Kompānijas Panasonic un Tomy veiksmīgi izmēģinājušas lielas noslodzes kravas mašīnu, kas tika darbināta ar saspiestu dabasgāzi (SDG) (compressed natural gas). Testos, kas ilga sešus mēnešus no šī gada aprīļa līdz septembrim, smagā mašīna veica 48 turp un atpakaļ reisus starp Osakas un Tokijas apgabaliem.

Testi parādīja teicamus rezultātus: 10 procentu samazinājumu CO2 izmešiem un 90 procentu samazinājumu NOX izmešiem, salīdzinot ar standarta kravas mašīnām. Projektu organizēja Japānas Zemes, infrastruktūras, transporta un tūrisma ministrija. Šobrīd Japānā tiek lietoti jau aptuveni 37 000 zema piesārņojuma līmeņa SDG transporta līdzekļi, kas aizstāj ierastās ar degvielu darbināmās automašīnas. 17 000 no tiem ir kravas mašīnas, galvenokārt ar kravnesību divas tonnas.

Savukārt, runājot par garvilces, lielas noslodzes SDG kravas mašīnām, tad radītais prototips šobrīd ir vienīgā šāda veida automašīna Japānā. Izmēģinājuma laikā smagā mašīna parādījusi ne vien zemus izmešu rādītājus, bet arī augstu degvielas ekonomiju. Tā spēj veikt 600 km garu ceļa posmu tikai ar vienu degvielas uzpildi. Tādēļ to var uzskatīt par nākamās paaudzes kravas furgonu, kas būtiski samazinātu apkārtējās vides piesārņojuma līmeni.

Pēdējā laikā gan vietējā, gan Eiropas Savienības (ES) mērogā masu medijos izskanējusī informācija par plazmas televizoru tirdzniecības iespējamo aizliegšanu ES tirgū liela elektroenerģijas patēriņa dēļ neatbilstot patiesībai.

To savā publiskajā paziņojumā norādījusi Eiropas Informācijas sistēmu, komunikāciju tehnoloģiju un elektronikas asociācija (EICTA). Saskaņā ar ES direktīvu tādas tehnoloģijas kā plazmas televizori nevar aizliegt tirgū, ja tie atbilst ES energoefektivitātes prasībām.

ES un tās dalībvalstis šobrīd strādā pie jaunas regulas, lai garantētu uzlabotos energoefektivitātes radītājus visu tehnoloģiju televizoriem, ieskaitot plazmas, šķidro kristālu (LCD) un kineskopa televizorus.

Visiem ražotājiem būs jāievēro jaunie minimālie energoefektivitātes standarti, ja tie vēlēsies turpināt ražot, importēt un pārdot televizorus ES tirgū. Paredzams, ka jaunie noteikumi varētu tikt izdoti šī gada otrajā pusē un stāties spēkā 2010. gada otrajā pusē. Pēc pārejas perioda beigām, visiem produktiem būs jāatbilst šiem noteikumiem.

LG sākusi pieņemt pasūtījumus pasaulē pirmajiem lielizmēra televizoriem, kuru četrus milimetrus biezajos ekrānos izmantota tehnoloģija, kas sola ārkārtēji skaidru attēlu, ziņo pasaules mediji.

Pasūtījumus televizoriem, kuru cena ir 10,335 tūkstoši ASV dolāru, Dienvidkorejas kompānija LG sākusi pieņemt šīs nedēļas trešdienā, un pie pircējiem pirmie televizori nonāks nākammēnes, ziņo Foxnews.com.

Jaunie televizori 2013. gada pirmajā ceturksnī būs pieejami Ziemeļamerikā, Eiropā un Āzijā.

Televizoros ar 55 collu ekrānu izmantotas organiskas gaismu atstarojošas diodes Oled, kam, saskaņā ar medija pausto, jānodrošina attēla dzidrums, piesātinātas krāsas un asāks kontrasts nekā šķidrā kristāla ekrāna televizoros, ziņo medijs.

Pasaulē pirmo Oled televizoru 2007. gadā prezentēja kompānija Sony, tomēr šim TV bija vien 11 collu ekrāns un Japānas kompānija nespēja radīt liela izmēra Oled televizoru.

Starptautiskajā elektronikas izstādē CES 2012 Samsung Electronics prezentējis jaunus LED un plazmas televizorus, kuros iekļautās inovācijas uzlabo Smart televizoru funkcijas un piedāvā jaunus veidus, kā izmantot televizorus mājas izklaidei un kontrolēt to funkcijas ar balsi un žestiem.

Jauno ierīču iespēju klāstu varēs papildināt, pievienojot tām papildus rīkus un tos atjauninot. Inovācija varētu palīdzēt mazināt to pircēju bažas, kas satraukušies, ka viņu iegādātais televizors varētu strauji novecot.

Tiek cerēts, ka televizors arī turpmāk Dienvidkorejas tehnoloģiju gigantam nodrošinās līderpozīcijas pasaules televizoru ražotāju tirgū. Samsung Patērētēju elektronikas prezidents Bokeuns Iūns (Boo-keun Yoon) Starptautiskajā elektronikas konferencē Lasvegasā atklāja, ka patlaban kompānija Samsung katras divas sekundes pārdod divus televizorus.

Papildus televizora iespēju pievienošanai un atjaunināšanai Samsung televizora modelim ES8000 pievienojis arī Samsung Smart Interaction tehnoloģiju - TV platformu, kas spēj uztvert cilvēka žestus un atpazīt cilvēka seju un balsi.

Nozares veiktie aprēķini liecina, ka jaunu etiķešu izstrāde vienam produktam varētu izmaksāt no 15 000 līdz 90 000 eiro, taču kopējās izmaksas, lai pielāgotos jaunajām prasībām, noteikti būs lielākās, sacīja Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors Dāvis Vītols, komentējot valdībā apstiprināto alkoholisko dzērienu pieejamības mazināšanas regulējumu.

Viņš skaidroja, ka valdībā apstiprinātie ierobežojumi ražotājiem un tirgotājiem uzliek birokrātisku slogu, kas asociācijas ieskatā nesniegs būtiskas izmaiņas iedzīvotāju paradumu maiņai. Vītols pauda, ka kopumā sabiedrība ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā alkoholiskos dzērienus lieto atbildīgāk, nekā tas tika darīts pirms desmit gadiem, ko nav ietekmējusi ierobežojumu noteikšana.

Komentējot regulējuma nepilnības, Vītols uzskaitīja, ka valdības apstiprinātajos grozījumos nav ietverts konkrēts izvērtējumu kopums, kas ļautu pēc kāda laika secināt, vai ierobežojumi ir ko mainījuši vai nē. "Ja ierobežojumi bijuši neefektīvi un noteiktie rezultāti nav sasniegti, tad ierobežojumus vajadzētu atcelt vai transformēt, un tas būtu šobrīd skaidri likumā jānosaka," piebilda LANA izpilddirektors.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Tirdzniecības laika ierobežojumi nerisina pārmērīga alkohola patēriņa problēmu valstī, sacīja Latvijas Alus darītāju savienības (LADS) valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš.

Komentējot Veselības ministrijas (VM) rosinājumu aizliegt tirgot alkoholu pēc plkst.20, lai mazinātu alkohola patēriņu, Liniņš sacīja, ka gan Latvijas, gan citu valstu pieredze rāda, ka tirdzniecības laika ierobežojumi nemazina patēriņu, bet veicina nelegālā alkohola apriti. Bez tam, tirdzniecības laika ierobežojumi veicina nelegālu, veselībai bīstamu dzērienu noietu, vienlaikus samazinot nodokļu ieņēmumi no legālās produkcijas.

"Nav pierādīta cēloņsakarība starp likumīga dzērienu iegādes laika saīsināšanu un alkohola patēriņa samazināšanos valstī," sacīja savienības valdes priekšsēdētājs, piebilstot, ka pastāv pamatotas bažas, ka iespējams gluži pretējs efekts uz nelegālā alkohola patēriņa pieauguma rēķina.

Kravu pārvadājumos pa jūru arvien vairāk izmanto lielākas ostas kravnesības kuģus, to izjūt arī Rīgas ostā, vienlaikus ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra, otrdien, 19.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

To atzīst gan Rīgas Brīvostas pārvalde, gan strādājošie uzņēmēji – stividorkompānijas. Lielākas kravnesības kuģu apkalpošanai ir nepieciešami ne tikai Rīgas Brīvostas, bet arī ostā strādājošo uzņēmēju ieguldījumi, un runa nav tikai par kuģu ceļa dziļumu, bet arī par atbilstošu dziļumu pie piestātnēm, attiecīgajām noliktavām, arīdzan kravas apstrādes ātrumu. Tikai visiem komponentiem kopā strādājot sava veida sazobē, tiek paaugstināta efektivitāte, kas būtībā ir konkurētspēja.

Lielas pārmaiņas

Rīgas Brīvostas pārvaldes ostas kapteinis Artūrs Brokovskis norāda, ka nekas nestāv uz vietas un pārmaiņas notiek nemitīgi. Savu sacīto viņš pamato ar to, ka PSRS laikos Rīgas osta faktiski bija importa osta, jo caur to tika ievesti graudi un soja, savukārt vieglo automašīnu (pārsvarā Lada), akmeņogļu un metāllūžņu eksports bijis pavisam nelielos apmēros, un arī kravu pārvadājumiem izmantotie kuģi bija ar citādu – daudz mazāku iegrimi, nekā tie ir pašlaik. «Rīgas ostā jauna ēra sākās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, kad osta kļuva par Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas tranzītkravu apkalpotāju – no dzelzceļa uz kuģa infrastruktūras nodrošinātāju,» atceras ostas kapteinis. «90. gadu sākumā Rīgas ostā pie piestātnēm varēja ienākt kuģi ar iegrimi 10,2 m. Viņš arī piemetina, ka savulaik lielākie kuģi ostā bija 170–190 m gari un 29 m plati, taču tagad tie pēc gabarītiem (229 m gari un 32 m plati) jau ir Panamax klases un ar lielāku kravnesību. Tagad pēc Panamas kanāla rekonstrukcijas šādas NewPanamax klases kuģu platums jau sasniedz 49 m un to garums – 366 m, ar iegrimi līdz 15,2 m. «Pasaulē pašlaik ir vēl lielāki kuģi, kurus izmanto jēlnaftas transportēšanai, ar 26 m iegrimi, taču tie pārvietojas tikai pa okeānu un pat ostā īsti neienāk, bet kravu izkrauj pa pievienoto cauruli, stāvot reidā, taču tāda izmēra kuģi Baltijas jūrā ienākt nevar, jo Belta jūras šauruma dziļums ir tikai 17 m, līdz ar to cauri tam kuģot var tikai ar maksimālo iegrimi 15,5 m, un tieši tāda pati maksimālā iegrime ir Irbes jūras šaurumā, kas savieno Rīgas jūras līci ar Baltijas jūru,» stāsta A. Brokovskis. Viņš prognozē, ka perspektīvā kuģu izmēri nebūt nesaruks, bet, tieši pretēji, platums tikai pieaugs, kas palielina kuģa ietilpību, bet ne iegrimi.

Toshiba Corp fiskālajā 2011.gadā, kas sāksies aprīlī, sāks pārdot 3D televizorus ar lieliem ekrāniem, kuru izmantošanai nav nepieciešamas speciālās brilles. Tā plāno sākt revolucionāro ierīču pārdošanu arī ārpus Japānas, ziņo Reuters.

Toshiba, kas ražo gan sadzīves tehniku, gan atomelektrostacijas, Japānā jau laidusi klajā 12 collu un 20 collu 3D televizoru versijas, kurām nav nepieciešamas speciālās brilles

Šo briļļu nepieciešamība tiek uzskatīta par galveno šķērsli, kas kavē 3D televizoru tirdzniecību, bet konkurējošās kompānijas ir norādījušas, ka skata leņķis bez briļļu tehnoloģijā ir pārāk ierobežojošs.

Toshiba vizuālo produktu vadītājs Atsuši Murasava elektronikas šovā Lasvegasā sacījis, ka patērētāji Japānā šos televizorus uzņēmuši labvēlīgi. Kompānija šovā demonstrēšot 56 collu un 65 collu bez briļļu 3D televizoru prototipus, un, iespējams, laidīs klajā divus modeļus - vienu, kas pārsniegs 40 collas, bet otru, kas pārsniegs 50 collas, sacījis Toshiba runasvīrs.

Nākamā gada ceturtajā ceturksnī ASV tehnoloģiju kompānija Apple visdrīzāk sāks pārdot augstas izšķirtspējas televizorus ar 65 un 55 collu ekrānu, aģentūrai Bloomberg sacījis Advanced Research Japan Co analītiķis Masahiko Išino.

Kompānija patlaban lemj par specifikācijām un modeļi visdrīzāk būs bez rāmja.

Starp Apple piegādātājiem varētu būt LG Display Co, Samsung Electronics Co un Cornings Inc, un jauno TV cena varētu svārstīties no 1500-2500 dolāriem. LG Display varētu piegādāt vairāk nekā 70% no šķidro kristālu displejiem, Samsung varētu ražot attēla apstrādes detaļas, bet Cornings Gorilla Glass 3 varētu tikt izmantots kā ekrāns. Savukārt ierīču samontēšanai tiks nolīgts Foxconn Technology Group.

Samsung un LG Electronics šogad jau ir laiduši pārdošanā 65 un 55 collu augstas izšķirtspējas televizorus.

Tehnoloģiju uzņēmuma LG Electronics (LG) šā gada AI televizoru modeļos būs pieejams Apple AirPlay 2 un HomeKit, tādējādi LG kļūstot par pasaulē pirmo televizoru ražotāju, kas atbalsta HomeKit. Šīs Apple funkcijas būs pieejamas, veicot programmatūras atjauninājumu 2019. gada LG OLED, NanoCell un UHD televizoriem ar ThinQ AI iespējām.

Izmantojot Apple AirPlay, LG 2019. gada AI televizoru modeļu īpašnieki var straumēt saturu, tostarp ar Dolby Vision atbalstu, no iPhone, iPad un Mac ierīcēm tieši savos televizoros. Lietotāji var skatīties un lejupielādēt savas iecienītākās filmas un televīzijas šovus no Apple TV un citām video aplikācijām, kā arī fotogrāfijas tieši savos LG AI televizoros. Tāpat lietotāji var arī savās mājās atskaņot Apple Podcasts, Apple Music un mūziku no savām bibliotēkām un citiem straumēšanas pakalpojumiem, sasinhronizēti izmantojot savu LG AI televizoru un citus ar AirPlay 2 savietojamus skaļruņus.

HomeKit nodrošina iespēju lietotājiem ērti kontrolēt savus viedos mājokļus ar Home App vai Siri savās Apple ierīcēs. LG AI televizorus iespējams viegli pievienot Home App, ar kuru lietotāji var piekļūt tādām televizora pamatfunkcijām, kā ieslēgšanai un izslēgšanai, skaļuma regulēšanai un kanāla izvēlei. LG AI televizorus arī iespējams pievienot automatizācijas funkcijām, kas pieejamas HomeKit.

Dienvidkorejas Samsung Electronics Co., pasaulē lielākais televizoru ražotājs, paziņojis, ka tas varētu aprīkot savus televizorus ar Google Inc. programmatūru, un konkurēt ar Sony Corp., piedāvājot televizorus, kas «sērfo» internetā un darbojas arī kā datori, ziņo Bloomberg.

Kā norāda medijs, televizoru ražotāji Samsung un Sony vēlas izmantot Google Android operētājsistēmu, lai konkurētu ar jauno Apple TV multimediju atskaņotāju, kas maksā tikai 99 ASV dolārus un tika prezentēts šomēnes.

Sony maijā nāca klajā ar Bravia prototipu, kas piegādās video un mūziku no interneta sadarbībā ar Google.

Sony paziņoja, ka pie tradicionālā peļņas līmeņa kompānija atgriezīsies 2012. gadā, ziņo Wall Street Journal.

Kompānija arī norādīja, ka galvenie «ieroči» plāna sasniegšanai būs 3-D televizori un spēļu konsoles.

Kompānija Sony jau iepriekš paziņoja, ka 2010. gada nogalē visā pasaulē tirgos 3-D televizorus, kā arī uzsāks 3-D tehnoloģiju izmantošanu citos kompānijas ražotajos produktos

«3D tehnoloģiju laikmets ir sācies, un jau nākamā gada nogalē kompānija visā pasaulē sāks tirgot televizorus 3D Bravia,» teikts kompānijas paziņojumā.

Japānas elektronikas gigants paziņoja, ka pamatdarbības peļņu 5% apmērā, tā sasniegs 2012. gadā. Db.lv jau rakstīja, ka šā gada oktobrī Sony paziņoja zaudējumus ceturto ceturksni pēc kārtas, ziņo Reuters.

Eiropas Savienības pretmonopola iestādes par godīgas uzņēmējdarbības prakses pārkāpumiem noteikušas sodus vairākām kompānijām, tostarp Samsung, LG un Philips, kas agrāk ražoja un tirgoja CRT tipa televizorus un datoru monitorus.

Kopējais soda apjoms visām kompānijām, kas piedalījās cenu regulēšanā, veido 1,47 miljardus eiro.

Patlaban CRT jeb katodstaru lampu televizorus un monitorus vairs neražo, mūsdienās tos aizstāj LCD un plazmas tehnoloģijas.

Eiropas Komisija, paziņojot par sodu apmēriem, norādīja, ka kartelī iesaistītās kompānijas mākslīgi noteikušas cenas, savā starpā dalījušas tirgus un patērētājus, kā arī ierobežojušas ražošanas apjomus. Šādi pasākumi uz patērētāju rēķina tika piekopti desmit gadu garumā.

Eiropas Komisija (EK) uzsver, ka kopumā darbojušies divi karteļi, turklāty ne tikai Eiropas mērogā, bet visā pasaulē. Viens kartelis fiksēja cenas un dalīja tirgus CRT televizoriem, bet otrs - datoru monitoriem.

Ģimenes uzņēmumi visā Eiropā un tostarp arī Baltijas valstīs kopumā ļoti optimistiski raugās nākotnē. Pozitīvu pārliecību savās nākotnes prognozēs Eiropā vidēji pauž 75% ģimenes uzņēmumu, savukārt Baltijas valstīs tikai nedaudz mazāk – 74% ģimenes biznesu pārstāvju, liecina jaunākais starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Eiropas ģimenes uzņēmumu pētījums European Family Business Barometer 2015.

Pētījums parāda, ka iepriekšējā gada laikā 68% Baltijas valstu ģimenes uzņēmumu ir izdevies palielināt apgrozījumu (Eiropā vidēji – 58%), 53% ir palielinājuši darbinieku skaitu (Eiropā – 46%), bet 56% ir izdevies palielināt savu darbību ārvalstīs (Eiropā – 58%). Barometrs uzrāda vispārēju pārliecinātību dažāda lieluma uzņēmumos, tomēr nedaudz mazāks optimisms ir novērojams mazākos ģimenes uzņēmumos (kuru apgrozījums nepārsniedz 10 miljonus eiro): kamēr mazo uzņēmumu vidū pozitīvs skats nākotnē ir 66%, lielo uzņēmumu vidū nākotnē pozitīvi raugās pat 81%.

Lai arī kopumā ģimenes uzņēmumu darbības rādītāji un to skats nākotnē ir pozitīvs, tomēr vairākas tendences var sagādāt tiem grūtības un jaunus izaicinājumus. Attiecībā uz lielākajiem nākotnes izaicinājumiem nedaudz atšķiras Baltijas un Eiropas respondentu atbildes. Baltijas valstīs kā lielākais izaicinājums tiek minētas pieaugošās darba spēka izmaksas (Baltijā – 44%, Eiropā vidēji – 26%), kas tuvākajā nākotnē var kļūt par lielāko apgrūtinājumu vietējiem ģimenes uzņēmumiem. Savukārt Eiropā kopumā kā lielākais izaicinājums dominē konkurences pieaugums (Eiropā – 37%, Baltijā – 26%).

Plānošanas reģioni ceļ trauksmi, norādot – ja valsts nepiešķirs papildus finansējumu 2014. gadam, Latvijas plānošanas reģionu tālāka darbība un funkciju izpilde ir apdraudēta. Katrs no plānošanas reģioniem vēlas saņemt papildu 60 tūkstošus latu.

«Visi pieci plānošanas reģioni ieņem nozīmīgu lomu Latvijas attīstībā, kas nozīmē, ka to darbības apdraudējums tikai negatīvi ietekmēs reģionu tālāku attīstību, vēl vairāk palielinās izaugsmes plaisu starp dažādām pašvaldībām un ilgtermiņā pasliktinās dzīves kvalitāti iedzīvotājiem,» teikts plānošanas reģionu izplatītajā paziņojumā.

«Lai plānošanas reģioni spētu pilnvērtīgi pildīt normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, katram no tiem ir nepieciešami papildus līdzekļi vismaz 60 000 latu apmērā. Jāmin, ka kopš 2008.gada valsts finansējums plānošanas reģioniem ir samazināts par 60%,» norādīts reģionu paziņojumā.

No 1.janvāra sastopami gadījumi, kad vienas tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas ietvaros pieejamas dažādu veidu cenu norādes, kur vienā cenu zīmē izcelta vai lielākā izmērā sniegta latu cena, citā - eiro cena, norāda Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC).

PTAC uzsver, ka normatīvie akti pieļauj dažādu veidu cenu norāžu izmantošanu, nenosakot konkrētus kritērijus un ļaujot komersantiem izvēlēties - vai cenas cenu zīmē latu un eiro valūtās tiek norādītas vienādā izmērā vai tiek izcelta kāda no valūtām, valūtu secību. Tomēr, ņemot vērā pārbaužu ietvaros novēroto un saņemtos signālus no patērētājiem, speciālisti vienojušies un aicinājuši komersantus pieturēties pie vienotas prakses, veidojot cenu norādes, vienas tirdzniecības vietas ietvaros, tādējādi veicinot cenu vienkāršāku uztveramību.

Preču un pakalpojumu cenu paralēlā atspoguļošana veicama, ievērojot Ministru kabineta kārtības, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas, noteiktos principus, īpaši ņemot vērā prasību, ka cena norādāma tā, lai tā būtu nepārprotama, viegli identificējama un skaidri salasāma un lai patērētājam būtu pilnīgi skaidrs, uz kuru preci vai pakalpojumu tā attiecas.

Veselības ministrija (VM) rosina aizliegt tirgot alkoholu pēc plkst.20, lai mazinātu alkohola patēriņu, piektdien ziņo Latvijas Televīzija.

Pašlaik alkoholiskos dzērienus ir atļauts tirgot no plkst.8 līdz 22. Ārpus šīm stundām alkoholu pārdot var tikai vietās, kur dzērieni jāizdzer uz vietas, piemēram, bāros un kafejnīcās. VM vēlas alkohola tirdzniecības laiku ierobežot stingrāk, nosakot, ka to var iegādāties tikai no plkst.10 līdz 20.

Vajadzību pēc jauniem ierobežojumiem ministrija pamato ar augsto alkohola patēriņu Latvijā.

Savukārt Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) atzīmējis, ka Latvija ir viena no dažām valstīm Eiropā, kur pēdējos desmit gados alkohola patēriņš ir pieaudzis. Lai gan pēdējos divos gados vērojams neliels samazinājums, patēriņš joprojām ir augsts.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dati liecina, ka Latvijā organizācijas valstu vidū alkoholu lieto visvairāk. SPKC uzsvēra, ka tas rada būtiskas problēmas sabiedrības veselībai.

Latvijas ūdeņus baudot uz jahtas klāja, Klips-B īpašnieki saglabā cerību, ka attīstīsimies par jūras lielvalsti, kā tam būtu jābūt, raugoties kartē

Pirms teju 30 gadiem Jāņa Butkāna dibinātais ģimenes uzņēmums SIA Klips-B sāka nodarboties ar laivu un jahtu tirdzniecību un servisu. Uzņēmums apkalpo un tirgo, sākot ar airu laivām un beidzot ar 15 metru garām jahtām, uz kurām faktiski varētu dzīvot un kuru cenas sniedzas vairākos simtos tūkstošu eiro. Šodien uzņēmuma vadībā iesaistīta visa ģimene; par servisu vairāk atbild Rihards Butkāns, par tirdzniecību – Raimonds Butkāns.

Palīdz airu laivas

Laivas iedala motorlaivās, kuteros, motorjahtās un buru jahtās. Raimonds Butkāns norāda, ka jahtas var šķist kā luksusa prieks, bet tā gluži nav. Tas ir atkarīgs no jahtas izmēra un pielietojuma. Vidēja izmēra motorjahtas, kurā vietas pietiks vienai ģimenei līdz septiņām personām, cena ir aptuveni jaunas mašīnas vērtībā. Lai gan lielākās piesaista vairāk uzmanības, tās biežāk izdodoties sastapt piestātnēs, kur jahtas vairāk kalpo kā vasarnīcas. Mazākās (līdz 10 m) ir vairāk piemērotas Latvijas ūdeņiem, ar tām var ērtāk nodoties aktīvai atpūtai uz ūdens un izbaudīt to priekšrocības Baltijas jūras krastā, piemēram, pietauvojoties smilšainajās pludmalēs vai no jauna atklājot iekšzemes ūdeņus.

Regulējums, kas noteica lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumus Covid-19 pandēmijas apstākļos, neatbilst valsts pamatlikumam, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta rakstveida procesā tika izskatīta pirms mēneša. Tā tika ierosināta pēc SIA "Eften Domina" ("Domina"), SIA "Jysk Linnen’n Furniture" ("Jysk") un SIA "VRPB" pieteikumiem. Uzņēmumi ST bija vērsušies atsevišķi, tomēr ST lēma lietas apvienot.

Uzņēmumi lūdza ST pārbaudīt Ministru kabineta (MK) noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kā arī 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

MK noteikumi paredzēja, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem, darbojas tikai veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, kā arī aptiekas, optikas preču veikali, dzīvnieku barības veikali, ziedu veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, kā arī datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras, kā arī telekomunikācijas iekārtu veikali.

Eiropas Komisija (EK) otrdien ierosināja jaunas sankcijas Krievijai, kas paredz arī aizliegt ogļu importu no Krievijas un tās kuģu ienākšanu Eiropas Savienības (ES) ostās.

"Mēs visi esam redzējuši šaušalīgos attēlus no Bučas un citām vietām, kuras nesen atstājis Krievijas karaspēks. Krievija īsteno nežēlīgu karu, arī pret Ukrainas civiliedzīvotājiem. Mums jāturpina maksimāls spiediens šajā kritiskajā brīdī," videouzrunā sacīja EK prezidente Urzula fon der Leiena, izklāstot priekšlikumus par jau piekto ES sankciju kārtu, kopš Krievijas karaspēks 24.oktobrī iebruka Ukrainā.

EK arī ierosinājusi aizliegt darījumus ar VTB un vēl trim lielām Krievijas bankām, kas veido apmēram ceturtdaļu no Krievijas banku sektora.

ES ostās būtu aizliegts ienākt Krievijas kuģiem un Krievijas uzņēmumu kuģiem, kas reģistrēti citās valstīs.

Eiropas Savienība (ES) šī gada pirmajos sešos mēnešos no Krievijas importējusi sašķidrināto dabasgāzi (LNG) aptuveni 4,48 miljardu eiro vērtībā, salīdzinot ar LNG importu 3,47 miljardu eiro apmērā attiecīgajā laika periodā pērn, liecina ES statistikas pārvaldes "Eurostat" publicētie dati.

Kopumā ES pirmajā pusgadā importējusi LNG aptuveni 26,9 miljardu eiro apmērā.

Lielākā daļa importēta no ASV, proti, aptuveni 13,7 miljardu eiro vērtībā.

Eiropas Komisija (EK) jūnijā ierosināja līdz 2027.gada beigām pilnībā aizliegt Krievijas gāzes importu ES.

EK jau maijā norādīja, ka centīsies aizliegt Krievijas gāzes importu saskaņā ar jauniem līgumiem no 2026.gada 1.janvāra, bet gāzes importu saskaņā ar esošajiem īstermiņa līgumiem - no nākamā gada 17.jūnija.

Savukārt gāzes importu saskaņā ar ilgtermiņa līgumiem paredzēts aizliegt no 2027.gada 1.janvāra.

Krievija bija nozīmīgs energoresursu piegādātājs Eiropai līdz 2022.gadam, kad Krievija atkārtoti iebruka Ukrainā. Pēc tam vairums Eiropas valstu un ES centās samazināt vai pavisam aizliegt preču importu no Krievijas.

Eiropas Komisija (EK) pirmdien ierosinājusi aizliegt Eiropas Savienībā (ES) plastmasas šķīvjus un salmiņus, vates kociņus un daudzus citus plastmasas izstrādājumus, lai cīnītos ar atkritumu problēmu jūrās.

EK priekšlikums paredz aizliegt desmit veidu vienreiz lietojamus plastmasas priekšmetus, kas visbiežāk nonāk Eiropas jūrās un piekrastēs kā atkritumi.

EK vēlas aizliegt visus vienreizlietojamos plastmasas priekšmetus, kam jau ir pieejama alternatīva, kas nav ražota no plastmasas. Tostarp paredzēts aizliegt arī plastmasas nažus un dakšiņas un kociņus, pie kuriem piestiprina balonus, bet ne pašus balonus. EK vēlas arī samazināt tādu plastmasas priekšmetu lietošanu kā plastmasas krūzītes un trauciņi ēdiena līdzņemšanai. Tiem turpmāk vajadzēs būt no ilgtspējīgāka materiāla. Tirgū būs atļauti tikai tāda plastmasas elementus saturoša vienreizlietojama dzērienu tara, kurai vāciņa konstrukciju nav paredzēts atdalīt no korpusa.

Informēt un izglītot, nevis aizliegt – to prasa enerģijas dzērienu biznesā iesaistītie uzņēmēji . Saeimas pirmajā lasījumā ceturtdien konceptuāli atbalstītais enerģijas dzērienu aprites likumprojekts, kas paredz aizliegt pārdot enerģijas dzērienus personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, nozari var ietekmēt negatīvi.

Paredzēts, ka mazumtirgotājam būs pienākums pieprasīt pircējam uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, lai pārliecinātos par viņa vecumu. Paredzēts arī aizliegt enerģijas dzērienu mazumtirdzniecību izglītības ie stāžu telpās un teritorijā. Likumprojekts arī paredz, ka enerģijas dzērienus mazumtirdzniecības vietās pārdošanai novietos savrup no citiem pārtikas produktiem tādā veidā, lai tie būtu viegli identificējami.

Vienlaikus likumprojekts paredz reklāmas ierobežojumus. Deputāti piedāvā aizliegt enerģijas dzērienu reklāmu adresēt jauniešiem, kuri ir jaunāki par 18 gadiem, kā arī izvietot to plašsaziņas līdzekļos, kuru auditorijā ir vairāk nekā 35% jauniešu līdz 18 gadiem.