Pagaidām zīmoglakas vārīšana uzskatāma par hobiju, bet ir potenciāls pārvērst šo nodarbi biznesā, eksportējot uz ārzemēm. Tā uzskata Liene Jelinska, Lotte’s zīmoglaka (SIA LTF1) idejas autore. Viņa vāra zīmoglaku un izgatavo zīmogus. Atšķirībā no hobiju veikalos nopērkamajiem zīmogiem un zīmoglakas, šis uzņēmums piedāvā personalizētus zīmogus, piemēram, jaunais pāris uz kāzām var izveidot savu zīmogu.

«Lielie ražotāji šādu pakalpojumu nevar piedāvāt,» uzsver Liene.

Viņa stāsta, ka no mazotnes aizraujoties ar rakstāmlietām: «Es jau bērnībā daudz vairāk priecājos par vienu padomjlaiku pildspalviņu nekā par jaunām kurpēm. Taču nekad nebiju domājusi, ka tas izvērtīsies šādi.»

Viduslaiku formula

Pirmā saskarsme ar zīmoglaku Lienei bija laikā, kad viņai piederēja kafejnīca Sienna (pirms trim gadiem viņa šo uzņēmumu pārdeva). «Sākotnējā doma bija izveidot kaut ko līdzīgu Ballera kancelejai, bet sapratu, ka šādas nozares uzņēmumam tolaik būtu bijis grūti attīstīties,» saka Liene. Idejas par papīrlietu veikaliņu transformējās kafejnīcā, kur bija nopērkamas arī dāvanas, tostarp zīmoglaka. Produkts bija diezgan dārgs, importēts no Meksikas, bet kvalitatīvāks nekā hobiju veikalos pieejamās lētās zīmoglakas; interese par to esot bijusi visai liela. Pēc tam, kad kafejnīca bija pārdota, Liene, draudzenes pamudināta, aizdomājās par to, ka zīmoglaku varētu izgatavot pašu spēkiem. «Pagājušā gada februārī sākām eksperimentēt mājās, vārot zīmoglaku konservu bundžiņās un piekūpinot visu dzīvokli. Tagad ir gads apkārt un produkts ir nopērkams pieklājīgā formā. Taču esam vēl tikai pašā sākumā,» viņa stāsta.

Kokles spēles studija "Kokļu Mežs", kas darbojas kopš 2015.gada, izveidojusi platformu attālinātajām kokles spēles nodarbībām.

Studijas dibinātājs Ansis Jansons stāsta: "Kad sāku 2015.gadā darboties, bija interesenti, bet īsti nebija, kas mācītu kokles spēli. Kopš tā laika "Kokļu Mežs" ir audzis un kopumā mūsu skolai izgājuši cauri ap 500 cilvēku. Tas kādreiz šķita nereāli liels skaitlis, bet šobrīd ir sajūta, ka tas varētu būt tikai sākums.

Ideja par to, ka jāveido arī e-skola, radās, atsaucoties uz cilvēku interesei. Bija ļoti daudzi, kas meklēja iespēju mācīties spēlēt kokli, bet, piemēram, nedzīvoja Rīgā vai pat Latvijā, tāpēc nevarēja pievienoties klātienes nodarbībām. Domājot par to, kā palīdzēt šiem cilvēkiem, radās doma par to, ka jāveido speciāla platforma, kurā varētu apgūt kokles spēli attālinātās, bet individuāli pielāgotās nodarbībās."

Latvijas ekonomikas sniegumam ļoti svarīgi ir ārējie apstākļi – lai būtu pieprasījuma vilkme mūsu eksportētājiem.

Ne velti ir formulējums, ka no pēdējās krīzes mēs sevi izeksportējām laukā. Tāpēc ir saprotama arī pašreizējā uzmanība, kas pievērsta ASV protekcionistiskajai politikai un Eiropas cīniņiem panākt sev izņēmuma stāvokli jaunajos metālu ievedmuitas tarifos, kas atsauktos uz ES ražotājiem, sākot ar Vāciju, un viļņveidīgi pa piegāžu ķēdēm nonāktu arī līdz Latvijas metālapstrādei un mašīnbūvei. Tomēr, uzmanoties no tā, ko mēs varētu zaudēt, vismaz tikpat lielā mērā ir jāpievērš uzmanība neapgūtajam potenciālam jeb tam, ko mēs vēl varam iegūt. Un šis potenciāls ir ļoti liels – tik liels, ka par galveno pašreizējo draudu Latvijas izaugsmei var saukt nevis ārējos faktorus, bet gan pašu neapgūtās rezerves.

Cerībā lauzt latviešu sporta līdzjutēju iesīkstējušās tradīcijas, Marsels Vapne kopā ar Latvijas hokeja zvaigzni Kasparu Daugaviņu izveidojuši sporta bāru Arena 29

Restorānu un krogu biznesā grūtākā ir klientu pārvilināšana, vērtē sporta bāra Arena 29 vadītājs Marsels Vapne. Rīgā, Stabu ielā esošais bārs Arena 29 apmeklētājiem durvis vēris pavasarī – 29. aprīlī. «Mums viss saistās ar skaitli 29, kas ietverts gan adresē, gan nosaukumā. Cita, īpaša stāsta apakšā gan nav. Tomēr mēģinām ar šo skaitli saistīt dažādus pārsteigumus un atlaides.» Bāra vadītājs uzsver, ka galvenais akcents iestādes interjerā un imidžā ir uz bagātajām Latvijas sporta tradīcijām un sportistu panākumiem.

«Ņemot vērā, ka gan manā, gan Kaspara ģimenē ar sportu esam uz tu, tad, šķiet, ka neko citu laikam izdomāt arī nevarējām,» par sporta bāra idejas rašanos smejoties stāsta M. Vapne, piebilstot, ka ar K. Daugaviņu ir seni ģimenes draugi. Izaicinājumu biznesam rada iesīkstējusī tradīcija sporta interesentiem pārraides skatīties mājās. «Gribētos teikt, ka saprotam, ko nepieciešams piedāvāt klientam, lai viņš izietu no savas komforta zonas, proti, skatīties sporta pārraides mājās. Mums šķiet, ka jārada jauna tradīcija – sporta faniem skatīties sportu kompānijā ārpus mājas,» viņš teic. Salīdzinot M. Vapne stāsta, ka, piemēram, Lielbritānijā kungi uzvalkos iet uz pabiem pa tiešo no darba, apēd sīpola gredzenus, laimīgajā stundā iztērējot 6 līdz 10 mārciņas.

Lai gan tūrisma nozarei Latvijas tautsaimniecības ienākumu struktūrā nav salīdzinoši nozīmīga loma, tomēr tā veic sociālekonomiski svarīgu funkciju.

Tā nodrošina darbu ne vien klasiskajās ar tūrismu saistītajās vietās - viesnīcās, restorānos, pasažieru pārvadājumos, gidu pakalpojumu jomā u.tml., bet veicina ienākumu plūsmu valstī arī netieši, proti, nodrošinot ienākumus tūrisma nozarei piesaistītajām precēm un pakalpojumiem (piemēram, suvenīru tirdzniecība, dažādi izklaides pasākumi, medicīnas pakalpojumi, vides labiekārtošana u.c.).

Ierasts, ka biežāk vērtējam tūrismu, vadoties pēc šajā nozarē gūtajiem ienākumiem. Tomēr, kas notiek sētas otrā pusē? Proti, kāda ir Latvijas iedzīvotāju ceļošanas paradumu tendence? Cik daudz tērējam ceļošanai? Un - vai ceļošanas aktivitātes varētu ko liecināt par Latvijas ekonomikas stāvokli? Par to šajā rakstā.

Eko nakšņošana uz salas ezera vidū jeb glempings Latgalē, namiņš kokā vai nakšņošana siena zārdā - pēdējā laikā ar šādiem piedāvājumiem pašmāju ceļotāju tiek uzrunāti aizvien aktīvāk.

Arī interese par šādiem nakšņošanas veidiem ir gana liela - uz mājiņu kokā vai vietiņu siena zārdā vēlamajā laikā var nākties gaidīt pāris mēnešus. Šobrīd tā ir pašmāju lauku eksotika, kas aizstāj braucienus uz tālajiem galamērķiem. Modē atgriežas lauku tūrisma pirmsākumu idejas, kas papildinātas ar dizaina vai paaugstināta komforta elementiem.

Eksotika un interesants piedzīvojums

Liela daļa tūrisma pakalpojumu sniedzēju šobrīd aicina ceļotājus nakšņot dažāda veida teltīs, piemēram, caurspīdīgās, vērojot zvaigznes, mājiņās kokos vai pat siena zārdā. Šādu pakalpojumu cenas ir dažādas un tās var sasniegt pat augstas kvalitātes viesnīcas numuriņa izmaksas. Tiem, kuru ikdiena paiet ārpus Rīgas un liela daļa laika tiek pavadīta pie dabas, tas var šķist mulsinoši, bet pilsētu iedzīvotājiem tā ir sava veida eksotika un interesants piedzīvojums - pavadīt nakti siena zārdā.

2015. gadā viedtelefoni varētu veidot jau 80%-90% no kopējā tālruņu tirdzniecības apjoma

Tā DB prognozēja Tele2 komercdirektors Jānis Spoģis. 2013. gads bija pirmais gads Latvijā, kad viedtelefonu pārdošanas apjoms pārsniedza parasto telefonu pārdošanas apjomu, atgādināja J. Spoģis. Pērn saglabājās līdzīga tendence ar nelielu pieaugumu – septiņi no katriem desmit iegādātajiem telefoniem bija viedtelefoni. Tele2 pārdoto telefonu skaits pērn palielinājās par vairākiem tūkstošiem, salīdzinot ar 2013. gadu. Precīzs skaits netiek atklāts, operators vienīgi atzīmē, ka pērn dubultojās to iedzīvotāju skaits, kas iegādājās telefonu uzņēmuma internetveikalā. Kopumā pārdoto telefonu pieaugums Latvijā pagājušā gada laikā varētu būt pāris procentu apmērā. Pēc Tele2 aplēsēm iedzīvotāji turpinās dot priekšroku viedtelefoniem, un 2015. gadā viedtelefoni varētu veidot jau 80% līdz 90% no kopējā tālruņu tirdzniecības apjoma. Arī Latvijas mobilais telefons (LMT) un Bite Latvija precīzus datus par pārdotajiem telefoniem DB nesniedza. Latvijā pērn kopumā varētu tikt realizētas 539 tūkstoši iekārtu, ņemot vērā legālo tirgu, DB pieļāva LMT Retail & Logistics valdes priekšsēdētājs Rinalds Kalniņš. Lielākā daļa jeb 66% no pārdotajiem tālruņiem bija viedtelefoni, bet 34% – podziņtelefoni, kas kļūst par eksotiku.

SIA NPK Expert specializējas specifisku komplekso minerālmēslu ķīmisko formulu izstrādē dažādos pasaules reģionos.

Uzņēmumā ir izstrādātas aptuveni 150 dažādas minerālmēslu formulas, kas tiek eksportētas uz Āfrikas, Āzijas un Latīņamerikas valstīm, Skandināviju un Eiropas Savienību. NPK Expert maisījumus izmanto arī Latvijas zemnieku saimniecībās un Liepājas futbola laukumos, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Manto pieredzi

NPK Expert pirms pāris gadiem tapa kā jauns zīmols minerālmēslu ražotājam NPK terminālis. Tas startēja Kurzemes biznesa inkubatorā kā eksperimentāls uzņēmums nišas produktu – mazo minerālmēslu iepakojumu ražošanai un jaunu formulu izstrādei. Tagad NPK Expert ir atdalījies no mātes uzņēmuma, atpērkot visu minerālmēslu biznesu un pārņemot iestrādes ķīmisko formulu veidošanā futbola, golfa laukumu, kafijas un banānu plantāciju mēslošanai. Pērn eksporta ģeogrāfijā bijušas sešas valstis: Zambija, Dominikāna, Malāvija, ASV, Zviedrija un Lietuva. Mātes uzņēmumam palikusi transporta un loģistikas sadaļa, stāsta NPK Expert valdes priekšsēdētājs un īpašnieks Ģirts Cēlājs. Uzņēmumā ir tikai daži darbinieki, kuru vidējais vecums ir tikai 35 gadi, taču visi ir augstas kvalifikācijas speciālisti, apgalvo īpašnieks. Piemēram, ražošanas vadītājs ir atnācis no lielākā konkurenta – uzņēmuma Arvi Fertis Lietuvā. Šogad eksports paplašinājies, Liepājā radīto formulu maisījumi ceļojuši jau uz 12 valstīm, tostarp par veiksmi Ģ. Cēlājs nosauc tirgus iekarošanu Beninā, Kuveitā, Vjetnamā. Noieta valstīs tiek veidotas pārstāvniecības, pārsvarā sadarbībā ar vietējā kapitāla turētājiem, agronomiem.

Vides nomaiņa Norvēģijā ar kārtīgu zivju patēriņu un fizisko aktivitāti.

Mēdz teikt, ka cilvēka veselīgai esamībai svarīgi, ja ik pa laikam izdodas lauzt rutīnu. Viens no mūsdienās pašiem ierastākajiem veidiem, kā to mēģināt daudzmaz kontrolēti, bez lieliem pārdzīvojumiem izdarīt, ir atvaļinājums. Tā laikā attiecīgi var ieplānot ceļojumu, piemēram, uz kādu citu valsti, kas pēc definīcijas piesola vides nomaiņu. Nepilnas stundas lidojuma attālumā no Latvijas atrodas Norvēģija – milzum skaista valsts. Dzīvošanās pa fjordiem un dabas takām ierindas letiņam, kas vairāk vai mazāk pieradis pie mūsu valsts plakanības, var izvērsties par īstenu eksotiku.

Viena no lietām, ko, iespējams, vajadzētu pamēģināt katram, kurš kādreiz rokā paņēmis makšķerkātu, ir cope fjordā. Ja laiks ir labs, tad tas, vai ķeras vai ne, pat nav tik svarīgi. Vienā mierā var baudīt šīs valsts dabas grandiozitāti. Tomēr parasti gan ir tā, ka ķeras! Tas visu procesu padara vēl neaizmirstamāku.

Tropu tauriņu māju pārņēmis Latvijas Universitātes (LU) Botāniskais dārzs. Sākotnējais investors atmetis ar roku šim biznesam.

LU Botāniskajā dārzā Rīgā, Pārdaugavā 2012. gadā tika atklāta Tropu tauriņu māja ar tauriņiem no Dienvidamerikas, Āzijas un Āfrikas. Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja Botāniskajā dārzā, sākotnēji Tropu tauriņu māju izveidoja kāds privāts uzņēmējs, kura vārdu nevēlas atklāt. Viņš savulaik bija atpūties Francijā pie Vidusjūras, kur bijusi līdzīga tauriņu māja. Tā iepatikusies, un viņš bija iecerējis attīstīt šādu biznesu arī Latvijā. «Ar Tropu tauriņu mājas izveidotāju mēs jau sen bijām labi paziņas. Kādu dienu viņš man jautāja, vai mēs varam izveidot šāda veida izklaidi LU Botāniskajā dārzā. Tā nu mēs esam šeit jau septiņus gadus,» skaidroja Kaspars Ozoliņš, kurš šobrīd ir atbildīgs par Tropu tauriņu māju.

Biznesā ienākot robotiem un dažādiem robotiskiem risinājumiem, arvien aktuālāks kļūst jautājums par to izmantošanas juridiskajiem un ētiskajiem izaicinājumiem.

Šā gada notikumi pasaulei varētu likt mainīties vairākos veidos, un viens no virzieniem ir vēl lielāka dažādu darbu automatizācija.

Mūsdienās tehnoloģijas strauji attīstās, un daudzos uzņēmumos tās aizstāj vai būtiski atvieglo cilvēku darbu.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 9. jūnija numurā:

- roboti rada juridiskus un ētiskus jautājumus

- pandēmija kā automatizācijas paātrinātājs

Kultūra, daba un aktīvā atpūta ir šobrīd spēcīgākie tūrisma magnēti Kurzemē, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pirms pieciem – desmit gadiem vairums tūristu uz Kurzemi devās meklēt padomju mantojuma eksotiku vai izpriecāties festivālu burzmā, bet pērn strauji audzis arī kultūras un dabas tūrisma piekritēju skaits. Nemainīgi tiek pieprasītas latviskās tradīcijas. Krievijas tūristu skaita kritumu ar uzviju kompensējis viesu pieplūdums no Lietuvas, Vācijas un Igaunijas, liecina Kurzemes Tūrisma asociācijas dati.

Izcilība pievelk

Pērn kurzemnieki pelnījuši arī uz Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas rēķina, jo daudz tūristu ieradušies «tranzītā» no Rīgas, vēloties ceļojumu papildināt ar nacionālo kolorītu, ko galvaspilsētā neizjust. Pēdējos gados veiksmīgi aizpildīta gastronomiskā tūrisma niša – nav problēmu atrast un iegādāties sklandraušus, vietējos vīnus vai pašceptu maizi. Izveidotas arī īpašas gastronomiskās tūres. Joprojām ceļotājiem pievilcīgi šķiet lieli sporta un izklaides sarīkojumi – pilsētas svētki, maratoni, festivāli. Tomēr jāzina formula – pievelk izcilība, nevis jebkāds, lai arī vērienīgs pasākums. Īpaši labi tas redzams kultūras segmentā – otrais populārākais tūrisma objekts Liepājā ir teātris, ko pērn apmeklējuši vairāk nekā 80 tūkstoši cilvēku. Izšķirošā nozīme bijusi saņemtajām balvām, atzinībai un starptautiskai publicitātei, lēš teātra vadība. Trešajā vietā ir Liepājas muzejs, kas «uzrāvis» statistiku ar vairākām pasaulslavenu mākslinieku izstādēm un interaktīvām etnogrāfisko tradīciju ekspozīcijām.

Slava šim kraupjainajam dīvainim nenācās viegli un prasīja miljonus un daudzus gadus

Tur nav daudz, kam patikt. Avokado nav kartupelis vai tomāts, pat ne cukurzirnis. Taču tā slava pārsniedz jebkura cita dārzeņa (kaut avokado tehniski ir auglis) slavu. Nemaz tik ļoti nebūtu pārspīlēts, ja mēs teiktu – visu dārzeņu kopā ņemtu. Tā gan nav bijis vienmēr, kaut šķiet, ka avokado apsēstībai nav gala un malas.

Krokodilbumbieris

Vai vēl atceries sava mūža pirmo avokado? Cilvēces pirmais avokado ēsts kaut kad pirms 10 tūkstošiem gadu. Nu, tās vismaz ir pirmās mums pieejamās liecības, un liecība šajā gadījumā bija avokado kauliņš kādā Meksikas alā. Ļoti, ļoti ilgus gadus tas tā arī palika tikai kā šim reģionam raksturīgs produkts, un, kā Scientific American atceras viens Peru izcelsmes žurnālists, avokado viņa dzimtenē tika ēsts ar visu un visur, un viņam tas galīgi, galīgi negaršoja.

Sekojot pieaugošajam pieprasījumam pēc eksotiskiem atpūtas galamērķiem, ar pirmo tiešo reisu no Rīgas lidostas tūroperators Join UP! Baltic sāk piedāvāt jaunu ceļojumu galamērķi - Šrilanku.

Pirmais lidojums plānots 25.decembrī. Lidojumu uz Matales lidostu veiks aviokompānija "SkyUp Airlines", un tas ceļotājiem būs īsākais pieejamais lidojums uz eksotisko salu no Rīgas.

Lidojuma ilgums ir 12 stundas un 10 minūtes, ar tehnisko nosēšanos degvielas uzpildei Bahreinā, pasažieriem neizkāpjot no lidmašīnas. Matales lidosta atrodas salas dienvidos, kur atrodas lielākā daļa nozīmīgāko apskates objektu, piemēram, Jalas nacionālais parks, Ādama smaile un Deviņu arku tilts.

"Novērojam, ka šajā ziemā pieaug pieprasījums pēc eksotiskiem galamērķiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, sevišķi Ziemassvētku laikā, kad lielākā daļa ceļojumu uz citām valstīm jau ir izpārdoti. Reaģējot uz šo pieprasījumu, sākam piedāvāt ceļojumus uz Šrilanku arī no Rīgas - esam vienīgie, kas nokļūt Šrilankā piedāvā bez pārsēšanās un visīsākajā laikā. Nokļūt pasaules otrā malā 12 stundu laikā un baudīt bagātīgo eksotiku, ko nelielā sala piedāvā, ir labākais piedzīvojums, ko uzdāvināt sev un ģimenei Ziemassvētkos. Turklāt cenas ziņā šī ir pieejama eksotika, ” saka Sabina Saikovskaja, Join UP! Baltic vadītāja.

Kolkasraga pludmale ar tās neskarto dabu iekļauta pasaules skaistāko, mazāk zināmo un vēl neatklāto pludmaļu TOP 50 saraksta 20.vietā, kuru kopā ar dažādiem ekspertiem veidojis tiešsaistes ceļojumu organizēšanas portāls flightnetwork.com.

Šajā kategorijā apkopotas dažādas, ceļotajiem mazāk zināmas un vēl neatklātas pasaules pludmales, kurās baudīt dabas eksotiku bez lieliem tūristu pūļiem. Topa izveidē piedalījušies vairāk nekā 1200 žurnālisti, redaktori, emuāru autori un aģentūras no visas pasaules.

Pasaules neskarto pludmaļu TOP 20 skatiet galerijā!

Otrdien pircēju interese par pirmo Latvijas eiro īpašā dizaina apgrozības monētu ir liela, stāsta Latvijas Bankas pārstāvis Kristaps Otersons.

Popularitātes ziņā īpašo apgrozības monētu tradīcija turpinās. Cilvēki pulcējās pie Latvijas Bankas kasēm gan Rīgā, gan Daugavpilī, gan Liepājā jau no paša rīta, un arī pašlaik visās filiālēs ir jāizstāv visai gara rinda. Dažādās kasēs ir dažādi, bet visās, arī reģionos, ir runa par vairākiem desmitiem cilvēku, kas rindā stāv nepārtraukti.

Paredzams, ka īpašā kaluma monētas suvenīriesaiņojumos šodien Latvijas Bankas kasēs būs izpirktas, savukārt apgrozības kvalitātes monētas nonāk apgrozībā ne tikai Latvijas Bankai piedāvājot maiņu savās kasēs, bet kā cita apgrozības nauda - caur komercbankām.

Ja cilvēks vēlēsies nākamajās dienās apmainīt šo monētu (monētas), tad ir vērts noskaidrot to pieejamību, sazinoties ar savu vai tuvāko banku vai ar Latvijas Bankas kasēm.

Ārvalstīs sacensības par vērienīgāko un grandiozāko uguņošanas sarīkošanu gadu no gada vēršas plašumā, savukārt Latvijas debesīs izšaujas krietni pieticīgākas ugunspuķes. Priekam jau nevajag daudz, turklāt uguņošanas laikā ir iespējams sajust tautieša plecu un kopīgi nosvinēt, piemēram, Latvijas dzimšanas dienu.

Lai cik drēgns un auksts būtu krastmalā, tāpat ļaudis tur stāvgrūdām pulcējas, lai noskatītos 18. novembra vai Jaunā gada salūtu. Kas uguņošanā tik ļoti piesaista cilvēkus? Psihologi skaidro, ka salūta vērošana rosina dopamīna izstrādāšanos smadzenēs, rosinot laimes sajūtu. Pastāv arī versija, ka raķešu sprakstoņa un košās dzirksteles raisa ļaudīs neapzinātas atmiņas par paša visuma izcelšanos – par lielo sprādzienu.

Patīk skatīties ugunī

Cilvēkiem nepieciešami svētki, tā ir atpūta no ikdienas. Īpaša diena. Un nav nemaz jāmeklē grandiozi publiski notikumi – arvien biežāk ar personīgo salūtu tiek sveikti gan jaunlaulātie kāzu dienā, gan skolu beidzēji izlaidumā un bagātnieki savās jubilejās, nemaz nerunājot par tām četrām raķetēm, ko katrs mikrorajona iedzīvotājs savā pagalmā uzlaiž gaisā ik Ziemassvētkus vai Jauno gadu. Kādreiz uguņošana bija kaut kas ekskluzīvs, taču šobrīd to var sarīkot jebkurš – jāiegriežas vien specializētā veikalā un jāizvēlas sev tīkamāka pirotehnikas pakete.

Cilvēki patlaban Latvijas Bankas kasēs Rīgā turpina iemainīt divu eiro īpašā dizaina monētas, tādēļ rindas saglabājas, taču rit raitāk, kopš vairs nav pieejamas monētas suvenīriesaiņojumā, stāsta centrālās bankas pārstāvis Kristaps Otersons.

Viņš minēja, ka rīt Latvijas Bankas kasēs Rīgā monētas joprojām varēs iegādāties.

Db.lv jau rakstīja, ka otrdien pircēju interese par pirmo Latvijas eiro īpašā dizaina apgrozības monētu ir liela. Popularitātes ziņā īpašo apgrozības monētu tradīcija turpinās. Cilvēki pulcējās pie Latvijas Bankas kasēm gan Rīgā, gan Daugavpilī, gan Liepājā jau no paša rīta. Dažādās kasēs ir dažādi, bet visās, arī reģionos, vairāki desmiti cilvēku stāvēja rindā.

Latvijas Banka otrdien laiž apgrozībā pirmo īpašā dizaina 2 eiro apgrozības monētu Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014. Tā ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā un citās eiro zonas dalībvalstīs.

Latvijā pirmais uzbūvētais luksusa klases O Yachts katamarāns dodas uz Francijas dienvidiem izbraukumam pa Vidusjūru, un septembrī tas tiks prezentēts kompānijas potenciālajiem klientiem Kannās.

Francijas investors un kompānijas O Yachts partneris Daniels Levī izklāsta, kāpēc šim visai internacionālajam biznesa projektam par īstenošanas vietu izraudzīta Latvija. Viņš priecājas, ka Kannās O Yachts tiks pieteikta zem Latvijas karoga.

Cik noprotu, pirms par savas kompānijas mājvietu izvēlējāties Latviju, esat izvērtējis kādas desmit zemes. Tad kāpēc Latvija?

Vispār es izvērtēju 12 valstis. Mums ar partneriem ir biznesa plāns, kas ietver dažādus kritērijus – darbiniekus ar nepieciešamajām prasmēm, mārketinga stratēģiju utt. Protams, bija jāatrod arī valsts, kurā tas viss var tikt īstenots.

Es mūsu kompānijā biju atbildīgs tieši par katamarānu ražotnes vietas izvēli un, vērtējot tās 12 valstis, patiesībā apbraukāju visu pasauli. Tas prasīja trīs gadus. Citās valstīs nereti darbaspēks bija pārāk dārgs. Nākas dzīvot mūsdienu realitātē, visai piesātinātā pasaulē, un tev ir jābūt konkurētspējīgam, tomēr tas nenozīmē, ka lētam. Tā, piemēram, ap Melno jūru ir ļoti lēts darbaspēks, bet diemžēl tas nav izglītots. Šādai ražotnei vajag zināmu sabiedrības izglītotības līmeni, kas nodrošina piedāvājumu.

Sākot ar šo nedēļu visi Latvijas mazie un mikro uzņēmumi, kuri Uzņēmumu reģistram ir norādījuši savas e-pasta adreses, saņems uzaicinājumu piedalīties aptaujā un paust savu viedokli par vairākiem mikrouzņēmumu nodokļa alternatīvu variantiem un uzņēmuma darbību apgrūtinošajiem faktoriem, informē Ekonomikas ministrijā.

Uzņēmēju viedoklis būs viens no kritērijiem, nosakot piemērotākos nodokļa modeļus mazajam biznesam (ar mazu apgrozījumu) un uzņēmējdarbības uzsācējiem. Aptauju veic Ekonomikas ministrija (EM) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS.

«Šī ir jauna pieredze Latvijā, jo normatīvā regulējuma modeļa izvēle tiek balstīta plašā, tostarp uzņēmēju vajadzību izpētē. Šī ir iecerēta kā ļoti apjomīga aptauja. Tajā iespēja paust savu viedokli par piemērotāko nodokļu modeli būs 71 tūkstotim Latvijas mazo uzņēmēju, kuri nodarbina ne vairāk kā piecus darbiniekus un kuru apgrozījums nepārsniedz 100 tūkstošus eiro,» saka SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.

Nelielajā Diksvilnočas ciematiņā, kur saskaņā ar tradīciju tiek uzsākta balsošana ASV prezidenta vēlēšanās, otrdien uzvaru guvusi demokrātu kandidāte Hilarija Klintone.

Par Klintoni balsojuši četri vēlētāji, kamēr viņas sāncensis no Republikāņu partijas Donalds Tramps saņēmis divas balsis, bet vēl viena balss tikusi libertāņu kandidātam Gerijam Džonsonam.

Vienu balsi saņēmis arī 2012.gada republikāņu kandidāts Mits Romnijs, kura vārds šoreiz biļetenos gan nebija iekļauts.

Klintone uzvarējusi arī Hārtslokeišenā, saņemot 17 balsis, kamēr Trampu atbalstījuši 14 vēlētāji. Trīs šī ciematiņa balsstiesīgie iedzīvotāji balsojuši par Džonsonu, bet divi - par Klintones sāncensi demokrātu priekšvēlēšanās Bērniju Sandersu. Vēl viena balss Hārtslokeišenā tikusi Džona Keisika un Sandersa «vienotības» komandai.

Nākamā gada valsts budžets ir sociālās un nacionālās drošības budžets, trešdien, iesniedzot Saeimā nākamā gada valsts budžeta portfeli ar pavadošo 19 likumprojektu paketi, kā arī likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015.-2017.gadam, teica finanšu ministrs Jānis Reirs.

Viņš norādīja, ka 2015.gada budžeta veidošana bija izaicinājumu pilna – tikai novembrī tika apstiprināta jauna valdība, kas budžeta veidošanas procesu padarīja daudz intensīvāku un saspringtāku nekā iepriekšējos gados. Tāpat tika pārskatītas makroekonomiskās prognozes, ņemot vērā dažādus ārējos faktorus. Tāpēc valdībai nebija laika vilcināties un darbs pie budžeta likumprojekta sagatavošanas sākās nekavējoties, lai jau līdz nākamā gada 1.janvārim tas varētu stāties spēkā.

«2015.gada valsts budžeta likumprojektu Ministru kabinets ir sagatavojis, nosakot par svarīgākajām prioritātēm mūsu valsts sociālo un nacionālo drošību, ilgtspējīgu Latvijas ekonomikas attīstību, kas uzlabotu sabiedrības labklājību, kā arī uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšanu. Tāpat valdība lielu vērību pievērsa jau iepriekš aizsāktajam darbam, lai nodrošinātu mūsu sabiedrības ienākumu nevienlīdzības mazināšanu, no 1. janvāra ceļot minimālo algu no 320 līdz 360 eiro. Tādējādi kopīgiem spēkiem tiks sekmēta ienākumu vienlīdzība sabiedrībā, uzlaboti dzīves apstākļi mazāk turīgajiem mūsu iedzīvotājiem, kā arī mazināta ēnu ekonomika,« atzīmēja Reirs.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola trešdien no Finanšu ministrijas (FM) uz Saeimu nogādāja budžeta portfeli, tā simboliski nododot valdības sagatavoto nākamā gada valsts budžeta likumprojektu izskatīšanai Saeimā.

Saeimā iesniegts 2018. gada budžeta projekts ar 28 pavadošo likumprojektu paketi, kā arī likumprojekts par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018.-2020.gadam.

Budžeta portfeļa nešana no FM uz Saeimu ir tradīcija, kas tika aizsākta 1997.gadā. Šogad budžeta portfeļa nešana notika jau 20.reizi. Kopumā šajā tradīcijā ir piedalījušies deviņi finanšu ministri, ministre Dana Reizniece-Ozola ir desmitā.

Jau vēstīts, ka valdība otrdien, 10.oktobrī atbalstīja 2018.gada valsts budžeta likumprojektu, kas paredz nākamā gada ieņēmumus 8,75 miljardu eiro apmērā jeb par 725,11 miljoniem eiro vairāk, bet izdevumus - 8,95 miljardu eiro apmērā jeb par 624,82 miljoniem eiro vairāk, nekā 2017.gadā.

Polimērbetona un kokosa šķiedru lampa Leons Betons ir Līgas Vanagas diplomdarbs Latvijas Mākslas akadēmijā, ko viņa ar laiku cer pārvērst uzņēmējdarbībā

Ideja par betona lampu Līgai radās pirms pāris gadiem. «Viss sākās Anglijā, kur es trīs gadus mācījos arhitektūru un studijās daudz eksperimentējām ar materiāliem. Atgriezos, sāku strādāt arhitektu birojā un daudz darbojos ar betonu, vairāk gan konstruktīvā nozīmē – projektējot pamatus, sienas. Parasti cilvēkiem ir stereotips, ka betons ir vēss, bez identitātes, kaut kas smags, raupjš. Taču betons ir tik skaists un interesants materiāls, ka to varētu izmantot arī interjera objektos. Tāpēc es gribēju radīt lampu, kaut ko pretēju stereotipiem – vieglu, plānu interjera objektu, kas nav masīvs,» viņa stāsta.

Ar betona lampu Līga vēlas lauzt aizspriedumus. Noliekot betona priekšmetu uz galda, ir skaidrs, ka tas tur var stāvēt. Raugoties uz lampu, rodas pretējas sajūtas. Kā tas var būt, ka materiāls it kā lido, kontrastē, turklāt tiek izgaismots? – viņa jautā un atzīst, ka mainīt cilvēku uzskatus un domāšanu ir ambiciozs un grūts uzdevums.

Lielai daļai Latvijas iedzīvotāju galda spēles nav ierasts laika pavadīšanas veids, tomēr tirdzniecības centrs ir laba vieta, kur auditoriju pie tām mēģināt pieradināt

Tā uzskata Baiba Altena, viena no galda spēļu zīmola Kokmaizītes (IK Kurland Woodcake) idejas autorēm. «Šeit Alfā esam sapratuši, ka cilvēkiem patīk spēlēt galda spēles, vajag tikai dot iespēju. Arī šādiem dizaina produktiem ir vieta tirdzniecības centrā, bet vajag pieradināt cilvēku, ka kaut kas tāds te ir. Šobrīd tā ir savā ziņā arī misijas apziņa,» atzīst Baiba. Viņa novērojusi, ka jāpaiet laikam, lai cilvēks kaut ko iegādātos – vienā reizē viņš paskrien garām, citā pamana, trešajā atnāk aprunāties un tikai ceturtajā varbūt izdara pirkumu. Daudzi cilvēki paņēma uzņēmuma kontaktinformāciju, domājot par Ziemassvētku dāvanām. «Tā ir mūsu niša, galda spēles šādā izpildījumā pērk dāvanām. Jebkuram šādam tirdzniecības pasākumam atdeve būs ilgtermiņā,» saka Baiba.