Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

No šā gada 1. janvāra VID ir ieviesta jaunā Nodokļu maksātāju reitinga sistēma. Publiski pieejamajam Reitingam ir informatīvs raksturs. Vienlaikus tā mērķis ir veicināt godīgas uzņēmējdarbības stiprināšanu un motivēt uzņēmumu uzlabot savu nodokļu samaksas disciplīnu.

Nedaudz ieskicējot Reitinga vēsturi, to var iedalīt trīs posmos. Pirmais posms ir pilotprojekta laiks no 2018. līdz 2020. gadam, kad Reitings bija ierobežoti pieejams (tikai pašam uzņēmējam) un ar ierobežoto rādītāju skaitu. Reitings bija kā rīks uzņēmumiem ar mērķi paraudzīties uz savu darbību no Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) puses. Otrajā posmā no 2020. līdz 2021. gadam norisinājās Reitinga paplašināšana, jo uzņēmumiem radās vairāki jautājumi par to, kā reitings ir izveidots. Tika paplašināts rādītāju skaits, tomēr informācija joprojām palika pieejama tikai uzņēmumam. Savukārt, sākot ar 2024. gadu, iesākās trešais posms – jaunā Nodokļu maksātāju reitinga sistēma. Proti, Reitings būs ar publiski pieejamiem elementiem aplūkojams VID publiskojamajā datubāzē no 2024. gada marta.

Līdz ar banku krīzi Kiprā pavisam nesen starptautiskā reitingu aģentūra Fitch Ratings samazināja divu valsts lielāko banku kredītreitingus līdz pat maksātnespējas kategorijai. Bet ko īsti nozīmē kredītreitingi, un kad tie jāņem vērā? Vai tas ir svarīgi tikai politiķiem vai arī citu jomu darbiniekiem?

Biznesa vidē terminus «reitings» un «kredītreitings» visbiežāk lieto politiķi, ekonomisti un baņķieri, bet nozīmīga loma tiem ir arī apdrošināšanā. Uz vienu no jautājumiem varam atbildēt pavisam vienkārši – kredītreitingi ir svarīgi brīžos, kad nepieciešams pieņemt lēmumu par uzticamu sadarbības partneri. Jebkurā jomā ir svarīgi būt pārliecinātam, ka partneris spēs palīdzēt brīžos, kad būs piedzīvota nelaime. Kredītreitings ir kā sava veida barometrs, kas signalizē, cik partneris var būt uzticams ilgtermiņā un cik tas ir maksātspējīgs krīzes situācijās. Gan valstu, gan uzņēmumu līmenī.

Pēc tam, kad ASV pagājušajā nedēļā zaudēja savu AAA reitingu, arvien biežāk dzirdamas spekulācijas, ka Francija ir neaizsargāta pret tādu pašu likteni, raksta thelocal.fr.

«Francija ir vistrauslākā no ar AAA reitingu novērtētākajām valstīm Eiropā,» pirms divām nedēļām AFP norādījis kāds prezidentam Nikolā Sarkozī tuvu stāvošs informācijas avots.

Tirgus noskaņojums pirmdien apstiprinājis šīs bailes.

Valdības parāds Francijā 2010.gada beigās sasniedza 1,59 triljonus eiro. Salīdzinājumam - Itālijas parāda rādītājs bija 1,8 triljoni eiro. Taču Francijai ir bijis lielāks budžeta deficīts nekā Itālijai katru gadu kopš 2006.gada.

«Ir arvien vairāk pazīmju, ka Francija drīzumā varētu zaudēt augstāko reitingu,» pirmdien vēstīja Wall Street Journal.

«Francija manā skatījumā nav AAA valsts,» Bloomberg sacījis Pols Donovans no UBS. «Francija nevar drukāt savu naudu, kas ir būtiska atšķirība no ASV. Tirgi to neuztver kā AAA valsti,» viņš skaidrojis.

Latvijas vīriešu basketbola izlase trešdien Manilā Pasaules kausa finālturnīra ceturtdaļfinālā zaudēja Vācijai.

Latvija piekāpās ar 79:81 (16:13, 18:23, 25:26, 20:19).

Rezultatīvākais Latvijas izlasē ar 24 punktiem un astoņām rezultatīvām piespēlēm bija Artūrs Žagars. Dāvis Bertāns, realizējot sešus no 13 tālmetieniem, guva 20 punktus, 14 punktus un astoņas atlēkušās bumbas sakrāja Rolands Šmits, astoņus punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Andrejs Gražulis, kurš iemeta četrus no pieciem divpunktu metieniem, bet septiņus punktus un desmit atlēkušās bumbas - Rodions Kurucs, kurš trāpīja visus savus metienus - pa vienam divpunktu un trīspunktu, kā arī abus soda metienus.

Pretiniekiem 16 punktus un astoņas atlēkušās bumbas sakrāja Francs Vāgners, 13 punktus guva Andreass Obsts, 12 punktus guva Morics Vāgners, desmit punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Johanness Tīmanis, bet pa deviņiem punktiem guva Deniss Šrēders un Daniels Teiss, kura kontā arī astoņas atlēkušās bumbas.

«Pēdējā laika notikumi ļoti atgādina 2008.-2009. gada hroniku, kad ļoti bieži – it īpaši brīvdienās – mums tika paziņoti jaunumi, kas vēl nesen šķita neiedomājami. Kaut arī var teikt, ka finansistiem un ekonomistiem ir izveidojusies imunitāte pret nepatīkamiem pārsteigumiem, piektdienas vakara paziņojumu par ASV reitinga samazinājumu tomēr var nosaukt par pamatīgu triecienu,» norāda Latvijas Krājbankas galvenā analītiķe Olga Ertuganova.

Pārsteigumu nesagādāja pats S&P lēmums: fiskālā situācija ASV un - vēl jo vairāk- politiķu nespēja parādīt stingru nostāju budžeta deficīta un valsts parāda samazinājumam jau liecināja par ļoti lielu iespējamību, ka vismaz viena no kredītreitingu aģentūrām varētu izšķirties par labu ASV reitinga samazinājumam. Bet pārsteidzoši bija tas, ka paziņojums tika izdarīts brīdī, kad fondu tirgos valda panika un pasaules ekonomikai draud ja ne atkārtota recesija, tad nopietna attīstība tempu palēnināšanās. Drīzāk šķita, ka šī ziņa gaidāma rudenī, raksta analītiķe.

Pirmo reizi ASV vēsturē kāda no vadošajām kredītu aģentūrām samazinājusi līdz šim augstākās pakāpes – AAA reitingu. «Jāteic gan, ka pārējās divas vadošās kredītreitingu aģentūras Fitch un Moody’s vēl 2. augustā šo AAA reitingu apstiprināja un līdz šim nav paziņojušas par iespēju tuvākajā laikā to samazināt. Neapšaubāmi, mēs varam diskutēt par vairākiem jautājumiem: vai S&P lēmums par ASV reitinga samazinājumu bija pamatots, vai tā pamatā nebija vairāk politisku, nevis ekonomisko apsvērumu, kāpēc aģentūra apstiprināja reitinga samazinājumu par spīti atrastajai matemātiskajai kļūdai ASV fiskālas situācijas novērtējumā ($2 trilj.), kāpēc izvēlējas tieši šo laiku lēmuma paziņošanai utt. Tomēr nevar nepiekrist aģentūras viedoklim, ka 2. augustā apstiprinātais budžeta deficīta un valdības parāda samazinājuma plāns nav risinājums fiskālas situācijas uzlabojumam ilgtermiņā, turklāt ekonomiskās un fiskālās politikas veidošanas procesi pēdēja laikā neļauj cerēt, ka tuvākajā laikā politiskie spēki varētu vienoties par kvalitatīvāku risinājumu,» skaidro Ertuganova.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s noteikusi negatīvu Eiropas Finanšu stabilitātes fonda (EFSF) kredītreitinga nākotnes perspektīvu. Savu lēmumu aģentūra skaidroja ar iepriekš notikušo Vācijas, Nīderlandes un Luksemburgas reitingu perspektīvu pārskatīšanu.

Nosakot negatīvu reitinga perspektīvu, Moody’s fondam tomēr atstājusi piešķirto augsto AAA kredītreitingu. Aģentūras lēmums nozīmē – pieaugusi iespēja, ka EFSF tuvākā gada vai pusotra laikā var zaudēt savu AAA reitingu.

Jau vēstīts, ka Moody’s otrdien no stabilas uz negatīvu mainīja Vācijai, Nīderlandei un Luksemburgai piešķirto kredītreitingu nākotnes perspektīvas. Savu lēmumu aģentūra skaidroja ar pieaugušu neskaidrību par Eiropas parādu krīzi un risku, ka Grieķija būs spiesta pamest Eiropas monetāro savienību, bet Itālija un Spānija lūgs starptautisko aizdevumu. Tādējādi lielāko krīzes smagumu nāksies pārvarēt valstīm ar visaugstākajiem kredītreitingiem. Pašlaik Vācijai, Nīderlandei un Luksemburgai ir AAA reitings.

Leģendārais investors Vorens Bafets (Warren Buffett) paziņojis - nav šaubu, ka ASV kredītreitings joprojām ir AAA, un pēc reitingu aģentūras Standard & Poor's lēmuma pazemināt valsts kredītreitingu viņš savas domas par šīs valsts parādzīmēm neesot mainījis, vēsta CNBC.

«Tas varētu mainīt manu viedokli par S&P,» sacījis Bafets.

Medijs gan norāda, ka Bafets ir liels Moody 's, S&P konkurentes, akcionārs.

Bafets stāstījis, ka viņa kompānija Berkshire Hathaway joprojām pērk ASV valdības parādzīmes.

Vienlaikus CNBC norāda - nevar teikt, ka nācijas tērēšanas paradumi, centrālās bankas tieksme drukāt naudu un Vašingtonas politiskā krīze nebūtu ietekmējusi investoru noskaņojumu. To atzīst arī Bafets, kurš saka: «Mūsu valūta nav AAA, un pēdējos mēnešos mūsu valdības sniegums nav bijis AAA, bet mūsu parāds ir AAA.»

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Standard & Poor’s (S&P) izplatījusi brīdinājumu, ka gadījumā, ja tiks veikts eirozonas valstu reitingu samazinājums, aģentūra varētu ķerties arī pie visas Eiropas Savienības un lielāko eirozonas banku reitingiem.

ES pašlaik ir piešķirts AAA reitings. Kredītreitingu aģentūra uzsver, ka visa bloka reitinga samazinājums neatstās ietekmi uz atsevišķām dalībvalstīm (kuras nav eirozonā). Reitinga samazināšana ietekmēs ES aizņemšanās izmaksas, kas sadārdzinātu finanšu palīdzības programmas grūtībās nonākušajām dalībvalstīm, vēsta Reuters.

Reitingu aģentūra uzsver, ka eirozonas valstis nodrošina 62% no ES kopējiem budžeta ieņēmumiem un tāpēc, ja tiks samazināts eirozonas reitings, ES reitingam tiks atņemta viena pakāpe.

Tāpat S&P brīdinājusi arī eirozonas lielākās bankas, kā, piemēram, BNP Paribas un Deutsche Bank.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investor Service samazinājusi kredītreitingus Itālijai, Portugālei un Spānijai, bet Francijas, Lielbritānijas un Austrijas reitingiem mainījusi nākotnes perspektīvu no stabilas uz negatīvu.

Reitingu aģentūra samazināja arī piešķirtos reitingus mazākām eirozonas valstīm – Slovēnijai, Slovākijai un Maltai. Savu lēmumu Moody’s skaidro ar parādu krīzes izraisītiem izaicinājumiem un reģiona vājo ekonomikas attīstības perspektīvu, kas izraisa spiedienu uz finanšu tirgiem, vēsta Bloomberg.

Itālijas reitings tika samazināts no A2 uz A3, Spānijas – no A1 uz A3, Portugāles – no Ba2 uz Ba3, Slovākijas un Slovēnijas – no A1 uz A2, bet Maltas – no A2 uz A3.

«Visiem šiem reitingiem ir piešķirta arī negatīva nākotnes perspektīva,» norādīja Moody’s. Negatīva nākotnes perspektīva nozīmē, ka Moody’s saskata vismaz 40% iespējamību, ka valsts reitings tuvāko 18 mēnešu laikā varētu tikt samazināts.

Starptautiskā reitingu aģentūra Standard & Poor’s (S&P) samazinājusi Eiropas Finanšu stabilitātes instrumenta (EFSF) kredītreitingu no AAA līdz AA+.

S&P skaidro, ka finanšu instrumenta reitings samazināts tāpēc, ka savus augstos kredītreitingus zaudējušas divas no EFSF galvotājvalstīm – Francija un Austrija, vēsta BusinessWeek.

Pagājušās nedēļas nogalē aģentūra S&P samazināja kredītreitingu deviņām eirozonas valstīm, tostarp tika samazināti Francijas un Austrijas augstie AAA kredītreitingi. Abas šīs valstis ir EFSF galvotājas.

S&P vēl pērn gada nogalē norādīja, ka gadījumā, ja kāds no EFSF galvotājiem, zaudēs AAA reitingu, arī Eiropas Finanšu stabilitātes instruments varētu zaudēt augsto AAA reitingu.

EFSF izveidots ar mērķi finansēt ārkārtas glābšanas programmas Grieķijā, Īrijā un Portugālē. EFSF līdzekļus daļēji gūst no eirozonas dalībvalstu garantētu obligāciju pārdošanas.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Fitch varētu samazināt ASV piešķirto augsto AAA reitingu, kā iemeslu šādai rīcībai minot politisko saspīlējumu, kas izveidojies saistībā ar ASV parādu griestu palielināšanu.

«Lai gan Fitch turpina uzskatīt, ka parādu griesti tiks palielināti, politiskais saspīlējums un samazinājies finansiālais elastīgums var palielināt ASV maksātnespējas risku,» izplatītajā paziņojumā norāda kredītreitingu aģentūra. Fitch noteikusi ASV reitingam negatīvu perspektīvu un lēmumu par AAA kredītreitinga mainīšanu iecerējusi pieņemt līdz nākamā gada pirmā ceturkšņa beigām.

Pirms diviem gadiem – 2011. gada augustā, ASV kredītreitingu līdz AA- samazināja aģentūra Standard & Poor’s (S&P), tādējādi valsts pirmo reizi zaudēja savu augsto reitingu. Par iemeslu šādai S&P rīcībai kalpoja neskaidrība, kas valdīja saistībā ar ASV parādu palielināšanu 2011. vadā. Vienošanos par ASV aizņemšanās limita palielināšanu izdevās panākt pēdējā brīdī. S&P veiktais reitinga samazinājums izraisīja vērienīgu viļņošanos pasaules vērtspapīru tirgos.

Reitingu aģentūra Moody’s brīdinājusi Franciju par tās AAA kredītreitinga maiņu, vēsta BBC.

Moody’s norādījusi, ka tuvāko mēnešu laikā, iespējams, Francijas AAA reitings varētu tikt mainīts no «stabila» uz «negatīvu».

Pēc šādām Moody’s veiktajām izmaiņām Francijas reitingā, ja tādas tiks noteiktas, Francijas kredītreitings par vienu soli tuvāk būs pietuvojies samazinājumam.

Francijas finanšu ministrs norādīja, ka «Francija darīs visu, lai reitinga samazinājums nenotiktu un valsts «nosargātu» trīskāršo A reitingu».

Moody’s norādījis, ka Francijas parādu ir pasliktinājusi pasaules finanšu un ekonomiskā krīze, un šobrīd Francija ir viena no vājākajām valstīm ar AAA kredītreitingu, turklāt Francijas valdībai pašlaik ir «mazāk telpas manevriem». Moody’s brīdinājusi arī par to, ka Francijas budžets varētu tik samazināts, ja palielināsies ieguldījums, kas Francijai būs jāsniedz, lai glābtu citas eirozonas valstis.

Neskatoties uz prezidenta Nikolā Sarkozī pūlēm atrisināt eirozonas parādu krīzi, Francija savu augsto AAA reitingu zaudēs jau nākamā gada sākumā, uzskata aģentūras Reuters aptaujātie ekonomisti.

Vienīgais jautājums esot par to, vai Francijas reitings tiks samazināts par vienu pakāpi līdz AA+ vai uzreiz par divām – līdz AA.

«Ja jūs lietojat Standard & Poor’s metodoloģiju, kas balstās kvantitīvajos faktoros, Francijai jau jābūt piešķirtam AA reitingam, tādam pašam reitingam jābūt piešķirtam arī ASV un Lielbritānijai,» sacīja investīciju bankas Natixis ekonomists Žans Kristofs Kafets (Jean-Christophe Caffet).

Liela daļa aģentūras aptaujāto ekonomistu uzskata, ka Eiropas plāni par ciešāku integrāciju nespēs novērst Francijas kredītreitinga samazināšanu. Savukārt reitinga samazinājums ietekmēs valsts aizņemšanās izmaksas un var atsaukties uz starptautiskajiem tirgiem, pārliecināti ekonomisti.

Kredītreitingu aģentūra Standard and Poor's piektdien pirmoreiz vēsturē pazemināja ASV kredītreitingu no AAA līmeņa līdz AA+ ar negatīvu prognozi, un izskaidroja savu lēmumu ar ASV valsts parāda un budžeta deficīta problēmām un ASV politiķu nespēju risināt šīs problēmas.

Aģentūra arī paziņoja, ka nākamajos divos gados ASV kredītreitings var tikt pazemināts vēlreiz, ja netiks panākts progress milzīgā ASV budžeta deficīta samazināšanā.

Standard and Poor's paziņoja, ka "politiskā balansēšana" pēdējos mēnešos parādījusi to, ka ASV vadība kļūst "mazāk stabila, mazāk efektīva un mazāk prognozējama" un palielinās risks, kā tā kādreiz varētu nepildīt parādsaistības.

ASV kredītreitings AAA tika pazemināts pirmoreiz, kopš 1917.gadā šo reitingu ASV piešķīra aģentūra Moody's. "Standard and Poor's" to piešķīra ASV 1941.gadā.

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch Lielbritānijai atņēmusi prestižo AAA kredītreitingu, samazinot to līdz AA+, savu lēmumu skaidrojot ar sliktākām valsts ekonomikas un fiskālajām prognozēm.

Reitingu aģentūra norāda, ka Lielbritānijas valdības parāds 2015. – 2016. gadā sasniegs 101% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) un samazināties sāks tikai 2017. – 2018. gadā. Iepriekš Fitch lēsa, ka laika posmā no 2015. līdz 2016. gadam, Lielbritānijas parāds sasniegs 97% no IKP.

Tāpat aģentūra norādījusi uz augstāku nekā iepriekš prognozēts budžeta deficītu, kas liecina par Lielbritānijas vārgulīgo izaugsmi pēdējo gadu laikā. Tam par iemeslu lielākoties bijusi eirozonas krīzes ietekme.

Fitch skaidro, ka, neskatoties uz Lielbritānijas finanšu elastīgumu, kuru veicinājis fakts, ka valstij ir pašai sava valūta, tomēr «fiskālā telpa», kas nepieciešama, lai amortizētu finanšu satricinājumus, nav savienojama ar AAA reitingu.

Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible ieteicis ASV nodarboties ar savām problēmām pirms dot padomu citiem. Ministra sašutumu izsaukuši ASV prezidenta B. Obamas izteikumi, ka Eiropas Savienības (ES) parādu krīze «baida pasauli», vēsta The Telegraph.

«Vienmēr ir daudz vieglāk dot padomus citiem, nekā izlemt pašiem. Es arī esmu gatavs dot padomus ASV valdībai,» klāstīja Vācijas finanšu ministrs.

Tāpat viņš kritizēja plānus palielināt Eiropas Eiropas Finanšu stabilitātes fonda (EFSF) finansējumu, norādot, ka fonda finansējuma palielināšana no pašreizējiem 440 miljardiem eiro līdz diviem triljoniem eiro būtu neprāts.

«Es nesaprotu, kā kādam Eiropas Komisijā var ienākt prātā tik muļķīga ideja. Rezultāts varētu apdraudēt dalībvalstu AAA kredītreitingus. Tas ir bezjēdzīgi.»

Jau vēstīts, ka starptautiskā reitingu aģentūra Standard & Poor’s otrdien izplatījusi brīdinājumu, ka tā varētu pazemināt Vācijas augsto AAA reitingu. Tas notikšot, ja Vācijas kancleres Angelas Merkeles valdība izlems iepludināt papildus naudu Eiropas glābšanas fondā.

Starptautiskā reitingu aģentūra Standard & Poor’s (S&) kļūdas dēļ atsevišķiem saviem klientiem izplatījusi paziņojumu par to, ka samazinājusi Francijas augsto AAA kredītreitingu.

Reitingu aģentūra izmeklējot, kas noticis un apliecināja, ka Francijai joprojām ir AAA reitings, vēsta BBC. «Dažiem S&P Global Credit Portal klientiem, tehniskas kļūdas dēļ, automātiski tika izsūtīts nepareizs paziņojums, kurā bija pausts, ka ir ticis samazināts Francijas kredītreitings,» norāda reitingu aģentūra.

Savukārt Francijas finanšu ministrs Fransuā Baruāns (Francois Baroin) jau ir aicinājis veikt šīs kļūdas Eiropas līmeņa izmeklēšanu. S&P reitinga samazināšana būtu jāizskata Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei, norāda ministrs.

«Fransuā Baruāns ir aicinājis attiecīgos regulatorus – Eiropas Vērtspapīru tirgus iestādi un Finanšu tirgus pārvaldi – veikt izmeklēšanu par iemesliem un iespējamām sekām, kuras var izraisīt šī kļūda,» teikts Francijas Finanšu ministrijas paziņojumā, vēsta Reuters.

Ņemot vērā eirozonas krīzes radītos riskus, starptautiskā reitingu aģentūra Moody's samazinājusi kredītreitingu vairākām Nīderlandes un Beļģijas bankām, vēsta BBC.

Ilgtermiņa kredītreitingi tādām bankām kā ING, Rabobank, ABN, LeasePlan un KBC tika pazemināti par divām atzīmēm, bet SNS bankas reitings – par vienu atzīmi.

«Nīderlandes bankām šā gada laikā un, iespējams, vēl ilgāk būs apgrūtināti darbības apstākļi,» norāda Moody's, paužot, ka «Nīderlani ietekmējusi eirozonas parādu krīze un kopējais reģiona ekonomikas vājums».

Patlaban Nīderlandes bankas ING reitings ir A3, ING bankas daļa – A2, Rabobank Nederland novērtēta ar trešo augstāko investīciju līmeni Aa2, ABN Amro – A2, bet LeasePlan Corp un SNS – ar Baa2.

Kredītreitingu kompānija Standard & Poor’s (S&P) samazinājusi Somijas kredītreitingu uz AA+, lasāms kompānijas vietnē, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Visaugstākajā līmenī S&P patur Somijas pārvedumu un konvertējamības (T&C) novērtējumu, bet tam ir maza saistība ar lietu stāvokli pašā ekonomikā. Šāds novērtējums ir visām eirozonas valstīm, un tas atspoguļo tirgus uzticību ne tik daudz tām, cik Eiropas Centrālajai bankai, proti, ka ir ārkārtīgi maz ticams, ka tā varētu ierobežot pieeju ārvalstu valūtām maksājumu veikšanai. Piemēram, par Krieviju aģentūrai šādas pārliecības nav gandrīz nemaz, un tās T&C novērtējums ir BBB- jeb t.s. miskastes statusā.

Līdz ar to ir vēl vairāk sarucis AAA reitinga «klubs». Kaut Eiropa tajā aizvien ir pārstāvēta visplašāk, konkrēti no eirozonas gan nevainojams S&P reitings ir tikai Vācijai un Luksemburgai, un Vācijas ekonomikai nemaz tik labi vairs neklājas, kā to aprakstījis arī DB (Pasaulei drudzis no Vācijas datiem, 13.10.2014. u.c.). Augstākais kredītreitings ir arī Dānijai, Vācijai, Lihtenšteinai, Norvēģijai, Zviedrijai, Šveicei un Lielbritānijai. Citviet pasaulē tāds ir Austrālijai, Kanādai, Honkongas īpašajam administratīvajam reģionam un Singapūrai.

Vācijas parlaments ar lielu balsu pārsvaru atbalstījis Eiropas Finanšu stabilitātes fonda (EFSF) paplašināšanu, vēsta BBC.

Balsojums tika uzskatīts kā pārbaudījums Vācijas kancelers Angelas Merkeles autoritātei, jo vairāki viņas koalīcijas deputāti neatbalstīja likumprojektu. Par likumprojektu piektdien jābalso Vācijas parlamenta augšpalātai.

Ievērojams skaits Vācijas iedzīvotāju iebilst par lielāku finanšu līdzekļu piešķiršanu parādu krīzes nomocītajām valstīm. Saskaņā ar plānu Vācijas iemaksas fondā veidos 211 miljardus eiro, pretstatā 123 miljardiem pašlaik.

Līdz šim 10 eirozonas valstis ir ratificējušas jauno likumprojektu, saskaņā ar kuru EFSF rīcībā esošo līdzekļu apmērs palielināms līdz 440 miljardiem eiro, kā arī tam piešķiramas lielākas pilnvaras. Likumprojekts jāratificē visām 17 eirozonas valstīm.

Situācija obligāciju tirgū 2016. gadā palielina atšķirību starp bagātajiem un nabadzīgajiem, dinamika, kas varētu pasliktināt ASV ekonomikas atgūšanos, jo mazākām un ne tik augstu novērtētām kompānijām pieaug papildus kapitāla iegūšanas izmaksas, uzskata LHV jaunākais analītiķis Mareks Rudovičs.

Bagātākās ASV kompānijas šogad gandrīz vispār nav cietušas, investoriem izvēlēties ar mazāku risku apveltītus darījumus ņemot vērā vājākus ekonomiskos rezultātus un globālo ekonomisko situāciju. Investori pirmdien iegādājās 12 miljardu dolāru vērtas AAA novērtēto Exxon Mobil un Anheuser-Busch InBev NV obligācijas, bet tās nav vienīgās, jo arī citu ar AAA reitingu novērtēto kompāniju obligācijas šogad piesaista lielu uzmanību.

Augsta reitinga korporatīvo obligāciju izlaišanas apjoms šo divu mēnešu laikā ir manāmi pieaudzis salīdzinot ar pērno gadu un jau pagājušais gads iezīmēja ceturto gadu pēc kārtas, kad šāda tipa jaunu korporatīvo obligāciju izlaišanas apjoms pieauga.

Starptautiskās reitingu aģentūras Fitch Ratings (Fitch) Latvijas nākotnes novērtējuma samazināšana no pozitīva uz stabilu valsts pievilcību investoru acīs nepasliktinās, uzskata biznesa portāla Nozare.lv aptaujātie ekonomisti.

Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna stāstīja, ka Fitch, samazinot Latvijas kredītreitinga nākotnes vērtējumu no pozitīva uz stabilu, mazina varbūtību, ka drīzumā reitings varētu būt paaugstināts. Tomēr pats reitings netika samazināts un joprojām ir investīciju zonā. Tādējādi tas Latvijas pievilcību investoru acīs nepasliktina,» uzsvēra Strašuna.

Arī DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš sacīja, ka Fitch lēmums nenozīmē, ka Latvija būs investoriem mazāk pievilcīga.

Pēc viņa sacītā, aģentūra nesagaida, ka Latvijas kļūs pievilcīgāka tuvākajā nākotnē. Reitingu aģentūra nevērtē mūsu pievilcību visiem investoriem, bet tieši mums aizdotās naudas drošību - cik liels ir defolta risks. Aģentūra nevērtē, cik izdevīgi vai neizdevīgi ir ieguldīt naudu Latvijas uzņēmumu kapitālā, lai arī tiešo investīciju veicēji aģentūras viedokli, bez šaubām, var ņemt vērā, sacīja Strautiņš.

Starptautiskās kredītreitingu aģentūras Standard & Poor’s (S&P) brīdinājums par iespējamu lielākās daļas eirozonas valstu, tostarp arī Vācijas un Francijas, kredītreitingu samazināšani ir bijis «tikai viedoklis, citu viedokļu vidū,» pavēstījis Eiropas Komisijas Iekšējā tirgus komisārs Mišels Barnjē.

«Šādiem viedokļiem ir nozīme, bet tā nav pārāk liela,» sacīja komisārs, kurš iepriekš nācis klajā ar plāniem regulēt reitingu aģentūru darbību Eiropas Savienībā (ES).

«Lielāka nozīme jāpievērš tam, lai reitingu aģentūras strādātu stingros, objektīvos, caurspīdīgos ietvaros, kas ir pasargāti no interešu konflikta,» norādīja komisārs.

Komisārs arī uzsvēra, ka S&P vajadzējis pagaidīt ar secinājumiem. «S&P brīdinājums parādījās trīs dienas pirms Eiropas samita, tā vietā, lai novērtētu to, kas tiks pieņemts samitā,» klāstīja komisārs, vēsta AFP.

Db.lv jau vēstīja - S&P paziņojums par reitingu samazināšanu nozīmē, ka tuvāko deviņdesmit dienu laikā pastāv liela iespēja savu augsto AAA reitingu zaudēt sešām eirozonas valstīm.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Standard and Poor’s (S&P) brīdinājusi, ka varētu samazināt reitingus gandrīz visām eirozonas valstīm, ieskaitot Vāciju un Franciju.

S&P paziņojums nozīmē – tuvāko deviņdesmit dienu laikā pastāv 50% iespēja, ka no sava augstā AAA reitinga varētu šķirties sešas eirozonas valstis, vēsta BBC.

Aģentūra uzsver, ka šāds lēmums pieņemts saistībā ar «sistēmisko stresu pieaugumu eirozonā, līdz līmenim, kad tie izraisa spiedienu uz eirozonas kopējo kredītreitingu».

AAA kredītreitings pašlaik ir piešķirts Vācijai, Francijai, Austrijai, Nīderlandei, Somijai un Luksemburgai.

Analītiķi norāda, ka S&P paziņojums ilustrē neskaidrību par to, kas notiks, ja maksātnespēja iestāsies kādā lielā eirozonas valstī.

Savukārt Francijas prezidents Nikolā Sarkozī un Vācijas kanclere Angele Merkele norādījuši, ka «ņems vērā» S&P brīdinājumu un, ka plānotās eirozonas pamatlīgumu izmaiņas atjaunos uzticību monetārajai savienībai.