Jaunākais izdevums

Par spīti lētu elektroenerģijas ražošanas bāzes jaudu trūkumam Baltijā, jaunā atomelektrostacija (AES) Kaļiņingradā netiek gaidīta atplestām rokām, jo tā var nostiprināt Krievijas ietekmi, citējot ekspertu pausto, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Jāatgādina, ka AES būve Kaļiņingradā bez trokšņa, bet mērķtiecīgi uzsākta 2010. gadā, un tai ir izredzes tikt uzbūvētai līdz 2017. gada nogalei.

Baltiešiem savu interešu aizstāvībai trumpis ir fakts, ka bez Lietuvas piekrišanas AES būtisku lomu Baltijas tirgū spēlēt nevarēs, un Lietuva neslēpj, ka savienojumu attīstībai piekrišanu dot nevēlas. Šī iemesla dēļ saasinājušās politiskās kaislības ap projektu, un nesen medijos izskanējusi ziņa, ka projekts apturēts, lai vērtētu iespēju plānoto reaktoru vietā uzstādīt mazākus, vēsta laikraksts. «Šāds lēmums nozīmē projekta apturēšanu uz nenoteiktu laiku,» iepriekš izteicies bijušais Lietuvas premjers Andrus Kubiļus, bet Krievijas koncerns Rosenergoatom gan šo informāciju kategoriski noliedz, uzsverot, ka tiek apsvērta iespēja vien uzstādīt mazākas jaudas energoblokus papildus plānotajiem, lai nodrošinātu elastīgākas ražošanas iespējas, ziņo Diena.

Jau sākot Baltijas AES projektu, Krievija neslēpa, ka 2400 megavatu (MW) elektrostacijas projekts sākts, rēķinoties ar peļņu ārvalstīs. Kaļiņingradas reģions jau tagad saražo vairāk elektrības nekā patērē. No 2010. gada, kad tika pabeigta 900 MW jaudīgās Kaļiņingradas TEC-2 būve, reģionā tiek saražotas aptuveni 6,7 teravatstundas (TWh) elektrības gadā, bet patēriņš veido vien 4,2 TWh. Pārpalikumu apgabals spēj pārvaldīt tikai caur Lietuvas energosistēmu, kuru ar Kaļiņingradu savieno trīs 330 kilovoltu (kV) un trīs 110 kV elektropārvades līnijas ar kopējo pārvades jaudu līdz 680 – 700 MW, kuras spēj pārvadīt līdz piecām TWh gadā.

«Baltijas AES bloku kopējo plānoto jaudu – 2400 MW – bez tīkla rekonstrukcijas nav iespējams izdot Baltijas valstu tīklos. Ar Kaļiņingradas apgabalu robežojas tikai viena no Baltijas valstīm – Lietuva, kuras pārvades sistēmas operators iebilst pret tīkla rekonstrukciju,» situāciju Dienai skaidro Latvenergo izpētes un attīstības speciālists Valdis Gavars.

Baltijas AES būvnieki neslēpj, ka paļaujas tieši uz pārvades jaudu attīstību kaimiņvalstīs, un ar Lietuvas-Zviedrijas, Lietuvas-Plijas, kā arī Latvijas-Igaunijas-Somijas starpsavienojumu palīdzību cer elektrību piedāvāt Ziemeļvalstīs. Turklāt Krievija apsver iespēju būvēt 2000 MW pārvades kabeli uz Vāciju. Taču gan Latvenergo, gan arī Igaunijas energokompānijai Eesti Energia piederošās kompānijas Enefit pārstāvji uzsver, ka tas, vai Baltijas AES saražotā enerģija nonāks Baltijas un Ziemeļvalstu tirgū, galvenokārt būs atkarīgs tieši no Lietuvas lēmumiem par pārvades jaudu palielināšanu.

Tas, cik Baltijas AES ražotā enerģija būs konkurētspējīga, gan joprojām ir neskaidrs. Rosenergoatom pirms dažiem gadiem pauda, ka Lietuvai spēs piedāvāt elektrības cenu ap 53,5 eiro par vienu megavatstundu (Mwh). Šāda cena ir aptuveni līdzvērtīga elektrības cenai Lietuvas apgabalā Nord Pool Spot biržā, bet augstāka nekā cena Ziemeļvalstīs un Igaunijā.

Latvijas un Igaunijas enerģētiķi uzsver, ka izteikt prognozes par iespējamo cenu periodā pēc četriem pieciem gadiem ir grūti un arī pašas AES piedāvājums var mainīties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rekordlielā cenu kāpuma dēļ elektrības tirgotāji, kuri agrāk noslēguši ilgtermiņa līgumus ar klientiem, bieži vien ir spiesti pārdot elektroenerģiju, ciešot zaudējumus, un uzņēmums "Latvenergo" prognozē, ka tuvākajos mēnešos iespējami bankrotus, piektdien vēsta portāls "lsm.lv".

Arī "Latvenergo" vēršas pie dažiem klientiem ar lūgumu izprast situāciju un maksāt vairāk, nekā teikts līgumā.

Kā norāda portāls, elektroenerģija biržas "Nordpool" Latvijas segmentā sadārdzinājusies rekordlielā apmērā - jau vairāk nekā trīskārt gada laikā, turklāt pieaugums turpinās un sadārdzināšanās skārusi ne tikai gala lietotājus.

Pirmais no tirgus pagājušajā nedēļā aizgāja uzņēmums "Senergo", kura akcionāri ir eksbaņķiera Ernesta Berņa ģimenes locekļi, un kas orientējās galvenokārt uz lielajiem patērētājiem - valsts struktūrām un biznesu, bet pērn palielināja apgrozījumu vairāk nekā četrkārt - līdz 7,2 miljoniem eiro. "Lsm.lv" atgādina, ka pirms nedēļas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) paziņoja, ka šī uzņēmuma klientiem jāizvēlas citi piegādātāji. "Senergo" jau sākuši likvidācijas procesu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Mazās HES gatavas augt

Dienas Bizness, 03.12.2013

Dobeles HES izbūvēta 1999. gadā pilnībā no jauna, HES atrodas pie Dobeles ūdenskrātuves pretī fabrikai Spodrība.

Foto: Kristaps Kalns, Dienas Mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labvēlīgos apstākļos mazās hidroelektrostacijas (HES) varētu ievērojami palielināt savu lomu Latvijas energoapgādē, saražojot pat 3-4 reizes vairāk elektroenerģijas nekā šobrīd. Tā teorētisko izaugsmes potenciālu vērtē nozarē strādājošie uzņēmēji, vēsta laikraksts Diena.

Viņi gan neslēpj, ka ieviestā subsidētās elektroenerģijas nodokļa un jaunās dabas resursu nodokļa likmes iespaidā nozares izaugsmes iespējas jau drīzumā tiks apcirstas saknē, un grūtības turpināt darbu radīsies pat daudzām no jau esošajām mazajām HES, jo ar jauno nodokļu nastu tiks aplikta ne tikai elektroenerģija, par kuru tās saņem atbalstu, bet arī elektroenerģija, kuru ražotāji realizē par tirgus cenu.

Savukārt ar mazo hidroenerģētiku nesaistītie nozares eksperti par šo ražotņu izaugsmes iespējām runā ievērojami piesardzīgāk, pievēršot uzmanību tam, ka jaunas mazās HES bez vērā ņemamām subsīdijām attīstīties, visticamāk, nespēs, un arī no vides aizsardzības viedokļa nozares paplašināšana ne vienmēr ir pamatota, raksta laikraksts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Atjaunīgo energoresursu patēriņš pērn samazinājās par 4,5 %

Ilze Žaime, 05.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot ar 2017. gadu, atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš 2018.gadā samazinājies par 4,5 %, bet piecu gadu laikā pieaudzis par 13,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. AER patēriņa samazinājumu 2018. gadā ietekmēja hidroenerģijas (HES) un vēja enerģijas (VES) saražotā apjoma samazinājums.

2018. gadā kopējais AER patēriņš Latvijā bija 76,8 petadžouli.

Galvenie AER veidi Latvijā ir kurināmā koksne (malka, koksnes atlikumi, kurināmā šķelda, koksnes briketes, koksnes granulas) un hidroresursi. To īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā 2018. gadā veidoja 35,2 %.

Kurināmās koksnes īpatsvars AER patēriņā piecu gadu laikā samazinājās par 1,4 procentpunktiem, savukārt salīdzinājumā ar 2017. gadu tas ir pieaudzis par 7 procentpunktiem, pērn sasniedzot 80,9 %. Piecu gadu laikā biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš pieaudzis par 16,2 %, bet salīdzinājumā ar 2017. gadu tas ir samazinājās par 6,6 %, 2018. gadā sasniedzot 3,6 PJ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju uzņēmums Baltcom sācis elektroenerģijas tirdzniecību mājsaimniecībām komplektos ar telekomunikāciju pakalpojumiem, informēja uzņēmuma pārstāvji.

«Apmēram pusgadu esam intensīvi strādājuši pie šī biznesa virziena izveidošanas. Latvijā un pat Eiropas mērogā tā ir pilnībā jauna pieeja. Pasaulē atsevišķi gadījumi jau ir zināmi, un to uzskata par ļoti perspektīvu attīstības virzienu, jo telekomunikāciju pakalpojumi un elektroenerģija ir cieši saistīti pēc būtības, un tiem ir liela līdzība pakalpojuma piegādes un klientu servisa ziņā,» skaidro Baltcom valdes loceklis stāsta Gints Kiršteins, piebilstot, ka uzņēmums jau šobrīd ir ietaupījis ap simts tūkstošiem eiro, iegādājoties elektroenerģiju sava uzņēmuma vajadzībām nākamajiem trim gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šī gada enerģētikas uzņēmumu grupa “AJ Power” sāk piedāvāt Latvijā vēl nebijušu pakalpojumu – lieljaudas saules enerģijas projektu īstenošanu sadarbībā ar zemju īpašniekiem.

Tā ir iespēja zemes īpašniekam piešķirt neizmantotai zemei vērtību un iegūt ilgtermiņa ieguldījumu ar garantētu atdevi.

Kopumā 2021. gads un 2022. gada sākums enerģētikā ir bijis ļoti izaicinošs, šajā laikā Latvijā tika novērots pirms tam neparedzams energoresursu cenu pieaugums. Politikas veidotāji, enerģētikas nozares uzņēmumi un citi iesaistītie jau vairākus gadus diskutē par aktīvāku atjaunīgās enerģijas ražošanu attīstīšanu Latvijā.

Pēdējā laika situācija ir tikai vēlreiz apliecinājusi to, ka ir nepieciešams attīstīt industriālos saules enerģijas parkus, kuru izbūve dažādotu ražošanas jaudas un ilgtermiņā stabilizētu elektroenerģijas izmaksas, mazinot nekontrolētu elektroenerģijas cenu kāpumu. Tomēr, lai arī situācija saules enerģijas risinājumu izmantošanā uzlabojas, Latvija joprojām krietni atpaliek no pārējām Baltijas valstīm. Latvijai ir visi nepieciešamie priekšnosacījumi, lai efektīvi izmantotu saules enerģijas potenciālu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Valdība lemj aizliegt Latvijā nonākt Astravjecas AES saražotajai elektrībai

LETA, 03.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumos, kas paredz, ka Krievijai būs jāapliecina, ka no tās importētā elektroenerģija Latvijā ir saražota Krievijā, tādējādi aizliedzot Latvijā nonākt Baltkrievijas Astravjecas atomelektrostacijā (AES) saražotajai elektrībai.

Ministru kabinets šā 25.augustā lēma, ka, ņemot vērā pašreizējo notikumu attīstību Baltkrievijā un no tiem izrietošos riskus starptautisko kodoldrošības standartu ievērošanai Astravjecas AES, nepieciešams apturēt elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju, ja darbu uzsāk Astravjecas AES.

Lai praksē nodrošinātu, ka Latvijā neieplūst elektroenerģija no nedrošas AES, ar noteikumu grozījumiem paredzēts, ka Krievijas atbildīgajai institūcijai būs jāsniedz informācija Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram AS "Augstsprieguma tīkls" par importētās elektroenerģijas izcelsmi, kas apliecinātu, ka elektroenerģija, kas importēta no Krievijas, ir saražota Krievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā kopējais atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš Latvijā bija 68,7 petadžouli (PJ), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP). Salīdzinot ar 2015. gadu, AER patēriņš pieaudzis par 5,7 %, bet desmit gadu laikā - par 14,1 %.

Palielinoties AER kopējam patēriņam, ko galvenokārt veido vietējie energoresursi, mazinās Latvijas enerģētiskā atkarība Enerģētisko atkarības indikatoru aprēķina: neto imports dalīts ar kopējo energoresursu patēriņu plus bunkurēšana jeb visu valstu (arī Latvijas) kuģu apgāde ar naftas produktiem (degvielu) starptautisko reisu veikšanai no importējamiem energoresursiem – no 66,7 % 2006. gadā līdz 51,2 % 2015. gadā.

Ievērojami pieaudzis biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš - desmit gadu laikā tas palielinājies 12,7 reizes, 2016.gadā sasniedzot 3,8 PJ.

Kurināmās koksnes kopējais patēriņš desmit gadu laikā palielinājies par 9,3 % un 2016. gadā sasniedzis 54,3 PJ, bet salīdzinājumā ar 2015. gadu tas pieaudzis par 3,2 %. 2016. gadā kurināmās koksnes īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā bija 29,4 %, kas ir par 0,8 procentpunktiem vairāk nekā 2015. gadā. Vienlaicīgi pieauga arī kurināmās koksnes eksports. 2016. gadā Latvija eksportēja 37,9 PJ kurināmās koksnes, kas ir par 12,6 % vairāk nekā 2015. gadā. No kopējā kurināmās koksnes apjoma 2016. gadā tika eksportēti 29,3 PJ koksnes granulu, kas ir par 4,7 % vairāk nekā 2015. gadā, savukārt eksportētās kurināmās šķeldas daudzums pieauga par 79,4 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektrība visā Eiropā kļūs arvien zaļāka

Māris Ķirsons, 29.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzām nozarēm, lai pārietu uz bezizmešu vai zemu izmešu saimniekošanu, labākais būtu mainīt tehnoloģijas un elektrificēties, bet elektroenerģija arvien vairāk tiks iegūta no saules un vēja.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvenergo tehnoloģiju un atbalsta direktors un valdes loceklis Kaspars Cikmačs. Par šo un daudziem citiem patērētājiem svarīgajiem enerģētikas jautājumiem tiks diskutēts izdevniecības Dienas Bizness, AS Gaso, AS Latvijas Gāze, AS Latvenergo un AS Augstsprieguma tīkls rīkotajā ikgadējā enerģētikas nozares konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu.

Kā elektroenerģijas ražošanu un patēriņu ietekmēs ES Zaļais kurss?

Eiropas Savienības ambiciozais mērķis – līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Eiropas Savienību – enerģētikā tiek balstīts uz diviem stūrakmeņiem: arvien lielāku atjaunojamo energoresursu īpatsvaru un efektīvāku – taupīgāku – šo resursu izmantošanu. Energoresursu efektīvāka izmantošana iespējama, auto ar iekšdedzes dzinējiem aizstājot ar elektroauto, jo tādējādi energoresursu patēriņš sarūk apmēram uz pusi, un tieši transporta jomā eksperti Eiropā un citur pasaulē saskata potenciālu klimatam draudzīgiem risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmums SIA “Laflora” uzņēmējdarbības diversifikācijas ietvaros nodibinājis meitas uzņēmumu SIA “Laflora Energy”, ar mērķi samazināt uzņēmējdarbības ietekmi uz vidi nākotnē un sekmēt enerģētisko neatkarību Latvijā, būvējot sauszemes vēja parku “Laflora” Kaigu kūdras purvā.

Tāpat uzstādīts 140 m augsts meteoroloģisko mērījumu masts vēja parka ražošanas produktivitātes plānošanai. “Laflora” vēja parks ar 90 MW jaudu varēs nodrošināt vismaz 5 % no Latvijas kopējā elektroenerģijas patēriņa gadā un ir jau atzīts par valstiski nozīmīgu objektu Latvijas enerģētiskās neatkarības nodrošināšanai.

Jaunā uzņēmuma SIA “Laflora Energy” dibināšana ļaus nodalīt zaļās enerģijas ražošanu - lieljaudas vēja parka attīstību un nākotnē turpat plānoto saules enerģijas parku - no uzņēmuma “Laflora” pamatdarbības un citām attīstības iecerēm, piemēram, Zaļās industriālās zonas izveides. SIA “Laflora Energy” 100 % kapitāldaļu īpašnieks ir tā mātes uzņēmums SIA “Laflora”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ražotāju cenas palielinājušās

Žanete Hāka, 23.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada aprīlī salīdzinājumā ar martu ražotāju cenas Latvijas rūpniecībā palielinājušās par 0,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ražotāju cenas vietējā tirgū realizētajai produkcijai palielinājās par 0,7%, bet eksportētajai samazinājās par 0,3%; tajā skaitā eksportam uz eiro zonas valstīm - par 0,7%, bet eksportam uz ārpus eiro zonas valstīm cenas nemainījās. Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu pieaugums elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā.

Aprīlī, salīdzinot ar pagājušā gada aprīli, kopējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,8%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai ražotāju cenas pieauga par 0,1%, bet eksportētajai produkcijai – par 1,5%. Lielākā paaugstinošā ietekme bija cenu kāpumam koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā (par 0,74 procentpunktiem) un elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (par 0,39 procentpunktiem). Savukārt lielākā pazeminošā ietekme bija cenu samazinājumam datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 0,5 procentpunktiem).

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Ekonomikas pamatprincipu sabrukums Latvijas enerģētikas sistēmā

Dienas Bizness, 17.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau ilgstoši tiek runāts, ka Latvijā attiecībā uz visām patērētāju grupām jāievieš brīvā elektroenerģijas tirgus principi. Plānots, ka no šā gada 1. septembra tas brīnums tiešām notiks. Turklāt Latvijas gadījumā brīvais elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām tiešām būs liels brīnums.

Protams, nepieciešamā likumdošanas bāze, kas bija jāizstrādā Ekonomikas ministrijai brīvā tirgus ieviešanai, Saeimā joprojām nav guvusi akceptu, bet tas mūsu valstī, kā zināms, ir sīkums – gan jau pēdējā brīdī izdarīs, un skaitīsies, ka pie mums šajā jomā viss ir labākajā kārtībā. Interesantākās ir iespējamās sekas, kādas var sagaidīt mājsaimniecības pēc 1. septembra. Vispirms jau jāteic, ka iedzīvotājiem jābūt modriem, lai nepalaistu garām brīdi, kad stāsies spēkā attiecīgie noteikumi, jo principā jau nākamajā brīdī katras mājsaimniecības pienākums būs apzināt, domājams, septiņus elektroenerģijas tirgotājus, lai noskaidrotu, kurš ir ar mieru piegādāt elektrību lētāk, un ar to arī noslēgt līgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ražotāju cenas nedaudz sarukušas

Žanete Hāka, 23.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada martā salīdzinājumā ar februāri ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētai produkcijai cenas samazinājās par 0,8%. Eksportētajai produkcijai cenas pieauga par 0,6%, tajā skaitā, eksportam uz eirozonas valstīm palielinājās par 0,5%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 0,8%.

Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu samazinājums elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā, kā arī cenu palielinājums koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā.

Martā, salīdzinot ar 2014. gada martu, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā pazeminājās par 0,3%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai ražotāju cenas samazinājās par 0,4%, eksportētajai produkcijai – par 0,1%, tajā skaitā, eksportam uz eirozonas valstīm saruka par 0,5%, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm saglabājās iepriekšējā gada līmenī. Ietekmīgākais cenu samazinājums bija pārtikas produktu ražošanā (par 0,5 procentpunktiem) un elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (par 0,2 procentpunktiem).

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināts - Elektroenerģiju mājsaimniecībām piedāvās trīs tirgotāji; cenas pieaugs par 15-30%

Dienas Bizness, 23.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada 1.janvārī Latvijā elektroenerģijas tirgus tiks atvērts mājsaimniecībām. Sākotnēji elektrību piedāvās trīs tirgotāji, savukārt četri tam vēl gatavojas, ceturtdien žurnālistus preses konferencē par elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām informēja Sadales tīkla valades loceklis Ilvars Pētersons.

Šī gada sākumā gatavību tirgot elektroenerģiju ir izteikuši četri uzņēmumi, savukārt pašlaik – septiņi. Tostarp trijiem no tiem - Latvijas energokompānijai A/S Latvenergo, SIA Baltcom un SIA WIN Baltic jau ir spēkā esošie piedāvājumi, savukārt pārējie tirgotāji ar saviem elektrības tirdzniecības piedāvājumiem plāno patērētājus iepazīstināt līdz šī gada beigām vai 2015.gada sākumā.

«Tirgotāju interese par elektroenerģijas tirdzniecību mājsaimniecībām liecina, ka konkurence ir un kļūst aizvien sīvāka. Tā ir laba ziņa patērētājam – elektrības tirgotājiem būs jāpiedāvā lietotājiem elektrība un citi pakalpojumi konkurences apstākļos par iespējami zemāko tirgus cenu vai komplektā ar citiem mājsaimniecībām noderīgiem pakalpojumiem,» atzīmēja AS Sadales tīkls valdes loceklis Ilvars Pētersons. Pašlaik par elektroenerģijas tirgošanu noslēgti līgumi kopumā ar 23 komersantiem, tostarp juridiskajiem klientiem aktīvi to tirgo 12.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvenergo Latgalē būvēs saules parku

Armanda Vilciņa, 15.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pavasarī AS Latvenergo noslēgusi vienošanos ar lielāko siera ražotāju Latvijā AS Preiļu siers, kas paredz jauna saules parka būvniecību Preiļos.

To intervijā DB atklāj Latvenergo valdes priekšsēdētājs Guntars Baļčūns. Viņš stāsta, ka saules parkā saražotā elektroenerģija tiks izmantota, lai nodrošinātu AS Preiļu siers ražotnes pašpatēriņu.

Fragments no intervijas

Aizvadītajā gadā Latvenergo uzsāka arī divu saules paneļu elektrostaciju būvniecības projektu īstenošanu Lietuvā un Igaunijā. Kāpēc primāri tieši kaimiņvalstīs, ne Latvijā?

Lieljaudu saules parku izveidi Lietuvā un Igaunijā veicina tur spēkā esošais regulējums, kas šādu projektu attīstīšanai paredz valsts atbalstu. Ņemot vērā to, ka Latvenergo veiksmīgi strādā visās trīs Baltijas valstīs, mēs situāciju kaimiņvalstīs redzam kā biznesa iespēju. Vienu saules enerģijas parku Lietuvā jau esam nodevuši ekspluatācijā un šobrīd strādājam pie citiem projektiem. Gandrīz esam noslēguši saules parka būvniecību Igaunijā – pašlaik gaidām parka pieslēgumu tīklam un ceram, ka tuvākajā laikā arī šis projekts tiks nodots ekspluatācijā. Vai tuvāko gadu laikā Latvenergo plāno būvēt kādu saules enerģijas parku arī Latvijā? Jā, noteikti. Mēs redzam, ka klienti arvien vairāk izvēlas ražot elektroenerģiju pašpatēriņam – interese aug no gada uz gadu. Sākotnēji šādu iespēju labprātāk izmantoja privātmāju īpašnieki, taču tagad pastiprināta interese vērojama arī no juridisko klientu puses. Saules ģenerācijas virzienu redzam kā perspektīvu visās trīs Baltijas valstīs. Pašlaik esam uzkrājuši visas nepieciešamās zināšanas un kompetences, lai attīstītu šādus saules enerģijas projektus visās trīs valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Maxima Latvija”, sadarbībā ar viedo enerģijas risinājumu uzņēmumu “Ignitis Latvija”, uzstādījusi līdz šim pirmo saules elektrostaciju Latvijā, kas atrodas uz “Maxima XXX” veikala jumta Rīgā, Pļavniekos.

Saules elektrostacijas kopējā platība ir 1182,7 m2 un tā darbojas ar 176 kW jaudu. Patlaban šī ir pirmā elektrostacija Latvijā, kas uzstādīta uz lielveikala jumta, un plānots, ka tā gada laikā saražos 186 666 kWh, nodrošinot gandrīz 10 % no veikala darbībai nepieciešamās pašpatēriņa enerģijas.

Uz veikala jumta kopumā tika uzstādīti 727 saules paneļi un tiek lēsts, ka saules elektrostacijas saražotā elektroenerģija samazinās oglekļa dioksīda emisijas par teju 80 tonnām gadā. Elektrostacija uzstādīta sadarbībā ar viedo enerģijas risinājumu uzņēmumu “Ignitis Latvija”, kas arī ikdienā rūpēsies par elektrostacijas apkopi.

“Saules elektrostaciju saražotā videi draudzīgāka elektroenerģija ir virziens, kuru izvēlas arvien vairāk uzņēmumu visā pasaulē, atbalstot ilgtspējīgu uzņēmējdarbību, kā arī vēloties efektivizēt finanšu līdzekļu plūsmu. Ņemot vērā “Maxima” nozīmīgo lomu valsts tautsaimniecībā un vides ilgtspējā, nepārtraukti īstenojam virkni iniciatīvu, lai samazinātu uzņēmuma darbības ietekmi uz apkārtējo vidi. Ņemot vērā energoresursu tirgus aktualitātes un alternatīvo enerģijas resursu ražošanas risinājumu attīstību pasaulē, paredzam arī nākotnē īstenot līdzīgus projektus savā veikalu tīklā. Paldies sadarbības partnerim “Ignitis Latvija” tik ambicioza un apjomīga projekta izveidē,” stāsta Viktors Novikovs, “Maxima Latvija” nekustamā īpašuma attīstības un celtniecības departamenta direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ražotāju cenas jūnijā nedaudz pieaugušas

Žanete Hāka, 19.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, kopējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai ražotāju cenas samazinājās par 0,4%, bet eksportētajai produkcijai tās palielinājās par 0,6%.

Nozīmīgākais cenu kāpums galvenokārt siltumenerģijas realizācijas cenas pieauguma dēļ bija elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā - par 1,6% un gatavo metālizstrādājumu, izņemot mašīnas un iekārtas, ražošanā - par 0,5%.

Lielākā pazeminošā ietekme bija cenu samazinājumam koksnes un koka izstrādājumu, izņemot mēbeļu, ražošanā - par 1,2%, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā - par 1% un atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā; materiālu pārstrādē - par 1,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā kopējais atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš Latvijā bija 80,5 petadžouli (PJ), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP).

Salīdzinot ar 2016. gadu, AER patēriņš pieaudzis par 17,8 %, bet piecu gadu laikā - par 18,7 %. AER patēriņa pieaugumu 2017. gadā sekmēja vietējo energoresursu ražošana, kas salīdzinājumā ar 2016. gadu palielinājās par 5,6 %.

Palielinoties AER kopējam patēriņam, ko galvenokārt veido vietējie energoresursi, mazinās Latvijas enerģētiskā atkarība no importējamiem energoresursiem – no 55,9 % 2013. gadā līdz 47,2 % 2016. gadā. Lai arī Latvijā kurināmā koksne (malka, koksnes atlikumi, kurināmā šķelda, koksnes briketes, koksnes granulas) ir biežāk izmantotais AER, kurināmās koksnes īpatsvars AER patēriņā piecu gadu laikā samazinājās par 4,4 procentpunktiem, 2017. gadā sasniedzot 74,0 %. Ar katru gadu turpina pieaugt biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš – piecu gadu laikā tas pieauga par 44,7 %, 2017. gadā sasniedzot 3,9 PJ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā novembrī palielinājās par 0,3 %

Dienas Bizness, 21.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gada novembrī salīdzinājumā ar oktobri ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētai produkcijai cenu līmenis pieauga par 0,2 %, eksportētajai produkcijai – par 0,4 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis palielinājās par 0,6 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm - par 0,3 %.

Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu pieaugums papīra un papīra izstrādājumu ražošanā, farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā, elektroenerģijā un gaisa kondicionēšanā.

2015. gada novembrī, salīdzinot ar 2014. gada novembri, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 1,7 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas saruka par 2,4 %, eksportētajai produkcijai - par 0,9 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas samazinājās par 0,6 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm - par 1,2 %. Ietekmīgākais cenu samazinājums bija elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (par 0,7 procentpunktiem), koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā (par 0,6 procentpunktiem) un pārtikas produktu ražošanā (par 0,5 procentpunktiem).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā samazinājies

Žanete Hāka, 19.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada jūlijā salīdzinājumā ar jūniju ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis palika nemainīgs, savukārt eksportētajai produkcijai – samazinājās par 0,3 %. Ražotāju cenu līmenis eksportam uz eirozonas valstīm saruka par 0,7 % un eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 0,1 %.

Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu kritums datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā un elektroenerģijā.

2016. gada jūlijā, salīdzinot ar 2015. gada jūliju, vidējais ražotāju cenu līmenis samazinājās par 3,1 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas saruka par 3,7 % un eksportētajai produkcijai – par 2,5 %. Produkcijas cenas eksportam uz eirozonas valstīm samazinājās par 2,0 % un eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 2,8 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības noteiktie dabasgāzes cenas griesti koģenerācijas stacijām paaugstinājuši tām maksātnespējas risku, uzņēmēji taisnību meklē Satversmes tiesā, neveiksmes gadījumā sola vērsties arī Eiropas cilvēktiesību tiesā Strasbūrā, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Citu iespēju, kā aizstāvēt savas tiesības, nav,» situāciju skaidro Latvijas Koģenerācijas elektrostaciju asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Timma. Viņš norāda, ka Satversmes tiesā lūguši rosināt lietu un atcelt Ministru kabineta (MK) noteikumu punktu, kurš nosaka dabasgāzes tirdzniecības cenas griestus (277,46 eiro/1000 m3) elektroenerģijas tarifa aprēķināšanas formulā koģenerācijas stacijām ar jaudu līdz 4 MW. «Šā gada 22. aprīlī valdība izdarīja izmaiņas attiecīgajos noteikumos, pat nekonsultējoties ar nozari, kurai dabasgāzes cenas pieaugums tikai par 7,11 eiro/1000 m3 liek strādāt ar 200 000 eiro lieliem zaudējumiem mēnesī,» skaidro J. Timma. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka, pieaugot dabasgāzes cenai, palielinās arī koģenerācijas stacijas tēriņi, savukārt ieņēmumi par elektroenerģijas pārdošanu paliek tādi paši, kā bijuši pie maksimālajiem dabasgāzes cenas griestiem. «Ir radīts netaisnīgs mehānisms – gadījumā, ja elektroenerģijas pašizmaksa ražotājiem kļūst augsta dārgas dabasgāzes dēļ, elektroenerģijas ražotājiem jācieš zaudējumi, jo elektroenerģija tiek iepirkta par pazeminātu cenu. Savukārt gadījumā, ja elektroenerģijas pašizmaksa kļūst zemāka, elektroenerģija tiek iepirkta par zemāku cenu. Nav paredzēts nekāds kompensācijas mehānisms, kā rezultātā periodā, kad ir relatīvi zemāka dabasgāzes cena, uzņēmumi varētu kompensēt tos zaudējumus, kas ir radušies, kad dabasgāzes cena ir bijusi virs noteiktās robežas,» stāstīja J. Timma. Vairāki aptaujātie uzņēmēji atzina, ka satraukums par dabasgāzes cenu kāpumu pieaudzis līdz ar notikumu eskalāciju Austrumukrainā. «Kurš var pateikt, kādus lēmumus pieņems Krievija saistībā ar gāzes cenām? Kādus lēmumus pieņems Eiropas Savienībā attiecībā uz to – pirkt vai nepirkt gāzi no Krievijas?» tā ar pretjautājumiem uz jautājumu, kur tad ir tas risks, ka noteikumos paredzētie dabasgāzes cenu griesti varētu tikt pārspēti, atbild J. Timma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Ražotāju cenas pērn augušas par 3,7%

Mārtiņš Apinis, 22.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2012. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada vidējo līmeni ražotāju cenas Latvijas rūpniecībā palielinājās par 3,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vietējā tirgū realizētās produkcijas cenas pieauga par 5,2%, bet eksportētajai produkcijai – par 1,8%.

Vislielākie cenu kāpumi bija vērojami datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 12,5%), elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (par 9,6%), ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē (par 7,8%), citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā (par 6,2%).

Decembrī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pēdējo mēnesi ražotāju cenas Latvijas rūpniecībā palielinājās par 3,6%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 4,2%, bet eksportētajai produkcijai – par 2,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Atsevišķām iedzīvotāju grupām elektrības rēķins samazināsies par 3-15 eiro

Žanete Hāka, 30.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā elektroenerģiju par samazinātu cenu saņems trūcīga vai maznodrošināta ģimene, daudzbērnu ģimene, kā arī ģimene, kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti, un persona ar I invaliditātes grupu, informē Ekonomikas ministrija.

Līdz ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu 2015. gada sākumā elektroenerģija vairs netiek subsidēta visām mājsaimniecībām. Vienlaikus ir svarīgi nodrošināt, ka elektrība ir pieejama arī mazāk aizsargātajiem iedzīvotājiem. Tāpēc Elektroenerģijas tirgus likumā noteiktas vairākas mērķgrupas, kurām ir piešķirts aizsargāta lietotāja statuss, kas ļauj saņemt atbalstu norēķiniem par elektroenerģiju. Atbalstu var saņemt: trūcīga vai maznodrošināta ģimene (persona); daudzbērnu ģimene; ģimene (persona), kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti; persona ar I invaliditātes grupu.

Kā iepriekš ziņots, Ministru kabinets šā gada 1. decembra sēdē apstiprināja kārtību, kādā turpmāk tiks nodrošināta aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma sniegšana un atbildīgās institūcijas sniegs informāciju par aizsargātā lietotāja statusu. Kārtība stāsies spēkā 2016.gada 1.janvārī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānots, ka šomēnes pašvaldības uzņēmums SIA Rīgas satiksme no pašvaldības saņems dotācijas vēl 7 milj. Ls apmērā. Tad kopumā šogad Rīgas satiksmei no pašvaldības piešķirtas dotācijas 63,29 milj. Ls.

Uzņēmums šo gadu plāno beigt ar stabiliem finanšu rādītājiem, teikts paziņojumā, kurā arī norādīts, ka šo gadu Rīgas satiksme plāno pabeigt ar zaudējumiem 1,56 milj. Ls. Tas gan ir krietni mazāk nekā pagājušā gada beigās, kad zaudējumi sasniedza 5,48 milj. Ls, bet 2011.gadā tie bija 3,19 milj. Ls. Pēdējo reizi ar peļņu Rīgas satiksme strādāja 2009. gadā, kad tā bija 0,67 milj. Ls.

Kopējais neto apgrozījums Rīgas satiksmei 2013.gadā plānots 103 milj. Ls apjomā, ko veidos jau minētās Rīgas domes piešķirtās dotācijas 63,29 milj. Ls apjomā, valsts dotācijas 3,64 milj. Ls un paša uzņēmuma nopelnītais. Rīgas satiksme gan norāda, ka izdevumi pieauguši vairākās būtiskās pozīcijās, piemēram, elektroenerģija, degviela, administratīvās izmaksas u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ražotāju cenas samazinājušās par 0,2%

Žanete Hāka, 19.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada janvārī salīdzinājumā ar 2015. gada decembri ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 0,1%, bet eksportētajai produkcijai samazinājās par 0,4%. Produkcijas cenu līmenis eksportam uz eirozonas valstīm samazinājās par 0,1%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 0,6%.

Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu kritums iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā, gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas, kā arī elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā.

2016. gada janvārī, salīdzinot ar 2015. gada janvāri, vidējais ražotāju cenu līmenis samazinājās par 2%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas saruka par 2,9%, eksportētajai produkcijai – par 0,9%. Produkcijas cenas eksportam uz eirozonas valstīm samazinājās par 1,3%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 0,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ražotāju cenas gada laikā augušas par 1,2%

Žanete Hāka, 19.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novembrī salīdzinājumā ar pagājušā gada novembri kopējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 1,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ražotāju cenas vietējā tirgū realizētajai produkcijai pieauga par 0,1%, bet eksportētajai – par 2,4%. Ietekmīgākie cenu pieaugumi bija koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā un elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā.

Šā gada novembrī, salīdzinot ar oktobri, kopējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,2%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai ražotāju cenas palika nemainīgas, bet eksportētajai produkcijai tās samazinājās par 0,3%.

Lielākā pazeminošā ietekme bija cenu samazinājumam elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā, kā arī koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru