Jaunākais izdevums

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) robežšķērsošanas vietas “Terehova”, modernizācijas ietvaros Ludzas novada būvvaldē nodevusi ekspluatācijā padziļinātās muitas kontroles ēku, kas izbūvēta ar Latvijas - Krievijas pārrobežu sadarbības programmas projekta finansiālu atbalstu.

Robežšķērsošanas vietas “Terehova” attīstības 1. posma būvdarbus plānots pabeigt līdz 2021. gada jūlijam un tie būtiski uzlabos robežas šķērsošanas ērtumu un ātrumu, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Par spīti pandēmijas ierobežojošajiem apstākļiem un biezajai sniega segai Latgales pierobežā, ievērojot nepieciešamās drošības prasības, būvdarbi turpinās arī ziemā. Jaunā ekspluatācijā nodotā padziļinātās muitas kontroles ēka ļauj dubultot pārbaužu jaudu, ļauj vienlaicīgi padziļināti pārbaudīt divus kravu transportlīdzekļus un vienu vieglo transportlīdzekli, izmantojot modernu iebūvēto aprīkojumu.

“Līdz šā gada martam plānots pabeigt divus kontroles paviljonus un servertelpu, kas ir galvenās smadzenes nepārtraukto elektronisko sakaru un ietaišu darbībai, kas nepieciešamas efektīvai robežsargu un muitnieku kontroles procedūru veikšanai. Kopumā līdz 2021. gada jūlijam tiks uzstādīti seši jauni kontroles paviljoni, pārbūvētas un paplašinātas kontroles nojumes, virs kurām tiks izvietotas elektroniskās informācijas zīmes, lai “pīķa” stundās varētu efektīvi mainīt joslu nozīmi un palielinātu transportlīdzekļu caurplūdi. Vienlaikus robežšķērsošanas vietā “Terehova” uzstādītas jaunas attīrīšanas iekārtas, kas uzlabos vides stāvokli pierobežā,” norāda R. Griškevičs.

Uzstādītais aprīkojums – hidrauliskā rampa un vieglo automašīnu pacēlājs, automātiskā vieglo automobiļu riepu montāžas iekārta, šķērveida paceļamie galdi un mehāniski paceļamās kraušanas laipas būs labs palīgs muitniekiem identificēt nelegālās preces un nosargāt Latvijas un visas Eiropas Savienības robežu. Vienlaikus RŠV “Terehova” ir ieguvusi jaudīgas energoietaises, kas attiecīgi ļaus kontroles dienestiem uzstādīt papildus pārbaudes iekārtas robežas aizsardzībai nākotnē. Jauno iekārtu darbību gan lietotāji, gan ēkas apsaimniekotāji apguva jau pagājušajā nedēļā.

“Terehova” ir visnoslogotākā robežšķērsošanas vieta uz Latvijas- Krievijas robežas un pat pandēmija nav spējusi apturēt kravu transportlīdzekļu plūsmu. Vērienīgi būvdarbi - robežšķērsošanas vietas “Terehova” attīstības modernizācijas projekta 1. posms notiek jau kopš 2019. gada un tie norit vairākās kārtās, nepārtraucot kontroles dienestu darbību. Projekts tiek īstenots Latvijas - Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam līdzfinansēta projekta “Robežsķērsošanas vietas “Terehova- Burački” attīstība” ietvaros. Kopējais projekta ieguldījumu apjoms būs 8 213 147, 78 eiro bez PVN. Projekta līdzfinansējums no Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.–2020. gadam ir 3 220 000 eiro bez PVN.

Kopumā VNĪ vadībā īstenoto Latvijas - Krievijas un Latvijas – Baltkrievijas robežu modernizācijā šobrīd tiek ieguldīti 17 miljoni eiro. Šo projektu rezultātā līdz 2022. gada sākumam robežkontroles punktos strādājošajiem būs pieejami ērti un mūsdienīgi darba apstākļi, uzlabota robežkontrolei un muitas kontrolei nepieciešamā infrastruktūra, padarot pārbaužu veikšanu efektīvāku un ātrāku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) uzsāk jaunu projektu – Latvijas Republikas Krievijas Federācijas robežšķērsošanas vietas (RŠV) "Grebņeva" modernizāciju, kas padarīs robežas šķērsošanu ērtāku un ātrāku.

Infrastruktūras uzlabošanai izbūvēs četrus kontroles paviljonus, kā arī autobusu pasažieru pārbaudes terminālu, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Paviljonu izbūve RŠV “Grebņeva” robežšķērsošanas procedūrām ļaus izmantot mūsdienīgas kontroles tehnoloģijas un izmantot biometrisko datu iegūšanu un pārbaudi, savukārt autobusu pasažieru pārbaudes termināla izbūve nodrošinās raitu robežu šķērsotāju plūsmas caurlaidību.

“Latvijas un Eiropas Savienības drošībai nozīmīgu objektu uzturēšana un robežu attīstīšana ir viens no VNĪ darbības virzieniem. Šogad turpinām pērn iesākto robežšķērsošanas vietu modernizāciju, kā arī uzsākam jaunu RŠV “Grebņeva” projektu, kur būvdarbus plānots sākt līdz šā gada vasarai un pabeigt līdz 2022. gada sākumam. Kopumā šobrīd VNĪ vadībā īstenoto Latvijas - Krievijas un Latvijas – Baltkrievijas robežu modernizācijā šobrīd tiek ieguldīti 17 miljoni eiro, tostarp šomēnes nodosim ekspluatācijā padziļināto muitas kontroles ēku Latvijas – Krievijas noslogotākās robežšķērsošanas vietā “Terehova”, informē R. Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izmeklētajā kriminālprocesā aizdomās par korupciju Terehovas muitas kontroles punktā aizturētas 29 amatpersonas, no kurām 21 atzīta par aizdomās turēto, apliecināja VID pārstāvis Andrejs Vaivars.

Aizdomās turētajiem piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.

Plašāka informācija patlaban netiek sniegta, tomēr Vaivars apliecināja, ka, neskatoties uz aizturēšanām, minētā muitas kontroles punkta darbs nav traucēts.

Jau ziņots, ka VID Iekšējās drošības pārvalde sadarbībā ar Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūru, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), VID Nodokļu un muitas policiju un Valsts robežsardzi veikusi izmeklējošās darbības muitas kontroles punktā "Terehova", kuras rezultātā aizturētas VID Muitas pārvaldes amatpersonas.

"Minētās darbības veiktas, turpinot pretkorupcijas pasākumu kopumu. VID jau ziņoja, ka ilgstošu izmeklējošo darbību rezultātā, sadarbojoties vairākām atbildīgajām institūcijām, VID Iekšējās drošības pārvalde veica Muitas pārvaldes, Valsts policijas un Valsts robežsardzes darbinieku aizturēšanu aizdomās par kontrabandu organizētā grupā," pagājušajā nedēļā pauda VID.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) 2020. gadā apgrozījusi 37,99 miljonus eiro, kas ir par 2,26 miljoniem mazāk nekā gadu iepriekš. Savukārt pērn nopelnīti 3,02 miljoni eiro pretstatā 5,95 miljoniem eiro 2019.gadā.

2020. gada kopējos finanšu rādītājus ietekmējis nomniekiem sniegtais valsts atbalsts pandēmijas ierobežojumu periodā, atbrīvojot vai samazinot nomas maksu 182 no 630 uzņēmuma komercnomniekiem, kopumā sniedzot atlaides viena miljona eiro apmērā. Tāpat kapitālsabiedrība veikusi būtiskas izmaiņas līdzšinējā ieņēmumu uzskaitē īpašumiem, skaidro VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“2020. gadā un arī šobrīd joprojām par prioritāti izvirzām iespējamo atbalsta sniegšanu mūsu klientiem ārkārtas apstākļu laikā. Likumsakarīgi, ka tas ietekmējis VNĪ apgrozījuma un peļņas rādītājus, kas ir nedaudz samazinājušies. Valsts pieejamo instrumentu ietvaros esam spējuši sniegt ievērojamu atbalstu tiem mūsu nomniekiem, kuriem pandēmijas dēļ nav iespēju šobrīd veikt līdzšinējo komercdarbību iznomātajos īpašumos. Atbilstoši valdības lēmumam atbalsta sniegšana nomniekiem joprojām turpinās. Kopumā kapitālsabiedrībai 2020. gads bijis veiksmīgs - neskatoties uz šiem faktoriem, VNĪ nodrošinājusi darbības nepārtrauktību. Veikta būtiska valsts īpašumu sakārtošana, samazinot VNĪ portfelī esošo degradēto būvju skaitu par 77 objektiem un sabiedrībai nododot īstenotus 17 valstiski nozīmīgus attīstības projektus 29,5 miljonu eiro apmērā. Arī šobrīd, ievērojot nepieciešamās drošības prasības, būvlaukumos darbs turpinās atbilstoši plānotajam,” atklāj R. Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) aicina būvuzņēmējus pieteikties iepirkumam Kinoloģijas centra izveidei Rēzeknē, informē VNĪ.

Darbu gaitā paredzēta vecās noliktavas ēkas un garāžu pārbūve saskaņā ar VNĪ 2020. gada rudenī izstrādāto būvprojektu. Pārbūves darbi paredz specifiskajām prasībām atbilstošu kinologu un darba suņu apmācību telpu un saimniecības telpu izbūvi, kā arī drošu un dzīvnieku labturības prasībām piemērotu darba suņu uzturēšanas voljēru izveidi.

“Latvijas un Eiropas Savienības drošībai nozīmīgu objektu uzturēšana un robežu attīstīšana ir viens no VNĪ darbības virzieniem. Centra izveide padarīs mūsdienīgākus apstākļus gan darbiniekiem, gan darba suņiem un veicinās kontroles pasākumu efektivitāti robežpunktos, tādejādi sekmējot valsts drošību,” norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) turpina pērn iesākto robežšķērsošanas vietu "Silene" un "Pāternieki" attīstību uz Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas robežas.

"Būvdarbi tiks īstenoti paralēli robežšķērsošanas vietu darbībai līdz 2020. gada beigām," informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Katrā robežšķērsošanas vietā tuvāko mēnešu laikā tiks izbūvēts jauns autobusu pasažieru kontroles terminālis, kā arī izveidotas papildu braukšanas joslas, gājēju celiņi, mainīts ceļu segums, tādējādi uzlabojot apmeklētājiem un kontroles dienestiem darba vidi un padarot ātrāku un efektīvāku robežu šķērsošanu.

Kopumā šogad Latvijas – Baltkrievijas robežšķērsošanas vietu attīstībā tiks ieguldīti teju 4,74 miljoni eiro.

Robežšķērsošanas vietā "Pāternieki" Krāslavas novada Piedrujas pagastā darbus veiks pilnsabiedrība "MMG", līguma summa: 2,65 miljoni eiro (bez PVN), savukārt "Silenē" Daugavpils novada Skrudalienas pagastā darbus veiks piegādātāju apvienība "BA", tās biedri SIA ""BINDERS" un SIA "Arčers". Līguma summa: 2,087 miljoni eiro (bez PVN). Projektu finansējuma avots – valsts budžeta dotācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Visā valsts autoceļu tīklā maksimālais braukšanas ātrums atkal nedrīkst pārsniegt 90 km/h

LETA, 13.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas visā valsts autoceļu tīklā maksimālais atļautais braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 90 kilometrus stundā (km/h), informēja "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Vasaras periodā uz atsevišķiem valsts galvenajiem autoceļiem maksimālais braukšanas ātrums bija palielināts līdz 100 km/h.

Paaugstinātais maksimālais ātrums vasarā bija uz Tallinas šosejas Saulkrastu apvedceļa posmā un posmā no Jelgavkrastiem līdz Svētciemam, uz Vidzemes šosejas posmā no Rīgas apvedceļa līdz Garkalnei, uz Daugavpils šosejas no Salaspils līdz Ikšķilei, uz Jelgavas šosejas no pagrieziena uz Ozolniekiem līdz satiksmes pārvadam Jelgavas apvedceļā, pa autoceļa Jēkabpils-Terehova atsevišķiem posmiem un pa reģionālā autoceļa Tīnūži-Koknese posmu no pagrieziena uz Kranciema dolomīta karjeru līdz rotācijas aplim krustojumā ar autoceļu Koknese-Ērgļi.

Komentāri

Pievienot komentāru