Citas ziņas

Eksperti par mazumtirdzniecības apgrozījumu aprīlī

, 29.05.2009

No kreisās: DnB NORD Bankas Ekonomisko pētījumu grupas speciāliste Ieva Vēja, SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis, Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes galvenā analītiķe Olga Ertuganova, Swedbank vadošais sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Jaunākais izdevums

http://www.db.lv/images/article/2009/05/29/89d7ebda-866a-4d3a-a099-da8cd8c19109.jpg

DnB NORD Bankas Ekonomisko pētījumu grupas speciāliste Ieva Vēja:

Mazumtirdzniecības apgrozījums aprīlī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājies par 0.3%, uzrādot pirmo pieaugumu kopš pagājušā gada aprīļa. Tiesa, gada krituma temps gan kļuvis vēl nedaudz straujāks, sasniedzot 29.6%, jo pagājušā gada aprīlī mazumtirdzniecības mēneša pieaugums bija lielāks.

Aprīļa mazumtirdzniecības dati norāda uz zināmu situācijas stabilizēšanos un uzlabošanos nozarē, par ko jau iepriekš signalizēja patērētāju un biznesa pārliecības indeksu rādītāji, kā arī DnB NORD Latvijas Barometra rezultāti, kas pēdējos divos mēnešos uzrādījuši iedzīvotāju noskaņojuma uzlabošanos. Arī EK veidotajā biznesa pārliecības indeksā Latvijai, tāpat kā visai Eiropas Savienībai, jau divus mēnešus fiksēts kāpums, kas lielā mērā saistāms ar noskaņojuma uzlabošanos tirdzniecības sektorā. Tas vedina domāt, ka arī nākamajos mēnešos mazumtirdzniecībā varētu saglabāties pieaugums pret attiecībā pret iepriekšējo mēnesi un gada krituma temps varētu samazināties.

Vasaras mēnešos labvēlīga ietekme - īpaši uz pārtikas preču mazumtirdzniecību - var būt arī cenu samazināšanās procesiem, kas, iespējams, zināmā mērā nostrādājuši jau aprīlī, kad pārtikas preču tirdzniecība, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, palielinājusies par 2.7%. Tomēr kritums nepārtikas preču tirdzniecībā par 1.1% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi vēl neļauj prognozēt vērā ņemamu mazumtirdzniecības atgūšanos. Savukārt gada otrajā pusē situāciju jau atkal pasliktinās gan valsts budžeta izdevumu tālāka samazināšana, palielinot jauno bezdarbnieku skaitu un samazinot iedzīvotāju pirktspēju, gan apkures sezonas sākums, kā arī pabalstu beigšanās gada sākumā par bezdarbniekiem kļuvušajiem cilvēkiem.

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis:

Kā rāda statistika, mazumtirdzniecības apgrozījums aprīlī, salīdzinot ar 2008. gada aprīli, uzstādīja jaunu antirekordu un sasniedza 29.6% samazinājumu. Kritumu nedaudz izlīdzina auto degvielas mazumtirdzniecība, bez kuras nozares samazinājums būtu 31.3%. Kā ierasts lielāku samazinājumu veidoja nepārtikas preču kritums (-34.1%). Mazāku kritumu piedzīvoja pārtikas preču tirdzniecība (-20.2%).

Tirdzniecības apjomi ir strauji kritušies un līdzīgi kā citviet pasaulē uzrāda pazīmes, ka lejupslīdes zemākais punkts ir sasniegts vai tuvu tam. Tā aprīlī, salīdzinot ar martu, mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums jau uzrādīja niecīgu pieaugumu 0.3% apmērā. Pārtikas preču mazumtirdzniecība auga par 2.7%, bet nepārtikas mazumtirdzniecība kritās par 1.1%.

Vērtējot nozares attīstības tendences ir pamats uzskatīt, ka aprīlī varētu tikt sasniegts zemākais krituma punkts. Pērnā gada aprīlī mazumtirdzniecības apgrozījums vēl auga par 1.2%. Taču sākot ar pērnā gada maiju, nozare uzsāka strauju slīgšanu mīnusos, kas savukārt mazina bāzi un nosacījumu, lai turpmākie krituma apjomi būtiski vai vispār nepieaugtu. Taču tās ir pirmās pazīmes un ņemot vērā tieši Latvijas ekonomikā pastāvošos riskus, vēl ir pāragri izdarīt secinājumus. Tas izriet no nosacījumiem vai Latvija saņems nākamo starptautiskā aizdevumu daļu un spēs racionāli turpināt budžeta izdevumu samazināšanu. Ja tiks saņemta maksājums, tad tas mazinās spriedzi sabiedrībā un kārtējās ažiotāžas ap iespējamiem devalvācijas scenārijiem, kā arī ļaus vairāk prognozēt turpmāko tautsaimniecības attīstību. Pie tik straujām izmaiņām patērētājs ierobežo tēriņus un uzkrāj. Savukārt pie pastāvošās neskaidrības par rītdienu netērē pat tie, kas to varētu atļauties, tā pastiprinot negatīvo iespaidu uz nozari un ekonomiku. Savukārt, ja aizdevums netiek saņemts, tad turpmākie attīstības scenāriji ir drīzāk neprognozējami gan nozarei, sabiedrībai un ekonomikai kopumā.

Vidējā termiņā mazumtirdzniecībā vājā patēriņa un bezdarba pieauguma ietekmē biznesa perspektīvas turpinās pasliktināties, taču mērenāk nekā līdz šim. Nepārtikas preču iegāde samazināsies straujāk par pārtikas. Liela daļa nepārtikas preču iegāde tiks atlikta uz labākiem laikiem. Savukārt liela daļa pārtikas iegādes samazinājums būs ne tikai uz pirktspējas krituma rēķina, bet arī uz tās, kas jau aug piemājas vai radu dārzos.

Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes galvenā analītiķe Olga Ertuganova:

Parasti aprīli raksturo paaugstināta pircēju aktivitāte, kas pozitīvi ietekmē mazumtirdzniecības statistiku. Iepriekšējais gads nebija izņēmums, par spīti visa gada laikā vērojamu mazumtirdzniecības apgrozījuma kritumu. Arī šogad šī tendence saglabājās: salīdzinot ar martu, aprīlī mazumtirdzniecības apgrozījums uzrādījis nelielu pieaugumu par spīti jau ierastam samazinājumam pēdējo mēnešu laikā.

Diemžēl augstas salīdzinošās bāzes dēļ, ko sekmēja mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums iepriekšējā aprīlī, gada mazumtirdzniecības apgrozījuma rādītāji turpina pasliktināties: salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, mazumtirdzniecības apgrozījums krities par 29.6%. Atsevišķu uzņēmumu grupu – piemēram, datortehnikas tirgotāji vai būvveikali - apgrozījums gada laikā ir samazinājies vairāk kā uz pusi.

Skaidrs, ka ekonomiskā situācija Latvijā turpinās pasliktināties, turklāt rudenī, līdz ar pabalstu perioda beigām vairākiem bezdarbniekiem un vēl smagāku situāciju darba tirgū, Latvijā varēs novērot jaunu pesimisma vilni, kas turpinās radīt spiedienu uz mazumtirdzniecības rādītājiem. Nav noslēpums, ka patēriņa bums veicinājis strauju attīstību Latvijas mazumtirdzniecības sektorā, bet tajā pašā laikā jau tagad redzams, ka krituma fāze ir straujāka un tādēļ ļoti sāpīga. Šogad vadošie ekonomisko situāciju raksturojošie rādītāji - apjomu izmaiņas rūpniecībā un mazumtirdzniecībā - uzrādīs kritumu virs 30%.

Swedbank vadošais sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš:

Mazumtirdzniecības apgrozījuma dati par aprīli apstiprināja patērētāju konjunktūras datos saskatāmo nelielo optimisma dzirksti. Kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums mēneša laikā nedaudz pieauga, par 0.3%, pretstatā kritumam visos 1.ceturkšņa mēnešos (jo īpaši janvārī, kad bija -8.5%). Tie ir sezonāli izlīdzinātie dati jeb koriģēti ar aprīlim parasti raksturīgo apgrozījuma kāpumu pret martu, citiem vārdiem, apgrozījums kāpis nedaudz straujāk nekā parasti šajā laikā.

Taču zemākais punkts mazumtirdzniecības apgrozījumā, kas ir svarīgākais mājsaimniecības patēriņa atspoguļotājs, vēl noteikti nav sasniegts. Tieši mājsaimniecības patēriņš visdrīzāk izrādīsies visilgāk krītošā IKP komponente. Valsts budžetā nepieciešamās lielās korekcijas šogad patēriņu vēl samazinās visai ievērojami, šī procesa „aste” iestiepsies arī 2010.gadā. Ja šobrīd mājsaimniecību patēriņš ir aptuveni 70% no augstākā punkta pirms dižķibeles, tad zemākais punkts šī ekonomikas cikla ietvaros varētu būt ap 60%.

Pērn aprīlī mazumtirdzniecības apgrozījums kāpa straujāk nekā šogad, tāpēc kritums gada griezumā kopš marta ir vēl nedaudz padziļinājies, līdz 29.6% (martā tas bija 27.3%). Tā kā straujā mazumtirdzniecības apgrozījuma krišanās sākās pērnā 2.ceturksnī, tad gada dinamikas datus turpmākajos mēnešos bāzes efekts „pasargās” no būtiskas pasliktināšanās, pat apjomiem turpinot kristies.

Mazumtirdzniecības apgrozījuma struktūrā lielus pārsteigumus neredzam, joprojām sarūk nepārtikas preču tirdzniecība, pārtikas noieta apjomi ir stabili. Nedaudz izbrīna vien kosmētikas apgrozījuma krasais kritums. Varbūt tas tāpēc, ka mēnesis bija neparasti saulains un spoža saules gaisma liek visam un visiem izskatīties labāk? Pret martu ievērojami pieaudzis apgrozījums lietoto preču veikalos, kas neko labu par dzīves līmeņa dinamiku neliecina, bet to jau mēs tāpat zinājām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Elksniņš atklātā vēstulē VID jautā - kā tiek kontrolēta pārtikas lielveikalu tīklu nodokļu nomaksa

Dienas Bizness, 25.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš ir nosūtījis atklātu vēstuli finanšu ministram un Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektorei ar jautājumiem par īstenotiem pārtikas lielveikalu tīklu nodokļu nomaksas kontroles pasākumiem, to transferta cenu politiku, izmaksātiem bonusiem un pelņas novirzīšanu uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Turpinājumā - atklātās vēstules pilns teksts:

Godātais finanšu ministr!

Godātā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore!

Saeima nupat ir pieņēmusi Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumu. Pēc vairāk nekā piecu gadu ilgām debatēm likumdevējs beidzot ir izlēmis sargāt ražotājus un piegādātājus no līdzšinējās negodīgās mazumtirdzniecības ķēžu - lielveikalu komercprakses.

Kā zināms, pēdējās desmitgades norises ir veicinājušas pārtikas apgādes ķēžu strukturālas pārmaiņas visā Eiropas Savienībā un palielinājušas lielveikalu ķēžu koncentrāciju, sadalot šo tirgu starp atsevišķiem dalībniekiem.

Tāpat prakse liecina, ka būtiski ir ierobežotas ražotāju tiesības panākt sev izdevīgus nosacījumus, lai rastu vietu kāda mazumtirdzniecības veikala plauktos. Tādējādi lielveikalu tīkli nu jau var diktēt, kuriem ražotājiem Latvijā būt un kuriem - bankrotēt. Turklāt arī tādas likumdošanas iniciatīvas kā, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa samazināšana pārtikai kļūst neefektīvas tieši lielveikalu tīklu uzcenojuma politikas dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn salīdzinājumā ar 2012.gadu pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem mazumtirdzniecības apgrozījums kopumā ir pieaudzis par 3,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Par 4,4% palielinājās pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 3,4%.

2

013. gada decembrī salīdzinājumā ar 2012. gada decembri pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājās par 4,2%. Pārtikas preču grupā palielinājums bija par 8,6%, bet nepārtikas preču grupā – par 1,5%, tai skaitā auto degvielas mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājies par 8,2%.

Straujākais apgrozījuma pieaugums decembrī bija mēbeļu, apgaismes ierīču un cita veida mājsaimniecības piederumu mazumtirdzniecībā – par 27,6%, mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos – par 25,5%, lietotu preču mazumtirdzniecībā – par 20,2%, tekstilizstrādājumu mazumtirdzniecībā – par 15,6%, kā arī mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā – par 11,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzšinējās mazumtirdzniecības apjoma svārstības ir skaidrojamas ar sezonālām svārstībām, jo pavasara mēnešos tradicionāli vērojams tirdzniecības apjomu pieaugums, skaidro Hipotēku bankas vecākais analītiķis Jānis Hermanis.

Mazumtirdzniecības apgrozījums pret martu nedaudz samazinājās - par 0,4%, jo par 1,6% saruka pārtikas apgrozījums. Ir grūti iedomāties, kāpēc tas noticis, jokojot var tikai minēt, ka varbūt aprīlī cilvēki apēda krājumus, kas bija izveidoti, gatavojoties plūdiem, turklāt daļai Latvijas iedzīvotāju izkļūšana no mājas tiešām bija apgrūtināta, uzsver DnB Nord bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Šogad mazumtirdzniecības dinamika attīstās pēc scenārija – liels solis uz priekšu un mazs solītis atpakaļ. Aprīlī bija kārta mazam solītim atpakaļ. Pozitīva dinamika gada griezumā varētu sākties jūnijā vai jūlijā, paredz P. Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Eksperti: Iedzīvotāji joprojām ļoti piesardzīgi savos tēriņos

Jānis Šķupelis, 30.05.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noskaņojums mazumtirgotāju un patērētāju vidū, pieaugošā inflācija, kas noēd nelielo algu kāpumu, samērā stabils mājsaimniecību noguldījumu apjoms – tas viss liecina par to, ka mazumtirdzniecības un mājsaimniecību patēriņa attīstība Latvijā arī turpmākajos mēnešos saglabāsies vārga un svārstīga, lēš vietējo banku eksperti.

Db.lv jau rakstīja, ka aprīlī, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums samazinājies par 1%. Savukārt mazumtirdzniecības apgrozījums, salīdzinot ar pērnā gada aprīli, ir samazinājies par 1,1%. Samazinājumu veido apjomu kritums gan nepārtikas (-0,6%), gan pārtikas preču (-1,9%) grupās, un galvenokārt tas ir noticis degvielas pārdošanas apjomu sarukuma dēļ (6,7% mēneša laikā). Savukārt salīdzinājumā ar 2010.gada aprīli auto degvielas pārdošanas apjomi bija par 15,1% mazāki, savukārt cenas par 17,5% augstākās. Uz degvielas cenām atstāj iespaidu gan pasaules naftas cenu attīstība, gan nodokļu kāpums. Degvielai kļūstot dārgākai, samazinās arī tās patēriņš un (vai) palielinās nelegālas degvielas īpatsvars, norāda Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna. Mazumtirdzniecības apgrozījums aprīlī, salīdzinot ar pērnā gada aprīli, ir samazinājies par 1.1%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pasliktinās iedzīvotāju vērtējums par izredzēm atrast darbu

Žanete Hāka, 10.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc optimisma viļņa, kas bija vērojams pirmajos pavasara mēnešos, maijā iedzīvotāju noskaņojums kļuvis nedaudz pesimistisks, liecina DNB barometra jaunākā aptauja.

Lai gan kopējā noskaņojuma indekss palicis aprīļa līmenī, vairākums apakšindeksu maijā ir vērtēti kritiskāk. Izņēmumi ir Kopējās situācijas attīstības vērtējums un Latvijas ekonomikas stāvokļa attīstības prognozes, kuri maijā ir vērtēti pozitīvāk nekā aprīlī.

Kopējās situācijas attīstība maijā ir vērtēta pozitīvāk nekā aprīlī: uzskatu, ka situācija attīstās pareizā virzienā, pauda 32% (aprīlī tā domāja 28%). Kopējās situācijas attīstības vērtējums maijā ir pakāpies par trīs punktiem un šobrīd ir augstākais novērotais kopš 2008.gada.

Nedaudz retāk kā aprīlī maijā iedzīvotāji ir teikuši, ka pašreizējā ekonomikas situācija Latvijā ir laba (aprīlī: 5%, maijā: 4%). Gan aprīlī, gan maijā pašreizējo Latvijas ekonomikas stāvokli par sliktu dēvēja 53%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Traģēdija Zolitūdē nav nobremzējusi tirdzniecības uzplaukumu Latvijā

Mārtiņš Apinis, Sandra Dieziņa, 07.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pretēji sabiedrībā šad tad izskanējušajam viedoklim par to, ka Maximas traģēdija varētu ievērojami pasliktināt pagājušā gada novembra mazumtirdzniecības datus, statistiķu aprēķini liecina, ka gada priekšpēdējais mēnesis Latvijas mazumtirdzniecības sektoram ir vainagojies ar straujāko izaugsmi pēdējā pusgada laikā. Proti, novembra izaugsmes temps, rēķinot gada izteik- smē, bijis straujākais kopš šā gada maija.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, pagājušā gada vienpadsmitajā mēnesī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu gadu iepriekš,mazumtirdzniecības nozare ir piedzīvojusi 5% izaugsmi. Samērā būtisks pieaugums ticis fiksēts arī viena mēneša laikā, proti, salīdzinājumā ar oktobri tirdzniecības apgrozījums salīdzināmajās cenās (t.i., atrēķinot inflācijas ietekmi) ir palielinājies par 1,2%.

Atgūšanās gads

«Pērnais ir bijis atgūšanās gads Latvijas cilvēkiem – smagais krīzes periods aizvien lielākai sabiedrības daļai pamazām paliek pagātnē, pārliecība par ekonomikas stabilitāti no valstsvīru runām ienāk cilvēku mājās, un tas ietekmē sabiedrības gatavību tērēt vairāk. Tiesa, joprojām akcijas preču īpatsvars ir samērā augsts, un pircēji ir pieraduši veikalu plauktos izvēlēties tieši atlaižu produktus,» norises tirdzniecībā komentē Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais. Analizējot pirkumu grozu saturu, viņš secina, ka sava loma tirdzniecības pieaugumam ir arī eiro. Repektīvi, pircēji, tērējot uzkrātos latus, vairāk iegādājušies produktus ar ilgāku derīguma termiņu – eļļu, kafiju, makaronus un citus, kā arī atļāvušies veikt lielākus pirkumus, piemēram, sadzīves tehniku un elektropreces. Tas likumsakarīgi palielinājis nozares apgrozījumu un veicinājis mazumtirdzniecības kopējo izaugsmi, norāda tirgotāju pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākajos mēnešos mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums rimsies, uzskata ekonomikas eksperti.

Jau ziņots, ka mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā sezonalitāti, šā gada martā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieauga par 9,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš sacīja, ka pēc ļoti straujā mazumtirdzniecības kāpuma gada sākumā jebkuri dati, kas apliecina, ka tā nebija nejaušība, liek just dziļu atvieglojumu.

«Mazumtirdzniecības apgrozījuma it kā jau necilais pieaugums martā pret februāri par 0,5% ir kā rozīne uz pirmā ceturkšņa makro datu kūkas, kas gan vēl nav līdz galam gatava, taču jau patlaban ir skaidrs, ka garša un tekstūra neliks vilties,» sacīja P. Strautiņš. Pēc viņa domām, 2012. gads sācies lieliski, tomēr esot sajūta, ka patlaban Latvijas ekonomika «atkal ieiet planēšanas fāzē - uz priekšu kustamies, bet ātrums samazinās».

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Aprīlī mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 0,1%

Dienas Bizness, 29.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gada aprīlī, salīdzinot ar martu, mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājās par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie sezonāli izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms pieauga par 0,6%, bet nepārtikas preču apgrozījums samazinājās par 0,2%.

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā sezonalitāti, aprīlī, salīdzinot ar martu, palielinājās par 1,0%. Gadu iepriekš – 2014. gada aprīlī salīdzinājumā ar martu – apgrozījums pieauga par 4,0%.

2015. gada aprīlī, salīdzinot ar 2014. gada aprīli, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājās par 4,0%. Pārtikas preču grupā tas pieauga par 1,2%. Nepārtikas preču tirdzniecības apjoms palielinājās par 5,9%, tai skaitā autodegvielas mazumtirdzniecības apgrozījums – par 4,2%.

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, ir pieaudzis par 1,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Gada laikā pieaudzis reklāmas apjoms vidē

Elīna Pankovska, 27.05.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada aprīlī, analizējot reklāmas apjomu pēc preses laukuma kvadrātcentimetros, vides laukuma kvadrātmetros un televīzijas un radio reklāmas minūtēm, salīdzinot ar pērnā gada aprīli, lielākais reklāmas apjoma pieaugums ir novērojams vidē. Tā liecina TNS Latvia apkopotā informācija.

TNS Latvia Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka aprīlī novērojami divi interesanti fakti – auto un finansu nozaru reklāmdevēju aktivitātes pieaugums un vērienīga mobilo operatoru sadarbība ar mobilo iekārtu ražotājiem kopējās reklāmas kampaņās.

Televīzijā kopā šā gada aprīlī noraidīti 39,27 tūkst. minūtes reklāmas, kas ir par 3% vairāk nekā pērnā gada aprīlī, kā arī aprīlī reģistrēti 115,35 tūkst. reklāmu jeb par 0,5% vairāk nekā pagājušajā gadā.

Aprīlī televīzijā lielākie reklāmdevēji pēc reklāmas apjoma minūtēs bija Procter & Gamble, Henkel, Bite, Tele2 un Rimi. Savukārt reklamētākie zīmoli televīzijā – Rimi, Bifri, Maxima, Bite kopā ar Huawei un Tele2.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums pērn pieauga par 7,4%

Rūta Lapiņa, 30.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās. Savukārt mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, pieauga par 7,4 %.

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 3,9 %, nepārtikas preču mazumtirdzniecība, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, pieauga par 5,1%, bet autodegvielas mazumtirdzniecības–par 2,9 %.

Dati atklāj, ka 2017. gada decembrī, salīdzinot ar 2016. gada decembri, mazumtirdzniecības apgrozījums pēc kalendāri izlīdzinātajiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 6,4 %. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 8,8 %, nepārtikas preču mazumtirdzniecība, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, pieauga par 3,9%, bet autodegvielas mazumtirdzniecības–par 8,3 %.

Salīdzinot ar iepriekšēja gada decembri, lielākais apgrozījuma kāpums nepārtikas preču grupā bija informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu (par 21,1 %), metālizstrādājumu, krāsu un stikla (par 22,2 %), kā arī kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 8,9 %). Savukārt apgrozījuma kritums bija mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (par 16,9 %), apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu (par 2,6 %), mājsaimniecības elektroierīču (par 3,5 %), kā arī farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 2,5 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Patērētāji joprojām optimistiski un solītajam vilkam netic

Lelde Petrāne, 30.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«2011.gada makroekonomikas ziņu straume noslēdzas ar iepriecinošu vēsti par mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumu novembrī pret oktobri (sezonāli izlīdzinātajos datos) par 1,9%. Šī vēsts ir daudz pārsteidzošāka nekā kopumā labie gada rezultāti ekonomikā, kas tikai nedaudz pārsniegs optimistiskāko prognozi pērnā gada nogalē (kad prognozēju 5% IKP pieaugumu),» norāda DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

«Kā pirms mēneša rakstīja arī citi analītiķi, cerēt uz tirdzniecības pieaugumu mēnesī, kurā tika apturēta Latvijas Krājbankas darbība, bija «ļoti grūti». Tomēr pieaugums ir noticis,» viņš akcentē.

Nepārtikas preču (izņemot degvielu) pārdošanas kāpums jau kopš jūnija turas padsmit procentu diapazonā. Attiecībā pret oktobri šī patērētāju noskaņojumu labi raksturojošā komponente pieaugusi par 3,3%, kas mēneša laikā ir daudz, skaidro eksperts. Pārtikas tirdzniecības gada pieaugums (+5,2%) ir lielākais kopš 2007.gada novembra, kas varētu liecināt, ka ekonomikas izaugsmes atsākšanās sākusi pozitīvāk ietekmēt lielāku daļu sabiedrības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada augustā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, pēc darba (tirdzniecības) dienu skaita izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās, kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums pieaudzis par 4,6%.

Liels apjoma palielinājums bijis nepārtikas preču grupā, proti, par 7,7%, savukārt pārtikas preču tirdzniecībā apgrozījums sarucis par – 1,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Salīdzinot augustu ar iepriekšējo mēnesi redzams, ka pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās, mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 1%. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības uzņēmumos apgrozījums pieaudzis par 1,6%, bet pārtikas preču mazumtirdzniecības uzņēmumos tas sarucis par 0,1%.

Swedbank ekonomiste Lija Strašuna norāda, ka Latvijas ekonomikas izaugsme neapšaubāmi būs atkarīga no mājsaimniecību patēriņa kā iekšzemes kopprodukta (IKP) lielākās sastāvdaļas kāpuma. Viņa prognozē, ka tomēr, šogad patēriņš vēl saglabāsies vājš, jo neskaidrība ekonomikā vēl ir diezgan augsta un iedzīvotāji vēl nejūtas droši par savu nākotni, arī bezdarbs saglabājas augsts. Rudenī lielākie rēķini par apkuri likšot ekonomēt uz kaut ko citu. Tāpēc neesot pamata tik straujam mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpumam kā tas tika novērots šī gada sākumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Februārī mazumtirdzniecību negatīvi ietekmēja degvielas pārdošanas apjomi

Lelde Petrāne, 30.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada sākumā mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā turpina pieaugt un februārī pārdošanas apjomi bija par 2,3% lielāki nekā pirms gada, kas ir nedaudz straujāk nekā janvārī (pieaugums par 1,9%) (salīdzināmās cenās, sezonāli neizlīdzināti dati). Šogad mazumtirdzniecības apgrozījums aug mērenāk nekā pērn, ko lielā mērā ietekmē degvielas mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums, norāda Ekonomikas ministrija.

2016. gada februārī auto degvielas mazumtirdzniecības apjomi bija par aptuveni 10% zemāki nekā iepriekšējā gada februārī.

Februārī visstraujāk pieauga nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjomi, kas veidoja gandrīz 60% no kopējā mazumtirdzniecības apjoma. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms bija par 7% augstāks nekā 2015. gada attiecīgajā periodā un nodrošināja lielāko devumu no kopējā mazumtirdzniecības apgrozījuma pieauguma. Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos, iedzīvotāji priekšroku deva pirkumiem Internetā vai pa pastu. Biežāk tika pirktas sporta preces un spēles, kā arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtas. Visstraujāk saruka mājsaimniecības elektropreču mazumtirdzniecība. Iedzīvotāji retāk iepirkās stendos un tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Latvijā mazumtirdzniecības apjomi kāpuši visstraujāk Eiropas Savienībā

Gunta Kursiša, 05.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada jūlijā mazumtirdzniecības apjomi, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, visstraujāk no visām Eiropas Savienības (ES) valstīm kāpuši Latvijā, liecina ES statistikas biroja Eurostat dati.

Kopumā gada griezumā visās 27 ES dalībvalstīs mazumtirdzniecības apjomi samazinājušies par 0,2%, savukārt eirozonas valstīs kopumā vērojams mazumtirdzniecības apjomu kritums par 1,7%.

Šā gada jūlijā, salīdzinot ar pērnā gada jūliju, mazumtirdzniecības apjomi sarukuši deviņās valstīs, bet pieauguši – divpadsmit valstīs. Latvijā, kas mazumtirdzniecības apjomu pieauguma ziņā ES bijusi līderos, tas palielinājās par 10,3%. Otra ekonomika ES, kurā mazumtirdzniecības apjomi kāpuši visstraujāk, ir Igaunija, kurā bija vērojums palielinājums 6,5% apmērā, un trešajā vietā bija kaimiņvalsts Lietuva ar 5,7% mazumtirdzniecības apjomu palielinājumu, liecina Eurostat dati.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2021.gada aprīlī, salīdzinot ar martu, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 1%, bet pakalpojumiem - par 0,4 procentiem, informē Ekonomikas ministrija.

Šogad cenu pieaugums aprīlī bija straujāks nekā raksturīgs šim mēnesim, ko galvenokārt ietekmēja straujāks cenu pieaugums apģērbiem un apaviem, kā arī pārtikai, kas pārsniedza sezonālo izmaiņu līmeni.

Aprīlī, tāpat kā martā, patēriņa cenu dinamiku galvenokārt nosaka sezonai raksturīgais cenu pieaugums apģērbiem un apaviem, kas šogad bija straujākais šajā mēnesī kopš 1998.gada (tikpat straujš cenu kāpums bija vērojams tikai 2019.gada aprīlī). Cenas apģērbiem un apaviem mēneša laikā palielinājās par 8,5%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,5 procentpunktiem.

Liela palielinošā ietekme aprīlī bija arī cenu pieaugumam pārtikai par 1,2%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,3 procentpunktiem. Pārtikai aprīlī tradicionāli ir sezonai raksturīgs cenu palielinājums, bet šogad tas bija straujākais šā mēneša laikā kopš 2008.gada. Lielākā ietekme sezonālu faktoru ietekmē bija cenu kāpumam svaigiem dārzeņiem. Jāatzīmē, ka pasaules pārtikas cenām jau vienpadsmito mēnesi pēc kārtas turpinās pieaugums. Aprīlī, salīdzinot ar martu, tās pieauga par 1,7% un sasniedza augstāko līmeni kopš 2014.gada maija. Pasaules pārtikas cenas aprīlī pieauga visās galvenajās pārtikas grupās. Visstraujāk cenas pieauga cukuram un augu eļļām, ko noteica bažas par vājākām piegādēm no galvenajām ražotājvalstīm un spēcīgs importa pieprasījums, īpaši no biodegvielas ražošanas nozares.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības apjoma pieaugums vieš cerību par iziešanu no recesijas, tomēr eksperti brīdina, ka uz straujām pozitīvām pārmaiņām cerēt vēl nevar.

Mazumtirdzniecības dati par martu liecina, ka iedzīvotāju optimisms sācis atgriezties un ka tēriņu līmenis jau ir pāri zemākajam punktam, skaidro Swedbank vecākais ekonomists Dainis Stikuts.

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka mazumtirdzniecības pieaugumu ietekmējuši vairāki subjektīvi faktori. Viens no tiem ir negatīvo ziņu samazināšanās valsts iekšienē, kā arī labo ziņu plūsma no ārējiem tirgiem. «Pozitīvāka gaisotne nostiprina drošības pārliecību par esošo ienākumu un darba saglabāšanas iespējām. Tāpat pavasara atnākšana pēc ieilgušās ziemas, reizē ar cenu kritumu un tirgotāju izpārdošanām un citām akcijām, silda pircēju aktivitāti,» atzīst eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Turpina kristies uzņēmēju noskaņojums pakalpojumu sektorā un būvniecībā

Monta Glumane, 29.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2020. gada maijā, salīdzinot ar aprīli, turpināja pazemināties būvniecībā un pakalpojumu sektorā, bet nedaudz uzlabojās mazumtirdzniecībā un rūpniecībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem maijā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija -22,5, kas, salīdzinot ar aprīli, pieaudzis par 3,9 procentpunktiem. Vislielākais pieaugums bija pārtikas, dzērienu un tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 13,2 procentpunktiem), taču automobiļu, motociklu, to daļu un piederumu tirdzniecībā konfidences rādītājs turpināja samazināties (par 1,3 procentpunktiem).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada aprīli, mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās par 3,5 %. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, samazinājās par 14,9 %, autodegvielas – samazinājās par 5,3 %. Salīdzinot ar 2019. gada aprīli, būtiskākais apgrozījuma kāpums bija mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā (par 30,0 %), mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (par 25,1 %) un farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 3,2 %).

Nozīmīgākais apgrozījuma kritums bija apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 56,5 %), mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 46,0 %) un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā specializētajos veikalos (par 24,5 %). Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, samazinājās 10,1 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Maijā mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 0,9%

Dienas Bizness, 30.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gada maijā, salīdzinot ar aprīli, mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums samazinājās par 0,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie sezonāli izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms samazinājās par 1,6%, bet nepārtikas preču apgrozījums – par 0,4%.

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā sezonalitāti, maijā, salīdzinot ar aprīli, palielinājās par 3,4%. Gadu iepriekš – 2014. gada maijā salīdzinājumā ar aprīli – apgrozījums pieauga par 2,2%.

2015. gada maijā, salīdzinot ar 2014. gada maiju, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājās par 4,9%. Pārtikas preču grupā tas samazinājās par 0,1%. Nepārtikas preču tirdzniecības apjoms palielinājās par 8,5%, tai skaitā autodegvielas mazumtirdzniecības apgrozījums – par 14,0%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Mazumtirdzniecības apjomi palielinās

Žanete Hāka, 30.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maijā salīdzinājumā ar 2013. gada maiju pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājās par 2,1%.

Pārtikas preču grupā tas pieauga par 7,3%. Nepārtikas preču tirdzniecības apjoms saruka par 1,4%, tai skaitā autodegvielas mazumtirdzniecības apgrozījums – par 1,5%.

Maijā, salīdzinot ar aprīli, mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums samazinājās par 3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie sezonāli izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms saglabājās nemainīgs, bet nepārtikas preču apgrozījums saruka par 5%.

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā sezonalitāti, maijā salīdzinājumā ar aprīli ir pieaudzis par 2,3%. Gadu iepriekš – 2013. gada maijā salīdzinājumā ar 2013.gada aprīli – apgrozījums palielinājās par 10,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Latvijā janvārī vārgākais mazumtirdzniecības kāpums Eiropā

LETA, 03.03.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā šā gada janvārī, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi, palielinājās par 0,1%, kas ir lēnākais pieaugums Eiropas Savienībā (ES), liecina ES statistikas biroja Eurostat jaunākie dati.

Lielākais mazumtirdzniecības apjoma kāpums janvārī bijis Polijā - par 13,1%, Lielbritānijā - par 5,6% un Francijā - par 4,3%.

Savukārt lielākais mazumtirdzniecības kritums fiksēts Maltā - par 9,7%, Rumānijā - par 5,8% un Portugālē - par 5,4%.

Mazumtirdzniecības apjoms pieauga deviņās valstīs un vēl deviņās samazinājās.

Savukārt Lietuvā mazumtirdzniecības apjoms gada laikā palielinājās par 3,6%, bet Igaunijā samazinājās par 3,9%.

Kopumā visās ES valstīs mazumtirdzniecības apgrozījums janvārī, salīdzinot ar 2010.gada attiecīgo mēnesi, pieauga par 1,9%, bet eirozonas valstīs - par 0,7%.

Kā ziņots, 2007.gadā lielāko gada daļu mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums Latvijā bija straujākais ES, bet pēc tam līderpozīcijas tika zaudētas, pieauguma tempi arvien samazinājās un kopš 2008.gada vidus tika piedzīvots straujš kritums. 2010.gada vasarā atkal atsākās Latvijas mazumtirdzniecības izaugsme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājies

Žanete Hāka, 30.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gada 11 mēnešos, salīdzinot ar 2014. gada attiecīgo periodu, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 5,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

2015. gada novembrī, salīdzinot ar oktobri, mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 3,2%. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms saruka par 1%, bet nepārtikas preču apgrozījums – par 4,6%. Lielākais apgrozījuma kritums bija autodegvielas tirdzniecībā – par 13,3%. Mazumtirdzniecības apgrozījums, neieskaitot autodegvielas tirdzniecību, samazinājās par 1%.

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā sezonalitāti, novembrī, salīdzinot ar oktobri, samazinājās par 10%. Gadu iepriekš – 2014. gada novembrī salīdzinājumā ar oktobri – apgrozījums saruka par 6,7 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 2,8%, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecība – par 6,3%.

2015. gada decembrī, salīdzinot ar novembri, mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājās par 0,8%. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms pieauga par 0,5%, bet nepārtikas preču apgrozījums – par 1,1%.

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā sezonalitāti, decembrī, salīdzinot ar novembri, palielinājās par 18,9%. Gadu iepriekš – 2014. gada decembrī salīdzinājumā ar novembri – apgrozījums pieauga par 14,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada februārī mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums Latvijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada februāri, ir sestais lielākais Eiropas Savienībā (ES) – šogad Latvijā tas ir pieaudzis par 3,6%, liecina ES statistikas biroja Eurostat jaunākie dati.

Mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga vēl 13 ES dalībvalstīs, bet astoņās dalībvalstīs ir reģsistrēts tā kritums.

Visstraujāk, salīdzinot ar pagājušā gada februāri, mazumtirdzniecības apjoms ir pieaudzis Polijā, Luksemburgā un kaimiņvalstī Lietuvā. Polijā tas ir palielinājies par 12,6% un Luksemburgā un Lietuvā attiecīgi par 8,8% un 6,1%. Mazumtirdzniecības kritums ir fiksēts Spānijā – par 5,6%, Rumānijā – par 4,8% un Portugālē – par 4,5%.

Kopumā šā gada februārī, salīdzinot par pērnā gada attiecīgo mēnesi, mazumtirdzniecības apgrozījums ir pieaudzis par 0,9%, bet eirozonas valstīs – par 0,1%. Savukārt, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, gan ES valstīs, gan eirozonas valstīs mazumtirdzniecības apjomi samazinājās par 0,1% - kritums ir reģistrēts 11 ES dalībvalstīs, bet pieaugums – 10 dalībvalstīs, tostarp arī Latvijā – par 1,5%. Tas ir ceturtais lielākais pieaugums ES dalībvalstīs, Latviju apsteidz vien abas kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija, kur mazumtirdzniecības apjomi mēneša laikā palielinājās attiecīgi par 2,2% un 1,6%, un Malta, kur pieaugums reģistrēts par 1,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības apjoms Latvijā februārī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, palielinājies par 1,2%, kas ir ceturtais mazākais kāpums no Eiropas Savienības (ES) valstīm, par kurām pieejami dati, liecina ES statistikas biroja Eurostat publiskotā informācija.

Mazāks mazumtirdzniecības pieaugums februārī salīdzinājumā ar pagājušā gada otro mēnesi reģistrēts Austrijā (+0,2%), Portugālē (+0,5%) un Ungārijā (+1,1%). Igaunijā - tāpat kā Vācijā - mazumtirdzniecība palielinājās par 1,6%.

Lielākais mazumtirdzniecības apjoma pieaugums februārī gada izteiksmē bijis Slovēnijā (+16,8%), Luksemburgā (+12,9%), Lietuvā (+7,6%), Rumānijā (+7,5%), Polijā (+6,9%), Īrijā (6,4%), Slovākijā (+4,5%), Bulgārijā (+3,8%) un Lielbritānijā (3,5%).

Kopumā mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums februārī salīdzinājumā ar šo mēnesi pērn reģistrēts 19 ES dalībvalstīs, par kurām pieejami dati, Spānijā mazumtirdzniecība saglabājās iepriekšējā gada līmenī, bet kritums reģistrēts Beļģijā (-3,2%), Maltā (-0,9%) un Dānijā (-0,2%).

Komentāri

Pievienot komentāru