Eksperti

Izmaiņas elektroapgādes sistēmā pieprasa sadales tarifa struktūras evolūciju

Sandis Jansons, AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs, 17.08.2021

Jaunākais izdevums

Laikam ejot, mainās ikdienas apstākļi, iespējas un paradumi – īpaši straujajā tehnoloģiju laikmetā. Mūsdienās uzticamais ikdienas sabiedrotais ir viedtālrunis, ar kura palīdzību varam gan jebkurā brīdī sazvanīties, gan sazināties dažādās lietotnēs, gan lietot internetu.

Taču vēl tikai pirms 15 gadiem bija podziņu telefonu laiki, kad zvanus un īsziņas strikti ierobežoja kredīta daudzums un ierasta darbība bija "uzpīkstināt", lai sarunu biedrs atzvana, jo kredīts iet uz beigām. Arī elektroapgādes sistēma, gluži kā mobilie sakari, ar katru gadu attīstās, piedāvājot jaunas, arvien neierobežotākas iespējas un veidojot iepriekš nebijušus sistēmas lietotāju paradumus. Šobrīd ikviens var kļūt par elektroenerģijas ražotāju, uzstādot uz mājas jumta saules paneļus, ražot elektroenerģiju pašpatēriņam vai ar to dalīties, veidojot energokopienas.

Vispārzināms kļuvis arī fakts, ka bez atjaunīgās enerģijas ražošanas plašas attīstības ne Eiropai, ne Latvijai neizdosies sasniegt pašu uzstādītos ambiciozos klimatneitralitātes mērķus, jo enerģētikas nozare ir atbildīga par vairāk nekā 80% Eiropas Savienībā (ES) saražoto siltumnīcefekta gāzu emisiju kopapjoma . ES 2018. gada Tīrās enerģijas pakotnē ir definējusi vīziju par nākotnes enerģētiku, kur ne tikai tradicionālie nozares dalībnieki, bet iedzīvotāji un sabiedrība kopumā uzņemas arvien lielāku lomu pārejā uz aktīvu zaļās, atjaunīgās enerģijas izmantošanu, iesaistoties kopējā enerģētikas tirgus darbībā.

Latvijas enerģētikas un klimata politikas nacionālie mērķi paredz atjaunīgās enerģijas daļu palielināt no 41% šobrīd līdz 50% 2030. gadā. Tomēr cilvēks, kurš pieņem lēmumu uzlikt uz savas mājas jumta saules paneli vai automobili ar iekšdedzes dzinēju nomainīt pret elektroauto, visticamāk, pat nenojauš, cik tektoniskas viļņošanās šī pieaugošā zaļās ražošanas un patēriņa tendence izraisa gan tīkla infrastruktūras un tehnoloģiju ekspertu, gan arī politikas veidotāju un tirgus uzraugu – regulatoru – vidē visā Eiropā.

Cēlonis ir samērā vienkāršs un sarežģīts vienlaikus – jauna elektrības ražošanas un patēriņa struktūra, kuras veidošanā iesaistās arvien vairāk dalībnieku un kam raksturīgas divu virzienu jaudas plūsmas elektrotīklā un izteiktas ražošanas un patēriņa svārstības (t.s. pīķa stundas) diennakts laikā, prasa pavisam citu elektrības sadales tīkla funkcionalitāti un jaudu nekā līdz šim. Tas rada vēl nebijušu spiedienu uz elektrības sadales sistēmu, kurai ne tikai jāspēj akumulēt laikapstākļiem pakļautas un līdz ar to strauji mainīga apjoma saules vai vēja enerģijas plūsmas tīklā, bet arī nodrošināt kvalitātes prasībām atbilstošu elektrības plūsmu līdz visiem sistēmas lietotājiem patēriņa pīķa stundās.

Saules paneļu lietotājs lielu daļu enerģijas, vismaz saulainās dienās, saražo pats, bet tīkla infrastruktūru izmanto divos veidos. Pirmkārt, kā drošības garantu brīžiem, kad savas elektrības pietrūkst, otrkārt, kā "akumulatoru", kur iepludināt saražoto elektrību pārprodukcijas brīžos.

Skaidrs ir viens – nepieciešamība pēc elektroapgādes tīkla infrastruktūras saglabājas, un to būtu jāatspoguļo arī sadales tarifa struktūrai. Tāpēc šobrīd jau sešās ES dalībvalstīs – Čehijā, Spānijā, Itālijā, Nīderlandē, Portugālē un Slovākijā – fiksētās sadaļas īpatsvars tarifa struktūrā dominē. To, ka līdzšinējā, lielā mērā uz patēriņu balstītā tarifa struktūra, vairs īsti neatbilst jaunajai realitātei, atzinusi Eiropas sadales sistēmas operatoru apvienība (E.DSO), definējot skaidrus tarifa veidošanās principus – tam ir jāatspoguļo infrastruktūras izmaksas, jābūt godīgam, jāveicina efektīvs tīkla izmantojums, turklāt to nebūtu jāizmanto nekādiem politiskiem mērķiem.

Šie principi būtībā atbilst arī ES Energoregulatoru sadarbības aģentūras uzstādījumam, ka tarifiem ir jānosedz tīkla infrastruktūras izmaksas, bet vienlaikus tiem jāmotivē sadales operatoriem darboties maksimāli efektīvi un jāveicina efektīva tīkla jaudas izmantošana, piemēram, veicinot izlīdzinātu patēriņu, ar mazākiem jaudas pieprasījuma "pīķiem" .

Kā tad mums šajā jomā veicas Latvijā? Attiecībā uz tarifa struktūru arī Latvija 2016. gadā ieviesa izmaiņas tarifa struktūrā, izveidojot fiksēto tarifa daļu. Jāpiemin, ka no 2020. gada vidējais mājsaimniecības maksājums tieši par sadales tarifu samazinājās par aptuveni 5,5%. Tas bija iespējams, pateicoties AS "Sadales tīkls" īstenotai visaptverošai darba efektivizācijas programmai, spējai pārkārtot darba procesus un struktūru, būtiski samazinot darbinieku skaitu, bet vienlaikus saglabājot un pat paaugstinot sadales pakalpojuma kvalitāti, ko apliecina divi svarīgākie rādītāji – vidējais atslēgumu skaits (SAIFI) un atslēgumu ilgums (SAIDI) vienam klientam gadā.

Šie rādītāji turpina uzlaboties gadu no gada – piemēram, pērn neplānotu elektroenerģijas piegādes pārtraukumu skaits Latvijā samazinājies par 15%. Turklāt 2020. gadā Latvijā bijis vismazākais vidējais neplānoto elektroapgādes pārtraukumu ilgums visā Baltijā.

Tagad ir pienācis nākamais sistēmas efektivizācijas posms – sakārtot kopējo elektroapgādes sistēmas struktūru atbilstoši jaunajām tirgus un tehnoloģiskajām prasībām, atrodot sadarbības un sistēmas darbības efektivitātes pilnveidošanas iespējas starp elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru AS "Augstsprieguma tīkls" un sadales sistēmas operatoru AS "Sadales tīkls".

Šajā jomā, pateicoties arī Ekonomikas ministrijas aktīvai iesaistei, šobrīd strauji virzāmies uz priekšu. Mūsu uzdevums ir identificēt iespējas stiprināt tīkla drošumu un vienlaikus efektivitāti, izmantojot savstarpēji papildinošas pārvades un sadales infrastruktūras rezerves, kopīgi stratēģiski plānojot infrastruktūras nākotnes vajadzības atbilstoši ražošanas un patēriņa tendencēm, attiecīgi veidojot efektīvākas un precīzākas investīciju programmas. Šāda pieeja valstī ļaus maksimāli efektīvi attīstīt pārvades un sadales sistēmu atbilstoši nākotnes uzdevumiem, kas saistīti ar Eiropas Zaļo kursu, jaunajām ražošanas un patēriņa tendencēm – izkliedēto enerģijas ražošanu, enerģijas lietotāju kopienām, agregatoru pakalpojumiem, datiem enerģētikā.

Atbilstoši jaunajām tendencēm būs jāvērtē arī iespējamās izmaiņas sistēmas pakalpojumu tarifu struktūrā, jo tarifam arī turpmāk būs jānosedz infrastruktūras attīstības un uzturēšanas izmaksas, vienlaikus veicinot sabalansētu tīkla noslodzes modeļu attīstību.

Priekšā ir daudz diskusiju un darba, taču svarīgākais – ka mums ir jāiet līdzi laikam un atbilstoši jāpielāgojas. Tas, savukārt, ilgtermiņā ļaus mazināt kopējās tīkla uzturēšanas izmaksas un to ietekmi uz tarifiem. Turklāt tas ir vienīgais reālais ceļš, lai enerģētikas jomā mazinātu ietekmi uz globālo sasilšanu, kuru arvien vairāk izjūtam savā ikdienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektrības mikroģeneratoru uzstādīšanai ir augoša tendence - ja pagājušajā gadā visa gada garumā uzstādīti 461 mikroģenerators, tad šogad septembra sākumā uzstādīti jau 663 mikroģeneratori, atklāja AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

Viņš atzīmēja, ka šis segments attīstās strauji, un "Sadales tīkls" saprot, ka tas nākotnē ir gan uzņēmuma kā sistēmas izaicinājums, gan arīdzan tarifu izaicinājums.

Jansons norādīja, ka pārliecinoši populārākais mikroģenerācijas veids Latvijā ir saules paneļi, kas no kopumā esošajiem apmēram 1700 mikroģeneratoriem veido 99,99%.

"Mikroģenerācija ir domāta pašpatēriņam. Gan mikroģenerācijas biznesa modelis, gan veselais saprāts vedina uz domu: lai kādi būtu tarifi, lai kāda būtu elektroenerģijas cena, ar pašpatēriņu mēs būsim trāpījuši mērķī. Ja mēs grasāmies saražoto enerģiju nodot tālāk tīklā, tad šeit uzreiz rodas jautājums gan par cenu, gan tīkla kapacitāti," sacīja Jansons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Sadales tīkls" 2022. – 2031. gadā turpinās sadales sistēmas rekonstrukciju un modernizāciju atbilstoši nozares attīstības tendencēm un sabiedrības pieprasījumam.

Plānots attīstīt inovatīvu tehnisko risinājumu izmantošanu tīkla atjaunošanā un strādāt pie plaša viedā tīkla attīstības. Aktivitātes apkopotas "Sadales tīkla" elektroenerģijas sadales sistēmas attīstības plānā 2022.-2031. gadam, kas iesniegts izskatīšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK).

Galvenais uzņēmuma mērķis arī turpmāk būs celt elektroapgādes kvalitāti un drošumu. Lai to paveiktu, turpmākajā desmitgadē plānots nodrošināt izolēta elektrotīkla īpatsvaru 75% apmērā, tostarp zemsprieguma elektrotīklu attīstīt 100% izolētā izpildījumā.

Ik gadu uzņēmums plāno atjaunot vidēji 1700 kilometrus elektrolīniju, vienlaikus pārskatot un optimizējot kopējo elektrotīkla pārklājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Sadales tīkls" ir renovējusi uzņēmuma loģistikas centru, apvienojot sešas lielās noliktavas, kas iepriekš atradās dažādās Latvijas pilsētās.

Loģistikas centra rekonstrukcija tika sākta 2019. gadā. Tajā ieguldīts apmēram viens miljons eiro.

Jaunizveidotais loģistikas centrs ar uzlabotiem un jauniem tehnoloģiju risinājumiem ļaus centralizēt un efektivizēt elektrotīkla attīstībai nepieciešamo materiālu sagādes procesus, nodrošinot operacionālo izmaksu ietaupījumu līdz pat 880 tūkstošiem eiro gadā.

Rekonstruētais loģistikas centrs atrodas Rīgā, Stigu ielā.

Līdz šim šai adresē atradās viena no sešām "Sadales tīkla" materiālu noliktavām, vēl piecas atradās attiecīgi Jelgavā, Valmierā, Liepājā, Aiviekstē un Daugavpilī. 2019. gadā uzņēmumā tika pieņemts lēmums par sagādes procesu optimizāciju, izveidojot vienu Loģistikas centru – noliktavu.

Komentāri

Pievienot komentāru