Eksperti

Izmaiņas elektroapgādes sistēmā pieprasa sadales tarifa struktūras evolūciju

Sandis Jansons, AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs, 17.08.2021

Jaunākais izdevums

Laikam ejot, mainās ikdienas apstākļi, iespējas un paradumi – īpaši straujajā tehnoloģiju laikmetā. Mūsdienās uzticamais ikdienas sabiedrotais ir viedtālrunis, ar kura palīdzību varam gan jebkurā brīdī sazvanīties, gan sazināties dažādās lietotnēs, gan lietot internetu.

Taču vēl tikai pirms 15 gadiem bija podziņu telefonu laiki, kad zvanus un īsziņas strikti ierobežoja kredīta daudzums un ierasta darbība bija "uzpīkstināt", lai sarunu biedrs atzvana, jo kredīts iet uz beigām. Arī elektroapgādes sistēma, gluži kā mobilie sakari, ar katru gadu attīstās, piedāvājot jaunas, arvien neierobežotākas iespējas un veidojot iepriekš nebijušus sistēmas lietotāju paradumus. Šobrīd ikviens var kļūt par elektroenerģijas ražotāju, uzstādot uz mājas jumta saules paneļus, ražot elektroenerģiju pašpatēriņam vai ar to dalīties, veidojot energokopienas.

Vispārzināms kļuvis arī fakts, ka bez atjaunīgās enerģijas ražošanas plašas attīstības ne Eiropai, ne Latvijai neizdosies sasniegt pašu uzstādītos ambiciozos klimatneitralitātes mērķus, jo enerģētikas nozare ir atbildīga par vairāk nekā 80% Eiropas Savienībā (ES) saražoto siltumnīcefekta gāzu emisiju kopapjoma . ES 2018. gada Tīrās enerģijas pakotnē ir definējusi vīziju par nākotnes enerģētiku, kur ne tikai tradicionālie nozares dalībnieki, bet iedzīvotāji un sabiedrība kopumā uzņemas arvien lielāku lomu pārejā uz aktīvu zaļās, atjaunīgās enerģijas izmantošanu, iesaistoties kopējā enerģētikas tirgus darbībā.

Latvijas enerģētikas un klimata politikas nacionālie mērķi paredz atjaunīgās enerģijas daļu palielināt no 41% šobrīd līdz 50% 2030. gadā. Tomēr cilvēks, kurš pieņem lēmumu uzlikt uz savas mājas jumta saules paneli vai automobili ar iekšdedzes dzinēju nomainīt pret elektroauto, visticamāk, pat nenojauš, cik tektoniskas viļņošanās šī pieaugošā zaļās ražošanas un patēriņa tendence izraisa gan tīkla infrastruktūras un tehnoloģiju ekspertu, gan arī politikas veidotāju un tirgus uzraugu – regulatoru – vidē visā Eiropā.

Cēlonis ir samērā vienkāršs un sarežģīts vienlaikus – jauna elektrības ražošanas un patēriņa struktūra, kuras veidošanā iesaistās arvien vairāk dalībnieku un kam raksturīgas divu virzienu jaudas plūsmas elektrotīklā un izteiktas ražošanas un patēriņa svārstības (t.s. pīķa stundas) diennakts laikā, prasa pavisam citu elektrības sadales tīkla funkcionalitāti un jaudu nekā līdz šim. Tas rada vēl nebijušu spiedienu uz elektrības sadales sistēmu, kurai ne tikai jāspēj akumulēt laikapstākļiem pakļautas un līdz ar to strauji mainīga apjoma saules vai vēja enerģijas plūsmas tīklā, bet arī nodrošināt kvalitātes prasībām atbilstošu elektrības plūsmu līdz visiem sistēmas lietotājiem patēriņa pīķa stundās.

Saules paneļu lietotājs lielu daļu enerģijas, vismaz saulainās dienās, saražo pats, bet tīkla infrastruktūru izmanto divos veidos. Pirmkārt, kā drošības garantu brīžiem, kad savas elektrības pietrūkst, otrkārt, kā "akumulatoru", kur iepludināt saražoto elektrību pārprodukcijas brīžos.

Skaidrs ir viens – nepieciešamība pēc elektroapgādes tīkla infrastruktūras saglabājas, un to būtu jāatspoguļo arī sadales tarifa struktūrai. Tāpēc šobrīd jau sešās ES dalībvalstīs – Čehijā, Spānijā, Itālijā, Nīderlandē, Portugālē un Slovākijā – fiksētās sadaļas īpatsvars tarifa struktūrā dominē. To, ka līdzšinējā, lielā mērā uz patēriņu balstītā tarifa struktūra, vairs īsti neatbilst jaunajai realitātei, atzinusi Eiropas sadales sistēmas operatoru apvienība (E.DSO), definējot skaidrus tarifa veidošanās principus – tam ir jāatspoguļo infrastruktūras izmaksas, jābūt godīgam, jāveicina efektīvs tīkla izmantojums, turklāt to nebūtu jāizmanto nekādiem politiskiem mērķiem.

Šie principi būtībā atbilst arī ES Energoregulatoru sadarbības aģentūras uzstādījumam, ka tarifiem ir jānosedz tīkla infrastruktūras izmaksas, bet vienlaikus tiem jāmotivē sadales operatoriem darboties maksimāli efektīvi un jāveicina efektīva tīkla jaudas izmantošana, piemēram, veicinot izlīdzinātu patēriņu, ar mazākiem jaudas pieprasījuma "pīķiem" .

Kā tad mums šajā jomā veicas Latvijā? Attiecībā uz tarifa struktūru arī Latvija 2016. gadā ieviesa izmaiņas tarifa struktūrā, izveidojot fiksēto tarifa daļu. Jāpiemin, ka no 2020. gada vidējais mājsaimniecības maksājums tieši par sadales tarifu samazinājās par aptuveni 5,5%. Tas bija iespējams, pateicoties AS "Sadales tīkls" īstenotai visaptverošai darba efektivizācijas programmai, spējai pārkārtot darba procesus un struktūru, būtiski samazinot darbinieku skaitu, bet vienlaikus saglabājot un pat paaugstinot sadales pakalpojuma kvalitāti, ko apliecina divi svarīgākie rādītāji – vidējais atslēgumu skaits (SAIFI) un atslēgumu ilgums (SAIDI) vienam klientam gadā.

Šie rādītāji turpina uzlaboties gadu no gada – piemēram, pērn neplānotu elektroenerģijas piegādes pārtraukumu skaits Latvijā samazinājies par 15%. Turklāt 2020. gadā Latvijā bijis vismazākais vidējais neplānoto elektroapgādes pārtraukumu ilgums visā Baltijā.

Tagad ir pienācis nākamais sistēmas efektivizācijas posms – sakārtot kopējo elektroapgādes sistēmas struktūru atbilstoši jaunajām tirgus un tehnoloģiskajām prasībām, atrodot sadarbības un sistēmas darbības efektivitātes pilnveidošanas iespējas starp elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru AS "Augstsprieguma tīkls" un sadales sistēmas operatoru AS "Sadales tīkls".

Šajā jomā, pateicoties arī Ekonomikas ministrijas aktīvai iesaistei, šobrīd strauji virzāmies uz priekšu. Mūsu uzdevums ir identificēt iespējas stiprināt tīkla drošumu un vienlaikus efektivitāti, izmantojot savstarpēji papildinošas pārvades un sadales infrastruktūras rezerves, kopīgi stratēģiski plānojot infrastruktūras nākotnes vajadzības atbilstoši ražošanas un patēriņa tendencēm, attiecīgi veidojot efektīvākas un precīzākas investīciju programmas. Šāda pieeja valstī ļaus maksimāli efektīvi attīstīt pārvades un sadales sistēmu atbilstoši nākotnes uzdevumiem, kas saistīti ar Eiropas Zaļo kursu, jaunajām ražošanas un patēriņa tendencēm – izkliedēto enerģijas ražošanu, enerģijas lietotāju kopienām, agregatoru pakalpojumiem, datiem enerģētikā.

Atbilstoši jaunajām tendencēm būs jāvērtē arī iespējamās izmaiņas sistēmas pakalpojumu tarifu struktūrā, jo tarifam arī turpmāk būs jānosedz infrastruktūras attīstības un uzturēšanas izmaksas, vienlaikus veicinot sabalansētu tīkla noslodzes modeļu attīstību.

Priekšā ir daudz diskusiju un darba, taču svarīgākais – ka mums ir jāiet līdzi laikam un atbilstoši jāpielāgojas. Tas, savukārt, ilgtermiņā ļaus mazināt kopējās tīkla uzturēšanas izmaksas un to ietekmi uz tarifiem. Turklāt tas ir vienīgais reālais ceļš, lai enerģētikas jomā mazinātu ietekmi uz globālo sasilšanu, kuru arvien vairāk izjūtam savā ikdienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jādara viss iespējamais, lai gāzes šoziem pietiktu

Armanda Vilciņa, 24.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja līdz krātuves iesūknēšanas sezonas beigām neizdosies noglabāt nepieciešamās dabasgāzes rezerves Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, tad nodrošināt ziemas ikdienas patēriņu principā būs neiespējami, norāda Jānis Kalējs, AS Latvijas Gāze Vairumtirdzniecības departamenta vadītājs.

Latvija ziemas periodā patērē vidēji 8,4 teravatstundas (TWh) dabasgāzes, stāsta J. Kalējs, piebilstot, ka šobrīd galvenās problēmas tirgotājiem rada ne tikai gāzes pieejamība, bet arī finansējums, kas nepieciešams šāda apjoma noglabāšanai Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Pie šī brīža cenām noglabāšanas izmaksas varētu veidot teju vienu miljardu eiro, atzīmē J. Kalējs.

Jābūvē terminālis

Gāzes iesūknēšana nākamajai ziemai šobrīd ir ļoti problemātiska, norāda J. Kalējs. “Ja pērn viena TWh gāzes, kas jānoglabā krātuvē, izmaksāja, piemēram, 30 miljonus eiro, tad šogad tie jau ir gandrīz 100 miljoni eiro. Jāteic, ka gāzes cenas saglabājas ļoti augstas un nestabilas. Augstākais punkts šogad tika sasniegts aprīlī, kad TTF front month indekss sasniedza 130 eiro par megavatstundu (EUR/MWh). Arī šā brīža tirgus prognozes rāda, ka līdz nākamajam pavasarim gāze joprojām maksās 90–100 EUR/MWh.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā turpinās strauja pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem (AER), ko šobrīd virza ne tikai klimatneitralitātes mērķi, bet arī ģeopolitiskie notikumi, norāda DB aptaujātie eksperti.

Krievijas karadarbība Ukrainā kā vēl nekad iepriekš aktualizējusi jautājumu par enerģētiskās neatkarības nodrošināšanu, tāpēc AER loma šobrīd būtiski palielinās, uzskata Sandis Jansons, AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs.

Viņš stāsta, ka sadales infrastruktūras kapacitāte ir pietiekama, lai tīklam būtu iespējams pieslēgt jaunus elektroenerģijas ražotājus, vienlaikus šajā procesā nedrīkst aizmirst par fizikas likumiem, piemēram, to, ka ražošanas avotu visizdevīgāk ir veidot patērētāju tuvumā, kas radīs mazāku enerģijas zudumu apjomu elektrības sadales procesā.

Ražot tuvāk patērētājam

Skaidrs, ka atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvars kopējā enerģētikas bilancē tikai pieaugs un līdz ar to palielināsies arī prasības pēc drošākas un kvalitatīvākas elektroapgādes, stāsta S. Jansons. “Mums jābūt gataviem to nodrošināt, un jāteic, ka šobrīd lielā mērā mēs esam tam gatavi. Tajā pašā laikā ražotājiem jāatceras, ka, lai gūtu maksimāli lielu atdevi, ģenerācija ir jāizvieto pēc iespējas tuvāk patērētājiem. Ja kāds vēlētos būvēt saules parku meža vidū, tad tīkla infrastruktūrā ražošanas jaudas varētu arī nepietikt, taču arī šādas situācijas tehniski ir risināmas, piemēram, ievelkot jaunas līnijas vai stiprinot jau esošās. Jebkurā gadījumā AER nākotnes enerģētikā ieņems ļoti svarīgu lomu, un tas ir tikai pašsaprotami, jo būtu muļķīgi neizmantot tos enerģijas avotus, kas paši atjaunojas,” spriež S. Jansons, uzsverot, ka jautājumus par virzību uz AER aktualizējis arī Krievijas iebrukums Ukrainā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektrības mikroģeneratoru uzstādīšanai ir augoša tendence - ja pagājušajā gadā visa gada garumā uzstādīti 461 mikroģenerators, tad šogad septembra sākumā uzstādīti jau 663 mikroģeneratori, atklāja AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

Viņš atzīmēja, ka šis segments attīstās strauji, un "Sadales tīkls" saprot, ka tas nākotnē ir gan uzņēmuma kā sistēmas izaicinājums, gan arīdzan tarifu izaicinājums.

Jansons norādīja, ka pārliecinoši populārākais mikroģenerācijas veids Latvijā ir saules paneļi, kas no kopumā esošajiem apmēram 1700 mikroģeneratoriem veido 99,99%.

"Mikroģenerācija ir domāta pašpatēriņam. Gan mikroģenerācijas biznesa modelis, gan veselais saprāts vedina uz domu: lai kādi būtu tarifi, lai kāda būtu elektroenerģijas cena, ar pašpatēriņu mēs būsim trāpījuši mērķī. Ja mēs grasāmies saražoto enerģiju nodot tālāk tīklā, tad šeit uzreiz rodas jautājums gan par cenu, gan tīkla kapacitāti," sacīja Jansons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Sadales tīkla" tarifi būtu jāreformē, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja "Sadales tīkla" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

Viņš norādīja, ka šobrīd "Sadales tīkla" tarifu veido maksa par pārvadīto elektroenerģiju un maksa par pieslēguma nodrošināšanu, kas nav īsti pareizi.

"Patlaban "Sadales tīkla" tarifs sastāv no pārvadītās elektroenerģijas un no pieslēguma maksas, kas īstenībā nav pareizi, jo mēs esam tāda kā komūna, pie kuras var pieslēgties, patērēt, ražot, iedot atpakaļ tīklā. (..) Cilvēki aizvien vairāk un vairāk domā par elektroenerģijas ražošanu, līdz ar to mūsu tarifs ir jāreformē," teica Jansons, piebilstot, ka izmaiņas kompānijas tarifos noteikti nav gaidāmas šā gada sākumā, bet, iespējams, gada beigās.

Vienlaikus Jansons arī atzīmēja, pat, ja kompānija strādās pie tarifu izmaiņām, tās vairāk būs konceptuālas izmaiņas - ne tik daudz naudas ziņā, kā principa ziņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaidāmajā apkures sezonā produktu un pakalpojumu cenas noteikti kāps, tāpēc gan valsts mērogā, gan mums katram individuāli būtu jāpārdomā iespējamie taupības un energoefektivitātes pasākumi, norāda Sandis Jansons, AS Sadales tīkls (ST) valdes priekšsēdētājs.

Šobrīd mēs faktiski dzīvojam hibrīdkara apstākļos, kur arī enerģija, pamatā gāze, diemžēl tiek izmantota kā ierocis no agresorvalsts Krievijas puses, secina S.Jansons, uzsverot, ka šī ziema ir vienkārši jāpārdzīvo. Ukraiņu tauta par savu un mūsu brīvību cīnās ar asinīm, bet gāzes cena un tās ierobežotā pieejamība, kā dēļ pieaugušas arī citu energoresursu izmaksas, ir cena, kas par šo karu jāmaksā visai Eiropai, norāda ST valdes priekšsēdētājs, aicinot šajā ziemā būt vienotiem un iespēju robežās palīdzēt līdzcilvēkiem. Īpaši svarīgi šajā gadījumā ir noturēt biznesu konkurētspēju, kā arī atbalstīt mazturīgos, domā S.Jansons.

Fragments no intervijas

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektrotīkla attīstība ir jāplāno atbilstoši laikmeta vajadzībām, to pielāgojot izkliedētai elektroenerģijas plūsmai, kas strauji pieaugs līdz ar vispārēju elektrifikāciju.

Vienlaikus, ņemot vērā klimata izmaiņas, Eiropu un arī Latviju arvien biežāk varētu piemeklēt vētras un pērkona negaisi, tāpēc būtiska nozīme ir arī mērķtiecīgai izolēta elektrotīkla attīstībai, izmantojot pret ārējiem apstākļiem noturīgus risinājumus.

Ar AS "Sadales tīkls" pieeju elektrotīkla attīstībā tika iepazīstināts ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, kurš secināja - elektroenerģijas sadales operatoram ir jābūt gatavībā arvien lielākos apjomos uzņemt saules un vēja saražoto elektroenerģiju.

"Elektrības sadales sistēmai jau rīt jābūt gatavai uzņemt saules un vēja enerģiju lielākā apjomā, jo virzība uz plašāku zaļās elektroenerģijas ražošanu un elektrifikāciju ir neizbēgama. Saules paneļu uzstādīšanas process Latvijā jau šobrīd ir strauji uzņēmis tempus, un prognozējami 2030. gadā uzstādīto mikroģenerācijas iekārtu skaits desmitkāršosies. Tāpēc ir jāfokusējas un jāturpina mūsdienu vajadzībām atbilstoša tīkla attīstība, jo elektroapgādes sistēmas gatavībai uzņemt zaļās inovācijas un būt noturīgai arī pret klimata pārmaiņu radītu dabas stihiju triecieniem ir izšķiroša nozīme mūsu kopējās tautsaimniecības attīstībā," saka J. Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Pāris gadu laikā vasarās Latvijā saražotajai elektrībai pat vajadzētu palikt pāri

Db.lv, 01.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju vidū interese par saules paneļu izvietošanu ir ļoti liela, tāpēc pēc gada līdz trim Latvijā vismaz vasarās vajadzētu sevi pilnībā spēt nodrošināt ar elektrību, 1.augustā Latvijas Radio atzīmēja AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

Saules paneļu uzstādīšanas aktivitāte ir tik liela, ka pāris gadu laikā vasarās Latvijā saražotajai elektrībai pat vajadzētu palikt pāri, līdz ar to arī elektrības cenām būtu jābūt krietni zemākām, izteicās S.Jansons.

Aizdomās par saules paneļu jaudas pārkāpumiem pieļauj reidus privātmājās 

Mājsaimniecību skaits, kas kopējā elektroenerģijas sistēmā nesankcionēti ielaiž krietni lielāku...

Viņš uzsvēra, ka nevienam uzņēmumam, kas saules paneļus plāno uzstādīt savam pašpatēriņam, "Sadales tīkls" pieslēgumus neatsaka, savukārt tiem, kas elektrību šādi pamatā plāno laist kopējā tīklā, situācija ir cita un individuāli tiek vērtētas pieejamās jaudas.

Gaidāmi atteikumi saules paneļu uzstādīšanai 

Vēlme ar saules paneļu elektrostacijām ražot elektrību ir lielāka nekā AS “Sadales...

"Sadales tīkls" ir valstij piederošajā "Latvenergo" koncernā ietilpstošs elektrotīkla uzturētājs un attīstītājs Latvijā. Kompānija nodrošina sadales elektrotīklu ekspluatāciju, atjaunošanu un plānveida attīstību, elektroenerģijas izlietošanas uzraudzību, zudumu samazināšanas pasākumus un elektroenerģijas uzskaiti, kā arī veic jaunu pieslēgumu izveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

ST: Latvija ievērojami apsteidz Igauniju mikroģenerācijas attīstības tempos

Db.lv, 19.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektrības ražošana, izmantojot saules enerģiju, Latvijā turpina attīstīties straujiem soļiem, turklāt mikroģenerācijas (pašražošana mājsaimniecībās) attīstības tempi Latvijā patlaban ir ievērojami lielāki nekā Igaunijā, kur izkliedētās ģenerācijas bums sākās ātrāk, apgalvo AS "Sadales tīkls" (ST).

Ja Latvijā sadales tīklam 2022. gada pirmajā pusē (janvāris – jūnijs) tika pieslēgti ap 2800 jaunu mikroģeneratoru jeb vidēji ap 470 mēnesī, Igaunijā tie bija 1165 mikroģeneratori jeb ap 200 mēnesī .

Kopējais sadales tīklam pieslēgto mikroģeneratoru skaits, noslēdzot pirmo pusgadu, Latvijā bijis ap 4800, Igaunijā – 5580. Uz šo brīdi kopējais sistēmai pieslēgto mikroģeneratoru skaits Latvijā jau pārsniedzis 7200 mikroģeneratoru (ar kopējo elektroenerģijas ražošanas jaudu ap 56 megavati (MW)), tātad aptuveni pusotra mēneša laikā sistēmai pieslēgti vēl ap 2400 jauni mikroģeneratori. Turklāt jūlijā AS "Sadales tīkls" saņemts rekordliels jaunu mikroģeneratora pieslēgšanas pieteikumu skaits – gandrīz 2200. Salīdzinājumam – pērnā gada jūlijā tika saņemts pavisam ap 140 pieteikumu – apmēram 16 reizes mazāk. Ņemot vērā nerimstošo interesi, paredzams, ka līdz gada beigām sistēmai pieslēgto ģeneratoru skaits varētu pārsniegt 10 000.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #37

DB, 13.09.2022

Dalies ar šo rakstu

Iedzīvotāju pirktspējas, uzņēmumu konkurētspējas saglabāšanai Eiropas valstis ir samazinājušas akcīzes nodokļa likmes energoresursiem, ieviesušas atbalsta – subsīdiju mehānismus, savukārt Polija gājusi vēl tālāk – ieviesusi siltumenerģijas pieauguma griestus. Vienlaikus Eiropa energodrošību sāk sasaistīt ar atomenerģiju, kura līdz tam tika nīdēta.

To rāda BDO Latvia pētījums par dažām Eiropas valstīm, kādus instrumentus tās izmanto, lai mazinātu energoresursu un pārtikas cenu kāpuma ietekmi uz patērētājiem.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 13.septembra žurnālā lasi:

Statistika

Algu pieaugums krasi atpaliek

Intervija

Ziema būs izaicinājumiem pilna. AS Sadales tīkls (ST) valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons

Tēma

Baiļu cena uzaudzē eksporta ienākumus

Mežizstrādes deficīts atsaucas uz koksnes piegāžu apjomiem

Aktuāli

2,39 reizes augstāka inflācija nekā vidēji eirozonā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Sadales tīkls" 2022. – 2031. gadā turpinās sadales sistēmas rekonstrukciju un modernizāciju atbilstoši nozares attīstības tendencēm un sabiedrības pieprasījumam.

Plānots attīstīt inovatīvu tehnisko risinājumu izmantošanu tīkla atjaunošanā un strādāt pie plaša viedā tīkla attīstības. Aktivitātes apkopotas "Sadales tīkla" elektroenerģijas sadales sistēmas attīstības plānā 2022.-2031. gadam, kas iesniegts izskatīšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK).

Galvenais uzņēmuma mērķis arī turpmāk būs celt elektroapgādes kvalitāti un drošumu. Lai to paveiktu, turpmākajā desmitgadē plānots nodrošināt izolēta elektrotīkla īpatsvaru 75% apmērā, tostarp zemsprieguma elektrotīklu attīstīt 100% izolētā izpildījumā.

Ik gadu uzņēmums plāno atjaunot vidēji 1700 kilometrus elektrolīniju, vienlaikus pārskatot un optimizējot kopējo elektrotīkla pārklājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Sadales tīkls" ir renovējusi uzņēmuma loģistikas centru, apvienojot sešas lielās noliktavas, kas iepriekš atradās dažādās Latvijas pilsētās.

Loģistikas centra rekonstrukcija tika sākta 2019. gadā. Tajā ieguldīts apmēram viens miljons eiro.

Jaunizveidotais loģistikas centrs ar uzlabotiem un jauniem tehnoloģiju risinājumiem ļaus centralizēt un efektivizēt elektrotīkla attīstībai nepieciešamo materiālu sagādes procesus, nodrošinot operacionālo izmaksu ietaupījumu līdz pat 880 tūkstošiem eiro gadā.

Rekonstruētais loģistikas centrs atrodas Rīgā, Stigu ielā.

Līdz šim šai adresē atradās viena no sešām "Sadales tīkla" materiālu noliktavām, vēl piecas atradās attiecīgi Jelgavā, Valmierā, Liepājā, Aiviekstē un Daugavpilī. 2019. gadā uzņēmumā tika pieņemts lēmums par sagādes procesu optimizāciju, izveidojot vienu Loģistikas centru – noliktavu.

Komentāri

Pievienot komentāru