Tehnoloģijas

Eiropas reformu dēļ var celties mobilo sakaru tarifi

Sanita Igaune, 06.11.2013

J. Binde norāda, ka paralēles varētu vilkt ar Padomju Savienības Sibīrijas upju pagriešanas projektu. Reformas drīzāk var nodarīt kaitējumu, nevis sniegt ieguvumus.

Foto: Vitālijs Stīpnieks

Jaunākais izdevums

Lai arī Eiropas Komisijai ir cēli mērķi par vienotu telesakaru tirgu, Latvijā mērķu sasniegšanai izraudzītie risinājumi var radīt pretēju efektu – mobilo sakaru tarifu pieaugumu.

Eiropas Komisija (EK) ierosina dalībvalstīs spert nozīmīgu soli ceļā uz vienoto tirgu, kas sevī ietver viesabonēšanas atcelšanu, vienkāršotus noteikumus, papildu maksas atcelšanu starptautiskiem zvaniem, tomēr DB aptaujātie Latvijas mobilo sakaru operatori brīdina, ka EK izvēlētās metodes mērķu sasniegšanai var radīt pretēju efektu.

«Šobrīd dažu Eiropas politiķu vīzija izveidot vienotu Viseiropas telekomunikāciju tirgu ir EK reklāmas kampaņa un līdzinās Padomju savienības Sibīrijas upju pagriešanas projektam, kas var nodarīt lielāku kaitējumu nekā sniegt kādus ieguvumus.

Būtu naivi domāt, ka proponētā hipotētiskā uzņēmumu konsolidācija tarifu starpību izlīdzinātu tikai uz augstāko tarifu samazinājuma rēķina. Sagraut industriju jau nav grūti, bet vai prātīgi?» DB jautā Latvijas mobilā telefona (LMT) prezidents Juris Binde. Uzskatāms piemērs, pēc viņa domām, ir EK atzinums, ka t.s. cukura reforma ir bijusi neveiksmīga, taču reāla atbildība par kļūdainajiem lēmumiem nevienam komisāram nedraud.

«Redzot, ar kādu sparu EK gatava iejaukties telekomunikāciju brīvajā konkurences tirgū, līdzīgus pasākumus ar laiku varētu sagaidīt arī jebkurā citā sektorā,» brīdina J. Binde. Regulas projektu EK izstrādājusi, neizvēršot plašas konsultācijas, vienlaikus paredzot būtisku ietekmi uz elektronisko sakaru nozari kopumā. Līdz ar to arī dalībvalstīm nav bijis pietiekams laiks tā analīzei, tāpēc mūsu sākotnējās bažas ir par nepietiekamo laika ietvaru tiesību akta izvērtēšanā, proti, plānots, ka regulu piemēros no 2014. gada 1. jūlija, DB bažas pauž arī par sakaru nozari atbildīgā Satiksmes ministrija (SM).

SM sadarbībā ar nozares asociācijām un iesaistītajām institūcijām vēl strādā pie nacionālās pozīcijas projekta par EK priekšlikumu regulai par elektronisko sakaru vienotā tirgus izveidi, un drīzumā pozīcija tiks iesniegta apstiprināšanai valdībā. Arī izmaiņu ieviešana Eiropas operatoriem nebūtu lēts pasākums, jo tas varētu radīt vairāku simtu miljonu eiro izmaksas, bet Latvijas operatoriem nepieciešamās izmaksas varētu būt līdz 10 milj. eiro, DB norādīja Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Ko īsti vēlas Eiropa?

«Mēs līdz galam neatbalstām vienotu tirgus principu ieviešanu telekomunikāciju nozarē, jo šīs pārmaiņas veicinās konsolidāciju, kas spēlēs par labu lielajām operatoru grupām un kaitēs mazo operatoru interesēm,» DB uzsvēra valstī jaunākā mobilo sakaru operatora Bite Latvija komercdirektore Kristīne Britāne.

Arī ieceri, kas nodrošinātu bezmaksas ienākošos zvanus viesabonēšanā, Bite neatbalsta, jo par katru zvanu operatoriem ir jāmaksā starpsavienojuma maksa un, ja šie zvani ir jānodrošina bez maksas – uz operatora rēķina, ir liela iespēja, ka tas tiks izmantots krāpnieciskos nolūkos. «Latvijas mobilo sakaru tirgū cenas ir ievērojami zemākas, ja mēs salīdzinām ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm. Šobrīd Latvijas operatori nevarētu piedāvāt viesabonēšanu par mājas tarifiem, jo starpsavienojuma maksas, kas būtu jāmaksā citu valstu operatoriem, būtu augsti izdevumi mūsu operatoriem,» skaidro K. Britāne. Vienlaikus viņa piekrīt un atzīst par pamatotām EK paustās bažas par tirgus sadrumstalotību, taču plānotie regulācijas principi nav pārdomāti. «Ja mazie operatori būs spiesti pamest tirgu šo pārmaiņu dēļ, samazinātā konkurence var novest pie cenu pieauguma, kas būs jāmaksā gala patērētājiem,» brīdina K. Britāne. Nav drošu argumentu, ka mobilo sakaru operatoru skaita samazināšana pazeminās cenas, akcentē J. Binde.

«Piemēram, pēc operatoru konsolidācijas ASV vidējie ieņēmumi operatoriem no lietotāja vēl nesen bija 36,4 Ls ($69), kas ir par 80% vairāk nekā vidēji ES operatoram – 20,01 Ls ($38). Par šādiem ieņēmumiem ASV operatori var netraucēti investēt jaunajās tehnoloģijās un plaši piedāvāt klientiem 4G pakalpojumus. Savukārt Latvijas mobilo sakaru operatoriem ir vieni no zemākajiem tarifiem visā Eiropā,» skaidroja J. Binde.

Cenas Eiropā tiešām ir zemākas, tāpēc ir jautājums, vai Eiropa izmaiņu rezultātā vēlētos cenu pieaugumu, jautā V. Vancovičs. Vislielākās diskusijas nav par EK izvirzītajiem mērķiem, bet instrumentiem mērķu sasniegšanai, kas ir diskutabli un var radīt faktiski pretēju efektu, pamatoja V. Vancovičs.

Tādējādi var veidoties situācija, ka Eiropas regulas prasību izpildes dēļ ir jāceļ iekšējo sakaru cenas, lai operatori piedāvātu zemas starptautisko sarunu cenas, akcentēja Tele2 vadītājs. ES valstis, kuru operatoriem ir lieli ienākumi par viesabonēšanas pakalpojumiem no ienākošā tūrisma, tiks negatīvi ietekmētas, ja viesabonēšanas maksa tiks atcelta. Iegūt no pārmaiņām varētu tās valstis, kurām ir augstāks mobilo sakaru cenu līmenis un izejošā viesabonēšanas plūsma lielāka par ienākošo, līdzīgās domās ir K. Britāne. Attiecībā uz viesabonēšanu SM piekrīt mobilo sakaru operatoriem un uzskata, ka regulas projektā piedāvātais mehānisms var negatīvi ietekmēt dalībvalstu ar zemiem tarifiem, t.sk. Latvijas abonentus un galarezultātā novest pie kopējās tarifu paaugstināšanās.

Sekas uz investīcijām

Operators atbalsta klientiem ērtāku pakalpojumu lietošanu viesabonēšanā, norāda J. Binde, taču pagaidām vēl ir daudz neskaidrību attiecībā uz to, kā EK plāno nodrošināt vienotu tirgu visā Eiropā. Proti, Latvijas pusei būtu svarīgi, lai papildu regulējums netraucētu brīvai konkurencei un veicinātu investīcijas tīkla un pakalpojumu modernizācijā. «Esošais priekšlikums paredz konkrētus operatoru izdevumus un negatīvu ietekmi uz ieņēmumiem, kam īstermiņā būs tiešas sekas uz investīciju vidi. Turklāt priekšlikums parāda regulējušās vides neparedzamību – pagājušā gadā pieņemtos grozījumus Viesabonēšanas regulā plānots ieviest nākamgad, un tas prasa ievērojamus izdevumus. Šobrīd, pirms tie vēl ir ieviesti un to ietekme novērtēta, Eiropas Komisija piedāvā jaunus grozījumus, kuri atkal būtiski maina viesabonēšanas nosacījumus. Tieši regulējošās vides neprognozējamība un pārmērīga regulēšana ir viens no galvenajiem iemesliem, kas samazina operatoru gatavību investēt infrastruktūrā un jaunu pakalpojumu radīšanā,» stāstīja J. Binde.

Līdzīgās domās ir V. Vancovičs, norādot, ka operatori visā Eiropā ir sākuši ieviest izmaiņas Viesabonēšanas regulai, kas prasa ievērojumus līdzekļus, bet tagad plānotas jaunas reformas, kas nerada uzticēšanos.

Radiofrekvenču spektrs

Arī EK plāni par vienotiem principiem radiofrekvenču spektra joslu lomā ir pareizi, tomēr ir jāņem vērā, ka Latvija robežojas ne tikai ar ES dalībvalstīm, bet arī ar Baltkrieviju un Krieviju, un radioviļņi neapstājas pie valstu robežām, atgādina V. Vancovičs. Latvijai nav pieņemami priekšlikumi centralizētai radiofrekvenču spektra pārvaldībai un EK lomas stiprināšanai, bet esam gatavi diskutēt par turpmākiem spektra harmonizācijas pasākumiem, skaidroja SM sabiedrisko attiecību speciālists Rolands Rumba.

Kopumā SM ir bažīga arī par vienoto atļauju izsniegšanu, jo paredzētie pasākumi radīs administratīvo slogu nacionālajām regulējošajām iestādēm, un kopumā ir apšaubāma vienas dalībvalsts regulatora kompetence pieņemt lēmumus saistībā ar komersanta darbību citā dalībvalstī, nepārzinot šīs valsts nacionālo regulējumu.

«Arī tīklu neitralitātes, patērētāju tiesību aizsardzības, ES vairumtirdzniecības produktu u.c. aspektos detalizēti vērtēsim regulas projektu un formulēsim viedokli ne tikai pozīcijā, bet arī turpmākajā izskatīšanas gaitā. Kopumā jāatzīst, ka regulas projektu vērtējam piesardzīgi un sekosim līdzi tā virzībai, konsultējoties ar visām iesaistītajām pusēm,» rezumēja R. Rumba.

Attiecībā uz vairumtirdzniecības tarifu iespējamo regulējumu V. Vancovičs pieļauj, ka varētu diskutēt par vairumtirdzniecības tarifu noteikšanu mobilo sakaru un fiksēto sakaru jomā, jo tas izslēgtu iespējas nodarboties ar krāpnieciskām darbībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operatora “Tele2” veiktā mazo un vidējo uzņēmēju (MVU) aptauja liecina, ka ir būtiski palielinājies to uzņēmumu skaits, kas visiem vai daļai darbinieku apmaksā mobilos sakarus.

Salīdzinot ar šī gada sākumu, šādu uzņēmumu skaits ir palielinājies par aptuveni 20% un šobrīd jau 71% MVU visiem vai daļai darbinieku apmaksā mobilos sakarus.

Pētījuma dati gan norāda arī uz to, ka vairāk nekā puse MVU darbinieku, kuriem tiek apmaksāti mobilie sakari, darba vajadzībām izmanto savu personīgo mobilo telefonu.

“Koronavīrusa izraisītās pandēmijas laikā, kad ir noteikti dažādi ierobežojumi un liela daļa iedzīvotāju strādā un mācās attālināti, mobilie sakari ir kļuvuši par vienu no pamatvajadzībām. Mūsu pētījums apliecina, ka arī mazie un vidējie uzņēmumi to lieliski apzinās, apmaksājot saviem darbiniekiem mobilos sakarus. Vienlaicīgi gan jāatzīmē, ka joprojām ir gana liels to uzņēmumu skaits, kas saviem darbiniekiem neapmaksā mobilo sakaru rēķinus, lai gan ir novērojama tendence, ka šādu uzņēmumu skaits samazinās,” saka “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Gada griezumā: Latvijā pret jauniem klientiem arvien izturas labāk nekā pret lojālajiem

Sanita Igaune, 19.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien vairāk ierīču var pieslēgt mobilajam tīklam; tas palīdzēs audzēt arī operatoru ieņēmumus.

Šogad nozīmīgs notikums Latvijā telekomunikāciju jomā bija 800 MHz frekvenču joslas jeb digitālās dividendes izsole, kas domāta ceturtās paaudzes jeb 4G sakariem, kas sniedz iespēju piedāvāt bezvadu datu pārraidi līdz 100 Mbit/s, DB norādīja Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs. Pēdējos gados tā ir nozīmīgākā frekvenču izsole, jo ļauj efektīvi attīstīt 4G tīklu ne tikai pilsētās, bet visā Latvijā, tostarp mazapdzīvotās lauku teritorijās, līdzīgu viedokli sniedza Latvijas Mobilā telefona (LMT) prezidents Juris Binde. DB jau rakstījis, ka oktobra beigās pēc divas dienas ilgušās izsoles 25 izsoles kārtās tika izsolītas radiofrekvenču spektra joslas 800 MHz lietošanas tiesības par 3,296 milj. Ls trim operatoriem – LMT, Tele2 un Bite Latvija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mobilie sakari

Katrs otrais Latvijas mazais uzņēmums darbiniekiem apmaksā mobilo sakaru pakalpojumus

Db.lv, 27.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada laikā par aptuveni 15% palielinājies to mazo uzņēmumu skaits, kas saviem darbiniekiem pilnībā vai daļēji apmaksā mobilo sakaru pakalpojumus, liecina mobilo sakaru operatora “Tele2” un “Berg Research” veiktās uzņēmumu aptaujas dati.

Mobilos sakarus pilnībā visiem saviem darbiniekiem apmaksā gandrīz jau 50% mazie uzņēmumi jeb tie uzņēmumi, kuru darbinieku skaits ir robežās no 1 līdz 9.

Kā atzīst “Tele2”, ievērojami ir audzis arī to mazo uzņēmumu skaits (+27%), kas savā ikdienā izmanto biznesa pieslēgumus, novērtējot to, ka tas darbam sniedz daudz plašākas iespējas.

“Ja vēl pirms gada mobilo sakaru apmaksa daudzos uzņēmumos bieži kalpoja kā darbinieku bonusa sistēmas sastāvdaļa, tad šobrīd šī situācija mainās, jo mobilie sakari pašreizējos apstākļos ir nepieciešami darba pienākumu veikšanai,” atzīst “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts. “Turklāt mazie uzņēmumi, kas veido aptuveni 90% no Latvijas biznesa vides, arvien vairāk arī pilnveido un uzlabo savus komunikāciju tehnoloģiju risinājumus. Tie ir dažādi standarta risinājumi ar augstu pieejamību cenas ziņā un vienkāršību, kas palīdz uzlabot uzņēmuma darbību. Visbiežāk ir vajadzīgs tikai viedtelefons, interneta pieslēgums un kāda mobilā lietotne, lai atsevišķus procesus uzņēmumā varētu automatizēt, piemēram, klientu apkalpošanu ārpus darba laika.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas Čerņihivas apgabalā iegājis Baltkrievijas karaspēks.

Šīs ziņas apstiprinājis Ukrainas teritoriālās aizsardzības spēku "Ziemeļi" pārstāvis Vitālijs Kirilovs.

"Baltkrievija iesaistījusies karā. Čerņihivas apgabalā ienācis Baltkrievijas karaspēks," paziņojumā apliecināja Kirilovs.

Slabinas, Pakuļas un Mihailo-Kocjubinskes ciema iedzīvotāji ziņo, ka novērojuši ar baltu apli atzīmētas militārās tehnikas pārvietošanos.

Līdz ar tehnikas pārvietošanos tiek slāpēti mobilie sakari.

Kā ziņo Mihailo-Kocjubinskes iedzīvotāji, plkst.11.30 braukusi baltkrievu kolonna, kurā bijušas 33 tehnikas vienības, tostarp 11 reak'tivie daudzstobru mīnmetēji "Grad".

Mobilie sakari tiek slāpēti, kolonna devusies Slabinas un Pakuļas virzienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Lielākais mobilo sakaru rēķins - Pavļutam

Sanita Igaune, 22.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piecos gados ministrijas mobilo sakaru mēneša rēķinus ir samazinājušas no 30 līdz 12,6 tūkst. Ls; lielākais – Pavļutam.

Tā liecina DB pētījums. Būtiski ir samazinājies arī vidējais rēķins uz vienu ministrijas darbinieku, kuriem tiek apmaksāti mobilo tālruņu sakari. Iepriekš rādītāja diapazons ministriju datos bija 19–56 Ls apmērā, bet šobrīd tas ir 3–29 Ls. DB veiktais apsekojums 2008. gadā liecināja, ka visas ministrijas vidēji par mobilo sakaru pakalpojumiem mēnesī maksāja 30 tūkst. Ls, bet šobrīd kopējais rēķins ir 12,6 tūkst. Ls apmērā.

Savukārt kopējais darbinieku skaits, kuriem tiek apmaksāti mobilie sakari, šo gadu laikā ir pieaudzis no 969 līdz 1037 darbiniekiem. Darbinieku skaitu, kam tiek apmaksāts šis pakalpojums, ir palielinājusi, piemēram, Ārlietu ministrija. 2008.gadā sakari tika apmaksāti 31% darbinieku, šobrīd – 72%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sīvas konkurences un ekonomisko izaicinājumu apstākļos ikviens bizness meklē iespējas, kā efektivizēt ikdienas darbu un komunikāciju ar klientiem, tā paaugstinot savu konkurētspēju.

Mūsdienās digitālo iespēju pamatā ir stabils tīkla pārklājums un ātrs internets, ko arvien attīsta IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite”, uzņēmumiem piedāvājot izmantot arī 5G tehnoloģijas iespējas. Kā uzņēmumi ikdienas darbā un komunikācijā ar klientiem izmanto “Bite” nākamās paaudzes tīklu?

Ikdienā jaudīgais “Bite” tīkls nodrošina ne tikai kvalitatīvus mobilos sakarus un zibenīgu internetu, bet arī virkni IKT risinājumu privāto uzņēmumu un valsts sektoram.

Augstas kvalitātes telefonsarunas ar VoLTE tehnoloģiju “Bite” tīklā

Gadu no gada īsziņu sūtīšana kļūst par mazāk populāru saziņas veidu, tikmēr balss sakari un zvanu veikšana nav zaudējusi savu aktualitāti, nodrošinot cilvēcisku, personīgu kontaktu kā darbinieku vidū, tā komunikācijā ar klientiem. Zvanu nodrošināšana ir viena no mobilo sakaru tīkla prioritātēm, tāpēc, attīstoties tehnoloģijām, tā tiek nemitīgi pilnveidota. Piemēram, nodrošinot jaunākās paaudzes balss sakaru iespējas, šogad “Bite” tīklā visā Latvijā ir ieviesta VoLTE tehnoloģija, kas piedāvā augstāku balss un video zvanu kvalitāti, kā arī būtiski ātrāku zvana savienojuma laiku. Proti, VoLTE ir modernākā zvanu veikšanas tehnoloģija 4G tīklā, kas nodrošina augstāku skaņas kvalitāti telefonsarunas laikā, nodrošina interneta lietošanas iespējas zvana veikšanas brīdī un līdz pat 3 reizēm ātrāku savienojumu ar sarunas adresātu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstot "OneIT" integrēto pakalpojumu konceptu, mobilo sakaru operators "Bite" uzsāk piedāvāt biznesa klientiem arī fiksētos telefona sakarus, Informē uzņēmumā.

Jaunā pakalpojuma iekļaušanu "OneIT" konceptā ietekmējis aizvien aktuālais pieprasījums pēc fiksētajiem sakariem biznesa klientu vidū, kā arī uzņēmumu pieaugošā vēlme saņemt visus informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT), kā arī telekomunikāciju pakalpojumus pie viena pakalpojumu sniedzēja.

Tāpat kā mobilie, arī fiksētie balss sakari ir svarīgi daudzu nozaru uzņēmumiem, tādēļ "Bite" paplašinājusi "OneIT" integrēto pakalpojumu konceptu, iekļaujot tajā arī fiksētos telefona sakarus. Jāuzsver, ka mūsdienās fiksētās līnijas funkcijas ir daudz plašākas nekā kādreiz. Piemēram, fiksētās sakaru līnijas un "Viedā zvanu pārvaldnieka" pakalpojumi ļauj vēl optimālāk pārvaldīt sava uzņēmuma ienākošo un izejošo zvanu plūsmu, tostarp uzlabojot klientu apkalpošanas kvalitāti un komandas darba produktivitāti. Proti, ar "Viedā zvanu pārvaldnieka" pakalpojuma starpniecību ir iespējams novirzīt zvanus, ja kāds no adresātiem ir aizņemts, iestatīt automātiskā atbildētāja paziņojumus, veikt zvanu ierakstus, lai pēcāk analizētu klientu apkalpošanas kvalitāti u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai Latvijas mobilā telefona (LMT) un Lattelecom (LTC) apvienošanās ietekmēs konkurenci? Šī, pēdējā laikā plaši apspriestā, iespējamā apvienošanās līdz šim, pārsvarā, komentēta no, iespējamo, abu uzņēmu ieguvumu pozīcijas. Savukārt tās ietekme uz konkurenci tirgos, kuros abi uzņēmumi darbojas, komentēta īsi un vispārīgi.

Analizēt apvienošanās ietekmi uz konkurenci var ar Konkurences likumā (KL) noteiktā apvienošanās kontroles mehānisma palīdzību. Apvienošanās kontroles primārais mērķis ir kontrolēt un ierobežot apvienošanās, kuras varētu būtiski samazināt konkurenci jebkurā tirgū Latvijas teritorijā. Šī mērķa realizēšanai, visupirms, ir jānonāk skaidrībā par to, kas uzskatāms par atsevišķu tirgu (konkrēto tirgu, kā tas definēts KL). Tas ir, cik plašas ir tās uzņēmējdarbības jomas, kurās uzņēmumi savstarpēji konkurē. Pēc tam jāizvērtē kā attiecīgo uzņēmumu apvienošanās varētu mainīt konkurences apstākļus šajos tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Tele2 atkārtoti iesniedzis sūdzību IUB par Zemkopības ministrijas mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumu

LETA, 21.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators «Tele2» atkārtoti iesniedzis sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) par mobilo sakaru pakalpojumu iegādi Zemkopības ministrijai (ZM) un tās padotībā esošajām tiešās pārvaldes iestādēm, liecina IUB publiskotā informācija.

«Tele2» komercdirektors Raivo Rosts sacīja, ka IUB lēmums noteica, ka ZM jāizslēdz konkursa nolikumā noteiktais vērtēšanas kritērijs par konkrētās frekvencēs raidošo bāzes staciju skaitu. «ZM šo IUB lēmumu pēc būtības nav ņēmis vērā, jo veicis tikai korekcijas, mainot punktu skaitu, kas piešķirams par konkrētajā frekvencē raidošajām bāzes stacijām,» skaidroja Rosts.

Savukārt ZM uzsvēra, ka tā ir ņēmusi vērā IUB Iesniegumu izskatīšanas komisijas 25.jūlija lēmumā noteikto uzdevumu veikt grozījumus un pilnveidojusi nolikuma nosacījumus.

«Konkursa nolikums ir izstrādāts atbilstoši pasūtītāja vajadzībām, lai noteiktu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, un tajā ir iekļautas prasības un precizēti vērtēšanas kritēriji tīkla pārklājuma nodrošinājumam, bāzes staciju sadalījumam pēc skaita un frekfencēm, gan arī pakalpojumu pieejamības rādītājiem atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) veiktajiem mērījumiem,» uzsvēra ZM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar komunikāciju saistītus jautājumus uzņēmumi cenšas risināt paši saviem spēkiem; ārpakalpojumu sniedzēji tiek piesaistīti galvenokārt krīzes situācijās

Latvijā Komunikācijas departaments vai komunikācijas vadītājs ir 91% uzņēmumu, Lietuvā – 59%, bet Igaunijā – 49%, liecina Kantar TNS pētījums par sabiedrisko attiecību tendencēm Baltijas valstīs, kurā kopumā piedalījās 195 uzņēmumi. Savu viedokli sniedza gan uzņēmumu vadītāji, gan komunikācijas departamentu vadītāji un preses sekretāri. Vairums respondentu jeb 63% sabiedrisko attiecību vai komunikācijas nozarē darbojas jau vairāk nekā desmit gadus. Lielākoties tika pārstāvēti lieli un vidēji lieli uzņēmumi ar 250 un vairāk darbiniekiem. Nozares eksperti gan norāda, ka respondentu skaits ir pārāk neliels, lai runātu par tendencēm, turklāt liela daļa jeb 30% no Latvijas respondentiem pārstāv publisko pārvaldi, tātad valsts un pašvaldības institūcijas, taču citi līdzīgi pētījumi nav veikti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai privātpersonām un biznesa klientiem Latvijā vienuviet nodrošinātu tirgū plašāko elektronisko sakaru un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu klāstu, uzsākta divu “Bites grupas” uzņēmumu – “Baltcom” un “Bite Latvija” – apvienošana.

Tā tiks pabeigta šī gada vasarā, un, noslēdzoties apvienošanās procesam, visus līdzšinējos “Baltcom” pakalpojumus turpinās sniegt IKT uzņēmums “Bite Latvija”. “Baltcom” klientiem šobrīd nekas nav jādara – ne cenas, ne pakalpojumu klāsts nemainās.

Apvienojoties ar “Baltcom”, “Bite Latvija” kļūs par vienīgo mobilo sakaru operatoru Latvijā, kura īpašumā būs ne vien 4G/5G mobilais tīkls, televīzija un klientu aparatūras izvietošanai paredzēti datu centri, bet arī valsts mēroga optiskā infrastruktūra, kas īpaši paredzēta gala klientu un mājsaimniecību pieslēgšanai.

“Abu uzņēmumu apvienošana ir solis tuvāk mūsu ilgtermiņa attīstības mērķim – stiprināt “Bite” pozīcijas elektronisko sakaru pakalpojumu un IKT tirgū, klientiem piedāvājot maksimāli plašāko pakalpojumu portfeli. Pēc apvienošanās pabeigšanas galvenie ieguvēji būs mūsu esošie un topošie klienti, kuri vienuviet varēs iegādāties gan interneta pakalpojumus mājām un birojam, izmantojot optisko vai 5G tīklu, tirgū iecienīto “Go3” televīziju, balss pakalpojumus, dažādus IoT un IKT risinājumus biznesam, gan plašu ierīču klāstu “Bite” salonos, interneta veikalā un zvanu centrā,” norāda “Bite Latvija” ģenerāldirektors Arunas Mickevicius.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā gadā es ļoti ceru uz stratēģisku pieeju komunikācijā gan no PR aģentūru, gan no klientu puses. Vienkārši sakot, ceru, ka klienti un aģentūras viens otram jautās – kādēļ mēs taisāmies darīt to, ko taisāmies darīt? Vai tas ir mūsu interesēs? Kādas īsti ir mūsu intereses un vai ir skaidrs, kā tās realizēt? Un pieņems izsvērtus lēmumus.

Mana prognoze ir, ka manas cerības nepiepildīsies. Tās noteikti nav piepildījušās 2017. gadā, un nav indikāciju, ka šogad kaut kas varētu mainīties.

Otra prognoze šim gadam ir, ka tās aģentūras, kas joprojām tomēr spēs saprast savus klientus un realitātē, ikdienā piedāvāt klientiem patiešām nepieciešamo (nevis to ierasto, ko aģentūras vai klients labprātāk darītu), būs vinnētājas. Tāpat kā šo aģentūru klienti.

Nozares izaicinājumi un problēmas 2018. gadā

Tā kā šis ir Saeimas vēlēšanu gads, nozarei viens no lielākajiem izaicinājumiem būs tas, ka diennaktī joprojām būs 24 stundas. Šis faktors, apvienojumā ar to, ka daudziem nozares speciālistiem vienalga būs jāved bērni uz skolu, pēcskolas nodarbībām, var ievērojami ietekmēt nozares darbību, kvalitāti. Cerams, nozares uzņēmumu vadītāji būs saprotoši, un pat, ja kādam no politiķiem vai partijām tiks atvēlēts vien reāli pielīgtais darba stundu skaits, no tā necietīs PR projektu vadītāju darba attiecības un karjeras.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijas telekomunikāciju tirgum pietrūkst inovāciju

Dienas Bizness, 05.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Latvijas telekomunikāciju tirgu intervijā laikrakstam Diena stāsta SIA Bite Latvija vadītājs Frederiks Renčaks.

Kā jūs raksturotu Latvijas telekomunikāciju tirgu, kādas ir tajā valdošās tendences un kāds tas ir, ja salīdzina ar citu Eiropas valstu telekomunikāciju tirgiem?

Latvijas telekomunikāciju tirgum manā skatījumā nedaudz pietrūkst inovāciju, tajā konkurence notiek tikai ar cenu un tehnoloģijām. Turklāt tas, kā telekomunikāciju operatori runā par tehnoloģijām, ne vienmēr ir ieguvums klientam. Daudzās runas par tīklu pārklājumiem un tehnoloģijām patiesībā ir klientus maldinošas. Telekomunikāciju lietotājiem ir jāprasa no operatoriem daudz vairāk par pašreizējo piedāvājumu, kuram reizēm pietrūkst satura. Savukārt operatoriem būtu jāpiedāvā daudz vairāk radošu pakalpojumu - ne tikai tehnoloģijas, bet arī risinājumus ar pievienoto vērtību, kas būtu pēc iespējas draudzīgāki un ērtāki klientam. Daudzi operatori lielās ar savu tīkla pārklājumu, bet īstenībā tas visiem ir gandrīz vienāds. Jā, pašlaik Bitei nav 4G tīkla, taču šobrīd tam nav plaša pielietojuma, jo 95% iedzīvotāju nav tā dēvētais 4G izmantošanas telefons. Mobilajiem operatoriem ir jādomā un jāpiedāvā kaut kas cits, kaut kas jauns ar pievienoto vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Stream Networks skatās arī uz citiem uzņēmumiem

Sanita Igaune, 12.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stream Networks, apvienojoties ar Latnet, neizslēdz citu uzņēmumu iegādi, plāno papildināt pakalpojumu klāstu, kas labāk palīdzēs konkurēt ar Lattelecom

To intervijā DB norāda Stream Networks (Stream) valdes priekšsēdētājs Edgars Ricevs un Latnet Serviss (Latnet) vadītājs Vladislavs Gurmans. Idejas par konsolidāciju radās Stream akcionāru starpā – pirms diviem trim gadiem. Mēs redzējām to, ka tirgū ir līdzīgas – mazas un vidējas kompānijas telekomunikāciju jomā, kas paver sinerģijas iespējas. Kopumā tika izvēlēti vairāki uzņēmumi, kurus gribējām uzrunāt, un Latnet bija viens no tiem. Gadu, pusotru bija pārrunas, kas rezultējās darījumā šā gada augustā, stāsta E. Ricevs. Arī pasaules prakse liecina, ka uzņēmumi, kas strādā vienā jomā, apvienojas, piebilda V. Gurmans. Ja tirgus apjoms neaug, tad uzņēmumiem ir būtiski apvienoties. Latvijā mentalitātes dēļ, protams, ir grūtāk, piebilda E. Ricevs. Viņš neslēpj, ka arī šobrīd Stream skatās uz citiem uzņēmumiem, veic sarunas, tomēr neviens nodoma protokols šajā jomā nav parakstīts. «Par iegādi koķetējam arī ar vienu uzņēmumu Lietuvā, tāpēc sagaidām, ka nozarē konsolidācija turpināsies,» atklāja E. Ricevs. Tirgus korporatīvo klientu segmentā ilgi gaidīja, kad tiks uzsākta konsolidācija. To uzsākām. Pēc darījuma Latnet saņēma zvanus ar apsveikumiem un paralēli izskanēja jautājumi, vai tiek meklēti jauni uzņēmumi, atzīmēja V. Gurmans. Telekomunikācijās nākotne nav pieslēgumos vai vados, bet saturā, tāpēc nākotnē konsolidācijas kontekstā skatīsimies uz uzņēmumiem, kas papildinātu mūsu sniegtos OneIT pakalpojumus, norādīja E. Ricevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mobilie sakari

Lūdz valdībai un SM noteikt prasības mobilo sakaru nepārtrauktības nodrošināšanai

LETA, 06.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Nacionālās drošības komisija lūdz valdību noteikt prasības mobilo sakaru nepārtrauktības nodrošināšanai, svētdien vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Oktobra sākumā Latvijā plosījās stipra vētra. Lūza koki, tukstošiem mājsaimniecību uz ilgāku laiku palika bez elektrības. Saulkrasti bija viena no vietām pie jūras, kas nakti no septītā uz astoto oktobri piedzīvoja pamatīgus postījumus. Vēl nākamās dienas vidū apkārtnē 4000 mājsaimniecības bija bez elektrības. Līdztekus elektrības zudumam pārtrūka arī mobilie sakari.

Pagājušajā nedēļā Saeimas nacionālā drošības komisija, klātesot arī drošības dienestiem un Satiksmes ministrijai (SM), secinājusi, ka "Elektronisko sakaru likums" un Ministru kabineta noteikumi nenosaka, cik ilgu laiku pēc elektrības pazušanas mobilo sakaru operatoriem būtu ar uzlādes baterijām vai ģeneratoriem jāspēj nodrošināt sakarus. Pašos lielākajos un būtiskākajos sakaru torņos ģeneratori esot, tomēr vairums bāzes staciju ir aprīkotas ar akumulatoriem, kas torņiem ļauj autonomi darboties vien dažas stundas. Oktobrī vētra un elektrības zudums bija krietni ilgāks. Tāpēc sakarus šīs bāzes stacijas nevarēja nodrošināt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mobilie sakari

Asociācija: Pandēmijas laiks pierādīja mobilo tehnoloģiju nepieciešamību sabiedrībā

LETA, 20.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas laiks ir pierādījis, ka mobilās tehnoloģijas ir nepieciešamas un bez tām mūsdienu sabiedrībai ir ārkārtīgi grūti funkcionēt, norāda mobilo sakaru operatora "Tele2" valdes priekšsēdētājs un Latvijas Telekomunikāciju asociācijas valdes loceklis Valdis Vancovičs.

Kā sacīja asociācijas pārstāvis, novērojumi liecina, ka daudzas sabiedrības grupas ir novērtējušas šo tehnoloģiju sniegtās priekšrocības, lai gan iepriekš tās faktiski nelietoja. Piemēram, seniori, kas atklāja video zvana funkcijas, iepirkšanās un izklaides iespējas digitālajā vidē.

"Lai arī ceram, ka otrajā pusgadā koronavīrusa ietekme mazināsies, mēs esam gatavi dažādiem notikumu attīstības scenārijiem. Apzināmies, ka pandēmija maina sabiedrības ikdienu un ieradumus, ietekmējot ekonomisko situāciju valstī, un tas atsauksies arī uz pieprasījumu pēc dažādiem mobilo sakaru pakalpojumiem," sacīja Vancovičs.

Viņš piebilda, ka nozarē turpinās valdīt ļoti sīva konkurence, ņemot vērā mobilo sakaru operatoru dažādās biznesa stratēģijas un pieejas klientu piesaistē, kā arī demogrāfisko situāciju valstī, kas ietekmē arī nozari. Iepriekš šo demogrāfisko aspektu kompensēja tūrisma un ceļošanas industrija, kas ir piedzīvojusi milzīgu kritumu, piebilda Vancovičs. "Tas būtiski ietekmē operatoru ieņēmumus no viesabonēšanas pakalpojumiem, kā arī priekšapmaksas kartēm," viņš sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Globālais fenomens "mūžīgais darbaspēka trūkums" Latvijā – kā uzņēmumiem to risināt?

Aija Bite-Ozere, Tele2 personāla departamenta direktore, 12.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē runā par jauno fenomenu darba tirgū – “mūžīgo darbaspēka trūkumu” (Forever Labor Shortage), kas ir tieši saistīts ar demogrāfiju.

Kopš 2. pasaules kara, kad tika piedzīvots demogrāfiskais sprādziens jeb augsta dzimstība (darbspējīgo iedzīvotāju skaits pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados pieauga par 17%, bet nākamajā desmitgadē – vēl par 19%), uzņēmumi ir bijuši priviliģētā stāvoklī, ilgstoši baudot darbaspēka pārpilnību.

Šobrīd šie darbinieki ir devušies vai dodas pensijā, savukārt dzimstība samazinās un darbaspēka trūkums, ar kuru saskaras lielā daļā valstu, visticamāk, tāds saglabāsies un, iespējams, vēl pasliktināsies, veidojot to, ko var saukt par “mūžīgo darbaspēka trūkumu”. Līdzīgas tendences ir novērojamas arī Latvijā, tāpēc aktuāls ir jautājums – kā uzņēmumiem to risināt?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzpakalpojumu uzņēmuma “Tele2” biroja darbinieki līdz pat 100 dienām gadā varēs strādāt no jebkuras vietas pasaulē.

Kā atzīst uzņēmumā, šāds lēmums pieņemts, analizējot darba efektivitātes rādītājus un apkopojot darbinieku viedokļus par iekšējo darba organizāciju.

“Tele2” biroja darbinieki jau no pandēmijas sākuma 2020. gada martā strādāja attālinātajā režīmā, bet no šā gada 11. aprīļa uzņēmums pārgāja uz darbu elastīgā režīmā, kas paredz daļu laika pavadīt birojā un daļu laiku strādāt attālināti.

“Jau iepriekš bijām izlēmuši, ka tādā darba organizēšanas formātā, kāds tas bija pirmspandēmijas laikā, mēs birojā vairs neatgriezīsimies. Darbinieki vēlas elastīgu darba režīmu, tādēļ mums birojs kalpos kā atsevišķu svarīgu sapulču un projektu darba grupu tikšanās vieta, kā arī vide, kur kolēģiem socializēties. Tas nozīmē, ka aptuveni 40% no darba laika katrs darbinieks, ja vēlēsies, varēs pavadīt ārpus biroja, strādājot arī no ārzemēm,” stāsta “Tele2” personāla vadības departamenta direktore Aija Bite-Ozere. “Protams, ka darbs elastīgajā režīmā prasa papildu pielāgošanos dažādiem procesiem, piemēram, skaidrus darba principus, kad ir obligātas klātienes tikšanās, un tehnoloģisko nodrošinājumu, lai sapulces var notikt gan attālināti un klātienē, gan abējādi.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banka Citadele Latvijā piedāvā jaunu veidu, kā kļūt par bankas klientu un saņemt X Smart maksājumu karti, piesakoties pakalpojumam attālināti un neapmeklējot bankas filiāli. Tas iespējams ar viedtālruni, izmantojot Citadeles mobilo lietotni un nosūtot selfiju jeb pašbildi ar pases vai personas apliecības (ID kartes) attēlu.

Ar mobilo lietotni pieteikt bankā kontu un karti iespējams visu diennakti. To var darīt jebkurā vietā, kur pieejami mobilie sakari un internets. Pieteikumā ir trīs soļi - lejupielādēt Citadeles mobilo lietotni, uztaisīt pašbildi jeb selfiju, nofotografēt pasi vai ID karti, norādīt informāciju par sevi. Klientam uz banku pēc tam nav jādodas, jo izgatavoto karti un dokumentus bankas darbinieks nogādā klientam personīgi. Uzrādot ID karti, bankas darbinieks veiks klienta identifikāciju un izsniegs izgatavoto X-smart maksājuma karti.

«Ar šo pakalpojumu mēs turpinām pildīt solījumu par inovācijām. Tomēr līdzšinējās mobilās lietotnes inovācijas bija pieejamas tikai Citadeles klientiem, piemēram, maksājumu apstiprināšana izmantojot biometriju – FaceID, iespēja lietotnē pilnībā pārvaldīt kartes lietošanas režīmus, autorizēti sarakstīties jeb čatot ar banku. Tagad šīs robežas ir nojauktas. Ikviens var saņemt modernus bankas pakalpojumus, neizejot no mājas. Par selfiju vēlos piebilst, ka tā pārbaudei tiek izmantotas mūsdienīgas biometrijas metodes,» teic Citadele valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krīzes apstākļos ir svarīgi neapjukt: uzņēmumi jau šodien var izstrādāt krīzes vadības plānu

Jānis Vanags AS “Repharm” valdes loceklis un korporatīvais vadītājs, 08.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu laikā esam piedzīvojuši vairākas lielas krīzes – finanšu krīzi, pandēmiju, nemaz nerunājot par vulkānu izvirdumiem un tamlīdzīgiem notikumiem, kas aptur gaisa satiksmi un ietekmē uzreiz vairāku valstu ekonomiku. Ir pilnīgi skaidrs, ka arī Krievijas īstenotais karš Ukrainā liks mums piedzīvot tādu vai citādu krīzi.

Tāpēc es gribētu atgādināt visiem uzņēmējiem un organizācijām, kas nav bijuši gana tālredzīgi jau iepriekš, – krīzēm ir laikus jāgatavojas, un šis process var aizņemt 6–24 mēnešus. Ir maldīgi domāt, ka visi, kas veiksmīgi pārdzīvojuši Covid-19, ir gatavi jebkam. Uzņēmējiem, kuriem vēl nav plāna ārkārtējām situācijām, šobrīd ir iespēja ielēkt pēdējā vagonā, un man ir pieci vienkārši ieteikumi, ar ko sākt.

Pirmais solis – kaut vai vienas lappuses apmērā sagatavot krīzes plānu vissliktākajam notikumu scenārijam. Jo pesimistiskākam scenārijam gatavojamies, jo labāks rezultāts, reālai situācijai izrādoties vienkāršākai. Ja katrs nekļūdīgi zina, kas viņam jādara, tas palīdz izvairīties no liekas panikas un nezaudēt laiku. Svarīgi: gatavojot šo plānu, jāatceras, ka krīzes centrā ir cilvēks – cietušie, viņu radinieki, uzņēmuma darbinieki un klienti, kuriem jāsniedz atbalsts, nevis zaudēta infrastruktūra, tehnika, filiāle, krava, nauda vai apdrošināšanas atlīdzība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne viss, kas konkurences jomā valstī darīts, iedzīvotājiem nesis tiešu un tūlītēju labumu. Uzņēmēji, kuriem noteikti sodi miljonos eiro, tiesājas un strīdas. Patērētāji vienmēr grib lētāk, bet uzņēmēji - nopelnīt un turēt cenu.

Šo vēlmju krustpunktā nonāk Konkurences padome, kam ir žandarma loma. Par Latvijas Konkurences padomes darbu, par karteļiem un tiesvedībām Dienas Bizness izjautāja Konkurences padomes izpildinstitūcijas vadītāju Māri Spičku.

Fragments no intervijas

Īsi pastāstiet, kas ir godīga konkurence, ko Konkurences padome kontrolē? Kāds ir ideālais stāvoklis tirgū, kad ar konkurenci viss ir lieliski?

Ideālais stāvoklis, manuprāt, ir, kad jebkurā tautsaimniecības nozarē un tirgū darbojas pietiekami liels skaits uzņēmumu, kas strādā neatkarīgi un konkurē savā starpā.

Uzņēmumu tendence savukārt ir - kļūt lielākiem un stiprākiem un uzvarēt konkurences cīņā. Var veidoties ļoti lieli uzņēmumi. Konkurences padomes uzdevums ir pieskatīt, lai šie milži ar savu ietekmi nemazinātu citu uzņēmumu iespējas strādāt, rīkotos taisnīgi pret patērētājiem. Ideālā gadījumā viņi ir toleranti un nemēģina izstumt mazos no tirgus, nenosaka netaisnīgas cenas, nediskriminē. Ja konkurence tirgū ir pietiekama, tad mēs skatāmies, lai uzņēmumi nenāktu kopā un nevienotos mazināt savstarpējo konkurenci. To sauc par aizliegtu vienošanos, kad uzņēmumi saskaņoti rīkojas un vienojas par kādas preces cenu, tirgus sadali, dalību iepirkumos. Visbeidzot, ja tirgū ir spēcīgi konkurenti, bet vienam ir lielāki naudas resursi, viņš var mēģināt nopirkt citus uzņēmumus, piedāvājot izdevīgu cenu. Mūsu uzdevums ir saglabāt konkurenci un kontrolēt apvienošanās gadījumus, kas negatīvi var mainīt stāvokli tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators “Tele2” uzskata, ka Ārlietu ministrija (ĀM) ir rīkojusies nesaimnieciski, neizsludinot jaunu mobilo sakaru iepirkumu un pagarinot līgumattiecības ar līdzšinējo pakalpojuma sniedzēju.

“Tele2” ieskatā ĀM arguments par ārkārtējās situācijas radītajiem šķēršļiem veikt iepirkuma procedūru un tehniskajām prasībām, ko it kā spējot nodrošināt tikai līdzšinējais pakalpojuma sniedzējs, ir nepamatots, jo, piemēram, tehniskās prasības, kas ļauj ĀM darbiniekiem strādāt attālinātā režīmā, var nodrošināt visi mobilo sakaru operatori Latvijā. Par šo situāciju “Tele2” vērsīsies tiesā, kā arī informēs Valsts kontroli.

Kā atzīmē “Tele2”, ĀM arguments, ka ārkārtējā situācija ir traucējusi veikt iepirkumu, neiztur arī kritiku, jo šobrīd Elektronisko iepirkumu sistēmā ir redzams, ka ārkārtējā situācija neliedz ministrijai veikt citus iepirkumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators "Tele2" ir nolēmis arī aprīlī visiem saviem pēcapmaksas tarifu plānu klientiem, kuriem nav bezlimita pieslēguma, bez papildu maksas piešķirt bezlimita mobilo internetu telefonā Latvijā.

Klientiem piešķirtais bezlimita datu apjoms aprīlī mērāms aptuveni 2,5 milj. eiro vērtībā. Uzņēmums šādi rīkojas, ņemot vērā ārkārtas situācijā pieaugošo nepieciešamību pēc mobilajiem datiem, kā arī lai atbalstītu attālināto mācību un darba procesu.

"Jau martā mēs visiem saviem pēcapmaksas tarifu plāna klientiem nodrošinājām bezlimita pieslēgumu un pašreizējā ārkārtas situācijā valstī esam nolēmuši to darīt arī aprīlī. Mobilie sakari ir kritiski svarīgi šādos apstākļos, kad daudzas funkcijas tiek veiktas attālināti, izmantojot mobilo sakaru tīklu – tas nepieciešams gan izglītības un veselības, gan iekšlietu sistēmai, kā arī daudziem citiem.

To varam redzēt ikdienā, jo kopš ārkārtas situācijas pasludināšanas, zvanu daudzums tīklā ir palielinājies par aptuveni 40%, bet patērēto datu apjoms – par 20%," informē "Tele2" valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pielāgojoties aizvien pieaugošajam pieprasījumam, sākot no šī gada novembra mobilajā lietotnē Mobilly ir iespējams apmaksāt elektroauto uzlādes pakalpojumu plašākajā tīklā.

Papildus līdz šim tur atrodamajām “e-mobi” CSDD tīkla stacijām, kā arī vairākiem privātajiem uzlādes punktiem klāt nākušas arī Elektrum stacijas visā Latvijā.

Kā liecina CSDD apkopotā statistika, 2022. gada nogalē Latvijā uzskaitē ir 3478 elektromobiļi, un to skaits kopš gada sākuma ir pieaudzis par 60%. Ja 2015. gadā valstī reģistrēto elektromobiļu skaits sasniedza nepilnus divus simtus, tad šobrīd tas ir jau gandrīz 20 reizes lielāks, norādot uz iedzīvotāju vēlmi pāriet uz dabai draudzīgākiem pārvietošanās līdzekļiem. Līdz ar strauji augošo elektriskā transporta īpatsvaru pieaug arī nepieciešamība pēc to uzlādes. Mobilly lietotnē pašlaik ir iespējams norēķināties par auto uzlādi jau 243 stacijās, kurās kopā izvietoti 592 individuālie uzlādes spraudņi, tostarp degvielas uzpildes stacijās, tādējādi padarot uzlādi elektroauto īpašniekiem vēl pieejamāku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TeliaSonera ir lūgusi – ja ejam uz priekšu, tad ir nepieciešams politisks atbalsts, jo pretējā gadījumā tā ir vienam otra muļķošana

Tā DB pastāstīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība).

Jūs esat darba grupā, kas tiekas ar TeliaSonera (TS), tāpēc pirmais jautājums – kāds ir jūsu viedoklis, vai ar LMT un Lattelecom (LT) ir kaut kas jādara?

Pirmais jautājums ir tāds, ko mēs ar abiem uzņēmumiem vēlamies izdarīt. Darīt kaut ko tikai darīšanas pēc nav nozīmes un jēgas. Jāsaprot, ka šobrīd telekomunikāciju tirgū ir jāpiedāvā integrēti risinājumi – fiksētie un mobilie sakari, interneta pakalpojumu un satura piedāvājums – televīzija. Latvijā nav neviena operatora, kas to visu varētu piedāvāt, bet Eiropā lielie operatori šādu pakalpojumu piedāvā jau sen. Tas nozīmē, ka cilvēkiem ir daudz ērtāk, jo ir līgums ar vienu pakalpojuma sniedzēju, un ļaudis var saņemt arī mobilajā ierīcē tos pašus pakalpojumus ko mājās, piemēram, televīziju. Būtu jāstrādā pie integrētā pakalpojuma, pat vēl vairāk – ja abi minētie uzņēmumi ir valsts īpašumā, šādu pakalpojumu vajadzētu attīstīt. Protams, ir jautājums, kā to izdarīt, vai sadarbojoties akcionāriem vai uzņēmumiem, vai arī integrējot šos uzņēmumus kopā pakalpojumu vai organizatoriskā līmenī. Tas ir jāizdiskutē darba grupā un uzņēmumu starpā, bet primārais mērķis ir nevis salikt abus uzņēmumus kopā vai apvienot juridiskās, administratīvās un klientu apkalpošanas daļas utt., bet primārais uzdevums ir nodrošināt cilvēkiem ērtu, integrētu risinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru