Būvniecība un īpašums

Eksperti: Karteļu gadījumi Latvijā ilgstoši paslaucīti zem tepiķa

Zane Atlāce - Bistere, 02.10.2019

Jaunākais izdevums

Karteļi Latvijā nav tikai pēdējā laika aktualitāte, bet gan parādība, kas ilgstoši tikusi paslaucīta zem tepiķa, biznesa augstskolas Turība rīkotajā diskusijā Konkurence biznesā: karteļu, lobisma un melnā PR ietekme norādīja eksperti.

Diskusijas ietvaros tika apspriests arī pētījums, kurā 51% uzņēmēju norādīja, ka zina par neoficiāliem maksājumiem būvniecības nozarē.

Komentējot iespējamo karteļa darbība būvniecības sektorā, Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grīnbergs norādīja: «Būvniecības nozare ir slima, un nevar cerēt, ka ar dažu slimnieku izķeršanu mēs atrisināsim visas problēmas. Diemžēl būvniecību smagi skāris karteļu jautājums, ko droši var dēvēt par sērgu.»

Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama skaidroja: «Vienošanās bijušas vienmēr – būvniecības, medicīnas aprīkojuma piegādes, IT aprīkojuma piegādes u.c. nozarēs, tāpat kā cīņa ar tām. Šogad beidzot tas tapis zināms plašākai sabiedrībai. Katru gadu ir trīs vai četri būtiski pārkāpumi konkurences jomā, piemēram, vienošanās starp uzņēmējiem u.tml. Īpašu uzmanību mēs pievēršam tieši sistemātiskiem gadījumiem. Runājot par to, kā tikusi pieļauta situācija ar iespējamo vērienīgo karteli būvniecības nozarē, jājautā, ko mēs katrs esam izdarījuši, lai tas nenotiktu.»

«Veicot aptauju, kurā piedalījās 400 uzņēmēju, tika noskaidrots, ka 47% ir zināmi gadījumi, kad par valsts vai pašvaldību pasūtījuši saņemšanu tikušas dotas dāvanas. 51% norādīja, ka ir informēti par neoficiāliem maksājumiem būvniecības nozarē. 25% norādīja, ka korupcija ietekmē izvēli konkursos. Tikai 18% norādīja, ka konkursi ir caurskatāmi un godīgi. Atbildot uz jautājumu, vai ir pieļaujami dot kukuli, tikai 11% uzņēmēju atbildēja, ka ne pie kādiem apstākļiem nedotu kukuli,» norādīja bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks.

Diskusijā, kuras mērķis bija noskaidrot, kāpēc Latvijā tikusi pieļauta karteļu darbība un kā ar to cīnīties, piedalījās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis, Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks, Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grīnbergs, biedrības «Pilsoņu vara» pārstāvis, jurists Jānis Ozols, kā arī uzņēmēja, Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne Zane Driņķe u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jums nav tiesību klusēt

Debora Pāvila, zvērināta advokāte, ZAB "Vilgerts" partnere, 11.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Es nav nekāds zaglis" – tādu aizstāvības runu kāds apsūdzētais esot teicis 17.gadsimta Anglijas tiesas zālē. Uz ko tiesnesis salti atbildējis: "Tev tas jāpierāda."

Domājams, ka nabaga vīrs tika pakārts, jo tā laika kriminālprocesā iespējas sevi aizstāvēt tikpat kā neeksistēja. Apsūdzētajam nebija tiesības uz advokāta pārstāvību, jo tika uzskatīts, ka tiesa var pildīt gan aizstāvja, gan soģa funkciju. Tas strādāja tā, ka nereti tiesnesis, noklausījies prokurora apsūdzību, ieteica apsūdzētajam atzīties "sevis paša labā". Apsūdzētajam arī netika izsniegts pilns apsūdzības raksts, bet vienīgi tiesas dienā nolasīts tā kopsavilkums, faktiski izslēdzot iespēju sagatavoties savai aizstāvībai. Savukārt tāda aizstāvības stratēģija kā klusēšana tolaik bija pašnāvnieciska – ja klusē, tātad vainīgs.

Agrīnā modernā kriminālprocesa loģika bija piespiest apsūdzēto kalpot par aculiecinieku. Tikai vēlāk advokātiem izdevās pārliecināt tiesu, ka nevienu nedrīkst piespiest uz nodevību pret sevi pašu (no latīņu val.: nemo tenetur prodere seipsum), un attīstījās mūsdienu tiesību uz aizstāvību būtiskā garantija – tiesības klusēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tiesa apstiprina Rīgas satiksme iesaisti nanoūdens iegādes kartelī

Zane Atlāce - Bistere, 21.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Administratīvā apgabaltiesa 20.aprīlī atstājusi spēkā Konkurences padomes (KP) lēmumu, ar kuru iestāde pērn konstatēja SIA "Rīgas satiksme" un sešu uzņēmumu īstenotu aizliegtu vienošanos pašvaldībai piederošā uzņēmuma rīkotajās cenu aptaujās par nano tehnoloģiskās ķīmijas piegādi, informē KP pārstāve Paula Vilsone.

Šis bija pirmais lēmums, kurā KP konstatēja rupjus pārkāpumus paša pasūtītāja - SIA "Rīgas satiksme" - darbībā, jo uzņēmums veicināja karteli savās cenu aptaujās.

KP 2019.gadā konstatēja, ka seši tirgus dalībnieki ar pasūtītāja atbalstu saskaņoja piedāvājumus divās SIA "Rīgas satiksme" rīkotajās cenu aptaujās, kas īstenotas no 2012. līdz 2014.gadam par kopējo līguma summu vairāk nekā 800 tūkst. eiro un kuru mērķis bija nano tehnoloģiskās ķīmijas piegāde.

KP lēmumā konstatēja, ka gan pasūtītāja - SIA "Rīgas satiksme" - amatpersona, gan seši kartelī iesaistītie pretendenti savstarpēji saskaņoja dalības nosacījumus un iesniedzamo dokumentāciju, kā arī vienojās par plānoto uzvarētāju. Pretendenti apzinājās gan iesaistīšanos aizliegtajās darbībās, gan to konkurenci imitējošu raksturu. Savukārt pasūtītāja iesaisti karteļa veicināšanā apstiprina arī tas, ka pretendenti bija informēti par dalību cenu aptaujās, vēl pirms tās bija izsludinātas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Šveices regulators piecām bankām par karteli piemēro 80 miljonu eiro naudassodu

LETA, 06.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šveices Konkurences komisija (COMCO) ceturtdien paziņoja, ka piecām bankām noteikusi naudassodus aptuveni 90 miljonu franku (80,6 miljonu eiro) kopsummā saistībā ar slepenu vienošanos ārvalstu valūtu tirdzniecībā.

Šāds lēmums pieņemts neilgi pēc tam, kad šīm pašām bankām naudassodus vairāk nekā viena miljarda eiro kopsummā piemēroja Eiropas Komisija (EK).

COMCO naudassodus noteikusi bankām Barclays, Royal Bank of Scotland, Citigroup, JPMorgan un MUFG Bank.

Regulators skaidro, ka šo banku par valūtu tirdzniecību atbildīgie darbinieki daļēji koordinējuši savu rīcību divos atsevišķos karteļos, fiksējot likmes dažādām valūtām, tostarp ASV dolāriem, eiro, britu sterliņu mārciņām un Šveices frankiem.

Vienā kartelī banku darbinieki apmainījušies ar informāciju interneta tērzētevās, bet otrā kartelī iesaistītie darbinieki dzīvoja Londonas austrumos un ik dienu pārvietojās ar vienu un to pašu vilcienu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Skonto» uzņēmumu grupas jaunajam īpašniekam un vadītājam Rihardam Rāvim nav informācijas par iespējamu karteli būvniecības nozarē un viņš šaubās, ka tik sadrumstalotā tirgū, kā Latvijas būvniecība kādai būvfirmai vai būvfirmu grupai ir iespēja ietekmēt visu tirgu.

R.Rāvis norādīja, ka ne Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB), ne Konkurences padomes pārstāvji nav veikuši nekādas procesuālās darbības nevienā no «Skonto» grupas uzņēmumiem.

«Man nav informācijas par karteli būvniecības nozarē, līdz ar to nevaru komentēt tā iespējamo ietekmi uz būvniecības tirgu Latvijā. Šaubos, ka tik sadrumstalotā tirgū, kā Latvijas būvniecība kādai būvfirmai vai būvfirmu grupai ir iespēja ietekmēt lielo iepirkumu, kuros piedalās daudz pretendentu gan no Latvijas, gan ārzemēm, cenas. Uz to norāda arī Latvijas lielo būvfirmu zemie peļņas rādītāji. Ja pastāvētu kādas savstarpējas vienošanās, tad būtu jābūt arī peļņai,» sacīja R.Rāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Papildināta - Nesaskaņu dēļ valdība lemšanu par budžetu pārceļ uz nākamo nedēļu

LETA, 06.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesaskaņu dēļ par Liepājas cietuma celtniecības termiņiem valdība piektdien līdz nākamajai nedēļai atlika lemšanu par papildus resursu novirzīšanu prioritārajiem pasākumiem.

Ministru kabineta ārkārtas sēdē tika pieteikti divi jautājumi - Finanšu ministrijas (FM) izstrādātais informatīvais ziņojums par papildus pieejamajiem līdzekļiem 2020.gadā, kā arī Tieslietu ministrijas ziņojums par Liepājas cietuma celtniecību. Pirms lemt par papildu līdzekļu piešķiršanu prioritārajiem pasākumiem, ministri vienojās slēgtā sēdē izskatīt jautājumu par Liepājas cietuma būvniecību.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka ministriem bijušas nesaskaņas par cietuma būvniecības sākšanas termiņu - sākt būvniecību nākamgad vai atlikt līdz 2022.gadam. No šī jautājuma virzības lielā mērā ir atkarīgs, cik daudz līdzekļu 2020.gadā varētu novirzīt ministriju prioritārajiem pasākumiem. Līdz šim FM bija aprēķinājusi, ka, atliekot Liepājas cietuma būvniecību, 2020.gadā prioritārajiem pasākumiem varētu novirzīt vairāk nekā 170 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Papildināta - Ar Abora neslēgs līgumu par Liepājas cietuma būvniecību

LETA, 06.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar būvnieku SIA «Abora» netiks slēgts līgums par Liepājas cietuma būvniecību, piektdien pēc valdības ārkārtas sēdes žurnālistiem pavēstīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Šādu lēmumu Bordāns pieņēmis, «ņemot vērā apstākļus Latvijas tirgū un to, ka koalīcijā faktiski nav atbalsta finansējuma piešķiršanai būvniecībai,» jo tehniski ticis piedāvāts būvniecību atlikt uz vairākiem gadiem, kas nozīmētu, ka būtu jāsludina jauns konkurss. Bordāns lēmis izsludināt jaunu starptautisku konkursu.

«Tas ir mans kā tieslietu ministra lēmums. Nav pat būtiski, kāds ir valdības lēmums,» sacīja ministrs. "Nevaru galvot, ka pat ideālākais konkurss šo procesu padarīs lētāku. Varbūt tāds brīnums notiks, bet es to noteikti nevaru galvot,» piebilda politiķis. Šā gada sākumā noslēdzās iepirkums par jaunā Liepājas cietuma kompleksa projektēšanu, autoruzraudzību un būvniecību, kurā uzvarēja būvuzņēmums «Abora», kas piedāvāja darbus paveikt par zemāko cenu - 113,6 miljoniem eiro. Būvuzņēmējs «Abora» tika minēts saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Konkurences padomes šo otrdien veiktajām procesuālajām darbībām vairākās Latvijas būvfirmās un pie valsts amatpersonām. Tiesībsargājošās iestādes veica kratīšanas saistībā ar iespējamu kukuļdošanu un būvnieku karteli. Jautājums par Liepājas cietuma būvniecības sākšanas termiņu šodien tika skatīts valdības ārkārtas sēdē, tomēr ministri nespēja vienoties - sākt cietuma būvniecību nākamgad vai atlikt līdz 2022.gadam. Bordāns atteicās komentēt valdības sēdes slēgtajā daļā runāto, bet norādīja, ka Tieslietu ministrija ņems vērā «apstākļus» būvniecības tirgū, tādējādi ar «Abora» netiks slēgts līgums par Liepājas cietuma celtniecību. Pēc tieslietu ministra teiktā, par Liepājas cietuma būvniecību tiks izsludināts jauns iepirkums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai ar likuma regulējumu nav iespējams iepirkumos izskaust karteļus, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītāja Dace Gaile.

«Problēmas ar karteļiem nav jaunas - tās eksistē tik pat ilgi, cik pastāv tirgus,» teica Gaile. Viņa arī norādīja, ka šobrīd likumā noteiktais regulējums ir pietiekams plašs, bet tiek atrasti arvien jauni un jauni veidi, kā visus regulējumus apiet. «Lai cīnītos ar karteli (...) risinājumiem, pirmkārt, ir jābūt kompleksiem, kā arī diezgan radikāliem,» sacīja IUB vadītāja.

Viņa arī atzīmēja, ka publisko iepirkumu regulējums ļoti lielā mērā aizstāv uzņēmējus.

«Mūsu iespējas ierobežo likums. Mēs varam pateikt, ka slikts ir tas iepirkums vai tā norise, kas neatbilst likumam, taču jāņem vērā, ka publisko iepirkumu regulējums ļoti lielā mērā aizstāv uzņēmējus,» pauda Gaile, piebilstot, pat ja IUB konstatētu kādu noziedzīgu nodarījumu, uzņēmumam ir iespēja veikt tā saucamo pašattīrīšanos un mēģināt pierādīt, ka, piemēram, atlaižot konkrētās personas, veicot izmaiņas personālā, uzņēmums vēl aizvien ir uzticams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Publiskie iepirkumi kapitālā remonta gaidās

Māris Ķirsons, Monta Glumane, 28.10.2019

«Esam konstatējuši, ka bieži vien pašvaldībās vēlas dot iespējas tiem, kas tur strādā, taču tas nereti ir pretrunā ar nodokļu maksātāju interesēm, jo konkurējošs uzņēmums varētu piedāvāt labāku cenu,» tā ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publisko iepirkumu sistēmā gatavo kapitālo remontu, kas varētu būtiski mainīt šos iepirkumus, uzņēmēji cer uz dažādu mākslīgu barjeru atcelšanu.

Pagājušās nedēļas valdības sēdē tika skatīts Ekonomikas ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums Par priekšlikumiem publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai. Paredzēts, ka līdz nākamā gada 15.janvārim tiks izstrādāti un iesniegti valdībā konkrēti risinājumi publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai. Jāņem vērā, ka ik gadu publisko iepirkumu sistēmai cauri iziet darījumi par kopējo summu vairāku miljardu eiro apmērā.

Vairāki virzieni

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro uzsvēra, ka ziņojums tapis pēc izskanējušajiem trauksmes zvaniem attiecībā uz būvniecības karteli, kura sakarā par laiku no 2015. līdz 2018. gadam darbību veic gan KNAB, gan arī Konkurences padome. «Nav runa tikai un vienīgi par publiskajiem iepirkumiem būvniecībā, bet gan plašākā mērogā,» uzsvēra R. Nemiro. Viņš norādīja, ka konstatētas vairākas problēmas. Piemēram, nereti iepirkuma dokumentācijā tiek izvirzītas nepamatotas prasības, kas sašaurina pretendentu loku. «Savukārt lielajos (īpaši būvniecības) iepirkumos pastāv šķēršļi piedalīties ārvalstu uzņēmējiem,» norādīja R. Nemiro. Tāpat ir jautājums par Konkurences padomes kapacitātes stiprināšanu, jo īpaši situācijā, kad iespējamais iesaistīto loks ir desmit uzņēmumu. Tāpat ir sarežģīts un neefektīvs zaudējumu piedziņas process. Kā vēl vienu no risinājumiem ministrs minēja iespēju izstrādāt metodoloģiskos materiālus— standartizētus iepirkuma dokumentus, tai skaitā IKT, būvniecības, autotransporta, ēdināšanas nozaru griezumā. Svarīga būtu arī pašvaldību sadarbība, organizējot kopīgus iepirkumus. «Esam konstatējuši, ka bieži vien pašvaldībās vēlas dot iespējas tiem, kas tur strādā, taču tas nereti ir pretrunā ar nodokļu maksātāju interesēm, jo konkurējošs uzņēmums varētu piedāvāt labāku cenu,» tā R. Nemiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Ģenerālvienošanās kā legāls kartelis

Jānis Goldbergs, DB žurnālists, 04.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

3. novembrī spēkā stājās ģenerālvienošanās par minimālo algu būvniecībā, kas kļūst saistoša visiem darba devējiem, kas saimniecisko darbību veic būvniecības nozarē. Vienošanās paredz, ka minimālā bruto alga būs 780 eiro, bet darbiniekiem ar atbilstošu izglītību – 820 eiro.

Vienošanos parakstījuši būvuzņēmumi, kuru kopējais apgrozījums ir 51,02% no kopējā nozares apgrozījuma, tādēļ ģenerālvienošanās atbilstoši Darba likuma 18. panta 4. daļai kļūst saistoša visiem pārējiem nozares dalībniekiem, kuri neko nav parakstījuši.

Šobrīd ģenerālvienošanos sāk reklamēt kā ļoti progresīvu rīku, kā dažādas nozares var darīt kaut ko labu. Acīmredzams, ka arī valstij tas pirmajā mirklī šķiet izdevīgi, jo nodokļu iemaksas pēc algu celšanas palielinās. Tajā pašā laikā ģenerālvienošanās stipri atgādina valsts legalizētu karteli uz atsevišķu preces grupu tirgū – darbaspēku.

Karteļa vienošanās ir starp konkurentiem, un tās mērķis ir kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci. Kartelis ir vienošanās starp vienas un tās pašas nozares dalībniekiem ar mērķi veidot monopolu. Saprotams, ka vienošanās par darbaspēka cenām apzināti netiek pieminēta, definējot karteļus, jo tad Konkurences padomei uzreiz būtu jāķeras pie darba, lai gan ģenerālvienošanās un karteļa vienošanās sekas ir līdzīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) būvmateriālu tirgotājam "Depo" šā gada 21. novembrī piemērojusi naudas sodu 701 811 eiro.

Sods piespriests par to, ka mazumtirgotāju karteļa lietas izmeklēšanas gaitā uzņēmums neesot sniedzis pilnīgu informāciju par diviem e-pastiem 2007. un 2009.gadā, informē uzņēmumā.

Uzņēmums šo KP lēmumu uzskata par nepamatotu un sodu pārsūdzēs Apgabaltiesā, izmantojot visas likumā paredzētās tiesības savai aizstāvībai.

Uzņēmums noraida jebkurus pārmetumus par nepatiesas vai nepilnīgas informācijas sniegšanu KP. Lēmums par soda naudas piemērošanu pieņemts vairāk nekā divus gadus pēc tam, kad "Depo" uzsāka tiesas procesu, lai atzītu KP lēmumu par to, ka uzņēmums piedalījies kartelī, par prettiesisku un nepamatotu. Tiesvedība notiek joprojām, un lēmumu par naudas sodu KP pieņēma vairākas dienas pirms kārtējās tiesas sēdes šā gada 3. decembrī. To uzņēmums uztver kā centienus ietekmēt "Depo" aizstāvības pozīciju, lieciniekus un tiesu, vājinot arī uzņēmuma tēlu un reputāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Vācijas regulators trīs tērauda ražotājiem par cenu fiksēšanu nosaka 646 miljonu eiro naudassodu

LETA, 12.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas Konkurences uzraudzības dienests ceturtdien paziņoja, ka trīs tērauda ražotājiem un trīs personām piemērojis 646 miljonu eiro naudassodu par lokšņu tērauda cenu fiksēšanu.

Dienests norāda, ka Vācijas "Thyssenkrupp Steel Europe". "Ilsenburger Grobblech" un Austrijas "Voestalpine Grobblech" atzinuši vainu šajās apsūdzībās un piekrituši maksāt naudassodu. Dienesta ziņojumā teikts, ka šo uzņēmumu pārstāvji regulārās sanāksmēs laika periodā no 2002.gada līdz 2016.gadam vienojušies par biezo lokšņu tērauda cenām Vācijā.

Šāds lokšņu tērauds tiek izmatots kuģubūvē, tiltu būvniecībā, vēja ģeneratoru un cauruļvadu ražošanā. Uzņēmums "Dillinger Huettenwerke" arī bijis iesaistīts šajā kartelī, taču no naudassoda izvairījies, jo kā pirmais sadarbojies šajā izmeklēšanā.

Līdzīgā izmeklēšanā Vācijas Konkurences uzraudzības dienests pagājušajā mēnesī autoražotājiem BMW, "Daimler" un "Volkswagen" piemēroja kopumā 100 miljonu eiro naudassodu, jo tie bija īstenojuši pret konkurenci vērstu praksi tērauda iepirkumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad naftas tirgū turpinājās amerikāņu cenu kalniņi. Gada pirmajā pusē šī resursa cena palielinājās, ko galvenokārt noteica OPEC+ valstu apņēmība pieturēties pie melnā zelta ieguves kvotu samazināšanas politikas.

Tāpat naftas vērtībai pieaugt palīdzēja, piemēram, haoss Venecuēlā, kas lielā mērā no vienādojuma izslēdza šīs valsts naftas piegādes.

Gada vidējā daļā gan naftas cena samazinājās, kam palīdzēja pesimistiskāki spriedumi par tirdzniecības karu ietekmi uz pasaules ekonomiku un pat zināmas nozīmīgāko tautsaimniecību recesijas gaidas. Savukārt šā gada beigās, tirgus dalībnieku omai uzlabojoties un OPEC+ paziņojot par papildu savu oficiālo melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu, naftas cena atkal ir palēkusies. Rezultātā 20. decembrī šī tirgus etalona - Brent jēlnaftas - cena Londonas preču biržā dzīvojās ap 66,4 ASV dolāru par barelu atzīmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ēšanas paradumiem "globalizējoties", visi pamatā grib ēst vienas un tās pašas labās lietas.

Turklāt, ja agrāk bija ierasts, ka patēriņa tendences galvenokārt veidojas Rietumvalstīs, tad tagad ēst vairāk, bagātīgāk un veselīgāk grib patērētāji Ķīnā un citās Āzijas valstīs. Tur ienākumi pieaug un garšas paradumi attīstās, kas nozīmē, ka arī šo valstu iedzīvotāji rīta cēlienu grib iesākt, piemēram, ar kādu avokado smūtiju.

Pēdējos gados pasaulē tādējādi vērojams īstens avokado pieprasījuma bums, kas raisījis pamatīgu šī zaļā augļa cenas skrējienu augstāk. Piemēram, Ķīnas avokado importa apmēri 2017. gadā bijuši 1000 reizes lielāki nekā vēl pirms sešiem gadiem, raksta theguardian.com.

Meksikas, kas ir lielākā to eksportētāja pasaulē, avokado lielākais pircējs gan joprojām ir ASV, kur arī pieprasījums pēc šī krēmīgā augļa strauji audzis. Atsevišķas aplēses liecina, ka kopš tūkstošgades mijas pasaules pieprasījums pēc avokado ir palielinājies četras reizes, bet pašu avokado cena kopš 2013. gada - dubultojusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kādi ir galvenie ceļotāju riski saistībā ar koronavīrusa epidēmiju?

Profesionālo apdrošināšanas brokeru asociācijas valdes priekšsēdētājs Dr. Agris Auce, 10.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa 2019-nCoV riski pamazām kļūst redzami arī ārpus tiešajiem veselības riskiem vietējiem iedzīvotājiem notikuma epicentrā Ķīnā.

Koronavīruss ir radījis negaidītus riskus gan ekonomikā – pārtraucot piegādes ķēdes un aizkavējot piegādes rūpniecībā, atceļot pasākumus, gan arī ceļotājiem. Visas šīs risku kategorijas ir apdrošināmas, bet lielākoties ne Latvijā.

Šobrīd galvenie riski ir saistīti ar masu vispasaules paniku un karantīnas pasākumiem.

Pirmām kārtām tie ir ceļojumu atcelšanas riski – izplatoties koronavīrusam aizvien jauni reģioni var nonākt karantīnā un tikt izolēti. Lidojumi var tikt atcelti arī uz tādām vietām, kur koronavīrusa vēl nav – kā, piemēram, uz Honkongu, Makao vai tamlīdzīgi.

Ceļotāji var nonākt karantīnā – tikt uz nenoteiktu laiku izolēti valstī bez tiesībām no tās izbraukt. Var arī nonākt karantīnā pēc izbraukšanas no valsts – kā, piemēram, iebraucot no Ķīnas Austrālijā un nonākt puscietumam līdzīgās karantīnas nometnēs Ziemassvētku salā netālu no bēdīgi slavenā nelegālo imigrantu aizturēšanas centra vai raktuvju nometnē Darvinas apgabalā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

EK piecām bankām par valūtu tirdzniecības karteli noteic miljardu eiro sodu

LETA--AP, 16.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) piecām bankām noteikusi naudassodus vairāk nekā viena miljarda eiro kopsummā saistībā ar slepenu vienošanos ārvalstu valūtu tirdzniecībā.

EK izmeklētāji konstatējuši, ka atsevišķi par valūtu tirdzniecību atbildīgi banku darbinieki apmainījušies ar sensitīvu informāciju un tirdzniecības plāniem.

Komisija norāda, ka šie darbinieki tiešsaistes profesionālās tērzētavās dažreiz saskaņojuši stratēģijas.

EK bankām «Barclays», «Royal Bank of Scotland», «Citigroup» un «JPMorgan» noteikujusi naudassodus kopumā vairāk nekā 811 miljonu eiro apmērā.

Par atsevišķu karteli «Barclays», «Royal Bank of Scotland» un «MUFG Bank» piemērojusi arī naudassodus vairāk nekā 257 miljonu eiro apmērā.

Savukārt banka UBS no naudassoda izvairījusies, jo tā informējusi EK par šo karteļu darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas Satiksmes «nanoūdens» krimināllietā apsūdzētie savu vainu neatzīst

LETA, 27.05.2019

"Rīgas satiksmes" "nanoūdens" lietā apsūdzētais - bijušais "Rīgas satiksmes" darbinieks Vjačeslavs Stunžāns un advokāte Inese Šulte

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā sauktajā «Rīgas Satiksmes» (RS) «nanoūdens» lietā apsūdzētie savu vainu sev inkriminētajos noziegumos neatzīst, šodien visi četri apsūdzētie norādīja Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, kur tika uzsākta viņu krimināllietas iztiesāšana.

Sēdes sākumā prokurors nolasīja apsūdzības rakstu, no kura izriet, ka Vjačeslavs Stunžāns 2011.gadā tika pieņemts darbā RS, kur viens no viņa uzdevumiem bija ieviest jaunus tehnoloģiskus risinājumus transportlīdzekļu mazgāšanai, tostarp ieviešot nanotehnoloģiju risinājumus.

Attiecīgi, apsūdzības ieskatā, Stunžāns kopā ar grāmatvedi Vitu Baurovsku un fiktīvo «nanolīdzekļu» piegādātāju Aleksandru Bezkorovainiju, izveidoja shēmu, lai, izmantojot vairākus uzņēmumus, izveidotu karteli, kas piedalītos RS iepirkumos par nanotehnoloģiju piegādi.

Pēc uzvarām iepirkumos, ar Stunžānu saistītie uzņēmumi sāka RS piegādāt «nezināmas izcelsmes ķīmiju», kura tika marķēta kā nanotehnoloģiskie tīrīšanas līdzekļi. Pie produktu pieņemšanas RS piedalījās arī Stunžāns, kurš pārējiem RS darbiniekiem apliecināja, ka saņemtā produkcija tik tiešām ir tā, kas tika pasūtīta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sāktajā kriminālprocesā par kukuļošanu lielā apmērā, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu, ja tas izdarīts mantkārīgā nolūkā, SIA «Skonto būve» bijušajam valdes priekšsēdētājam Guntim Rāvim KNAB piemērojis statusu - persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess, trešdien vēstīja LNT ziņas.

KNAB otrdien veica vairākas kratīšanas, nopratināšanas, izņemšanas būvniecības nozares uzņēmumos. Tai skaitā no pulksten pustrijiem dienā līdz pat deviņiem vakarā KNAB un pēc tam Konkurences padomes pārstāvji iztaujāja G.Rāvi, kuram KNAB piemērojis statusu - persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess, LNT Ziņām atklāja G.Rāvja advokāts Dmitrijs Skačkovs. «Tas ir vieglākais no iespējamiem, ja tā varētu teikt. Vainīgs viņš, protams, nav un, protams, mēs nedrīkstam izpaust nopratināšanas saturu. Izskanējušas vairākas fantastiskas un savstarpēji izslēdzošas versijas, kas jau vien liecina par to, ka pieņēmumi par iespējamu noziedzīgu nodarījumu ir nepamatoti,» tā advokāts.

Komentāri

Pievienot komentāru