Eksperti

Krīzes apstākļos ir svarīgi neapjukt: uzņēmumi jau šodien var izstrādāt krīzes vadības plānu

Jānis Vanags AS “Repharm” valdes loceklis un korporatīvais vadītājs, 08.03.2022

Jaunākais izdevums

Pēdējo gadu laikā esam piedzīvojuši vairākas lielas krīzes – finanšu krīzi, pandēmiju, nemaz nerunājot par vulkānu izvirdumiem un tamlīdzīgiem notikumiem, kas aptur gaisa satiksmi un ietekmē uzreiz vairāku valstu ekonomiku. Ir pilnīgi skaidrs, ka arī Krievijas īstenotais karš Ukrainā liks mums piedzīvot tādu vai citādu krīzi.

Tāpēc es gribētu atgādināt visiem uzņēmējiem un organizācijām, kas nav bijuši gana tālredzīgi jau iepriekš, – krīzēm ir laikus jāgatavojas, un šis process var aizņemt 6–24 mēnešus. Ir maldīgi domāt, ka visi, kas veiksmīgi pārdzīvojuši Covid-19, ir gatavi jebkam. Uzņēmējiem, kuriem vēl nav plāna ārkārtējām situācijām, šobrīd ir iespēja ielēkt pēdējā vagonā, un man ir pieci vienkārši ieteikumi, ar ko sākt.

Pirmais solis – kaut vai vienas lappuses apmērā sagatavot krīzes plānu vissliktākajam notikumu scenārijam. Jo pesimistiskākam scenārijam gatavojamies, jo labāks rezultāts, reālai situācijai izrādoties vienkāršākai. Ja katrs nekļūdīgi zina, kas viņam jādara, tas palīdz izvairīties no liekas panikas un nezaudēt laiku. Svarīgi: gatavojot šo plānu, jāatceras, ka krīzes centrā ir cilvēks – cietušie, viņu radinieki, uzņēmuma darbinieki un klienti, kuriem jāsniedz atbalsts, nevis zaudēta infrastruktūra, tehnika, filiāle, krava, nauda vai apdrošināšanas atlīdzība.

Otrais solis – definēt krīzes vadības grupas sastāvu jeb “atslēgas cilvēkus”, kas palīdzēs īstenot pirmajā punktā iezīmēto plānu pesimistiskā scenārija gadījumā. Iespējams, izrādīsies, ka trūkst atsevišķu speciālistu, piemēram, IT speciālista, kurš spētu nodrošināt informācijas sistēmu noturību pret kiberuzbrukumiem. Laikus gatavojoties, var paspēt šādus cilvēkus atrast un piesaistīt. Atkarībā no uzņēmuma izmēra krīzes vadības grupā varētu ietilpt 10–20 cilvēku, bet labāk šo grupu izveidot lielāku un tad sašaurināt, nevis otrādi. Padomājiet, vai jūsu krīzes grupā ir mārketinga cilvēks. Ja pirms divām nedēļām sauklis “cenas spridzina” bija pilnīgi pieņemams, šodien tas jau izklausās neētiski, un ir vajadzīgs krīzes vadības komandas loceklis, kurš spēj to izvērtēt. Vai grupā ir personālvadības speciālists? Parasti tieši viņi ir vispiemērotākie, lai sazinātos ar krīzes ietekmēto ģimenēm, jo personāla speciālistiem ir visu darbinieku kontakti. Tādu pašu funkciju attiecībā uz klientiem var pildīt klientu attiecību vadītājs utt.

Trešais solis – vienoties par saziņas kanālu, kurā jūs ļoti ātri un operatīvi varat sazināties jebkurā diennakts stundā. Tas var būt WhatsApp, Telegram, e-pasts vai cita platforma, galvenais, lai visa krīzes vadības komanda to zinātu. Tiklīdz esat vienojušies par galveno kanālu, izvēlieties arī rezerves kanālu situācijām, kurās pārtrūkst, piemēram, mobilie sakari vai elektrības padeve.

Ceturtais solis – rezervēt finanšu resursus krīzes risināšanai. Rēķinieties, ka krīzes apstākļos krīzes vadības komandai būs jāstrādā garas papildu darba stundas, iespējams, pat diennakts režīmā, un varbūt būs nepieciešami aizstājēji, lai ļautu jūsu darbiniekiem nedaudz atpūsties. To visu vajadzēs apmaksāt, tāpēc ir jāparedz noteikta summa, ar ko operēt krīzes situācijās. Tāpat šajās dienās redzam, ka ļoti daudzi uzņēmumi ziedo Ukrainas atbalstam desmitiem, simtiem tūkstošu un pat miljonus eiro – arī ziedojumi dažādās krīzēs cietušajiem ir finanšu resursi, kas jārezervē. Tāpat finansējums vajadzīgs organizācijas restrukturēšanai.

Piektais solis – sagatavot scenāriju izejai no krīzes. Iespējams, būs vajadzīga uzņēmuma restrukturizācija – sašaurināšanās vai, gluži pretēji, paplašināšanās, ja konkrētajā situācijā jūsu uzņēmumam nāksies strādāt vairāk, kā tas pandēmijas laikā bija ar masku ražotājiem. Lai saglabātu konkurētspēju nestandarta situācijās, ir jāspēj ļoti ātri pielāgoties, tāpēc ideālā gadījumā ieskicējiet plānu izejai no krīzes dažādos virzienos.

Savukārt, runājot par plāna veidošanu ilgākam laikam, ir skaidrs, ka mums būs jāspēj atbalstīt ukraiņus arī nākotnē, vienlaikus pašiem stingri stāvot uz kājām. Krīze Ukrainā būs jārisina vairāku gadu garumā, ņemot vērā postījumus, ko nes karš. Tāpēc jau šodien jāgatavojas tam, kā palīdzēt pēc gada vai diviem, nevis tikai uz pirmā emociju viļņa. Un vēl – noteikti vajadzētu padomāt, vai palīdzība tiešām sasniegs adresātu. Ļoti noderīga ir konstruktīva sadarbība ar varas iestādēm un palīdzības organizācijām, lai nav tā, ka daudzos tūkstošos konteineru un mašīnu, kas ved dažādus sūtījumus uz Ukrainu, jūsu labi domātās marles saites neviens nevar atrast.

Piecu soļu krīzes plānu savām vajadzībām var pielāgot jebkurš – ne tikai uzņēmumi un organizācijas, bet arī sabiedrība kopumā un katrs iedzīvotājs individuāli. Protams, nelolojot ilūzijas, ka ar to pietiks. Taču, kā saka, mēs esam situācijā, kad mums ir iedota lāpsta, bet aka nav izrakta. Akas rakšana nav ātrs vienas dienas darbiņš, un vismaz priekšdarbus katram vajadzētu veikt jau tagad.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijā ik gadu atmirstošās koksnes daudzums ir ap 5%, kamēr Latvijā tas veido vismaz 20%, kas nozīmē, ka biomasa vienkārši satrūd mežā.

To DB norāda Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF) valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe, uzsverot, ka mums būtu jādomā par racionālāku meža resursu izmantošanu. State of Europe’s Forests dati liecina, ka atmirušo koku apjoms mežaudzēs Latvijā ik gadu sasniedz apmēram 23,6 kubikmetrus uz vienu hektāru (m3 /ha), kamēr Polijā, Dānijā, Somijā, Zviedrijā un Norvēģijā šis apjoms nepārsniedz pat 10 m3 /ha.

Nauda paliek Latvijā

Biomasas izmantošanai Latvijā ir liels potenciāls, sevišķi tās pielietošanai augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanā nākotnē, uzskata J. Irbe. “Diemžēl jāteic, ka pašlaik mēs ne tikai ļaujam biomasai satrūdēt mežā, bet arī racionāli neizmantojam to jau pieejamajās tehnoloģijās. Ja runājam par siltuma un elektroenerģijas ražošanu, tad man nav saprotama valstī realizētā politika – ka netiek veicināta koksnes biomasas lietošana koģenerācijas procesā, kas šobrīd ir efektīvākais veids, kā izmantot mazkvalitatīvo koksnes biomasu, jo vienlaicīgi tiek ražota gan elektrība, gan siltums. Ir pat absurdi gadījumi, ka tiek atbalstīta vienkāršu apkures katlu iegāde, lai it kā ieviestu jaunas un efektīvas atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģijas siltumapgādē, bet tajā pašā laikā valsts apzināti un centīgi turpina iznīcināt jau darbojošās koģenerācijas stacijas, kas ir saņēmušas atļaujas darbībai obligātā iepirkuma ietvaros. Esmu informēts arī par situācijām, ka tikušas nojauktas pilnīgi jaunas privāto investoru būvētas koģenerācijas stacijas, atstājot apdzīvotās vietas bez siltumapgādes avota. Tad pašvaldība ir spiesta ieguldīt nodokļu maksātāju naudu, lai steigā iegādātos vienkāršus apkures katlus, kuros vienkārši dedzināt koksnes biomasu,” secina J. Irbe, piebilstot, ka biomasa ir vienīgais atjaunojamais resurss, kas pilnvērtīgi var aizstāt fosilo degvielu visās enerģētikas nozarēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Izdevniecība Dienas Bizness” sadarbībā ar “CBRE Baltics” un nekustamo īpašumu tirgus ekspertiem rīko konferenci "Nekustamo īpašumu komercsektors”.

Nekustamā īpašuma tirgus aktivitātes pandēmijas laikā ir dinamiskas, neskatoties uz dažādu ārējo faktoru ietekmi. Krīze un pārmaiņas rada jaunas iespējas palielināt konkurētspēju plašākā mērogā. Ko mums nesīs 2022. gads nekustamo īpašumu komersektoru tirgū? Kā tas ietekmēs nekustamā īpašuma pieprasījumu un piedāvājumu un kāda ir situācija ar tirdzniecības, biroju ēku un izklaides centriem - par to diskutēsim konferences laikā.

I DAĻA | NĀKOTNES – PĒCPANDĒMIJAS PROGNOZE

9.05 – 9.25 Ekonomikas un konkurētspējas scenāriji

DACE ZĪLE, LR Ekonomikas ministrijas analītikas dienesta vadītāja

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilsētu ekonomiskās izaugsmes un to iedzīvotāju labklājības līmeņa paaugstināšanai būtisku lomu iezīmē ekonomiski pieejamas siltumapgādes iespējas.

Attīstītas centrālās siltumapgādes sistēmas nosaka izmaksu un tehnoloģiju ziņā augstus standartus lielākajās pilsētās, tomēr arī resursu, tostarp arī AER, pieejamība un mūsdienu individuālie risinājumi plašākās reģionālajās teritorijās spēj konkurēt gan izmaksu, gan apgādes drošības ziņā.

Kā šobrīd notiek virzība klimata mērķu sasniegšanā, kādu iespaidu atstās jaunie siltumenerģijas tarifi un kā veicināt CO2 izmešu kontrolētu siltumapgādes pakalpojumu sniegšanu Latvijas pilsētās un reģionos – par to ekspertiem tiekoties ikgadējā Dienas Biznesa un nozares līderu rīkotajā siltumapgādes konferencē SILTUMAPGĀDE 2021: mērķtiecīgai klimata mērķu sasniegšanai Latvijas pilsētās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns nākamajiem astoņiem gadiem, kas stājās spēkā 2021. gadā, iekļaujot starptautiskajos un nacionālajos politikas plānošanas dokumentos un normatīvajos aktos noteiktās saistības un mērķus, paredz ne tikai nozīmīgas izmaiņas atkritumu apsaimniekošanā, šķirošanā un pārstrādē, bet arī uz aprites ekonomiku orientētu sabiedrības domāšanas, attieksmes un paradumu maiņu.

Lai arī aizvien lielāka daļa Latvijas sabiedrības aktīvi iesaistās atkritumu šķirošanā un rūpīgi piedomā pie saviem ikdienas pirkumiem, nešķiroto sadzīves atkritumu daudzums palielinās, līdz ar to, 2035. gada mērķu sasniegšana varētu būt nopietns izaicinājums.

Vairāk sašķirotu atkritumu – mazāk apglabātu resursu 

Latvijā aizsāktā atkritumu saimniecības reforma, lai sasniegtu izvirzītos Eiropas Savienības mērķus,...

Ar mērķi rast risinājumus atkritumu nozares transformācijai virzībai uz sabiedrībai saprotamu, ērtu un izskaidrotu nepieciešamību šķirot atkritumus, konferences “Vairāk sašķirotu atkritumu – mazāk apglabātu resursu” saturs ir orientēts uz diviem faktoriem, kas ir noteicošie, lai sekmētu straujākas izmaiņas sabiedrības paradumu maiņā:

  • integrēta, ekonomiski pamatota un ilgstpējīga atkritumu apsaimniekošanas sistēma Latvijā,
  • mērķtiecīga, skaidrojoša un saprotama komunikācija sabiedrības iesaistei rūpēs par apkārtējo vidi.

Tiešraide šeit.

PROGRAMMA

10.00 – 10.05 Priekšvārds, pasākuma moderators Arnis Krauze

10.05 – 10.20 Vai atkritumi pārvēršas tautsaimniecībā pieprasītā resursā?

Artūrs Toms Plešs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs

I DAĻA | ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS UN ŠĶIROŠANAS SISTĒMA LATVIJĀ

10.20 – 10.40 Vai Latvijai ir gatava bio atkritumu šķirošanai?

Rudīte Vesere, VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore

10.40 – 11.00 Vai bez atkritumiem kā energoresursa, iespējams sasniegts visas Eiropas un Latvijas nospraustos zaļos mērķus?

Valerijs Stankevičs, SIA “Clean R” izpilddirektors

11.00 – 11.20 Izaicinājumi bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītās vākšanas sistēmas ieviešanai Latvijas reģionos

Gints Kukainis, SIA “ZAAO” valdes priekšsēdētājs

11.20 – 11.40 Šķirošanas sistēmas attīstība Latvijā – traucējošie faktori un risinājumi

Jānis Aizbalts, SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs

11.40 – 12.00 Jaunā depozīta sistēma kā atkritumu šķirošanas sistēmas sastāvdaļa – izaicinājumi un pirmie rezultāti

Miks Stūrītis, SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs

12.00 – 12.40 Diskusija. Šķirošana – veids kā samazināt izdevumus par atkritumu apsaimniekošanu?

Diskusijas dalībnieki:

  • Rudīte Vesere, VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore,
  • Ralfs Nemiro, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja biedrs,
  • Guntars Levics, SIA “Clean R” valdes loceklis,
  • Jānis Aizbalts, SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs,
  • Gints Kukainis, SIA “ZAAO” valdes priekšsēdētājs

12.40 – 13.30 Pusdienu pārtraukums

II DAĻA | ATKRITUMU ŠĶIROŠANA UN PĀRSTRĀDE RESURSU ATGŪŠANAI

13.30 – 13.50 Vairāk šķirotu atkritumu – mazāk apglabātu resursu. Sabiedrības vēlmēs balstītas šķirošanas sistēma

Liene Rumpane, SIA “Clean R” Ilgtspējas projektu vadītāja

13.50 – 14.10 Tekstilizstrādājumu savākšana no 2023. gada – risinājumi un ražotāju iesaiste

Kaspars Zakulis, AS “Latvijas Zaļais punkts” direktors

14.10 – 14.30 Sadzīves bīstamo atkritumu savākšana no 2025. gada – tālāka pārstrāde

Jānis Vilgerts, AS “BAO” Padomes priekšsēdētājs (aicināts, dalība tiek saskaņota)

14.30 – 14.50 No atkritumiem ražots kurināmais – priekšrocības un izaicinājumi

Evita Goša, SIA “SCHWENK Latvija” valdes locekle, Vides un juridiskā direktore

14.50 – 15.10 Atkritumu izmantošana siltumapgādē dabasgāzes īpatsvara samazināšanai

Līga Šmite, SIA “Getliņi EKO” Vides un attīstības pārvaldes vadītāja, Guntis Kampe, SIA “Getliņi EKO” izpilddirektors

15.10 – 15.50 Diskusija. Atkritumi kā fosilo resursu aizstājējs enerģijas un siltumapgādē

Diskusijas dalībnieki:

  • Evita Goša, SIA “SCHWENK Latvija” valdes locekle, Vides un juridiskā direktore,
  • Guntars Levics, SIA “Clean R” valdes loceklis,
  • Jānis Aizbalts, SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs,
  • Guntis Kampe, SIA “Getliņi EKO” izpilddirektors
  • Andris Vanags, SIA “GREN Latvija” valdes priekšsēdētājs

15.50 – 16.00 Noslēgums

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) padomes sēdē par padomes priekšsēdētāju ievēlēts AS «Sakret Holdings» padomes priekšsēdētājs Andris Vanags, savukārt par priekšsēdētāja vietnieci – RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes asociēto profesore Anita Straujuma.

RTU padomi saskaņā ar Augstskolu likumu viedo 11 locekļi, no kuriem piecus izraugās RTU Senāts, piecus – Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un izvirza Ministru kabinets, savukārt vienu izvirza Valsts prezidents.

15. februārī jauno RTU padomi apstiprināja Ministru kabinets, savukārt 21. februārī pārliecinošu atbalstu jaunās padomes sastāvam balsojumā izteica RTU Satversmes sapulce.

No RTU padomē ir ievēlēti pieredzējuši izglītības un zinātnes nozares eksperti – RTU Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes profesors Jurģis Poriņš, RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes vadošais pētnieks Jānis Ločs, RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes asociētā profesore Anita Straujuma, RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes profesors Jānis Grabis un RTU Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes pētnieks Jānis Braunfelds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Virkne uzņēmēju atklātā vēstulē Saeimas deputātiem un Ministru Kabinetam aicina nekavējoties apturēt atjaunojamo energoresursu staciju slēgšanu.

Vēstules saturs turpinājumā:

"Jau trīs gadus – iesākumā Ekonomikas ministrijas, bet tagad Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) vadībā – Latvijā notiek mērķtiecīga atjaunojamo energoresursu staciju slēgšana, dēvējot to par cīņu pret OIK maksājumiem, taču realitātē samazinot atjaunojamo energoresursu īpatsvaru valsts energobilancē. Vienlaikus Latvija ir pārņēmusi un ieviesusi savos normatīvajos aktos Eiropas Savienības (ES) direktīvas atjaunojamo energoresursu jomā, kamēr Eiropas Komisija nākusi klajā ar rīcības programmu “Fit-for-55”, kas paredz dalībvalstu enerģētikas attīstību tieši atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšanas virzienā un atkarības no fosilajiem energoresursiem jeb Krievijas gāzes mazināšanu. Jāatzīst, ka šīs Latvijas savstarpēji pretrunīgās darbības padara Latvijai izvirzīto jauno mērķu izpildi enerģētikā par neizpildāmām fantāzijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot spēkā esošās prasības, kas noteiktas tirdzniecības nozarei, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) secina, ka Ministru kabineta noteiktais darbības ierobežojums aizliegt tirdzniecības pakalpojumu sniegšanu tirdzniecības centros brīvdienās un svētku dienās nesasniedz rīkojumā noteikto mērķi - mazināt cilvēku savstarpējos kontaktus.

Tāpēc LTRK aicina Ministru kabinetu atbalstīt Ekonomikas ministrijas priekšlikumu par grozījumiem rīkojumā, kas paredz no 2021.gada 10.decembra atļaut strādāt tirdzniecības centriem zaļajā režīmā arī brīvdienās un svētku dienās.

LTRK ieskatā ir jāņem vērā jau gūtā pieredze ar situācju pavasarī, kad ierobežojot lielāku tirdzniecības vietu darbību, tika veicināta cilvēku mobilitāte uz tām tirdzniecības vietām, kas attiecīgajā brīdī varēja strādāt, veidojot nesamērīgas proporcijas starp cilvēku skaitu veikalā un rindām pie veikaliem ārpusē.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš komentējot esošo situāciju norāda: “Grozījumi rīkojumā ir īpaši aktuāli pirmssvētku laikā, kad cilvēki meklēs un pirks dāvanas Ziemassvētkiem un Jaunajam gadam. Tas ir neizbēgami, ka šāds pieprasījums būs, bet pie esošajiem ierobežojumiem, tas notiks nelielās tirdzniecības vietās, veidojot rindas un drūzmu, kur arī kovids rodas. Faktiski, vienīgā alternatīva, kas valdībai ir, neveicot grozījumus - atcelt Ziemassvētkus un Jauno gadu”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #22

DB, 31.05.2022

Dalies ar šo rakstu

Ārkārtas situāciju vadība Latvijā ir salīdzinoši vāja salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, un šāda visaptveroša izvērtējuma par Covid-19 pandēmijas radītās krīzes pārvaldību neesamība ir pirmais signāls, ka šajā jomā pie mums nav tik labi, cik varētu būt.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Repharm valdes loceklis un IATA krīžu vadības eksperts Jānis Vanags.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 31.maija numurā lasi:

Statistika. Zaudējam jaunus, arī izglītotus darbiniekus

Finanses. Censties zaudēt pēc iespējas mazāk un pat pameklēt ieguldījumu iespējas

Nekustamais īpašums. Pieprasījums pēc energoefektīviem īpašumiem sasniedzis rekordaugstu līmeni

Militārais bizness. Aizsardzības nozares industrijas un pētnieku sadarbība ir noturības kodols

Tendences

Globalizācija, bet tikai ar draugiem

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nevaram atļauties spēlēt "procesa nodrošināšanas" spēlīti

Māris Ķirsons, 31.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārkārtas situāciju vadība Latvijā ir salīdzinoši vāja salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, un šāda visaptveroša izvērtējuma par Covid-19 pandēmijas radītās krīzes pārvaldību neesamība ir pirmais signāls, ka šajā jomā pie mums nav tik labi, cik varētu būt.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Repharm valdes loceklis un IATA krīžu vadības eksperts Jānis Vanags.

Viņaprāt, situācijā, kad jau ir nākamās krīzes, ir pēdējais brīdi paraudzīties un novērtēt, ko Latvija pandēmijas apstākļos ir darījusi pareizi un atbilstoši un kurās pozīcijās ir novēloti un pat situācijai neatbilstoši lēmumi un rīcība, jo to dēļ cilvēki nav apmeklējuši veselības aprūpes iestādes vai arī tajās viņiem palīdzību nav bijis iespējams sniegt.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija?

Pēdējie divi gadi Latvijā, Eiropā un visā pasaulē aizvadīti Covid-19 pandēmijas radītās ārkārtējās situācijas apstākļos. Pēdējo triju mēnešu laikā Covid-19 pandēmija ir pazudusi no dienaskārtības svarīgāko jautājumu saraksta, tā vietā ir nākusi Krievijas invāzija Ukrainā, enerģētiskās krīzes problemātika, kā arī inflācijas spiediens uz tiem pašiem energoresursiem, pārtiku un valsts spējām palīdzēt mazākus ienākumus saņemošajiem iedzīvotājiem. Saprotams, ka drošības jautājumi tuvāko mēnešu laikā būs paši karstākie, taču pašlaik būtu īstais brīdis izvērtēt Covid-19 pandēmijas laikā pieņemto lēmumu atbilstību situācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru