Enerģētika

Audzēs efektivitāti un ražos vairāk

Armanda Vilcāne, 07.03.2019

AS Latvenergo Pļaviņu hidroelektrostacijā atvērti aizvari, lai regulēti ūdens līmeni Daugavas baseinā un lai ledus masa neveidotu sastrēgumus ūdnes gultnēs.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labvēlīgu laika apstākļu dēļ pēdējos gados būtiski pieaugusi elektroenerģijas izstrāde Daugavas hidroelektrostacijās (HES).

Paredzams, ka pēc Daugavas HES hidroagregātu atjaunošanas programmas īstenošanas elektroenerģijas izstrāde HES kļūs vēl efektīvāka, jo jaunajiem agregātiem vienas kilovatstundas saražošanai būs nepieciešams mazāks ūdens daudzums. AS Latvenergo norāda, ka programmas ietvaros kopumā plānots veikt 11 hidroagregātu rekonstrukciju – pērn ekspluatācijā nodoti četri, bet līdz 2022. gadam plānots atjaunot vēl septiņus agregātus. Zināms, ka rekonstrukcijas kopējās izmaksas pārsniegs 200 miljonus eiro.

Izaicinājums prognozēm

Vēsturiski lielākā elektroenerģijas izstrāde Daugavas HES piedzīvota 1990. gadā, kad Pļaviņu, Ķeguma un Rīgas stacijās kopumā saražotas 4,5 TWh elektrības, savukārt zemākā izstrāde – 2015. gadā, kad saražotas vien 1,8 TWh elektroenerģijas, stāsta Latvenergo ražošanas direktors Aivars Kvesko. «Elektroenerģijas izstrādes apjoms Daugavas HES ir atkarīgs no hidroloģiskās situācijas upē un klimatiskajiem apstākļiem Daugavas sateces baseinā. Pieteci Daugavā nosaka nokrišņu daudzums ne tikai Latvijas teritorijā, bet arī Baltkrievijā un Krievijā,» skaidro Latvenergo pārstāvis, piebilstot, ka liela izstrāde piedzīvota arī 1998. un 2017. gadā, kad HES saražoja ap 4,3 TWh elektrības.

«Jāatzīmē, ka izstrādi iespējams arī prognozēt un plānot, ko mēs, balstoties uz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sniegto informāciju par sagaidāmajiem laika apstākļiem un pieteci upē, arī veiksmīgi darām. Tāpat ņemam vērā mūsu pašu gatavotās prognozes, kas balstītas uz iepriekšējo gadu statistisko informāciju. Šī prognozēšana ir nozīmīga mūsu darba sastāvdaļa, plānojot HES darbību elektroenerģijas tirgū. Ja tiek prognozēta liela pietece, mainām HES darbības režīmu, nosakot, cik daudz agregātu strādās konkrētā laikā. Kad ir spēcīgi pali, agregāti darbojas 24 stundas diennaktī, savukārt, kad pietece ir zemāka, – tikai tajos brīžos, kad tirgū ir liels elektroenerģijas pieprasījums un tiek paredzētas augstas elektroenerģijas cenas. Jāatzīst, ka šā gada pirmajos divos mēnešos pietece ir bijusi daudz zemāka, nekā prognozēts, taču tas vēl nebūt nenozīmē, ka izstrāde būs zema arī gada griezumā. Piemēram, pērnā gada sākumā ziemas palu dēļ pietece bija ļoti augsta, taču atlikušie mēneši bija sausi, kā rezultātā izstrāde samazinājās. Tajā pašā laikā izpildījām gada plānu par 99%,» stāsta A. Kvesko, uzsverot, ka Daugavas HES ir Latvijas bagātība, kas nodrošina avārijas rezerves jaudas, sprieguma regulēšanas, kā arī citus pakalpojumus. Runājot par staciju lomu Latvijas enerģētikas sistēmā nākotnē, A.Kvesko norāda, ka tā varētu tikai pieaugt.

Cieša integrācija

AS Augstsprieguma tīkls valdes loceklis Gatis Junghāns piekrīt tam, ka Daugavas HES Latvijā ir nozīmīgs elektroenerģijas avots, jo ik gadu nosedz ap 30% līdz 60% no Latvijas kopējā elektroenerģijas pieprasījuma. «HES izstrāde gadu no gada var mainīties plašā diapazonā. Piemēram, 2017. gadā Daugavas HES izstrāde bija ap 4,3 TWh, bet 2018. gadā – 2,4 TWh. Līdz ar to, lai nodrošinātu stabilu un pietiekamu elektroapgādi, Latvijai ir nepieciešami arī citi elektroenerģijas avoti. Galvenā Latvijas elektroapgādes stabilitātes, nepārtrauktības un diversifikācijas stratēģija ir Latvijas cieša integrācija vienotā Eiropas enerģijas tirgū, kas sniedz importa un eksporta iespējas nepieciešamā apjomā plašā reģionālā konkurējošā tirgū, kā arī nodrošina elektroenerģijas piegādi Latvijas patērētājiem tādos gadījumos, kad Latvijas elektrostacijās tiek saražots mazāk elektroenerģijas,» skaidro G. Junghāns. Runājot par HES ietekmi uz elektroenerģijas cenu, viņš norāda, ka to nosaka pieprasījums un piedāvājums, līdz ar to visas elektrostacijas, tostarp Daugavas HES, kaut kādā mērā ietekmē elektroenerģijas cenu vairumtirgū Latvijā. «Tiesa, attīstot pārvades tīklu un integrējot Latviju plašākā vienotā Eiropas elektroenerģijas tirgū, lokālo elektrostaciju spēja ietekmēt elektroenerģijas cenu pēdējos gados ir būtiski mazinājusies. Šobrīd to pamatā nosaka globālie faktori, elektroenerģijas cenas dinamika Skandināvijā un kontinentālajā Eiropā,» pauž G. Junghāns. Tam piekrīt arī A. Kvesko. «Ziemeļvalstu kopējais patēriņš ir daudz lielāks nekā Baltijā, tas nozīmē, ka mēs ar savu ražošanu nevaram būtiski ietekmēt cenu. Arī lielākās ražošanas jaudas izvietotas tieši Skandināvijā, kas nozīmē, ka tirgu diktē viņi,» secina Latvenergo ražošanas direktors.

Visu rakstu lasiet 7. marta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru