Foto

Mazās HES gatavas augt

Dienas Bizness, 03.12.2013

Dobeles HES izbūvēta 1999. gadā pilnībā no jauna, HES atrodas pie Dobeles ūdenskrātuves pretī fabrikai Spodrība.

Foto: Kristaps Kalns, Dienas Mediji

Jaunākais izdevums

Labvēlīgos apstākļos mazās hidroelektrostacijas (HES) varētu ievērojami palielināt savu lomu Latvijas energoapgādē, saražojot pat 3-4 reizes vairāk elektroenerģijas nekā šobrīd. Tā teorētisko izaugsmes potenciālu vērtē nozarē strādājošie uzņēmēji, vēsta laikraksts Diena.

Viņi gan neslēpj, ka ieviestā subsidētās elektroenerģijas nodokļa un jaunās dabas resursu nodokļa likmes iespaidā nozares izaugsmes iespējas jau drīzumā tiks apcirstas saknē, un grūtības turpināt darbu radīsies pat daudzām no jau esošajām mazajām HES, jo ar jauno nodokļu nastu tiks aplikta ne tikai elektroenerģija, par kuru tās saņem atbalstu, bet arī elektroenerģija, kuru ražotāji realizē par tirgus cenu.

Savukārt ar mazo hidroenerģētiku nesaistītie nozares eksperti par šo ražotņu izaugsmes iespējām runā ievērojami piesardzīgāk, pievēršot uzmanību tam, ka jaunas mazās HES bez vērā ņemamām subsīdijām attīstīties, visticamāk, nespēs, un arī no vides aizsardzības viedokļa nozares paplašināšana ne vienmēr ir pamatota, raksta laikraksts.

Saskaņā ar Mazās hidroenerģētikas asociācijas valdes locekļa Jāņa Irbes teikto kopumā Latvijas mazie HES šobrīd saražo aptuveni 66-70 gigavatstundu elektroenerģijas gadā, un nozare būtu ieinteresēta šo apjomu vismaz dubultot. Kā norāda Diena, neviennozīmīgu attieksmi sabiedrībā izraisījis fakts, ka mazo HES ražotā elektroenerģija ir samērā dārga. Faktu, ka bez atbalsta jaunas mazo HES ražotnes nav iespējams izveidot, atzinis arī J. Irbe. «Izveidojusies paradoksāla situācija - konkurētspējīgāki ir tie ražotāji, kuri strādā ar vecākām un nereti arī mazāk efektīvām iekārtām, kuras jau spējušas sevi atpelnīt, bet tie, kuri iekārtas modernizējuši un padarījuši videi draudzīgākas, jauno nodokļu iespaidā izrādīsies vissliktākajā situācijā,» stāstījis J. Irbe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

VVD aicina HES savlaicīgi gatavoties atkušņa iespējamām sekām

Žanete Hāka, 27.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākoties straujam atkušņa periodam, Valsts vides dienests (VVD) uzrunājis visu 157 Latvijas hidroelektrostaciju (HES) īpašniekus, aicinot tos savlaicīgi parūpēties par HES darbību iespējamu plūdu laikā, informē VVD.

Jāpievērš pastiprinātu uzmanību ūdens resursu atļaujas nosacījumiem, HES ekspluatācijas noteikumiem un drošuma programmām.

VVD izplatījis paziņojumu Mazās hidroenerģētikas asociācijai un AS Latvenergo, aicinot HES saimniekus pastiprināti sekot līdzi laikapstākļiem un savlaicīgi atbrīvot aizsprostu ailes, nepieļaujot ūdens līmeņa celšanos virs kritiskās atzīmes. Tāpat vides dienests aicinājis HES objektos nodrošināt nepārtrauktu dežūru ūdens līmeņa regulēšanai un, elektroenerģijas pārrāvuma gadījumā, parūpēties par ģeneratoriem HES nepārtrauktai darbībai.

Tāpat VVD uzsver – HES īpašniekiem savlaicīgi jāievāc ziņas par ledus iešanu un jāatzāģē ledus joslas aizsprostu priekšā, kā arī jāattīra aizvari no apledojuma un jāpārliecinās, vai to izņemšana ir netraucēta. Iespējamu avārijas situāciju gadījumā jānodrošina savlaicīga iedzīvotāju, pašvaldību un valsts iestāžu apziņošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Decembrī AS Latvenergo Pļaviņu hidroelektrostacijai (HES) aprit 50 gadu, kopš tā sākusi ražot pirmās elektroenerģijas kilovatstundas Latvijai, informē AS Latvenergo.

1965. gada decembrī ekspluatācijā pakāpeniski tika nodoti pieci hidroagregāti, un tas ir stacijas vēsturiskais dzimšanas brīdis. Pļaviņu HES ir neatsverama nozīme Latvijas energosistēmā, un tā joprojām ir viena no lielākajām HES Eiropas Savienībā.

Pļaviņu HES turbīnas pirmo reizi tika iedarbinātas 1965. gada decembrī, un savos 50 darbības gados tā kopumā saražojusi 76 TWh (teravatstundas) elektroenerģijas. Ar šo enerģijas apjomu pie vidējā gada patēriņa valstī – 7,35 TWh – tā varētu nodrošināt Latvijas pieprasījumu 10 gadus.

Savukārt šā elektroenerģijas daudzuma saražošanai stacija 50 gados ir izlietojusi 930 km³ lielu ūdens apjomu, kas līdzinās aptuveni diviem Baltijas jūras Rīgas jūras līča tilpumiem vai 2274 Rāznas ezeriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Audzēs efektivitāti un ražos vairāk

Armanda Vilcāne, 07.03.2019

AS Latvenergo Pļaviņu hidroelektrostacijā atvērti aizvari, lai regulēti ūdens līmeni Daugavas baseinā un lai ledus masa neveidotu sastrēgumus ūdnes gultnēs.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labvēlīgu laika apstākļu dēļ pēdējos gados būtiski pieaugusi elektroenerģijas izstrāde Daugavas hidroelektrostacijās (HES).

Paredzams, ka pēc Daugavas HES hidroagregātu atjaunošanas programmas īstenošanas elektroenerģijas izstrāde HES kļūs vēl efektīvāka, jo jaunajiem agregātiem vienas kilovatstundas saražošanai būs nepieciešams mazāks ūdens daudzums. AS Latvenergo norāda, ka programmas ietvaros kopumā plānots veikt 11 hidroagregātu rekonstrukciju – pērn ekspluatācijā nodoti četri, bet līdz 2022. gadam plānots atjaunot vēl septiņus agregātus. Zināms, ka rekonstrukcijas kopējās izmaksas pārsniegs 200 miljonus eiro.

Izaicinājums prognozēm

Vēsturiski lielākā elektroenerģijas izstrāde Daugavas HES piedzīvota 1990. gadā, kad Pļaviņu, Ķeguma un Rīgas stacijās kopumā saražotas 4,5 TWh elektrības, savukārt zemākā izstrāde – 2015. gadā, kad saražotas vien 1,8 TWh elektroenerģijas, stāsta Latvenergo ražošanas direktors Aivars Kvesko. «Elektroenerģijas izstrādes apjoms Daugavas HES ir atkarīgs no hidroloģiskās situācijas upē un klimatiskajiem apstākļiem Daugavas sateces baseinā. Pieteci Daugavā nosaka nokrišņu daudzums ne tikai Latvijas teritorijā, bet arī Baltkrievijā un Krievijā,» skaidro Latvenergo pārstāvis, piebilstot, ka liela izstrāde piedzīvota arī 1998. un 2017. gadā, kad HES saražoja ap 4,3 TWh elektrības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1939. gada 15. oktobrī, iedarbinot Ķeguma hidroelektrostacijas (HES) hidroagregātu, Daugavas ūdeņi iegrieza pirmo turbīnu, informē AS Latvenergo.

Tādējādi tieši pirms 80 gadiem Ķeguma HES uzsāka elektroenerģijas ražošanu, kļūstot par vienu no modernākajām elektrostacijām visā Eiropā un neaizstājamu elektroenerģijas avotu Latvijas valstij.

Toreiz tika iedarbināts Ķeguma HES pirmo hidroagregāts (17,5 MW), ieslēgta 88 kilovoltu elektrolīnija Ķegums – Rīga, apakšstaciju «Jāņciems» Rīgā un pulksten 23.36 rīdziniekiem sāka piegādāt Ķegumā ražoto elektroenerģiju. Laikraksti iedvesmojošos virsrakstos toreiz vēstīja par Ķeguma gaismas plūsmu: «Lielais gaismas avots strādā. Vakarnakt Rīgu pieslēdza Ķeguma spēkstacijai!», «Šodien Ķeguma gaisma sāk plūst uz Rīgu!»

Ķeguma HES iedarbināšana pavēra iespēju paātrināt elektroapgādes gaitu un nodrošināt elektroenerģiju visai Latvijai – arī mājsaimniecībām mazpilsētās un Latvijas laukos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien Pļaviņu HES rekonstrukcijas ietvaros uz AS Latvenergo Pļaviņu hidroelektrostaciju (HES) piegādāts 147 tonnas smags 330 kilovoltu (kV) transformators, kas nomainīs līdzšinējo iekārtu.

Kā informēja Latvenergo pārstāvji, 330 kV transformatora transportēšana notika no Aizkraukles stacijas dzelzceļa atzara, kas ienāk pilsētā, tālāk ar automašīnas treileri to nogādājot ražotnē.

AS Latvenergo Pļaviņu HES ražotnes rekonstrukcijas ietvaros tiek veikti vairāki secīgi vērienīgi projekti, starp kuriem ir divu Pļaviņu HES 330 kV transformatoru nomaiņa. Rekonstrukcijas ietvaros pirmais 330 kV transformators uz HES tika piegādāts 2012. gada 12. decembrī, tas jau ir nodots ekspluatācijā un nodrošina hidroelektrostacijas darbu.

«Veicot 1. un 3. hidroagregātu rekonstrukciju, Pļaviņu HES elektroenerģijas ražošana kļūs efektīvāka, plānots palielināt stacijas jaudu par 13,5 MW, bet līdzšinējie transformatori vairs nespēs nodrošināt hidroagregātu darbību,» skaidro AS Latvenergo valdes loceklis, ražošanas direktors Māris Kuņickis. Šīs iekārtas nolietojas, un to darbības drošums samazinās. Tāpēc rekonstrukcijas laikā tehniski novecojušas un nolietotas iekārtas tiek aizvietotas – īpaši Pļaviņu HES rekonstrukcijai izgatavotie transformatori nomainīs 1965. un 1971. gadā izgatavotos transformatorus TN1 un TN2.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Zināms, kad Rīgas HES ūdenskrātuvē uzturēs pazeminātu ūdens līmeni

Lelde Petrāne, 27.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvenergo Rīgas HES ūdenskrātuvē uzturēs pazeminātu ūdenslīmeni, lai veiktu Daugavas hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju atjaunošanas remontu mainīgajā ūdens līmeņa zonā Rīgas HES un Ķeguma HES. Tādējādi noslēgsies 13,6 km garās nogāzes stiprināšanas darbi, nodrošinot Rīgas HES dambja izmantošanu un ekspluatāciju turpmākos 30 gadus, informēja uzņēmumā.

Šajā periodā vienlaicīgi ir plānots veikt: Rīgas HES labā krasta dambja augšas bjefa nogāžu betona virsmas stiprinājumu atjaunošanas remontdarbus un Ķeguma HES ūdens pārgāznes aizsprosta atjaunošanas remontu. Galvenie atjaunošanas darbi mainīgajā ūdens līmeņa zonā ir bojātā betona atkalšana, stiegrojuma attīrīšana, pretkorozijas apstrāde, papildu stiegrojuma montāža, betonēšana, virsmu aizsargpārklājuma uzklāšana, temperatūras un deformācijas šuvju remonts un izveide.

Darbu veikšanai AS Latvenergo no 3.augusta līdz 18.septembrim pazeminās ūdens līmeni Rīgas HES ūdenskrātuvē augstuma atzīmju robežās no 16,10 - 16,30 metriem absolūtās atzīmes (m.abs.), kas ir par 0,90 - 0,70 m.abs. zemāk par minimālo ūdens līmeni (17,00 m.abs.) HES normālas ekspluatācijas laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

200 milj. eiro vērtos Daugavas hidroelektrostaciju rekonstrukcijas projektus plānots pabeigt līdz 2022. gadam, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Daugavas hidroelektrostaciju (HES) rekonstrukcijas programmas ietvaros paredzēts pārbūvēt visus Rīgas HES un Ķeguma HES-2 hidroagregātus, kā arī divus hidroagregātus Pļaviņu HES. Valsts a/s Latvenergo pauž, ka Latvija vēl vismaz tuvākos 40 gadus gūs saimniecisku labumu, jo tiks palielināta elektroenerģijas izstrādes efektivitāte. Visu staciju novecojušo hidroagregātu rekonstrukciju paredzēts noslēgt 2022. gadā, apjomīgo darbu laikā atjaunojot novecojušās iekārtas, paaugstinot darbības drošumu un HES efektivitāti, saražojot vismaz par 2–4% vairāk elektroenerģijas nekā līdz šim.

Intervijā DB Latvenergo ražošanas projektu direktore Inga Āboliņa stāsta, ka Daugavas HES rekonstrukcija, pirmkārt, ir drošības jautājums. «HES turbīnas ir kalpojušas vairāk nekā 40 gadus un to tehniskais mūžs tuvojas robežai,» viņa pauž. Hidroturbīnas pastāvīgi strādā ievērojamu mehānisko slodžu un stresa iespaidā. Ūdens caurplūde caur vienu hidroturbīnu, piemēram, Rīgas HES ir 450 kubikmetri sekundē, kas rada ievērojamu spēku uz hidroagregāta konstrukcijām. Ilgstošas ekspluatācijas laikā tas nolietojas un var apdraudēt drošību, viņa norāda. Rekonstrukcijas programmas galvenais mērķis ir nodrošināt nepārtrauktu un ilgstošu hidroelektrostaciju darbību. Tāpat programmas mērķis ir hidroagregātu lietderības paaugstināšana, nodrošinot hidroelektrostaciju efektīvu un konkurētspējīgu darbību kopējā enerģētiskajā sistēmā un brīvajā elektroenerģijas tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Birokrātijas paraugstunda vietējo uzņēmēju atstāšanai muļķos


Līva Melbārzde
, DB galvenā redaktora vietniece
 / Twitter: @LivaMel, 02.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Karvas HES būtu piederējusi kādam Džonam vai Karlam, tad Latvijas valsts, visticamāk, varētu rēķināties ar kārtējo daudzmiljonu investīciju strīdu. Taču par vietējā uzņēmēja «apstrādāšanu» galvu sāpināt nav vērts.

Tāda varētu būt stāsta morāle par Latvijas valsts iestāžu attieksmi pret investoriem. Neiedziļinoties gadiem ilgušajā diskusijā par to, vai mazās hidroelektrostacijas (HES) uz Latvijas upēm ir spožums vai posts un vai tām vispār ir nākotne Latvijas enerģētikā, notikumi ap Karvas HES pēc būtības ir brīdinājums teju jebkuram investoram, kas Latvijā vēlas kaut ko būvēt.

SIA Patina īpašnieks Aldis Stūriška Karvas HES no iepriekšējiem īpašniekiem nopirka 2010. gadā ar jau 2002. gadā projektam izsniegtu būvatļauju, kuru atsevišķu darbu pabeigšanai nolēma pagarināt. Paņēmis bankā kredītu, uzņēmējs rēķinājās, ka 2011. gada nogalē Karvas HES, kā saka, strādās rūkdams. Lauku Atbalsta dienests (LAD) iebildumus necēla un būvatļauju pagarināja, bet, kā gadījās, kā ne, iejaucās vides organizācijas un apstrīdēja būvatļaujas pagarināšanu. Būtiski piebilst, ka netika apstrīdēta pati būvatļauja un arī pašā būvniecības procesā netika konstatēti pārkāpumi. Vienkārši izrādījās, ka pēc spēkā esošās likumdošanas LAD neesot drīkstējis būvatļauju pagarināt, tas bijis jādara citai institūcijai. Līdz ar to pēc vairākus gadus ilgušiem tiesu darbiem jau otrā Latvijas tiesu institūcija lēmusi par labu dabas draugu sūdzībai, būvatļaujas pagarinājumu atzīstot par nelikumīgu. Jāsaka, ka ap Karvas HES jezga tika sacelta patiešām skaļa – šī lieta maksāja amatu arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāram Aleksandram Antonovam, kurš it kā vienpersoniski esot lēmis par finansējuma piešķiršanu šim skandalozajam projektam. No A. Antonova perspektīvas gan notikumi izskatījušies citādi, viņš izplatījis paziņojumu par politisko korupciju un savu atstādināšanu no amata gatavojas apstrīdēt. Tomēr vislielākajos jaņos laikam gan palicis pats Karvas HES īpašnieks, kurš tāpēc vien, ka dažas iestādes nav zinājušas, vai ir tiesīgas izsniegt konkrētus dokumentus, ir spiests gadiem ilgi ciest zaudējumus un maksāt bankai par piešķirto kredītu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties Rīgas HES rekonstrukcijai, 9. augustā, no Rīgas ostas uz ražotni nogādāja jaunu hidroagregāta Nr.2 turbīnu. Kravu ar 150 tonnu smago turbīnu, piegādāja no General Electric rūpnīcas caur Hamburgas ostu, informē AS Latvenergo Komunikācijas projektu vadītāja Ilvija Līvmane.

Kravas transportēšana pa Rīgas ielām notika naktī, kad uz autoceļiem ir viszemākā transporta intensitāte.

9.augusta rītā jaunā turbīna, kas sastāv no turbīnas rumbas un piecām turbīnas lāpstām, sekmīgi saņemta AS Latvenergo Rīgas HES. Vērienīgā rekonstrukcijas projekta ietvaros tā aizvietos līdzšinējo hidroagregāta Nr. 2 turbīnu.

«Latvijā atjaunīgo energoresursu izmantošanas īpatsvars ir viens no lielākajiem Eiropas Savienībā un hidroelektrostaciju saražotās elektroenerģijas daudzums ir ievērojams – 30-40% no patēriņa. Tādējādi ir gandarījums, ka Rīgas HES sekmīgā rekonstrukcija ne tikai paaugstinās hidroelektrostaciju hidroagregātu drošību, bet palielinās elektroenerģijas efektīvu izstrādi, saražojot par 2–4 % vairāk elektroenerģijas nekā līdz šim,» komentē AS Latvenergo Ražošanas direktors Māris Kuņickis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

HES interaktīvajā tūrē virtuāli var iepazīties ar Latvenergo ražošanas objektiem

Dienas Bizness, 01.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas energokompānija AS Latvenergo virtuāli vērusi durvis uz saviem ražošanas objektiem – Daugavas hidroelektrostacijām (HES), klajā laižot interesantu projektu – HES interaktīvo tūri, informē Latvenergo preses sekretāre Sandra Vējiņa.

Tūre ir virtuāls, vizuāli oriģināls un izzinošs ceļojums pa Daugavu, iepazīstot Rīgas, Ķeguma un Pļaviņu HES, kā arī uzzinot daudz interesanta par elektrības ražošanu hidroelektrostacijās un citām šai jomai saistītām lietām - zaļo enerģiju, zivju resursu atjaunošanu, palu specifiku, remontdarbiem ūdenskrātuvēs u.c.).

Projekta galvenā ideja ir atraktīvi parādīt ražošanas procesu HES vienkāršotā veidā. Tūrē apkopoti interesanti fakti un vizuālie materiāli foto un video formātā par Daugavas HES un par elektroenerģijas ražošanu hidroelektrostacijās kopumā. Iespējams pašiem virtuāli apmeklēt AS Latvenergo Daugavas HES ar 3600 panorāmasfotogrāfiju palīdzību, apskatot ražošanas objektus gan no ārpuses, gan, ielūkojoties interjerā. Tāpat var aplūkot visus Daugavas HES šķērsgriezumāar interaktīviem elementiem, lai saprastu pamatlietas, no kurām sastāv un kā funkcionē HES, kā arī animācijā uzzināt par Daugavas HES un to nozīmi Latvijā un reģionā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Antonovs pārkāpumu ir izdarījis apzināti, secinājusi disciplinārlietas komisija

LETA, 11.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot ierēdņa vainu, ir secināms, ka pārkāpumu, izdodot rīkojumu par finansējuma piešķiršanu Karvas hidroelektrostacijas (HES) būvniecībai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretārs Aleksandrs Antonovs ir izdarījis apzināti.

Šādu secinājumu izdarījusi disciplinārlietas izmeklēšanas komisija, izvērtējot Antonova atbildību par lēmuma pieņemšanu, piešķirot finansējumu Karvas HES būvniecības projektam, neskatoties uz to, ka projekts ir vidi degradējošs un neatbilst Ministru kabineta noteikumiem, kam atbalsts ir jāpiešķir. Komisijas atzinumā apgalvots, ka ierēdnim šajā gadījumā ir bijis viegli apzināties savas rīcības prettiesisko saturu.

Komisija arī norāda, ka Antonovs lēmumu par finansējuma piešķiršanu bija pieņēmis vienpersoniski, nesaskaņojot to ar nevienu citu ministrijas atbildīgo amatpersonu. Viņš arī vienpersoniski ir pārvērtējis Vides investīciju fonda lēmumu finansējumu nepiešķirt, kas arī esot vērtējama kā apzināta rīcība. Turklāt līdz šim šāda satura vienpersoniska lēmuma sagatavošana un pieņemšana nav bijusi Antonova profesionālās darbības pieredzē, teikts atzinumā. Dokumentā arī apgalvots, ka Antonovs apzināti vēlējies panākt, lai viņa rezolūcija par finansējuma piešķiršanu tiktu izpildīta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Rīgas HES ūdenskrātuvē ūdens līmeņa pazemināšanas periods pārcelts

Lelde Petrāne, 29.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu ietekmi uz apkārtējo vidi un nodrošinātu maksimālu zivju resursu aizsardzību neierasti karstajās dienās, AS Latvenergo ir pārcēlusi Rīgas HES ūdenskrātuves ūdens līmeņa pazemināšanas periodu uz laiku no 1.augusta uz 4.augustu. Šāds lēmums pieņemts arī rūpējoties par pieguļošo teritoriju iedzīvotāju sadzīves kvalitāti, lai tā nepasliktinātos īpaši karstajās brīvdienās, informēja uzņēmuma pārstāve Sandra Vējiņa.

Lai nodrošinātu Daugavas hidroelektrostaciju drošu ekspluatāciju un veiktu hidrotehnisko būvju atjaunošanas remontdarbus Rīgas HES ūdenskrātuvē, ūdens līmeņa pazemināšana notiks laika periodā no šā gada 4.augusta līdz 15.septembrim.

Ūdens līmeņa mainīgajā zonā vienlaikus plānots veikt Rīgas HES labā krasta dambja augšas bjefa nogāžu betona virsmas stiprinājumu atjaunošanas remontdarbus kopējā platībā 16 800 m² un Ķeguma HES lejas bjefā gala sienas remontu pazeminātā ūdens līmeņa zonā 234 m² platībā un šuvju remontu 5 m posmā.

Hidroelektrostaciju ūdenskrātuvēs betonēto nogāžu galvenie atjaunošanas darbi ir bojātā betona atkalšana, stiegrojuma attīrīšana, pretkorozijas apstrāde, papildu stiegrojuma montāža, betonēšana, virsmu aizsargpārklājuma uzklāšana, temperatūras un deformācijas šuvju remonts un izveide.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 15. augusta līdz 15. septembrim, atsaucoties Ogres pašvaldības lūgumam, AS «Latvenergo» nodrošinās pazeminātu ūdenslīmeni Rīgas HES ūdenskrātuvē. Šajā laikā pašvaldība organizēs Ogres upes straumvirzes dambja izbūvi.

Šajā periodā plānota ūdens līmeņa pazemināšana ūdenskrātuvē augstuma atzīmju robežās no 16.25 līdz 16.75 metriem LAS-2000,5 (Latvijas normālo augstumu sistēmā), kas būs 1.4 līdz 1.9 metriem zemāk par ūdenskrātuves normālo uzstādinājuma līmeni.

Minēto darbu izpildei ir saņemti visi nepieciešamie saskaņojumi, ievērojot Rīgas HES ūdens resursu lietošanas atļaujā noteiktos nosacījumus.

Ūdenslīmeņa pazemināšanas periodā Ogres pašvaldība organizēs jauna aizsargmola (straumvirzes) izbūvi pie Ogres upes ietekas Daugavā. Aizsargmola būvniecība mazinās hidraulisko pretestību Ogres upes lejastecē, gultnes piesērējumu, ledus sastrēgumus, krastu nobrukumu veidošanos un ūdens līmeņa celšanās iespējas. Hidrobūve aizsargās Ogres upes gultni no piesērēšanas un sekmēs noteces un ledus netraucētu ievadīšanu Rīgas HES ūdenskrātuvē palu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Jūlijā Ķeguma HES ūdenskrātuvē uzturēs pazeminātu ūdens līmeni

Laura Mazbērziņa, 08.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Latvenergo» šajā vasarā no 1. jūlija līdz 31. jūlijam Ķeguma hidroelektrostacijas ūdenskrātuvē uzturēs pazeminātu ūdenslīmeni. Šajā periodā paredzēts veikt hidrotehnisko būvju atjaunošanu Pļaviņu HES lejas bjefā un Ķeguma HES augšējā bjefā.

2018. gadā laikā no 1. jūlija līdz 31. jūlijam tiks veikts Ķeguma HES piestātnes un savienojošā dambja atjaunošanas remonts, betonēto virsmu atjaunošana Pļaviņu HES labā krasta atbalstsienā, betonēto nogāžu atjaunošana Pļaviņu HES atvadkanāla kreisajā krastā.

Galvenie atjaunošanas darbi mainīgā ūdens līmeņa zonā ir bojātā betona atkalšana, stiegrojuma attīrīšana, pretkorozijas apstrāde, papildu stiegrojuma montāža, betonēšana, virsmu aizsargpārklājuma uzklāšana, temperatūras un deformācijas šuvju remonts un izveide.

Darbu veikšanai AS «Latvenergo» pazeminās ūdens līmeni Ķeguma HES ūdenskrātuvē līdz augstuma atzīmei 30,55 metri Latvijas augstumu sistēmā (LAS). Remontdarbu izpildes laikā tiek iekļautas arī tās dienas, kas nepieciešamas, lai ūdenskrātuves līmeni pazeminātu līdz paredzētājai atzīmei, un līmeņa atjaunošanai līdz normālam darba režīma līmenim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Plānots palielināt finansējumu darbiem Daugavas HES un Rīgas HES ūdenskrātuvēs

Dienas Bizness, 19.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, 19.februārī, izsludināja grozījumu projektu Daugavas un Rīgas HES darbu finansēšanas kārtībā, lai nodrošinātu kvalitatīvu Daugavas HES ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanas darbu un Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju ekspluatācijas darbu, informē Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Rūta Rudzīte.

Viņa skaidro, ka stājusies spēkā virkne normatīvo dokumentu, kas juridiskām personām nosaka pienākumu palielināt būvju ekspluatācijas izdevumus, tai skaitā palielināt minimālo mēneša darba algu nodarbinātajiem, darba aizsardzības, ugunsdrošības un elektrodrošības pasākumus.

Salīdzinājumā ar 2010.gadu, kad tika aprēķināts nepieciešamais finansējums Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju ekspluatācijas izdevumu segšanai, ir pieaugušas darbu veikšanas izmaksas. Tādēļ Ministru kabineta noteikumos Daugavas hidroelektrostaciju ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanas darbu un Rīgas hidroelektrostacijas ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju ekspluatācijas izdevumu finansēšanas kārtība nepieciešams noteikt, ka Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju ekspluatācijas izdevumu segšanai a/s Latvenergo katru gadu valsts SIA Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi pārskaita 783 535 eiro, maksājumu 195 883,75 eiro apmērā izdarot reizi ceturksnī – līdz 1.februārim, 1.maijam, 1.augustam un 1.novembrim. Būvju uzturēšanas pašreizējās izmaksas ir 668 749,76 eiro gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvenergo Rīgas hidroelektrostacijā (HES) veiksmīgi norit hidroagregātu rekonstrukcijas projekts, informē uzņēmums.

31. maija pēcpusdienā notika hidroagregāta Nr. 1 lielākās detaļas – ģeneratora rotora (350 tonnas) – izcelšana un novietošana montāžas laukumā tā atjaunošanas procesam.

«Rotora izcelšana no hidroagregāta šahtas ir nozīmīgs rekonstrukcijas brīdis. Šī procesa īstenošana prasīja ļoti nopietnus konstrukciju mehāniskos aprēķinus, ņemot vērā gan rotora smagumu, gan celtņu celtspēju un daudzus citus parametrus hidrotehniskajā būvē. Tālāk notiks ģeneratora rotora polu atjaunošana un statora montāža, lai uzlabotu tā tehniskos parametrus elektroenerģijas izstrādei nākotnē. Paralēli rekonstrukcijas procesam hidroelektrostacijā Šveicē un Ķīnā notiek arī jaunās hidroturbīnas un tās palīgiekārtu izgatavošanas process,» skaidro AS Latvenergo Ražošanas direktors Māris Kuņickis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Sāks disciplinārlietu pret VARAM valsts sekretāru par lēmumiem Karvas HES lietā

LETA, 28.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc bijušā ekonomikas ministra Daniela Pavļuta (RP) rīkojuma izveidotā starpinstitūciju darba grupa ir rosinājusi sākt disciplinārlietu pret Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāru Aleksandru Antonovu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK) pastāstīja, ka pēc dienesta pārbaudēm komisija ir rosinājusi sākt disciplinārlietu pret Antonovu saistībā ar viņa atbildību par pieņemtajiem lēmumiem, kas paredz līdzekļu piešķiršanu Karvas hidroelektrostacijas (HES) būvniecībai.

Visticamāk, ka šodien vai rīt tiks parakstīts rīkojums par disciplinārlietas sākšanu.

Cilinskis atzina, ka patlaban vēl negrib vērtēt, vai Antonova amata vieta ir apdraudēta. «Negribētu skriet notikumiem pa priekšu,» noteica ministrs.

Savukārt Antonovs ir pārliecināts, ka viņš savu amatu disciplinārlietas izmeklēšanas rezultātā nezaudēs. «Man ir divas kājas, jūtos stabili,» teica Antonovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Ogres pašvaldības lūguma, no 15. augusta līdz 15. septembrim, AS «Latvenergo» nodrošinās pazeminātu ūdenslīmeni Rīgas HES ūdenskrātuvē. Šajā laikā pašvaldība organizēs Ogres upes straumvirzes dambja izbūvi, informē AS «Latvenergo».

Šajā periodā plānota ūdens līmeņa pazemināšana ūdenskrātuvē augstuma atzīmju robežās no 16.25 līdz 16.75 metriem LAS-2000,5 (Latvijas normālo augstumu sistēmā), kas būs 1.4 līdz 1.9 metriem zemāk par ūdenskrātuves normālo uzstādinājuma līmeni.

Uzņēmums informē, ka minēto darbu izpildei ir saņemti visi nepieciešamie saskaņojumi, ievērojot Rīgas HES ūdens resursu lietošanas atļaujā noteiktos nosacījumus.

Ūdenslīmeņa pazemināšanas periodā Ogres pašvaldība organizēs jauna aizsargmola (straumvirzes) izbūvi pie Ogres upes ietekas Daugavā. Aizsargmola būvniecība mazinās hidraulisko pretestību Ogres upes lejastecē, gultnes piesērējumu, ledus sastrēgumus, krastu nobrukumu veidošanos un ūdens līmeņa celšanās iespējas. Hidrobūve aizsargās Ogres upes gultni no piesērēšanas un sekmēs noteces un ledus netraucētu ievadīšanu Rīgas HES ūdenskrātuvē palu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Daugavā pazeminās ūdenslīmeni

Dienas Bizness, 30.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai remontētu uzņēmuma Latvenergo hidroelektrostaciju hidrotehniskās būves, jūlijā paredzēts pazemināt līmeni Ķeguma HES ūdenskrātuvē. Ūdenslīmeni paredzēts pazemināt vakarā un nakts stundās, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Uzņēmuma Latvenergo preses sekretāre Sandra Vējiņa informējusi, ka remontdarbu veikšanai no 1. jūlija līdz 1. augustam katru dienu no plkst. 17 līdz nākamās dienas plkst. 7 būtiski pazeminās ūdens līmeni Ķeguma HES ūdenskrātuves mainīgā ūdens līmeņa zonā. Līdz ar to ievērojami pazemināsies ūdenslīmenis arī Pļaviņu HES lejasbjefā. Pļaviņu HES paredzēts kreisā krasta lejas bjefa atbalsta sienas betona virsmas remonts. Savukārt Ķeguma HES plānots izbūvēt kreisā krasta dambja nostiprinājumu.

«Daugavas HES ūdenskrātuvēs līmenis regulāri tiek pazemināts gan apsekošanas, gan remonta darbos jau kopš katras hidroelektrostacijas uzcelšanas brīža.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

15. septembrī plkst. 06.00 Rīgas HES ūdenskrātuvē pakāpeniski sāks atjaunot ūdenslīmeni, informē AS Latvenergo.

Noslēdzoties Ogres pašvaldības organizētajiem jauna aizsargmola (straumvirzes) izbūves darbiem pie Ogres upes ietekas Daugavā, 15. septembrī no plkst. 06.00 sāksies Rīgas HES ūdenskrātuves līmeņa pakāpeniska atjaunošana.

Paredzams, ka noteiktais pieļaujamais ūdens līmenis HES normālas ekspluatācijas nodrošināšanai tiks sasniegts 15. septembrī plkst. 24.00.

Kā ziņots iepriekš, atsaucoties Ogres pašvaldības lūgumam, AS «Latvenergo» paredzēto darbu nodrošināšanai no 15. augusta līdz 15. septembrim Rīgas HES ūdenskrātuvē uzturēja pazeminātu ūdenslīmeni. AS «Latvenergo» Rīgas HES strādā atbilstoši Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes izsniegtās Ūdens resursu lietošanas atļaujas nosacījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lētākais, taču nepopulārākais risinājums

www.daugavasbalss.lv, 29.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plūdi Ogres upē laiku pa laikam ogrēniešiem liek pārdomāt pašu drošību, pašvaldības spēju rūpēties par šo drošību un lieku reizi pārbauda arī operatīvo dienestu gatavību ārkārtas situācijām. Kā uz visiem laikiem pasargāt Ogres lejteces iedzīvotājus no nepatīkamām situācijām, kad pie mājas palodzes klauvē ledi? To, sarunā ar pieredzējušu hidroenerģētiķi un upju «rakstura» pazinēju Hariju Jaunzemu no Ķeguma novada, skaidroja portāls www.daugavasbalss. Izrādās, risinājums šai problēmai noformulēts jau Rīgas HES nodošanas aktā. Tas ir salīdzinoši lēts, taču nepopulārs.

— Interneta vietnēs lasāmi satrauktu iedzīvotāji viedokļi par to, ka Ogres upē aizsprostam pie hidroelektrostacijas saliktas atpakaļ slūžas un pacelts ūdenslīmenis. Vai šāda rīcība, zinot, ka pavasarī atkal gaidāmi plūdi, ir pamatota?

— Ja upē ir aizsprosts, tad labāk, lai ledus izveidojas pie augstāka ūdenslīmeņa. Biezāks ūdens slānis neizsals cauri un, ja būs nepieciešams, plūdu laikā upē varēs nodrošināt pietiekamu ūdens caurplūdi. Ledus nav nosēdies uz upes gultnes un, operatīvi rīkojoties, cilvēkus var pasargāt.

Protams, ir dzirdēti arī viedokļi, ka dambi vajadzētu nojaukt pavisam. Mēs, cerot uz labāku iznākumu, jau daudz ko esam Latvijā nojaukuši un cerētā ieguvuma vietā ir tikai papildu problēmas. Līdzīgi būtu arī ar spēkstacijas dambi. Tā tomēr ir iespēja kaut nedaudz, tomēr ietekmēt upes plūdumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pļaviņu, Ķeguma un Rīgas hidroelektrostacijas (HES) ir Latvijā svarīgākās energobūves, kuru pilnīgā rekonstrukcijā AS Latvenergo šobrīd iegulda 200 miljonus eiro, informē AS Latvenergo preses sekretāre Ivita Bidere.

Vērienīgā rekonstrukcijas plāna sastāvdaļa ir arī drošs un efektīvs darbs palu laikā. Nomainot visus hidroagregātus, Latvija vēl vismaz tuvākos 40 gadus gūs saimniecisku labumu, pieaugot to jaudai un elektroenerģijas izstrādes efektivitātei. Visu staciju hidroagregātu nomaiņu paredzēts noslēgt 2022.gadā, apjomīgo darbu laikā atjaunojot novecojušās iekārtas, paaugstinot darbības drošumu un HES efektivitāti, saražojot vismaz par 2-4% vairāk elektroenerģijas nekā līdz šim.

Piektdien, 6.martā, Ķeguma HES tikās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), Latvenergo, Daugavai pieguļošo pašvaldību, Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra un Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji, lai informētu par operatīvo situāciju Latvijas ūdenstilpnēs un iepazīstinātu ar šī gada prognozēm. Drošs un efektīvs darbs Latvijai svarīgākajās energobūvēs palu laikā ir arī viena no šobrīd notiekošās pilnīgās Daugavas HES kaskādes rekonstrukcijas sastāvdaļām. Tās rezultātā HES saražotās elektroenerģijas apjoms pieaugs par 2-4%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saistībā ar Karvas HES no amata atstādina VARAM valsts sekretāru

LETA, 26.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis (VL-TB/LBNNK) nolēmis no amata pienākumu pildīšanas atstādināt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāru Aleksandru Antonovu.

Šāds lēmums pieņemts, jo Antonovs varot ietekmēt tiesiska risinājuma sasniegšanu saistībā ar Karvas hidroelektrostacijas (HES) projekta finansēšanu, informēja VARAM Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Gala lēmums par Antonova atbilstību ieņemamajam amatam tiks pieņemts pēc disciplinārlietas komisijas gala ziņojuma saņemšanas, norāda ministrs. Viņš sola, ka tas notiks tuvākās nedēļas laikā.

Jau ziņots, ka pret Antonovu ir ierosināta disciplinārlieta saistībā ar rīkojuma parakstīšanu par finansējuma piešķiršanu Karvas HES.

Komisijas atzinumā teikts, ka Antonovs ir pārkāpis vairākas tiesību normas un radījis priekšnoteikumus prettiesiskam finanšu izlietojumam. Pret viņu disciplinārlietu rosināts sākt par pienākumu kvalitatīvu nepildīšanu, kā rezultātā valstij nodarīts būtisks mantisks kaitējums aptuveni 498 005 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Saeimas juristu un EM diskusijām jaunais subsidētās enerģijas nodoklis tomēr turpina ceļu uz apstiprināšanu.

Neskatoties uz to, ka Saeimas Juridiskais birojs pauda nopietnu kritiku par Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto Subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) likumu, ministrijai tomēr ir izdevies vienoties ar biroju un likums tiks virzīts nākamajam lasījumam Saeimā.

Toties, ņemot vērā EM iebildumus, atkārtotai izskatīšanai valdībā nosūtītas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ierosinātās jaunās dabas resursu nodokļa likmes mazajām hidroelektrostacijām (HES), kuru apstiprināšanas gadījumā mazie HES nākamgad tiktu aplikti pat ar 20% jaunu nodokļu nastu.

Iepriekš Saeimas juridiskais birojs attiecās sniegt vērtējumu par SEN likuma atbilstību Satversmei, jo, pēc biroja viedokļa, likumprojekta autoru sagatavotā anotācija un sniegtie paskaidrojumi viesa bažas, ka likums virzīts, nepārliecinoties par tiesiskajām un juridiskajām sekām. Biroja bažas viesa fakts, ka vairāki enerģijas ražotāji, uz kuriem attieksies jaunais nodoklis, ir saņēmuši Eiropas Savienības budžeta atbalstu, bet SEN likumprojekta autori nav novērtējuši , vai projektu īstenotāji spēs pildīt šo projektu ietvaros uzņemtās saistības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

No norakstīta Pļaviņu HES transformatora noplūdusi eļļa rada draudus videi

Žanete Hāka, 23.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pļaviņu HES teritorijā notikusi aptuveni 2 kubikmetru eļļas noplūde no norakstīta lieljaudas transformatora, kas ir izraisījusi piesārņojumu un radījusi apdraudējumu videi, informē Valsts Vides dienests.

Vakar, 2016. gada 22. janvāra pēcpusdienā, Pļaviņu HES apsardze konstatēja eļļas noplūdi HES ūdenskrātuvē un paziņoja par to HES atbildīgajiem dienestiem.

Pļaviņu HES teritorijā, blakus ūdenskrātuvei, ilgstoši bija novietoti rezervē esoši, šobrīd norakstīti divi lielas jaudas transformatori.

Noplūde notika no viena transformatora izplešanās trauka, kura temperatūras devēja ligzdā bija izveidojusies plaisa (plaisas iemesls tiek skaidrots). Pēc vietas apsekošanas konstatēts, ka sākotnēji tajā bija 2 kubikmetri eļļas, kas ir noplūdusi un nonākusi lietus ūdens teknē, bet no turienes izplūdusi ūdenskrātuvē uz ledus. Rezultātā bija izveidojies apmēram 20 kvadrātmetrus piesārņots laukums.

Komentāri

Pievienot komentāru