Ventspilī dibinātais uzņēmums Burgerbārs paplašinās, atverot savu otro burgernīcu Liepājā; nākotnē cer izveidot tīklu.

Trīs draugi pirms diviem gadiem, investējot aptuveni 14,5 tūkst. eiro, atvēra savu pirmo burgernīcu. Jaunieši bija nesen pārcēlušies atpakaļ no Rīgas uz Ventspili un nolēma, ka būtu jāizveido kaut kas savs. «Puiši bija nolēmuši, ka tā būs ķīniešu ēstuve, bet man tā nelikās veiksmīga biznesa ideja,» stāsta Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča.

«Tajā laikā biju sācis gatavot burgerus, nolēmām – kāpēc neatvērt vaļā bāru! Burgerus ir salīdzinoši viegli pagatavot, nav nepieciešams iziet apmācības kursus, kā, piemēram, smalkos restorānos,» teic SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis. Lai īstenotu ideju, jaunie uzņēmēji sāka meklēt telpas Ventspilī, kā arī iespējas iegādāties nepieciešamo virtuves tehniku. «Braucu garām kinoteātrim un redzēju, ka tur aizvērta kebabnīca. Vairākas dienas braukāju ar auto garām, līdz satiku tās īpašnieku. Pārpirkām visu uzņēmumu, bijām izveidojuši tāmi, cik projekts izmaksās, bet jau pēc diviem mēnešiem bijām to pārsnieguši, un nekas nebija izdarīts. Matemātika nedaudz piekliboja. Remontu veicām paši, materiālus mēģinājām sadabūt no garāžām, kas nu kuram bija saglabājies. Arī tehniku centāmies dabūt par labu samaksu, zvanīju uz uzņēmumiem Rīgā ik pa trīs dienām,» uzņēmuma pirmsākumus Ventspilī atceras A. Raževskis.

Ja esi izsalcis un nav laika gatavot pašam, tad jāmeklē, kur iespējams garšīgi un ekonomiski izdevīgi ieturēties ārpus mājas. Burgeri Rīgā kļuvuši par vienu no populārākajām patērētāju izvēlēm, bet kur meklēt pašu labāko, garšīgāko un cenas ziņā draudzīgāko piedāvājumu? To palīdz atrast restorānu ceļvedis Meniu.lv.

Kā radās burgeri?

Burgeri restorānu ēdienkartēs pieejami dažādās variācijās, taču pasaulē populārākie ir divi - hamburgers un čīzburgers jeb siera burgers. Abu pārdošanas apjomi ir milzīgi, pateicoties ātro ēdināšanas restorānu ķēžu darbībai un ekonomiskajai cenai. Populāri ir arī dubultie burgeri - ar dubultu gaļu, dubultu sieru, dubultu jebko. Barbekjū burgeri un vistas gaļas burgeri arī ir iecienīti patērētāju vidū, tāpat kā asie un veģetārie. Zināms, ka katrai burgeru vietai ir savs populārākais burgeris un tikai sava, neviena nedota recepte. Lai noteiktu labāko burgeru, ir jādodas un jāmēģina, jo tikai tā būs iespējams noteikt savas top vietas, kuras varēsi ieteikt citiem, piemēram, ne tikai draugiem, bet arī sociālajos tīklos.

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus "Ceļu satiksmes likumā", būtiski palielinot sodu par transporta līdzekļu vadīšanu dzērumā un autovadītāju bēgšanu, informē Satiksmes ministrija.

Bargākais no tiem – noņemtas autovadītāju tiesības uz 5 gadiem un naudas sods 2000 eiro apmērā. Tādejādi noteikta stingrākā transporta līdzekļu vadītāju atbildība par likuma pārkāpumiem ceļu satiksmes jomā.

Sodi ir paaugstināti, jo nebūs vairs administratīvais arests, kas tika piemērots iereibušajiem autovadītājiem.

Sods palielināts par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1 promili, bet nepārsniedz 1,5 promiles. Par šādu pārkāpumu piemēros naudas sodu velosipēda vadītājam divdesmit četru naudas soda vienību apmērā (viena naudas soda vienība ir 5 eiro). Savukārt cita transportlīdzekļa vadītājam - no 170 līdz 280 naudas soda vienībām un atņems transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz trim gadiem.

Eiropas Komisija ES dalībvalstīm atprasa kopumā 115,2 miljonus eiro lauksaimniecības veicināšanas politikai dotās naudas. Tā kā daļa šīs naudas ir jau atmaksāta, pašlaik runa ir par 54,3 miljoniem.

Šo naudu jāieskaita atpakaļ ES budžetā, jo tās izlietojums vai nu neatbilst ES noteikumiem vai zemkopības tēriņu kontroles procedūrai. Dalībvalstu pienākums ir pārbaudīt ES fondu naudas izmantošanas atbilstību Kopējās lauksaimniecības politikas (CAP) noteikumiem, un EK savukārt ir jānodrošina, lai tas tiešām tā notiktu.

Portāls egovmonitor.com ziņo, ka pēc EK lēmuma lauksaimniecības naudu būs jāatmaksā Beļģijai, Čehijai, Dānijai, Vācijai, Igaunijai, Īrijai, Grieķijai, Spānijai, Francijai, Itālijai, Kiprai, Lietuvai, Ungārijai, Maltai, Nēderlandei, Polijai, Portugālei, Somijai, Zviedrijai un Lielbritānijai. Latvijas šai sarakstā nav.

Veģetāriešu un vegānu kafejnīcas Nata cafe saimnieks Ivars Rutkovskis cenšas mainīt sabiedrības stereotipus

«Ar šo kafejnīcu lēnām izcīnām savu vietiņu zem saules,» saka Ivars Rutkovskis. Saskatot potenciālu, viņš 2017. gada beigās deju skolas Dzirnas ēkā izveidoja kafejnīcu, kuras primārā auditorija ir jaunieši. Deju skolai bija nepieciešamība sniegt ēdināšanas pakalpojumus, uzņēmējs piedāvāja savu koncepciju, un Dzirnu vadītāji Agris un Singita Daņiļeviči piekrita.

«Klienti nāca un teica paldies, jo nebija iedomājušies, ka, piemēram, burgers var būt arī ar lēcu, nevis liellopa vai cūkgaļas kotleti. Tā ir arī sava veida izglītošana, un nav tā, ka mēs visiem stāstām, ka šādi ēst ir labāk. Nekādā veidā nevēlamies likt justies slikti kādam, kas nav tāds kā mēs. Mācām ar savu piemēru un garšīgiem ēdieniem. Nesakām, ka gaļu ēst ir slikti un ka visi citi restorāni un gaļas pārstrādes kombināti ir jāver ciet. Mana pozīcija nav tāda. Tiesa, ir veģetārieši un vegāni, kuri ir ļoti radikāli noskaņoti. Bet ar naidu, aizliedzot vai nomelnojot, mēs šajā pasaulē neko nevaram panākt. Tādēļ ar savu piemēru rādām, ka var arī citādi. Piemērs māca vislabāk,» ir pārliecināts Nata cafe saimnieks. Pēc viņa domām, kafejnīcas atrašanās vieta, iespējams, nav tā pateicīgākā, taču piedod savu šarmu.

Zeew, kas iepriekš nodarbojās ar mazu paciņu kurjerpārvadājumiem, tagad pievēršas ēdiena piegādei; kā biznesa atšķirības zīmi uzņēmums izvēlas bezmaksas pakalpojumu.

Biznesu SIA Zeew sāka ar ideju palīdzēt ar piegādēm ziedu veikaliem un citiem mazajiem uzņēmumiem, kļūstot par šo kompāniju kurjerpartneri. «Esam fokusējušies uz ēdiena piegādi, jo šajā jomā ir lielāks pieprasījums un šajā biznesā ir arvien pieaugoši apjomi,» saka Muhameds Gaits (Mohamed Ghaith), SIA Zeew dibinātājs. Viņš uzsver, ka no citiem tirgus spēlētājiem atšķiras ar bezmaksas piegādi. «Vienīgie Rīgā piedāvājam bezmaksas piegādi – cilvēks maksā tikai par ēdienu. Sapratām, ka mums ir jāatšķiras no konkurentiem. Redzējām, ka klientiem viena no svarīgākajām lietām ir tieši piegāde. Ja viņiem tas ir tik svarīgi, izlēmām piedāvāt piegādi bez maksas,» uzsver Muhameds. Pakalpojums darbojas līdz pat 11 km attālumā no restorāna, kas nozīmē, ka uzņēmums pārklāj teju visu Rīgu, pat Babīti.

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Lai attīstītu jaunu produktu līnijas, tajā skaitā arī īpašu gaļas alternatīvu piedāvājumu un paplašinātu piedāvājumu pērn izveidotajā internetveikalā, gaļas pārstrādes uzņēmums Nākotne piesaistījis Citadeles finansējumu 1,865 miljonu eiro apmērā.

Turpinot paplašināt savas produkcijas klāstu, arī šogad Nākotne piedāvās saviem klientiem jaunus produktus – lēni sautētas gaļas izstrādājumus, “ātro maltīšu” piedāvājumus, bezgaļas burgerus.

Pagājušā gada martā uzņēmums uzsāka pārdošanu arī internetveikalā. Tas sakrita ar pandēmijas sākšanos, un arvien vairāk cilvēku izmanto iespēju iegādāties gaļas izstrādājumus attālināti, tādēļ uzņēmums turpina paplašināt arī internetā nopērkamo produktu klāstu.

“Nepārtraukti attīstāmies un cenšamies dažādot savu piedāvājumu, katru gadu izlaižot 10-15 jaunus produktus. Arvien vairāk attīstām tā saucamo “gatavo maltīšu” klāstu, kuru mājās atliek tikai uzsildīt. Sekojam līdzi tirgus tendencēm gan Latvijā, gan pasaulē un redzam, ka cilvēki arvien vairāk domā par veselīgu dzīvesveidu un uzturu, tajā skaitā gaļas produktu patēriņa samazināšanu, gaļas produktus aizvietojot ar līdzvērtīgi garšīgiem produktiem. Tāpēc cenšamies apmierināt arī šo pircēju prasības, un nesen esam sākuši ražot bezgaļas burgerus,“ stāsta gaļas pārstrādes uzņēmuma Nākotne valdes priekšsēdētājs Egils Immermanis.

Mākslīgā intelekta (MI) kontekstā visskaļāk izskan divas ziņas. Pirmā - MI atņems darbu. Vai, precīzāk sakot - cilvēki, kas māk MI, atņems darbu tiem, kas to nemāk. Otrā - MI ikviens var izmantot dažādiem vienkāršiem ikdienas uzdevumiem, lai tos paveiktu ātrāk vai tie nebūtu jādara vispār.

Piemēram, MI spēj radīt tekstu, to iztulkot, izveidot iepirkumu sarakstu, uztaisīt bildi, uzrakstīt dziesmu u.tml. Taču kā MI rīki var ievērojami atvieglot maza uzņēmuma ikdienu?

Domāju, ka ikvienam no mums ir zināms vismaz viens pat diezgan cienījama izmēra uzņēmums, kas savus pārdošanas, finanšu vai jebkādus citus procesus joprojām administrē, izmantojot piezīmju lapiņas vai vienkāršas “Excel” tabulas. Kāpēc? Lielākoties tāpēc, ka jaunu tehnoloģiju ieviešana prasa piepūli, investīcijas un ir jāmainās. Kam? Visam. Gan uzņēmuma īpašniekiem un vadītājiem, gan uzņēmuma darbiniekiem, gan biznesa procesiem.

Tādā ziņā MI izmantošana nav izņēmums. Ja iedomājies par to - cik labi, ja kāds šo darbu paveiktu manā vietā - iespējams, to MI jau tiešām var paveikt, bet tas prasa attieksmes un arī uzvedības maiņu. Kāpēc to ir vērts izmēģināt? Tehnoloģiju izmantošana ir iespēja saudzēt savus resursus un ietaupīt tik vērtīgo laiku. Un šobrīd biznesa procesu automatizācija ir iespējama pat tad, ja esi ziedu veikala vai cita neliela uzņēmuma īpašnieks.

«Kopš valdības vīri un sievas piekāpušies Nacionālās apvienības prasībām ieviest kvotas termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanā, ir jau apturēta iecere par vairāku nekustamo īpašumu rekonstrukcijas uzsākšanu,» pauž būvniecības uzņēmuma Selva būve valdes priekšsēdētājs Rolands Orlovskis.

Viņš norāda, ka tā ir bijusi «absurdākā politiskā ideja pēdējo desmit gadu laikā, kas iznīcināja ekonomikas izaugsmes labāko risinājumu».

«Jau pavisam drīz Latvijas ekonomika uzskatāmi izjutīs kvotu ieviešanas sekas – būvniecības un nekustamā īpašuma nozares attīstības samazināšanos, kas rezultēsies ar treknu mīnusu daudzu maciņos. Ieskaitot valsts kasi,» uzskata R. Orlovskis.

Selva būve vadītājs uzskata, ka Nacionālās apvienības prasībām «nav nekāda ekonomiskā pamatojuma». Tāpat arī neesot veikts neviens pētījums, kas apliecinātu šīs politiskās apvienības izteikto bažu pamatotību. «Rezultātā nozare, kas pamazām atveseļojās pēc krīzes un tikai pērn atkal sāka atgūties, atkārtoti tiek grauta. Jāpiemin, ka šī ir valsts ekonomikai stratēģiski svarīga nozare, kas ik gadu valsti atbalsta ar miljonos latu nomaksātiem nodokļiem,» pauda R. Orlovskis.

«Manuprāt visiem ir skaidrs ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā. Pat ne kartībā. Tas ir bandītisms, mūžīga cīņa, reketierisms, reiderisms un melu pasaule,» savās pārdomās sociālajā tīklā Facebook dalās pavārs, Valtera restorāna saimnieks Valters Zirdziņš.

«Reti rakstu. Par šādām lietām vispār nekad nevēlos runāt.Šis pat nav viedoklis, šī ir vienkārši patiesība.Neskatoties pat uz pēdējiem notikumiem saistība ar Latvijas restorāniem un kriminālpoliciju. Manuprāt visiem ir skaidrs ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā. Pat ne kartībā. Tas ir bandītisms, mūžīga cīņa, reketierisms, reiderisms un melu pasaule. Un pats galvenais, manuprāt, ir aizliegums šinī valstī no sirds darīt prieku citiem, mīlēt ar to ko mēs nodarbojamies, darīt labāko ko esam mācījušies, būt godprātīgiem un darīt lietas pēc labākās sirdsapziņas. Šeit tas vienkārši ir aizliegts,» raksta V.Zirdziņš.

«Runājot par restorāniem, kafejnīcām un pavāra profesiju. Uz jautājumu vai kādam ieteiktu šeit atvērt savu restorānu un censties gatavot godīgu, īstu, labāko ēdienu ko esam mācījušies saredzēt un just? Atbilde noteikti būtu-nekad nedariet to! Jūs noteikti bankrotēsiet, ieliks cietumā, atnāks puiši no ofisa un atņems varbūt jūsu dzimtas mājas. Kļūsiet par zagli, ieslīgsiet parādos, arī paliksiet parādā par to ka strādāsiet 30 dienas mēnesī, gatavosiet savu pastu ar rokām, arī par to ka maizi mīcījāt paši. Tieši par to jums tā neveiksies un saņemsiet sodu. Nedariet tā,»! skarbs ir pavārs.

ASV federālā tiesa atteikusies atbalstīt Apple lūgumu aizliegt 26 Dienvidkorejas kompānijas Samsung ierīču tirdzniecību. Apple uzskata, ka šīs ierīces pārkāpj tās intelektuālā īpašuma tiesības.

Tiesa arī noraidījusi Samsung vēlmi pēc atkārtotas lietas skatīšanas. Augustā ASV tiesa atzina, ka Samsung ir pārkāpis Apple patentus un Dienvidkorejas kompānijai piesprieda soda naudu 1,05 miljardu dolāru apmērā. Apple mēģināja arī panākt Samsung ierīču, tostarp, populāro viedtālruņu tirdzniecības aizliegumu.

Tiesnese Lūsija Koha (Lucy Koh) savu lēmumu pamatoja ar to, ka Samsung ierīču tirdzniecības aizliegšana, negodīgā veidā atņems patērētājiem iespēju izvēlēties.

«Zināmā mērā Samsung ir «iegrauzies» Apple iespējamo klientu lokā, tomēr nekas neliecina, ka Samsung atņems tos visus un izspiedīs Apple ārā no viedtālruņu tirgus,» sacīja tiesnese, atbildot uz Apple apgalvojumu, ka Samsung, pārkāpjot intelektuālā īpašuma tiesības, nodarbojas ar negodīgu konkurenci.

Vācijas valstij piederošā banka Kreditanstalt fuer Wiederaufbau (KfW) Spānijas kompānijām piešķirs lētus aizdevumus, lai tādējādi uzlabotu bēdīgo situāciju valsts darba tirgū.

Kreditanstalt fuer Wiederaufbau radīta 1948. gadā, lai pārraudzītu Māršala plāna ietvaros piešķirto finansējumu Vācijas atjaunošanai. Paredzēts, ka Spānijai piešķirs lētus aizdevumi 800 miljonu līdz viena miljarda eiro apmērā, vēsta Euobserver.

Nauda, ar Spānijas bankas Instituto de Credito Oficial starpniecību, paredzēta mazajiem un vidējiem ekonomiskās krīzes nomāktiem uzņēmumiem, kuriem ir grūtības tikt pie kredītiem, jo vietējās bankas tos izsniedz ar augstiem procentu maksājumiem.

Šim plānam vēl ir jāsaņem Vācijas parlamenta atbalsts un paredzēts, ka valsts finanšu ministrs Volfgangs Šoible deputātus iepazīstinās jūnija sākumā. Vācijas finanšu ministrs iepriekš kritizēja Eiropas Komisiju par tās lēno rīcību Spānijas, Portugāles un Grieķijas jauniešu bezdarba jautājumā un solīja izveidot divpusējas programmas.

Igauņu dibinātā finanšu tehnoloģiju kompānija «TransferWise» un Lielbritānijas t.s. izaicinātājbanka «Monzo» apvieno spēkus, lai nodrošinātu ātrus un lētus pārskaitījumus

Abas kompānijas paziņojušas par sadarbību, kas ļaus «Monzo» klientiem veikt ātrus un lētus starptautiskos maksājumus. «Monzo» ir integrējusi «TransferWise» API, kas ļaus tās klientiem sūtīt naudu 16 valūtās bankas mobilajā lietotnē. Klientiem uzreiz tiks precīzi pateikts, cik viņiem izmaksās šis pakalpojumus un cik daudz naudas būs otrā valūtā.

«Monzo» klientiem, kam vēl nav «TransferWise» konta, tāds tiks izveidots automātiski, kad viņi izvēlēsies veikt starptautisku naudas pārskaitījumu. Savukārt, ja klientiem tas jau ir, viņi var izmantot šīs konta detaļas.

«TransferWise» līdzdibinātājs Kristo Kārmans (Kristo Käärmann) teic, ka abām kompānijām ir kopīga vēlme piedāvāt godīgumu un caurspīdīgumu banku sektorā, tāpēc viņa skatījumā piedāvāt «Monzo» klientiem pieeju starptautiskiem maksājumiem caur «TransferWise» API ir lieliska saderība. «Kopā mēs izvirzām jaunus standartus banku pakalpojumiem, radot gudrus, zemu izmaksu pakalpojumus, kas patiešām atbild uz modernā lietotāja cerībām,» saka K. Kārmans.

Mums patīk skaidra nauda – šādus uzrakstus Anglijā uz veikalu durvīm pamanījis ne viens vien. Vai šie uzraksti neliek aizdomāties, ka britiem ir daudz dziļāki iemesli izstāties no Eiropas Savienības, nekā sabiedrība nojauš? Bet šoreiz ne par britiem, bet par Latviju. Vienkārši uzraksts – mums patīk skaidra nauda – ir kā pierādījums, ka arī attīstītās un stabilās ekonomikās novērtē īstās naudas smārdu.

Esmu aizdomājusies par to, kas notiktu, ja visi pasaules iedzīvotāji gribētu vienlaikus izņemt no saviem kontiem naudu. Iestātos haoss. Latvijā jau ir bijuši precedenti, kad iedzīvotāji ažiotāžas dēļ steidz izņemt skaidru naudu un pie bankomātiem veidojas garas rindas. Atgriezīsimies uz mirkli 2011. gada decembrī – Latvijā daudzos Swedbank bankomātos nav iespējams izņemt naudu. Pēc nedēļas nogales pirmdienas rītā tiek ziņots, ka nauda ir pieejama 130 bankomātos, bet 170 bankomāti vēl nav uzpildīti. Svētdienas laikā no bankomātiem tika izņemti vairāk nekā 10 miljoni latu un panikai ļāvušies aptuveni 10 tūkstoši klientu. Pirms astoņiem gadiem notikusī Swedbank ažiotāza 2019. gada februārī izskatās pavisam savādāk, jo notikumiem ir cits fons. Šodien Swedbank tāpat kā citām bankām būs jāpierāda, ka toreiz starp Dānijas Danske Bank un Zviedrijas Swedbank Igaunijas struktūrvienībām nav notikuši aizdomīgi pārskaitījumi, kuru kopējā summa tiek lēsta 3,8 miljardu eiro vērtībā. Publiski gan tiek uzsvērts, ka netīrās naudas darījumi varētu būt notikuši Baltijas struktūrvienībās un Igaunijas reputācija nav tik ļoti cietusi kā Latvijas.

Nespēdams panākt to, kas viņam pēc taisnības pienāktos, britu premjers Briselei stingri pieprasa to, ko tā jau tāpat ir gatava dot labprātīgi

Deivids Kemerons beidzot ir iesniedzis Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam savu četru punktu ES reformu plānu, kādas prasības britiem nepieciešamas, lai gaidāmajā referendumā izšķirtos par palikšanu ES sastāvā. Premjers ar oficiālu prasību pieteikumu vilcinājās, valdības «sejas» braukāja pa Eiropu prasīto reformu reklāmas tūrēs, kas reizē bija arī diplomātiska taustīšanās, cik daudz drīkst prasīt, lai pretī nedabūtu kurvīti, un nu gatavajā listē iztrūkst tiešām karstākais līdzšinējo diskusiju punkts par britu principiālām tiesībām noteikt savu sociālo jeb faktiski pabalstu un darba tirgus subsīdiju politiku.

Lielbritānijas iedzīvotājiem jādot tiesības izteikties par Eiropas Savienību (ES), sacījis britu premjers Deivids Kamerons, uzstājoties ar savu ilgi gaidīto, bet vairākkārt atlikto runu. Britu premjers apsolījis sarīkot referendumu par Apvienotās Karalistes izstāšanos vai palikšanu ES, ja Konservatīvo partija uzvarēs nākamajās vēlēšanās.

[Papildināts viss teksts]

Pirms referenduma rīkošanas Lielbritānijas premjers vēlas panākt izmaiņas Londonas un Briseles attiecībās. Pēc tam britiem tikšot dota «ļoti vienkārša izvēle» - iespēja panāktajām izmaiņām piekrist, atbalstot Apvienotās Karalistes dalību ES, vai arī balsot par izstāšanos no savienības, vēsta britu mediji. Britu premjers atzina, ka gadījumā, ja izdosies panākt izmaiņas Londonas un Briseles attiecībās, viņš veltīs savu «sirdi un dvēseli», lai nodrošinātu Lielbritānijas palikšanu ES.

Paredzēts, ka referendums par Lielbritānijas dalību ES tiks sarīkots pēc 2015. gadā notiekošajām parlamenta vēlēšanām, bet ne vēlāk kā līdz 2017. gadam. Tautas nobalsošana nenotiks ātrāk tāpēc, ka tad britiem tiktu dota «nepareiza izvēle», jo Eiropa pēc pārdzīvotās eirozonas krīzes mainīsies, uzskata D. Kamerons. Viņš norādīja, ka uzskata sevi par Lielbritānijas dalības ES aizstāvi, tomēr brīdināja, ka, ja bloks nemainīsies, Apvienotā Karaliste var «doties uz izeju».

Nākamajā dienā pēc Lielbritānijā notikušā referenduma par tās turpmāko dalību Eiropas Savienībā (ES) Latvijas vēstniecība saņēma vairākus pieprasījumus par pilsonības iegūšanu no britiem, stāsta aizejošais Latvijas vēstnieks Lielbritānijā, nākamais vēstnieks ASV Andris Teikmanis.

Diplomāts skaidroja, ka pilsonības likuma izmaiņas ir bijis labs stimuls, lai pievērstu uzmanību Latvijai. Īpašu uzmanību pievērš tie, kuru interese par Latviju līdz šim nebija pārāk liela.

«Piemēram, nākamajā dienā pēc Lielbritānijā notikušā referenduma mēs vēstniecībā saņēmām vairākus pieprasījumus par pilsonības iegūšanu no britiem, kuri pēkšņi atcerējās, ka viņiem ir kādi senči no Latvijas,» sacīja diplomāts.

Taujāts par iemesliem, Teikmanis lakoniski norādīja, ka viņi vēlas saglabāt ES pilsonību.

«Tas šiem cilvēkiem ir ļoti nozīmīgi. Un interesanti, ka tas notika burtiski vienā mirklī,» sacīja vēstnieks.

96 gadu vecumā mirusi Lielbritānijas karaliene Elizabete II, ceturtdien paziņojusi Bekingemas pils.

Pēc viņas nāves troni mantojis Elizabetes II vecākais dēls Čārlzs, kurš automātiski kļuvis par Lielbritānijas jauno karali. Viņš turpmāk oficiāli tiks dēvēts par Čārlzu III, apstiprinājušas karaļnama amatpersonas.

Elizabete II mirusi 8.septembra pēcpusdienā Balmoralas muižā Skotijā, kur viņa pavadīja vasaru.

Jau vēstīts, ka pēc karalienes ārstu paustajām bažām par viņas veselību karalienes tuvākie ģimenes locekļi šodien devās uz Balmoralas muižu.

Bekingemas pils pavēstīja, ka karalis un viņa sieva šonakt paliks Balmoralas muižā un rīt atgriezīsies Londonā.

Balmoralas muižā pašreiz atrodas arī pārējie Elizabetes II bērni un princis Viljams. Princis Harijs ir ceļā uz Skotiju.

Mijiedarbojoties pandēmijas un Brexit procesiem, britu salā briest pārmaiņas. Proti, Skotijā aug atbalsts vēl vienam referendumam par tās neatkarību no pārējās Apvienotās Karalistes.

Piemēram, “Ipsos MORI” aptaujas rezultāti liecina, ka šobrīd par neatkarīgu Skotiju būtu gatavi balsot 58% tās iedzīvotāji. Atbalsts Skotijas neatkarībai šogad pamatā ir palielinājies, un neatkarību atbalstošā Skotijas Nacionālā partija pirms šī reģiona parlamenta vēlēšanām nākamā gada maijā ieņem visai pārliecinošu līdera pozīciju.

Vēl tikai 2014. gadā skoti jau vienreiz devas nobalsot par savu turpmāko dalību Apvienotajā Karalistē. Toreiz gan šīs kalnainās zemes pārstāvji izlēma no pārējās britu nācijas tomēr neatšķelties. Tiesa gan, toreiz spekulācijas par Skotijas referendumu pamatīgi tracināja finanšu tirgus, kuros plauka daudz spriedumu par šādas Apvienotās Karalistes sašķelšanās sekām.

Pēc ilgas un piņķerīgas drāmas briti nu gatavi pamest Eiropas Savienību (ES). Patiesībā gan sarežģītākais Apvienotās Karalistes un ES diskusiju posms droši vien vēl ir tikai priekšā - reģioniem jāspēj vienoties par nākotnes tirdzniecības nosacījumiem.

Pagaidām vismaz oficiāli noteikts, ka jaunam reģionu tirdzniecības līgumam jābūt gatavam jau līdz šā gada beigām. Daudzi gan pauž pārliecību, ka tas neizskatās reālistiski. Brexit sāgas gadījumā gan nekāds brīnums nebūtu, ja tiek noteikti kādi arvien jauni galējie datumi, līdz kuriem jāpieņem kādi ļoti būtiski - varbūt pēkšņi - lēmumi.

Biznesa prognozējamībai tās būtu sliktas ziņas.Bieži vien ticis runāts par Apvienotās Karalistes dzīvi pēc Brexit. Tiesa gan, jāņem vērā, ka arī Eiropas biznesam šī valsts ir svarīga. Tādējādi diskusijām par tālākajiem tirdzniecības nosacījumiem var būt būtiska ietekme uz to darbību, raksta, piemēram, Bloomberg. Pagājušogad Apvienotās Karalistes valdība jau sprieda par to, kurām ES precēm vajadzētu noteikt tarifus vai pat kvotas, ja briti savienību pametīs bez vienošanās. Pamatā šādu soļu nepieciešamība tika skaidrota ar nepieciešamību aizsargāt vietējos britu ražotājus.

Pēc 24 stundām Eiropas parlamenta ēkā Strasbūrā ir pilnīgi skaidrs, ka pēc britu aiziešanas no Eiropas politikas arī angļu valoda, vismaz Eiroparlamentā, ir kļuvusi par otršķirīgu.

11. februārī Eiropas parlamentā deputāti aktīvi apspriežas, jo rīt gaidāms balsojums par to, kā turpmāk veidot attiecības ar Lielbritāniju. Lai arī britu premjers Boriss Džonsons paziņojis, ka līdz šā gada beigām vajadzētu ieviest skaidrību un līgumu slēgšanu pabeigt, Strasbūras gaiteņos vienprātības šajā lietā nav.

Skaļi visi skandē cik ļoti britiem vajag Eiropas tirgu un cik nabagi viņi paliks, ja zaudēs iespēju eksportēt uz ES, bet tajā pašā dienā ir arī balsojums par Eiropas daudzgadu budžetu, kurā šajā plānošanas periodā līdz 2027. gadam būs aptuveni par 6% mazāk naudas nekā iepriekš. Tas viss britu dēļ.

Var gadīties, ka briti aizvāks savu karaspēku no Austrumeiropas, piemēram, Igaunijas. Sarunas ar britiem, samērā grūtie lēmumi jau 12. februārī par ES daudzgadu budžetu, kur vēl ne tuvu viss nav skaidrs, skarbās klimata politikas prioritātes - tas viss Eiroparlamenta koridoros tiek apspriests franciski. Vairs nekādas angļu valodas. Franciski koridoros runā gan vācieši, gan poļi un visā šajā ir jūtams arī tāds kā aizvainojums par britu aiziešanu. Aizvainojums, spītība, kā arī sapratne pēc noklusējuma, ka arī ES zaudē pamatīgu partneri daudzās lietās.

Operācija Akcents - šādu teju spiegu filmu cienīgu nosaukumu Lielbritānijas dienesti ir devuši operācijai, kuras ideja ir visnotaļ vienkārša - deportēt bez darba palikušos Austrumeiropas iedzīvotājus uz mājām, jo bezpajumtniekus britiem nevajag.

Protams, šajā sakarā varētu sākt diskusiju par to, vai brīvās pārvietošanās princips ES ietvaros attiecas tikai uz strādājošajiem iedzīvotājiem vai arī tiem, kuriem darba nav un kuri tādējādi cer uz zināmu sociālo atbalstu. Tomēr skaidrs ir tas, ka arī Lielbritāniju, kurp daudzi austrumeiropieši, tostarp no Latvijas, ir devušies darba meklējumos, ir skārusi krīze un tās sekas. Respektīvi, darba vietu ir kļuvis mazāk, nekā, piemēram, 2007. gadā, un vietējo bezdarbnieku uzturēšana izmaksā pietiekami daudz, lai domātu, kā atbrīvoties no galvassāpēm par nestrādājošiem ārzemniekiem.

Lielbritānija varētu sarīkot referendumu par valsts attiecībām ar Eiropas Savienību (ES), paziņojis britu premjers Deivids Kamerons, norādot, ka ir gatavs apsvērt šāda soļa īstenošanu.

Komentārā Lielbritānijas laikrakstam Sunday Telegraph, Apvienotās Karalistes premjers norādījis, ka vēlas britiem sniegt «patiesu izvēli» jautājumā par Lielbritānijas attiecībām ar ES un tas varētu būt panākams referenduma vai vispārēju vēlēšanu ceļā. Tomēr viņš arī uzsvēra, ka nepropagandē referendumu par to, vai Lielbritānijai jāpaliek vai jāizstājas no savienības, un ka Lielbritānijas interesēs ir palikt ES.

Tāpat viņš norādīja, ka lēmums par referenduma organizēšanu netiks pieņemts tuvākajā laikā.

Analītiķi uzskata, ka D. Kamerona izteikumi ir saistīti ar izpatikšanu viņa partijas konservatīvi noskaņotajiem biedriem, kuri vairākkārt izteikušies, ka Lielbritānijai esot jāizstājas no ES. D. Kamerons arī norādīja, ka Eiropas Savienībā valda pārāk daudz birokrātijas un savienība pārmērīgi cenšas iejaukties nacionālos jautājumos.

Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā sestdien, 30.jūnijā notika ASV Neatkarības 242. Gadadienas svinības, informē pasākuma rīkotāji - Amerikas Tirdzniecības palāta Latvijā (ATPL).

Svētku pikniku bagātināja Amerikas tradīcijas, ēdieni, mūzika un aktivitātes. Pasākuma viesus klātienē sveica ATPL prezidents Arnis Kākulis, ASV vēstnieces Latvijā vietnieks Pols Polītiss (Paul Poletes).

Pasākuma viesi baudīja plašu ēdienu un dzērienu klāstu, ieskaitot tradicionālos amerikāņu un latviešu ēdienus un dzērienus: burgerus, hotdogus, sidru un alu. Bērniem bija sarūpētas dažādas aktivitātes, piemēram, zinātkāres centra Zinoo šovs, piepūšamās atrakcijas un sejas apgleznošana. Viesus priecēja arī antīkie amerikāņu auto.

Pasākuma ietvaros notika arī labdarības loterija, kurā savāktie 1000 eiro tiks nodoti Bērnu Mobilā veselības aprūpes centra, Latvijas Audžuģimeņu biedrības un SOS Bērnu ciematu Latvijā rīcībā, lai atbalstītu Latvijas bērnus un jauniešus, kas palikuši bez vecāku aprūpes, kā arī lai nodrošinātu Latvijas bērniem medicīnas aprūpes pakalpojumus.