl vienu likviditātes drukāšanas cēlienu.

Vecajā kontinentā šobrīd tiek dalīti nozīmīgākie institūciju amati, un Eiropas Centrālā banka šajā ziņā nav nekāds izņēmums. Pašreizējā ECB šefa Mario Dragi termiņš šajā amatā iztecēs jau oktobrī, un šobrīd tiek paredzēts, ka pēc viņa šajā krēslā sēdīsies Starptautiskā Valūtas fonda vadītāja Kristīne Lagarde. Pārsvarā tiek spriests, ka viņa varētu būt vairāk ekonomiku sildošās monetārās politikas atbalstītāja. Tas finanšu tirgus dalībniekiem licis spekulēt, ka ECB vēlīnajā rudenī varētu atsākt, piemēram, savu aktīvu uzpirkšanas programmu jeb kvantitatīvo mīkstināšanu. Tas savukārt raisījis akciju mijēju optimismu, jo nostiprinās sajūta, ka centrālās bankas finanšu tirgiem turpinās nodrošināt «aizmuguri». Līdz ar šādiem pieņēmumiem zemāk ceļojis arī Eiropas valdību obligāciju ienesīgums. Piemēram, Vācijas 10 gadu termiņa parāda ienesīgums saruka līdz -0,4% atzīmei, kas ir jauns zemākais līmenis vēsturē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Gatavo augsni jaunam monetāro eksperimentu vilnim

Jānis Šķupelis, 26.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados finanšu tirgus dalībnieku uzmanības centrā bijuši centrālo baņķieru mītiņi. Un ne velti – tieši mājieni par monetārās politikas izmaiņām atbildīgi par ievērojamu daļu no dažādu finanšu aktīvu vērtību izmaiņām.

Vispārējais pieņēmums ir, ka pasaules centrālajiem baņķieriem jau pavisam drīz atkal nāksies «stimulēt» un tādā veidā pasargāt ekonomiku un finanšu tirgus no nelabvēlīgākiem scenārijiem. Tas palīdzējis strauji pieaugt gan akciju, gan obligāciju, gan arī, piemēram, zelta un citu finanšu aktīvu vērtībai (cena aug gan riska aktīviem, gan drošajam patvērumam).

Šo ceturtdien kārta izteikties bija pienākusi Eiropas Centrālajai bankai (ECB). Neskatoties uz to, ka eiro likmes jau ir rekordzemas un iestāde vien nesen (pagājušā gada beigās) iepauzēja savu aktīvu uzpirkšanu, tika gaidīts, ka reģiona monetārās politikas noteicēji tomēr atradīs veidus, kā palīdzēt nosargāt trauslo eirozonas tautsaimniecības izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadītājs Mario Dragi patlaban saskaras ar deflācijas draudiem, turklāt ir palikušas ļoti maz iespējas, kā ar to cīnīties, raksta Bloomberg.

Patēriņa cenas eirozonā pieaug lēnākajā tempā pēdējo četru gadu laikā, turpinot būt ievērojami zem ECB noteiktā mērķa 2% līmenī. Patlaban ECB vadītājam ir izvēle samazināt bāzes procentu likmi, kas jau tā ir tuvu nullei, palielināt likviditāti tirgū, kas var cenas arī nepalielināt vai arī ignorēt pašas ECB noteikto cenu stabilitātes definīciju, norāda JPMorgan Chase&Co un BNP Paribas eksperti.

Inflācijas palēnināšanās var veicināt negatīvas spirāles veidošanos, kas pamatīgi bremzē eiro reģiona atveseļošanos. Kaut arī eirozonas ekonomika otrajā ceturksnī pārtrauca sešus ceturkšņus ilgušo recesiju, tajā aizvien ir rekordaugsts bezdarba līmenis un sarūk banku kreditēšanas apjomi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijusī Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izpilddirektore Kristīne Lagarda ceturtdien brīdinājusi, ka pasaules ekonomikas izaugsme ir trausla un apdraudēta, un politikas veidotājiem vajadzētu strādāt, lai samazinātu cilvēka radītos riskus.

Politikas veidotājiem kopīgi vajadzētu «mēģināt samazināt trauslumu» un «atrisināt neskaidrību» par pasaules ekonomiku, viņa sacījusi intervijā ziņu aģentūrai AFP.

Lagarda, kas pagājušajā nedēļā oficiāli atkāpās no SVF izpilddirektores amata, lai kļūtu par Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadītāju, kritizēja vairākas cilvēku pašu radītos riskus ekonomikai, sakot, ka, piemēram, Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības un tirdzniecības konflikti «ir cilvēka radīti un cilvēks var tos sakārtot».

Vienlaikus Lagarda, kas bija pirmā sieviete SVF vadītāja amatā un varētu kļūt par pirmo sievieti ECB vadītāja amatā, norādīja, ka «nedaudz sievietes pieskāriena nekaitētu».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiro vērtība ceturtdien samazinājās pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) nedaudz pazemināja eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozes šim un nākamajam gadam, «pieaugot neskaidrībām» šajā reģionā un ārpus tā. ASV un Eiropas biržu indeksi pārsvarā kritās.

ECB prezidents Mario Dragi sacīja, ka eirozonas riski ir potenciāli negatīvi, tomēr tas neatturēja ECB no kvantitatīvās mīkstināšanas (QE) programmas izbeigšanas.

«Lai gan Mario Dragi iegrožoja iepriekšējie paziņojumi par QE, viņa preses konference atklāja divas skaidras patiesības – viņš vēl arvien ir dziļi nobažījies par eirozonas izaugsmes trauslumu un patur tiesības piemērot tālāku monetāru stimulēšanu,» sacīja interneta tirdzniecības platformas «Infinox» tirgus analītiķis Dž.R.Džou.

«CMC Markets» analītiķis Deivids Medens sacīja, ka «pesimistisks Dragi» ietekmējis eiro vērtību.

ECB saskaņā ar QE programmu iepludināja eirozonas ekonomikā 2,6 triljonus eiro, lai veicinātu izaugsmi un inflāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru