Eksperti

Eirozona – jau 20 gadus nevar lidot nekādi

Latvijas Bankas ekonomists Gundars Dāvidsons, 20.04.2018

Jaunākais izdevums

Bija kādreiz, 19. gadsimtā, tāds franču zinātnieks, kurš paziņoja, ka, izpētot kamenes uzbūvi, ir pilnīgi skaidrs – tā lidot nevar. Tās masa ir liela, spārni mazi, uzbūve neatbilstoša aerodinamikas likumiem. Un tomēr reālā dzīve pierāda, ka kamenes lido.

Līdzīgi ir ar eiro zonu. Ekonomikas teorētiķiem nekādi nesanāk izdomāt, ka (un kā) tā var darboties – dalībvalstis pārāk dažādas un galīgi «neizskatās pēc ASV». Tomēr nu jau 20 gadus arī šī sistēma darbojas, un nu jau tā liekas ierasta lietu kārtība.

Vēl nesen, ap 2011. gadu, piedzīvojām kārtējo «Nu nevar lidot!» histēriju. Google meklēšanas serviss uz atslēgvārdiem «saving the euro» uzrāda 260 tūkstošu ierakstu, lielākoties, laikā no 2011. līdz 2012. gadam. Tas bija laiks, kad veselas ekonomistu grupas rakstīja atklātās vēstules un uzsaukumus, kā glābt eiro zonu. Dažiem tā izvērsās par tādu kā apsēstību, kurā eiro ir visa ļaunuma sakne. Piemēram, Nobela prēmijas laureāts Džozefs J. Stiglics (Joseph Eugene Stiglitz) rakstīja: «Lai gan ir vairāki cēloņi, kas nosaka Eiropas nebūšanas, to pamatā ir tikai viena kļūda: eiro ieviešana.»

Šīs runas nav ne kāds pārsteigums, ne jaunums. Tie paši argumenti izskanēja pirms 20 gadiem, kad eiro radās.

Patiesībā tajā laikā mēreni skeptisks viedoklis bija vispārizplatīts kā ekonomistu, tā arī praktiķu vidū. Tā viens no eiro zonas monetārās politikas arhitektiem Otmars Issings (Otmar Issing) saka: «Tajā laikā nospiedošais vairākums vācu ekonomistu atbalstīja viedokli, ka monetārajai savienībai ir jābūt noslēdzošajam solim ilgā Eiropas integrācijas procesā. Kā ekonomists es piekritu šim viedoklim…»

Daudzi tā laika slavenākie ekonomisti dažreiz pat diezgan emocionāli izvērsa kampaņu pret eiro. Nobela prēmijas laureāts Miltons Frīdmans (Milton Friedman) toreiz teica: «Es ticu, ka eiro palielinās politiskās nesaskaņas, pārvēršot ekonomiskos šokus, ar kuriem viegli varētu tikt, pielāgojoties ar valūtas kursa palīdzību, starpvalstu politiskos konfliktos.»

Un skaidrs, ja pasaule nedarbojas, kā pieprasa mūsu teorētiskās zināšanas, jāmainās pasaulei! Kā Miltons Frīdmans toreiz uzskatīja, ka eiro eksperiments «ir jābeidz līdz 2002. gadam», tā arī tagad, pēc Stiglica domām, ja netiek veiktas radikālas reformas (kādas diezgan droši netiks veiktas), eiro ir jāizformē .

Ir, protams, kaut kas mazliet komisks ASV un britu ekonomistu negulētajās naktīs, kas pavadītas, kaļot plānus, kā «glābt eiro zonu, jo citādi, ak vai, tur pie varas nāks radikāļi», kamēr pašu mājās šīs pūles ir vainagojušas ar diezgan, teiksim tā, «vēsturiski negaidītiem» vēlēšanu rezultātiem ASV un Lielbritānijā.

Tomēr viņu argumentiem lielā mērā ir taisnība: ja vienas valsts ietvaros pēkšņa krīze skar vienu reģionu, krīzes ietekmi mīkstina fiskālie pārvedumi (piemēram, centralizēti maksāti bezdarbnieku pabalsti) un tas, ka darbaspēks var doties uz citiem reģioniem. Savukārt monetārā savienībā bez vienota budžeta un darbaspēka kustības valstīm jāiet cauri daudz ilgākam pielāgošanās procesam. Tas ir sāpīgi un politiski grūti. «Uz papīra» diezgan skaidrs, ka nebūs viegli, un skaidrs arī, ka noteikti būtu daudz vieglāk, ja eiro zona izskatītos daudz līdzīgāka ASV.

2002. gadā Miltons Frīdmens prognozēja, ka eiro beigs eksistēt 2-15 gadu laikā. Iemesls šādai prognozei bija, domājams, ne tas, ka šis intervāls ērti stiepjas līdz datumam, kad par kļūdām nebūs jāatbild (2017. gadā Miltonam Frīdmenam paliktu 105 gadi). Drīzāk šāda prognozes intervālu noteica tas, ka tāds ir laika periods, kurā diezgan droši sagaidāma nopietna krīze, kas tad atklātu eiro zonas nespēju pielāgoties.

Un nopietna krīze tiešām pienāca. 2008. gadā sākusies, recesija izrādījās nopietnākā krīze kopš Otrā pasaules kara, kurai cieši pēdās sekoja eiro zonas valstu krīze, skaidri izgaismojot monetārās savienības vājās puses. Daļēji gan var teikt, ka eiro zona kļuva par savu panākumu ķīlnieci: kā blakne inflācijas samazinājumam valstīs, kur tā bija tradicionāli augsta, bija arī tas, ka tirgi ticēja optimistiskam scenārijam: zema bija kā ticība valūtas sabrukumam, tā arī iespējai par kādas valsts bankrotu («gan jau »no-baulout provision«nestrādās»). Attiecīgi eiro valūtas kurss bija augsts, vērtējot no vājāko valstu konkurētspējas viedokļa, bet procentu likmes visām valstīm bija vienādi zemas (skat. attēlu zemāk).

Tagad, kad krīzes dūmi izklīduši, izskatās, ka eiro zona pagaidām turas. Kā tā?

Laikam jau tas, kas eiro zonu satur kopā, ir alternatīvas «dzīvosim bez eiro» relatīvā nepievilcība: kontinentālā Eiropā šāda dzīve kā pagātnē, tā arī nākotnē neiezīmējas ne ar ko pozitīvu. Brexit balsotāji varbūt var grimt atmiņās par kādreizējo britu impērijas spožumu, taču vairumam kontinentālās Eiropas iedzīvotāju pagātne galvenokārt saistās ar kariem. Arī attiecībā uz optimisma pilno pēckara periodu – diez vai, teiksim, Itālijas iedzīvotājiem divciparu inflācija pirms-eiro periodā ir tā patīkamākā detaļa. Drīzāk, tieši šīs atmiņas būtu darvas karote citādi patīkamajās pirms-globalizācijas perioda atmiņās.

Iespējams, vēl svarīgāk par pozitīvas pagātnes pieredzes neesamību ir tas, ka nav atradusies arī ticama Eiropas bez-eiro vīzija nākotnei. Jā, eiro ir saistīts ar risku, ka «var neizdoties». Taču šis ir risks, ko varbūt ir vērts uzņemties, jo tikpat labi var arī izdoties.

Varbūt var izveidoties kas jauns un lielāks, kamēr saskaldītās Eiropas scenārijs ir labi un 100% zināms – tas ir Eiropas noriets, kas kā visi norieti kādā stadijā var palikt arī vardarbīgs. Tāpēc lielai daļai populācijas eiro zona ir kas vairāk par fiksēta maiņas kursa savienību. Tas ir solījums par nākotni. Un pagaidām tā noteikti nav Eiropas Savienoto Valstu nākotne: lielākā daļa sevi, pirmkārt, redz kā nāciju un tad kā eiropiešus. Taču tā ir pavisam noteikta Eiropas vīzija, kurā ir vieta arī vienotai valūtai. Ne tikai «elites», bet arī «parastie iedzīvotāji» eiro zonu redz kā nepabeigtu projektu, kas pēc Brexit vēl jo skaidrāk kļūst par Eiropas attīstības stūrakmeni.

Tāpēc, neskatoties uz to, ka eiro zonas fundamentālās problēmas tā arī nav līdz galam atrisinātas, nenovērtēsim par zemu šos 20 gadus ar eiro. Krīzes sausais atlikums ir tāds, ka eiro zona ir mazliet institucionāli nostiprinājusies, kamēr plašāka Eiropas Savienība, un arī globālās saites (piemēram, brīvās tirdzniecības principi) ir vājinājušies. No Latvijas viedokļa tādu procesu kā Brexit var tikai nožēlot, tomēr tas padara Eiropas nākotni skaidrāku, it sevišķi apstākļos, kad arī Višegradas grupas valstis pašas demonstrē vēlmi pēc atšķirīga ceļa iešanas.

Neviens nevar zināt, kas mūs vēl sagaida nākotnē, tomēr pagaidām izskatās, ka, nevis eiro zonas ideja ir krīzē, bet drīzāk krīze ir piemeklējusi domu, ka iespējama jēgpilna «dažādu integrācijas pakāpju Eiropas Savienība. Turpmākais Eiropas integrācijas process, kas visdrīzāk būs tikpat lēns un pakāpenisks kā līdz šim (angliski teiktu muddling through), tomēr noritēs ap eiro zonu un attiecīgi Francijas – Vācijas asi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas izveide, neraugoties uz grūtībām, ar kurām tā ir saskārusies, ir jāuzlūko kā veiksmes stāsts, tostarp arī Latvijas pieci gadi ir eirozonā ir jāvērtē kā veiksmīgi, atzina Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

Vienlaikus viņš atzina, ka pirms 20 gadiem, kad sāka darboties eirozona, daudzi neiedomājās, cik tas ir sarežģīts projekts. «Kā parādīja iepriekšējā krīze, virkne lietu nebija atrisinātas, par tām pat neviens nebija iedomājies. Tādēļ ir jāsaprot, ka šis ir ļoti komplicēts projekts un tas, ka pēc 20 gadiem šī zona joprojām eksistē, eiro ir otra lielākā starptautiskā rezervju valūta un ir valstis, kuras eirozonā grib iestāties, ir veiksmes stāsts,» uzsvēra Kazāks.

Viņš arī norādīja, ka pēc iepriekšējās krīzes daudz kas vēl ir jādara, lai eirozonas darbību uzlabotu, bet ļoti daudz ir arī paveikts. Turklāt krīze skaidri parādīja, ka Eiropā ir griba monetāro savienību saglabāt. «Tas gan nenozīmē, ka eirozonas izveidē viss jau ir izdarīts. Rīga vēl nav gatava. Izaicinājumu vēl aizvien ir ļoti, ļoti daudz,» atzina Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Ekskluzīvi DB - Intervija ar Ilmāru Rimšēviču pilnā apmērā: Latvija bauda eirozonas labumus

Māris Ķirsons, 22.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Atsaucoties lielajai lasītāju interesei, DB publicē interviju ar Latvijas Bankas prezidentu un Eiropas Centrālās bankas padomes locekli Ilmāru Rimšēviču, kas norisinājās 2017. gada martā. Kā zināms, I. Rimšēvičs intervijas līdz šim sniedzis salīdzinoši reti.

Atsaucoties lielajai lasītāju interesei, DB publicē interviju ar Latvijas Bankas prezidentu un Eiropas Centrālās bankas padomes locekli Ilmāru Rimšēviču, kas norisinājās 2017. gada martā. Kā zināms, I. Rimšēvičs intervijas līdz šim sniedzis salīdzinoši reti.

Latvija bauda eirozonas labumus

Iestāja eirozonā Latvijai deva pieeju ļoti lētiem kredītresursiem uz ļoti gariem termiņiem, turklāt ļāva izvairīties no valūtas spekulantu uzbrukumiem, kas būtu apdraudējuši valsts tautsaimniecību, paliekot pie lata

To intervijā DB stāsta Latvijas Bankas prezidents un Eiropas Centrālās bankas padomes loceklis Ilmārs Rimšēvičs. Viņš atzīst, ka pašlaik svarīgākais ir noturēt vārgos kreditēšanas pieauguma asnus, kā arī koncentrēties nevis uz kādu naidnieku vai kaitnieku meklēšanu, bet gan skatīties un meklēt iespējas, ko un kā paši varam darīt labāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidsabiedrība vienīgā veic regulāros lidojumus starp trim galvaspilsētām, izvēršas Baltijas tirgū un negrasās automātiski maksāt neapmierinātajiem pasažieriem.

To sarunā ar Db.lv norādīja Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Kāda šobrīd ir situācija aviācijā – pasaulē, Eiropā, Baltijā?

Globālā situācija mūs īpaši neietekmē, ja neskaita degvielas cenas, bet tās šobrīd ir vairāk vai mazāk normālas. Eiropā zemo cenu kompānijas ir ļoti palielinājušas kapacitāti. Nav skaidrs, kas notiks ar kompānijām Brexit dēļ. Taču, manuprāt, nekas būtisks. Eiropā krīzes vēl nav. Visi saka, ka tā tuvojas, bet mēs to vēl neredzam. Redzam, ka turpina samazināties biļešu cenas. Tas nozīmē, ka cilvēki lido vēl vairāk.

(Nozares) konsolidācija nenotiek tik ātri, kā tiek uzskatīts, jo kaut kā jau ikviens pamanās tikt galā. Ir tādas mazas kompānijas kā igauņu Nordica, kas pārtrauks lidojumus, bet Norwegian arvien lido. Alitalia aizvien lido. Eiropā turpina lidot ļoti daudzas kompānijas. Zemo cenu kompānijas Ryanair, Wizz Air, easyJet – spēcīgie (spēlētāji) ‒ joprojām nosaka toni, bet arī Brittish Airways uzrāda augstu peļņu. Eiropā aviācija ir labā stāvoklī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Precizē bezpilota lidaparātu izmantošanu; visas nozares vēlmes nepiepildīsies.

Kaut arī dronu izmantotāji Satiksmes ministrijas virzītos noteikumus atzīst kā uzlabojumu salīdzinājumā ar esošajiem Ministru kabineta noteikumiem Kārtība, kādā veicami bezpilota gaisa kuģu un lidaparātu lidojumi, vairākas bezpilota lidaparātu lietotāju vajadzības pagaidām apmierinātas netiks, liecina iesaistīto pušu teiktais Dienas Biznesam. Noteikumi cita starpā paredz, ka dronu lidojumi atļauti laika posmā pusstundu pirms saullēkta līdz pusstundai pēc saulrieta, līdz 120 m augstumam, ar ātrumu līdz 68,4 km/h, tiešā redzamībā līdz 500 m horizontālajā plaknē.

Ar dronu nedrīkstēs lidot tuvāk par 50 m no publiska pasākuma, bet 20 m attālumā, ja drons vieglāks par 1,5 kg un lidojums saskaņots ar pasākuma organizatoru, kurš to saskaņojis ar pašvaldību. Tāpat bez saskaņošanas ar infrastruktūras objekta īpašnieku nevarēs lidot tuvāk par 50 m no valsts autoceļu pārvadiem, valsts galvenajiem autoceļiem, valsts reģionālajiem autoceļiem, elektrisko tīklu gaisvada līnijām (110 kV un 330 kV), tiltiem, dzelzceļa infrastruktūras un kapsētām. Bez saskaņojuma tuvāk nedrīkstēs lidot arī lielam skaitam rūpniecisko avāriju riska objektu, kā arī objektiem, kas saistīti ar sabiedriskās kārtības un drošības, valsts robežas drošības un civilās aizsardzības nodrošināšanu. Cietumiem bez saskaņojuma nevarēs lidināties tuvāk par 500 m, bet lidlaukam, kurā veic lidojumus saskaņā ar instrumentālo lidojumu procedūru (IFR), piemēram, Rīgas lidostai, ‒ 5000 m. Drona pilotam jābūt vismaz 16 gadus vecam, ja vien drons nav vieglāks par 0,5 kg un nespēj uzlidot augstāk par 50 m. Pilotam jānokārto teorētisko zināšanu un praktisko prasmju pārbaude, ja tiek veikts paaugstināta riska lidojums (ar atkāpēm no noteikumu ierobežojumiem). Savukārt dronam jābūt marķētam ar īpašnieka vārdu un uzvārdu vai nosaukumu juridiskajām personām, deklarētās dzīvesvietas vai juridisko adresi un tālruņa numuru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Vēlas Latvijai dot vairāk par izrādi debesīs

Jānis Goldbergs, 02.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviošovi visā pasaulē ir gan aviācijas profesionāļu, gan aviācijas biznesa aprindu tikšanās vieta, un tā tas var būt arī Latvijā

Tā intervijā Dienas Biznesam sacīja aviošova Wings Over Baltics Airshow (WOBA) 2019 organizators Artūrs Šlosbergs. Jūlija izskaņā Tukuma lidostā aizvadītais šovs pulcēja vairāk nekā 20 tūkstošus skatītāju, tādēļ pamatoti nosaucams par lielāko aviošovu Baltijas valstīs.

Kāds ir šodienas stāsts par aviošovu, kuru organizējat?

Šogad uz aviošovu Tukuma lidostā ieradās 20 tūkstoši cilvēku. Pārdevām 16 tūkstošus biļešu. Bērni līdz astoņu gadu vecumam tika bez maksas. Bijām izsūtījuši daudz ielūgumu, tostarp ministriem un vēstniecībām. Cilvēku bija vairāk nekā festivālā Positivus, bet mazāk nekā uz Prāta vētras koncertu Liepājā, kas, starp citu, notika tajā pašā laikā, kad mūsu aviošovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sagaidāms, ka Eiropas ekonomika 2019. gadā augs septīto gadu pēc kārtas, un tam vajadzētu attiekties uz visu dalībvalstu ekonomiku, prognozē Eiropas Komisija.

Gada pirmajā ceturksnī izaugsme eirozonā bija lielāka nekā tika sagaidīts, jo bija vērojami tādi pagaidu faktori kā, piemēram, maigi ziemas apstākļi un vieglo automobiļu pārdošanas apjomu pieaugums. To veicināja arī fiskālās politikas pasākumi, kas palielināja mājsaimniecību izmantojamos ienākumus vairākās dalībvalstīs. Tomēr Eiropas ekonomikas īstermiņa perspektīvu aptumšo ārējie faktori, tostarp spriedze globālās tirdzniecības attiecībās un ievērojama politikas nenoteiktība. Šī situācija tāpat kā līdz šim nelabvēlīgi ietekmē uzticēšanos apstrādes rūpniecībai, ko visvairāk ietekmē starptautiskā tirdzniecība, un tā varētu vājināt izaugsmes perspektīvas līdz gada beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Pārdot emocijas

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienās, kad Airkargo gaisa baloni lido pāri Grobiņai vai Durbei, sociālie tīkli teju uzsprāgst no pārsteiguma par pamanīto faktu.

Liepājas pusē tas joprojām nav ierasts skats un sarūpē patīkamu pārsteigumu. Saldus SIA Airkargo struktūrvienība, kas nodarbojas ar gaisa balonu lidojumiem, reģistrēta Pāvilostā.

Iespēja reklamēt uzņēmumu

Induļa Blūma uzņēmums Airkargo jau kopš 1997. gada veic aviokravu sūtījumus uz visām pasaules valstīm, papildus piedāvājot muitas brokeru servisu un kravu apdrošināšanu. Kad uzņēmumam tuvojās desmit gadu jubileja, tika nolemts ieguldīt līdzekļus vides reklāmā, mārketingā un reprezentācijas pasākumos lojālajiem klientiem, kas tajā laikā bija aktuāla tendence. «Var, protams, izvēlēties sevi reklamēt uz vieglās automašīnas vilktas piekabes, palēninot satiksmi Rīgas centrā, bet likās, ka gaisa balons šim mērķim varētu būt sabiedrībai nekaitīgāks, videi draudzīgāks,» saka Indulis. «Baloni priecē skatītāju acis, lidojot tveram dzimtās zemes skaistumu, turklāt uzņēmuma zīmols ir labi pamanāms.» Divu gadu laikā viņš ieguva pilota tiesības, nepieciešamās zināšanas apgūstot tepat, Latvijā. Aizrāvies ar ūdenssporta veidiem, Indulis iepazina Pāvilostu un nolēma, ka uzņēmums pilsētas vecajā daļā varētu iegādāties vasarnīcas tipa ēku, kur varētu atvērt viesu namu. «Tā kā mums ļoti patīk lidot Kurzemē un pats arī esmu no šīs puses, no Saldus, tur arī reģistrējām uzņēmuma struktūrvienību, kas nodarbojas ar gaisa balonu lidojumiem,» stāsta Indulis. Ēku patlaban izmanto kā bāzes vietu, kur nakšņo komanda. Turpat klientiem iespējams pavadīt laiku pirms lidojumiem un arī pēc tam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bišu un citu kukaiņu iedvesmoti, zinātnieki ir pavadījuši gadus, meklējot veidus, kā radīt lidojošus robotus. Galvenais izaicinājums - lidošana patērē daudz enerģijas.

Tehnoloģijām attīstoties un robotiem pilnveidojoties, ir sagaidāms, ka tie tiks nodarbināti gan gaisa kvalitātes noteikšanā, gan cietušo meklēšanā vai pat ieņems vietu blakus darba bitēm.

Lidojošo robotu spārniem ir jāpaļaujas uz baterijām, kuras līdz šim nebija izdevies radīt pietiekami efektīvas un vieglas. Taču Hārvarda universitātes zinātnieki beidzot radījuši robotu, kas ir spējīgs lidot pa īstam bez piespiedu nepieciešamības nosēsties. Jaunais modelis, kas nodēvēts par RoboBee X-Wing, sastāv no četriem smalkiem oglekļa šķiedras un poliestera spārniem un vēl smalkākām fotoelementu šūnām. Lai mazais robots varētu pacelties gaisā, tiek izmantota saules enerģija. Rezultātā robota - bites spārni rada tādas pašas kustības kā kukaiņu muskuļi lidojot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Netiek smādētas arī mazākas lidostas, ja vien ir paredzams pārvadājumu apjoma kāpums

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Deloitte Consulting S.L.U. (Madride) partneris infrastruktūras un kapitālieguldījumu projektos Daniels Ramoss Moraless.

Ar kādām aviācijas jomām esat bijis saistīts?

Pēdējos 16 gadus esmu darbojies dažādos aviācijas konsultāciju projektos, īpaši fokusējoties uz lidostām, konkrētāk – uz lidostu privatizāciju un koncesijām daudzās valstīs. Šajā jomā galvenokārt esmu darbojies Dienvid- eiropā, Austrumeiropā, Tuvajos austrumos un Latīņamerikā. Strādājot kā konsultants publiskajam sektoram, sadarbojos, piemēram, ar Pasaules Banku, Amerikas Attīstības banku (IADB), Eiropas Investīciju banku utt. Konsultējot privāto sektoru, galvenokārt esmu bijis iesaistīts darījumos, piemēram, publiskajos iepirkumos uz koncesiju. Atsevišķos gadījumos asistēju investoriem piedāvājumu prezentēšanā, kas ietver koncesijas, to risku, finansējuma izvērtēšanu. Publiskajā pusē esmu bijis iesaistīts dažādās publiskās‒privātās partnerības (PPP) līgumu fāzēs, tostarp veicot priekšizpēti PPP projektiem, izvērtējot to, vai investīcijas atmaksājas. Daudzās valstīs, piemēram, Latīņamerikā, Lielbritānijā un citviet, ir jāpamato tas, ka PPP ir labākais veids lidostas būvniecībai. Tādējādi esmu bijis projektu abās pusēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FlyMeAway lēnām apgūst Horvātijas tirgu

Anda Asere, 19.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā Latvijas brīvdienu ceļojumu tūrisma zīmola «FlyMeAway» Horvātijas filiāle «FlyMeAway» d.o.o. plāno apgrozīt aptuveni 400 tūkstošus eiro

«FlyMeAway» (SIA «Baltic Ad Hoc») pamatnodarbošanās ir tiešo čarterreisu organizēšana uz dažādiem galamērķiem Eiropā un Āfrikā tajās nedēļas nogalēs, kad brīvdienas pagarina valsts noteiktās svētku dienas. Pērn uzņēmums atvēra filiāli Horvātijā. Pirmie ieņēmumi sāk veidoties šogad, jo pirmais reiss bija Jaungada brīvdienās. «Horvātija šobrīd vēl ir investīciju projekts, bizness tur sevi pagaidām neatpelna,» saka Jurģis Sedlenieks, «FlyMeAway» vadītājs.

Šogad «FlyMeAway» Horvātijā īstenos astoņus čarterlidojumus un kopumā būs vairāk nekā tūkstotis pasažieru. Turpretī no Rīgas un Tallinas garajās nedēļas nogalēs tiks īstenoti 15 reisi. «Pirmajās sezonās reisu skaitu plānojam konservatīvi, jo nevaram būt pārliecināti, ka investīcija ātri atpelnīsies,» viņš norāda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas lidosta vēlas savienojumus ar Rīgu katru dienu

To sarunā ar Dienas Biznesu pirms 10. maijā gaidāmā Rīgas Aviācijas foruma norāda SIA Aviasabiedrība «Liepāja» valdes loceklis Agris Sprūde un maršrutu attīstības direktors Gatis Ginters.

«Gribas lidot katru dienu. Esam sapratuši, ka lidojumi tikai trīs reizes nedēļā apgrūtina ceļotāju plānus,» saka A. Sprūde. Savukārt uz Palangu airBaltic lidojot katru dienu. Pēc viņa teiktā, ziemas mēnešos 75% pasažieru bijuši tranzīta ceļotāji un rīta savienojums ar Rīgu lieliski strādā, pasažieriem dodoties tālāk uz Angliju, Vāciju, Maskavu un Kopenhāgenu.

Vaicāts par šogad paveicamo lidostas infrastruktūras jomā, viņš atzīmē, ka Liepāja grib būt piejama Ryanair u. c. zemo cenu lidsabiedrībām. Projektā ir pasažieru termināļa paplašināšana, taču vēl ir jāizšķiras par tās apjomiem. Ja grib ko lielāku, tad šovasar to pabeigt nevarēs un vajadzēs īstenot pa kārtām. Savukārt attiecībā uz degvielas piegādi gaisa kuģiem lidostā ir sakārtota infrastruktūra neliela apjoma degvielas tirdzniecībai un atlicis vien iegūt nepieciešamās akcizēto preču atļaujas. Tāpat tiek veikta perona paplašināšana mazajai aviācijai, un jau maijā trīs lidmašīnu vietā te varēs novietot 10 lidmašīnas ar spārnu platumu 15 m apjomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jārēķinās ar lielu konkurenci aviokompāniju starpā, mazo Baltijas tirgu, risku sadalīšanu spēlētāju starpā

To atzina Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) dalībnieki diskusijā par pasažieru pārvadājumiem un tūrismu.

Nākotnes izaicinājums Rīgas lidostai ir tālsatiksmes lidojumu galamērķu nodrošināšana, norāda LAD. Saskaņā ar starptautiskā aviācijas statistikas un konsultāciju uzņēmuma OAG datiem, par tālsatiksmes lidojumu galamērķiem no Rīgas lidostas prioritārie tirgi, kur varētu būt stabils pasažieru plūsmas pieprasījums un kas varētu veicināt lidsabiedrību interesi par regulārās gaisa satiksmes uzsākšanu no Rīgas, ir ASV, Ķīna un Kanāda (primāri Ņujorka, Pekina un Toronto). Tā kā tālsatiksmes attīstībai nepieciešama laba savienojamība reģionālajā lidojumu tīklā, svarīgi, lai airBaltic būtu sadarbības partneris, kas varētu nodrošināt tranzīta pasažieru plūsmu tālajos maršrutos. Tālajos savienojumos ieinteresēta ne tikai lidosta. Piemēram, Rīgas brīvostai tie noderētu, attīstot galvaspilsētu kā kruīza sākuma ostu un galamērķi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidmašīnām «Boeing 737 MAX» konstatēts vēl viens defekts, kas rada potenciālu risku, trešdien paziņojusi ASV Federālā aviācijas pārvalde (FAA).

Problēma konstatēta, kad FAA veikusi testus ar simulatoru, un FAA norāda, ka arī šis defekts jānovērš, pirms tiks dota atļauja atsākt lidojumus ar «Boeing 737 MAX».

FAA nesniedz sīkākas ziņas par šo defektu, taču informēta persona neoficiāli sacījusi, ka arī šī problēma saistīta ar pilotu spēju ātri atjaunot kontroli pār lidmašīnu, ja automātiskā vadības sistēma liek tai lidot lejup.

Savukārt «Boeing» paziņoja, ka piekrīt FAA lēmumam un izstrādās nepieciešamo programmatūru, lai problēmu novērstu.

Jau vēstīts, ka lidojumi ar «Boeing 737 MAX» tika aizliegti martā pēc divām traģiskām šī modeļa lidmašīnu katastrofām.

Gan Indonēzijas aviokompānijas «Lion Air» lidmašīnas «Boeing 737 MAX 8» katastrofā pērn oktobrī, kurā bojā 189 cilvēki, gan martā notikušajā Etiopijas aviokompānijas «Ethiopian Airlines» «Boeing 737 MAX 8» avārijā, kurā dzīvību zaudēja 157 cilvēki, lidmašīna strauji sāka lidot lejup un nogāzās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Aerodium Toma Krūza jaunajai filmai uzbūvē pasaulē lielāko vēja tuneli

Zane Atlāce - Bistere, 26.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunās Holivudas filmas Mission Impossible: Fallout lidošanas ainas ir uzņemtas pasaulē lielākajā vēja tunelī, ko speciāli Toma Krūza pasūtījumam būvēja Aerodium, informē uzņēmumā.

Pasaules lielākajam vēja tunelim ir 6,5 m x 3,5 m liela lidošanas zona. Tajā vienlaicīgi var brīvi lidot 7 cilvēki. Lidot var arī horizontāli, kas ir jauna, unikāla pieredze un rada vistuvākās sajūtas izpletņlēkšanai. Iekārta ir četrstāvu mājas augstumā, un tās darbināšanai nepieciešama 3200 kW jauda - ar tādu pietiktu 200 privātmājām.

Lai arī lidošanas ainu filmēšana aizņēma tikai 3 dienas, treniņi tām Warner Brothers studijā Londonā ilga gandrīz gadu. Holivudas kino zvaigznes galvenais lidošanas treneris bija Aerodium lidotājs Ēriks Osmanis, kurš atzīst, ka: «Strādāt ar Tomu Krūzu bija liels pagodinājums! Treniņu plānošana bija izaicinošs uzdevums, lai tie būtu maksimāli efektīvi un pēc iespējas īsāki, saistībā ar Toma aizņemto grafiku. Katra minūte bija svarīga un mēs to nevarējām izniekot. Toms ir cilvēks, kurš daudz un smagi strādā pie tā, lai kaut ko sasniegtu. Lidošanu viņš apguva ātri, kā rezultātā bijām spējīgi horeogrāfijā ielikt sarežģītākus lidošanas manevrus un trikus».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomikas kuģa sūces lielā mērā šobrīd tiek mēģināts aizbāzt ar jauniem parādiem. Piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) nu rēķinājusi, ka pasaules bagātās valstis, lai cīnītos ar pandēmijas sekām, kopumā savus parādus audzēs par papildu vismaz 17 triljoniem ASV dolāru.

Tiek lēsts, ka OECD klubiņa vidējās valdības saistības no 109% no to IKP pieaugs līdz 137% no IKP. Lielā daļā gadījumu situāciju sarežģīšot arī krass ekonomikas un šim procesam sekojošais nodokļu ieņēmumu kritums.

Vairākas Itālijas un Grieķijas

Tas tādējādi arī nozīmēs, ka lielai daļai valdību parāda attiecība pret IKP būs aptuveni tāda pati, kāda tā pēdējos gados ir bijusi Itālijai. Zīmīgi, ka par tās spējām norēķināties par savām saistībām periodiski plaukušas lielākas un mazākas aizdomas. Šai ekonomikai savi izaicinājumi pietika pat bez visa vīrusa.

Var paspekulēt, ka pēc šīs krīzes Itālijas parāds, ja netiks īstenoti kopēja Eiropas parāda varianti, kas gan izskatās arvien ticamāki, pret IKP pārsoļos pāri 200% no tās IKP. Vērojamas arī runas – ja Itālija galu galā izstāsies no eirozonas un atgriezīsies pie savas liras, tad gaidāmas visa eiro monetārā reģiona beigas (Itālijas nozīmi eirozonā nevar salīdzināt, piemēram ar mazo Grieķiju; Itālija ir trešā lielākā reģiona tautsaimniecība).

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

papildināta - Kašmiras krīzes dēļ atcelti avioreisi starp Eiropu un Taizemi

Laura Mazbērziņa/LETA, 28.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sakarā ar Pakistānas lēmumu slēgt savu gaisu telpu pēc saspīlējuma eskalācijas ar Indiju Kašmiras dēļ atcelti daudzi reisi starp Eiropu un Taizemi, kā rezultātā iestrēguši tūkstošiem atpūtnieku.

Aviokompānija Thai Airways paziņoja, ka trešdienas vakarā un ceturtdienas rītā atcelti visi reisi uz no no Eiropas līdz tiks atrasts jauns maršruts, un par reisu atcelšanu un pārkārtošanu ziņo arī citas aviokompānijas. Domājams, ka tiks ietekmēti reisu grafiki arī citās Dienvidaustrumu Āzijas lidostās.

Taizemes galvaspilsētā Bangkokā iestrēguši tūkstošiem atpūtnieku. Thai Airways pavēstīja, ka atcelti 27 reisi, galvenokārt Eiropas maršrutos, kas ietekmējis 5000 pasažieru. «4000 ir no Eiropas reisiem un 700 līdz 800 ir no Pakistāna reisiem,» pavēstīja Thai Airways preses pārstāve. «Mēs gaidām atļauju lidot pāri citām valstīm. Šobrīd mēs kontaktējamies ar Ķīnu.» Irāna noraidījusi lūgumu lidot pāri tās teritorijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms vairāk nekā simts gadiem komunistu vadonis Ļeņins plānoja revolūciju no Šveices. Izskatās, ka šodien Latvijas ārkārtas vēlēšanas turpat gatavo šveiciešu advokāts Rūdolfs Meroni. Šis kungs jau labu laiku nav redzēts Latvijā, jo, iespējams, baidās, ka Rīgas lidostā varētu tūlīt pat tikt arestēts.

Problēmas Latvijā nav atrisināmas vienkāršā veidā. Meroni sagrābtos Ventspils uzņēmumus draud atņemt, jo faktiski viņš ir tikai valsts ieceltais arestētās mantas glabātājs tajos. Latvijā beigu fāzē ir izmeklēšana, bet Šveicē Meroni ir zaudējis tiesu par mantas izšķērdēšanu vienā no viņam uzticētajiem uzņēmumiem. Kā var izglābt situāciju?

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa līdz pirmdienai paņemtā pauze atklāj acīmredzamu faktu – pašlaik valdību nav iespējams izveidot. Saeimā pastāv divi pretēji bloki, un nevienam no tiem nepietiek balsu valdības izveidošanai. KPV LV un JKP blokā ir 32 deputāti, bet NA, Attīstībai/Par!, JV un ZZS kopā ir 45 balsis. Tas ir strupceļš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas pārvērš valsts iestādēs

Sandris Točs, speciāli DB, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krīze nāk?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 27.12.2019

1. attēls. Vācijas, Spānijas, Francijas un Itālijas IKP pieauguma temps pa ceturkšņiem pret iepriekšējo ceturksni (%), sezonāli un kalendāri izlīdzinātie

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pazīstamais ASV sociologs, notikumu vērotājs un komentētājs Neits Silvers savā grāmatā "Signāls un trokšņi: kāpēc tik daudz prognožu nepiepildās, bet dažas piepildās" raksta, ka signāls ir patiesība, bet trokšņi mūs novirza no tās.

Pamatjautājums ir līdzīgs tam, ar ko ikdienā sastopas ārsti, – prast orientēties daudzo rādītāju kopumā un izcelt tos, kuriem konkrētajā situācijā ir lielākā ietekme. Tas palīdz labāk noteikt diagnozi un īstenot sekmīgāku ārstēšanu.

Šīs pārdomas ir būtiskas arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un politikas veidotājiem, kuriem ir vēlme veidot savu darbību un prognozēt finanses ilgtermiņā, piemēram, pieņemot lēmumus par nekustamā īpašuma pirkumu, izmaiņām ģimenē, darba maiņu. Vieni vēlētos pēc iespējas sekmīgāk pārdzīvot krīzi (piemēram, uz to laiku samazinot parādus), savukārt citiem tā var būt lielā iespēja (piemēram, cerot uz nekustamā īpašuma cenu krišanos u.tml.).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā līdz 2021. gadam notiks vērienīga administratīvi teritoriālā reforma - divu gadu laikā krasi tiks samazināts pašvaldību skaits.

Jau šodien Ministru kabinets plāno izskatīt likumprojektu Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas likums. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi likumprojekta sākotnējo anotāciju. Tajā secināts, ka no 119 Latvijas pašvaldībām jau 2018. gadā pēc iedzīvotāju skaita 41 pašvaldība neatbilda novadu kritērijiem, bet 52 novados nebija kritērijiem atbilstoša attīstības centra.

2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem

Sarunā ar Dienas Biznesu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (Attīstībai/Par) konkrētu «īsināmo» pašvaldību skaitu nemin, taču uzsver, ka 2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem. Šobrīd Latvijā ir nedaudz vairāk par desmit pašvaldībām, kuras nesaņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Iespējams, ka Latvijā nākotnes pašvaldību skaits aprobežosies ar šādu skaitu. Administratīvi teritoriālā reforma būs viena no galvenajām tēmām VARAM dienas kārtībā tuvākā gada laikā, tāpat kā klimata pārmaiņu politikas jautājumi un Rīgas pašvaldībā notiekošais.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ar ko atšķiras Boeing 737 MAX un Sukhoi Superjet katastrofas

Egons Mudulis, 03.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāpēc amerikāņu lidmašīnas joprojām stāv pie sētas, bet krievu gaisa kuģi turpina lidot, sarunā ar Dienas Biznesu skaidro Civilās aviācijas aģentūras (CAA) direktors Māris Gorodcovs.

Uzreiz pēc krievu Sukhoi Superjet 100 katastrofas Maskavā sociālajos medijos – arī Latvijā ‒ izskanēja aicinājumi aizliegt šī lidmašīnas modeļa ekspluatāciju, bet līdz šim tas nav noticis. Ar ko tā atšķiras no Boeing 737 MAX?

Pēc pirmā gadījuma arī visai Boeing 737 Max flotei nekādi drastiski ierobežojumi netika noteikti. Kad notika otrs nelaimes gadījums, tika secināts, ka attiecīgā problēma ir visai gaisa flotei piemītoša. Tad sākās ķēdes reakcija pasaulē, dalībvalstu kompetentajām iestādēm aizliedzot šīs lidmašīnas ekspluatēt savās lidostās un gaisa telpā. Saistībā ar negadījumu Šeremetjevo ne Krievijas varas iestādēm, ne citiem, kur šis lidmašīnu tips ir sertificēts, tostarp ES, nav pārliecības, ka problēma ir visam gaisa kuģu parkam piemītoša, lai vajadzētu uzlikt līdzīgu aizliegumu. Turklāt ir daudz jautājumu par lidmašīnas ekspluatāciju un nosēdināšanu uz skrejceļa, un ir aizdomas par kļūdainu pilota rīcību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas (ECB) padome sēdē ceturtdien nolēma vēl samazināt negatīvo noguldījumu iespējas uz nakti likmi un no 1.novembra atsākt aktīvu uzpirkšanas programmu.

Noguldījumu iespējas uz nakti likmi, kas līdz šim bija -0,40%, nolemts samazināt līdz -0,50%.

Abas pārējās svarīgākās procentlikmes - bāzes procentlikmi un aizdevumu iespējas uz nakti likmi - ECB nolēma nemainīt. Līdz ar to bāzes procentlikme tiek saglabāta 0% līmenī, bet aizdevumu iespējas uz nakti likme paliks 0,25% līmenī.

1.novembrī atsāksies aktīvu uzpirkšanas programma, mēnesī uzpērkot aktīvus par 20 miljardiem eiro.

Centrālās bankas paziņojumā norādīts, ka aktīvu uzpirkšanas programma tiks turpināta, «cik ilgi vien tas būs nepieciešams», kā arī procentu likmes «pašreizējā vai zemākā līmeni tiks saglabātas, līdz inflācijas prognozes stabili atbildīs līmenim, kas ir pietiekami tuvu» ECB noteiktajam patēriņa cenu pieauguma mērķlīmenim nedaudz zem 2%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) jaunākajās ekonomikas prognozēs lēsts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 4,1%, mūsu valstij paredzot straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstu vidū.

Trešdien publiskotajās prognozēs EK sagaida, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes temps nākamgad palēnināsies līdz 3,2%, bet 2020.gadā - līdz 2,9%.

Savukārt inflācija Latvijā šogad un nākamgad būs 2,7%, bet 2020.gadā saskaņotā patēriņa cenu indeksa kāpums būs 2,4%, lēš EK.

Otru straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstīs EK prognozē Igaunijā, kur, pēc EK aplēsēm, IKP šogad palielināsies par 3,5%. Nākamgad Igaunijas ekonomikas izaugsmes temps palēnināsies līdz 2,8%, bet 2020.gadā - līdz 2,6%. Inflācija Igaunijā šogad būs 3,5%, bet nākamgad un 2020.gadā - attiecīgi 3,3% un 2,5%, lēš EK..

Lietuvā EK sagaida 3,4% IKP pieaugumu šogad, 2,8% kāpumu nākamgad un 2,5% izaugsmi 2020.gadā. Inflācija Lietuvā šogad tiek prognozēta 2,6%, bet nākamgad un 2020.gadā tā samazināsies līdz attiecīgi 2,2% un 2,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO,VIDEO: Brenguļu alus saimnieki cīnās ar importēto alu

Monta Glumane, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brenguļu alus saimnieki par vienu no Latvijas alus nozares lielākajiem izaicinājumiem sauc cīņu ar importēto alu.

Jau kopš 1969. gada Abula upes krastā atrodas alus darītava, kurā kādreiz alu brūvēja kolhozs Vārpa. 1992. gadā Freivaldu ģimene alus darītavu pārpirka un izveidoja SIA Abula. Uzņēmuma līdzīpašnieks Māris Freivalds atzīst, ka viegli darboties nozarē nav, ir pat smagi, taču ar kaut ko ir jānodarbojas. «Mums ir satraukums, jo tiek ievests liels apjoms ārzemju alus. Vairāk nekā puse no visa pārdotā Latvijā, taču mēs lielu konkurenci neizjūtam, jo mums ir savs tirgus un faktiski katru gadu tas palielinās,» stāsta uzņēmuma direktors Juris Freivalds. Zināms, ka Brenguļu alus pazīstams ar savu neatkārtojamo garšu. Uzņēmējus satrauc fakts, ka no ārvalstīm tiek ievests lēts alus, bet alkohola akcīzes nodoklis no 2010. gada pieaudzis divas reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Latvijā mājokļu cenas otrajā ceturksnī augušas straujāk nekā ES un eirozonā vidēji

LETA, 07.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu cenas Latvijā šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada pieaugušas par 9%, kas ir straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" pirmdien publiskotie dati par 27 bloka dalībvalstīm.

Straujākais mājokļu cenu kāpums gada izteiksmē reģistrēts Ungārijā (+14%), Luksemburgā (+11,4%), Horvātijā (+10,4%) un Portugālē (+10,1%). Lietuvā mājokļu cenas šajā periodā pieaugušas par 6,6%, bet Igaunijā - par 5,8%.

Kopumā mājokļu cenas otrajā ceturksnī gada izteiksmē pieaugušas visās ES dalībvalstīs, par kurām pieejami dati, izņemot Itālijā, kur tās sarukušas par 0,2%. Gan ES dalībvalstīs, gan eirozonā vidēji gada izteiksmē aprīlī-jūnijā mājokļu cenas pieauga par 4,2%. Ceturkšņa izteiksmē mājokļu cenas ES otrajā ceturksnī palielinājās par 1,6%, bet eirozonā - par 1,7%.

Otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējiem trīs mēnešiem mājokļu cenas pieauga visās ES dalībvalstī, par kurām pieejami dati. Lielākais mājokļu cenu pieaugums fiksēts Latvijā (+5,6%), Luksemburgā (+5,1%) un Kiprā (+4,2%). Lietuvā mājokļu cenas palielinājušās par 1,5%, bet Igaunijā - par 0,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru