AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) ierosinātais elektroenerģijas pārvades un jaudas maksas pieaugums AS "Sadales tīkls" klientiem veidos kopējo pārvades maksas sadārdzinājumu vairāk nekā divas reizes, informē "Sadales tīkla" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

"Ir saprotams, ka elektroenerģijas cenas pieaugums un kopējā inflācija ietekmē gan elektrības pārvades, gan sadales operatora darbības izmaksas, tāpēc jautājums par tarifa celšanu ir bijis tikai laika jautājums," teica Jansons.

Viņš arī norādīja, ka elektroapgādes sistēmas operatoriem šo soli ir izdevies atlikt ilgāk nekā, piemēram, siltumapgādes vai gāzes nozarē. Sadales tarifs nav pieaudzis kopš 2016.gada, turklāt 2020.gadā tas vēl samazināts par vidēji 5,5%, savukārt šobrīd izmaksu pieaugums vairs neļauj nodrošināt kvalitatīvu un drošu pakalpojumu esošo ieņēmumu ietvaros.

AST elektroenerģijas pārvades tarifi varētu pieaug vairāk nekā četras reizes 

AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) elektroenerģijas pārvades tarifi no nākamā gada 1.marta varētu...

Jansons pauda, ka AST iesniegto tarifa izmaksu projektu vērtēs Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), bet ir skaidrs, ka tas atstās būtisku ietekmi uz "Sadales tīkla" klientiem, jo pārvades pakalpojums veido aptuveni trešo daļu no kopējām elektrības sadales pakalpojuma izmaksām. Turklāt AST jaunajā tarifa projektā lielākais izmaksu slogs skar tieši "Sadales tīklu" un tā klientus.

"AST ierosinātais maksas par elektrības pārvadi pieaugums par gandrīz 400% un maksas par jaudu pieaugums par aptuveni 50% "Sadales tīkla" klientiem veido kopējo pārvades maksas sadārdzinājumu vairāk nekā 100% apmērā," norādīja Jansons, piebilstot, ka "Sadales tīkls", izvērtējot pārvades tarifu, aicina SPRK raudzīties gan uz to, kā tas ietekmē zaļās enerģijas ražošanas veicināšanu pie pārvades sistēmas, gan visā energoapgādes sistēmā kopumā.

Pērn "Sadales tīkla" izmaksas par elektroenerģijas pārvades pakalpojumu bija apmēram 70 miljoni eiro, un līdz ar jaunā elektroenerģijas pārvades tarifa ieviešanu tās gadā veidos apmēram 145 miljonus eiro. Attiecīgi šis sadārdzinājums ietekmēs gala izmaksas par sadales pakalpojumu klientiem.

Vidēji klientam izmaksas par elektrības sadales pakalpojumu pārvades tarifa pieauguma ietekmē varētu pieaugt aptuveni par trešdaļu, tomēr to ietekmē arī konkrētais tarifa plāns, skaidroja kompānijā.

"Sadales tīkla" vadītājs skaidroja, ka mazināt šādu potenciālā pārvades tarifa pieauguma ietekmi šobrīd var valdība ar lēmumiem par atbalstu mājsaimniecībām un uzņēmumiem, tostarp, piemēram, jau spēkā esošais lēmums par sadales tarifa atlaidi uzņēmumiem līdz 2023.gada 30.aprīlim.

Jansons pauda, ka atzinīgi vērtējams SPRK priekšlikums jauno pārvades tarifu piemērot tikai no 2023.gada 1.jūlija, jo tas ļautu saskaņot pārvades un sadales tarifu struktūru no 1.jūlija, sniedzot iespēju klientiem savlaicīgāk sagatavoties pārvades tarifa izmaiņām.

"Sadales tīkls" patlaban strādā pie aprēķiniem, lai novērtētu jaunā pārvades tarifa izmaksu ietekmi uz sadales tarifu, un attiecīgi jauna tarifa projekta.

Septembra beigās, ņemot vērā augošās izmaksas, kuru rezultātā uzņēmums jau šobrīd strādā ar zaudējumiem, "Sadales tīkls" iesniedzis pirmo versiju tarifa korekcijai SPRK. Pašlaik uzņēmums gaida komisijas vērtējumu, lai nepieciešamības gadījumā to pilnveidotu. Atbilstoši kārtībai informācija par tarifa apjoma aprēķinu tiks publicēta mēnesi pirms jaunā tarifa stāšanās spēkā.

Jau vēstīts, ka AST 15.oktobrī iesniedzis SPRK elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu projektu.

Projekts paredz, ka lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kilovoltu (kV), līnijas elektroenerģijas pārvades tarifs būs 0,00741 eiro par kilovatstundu (kWh), kas ir 4,3 reizes vairāk nekā šobrīd. Savukārt maksa par pārvades jaudas uzturēšanu šiem lietotājiem būs 13,288 eiro par kilovatu (kW) gadā, kas ir par 47% vairāk nekā šobrīd.

Lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV kopnes, elektroenerģijas pārvades tarifs plānots 0,00891 eiro par kWh, kas ir pieaugums gandrīz 4,5 reizes, bet maksa par pārvades jaudas uzturēšanu šiem lietotājiem būs 15,115 eiro par kW gadā, kas ir pieaugums par 50%.

Savukārt lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110/6-20 kV transformatora 06-20 kV pusē, elektroenerģijas pārvades tarifs būs 0,01119 eiro par kWh, kas ir par 387% vairāk nekā šobrīd. Maksu par pārvades jaudas uzturēšanu šiem lietotājiem plānots palielināt par 51% - līdz 16,608 eiro par kW gadā.

Projekts arī paredz, ka jaudas maksa pārvades sistēmai pieslēgtajiem elektroenerģijas ražotājiem samazināsies par 11% - līdz 0,81302 eiro par kW gadā.

AST piedāvā, ka tarifi varētu stāties spēkā no 2023.gada 1.marta, taču SPRK norādījusi, ka jaunajiem AST pārvades un "Sadales tīkla" sadales tarifiem vajadzētu stāties spēkā ne agrāk kā nākamā gada 1.jūlijā.

AST ir neatkarīgs Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, kas nodrošina elektroenerģijas pārvades tīkla darbības un Latvijas elektroenerģijas sistēmas elektroapgādes drošumu, sniedz pārvades sistēmas pakalpojumus, balstoties uz publicētiem pārvades pakalpojuma tarifiem, veic pārvades sistēmas operatīvo vadību un nodrošina drošu, stabilu, elektroenerģijas pārvadi pārvades sistēmā. AST pieder valstij. Kompānijas obligācijas kotē "Nasdag Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.

AST ir vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") lielākais akcionārs - kompānijai pieder 68,46% "Conexus" akciju.

Savukārt "Sadales tīkls" ir valstij piederošajā "Latvenergo" koncernā ietilpstošs elektrotīkla uzturētājs un attīstītājs Latvijā. Kompānija nodrošina sadales elektrotīklu ekspluatāciju, atjaunošanu un plānveida attīstību, elektroenerģijas izlietošanas uzraudzību, zudumu samazināšanas pasākumus un elektroenerģijas uzskaiti, kā arī veic jaunu pieslēgumu izveidi.

Ja līdz krātuves iesūknēšanas sezonas beigām neizdosies noglabāt nepieciešamās dabasgāzes rezerves Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, tad nodrošināt ziemas ikdienas patēriņu principā būs neiespējami, norāda Jānis Kalējs, AS Latvijas Gāze Vairumtirdzniecības departamenta vadītājs.

Latvija ziemas periodā patērē vidēji 8,4 teravatstundas (TWh) dabasgāzes, stāsta J. Kalējs, piebilstot, ka šobrīd galvenās problēmas tirgotājiem rada ne tikai gāzes pieejamība, bet arī finansējums, kas nepieciešams šāda apjoma noglabāšanai Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Pie šī brīža cenām noglabāšanas izmaksas varētu veidot teju vienu miljardu eiro, atzīmē J. Kalējs.

Jābūvē terminālis

Gāzes iesūknēšana nākamajai ziemai šobrīd ir ļoti problemātiska, norāda J. Kalējs. “Ja pērn viena TWh gāzes, kas jānoglabā krātuvē, izmaksāja, piemēram, 30 miljonus eiro, tad šogad tie jau ir gandrīz 100 miljoni eiro. Jāteic, ka gāzes cenas saglabājas ļoti augstas un nestabilas. Augstākais punkts šogad tika sasniegts aprīlī, kad TTF front month indekss sasniedza 130 eiro par megavatstundu (EUR/MWh). Arī šā brīža tirgus prognozes rāda, ka līdz nākamajam pavasarim gāze joprojām maksās 90–100 EUR/MWh.

Eiropā turpinās strauja pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem (AER), ko šobrīd virza ne tikai klimatneitralitātes mērķi, bet arī ģeopolitiskie notikumi, norāda DB aptaujātie eksperti.

Krievijas karadarbība Ukrainā kā vēl nekad iepriekš aktualizējusi jautājumu par enerģētiskās neatkarības nodrošināšanu, tāpēc AER loma šobrīd būtiski palielinās, uzskata Sandis Jansons, AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs.

Viņš stāsta, ka sadales infrastruktūras kapacitāte ir pietiekama, lai tīklam būtu iespējams pieslēgt jaunus elektroenerģijas ražotājus, vienlaikus šajā procesā nedrīkst aizmirst par fizikas likumiem, piemēram, to, ka ražošanas avotu visizdevīgāk ir veidot patērētāju tuvumā, kas radīs mazāku enerģijas zudumu apjomu elektrības sadales procesā.

Ražot tuvāk patērētājam

Skaidrs, ka atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvars kopējā enerģētikas bilancē tikai pieaugs un līdz ar to palielināsies arī prasības pēc drošākas un kvalitatīvākas elektroapgādes, stāsta S. Jansons. “Mums jābūt gataviem to nodrošināt, un jāteic, ka šobrīd lielā mērā mēs esam tam gatavi. Tajā pašā laikā ražotājiem jāatceras, ka, lai gūtu maksimāli lielu atdevi, ģenerācija ir jāizvieto pēc iespējas tuvāk patērētājiem. Ja kāds vēlētos būvēt saules parku meža vidū, tad tīkla infrastruktūrā ražošanas jaudas varētu arī nepietikt, taču arī šādas situācijas tehniski ir risināmas, piemēram, ievelkot jaunas līnijas vai stiprinot jau esošās. Jebkurā gadījumā AER nākotnes enerģētikā ieņems ļoti svarīgu lomu, un tas ir tikai pašsaprotami, jo būtu muļķīgi neizmantot tos enerģijas avotus, kas paši atjaunojas,” spriež S. Jansons, uzsverot, ka jautājumus par virzību uz AER aktualizējis arī Krievijas iebrukums Ukrainā.

10. novembrī no plkst. 10.00 Ventspilī, zinātnes centra “VIZIUM” telpās notika viziuminārs “Atjaunīgā enerģija Latvijas ekonomikai. Vai saules un vēja parki Latvijā samazinās maksājumus par elektrību?”, kas pulcēs uzņēmējus un nozaru ekspertus, lai meklētu risinājumus enerģētikas nozares transformācijai un tās ietekmei uz Latvijas ekonomiku.

Pasākuma laikā dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar dažādu nozaru ekspertu viedokļiem, piedalīties diskusijā par atjaunīgās enerģijas izmantošanu Latvijā, kā arī tīkloties un neformāli tikties ar uzņēmējdarbības līderiem un enerģētikas nozares ekspertiem.

NORISES LAIKS: 2023. gada 10. novembris, plkst.: 10:00 – 16:00

PASĀKUMA VIETA: Zinātnes centrs “VIZIUM” (Rūpniecības iela 2, Ventspils)

Pasākumu organizē Ventspils valstspilsētas pašvaldība, sadarbībā ar Ventspils brīvostu un Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteri.

PROGRAMMA

1. daļa

Latvijas energosistēmas attīstība atjaunīgās enerģijas kontekstā

Elektroenerģijas sadales operatora AS "Sadales tīkla" tarifu decembrī varētu pārskatīt būtisku elektroenerģijas cenu izmaiņu gadījumā, 5.septembrī žurnālistiem sacīja "Sadales tīkla" valdes locekle Kristīne Sarkane.

Vienlaikus viņa vērsa uzmanību, ka elektroenerģijas cena veido tikai 10% no tarifa, līdz ar to būtisku cenu izmaiņu gadījumā ietekme uz tarifu būtu aptuveni 3% apmērā ar plus vai mīnus zīmi.

Šī brīža situācijā "Sadales tīkls" īsti neredz pamatojumu kaut ko pārskatīt tarifā, arī optimismam par būtisku elektroenerģijas cenas samazinājumu nākotnē īsti nav pamata, teica Sarkane.

Viņa uzsvēra, ka līdz ar to diskusijai būtu jābūt par valsts sociālo politiku un atbalsta pasākumiem mazāk aizsargātajiem lietotājiem, piebilstot, ka "Sadales tīkls" nav valsts sociālās politikas veidotājs.

Sarkane atzina, ka Klimata un enerģētikas ministrija patlaban ļoti aktīvi strādā pie atbalsta pasākumiem un vairāki no tiem valdībā jau ir apstiprināti.

AS "Sadales tīkla" valdes priekšsēdētāja amatā atklāta konkursa rezultātā apstiprināts līdzšinējais uzņēmuma vadītājs Sandis Jansons, teikts AS "Latvenergo" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Jansona jaunais pilnvaru termiņš būs pieci gadi, un tas stāsies spēkā 1.oktobrī.

S.Jansons valdes priekšsēdētājs amatā strādā kopš 2018.gada aprīļa, bet šī gada aprīlī viņam pilnvaru termiņš tika pagarināts. Tāpat uzņēmuma valdē no 2021.gada ir Baiba Priedīte un Kristīne Sarkane, no 2022.gada septembra - Raimonds Skrebs, bet no šā gada 2.maija - Vīgants Radziņš.

Uzņēmumā informē, ka kandidātu atlases procesu veica nominācijas komisija, kuras sastāvā bija Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK), Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un arodbiedrības "Enerģija" pārstāvji un četri "Sadales tīkla" padomes un "Latvenergo" pārstāvji.

Pārskatot elektroenerģijas sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" iesniegto tarifu projektu iepriekš paredzētais 75% pieaugums varētu tikt samazināts par pārdesmit procentiem, teica "Sadales tīkla" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

Pašlaik "Sadales tīkls" ar pārvades sistēmas operatoru AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) vērtē, kā kopīgi var panākt labāku tarifa ietekmi.

Kā skaidroja Jansons, ir jautājumi, ko var risināt uzņēmumu valžu līmenī - piemēram, par elektroenerģijas cenu prognozēm, par tarifu periodu ilgumu, bet ir jautājumi, ko var risināt akcionāru, Ekonomikas ministrijas vai Finanšu ministrijas līmenī. Kā piemēru viņš minēja cenu griestu kompensēšanu vai citu valsts kompensācijas mehānismu izstrādi, lai gala tarifs būtu zemāks.

Abiem uzņēmumiem jaunie tarifu projekti ministru prezidentam jāiesniedz 20.decembrī.

Jautāts, par cik mazāks varētu būt pārstrādātais tarifu projekts, Jansons atbildēja, ka "par gruntīgiem cipariem sarunas vēl turpinās, bet skaidrs ir, ka mēs runājam par pārdesmit procentiem".

Gaidāmajā apkures sezonā produktu un pakalpojumu cenas noteikti kāps, tāpēc gan valsts mērogā, gan mums katram individuāli būtu jāpārdomā iespējamie taupības un energoefektivitātes pasākumi, norāda Sandis Jansons, AS Sadales tīkls (ST) valdes priekšsēdētājs.

Šobrīd mēs faktiski dzīvojam hibrīdkara apstākļos, kur arī enerģija, pamatā gāze, diemžēl tiek izmantota kā ierocis no agresorvalsts Krievijas puses, secina S.Jansons, uzsverot, ka šī ziema ir vienkārši jāpārdzīvo. Ukraiņu tauta par savu un mūsu brīvību cīnās ar asinīm, bet gāzes cena un tās ierobežotā pieejamība, kā dēļ pieaugušas arī citu energoresursu izmaksas, ir cena, kas par šo karu jāmaksā visai Eiropai, norāda ST valdes priekšsēdētājs, aicinot šajā ziemā būt vienotiem un iespēju robežās palīdzēt līdzcilvēkiem. Īpaši svarīgi šajā gadījumā ir noturēt biznesu konkurētspēju, kā arī atbalstīt mazturīgos, domā S.Jansons.

Fragments no intervijas

Elektroenerģijas sadales tīkla operators AS "Sadales tīkls" apsver iespēju klientiem pēc slodzes samazināšanas to kādu laiku atjaunot bez maksas, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" pauda kompānijas valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

"Mēs par to esam domājuši," teica Jansons, piebilstot, ka lēmumu, vai šāda iespēja tiks nodrošināta, uzņēmums pieņems nedēļas laikā.

Jansons arī norādīja, ka šobrīd maksa par jaudas palielināšanu ir apmēram 80 eiro.

Jau ziņots, ka 1.jūlijā stājās spēkā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātie "Sadales tīkla" un pārvades sistēmas operatora "Augstsprieguma tīkls" jaunie elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tarifi.

"Sadales tīkla" jauno tarifu ietekme uz mājsaimniecībām ir atšķirīga atkarībā no pieslēguma parametriem un patēriņa, tostarp maksu nosaka, vai ir ir vienas fāzes (1F) vai trīs fāžu (3F) pieslēgums, vai slodze ir 16A, 20A, 25A, 32A, 40A vai vairāk, kā arī no patērētajām kilovatstundām (kWh).

Elektroenerģijas sadales sistēmas operators AS "Sadales tīkls" plāno palielināt elektroenerģijas sadales tarifu par vidēji 75%, informē kompānijā.

Konkrētas tarifa izmaiņas būs atkarīgas no pieslēguma veida un patēriņa apmēra. Tostarp mājsaimniecībām ar apmēram 100 kilovatstundu (kWh) patēriņu mēnesī tarifa pieaugums, ieskaitot sadales tarifā iekļauto pārvades tarifa maksu, būs 6-8 eiro apmērā.

Tarifa projekts pirmdien publicēts arī oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

"Jāņem vērā, ka pārvades un sadales pakalpojums klienta elektrības rēķinā veido nelielu daļu, tāpēc kopējais maksas par elektroenerģiju pieaugums būs daudz mazāks," pauž "Sadales tīkla" pārstāvji.

Tāpat kompānijā min, ka tiks mainīta arī tarifa struktūra, padarot to lietotājiem vienkāršāku un ilgtspējīgāku, kā arī sniedzot iespēju klientiem izvēlēties patēriņa paradumiem piemērotu fiksētās - mainīgās tarifa komponentes īpatsvaru.

Latvijas elektroenerģijas sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" apgrozījums šogad deviņos mēnešos bija 224,202 miljoni eiro, kas ir par 0,5% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā, kā arī kompānija strādāja ar zaudējumiem 13,863 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, liecina uzņēmuma publiskotā informācija.

Kompānijas finanšu pārskata vadības ziņojumā minēts, ka galveno ietekmi uz "Sadales tīkla" rezultātiem 2022.gada deviņos mēnešos veidoja vidējās elektroenerģijas zuduma cenas pieaugums trīs reizes, kas palielinājās līdz ar elektroenerģijas cenu kāpumu "Nord Pool" biržā, kā arī sadales pakalpojuma ieņēmumu samazinājums par 1,4%, ko radīja elektroenerģijas patēriņa samazinājums, un kopējās inflācijas pieaugums produktiem un pakalpojumiem, kas nepieciešami elektrotīkla attīstībai un uzturēšanai.

Savukārt pozitīvu ietekmi uz perioda peļņu deva par 1,5 miljoniem eiro mazāks pamatlīdzekļu nolietojums un par 2,9 miljoniem eiro mazāks uzņēmuma ienākumu nodoklis no dividenžu izmaksas. Turklāt augstā elektroenerģijas cena un pieejamais valsts atbalsts atjaunojamo energoresursu attīstībai valstī strauji veicina klientu paradumu maiņu - rosina taupīt energoresursus un iesaistīties elektroenerģijas ražošanā, kopumā radot elektroenerģijas patēriņa kritumu par 131,4 gigavatstundām (GWh) jeb 2,8%.

Lai gan šī gada rudenī elektrības patēriņš sasniedza zemāko līmeni kopš 2017. gada jūnija, nozares pārstāvji prognozē, ka nākamo 10 gadu laikā patēriņš varētu būtiski pieaugt.

Saskaņā ar AS Augstsprieguma tīkls (AST) prognozēm elektroenerģijas sistēmas patēriņš Latvijā tuvāko desmit gadu laikā varētu pieaugt par 3 līdz 12,5%. AST skaidro, ka patēriņš prognozēts trim scenārijiem – konservatīvai, bāzes un optimistiskai attīstībai. Tiek plānots, ka konservatīvās attīstības jeb A scenārijā elektroenerģijas patēriņš 2032. gadā varētu sasniegt 7605 gigavatstundas (GWh) gadā, bāzes jeb B scenārijā – 7951 GWh, bet optimistiskās attīstības scenārijā – 8306 GWh.

Elektrību taupa

Līdz ar apjomīgu atjaunojamo energoresursu (AER) ienākšanu tirgū un fosilā kurināmā lomas mazināšanos, kā arī atteikšanos no Krievijas gāzes importa, kā ietekmē varētu palielināties elektroenerģijas loma apkurē, elektrības patēriņš varētu pieaugt arī straujāk, nekā prognozēts, teic Aigars Sīlis, AST Datu analīzes grupas vadītājs. “Jau šobrīd pieprasīto jauno elektrostaciju pieslēguma jaudu apjoms Latvijā pārsniedz maksimālo pīķa patēriņu vairāk nekā trīs reizes, tāpat patēriņa pieaugumu varētu veicināt arī elektroauto izplatības palielināšanās,” atzīmē A. Sīlis.

Elektrotīkla attīstība ir jāplāno atbilstoši laikmeta vajadzībām, to pielāgojot izkliedētai elektroenerģijas plūsmai, kas strauji pieaugs līdz ar vispārēju elektrifikāciju.

Vienlaikus, ņemot vērā klimata izmaiņas, Eiropu un arī Latviju arvien biežāk varētu piemeklēt vētras un pērkona negaisi, tāpēc būtiska nozīme ir arī mērķtiecīgai izolēta elektrotīkla attīstībai, izmantojot pret ārējiem apstākļiem noturīgus risinājumus.

Ar AS "Sadales tīkls" pieeju elektrotīkla attīstībā tika iepazīstināts ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, kurš secināja - elektroenerģijas sadales operatoram ir jābūt gatavībā arvien lielākos apjomos uzņemt saules un vēja saražoto elektroenerģiju.

"Elektrības sadales sistēmai jau rīt jābūt gatavai uzņemt saules un vēja enerģiju lielākā apjomā, jo virzība uz plašāku zaļās elektroenerģijas ražošanu un elektrifikāciju ir neizbēgama. Saules paneļu uzstādīšanas process Latvijā jau šobrīd ir strauji uzņēmis tempus, un prognozējami 2030. gadā uzstādīto mikroģenerācijas iekārtu skaits desmitkāršosies. Tāpēc ir jāfokusējas un jāturpina mūsdienu vajadzībām atbilstoša tīkla attīstība, jo elektroapgādes sistēmas gatavībai uzņemt zaļās inovācijas un būt noturīgai arī pret klimata pārmaiņu radītu dabas stihiju triecieniem ir izšķiroša nozīme mūsu kopējās tautsaimniecības attīstībā," saka J. Vitenbergs.

Elektroenerģijas sadales sistēmas operators AS "Sadales tīkls" līdz 2026.gada maijam par 10,3 miljoniem eiro plāno ar saules paneļiem aprīkot līdz 700 uzņēmuma transformatoru apakšstaciju, informē "Sadales tīkla" pārstāvji.

Šāds lēmums pieņemts, lai saražotu transformatoru apakšstaciju darbināšanai nepieciešamo elektroenerģiju un šādi mazinātu kopējās operatora darbībai nepieciešamās elektroenerģijas izmaksas.

Aktivitāte tiks īstenota projekta "AS "Sadales tīkls" elektroenerģijas sadales sistēmas modernizācija" ietvaros, un tā tiks īstenota ar Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda atbalstu.

Pašlaik ir īstenots pilotprojekts, ar saules paneļiem aprīkojot divas transformatoru apakšstacijas Dobeles novadā. Tuvākajā laikā uzņēmums ar saules fotovoltu paneļu sistēmām sāks pakāpeniski aprīkot transformatoru apakšstaciju ēkas visā Latvijā. Primāri tam atlasīti divstāvu transformatori ar atbilstošām jumta konstrukcijām.

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Elektrības ražošana, izmantojot saules enerģiju, Latvijā turpina attīstīties straujiem soļiem, turklāt mikroģenerācijas (pašražošana mājsaimniecībās) attīstības tempi Latvijā patlaban ir ievērojami lielāki nekā Igaunijā, kur izkliedētās ģenerācijas bums sākās ātrāk, apgalvo AS "Sadales tīkls" (ST).

Ja Latvijā sadales tīklam 2022. gada pirmajā pusē (janvāris – jūnijs) tika pieslēgti ap 2800 jaunu mikroģeneratoru jeb vidēji ap 470 mēnesī, Igaunijā tie bija 1165 mikroģeneratori jeb ap 200 mēnesī .

Kopējais sadales tīklam pieslēgto mikroģeneratoru skaits, noslēdzot pirmo pusgadu, Latvijā bijis ap 4800, Igaunijā – 5580. Uz šo brīdi kopējais sistēmai pieslēgto mikroģeneratoru skaits Latvijā jau pārsniedzis 7200 mikroģeneratoru (ar kopējo elektroenerģijas ražošanas jaudu ap 56 megavati (MW)), tātad aptuveni pusotra mēneša laikā sistēmai pieslēgti vēl ap 2400 jauni mikroģeneratori. Turklāt jūlijā AS "Sadales tīkls" saņemts rekordliels jaunu mikroģeneratora pieslēgšanas pieteikumu skaits – gandrīz 2200. Salīdzinājumam – pērnā gada jūlijā tika saņemts pavisam ap 140 pieteikumu – apmēram 16 reizes mazāk. Ņemot vērā nerimstošo interesi, paredzams, ka līdz gada beigām sistēmai pieslēgto ģeneratoru skaits varētu pārsniegt 10 000.

Ar enerģētikas nozares ministra tēmētiem un mērķtiecīgiem centieniem Latvija turpmākajos gados varētu kļūt par enerģijas eksportētājvalsti, komentējot potenciāli jaunas enerģētikas un vides aizsardzības ministrijas izveidošanu, pauda AS "Latvenergo" padomes priekšsēdētājs Ivars Golsts.

Viņš norādīja, ka enerģētika ir lielu ilgtermiņa investīciju nozare, un ir ļoti būtiski saskaņot kopējo redzējumu un virzību, lai nenokavētu būtiskus procesus, kuri jāsāk plānot un virzīt jau šodien, lai pēc 10-15 gadu harmoniskas attīstības valsts būtu gatava tā brīža izaicinājumiem.

"Enerģētikas transformācija Latvijā ir ar ļoti lielu potenciālu, un ar nozares ministra tēmētiem un mērķtiecīgiem centieniem turpmākajos gados varam izvirzīties par enerģijas eksportētājvalsti," pauda Golsts.

"Latvenergo" pārstāvji norādīja, ka enerģētikas ministra pozīcija savulaik Latvijā jau bija, un šāda posteņa atjaunošana ir jaunā ministru kabineta kompetence, izvērtējot šādam amatam precīzi definētus stratēģiskus uzdevumus.

Šā gada pirmajos septiņos mēnešos kopējais elektroenerģijas apjoms, ko saražoja AS Sadales tīkls (ST) infrastruktūrai pieslēgtie saules paneļi, sasniedzis 79,9 gigavatstundas (GWh).

Pēdējos divos gados saules ģenerācija piedzīvojusi ļoti strauju attīstību, kā ietekmē būtiski audzis arī no saules saražotās elektroenerģijas apjoms. 2021. gadā ST infrastruktūrai pieslēgtie saules paneļi saražoja 6,5 GWh elektroenerģijas, bet 2022. gadā - 29,9 GWh, kas ir vairāk nekā divas reizes mazāk nekā 2023. gada pirmajos septiņos mēnešos, liecina ST sniegtā informācija. Nozares pārstāvji un eksperti prognozē, ka arī nākotnē uzstādītās saules jaudas turpinās augt un tas ilgtermiņā ļaus samazināt arī elektroenerģijas tirgus cenas.

Sprādzienveida attīstība

Arvien plašāk attīstoties saules ģenerācijai uz Latviju attiecinātajā Nord Pool biržas reģionā, tas radīs pozitīvu ietekmi uz kopējo reģiona elektroenerģijas cenu tajos laika periodos, kad būs atbilstoši laikapstākļi un attiecīgi augs no saules saražotās elektroenerģijas apjomi, norāda Sandis Jansons, ST izpilddirektors. “Jo straujāk attīstīsies atjaunojamo energoresursu (AER) ražošana ne vien Latvijā, bet arī citās reģiona valstīs, jo zemāks veidosies pieprasījums pēc elektroenerģijas un attiecīgi zemākas būs arī elektroenerģijas cenas tirgū. Jau šogad varam novērot, ka cenas biežāk nekā jebkad iepriekš bijušas pat negatīvas, tomēr šeit vietā atgādinājums, ka kopējam valsts energoresursu portfelim ir jābūt daudzveidīgam. Nebūtu tālredzīgi visu balstīt tikai saules enerģijā, kas lielus elektroenerģijas apjomus spēj nodrošināt tikai noteiktā gadalaikā, diennakts gaišajā laikā un pie atbilstošiem laikapstākļiem. Lai elektroenerģijas cenas tirgū nepiedzīvotu straujus kāpumus visa gada garumā, ražošanas jaudām jāspēj apmierināt pieprasījumu visa gada laikā,” atgādina S.Jansons, piebilstot, ka rekordlieli saules saražotās elektroenerģijas apjomi Latvijas elektroenerģijas sadales sistēmā piedzīvoti šā gada maijā, jūnijā un jūlijā.

Latvijā straujiem soļiem turpina attīstīties mikroģenerācija jeb elektroenerģijas pašražošana mājsaimniecībās, lielākoties izmantojot saules paneļus.

Šonedēļ kopējais AS "Sadales tīkls" pieslēgto mikroģeneratoru skaits sasniedzis 10 000, to kopējai jaudai sasniedzot 80 megavatus (MW). Ar šādu jaudu saulainā vasaras dienā ir iespējams saražot tādu elektroenerģijas apjomu, kas atbilstu aptuveni 10% no kopējā dienas elektrības patēriņa Latvijā.

2022. gads kļuvis par pagrieziena punktu atjaunīgo energoresursu (AER) attīstībā Latvijā, īpaši ievērojami ir mikroģenerācijas attīstības tempi. 2021. gada nogalē "Sadales tīklam" bija pieslēgti apmēram 2000 mikroģeneratori – pašlaik to ir jau piecas reizes vairāk. Attiecīgi, šogad nepilnos 10 mēnešos mikroģeneratoru kopskaits pieaudzis par 8000.

"Baltijas valstu vidū daudzus gadus esam bijuši iedzinējos AER attīstībā, taču šogad jau pirmajā pusgadā tieši mikroģenerācijas attīstības tempos pārspējām Igauniju un turpinām šo straujo kāpumu. Faktiski maratonu esam noskrējuši sprinta distancē. Atslēgvārdi šim sasniegumam ir sadarbība un digitalizēti procesi.Sadarbība starp elektroenerģijas sadales operatoru, klientiem un ministrijām, kas sagatavoja valsts atbalsta programmas saules paneļu uzstādīšanai, savukārt pilnībā digitalizēts mikroģeneratoru pieslēgšanas process mums ļāva uzņemt nemainīgi ātrus katra jauniesniegtā mikroģeneratora pieslēgšanas pieteikuma apstrādes tempus," vērtē "Sadales tīkla" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) rīkoja biedru sanāksmi, kurā AS “Sadales tīkls“ (Sadales tīkls) skaidroja jauno tarifu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi.

LDDK biedru vidū ir lielākie Latvijas uzņēmumi, kuriem jaunie elektroapgādes tarifi varētu potenciāli palīdzēt veicināt konkurētspēju, un esošā reforma ir reāla iespēja panākt mūsu valsts ekonomikas uzrāvienu.

Uldis Biķis, AS “Latvijas Finieris” padomes priekšsēdētājs, LDDK Padomes loceklis: “Reālās situācijas apzināšanās un uzticības vairošana pašu veidotai energotīklu tarifu sistēmai ir nākotnes panākumu atslēga enerģētikas sektora līdzsvarotā attīstībā. 1. jūlijā spēkā stājusies reforma ir pareiza un īstajā laikā, jo palīdzēs atbrīvoties no ieilgušā Krievijas energocenu diktāta un palielinās mūsu reģiona drošību. Tagad politiķiem atliek atbildīgi paveikt savu darbu, skaidrojot sabiedrībai šīs reformas nepieciešamību un bez populisma atrodot līdzekļus mazāk aizsargāto sabiedrības grupu izmaksu pieauguma kompensēšanai.”

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ar rezolūciju uzdevis Ekonomikas ministrijai (EM) sadarbībā ar Finanšu ministriju (FM) kā kapitāldaļu turētājām vērtēt iespējas koriģēt AS "Augstsprieguma tīkls" un AS "Sadales tīkls" sagatavotos pakalpojumu tarifu projektus, informē Valsts kancelejas pārstāvji.

Kariņš uzsver, ka elektroenerģijas izmaksām ir būtiska ietekme uz tautsaimniecības izaugsmi, tādēļ viņš uzdevis EM sadarbībā ar FM sagatavot un iesniegt izskatīšanai valdībā ziņojumu par iespējām koriģēt "Augstsprieguma tīkla" un "Sadales tīkla" sagatavotos pakalpojumu tarifu pieauguma projektus.

Tarifu pieaugums apdraud konkurētspēju 

AS Augstsprieguma tīkls (AST) un AS Sadales tīkls (ST) tuvāko mēnešu laikā...

Rezolūcijā teikts, ka sagatavotais informatīvais ziņojums ministrijām jāiesniedz izskatīšanai 20.decembra valdības sēdē.

Ministru prezidents rezolūcijā EM un FM uzdod izvērtēt uzņēmumu sagatavotos pakalpojumu tarifu pieauguma projektus, izskatot iespēju ar akcionāra lēmumu atteikties no negūto ieņēmumu atgūšanas par laika periodu no 2020. līdz 2022.gadam, kā arī iespējas fiksēt elektroenerģijas cenu, kura ir daļa no uzņēmumu darbības izmaksām, noteiktā līmenī.

Ar tiesību normu izmaiņām draud apturēt saules un vēja enerģijas parku projektu attīstību Latvijā 

Plānotās izmaiņas nobremzēs lētākas zaļās enerģijas un energoneatkarības projektu īstenošanu...

Minētajā izvērtējumā jāņem vērā, lai iespējamā tarifu korekcija nodrošina sistēmas operatoru spēju efektīvi turpināt elektroapgādes tiešo pienākumu izpildi.

Jau ziņots, elektroenerģijas sadales sistēmas operators "Sadales tīkls" plāno palielināt elektroenerģijas sadales tarifu par vidēji 75%. Konkrētas tarifa izmaiņas būs atkarīgas no pieslēguma veida un patēriņa apmēra.

Tostarp mājsaimniecībām ar apmēram 100 kilovatstundu patēriņu mēnesī tarifa pieaugums, ieskaitot sadales tarifā iekļauto pārvades tarifa maksu, pēc kompānijā vēstītā, būs 6-8 eiro apmērā. Būtiski lielāks tarifa pieaugums plānots, piemēram, pieslēgumiem ar trim fāzēm.

"Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons skaidroja, ka "Sadales tīkla" izmaksas pieaugušas par 183 miljoniem eiro - primāri pārvades tarifa un elektroenerģijas cenas pieauguma dēļ. Uzņēmums vairs nespējot izmaksu pieaugumu akumulēt un pirmo pusgadu ir noslēdzis ar zaudējumiem.

Savukārt "Augstsprieguma tīkla" elektroenerģijas pārvades tarifi varētu pieaugt 4,3 līdz 4,9 reizes.

Projekts paredz, ka lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kilovoltu (kV), līnijas elektroenerģijas pārvades tarifs būs 0,00741 eiro par kilovatstundu (kWh), kas ir 4,3 reizes vairāk nekā šobrīd. Savukārt maksa par pārvades jaudas uzturēšanu šiem lietotājiem būs 13,288 eiro par kilovatu (kW) gadā, kas ir par 47% vairāk nekā šobrīd.

Lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110 kV kopnes, elektroenerģijas pārvades tarifs plānots 0,00891 eiro par kWh, kas ir pieaugums gandrīz 4,5 reizes, bet maksa par pārvades jaudas uzturēšanu šiem lietotājiem būs 15,115 eiro par kW gadā, kas ir pieaugums par 50%.

Savukārt lietotājiem, kuru elektroietaišu piederības robeža ir 110/6-20 kV transformatora 06-20 kV pusē, elektroenerģijas pārvades tarifs būs 0,01119 eiro par kWh, kas ir par 387% vairāk nekā šobrīd. Maksu par pārvades jaudas uzturēšanu šiem lietotājiem plānots palielināt par 51% - līdz 16,608 eiro par kW gadā.

Projekts arī paredz, ka jaudas maksa pārvades sistēmai pieslēgtajiem elektroenerģijas ražotājiem samazināsies par 11% - līdz 0,81302 eiro par kW gadā.

Olu ražošanas uzņēmums AS “Balticovo” uzņēmuma teritorijā Iecavā atklājis pašpatēriņa saules paneļu parku, kura būvniecībā investēti teju divi miljoni eiro, informēja AS “Balticovo” valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans.

Saules paneļu parks, kura kopējā jauda sasniedz 2,3 MW, ir viens no lielākajiem pašpatēriņa saules enerģijas parkiem Latvijā. Tas tapis sadarbībā ar vienu no vadošajiem elektrovairumtirdzniecības uzņēmumiem Latvijā SIA “Baltijas Elektro Sabiedrība”.

Saules paneļu parka atklāšanā piedalījās “Balticovo” valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans, “Balticovo” valdes loceklis, komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps, klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis, AS “Sadales tīkls” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons un citi.

“Energoresursu krīze, kuru Eiropa un Latvija piedzīvoja pagājušajā gadā, lika meklēt jaunus risinājumus, lai uzņēmums būtu mazāk atkarīgs no elektroenerģijas cenu svārstībām. Elektrības ieguve no saules paneļiem tieši putnkopības nozarei ir ļoti piemērots risinājums. Lielākais elektrības patēriņš ir vasarā, kad nepieciešams papildus atdzesēt saules piesildītās vistu kūtis. Tieši tad saules paneļi saražo lielāko daļu elektrības. Šis ir viens no lielākajiem pašpatēriņa saules paneļu parkiem Latvijā, un mēs esam gandarīti, ka izdevies šo projektu veiksmīgi īstenot salīdzinoši īsā laikā,” saka uzņēmuma vadītājs.

Katrs mēnesis 2023.gadā, kad nebūs stājušies spēkā jaunie elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) tarifi, uzņēmumam nesīs apmēram sešu miljonu eiro zaudējumus, otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē teica AST valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone.

Kā skaidroja AST pārstāve Elīna Grīvāne, strādāšana ar zaudējumiem samazina ieguldījumiem, tai skaitā Sinhronizācijas projektiem, pieejamos resursus. Lai arī AST ir spējusi piesaistīt Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu vairāk nekā 300 miljonu eiro apjomā, tomēr joprojām daļa ieguldījumu jāsedz no pašu resursiem. Ieguldījumi pārvades sistēmā ir nozīmīgi droša un kvalitatīva pārvades pakalpojuma sniegšanai, īpaši esošajā ģeopolitiskajā situācijā, kad ir tik būtiski nodrošināt enerģētisko neatkarību. Tāpat tas potenciāli negatīvi ietekmē AST kredītreitingu, kā rezultātā pieaugs AST izmaksas par aizņēmumiem. Turklāt, strādāšana ar zaudējumiem ietekmē arī valsts budžetu - AST tā nespētu iemaksāt valsts budžetā dividendes plānotajā apmērā.

Ventspils Valstspilsētas pašvaldība un Ventspils Brīvostas pārvalde sadarbībā ar biedrību “Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteris” 10. novembrī no pl. 10.00 Ventspilī, zinātnes centra “VIZIUM” telpās īsteno viziumināru “Atjaunīgā enerģija Latvijas ekonomikai.

Vai saules un vēja parki Latvijā samazinās maksājumus par elektrību?”. Lai piedalītos pasākumā, jāaizpilda reģistrēšanās anketa šeit.

“Ventspils Latvijas mērogā ir unikāls piemērs – pilsēta pēdējo 20 gadu laikā ir piedzīvojusi iespaidīgu industriālo izaugsmi un pierādījusi savu ekonomisko potenciālu. Apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide ir pieaugusi 50 reizes! Šādu rezultātu esam sasnieguši ar mērķtiecīgu industrializācijas programmu, ko pašvaldība aizsāka 2002. gadā. Savukārt 2022. gadā Ventspils ir uzsākusi jaunu industrializācijas programmu, izstrādāts projekts jaunam, vairākus simtus hektārus plašam industriālajam parkam investoru un rūpniecības vajadzībām. Tādējādi nākamo 20 gadu laikā Ventspils kļūs par Eiropas zaļo un digitālo tehnoloģiju izstrādes un ražošanas centru. Pašvaldība turpina realizēt investīciju piesaistes stratēģiju, attīsta pielāgotu industriālo infrastruktūru, atbalsta jaunos talantus un ievieš biznesa atbalsta pasākumus. Ventspils ir īstā vieta jūsu investīcijām!” uzsver Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš.

Somijas elektroenerģijas patērētāji decembrī no tirgotājiem saņēmuši instrukcijas, kā rīkoties elektrības pārrāvumu gadījumā; Latvijā izsūtīt šāda veida ziņojumus pagaidām nav plānots.

Vēstulēs, kas izplatītas Tamperes pilsētā, teikts, ka šajā ziemā konkrētais reģions krīzes situācijā varētu saskarties ar pārrāvumiem, kas ilgtu līdz divām stundām. Tajā pašā laikā paziņojumā norādīts, ka šis scenārijs gan varētu tikt īstenots tikai kritiska enerģijas jaudu trūkuma gadījumā. Instrukcijā apkopoti dažādi padomi, kā rīkoties, ja piedzīvots elektrības pārrāvums un kā šādai situācijai vislabāk sagatavoties, tajā skaitā ieteikts izslēgt elektroierīces, nelietot silto ūdeni, ja mājā ir centralizētā apkure, kā arī laikus nodrošināties ar pārnēsājamajām uzlādes ierīcēm, svecēm, atbilstošiem pārtikas krājumiem, degvielu un skaidru naudu.