Foto: Ieva Lūka/LETA

Eksperts: Jāpārorientējas no produktu ražošanas uz detaļu izstrādi 

Lai mainītu līdzšinējo ekonomikas virzienu un uzlabotu pašmāju uzņēmumu konkurētspēju, jāpārorientējas no preču un produktu ražošanas uz elementu, mikrosistēmu, detaļu u.c. izstrādi, norāda starptautiskā personāla atlases uzņēmuma Amrop partneris Viesturs Lieģis.

Zane Atlāce - Bistere, 2017. gada 01. maijs plkst. 14:03

«Lai izkļūtu ārpus Latvijas tirgus, svarīgākais ir pārzināt globālo tirgu, un tas prasa jaunas vadības kompetences. Izmantojot modernās tehnoloģijas, jāsaprot, kā strādā globalizētā vērtību ķēde un kā mēs šeit, Latvijā, varam kļūt par vienu no ķēdes posmiem. Veiksmīgai eksporta stratēģijai nepietiek ar ģeniāla produkta radīšanu. Daudz veiksmīgāks risinājums var būt vienas detaļas ražošana, ja to spēj iekļaut globalizētā vērtību ķēdē,» skaidro V. Lieģis.

Kā piemēru viņš min ASV tehnoloģiju gigantu Apple, kura leģendārā iPhone katra detaļa tiek ražota citā vietā, un ir tikpat kā neiespējami izsekot, kas ir īstā viedtālruņa ražotājvalsts. «Medijiem un iedzīvotājiem patīk veiksmes stāsti, kad kāds produkts no A-Z ir izdomāts un saražots Latvijā, bet daudz lielāks biznesa potenciāls ir tad, ja ražo vienu detaļu vai sastāvdaļu kādam globāli ietekmīgam uzņēmumam. Šādu biznesa pieeju veiksmīgi īsteno, piemēram, SIA Mikrotīkls, kas izstrādā un ražo MikroTik RouterOS programmatūru un RouterBoard maršrutētājus, vai Accenture, kas ir viens no lielākajiem spēlētājiem Baltijā IT pakalpojumu eksportā,» stāsta Viesturs Lieģis.

Lai gan šāda eksporta stratēģija Latvijā joprojām nav guvusi milzu popularitāti, saskaņā ar pērnā gada datiem uzņēmumu, kas apzinās tās priekšrocības, kļūst arvien vairāk. «Lai strādātu starptautiskajā tirgū, ir ļoti labi jāpārzina konkrēts segments un jāzina, kā šo segmentu sasniegt konkrētā ģeogrāfiskā vietā. Tas nav vienkārši, jo pat tad, ja uzņēmums spēj veiksmīgi darboties Latvijā, šis tirgus ir ļoti mazs, un te grūti specializēties kādā šaurā nišā. Tāpat Latvijas uzņēmumi nereti neapzinās savus ierobežojumus. Viena no grūtībām, piemēram, lai iekarotu milzīgo Ķīnas tirgu, var būt tieši nelielais piedāvātais produkcijas apjoms, ko mēs šeit, Latvijā, varam saražot,» vērtējot izaicinājumus, ar kuriem globālajā tirgū jāsaskaras Latvijas uzņēmumiem, pauž eksperts.

Stāstot par nepieciešamajām vadības kompetencēm, lai veidotu veiksmīgu eksporta stratēģiju, V.Lieģis uzsver, ka vadītājam labi jāpazīst sava industrija un savs produkts - ar ko vari būt labāks par citiem līdzīgiem spēlētājiem. 21.gadsimtā tikpat svarīgas ir arī mūsdienām atbilstošas digitālās kompetences un spēja reālistiski izvērtēt, kur atrast savu nišu un kā tajā iespraukties.

«Jautājums vairs nav par to, kā modernās tehnoloģijas pielāgot biznesam. Jādomā ir par pilnīgi citu biznesa modeli, kurā bizness tiek veidots ap tehnoloģijām. Tātad risinājums nav pieņemt darbā labu IT departamenta vadītāju, bet gan sākt mainīt visu uzņēmuma kultūru un domāt par to, kā, izmantojot tehnoloģijas, uztaisīt jaunu biznesa modeli, kā to izdarīja Uber. Tāpēc uzņēmuma vadībā ir jābūt cilvēkiem, kas pārzina gan biznesu, gan tehnoloģijas, un, tikai to apvienojot, var sākt domāt par jauniem biznesa modeļiem,» secina Viesturs Lieģis.

V. Lieģis ir Amrop partneris Rīgas birojā kopš 2005.gada. Viņam ir plaša pieredze, strādājot IT un telekomunikāciju nozarē kopš 1993.gada. Darbu sācis Lattelecom - Latvijas lielākajā fiksēto telekomunikācijas pakalpojumu kompānijā, ieņemot virkni amatu, kas saistīti ar mārketingu un jauno produktu izveidi un attīstību. Vēlāk iecelts par padomes locekli uzņēmumā Latvijas Mobilais Telefons - lielākajā mobilo tīklu operatorā Latvijā. Pēc tam pievienojies Microsoft kā Baltijas reģiona Mārketinga organizācijas vadītājs. V. Lieģis galvenokārt strādā ar uzņēmumiem no finanšu, IT un telekomunikāciju, ražošanas, transporta un infrastruktūras sektoriem.
 

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Nepalaid garām

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās...

Vēstniecība, pārstāvniecība, savrupnams, kultūras un darījumu centrs, muzejs, izstāžu telpa,...

Eksports ir viens no galvenajiem valsts attīstības virzītājspēkiem, un uzņēmumiem tas ir svarīgs solis...

Āgenskalns pēdējo gadu laikā ir kļuvis par arvien pieprasītāku vietu dzīvošanai, nereti...

Viens no jaunākajiem nozares uzņēmumiem Liepājā ir SIA Sikksi, kas Latvijas kontekstā...

Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens izglābj PNB Banku (bijušo Norvik Banku),...

No šīs sadaļas
2017. gada 28. aprīlis plkst. 9:32

Eiropas Komisija mudina Latviju veltīt vairāk pūļu atkritumu apsaimniekošanas uzlabošanai....

2017. gada 27. aprīlis plkst. 17:40

Austrumu faktora nozīme Latvijas P2P segmenta darbībā turpina pieaugt, un jau tuvākajā...

2017. gada 27. aprīlis plkst. 15:25

«2018.gadā nepārdomātas valsts nodokļu politikas dēļ valsts var zaudēt 50 miljonus eiro....

2017. gada 27. aprīlis plkst. 14:39

Komentējot iecerēto akcīzes likmju kāpinājumu stiprajam alkoholam par gandrīz 5 reizēm attiecībā...

2017. gada 27. aprīlis plkst. 8:40

Nodokļu reformas ieviešanas gaitā radušos nodokļu ieņēmumu zaudējumus iecerēts...

2017. gada 27. aprīlis plkst. 8:04

Pēdējo dienu laikā Eiropas datu vācējs Eurostat publicējis vecā kontinenta valstu inflācijas...

2017. gada 26. aprīlis plkst. 16:44

Pasaulē ir daudz dažādu vērtējumu, kas mēra šķietami neizmērāmo – mūsu dzīves...

2017. gada 26. aprīlis plkst. 13:34

Strauji pieaudzis izsniegto slimības lapu un izmaksāto pabalstu apmērs. Sevišķi iecienītas...

2017. gada 26. aprīlis plkst. 12:03

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) kopīgi...

2017. gada 26. aprīlis plkst. 9:55

Ja eksāmenā izkrīt pāris cilvēku, tad, visticamāk, viņi nebija pietiekami sagatavojušies,...