Operas soliste Inese Galante dzied visā pasaulē, taču par sava festivāla Summertime norises vietu izvēlējusies Latviju – arī šogad no 8. augusta Dubultu baznīcā un Dzintaru koncertzālē Inese kopā ar Innu Davidovu un Hermaņa Brauna fondu aicinājusi dažādu valstu māksliniekus. Šādu personību aicinājumam mūziķi atsaucas.

Inese, ierodoties Latvijā, joprojām saka pie mums, mēs, it kā Diseldorfā nodzīvotie gadi nebūtu mainījuši viņas identitātes sajūtu. Viņa patiešām ir savējā, un viņas sirds gan priecājas, gan sāp par to, kas notiek mūsu valstī ar mūsu tautu.

Latvija viņai par to pateicas ar sirsnību skatienos uz ielas, ar ziediem pēc izpārdotās zālēs dziedātiem koncertiem un operizrādēm. Inese Galante ir vienīgā māksliniece, kura Latvijā patronē apjomīgu mūzikas festivālu, un viņas vārds afišā nozīmē piedāvātās mākslas kvalitātes garantu.

Kāpēc amerikāņu lidmašīnas joprojām stāv pie sētas, bet krievu gaisa kuģi turpina lidot, sarunā ar Dienas Biznesu skaidro Civilās aviācijas aģentūras (CAA) direktors Māris Gorodcovs.

Uzreiz pēc krievu Sukhoi Superjet 100 katastrofas Maskavā sociālajos medijos – arī Latvijā ‒ izskanēja aicinājumi aizliegt šī lidmašīnas modeļa ekspluatāciju, bet līdz šim tas nav noticis. Ar ko tā atšķiras no Boeing 737 MAX?

Pēc pirmā gadījuma arī visai Boeing 737 Max flotei nekādi drastiski ierobežojumi netika noteikti. Kad notika otrs nelaimes gadījums, tika secināts, ka attiecīgā problēma ir visai gaisa flotei piemītoša. Tad sākās ķēdes reakcija pasaulē, dalībvalstu kompetentajām iestādēm aizliedzot šīs lidmašīnas ekspluatēt savās lidostās un gaisa telpā. Saistībā ar negadījumu Šeremetjevo ne Krievijas varas iestādēm, ne citiem, kur šis lidmašīnu tips ir sertificēts, tostarp ES, nav pārliecības, ka problēma ir visam gaisa kuģu parkam piemītoša, lai vajadzētu uzlikt līdzīgu aizliegumu. Turklāt ir daudz jautājumu par lidmašīnas ekspluatāciju un nosēdināšanu uz skrejceļa, un ir aizdomas par kļūdainu pilota rīcību.

Latvijā ir pārāk maz nodokļu maksātāju, lai varētu uzturēt tik lielu sistēmu, komentējot situāciju par divu grozu sistēmas atteikšanos veselības nozarē, trešdien intervijā LTV raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš nenoliedza, ka tikai diskusijas ceļā varētu rast pareizo risinājumu, lai pilsoņi varētu saņemt plašu medicīnas pakalpojumu klāstu, un piedāvāja risinājumu meklēt pilsoņu reģistra sakārtošanā, kas ļautu konstatēt, cik un kuri ir Latvijas rezidenti, kas varētu saņemt veselības pamata groza pakalpojumu klāstu.

«Veselības nozarē mēs sistemātiski varam iepludināt naudu un, protams, tā ir vitāli nepieciešama, lai risinātu mediķu algu jautājumu, bet tā pēc būtības neatrisinās sistēmas problēmas kopumā. Diemžēl, bet Latvijā ir pārāk maz nodokļu maksātāju, lai varētu uzturēt tik pamatīgu veselības sistēmu,» sacīja Kariņš.

Tikmēr veselības ministre Ilze Viņķele (AP) vakar pēc valdības sēdes paziņoja, ka arī bez izmaiņām nodokļu režīmos gatavojas likvidēt divu grozu sistēmu.

Eiropa, kur tavi vienādie saimniekošanas nosacījumi?, ar šādiem saukļiem īsu brīdi pirms oficiālās protesta akcijas sākšanās pie Eiropas Komisijas (EK) mājas pulcējušies apmēram 150 lauksaimnieki. Piketa dalībnieku vidū ir galvenokārt vidēja gadagājuma cilvēki, tomēr ir arī daudz jauniešu.

Piketa dalībniekiem rokās ir plakāti ar uzrakstiem: Par Latvijas lauksaimniecību!, Eiropa, kur tavi vienādie saimniekošanas nosacījumi?, Nedaliet Eiropas zemniekus - nedaliet Eiropu, kā arī daudz attiecīgu plakātu angļu valodā. Vairākiem zemniekiem rokās ir grozi ar zaļumiem - pētersīļiem, seleriju, dillēm, kā arī šķīvji ar sieru, kas tiek piedāvāts garāmgājējiem.

Skaļi saucieni nav dzirdami, piketētāji mierīgi sarunājas ar garām ejošajiem cilvēkiem, savukārt piketu uzrauga vismaz 50 Valsts policijas darbinieku.

Zemnieki piketa laikā EK pārstāvjiem plāno iesniegt 12 nevalstisko organizāciju parakstītas deklarācijas, kas aicina pārskatīt tiešo maksājumu sadales principus un balstīt tos uz vienlīdzīgiem nosacījumiem visās dalībvalstīs.

Pretēji Eiropas iedzīvotājiem, kuri visbiežāk saskaras ar etnisko diskrimināciju, Latvijas pilsoņi uzskata, ka vecuma diskriminācija ir visizplatītākā.

Par to liecina jaunākā Eurobarometer informācija. 67% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka tiek diskriminēti vecuma dēļ, vidējais rādītājs Eiropas Savienībā šim diskriminācijas veidam ir 58%. Būtiski, ka vecuma diskriminācijas izjūta iedzīvotājos ir palielinājusies ekonomiskās lejupslīdes dēļ. Otrs būtiskākais diskriminācijas veids Latvijā esot invaliditāte, ko minējuši 64% iedzīvotāju, ES šis rādītājs ir 53%. Latvijas pilsoņi par salīdzinoši neizteiktām savā valstī uzskata diskrimināciju seksuālās orientācijas, etniskās piederības vai reliģiskās pārliecības dēļ, kamēr citi ES pilsoņi šo diskrimināciju veidus izjūt akūtāk. Vēl niecīgāks Latvijas pilsoņu skaits, attiecīgi 1 un 3% uzskata, ka, stājoties darbā, būtu diskriminēti vārda vai dzīvesvietas adreses dēļ.

Tikai četri no desmit Latvijas iedzīvotājiem jūtas droši par savu veselības stāvokli, Lietuvā – katrs otrais, bet Igaunijā – pat seši no desmit aptaujātajiem jūtas pārliecināti par veselību.

Toties par veselību ļoti noraizējies Latvijā un Lietuvā ir katrs piektais iedzīvotājs, turpretī vislabākā situācija ir Igaunijā – tikai 6% jūtas pilnīgi nedroši par savu veselību, noskaidrots apdrošināšanas sabiedrības PZU veiktajā aptaujā.

«Tik būtiskas atšķirības starp Baltijas valstu iedzīvotājiem liecina, ka veselības aprūpes sistēmas kaimiņvalstīs attīstās dažādi. Turklāt iedzīvotāju attieksme pret veselīgu dzīvesveidu, veselību un tās uzlabošanu iezīmē valstu atšķirības. Redzams, ka Igaunijas iedzīvotāji uzticas savas veselības aprūpes sistēmai un rūpējas par veselību,» skaidro PZU Lietuva izpilddirektors Marius Junduls.

Liela daļa - 47% Latvijas iedzīvotāju - jūtas nedroši un apdraudēti jautājumos, kas skar viņu un nodokļu administrēšanas jautājumus, - liecina pētījumu kompānijas OMD Snapshot veiktās aptaujas rezultāti.

Tos aptaujātos, kas ir sociāli aktīvajā vecuma grupā - no 30 līdz 39 gadu vecumam - šis jautājums uztrauc visvairāk, jo 69% no viņiem atzinuši, ka jūtas apdraudēti un nezinoši jautājumos par nodokļiem.

Tikai 21% no aptaujātajiem visās vecuma grupās sacījuši, ka jūtas droši, jo pārzina visas nodokļu likumdošanas prasības. 33% savukārt nekad nav paši saskārušies ar nodokļu administrēšanas jautājumiem.

Visnedrošāk jūtas iedzīvotāji laukos - 71% aptaujāto atzinušies, ka baidās no iespējamām sekām, jo nespēj izsekot likumdošanas izmaiņām nodokļu jautājumos. Rīgā tikai 23% izteica bažas par savām un nodokļu administrācijas attiecībām, savukārt citās Latvijas pilsētās norūpējušos skaits bija 49%.

Lielākā daļa (60%) no tiem Latvijas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 55 gadiem, kuri šobrīd strādā algotu darbu, kopumā jūtas droši par savu darbavietu (15% to ekonomiski aktīvo strādājošo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem jūtas droši par savu darbavietu, savukārt 45% - drīzāk jūtas droši par savu darbavietu).

To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, februāra sākumā veiktais pētījums.

Trešā daļa (32%) no tiem Latvijas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 55 gadiem, kuri šobrīd strādā algotu darbu, kopumā nejūtas droši par savu darbavietu (23% algotu darbu strādājošo ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem drīzāk nejūtas droši par savu darbavietu, savukārt 9% - noteikti nejūtas droši par savu darbavietu).

8% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Salīdzinoši biežāk droši par savu darbavietu jūtas iedzīvotāji no 18-29 gadu vecumam, kā arī iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem. Salīdzinoši biežāk nedroši par savu darbavietu jūtas iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem un nepilsoņi.

Piezīmjdatori var uzlabot daudzus darba dzīves aspektus, bet tiem tāpat ir kaitīga ietekme uz attiecībām, saskaņā ar jaunu pētījumu. Logitech veiktais pētījums izceļ faktu, ka cilvēki vairāk laika pavada pie datoru ekrāniem nekā ar iemīļotajiem.

Vidēji Eiropas datorlietotāji pavada vairāk nekā trešdaļu dienas ar piezīmjdatoriem, salīdzinot tikai ar ceturtdaļu laika, ko tie pavada ar saviem partneriem. Tas nozīmē, ka gada laikā eiropieši pavada vidēji 281 stundas vairāk ar saviem piezīmjdatoriem nekā ar partneriem, kas līdzinās 12 dienām.

Ar piezīmjdatoriem mēs strādājam ilgāk un vairāk nekā jebkad agrāk un elastīgums ir svarīgs mūsu laimei un apmierinātībai ar darbu. Jautāti, kādēļ tie izvēlētos piezīmjdatoru, 86% respondentu minēja portatīvumu – spēju pārvietoties starp mājām un biroju vai vietām, kas pirms tam nebija pieejamas darbam ar datoru. Vēl vairāk, jautāti, ko tie izvēlētos, galddatoru vai piezīmjdatoru, 89% respondentu izvēlētos piezīmjdatoru.

Eiropas Komisijas (EK) jaunākās Eirobarometra aptaujas (2019. gada jūnijā) dati liecina, ka mazinās Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju bažas par imigrāciju (ko joprojām gan uzskata par galveno problēmu) un terorismu, bet pieaug – par klimata pārmaiņām un apkārtējo vidi.

Karstuma viļņus, kad gaisa temperatūra pārsniedz 100 grādus pēc Fārenheita jeb 37 grādus pēc Celsija, uzskata par Eiropas klimatam ekstrēmiem. Tomēr tādi ir bijuši ik vasaru kopš 2003. gada un prasījuši 70 000 cilvēku dzīvību. Šajā vasarā vairums Eiropas valstu piedzīvojušas pat divus karstuma viļņus. To visu vēl pastiprina ziņas par strauju ledāju kušanu Grenlandē. Līdz ar to nav pārsteigums, ka eiropieši aizvien vairāk bažījas par šīm klimata pārmaiņām.

Publikācijās ārvalstu presē rodamas neskaitāmas atsauces uz vairākiem zinātniskiem un ļoti respektabliem pētījumiem, kas apliecina: pašreizējās klimata izmaiņas ir cilvēku darbības radītas. Piemēram, Šveices federālais Tehnoloģiju institūts savā jaunākajā pētījumā norāda, ka 2018. gada vasaras karstuma viļņi Ziemeļeiropā statistiski nebūtu iespējami bez klimata pārmaiņām, kuras izsaukusi cilvēku rīcība. Līdz ar to EK ir pieņēmusi stratēģisku ilgtermiņa vīziju 2050. gadam par modernu, konkurētspējīgu un klimata neitrālu ekonomiku ar nosaukumu Tīra planēta visiem. Somija, kas ir prezidējošā valsts ES, ierosinājusi vides politikai novirzīt ceturto daļu ES fondu laikā no 2012. līdz 2027. gadam.

SIA UVB valdes priekšsēdētāja, Latvijas sauļošanās un solāriju asociācijas valdes locekle Marika Ģederte šovasar kļuva par Mrs. Universe 2008 titula īpašnieci – uzņēmēja, sieva un māte, šķiet, šīs sievietes dzīvē viss ir kārtībā. Vismaz Marika pati par to ir pārliecināta.

«Esmu ļoti praktiska un iepriekš pasaku, ko man dāvināt – vienas krāsas traukus vai rozes,» aiz stiklotā ofisa galda, kas nokrāmēts ar saldumiem, stāsta Marika Ģederte. Saldumi esot domāti viesiem, jo uzņēmēja stingri ietur slaido līniju. Savā ģimenes mājas dārzā viņa audzē ziedus, un šīs rūpes par estētisku vidi sasaucas ar darba pienākumiem skaistumkopšanas biznesā. Cilvēkam jārūpējas par savu izskatu, pirmais iespaids ir noteicošais – šī atziņa Marikai ir ļoti būtiska.

Vairāk nekā 66% Latvijas iedzīvotājiem, pamatienākumu zaudēšanas gadījumā, draud palikšana bez jebkādiem iztikas līdzekļiem, secināts SEB bankas veiktajā aptaujā.

Lielai daļai (39%) nav nekādu uzkrājumu, ko izmantot, zaudējot darbu, bet 17% aptaujāto līdzekļu pietiks ne vairāk kā mēnesim.

SEB bankas aptauja visās trīs Baltijas valstīs tika veikta ar mērķi noskaidrot, cik finansiāli aizsargāti jūtas iedzīvotāji. Aptaujas rezultāti liecina, ka visdrošāk jūtas Igaunijas iedzīvotāji – 45% respondentu atbildējuši, ka ir apmierināti ar pašreizējo finanšu situāciju, ņemot vērā ienākumus, izdevumus un parādsaistības. Lietuvā apmierinātību pauduši 24% aptaujāto, savukārt vismazāk apmierināto ar pašreizējo situāciju ir Latvijā – vien 22% iedzīvotāju. Turklāt Latvijā ir visvairāk iedzīvotāju, kas ir neapmierināti ar pašreizējo situāciju – 46%, kamēr Lietuvā tā jūtas 37%, bet Igaunijā - 27%.

74% mazo un vidējo uzņēmumu pārstāvji jūtas gatavi pārejai uz eiro.

Vairāk nekā 15% uzņēmēju nevarēja atbildēt, vai jūtas pietiekami sagatavojušies eiro ieviešanai, tātad daļai uzņēmēju nav pilnīgas pārliecības, kā eiro ieviešana ietekmēs viņu uzņēmuma ikdienas darbu. Un tikai 5% atzinuši, ka viņu pārstāvētais uzņēmums nav gatavs eiro ieviešanai, liecina SEB bankas veiktā uzņēmumu vadītāju un īpašnieku aptauja.

Aptauja parāda arī diezgan izteiktas reģionālās atšķirības: piemēram, visvairāk sagatavojušies jūtas uzņēmēji Rīgā (41% atbildēja, ka uzņēmums ir pilnīgi gatavs eiro ieviešanai) un Pierīgā (54%), savukārt Latgalē vien 10 % aptaujāto atbildēja apstiprinoši. Pārējos reģionos pilnīgi gatavi pārejai uz jauno nacionālo valūtu jūtas apmēram trešdaļa aptaujāto (Kurzemē – 38% respondentu, Zemgalē – 37% un Vidzemē – 30%).

Tikai 12 % Latvijas iedzīvotāju jūtas pilnībā droši, glabājot skaidru naudu vai to pārnēsājot makā un 70 % nejūtas droši, liecina SEB grupas Latvijā un E-spy veiktā interneta aptauja.

49 % respondentu jūtas daļēji droši, savukārt 21 % nejūtas droši, glabājot skaidru naudu vai pārnēsājot to makā.

Aptaujas dati liecina, ka sievietes jūtas mazāk drošas par skaidru naudu savā naudas makā nekā vīrieši – 15 % vīriešu un 23 % sieviešu jūtas nedroši par skaidro naudu savā naudas makā. Cittautieši ir daudz nedrošāki, glabājot skaidru naudu, nekā latvieši – nedrošību izjūt attiecīgi 30 % cittautiešu un 18 % latviešu.

32 % respondentu ikdienā nenēsā līdzi skaidru naudu. 33 % aptaujas dalībnieku nēsā līdzi summu, kas nav lielāka par 10 latiem, savukārt 19 % nēsā līdzi ne vairāk kā 20 latu.

Sievietes skaidru naudu līdzi nēsā mazāk nekā vīrieši, jo aptaujas dati rāda, ka 36 % sieviešu un 25 % vīriešu skaidru naudu nenēsā līdzi. Cittautieši ir piesardzīgāki un mazāk nēsā līdzi skaidru naudu – 42 % cittautiešu atzina, ka nenēsā skaidru naudu līdzi, tai pat laikā to pašu atzina tikai 30 % latviešu.

Uzkrājumu veidošanas kultūra Latvijā joprojām ir ļoti mazattīstīta. Šobrīd Latvijas iedzīvotāju uzkrājumi dzīvības apdrošināšanas produktos kopumā veido 400 miljonus eiro (kopā ar juridisko personu iemaksām), kas ir vien 11% no pensiju otrajā līmenī uzkrātajiem vairāk nekā 3 miljardiem eiro, un katru gadu uzkrājumi pieaug par mazāk nekā 10%.

2017. gadā SEB banka veica iedzīvotāju aptauju ar mērķi noskaidrot, cik finansiāli aizsargāti viņi jūtas. Secinājumi nebija iepriecinoši – 39% aptaujāto atzina, ka viņiem vispār nav nekādu uzkrājumu, bet 17% cilvēku uzkrājumu pietiktu ne vairāk kā mēnesim. Šajā situācijā iespēja saņemt nodokļu atvieglojumus noteikti ir būtiska papildu motivācija iedzīvotājiem veidot uzkrājumus. Ja būs iespēja saņemt nodokļu atvieglojumus par ieguldījumiem jebkurā Latvijā reģistrētā ieguldījumu fondā, ja ieguldītājs slēdz līgumu par ieguldījumu veikšanu vismaz 10 gadu garumā, arī tā būs laba motivācija uzkrājumu veidošanai.

Valstij kopā ar darba devējiem un finanšu sektoru ir nopietni jāstrādā, lai iedzīvotājos attīstītu uzkrājumu veidošanas kultūru. Šobrīd SEB Dzīvības apdrošināšana aktīvi skaidro iedzīvotājiem, kāpēc nepieciešams veidot uzkrājumus un kādas ir to iespējas. Skaidrs, ka lielāks ienesīgums uzkrājumiem saistīts ar lielāku risku, tāpēc sarunās par uzkrājumu veidošanu nav vietu liekām spekulācijām un demagoģijai, ar ko nodarbojas daži tirgus spēlētāji, bet svarīga ir jēgpilna konsultācija, ko mūsu darbinieki nodrošina klientiem.

Ministrijas joprojām nevēlas pierādīt, ka darba spēkratus neizmanto privātajām vajadzībām, kamēr uzņēmēji jūtas diskriminēti, raksta Dienas bizness.

Valsts paspārnē ir daudz iestāžu un institūciju, kuru rīcībā ir spēkrati, tāpēc DB nolēma ielūkoties ministriju auto parkos un noskaidrot, kā tās veic auto izmantošanas uzskaiti. Ministriju rīcībā pārsvarā ir pāris mašīnas, kas ir gan īpašumā, gan tiek nomātas. Lai gan uzņēmējiem ir jāpierāda, ka tie savus spēkratus neizmanto privātajām vajadzībām, ministrijas šādu kontroli un uzskaiti veic, aizpildot ceļa zīmes. Tikai viena no DB aptaujātajām ministrijām - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) norādīja, ka tā pašlaik apsver iespēju ieviest t. s. GPS ierīces.

«Galvenie iemesli ir uzlabot automašīnu izmantošanas efektivitāti, kā arī loģistiku kopumā,» DB skaidroja VARAM Sabiedrības informēšanas nodaļas vadītāja vietniece Kristīne Barševska. Kopumā ministrijās automašīnu ekspluatācijas kārtību nosaka transportlīdzekļu izmantošanas procedūra, kurā noteikts, ka iespējams auto izmantot tikai konkrētās ministrijas funkciju veikšanai. «Procedūrā arī atrunāts, kā darbiniekiem transportlīdzeklis jārezervē, norādot brauciena datumu, laiku, mērķi, maršruts, galamērķa adrese,» DB uzskaitīja Veselības ministrijas (VM) Komunikāciju daļa.

Tā kā šogad valsts finansējums pirmsskolas pedagogu algām nav paredzēts, Liepājas pašvaldības budžetā nāksies atrast papildus 800 tūkstošus latu pirmsskolas pedagogu algām.

Pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu alga Ls 190 apmērā līdz šim tika maksāta no pašvaldības budžeta, savukārt valsts piešķīra līdzfinansējumu Ls 160 apmērā.

Liepājas domes priekšsēdētāja pirmā vietniece Silva Golde nosūtījusi vēstuli Ministru prezidenta birojam, LR Saeimas prezidentam Gundaram Daudzem, Izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei un Pašvaldību Savienībai ar aicinājumu nevirzīt izskatīšanai Saeimā jautājumu par pedagoga statusa maiņu bērnudārza audzinātājām, kas nozīmētu arī krietnu algas samazinājumu pirmsskolas izglītības skolotājiem.

Pēdējā laikā publiskajā telpā aktualizējies jautājums par pedagoga statusa iespējamo maiņu bērnudārzu skolotājiem uz tehnisko darbinieku, aprūpētāju vai citu statusu. Kā uzskata S.Golde, pat šādas diskusijas uzsākšana ir nepieļaujama un necienīga.

Cilvēki, kuriem sociālajā portālā Facebook ir daudz draugu, nereti saskaras ar paaugstinātu stresa risku, atsaucoties uz Edinburgas Universitātes pētījumu, ziņo BBC.

Pētījuma rezultātā tika noskaidrots, ka 12% no aptaujātajiem studentiem nepatīk saņemt draudzēšanās uzaicinājumus un 63% cenšas novilcināt uzaicinājuma apstiprināšanu. Vismaz viens no katriem desmit aptaujātajiem atzina, ka Facebook lietošana viņam izraisa nemieru, vismaz trīs no katriem desmit atklāja, ka jūtas vainīgi, ja nākas noraidīt draudzēšanās aicinājumu.

Pētījuma vadītāja, profesore Keitija Čārlza (Kathy Charles), BBC atzina, ka tas ilustrē savdabīgu paradoksu – tie cilvēki, kuriem ir visvairāk kontaktu, jūtas visnelaimīgākie.

K. Čārlza arī piebilda, ka to var skaidrot ar to, ka lietotāji jūtas tā, itkā atrastos milzīgas auditorijas priekšā, kura ar lielu uzmanību seko līdzi visām to aktivitātēm.

«Atbildēšu uz jautājumu, vai šeit, pie mums, valda politiski organizēta mafija. Šī slepkavība nebija brīdinājums maksātnespējas administratoriem, jo Māris Sprūds jau ir ārā no spēles. Tas bija brīdinājums politiķiem. Kāpēc politiķiem bija svarīgi šajās dienās dot signālu, ka viņi par to vairs nelems, bet to darīs kāds spēcīgāks nekā viņi? Padomājiet par to,» sarunā ar DB saka bijušais Maksātnespējas administrācijas (MA) direktors, zvērināts advokāts Aldis Gobzems

Raidījumā Preses klubs atzināt, ka laikā, kad jūs bijāt Maksātnespējas administrācijas vadītājs, politiķis Edgars Jaunups pie jums uz iepazīšanos atveda KNAB darbinieku Juri Jurašu. Kādā sakarībā?

Jā, tā tas bija. Tolaik man bija labas attiecības ar Edgaru Jaunupu. Mēs tikāmies kafejnīcā, klusajā centrā, starp citu, netālu no slavenās Antonijas ielas. Tikāmies trijatā – es, Edgars Jaunups un Juris Jurašs. Ir pagājuši daudzi gadi, es neatceros visu tikšanās saturu, bet tās mērķis bija saistīts ar Jaunā laika interešu nodrošināšanu. Jurim Jurašam stāstīju, ko esmu novērojis maksātnespējas jomā kā Maksātnespējas administrācijas vadītājs. Bet nekādas darbības J. Jurašs par manis nosauktajiem faktiem neveica, jo acīmredzot tas neatbilda JL mērķiem. Savukārt varu pastāstīt, kā man sabojājās attiecības ar E. Jaunupu. Tajā laikā aktuāls bija jautājums par administratora iecelšanu Liepājas siltuma maksātnespējas procesā. Pēc koleģiāla lēmuma ar manu kā iestādes vadītāja parakstu par Liepājas siltuma maksātnespējas administratoru tika iecelts Andris Rukmanis, kurš nebija saistīts ar Jauno laiku. Bet man pirms tam bija norādīts, kuras no administratoru saraksta būtu piemērotākās kandidatūras iecelšanai par maksātnespējas administratoriem.

Noslāņošanās ir ne tikai pēdējo piecu gadu parādība, ko veicinājuši dažādi ierobežojumi un karadarbība pavisam netālu, bet var būt arī turpmāko 15 gadu problēma.

Tā Dienas Biznesam intervijā apstiprināja Latvijas Pašvaldību savienības eksperts Māris Pūķis. Intervija tapusi publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru realizējam ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu.

Vidusslānis ir jebkuras sabiedrības balsts. Jo tas spēcīgāks, jo stiprāka sabiedrība, jo mazāki demokrātijas kropļojumi un labāk pārstāvētas dažādās intereses. Vai ir Latvijā vidusslānis, cik tas liels, un kā to definēt?

Latvijā ir sapnis par vidusslāni. 1990. gadā, kad Tautas fronte pārņēma varas grožus, tad sapņoja, ka Latvijā būs vidusslānis, tas veidos Latvijas pilsonisko sabiedrību un uz to balstīsies jaunā iekārta, totalitārajai sistēmai aizejot. Lai spriestu par vidusslāni, ir divas metodes, kā to mērīt. Pirmais variants ir prasīt cilvēkiem, kā viņi jūtas, otra metode gūt daudzmaz ticamas ziņas par viņu ieņēmumiem. Var izmantot Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālo statistiku par cilvēku ieņēmumiem. Šī statistika būtiski atšķiras no citiem oficiālās statistikas datiem, jo piesaista cilvēku tā ticamākajai dzīvesvietai. Tiek apkopoti dati pa teritorijām kopš 2017. gada, ir iespējams uzzināt vidējās algas, vidējās pensijas, nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību teritoriālajās vienībās – pagastos, pilsētās un valstspilsētās, ne tikai novados un plānošanas reģionos.

Neraugoties uz sabiedrības prātus nodarbinošo ekonomisko krīzi, Vidzemes straujāk augošie uzņēmumi nākotnē raugās bez bailēm.

Par to Db pārliecinājās Valmierā kopīgi ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) organizētajā konferencē Kā strādāt pārmaiņu laikā. Uz konferenci bija ieradušies ap 80 uzņēmēju. Lielu interesi komersanti izrādīja par ES struktūrfondu programmām, kuras aģentūra jau ir izsludinājusi vai vēl tikai plāno izsludināt. Tiesa gan, uz vairākiem jautājumiem par atsevišķiem ierobežojumiem konkursos, kas konferences gaitā radās uzņēmējiem, aģentūras pārstāvji nespēja līdz galam atbildēt. «Tas būtu jājautā Ekonomikas ministrijai, jo mēs esam tikai starpnieki,» norādīja LIAA vadītājs Andris Ozols.

Citadele Index šā gada septembrī sasniedzis47,39 punktu līmeni, kas liecina par pesimismu uzņēmēju vidū, Dienas bizness rīkotajā konferencē «Biznesa prognozes 2016» stāstīja sociologs Arnis Kaktiņš.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pesimisma līmenis ir palielinājies par 0,76 punktiem.

50 punktu robeža atdala uzņēmēju optimismu no pesimisma, un indeksa vērtības dinamika uzrāda, ka pēdējos piecos ceturkšņos uzņēmēji vairāk jutušies pesimistiski, kas liecina, ka vairāk nekā gadu viņi diez cik labi nejūtas, uzsver sociologs.

Indeksa dati ar augstu varbūtību prognozē arī turpmāko IKP dinamiku, kas nozīmē, ka izaugsme palēnināsies.

Indeksa detlizēts izklāsts uzrāda, ka pašreizējās situācijas vērtējums ar mīnus zīmi jau ir no pērnā gada vidus, bet nākotnes prognozes patlaban pasliktinājušās, kaut arī parasti tās uzrāda labākus rezultātus nekā tagadnes vērtējums.

Vadītājam uzņēmuma veiksmes stāstā ir liela nozīme, taču vēl būtiskāka ir vadības komandas loma, uzskata Ilze Grase-Ķibilde, bijusī Møller Baltic Import izpilddirektore.

Cik spēcīga ir vadības komanda, tik spēcīgs ir arī uzņēmums, jo mēs nevaram likt visas kārtis uz vienu cilvēku. Svarīgi apzināties, ka neviens no mums nav supercilvēks - mēs visi pieņemam gan pareizus, gan kļūdainus lēmumus, tāpēc ir būtiski darbavietā radīt tādu vidi, kurā nevienam no mums nav jābaidās atzīt savas kļūdas vai palabot citam citu, domā I.Grase-Ķibilde. Tādā veidā tiek radīts spēcīgs komandas kodols, kurā mēs viens otru atbalstām un kopā dodamies nosprausto mērķu virzienā. Es pati esmu dalītās līderības piekritēja, kas nozīmē, ka es uzticos savai vadības komandai un man viņu viedoklis ir svarīgs, atzīst I.Grase-Ķibilde.

Augustā tapa zināms, ka pēc 12 gadu darba jūs esat nolēmusi atstāt Møller Baltic Import izpilddirektores amatu, lai turpinātu karjeru vienā no pasaules vadošajiem automobiļu ražotājiem Audi. Kas bijuši jūsu nozīmīgākie ieguvumi Møller Baltic Import, un kā tie ir palīdzējuši jūsu profesionālās karjeras veidošanā?

Vairāk nekā 40% Latvijas iedzīvotāju nav apmierināti ar savu pašreizējo finansiālo situāciju, secināts SEB bankas veiktajā aptaujā.

Latvijā apmierinātība ar finansiālo situāciju kopumā ir viszemākā starp Baltijas valstīm – vien 4,3 punkti desmit baļļu sistēmā. Līdzīgs vērtējums ir Lietuvā (4,4 punkti), savukārt finansiāli visdrošāk jūtas Igaunijas iedzīvotāji (5,4 punkti).

Aptaujas rezultāti liecina, ka visdrošāk jūtas Igaunijas iedzīvotāji – 46% respondentu atbildējuši, ka ir apmierināti ar pašreizējo finanšu situāciju, ņemot vērā ienākumus, izdevumus un parādsaistības. Latvijā apmierinātību pauduši 24% aptaujāto, savukārt vismazāk apmierināto ar pašreizējo situāciju ir Lietuvā – vien 20% iedzīvotāju. Savukārt visvairāk finansiāli neapmierināto iedzīvotāju ir Latvijā (41%), tai seko Lietuva (38%) un Igaunija (27%).