Jaunākais izdevums

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izmeklētajā kriminālprocesā aizdomās par korupciju Terehovas muitas kontroles punktā aizturētas 29 amatpersonas, no kurām 21 atzīta par aizdomās turēto, apliecināja VID pārstāvis Andrejs Vaivars.

Aizdomās turētajiem piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.

Plašāka informācija patlaban netiek sniegta, tomēr Vaivars apliecināja, ka, neskatoties uz aizturēšanām, minētā muitas kontroles punkta darbs nav traucēts.

Jau ziņots, ka VID Iekšējās drošības pārvalde sadarbībā ar Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūru, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), VID Nodokļu un muitas policiju un Valsts robežsardzi veikusi izmeklējošās darbības muitas kontroles punktā "Terehova", kuras rezultātā aizturētas VID Muitas pārvaldes amatpersonas.

"Minētās darbības veiktas, turpinot pretkorupcijas pasākumu kopumu. VID jau ziņoja, ka ilgstošu izmeklējošo darbību rezultātā, sadarbojoties vairākām atbildīgajām institūcijām, VID Iekšējās drošības pārvalde veica Muitas pārvaldes, Valsts policijas un Valsts robežsardzes darbinieku aizturēšanu aizdomās par kontrabandu organizētā grupā," pagājušajā nedēļā pauda VID.

Terehovā uz Latvijas-Krievijas robežas atrodas robežkontroles punkts un muitas kontroles punkts. Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka jau iepriekšējos gados tiesībsargājošās iestādes par dažādiem nodarījumiem aizturējušas šo punktu robežsargus un muitniekus.

Skaļākā aizturēšana notika pirms aptuveni 14 gadiem. Toreiz tiesībsargājošās iestādes par dažādiem noziegumiem aizturēja vairākus desmitus muitnieku, robežsargu, policistu un privātpersonu.

Terehovas muitas kontrolpunkta amatpersonas par transportlīdzekļu un kravu nenovirzīšanu kontrolei un tās neveikšanu pieņēmušas materiālas vērtības vai guvušas citādu mantisku labumu sev un saviem ģimenes locekļiem.

Tikmēr VID 1.aprīlī paziņoja, ka aizdomās par kontrabandu organizētā grupā muitas kontroles punktā "Indra" aizturētas Muitas pārvaldes, Valsts policijas, kā arī Valsts robežsardzes amatpersonas, kā arī kontrabandas organizēšanā iesaistītā privātpersona. "Indra" atrodas uz Latvijas-Baltkrievijas robežas.

Organizētā grupa atklāta, sadarbojoties VID Iekšējās drošības pārvaldei, Iekšējās drošības birojam un Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūrai, kā arī piesaistot VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldi un Valsts robežsardzi.

Pēc veiktajām aizturēšanām valsts amatpersonas atstādinātas no darba pienākumu veikšanas. No aizturētajām piecām personām trīs personām piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis - apcietinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot iesākto Latvijas – Krievijas noslogotākās robežšķērsošanas vietas “Terehova” infrastruktūras uzlabošanu VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludinājusi “Projektē un būvē” iepirkumu modernizācijas 2. posmam.

Tajā paredzēts īstenot galvenās administratīvās ēkas pārbūves darbus un veikt autobusa pasažieru rokas bagāžas pārbaudes termināla izbūvi, kas būtiski uzlabos klientu un darbinieku ērtības, nodrošinot mūsdienīgus apstākļus, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

RŠV “Terehova” modernizācijas 2. posma īstenošanu plānots uzsākt šā gada rudenī, paredzot desmit mēnešus projektēšanas darbu veikšanai un būvdarbus pabeigt līdz 2023. gada rudenim. Darbu gaitā tiks atjaunota un pārbūvēta 1997. gadā celtā administratīvā ēka (1201,1m2), pielāgojot to mūsdienu prasībām, kā arī papildus piebūve autobusa pasažieru rokas bagāžas pārbaudei 569 m2 apjomā. Būvuzņēmēji aicināti iepazīties ar plašāku informāciju un pieteikties iepirkumam līdz š.g. 2. septembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) robežšķērsošanas vietas “Terehova”, modernizācijas ietvaros Ludzas novada būvvaldē nodevusi ekspluatācijā padziļinātās muitas kontroles ēku, kas izbūvēta ar Latvijas - Krievijas pārrobežu sadarbības programmas projekta finansiālu atbalstu.

Robežšķērsošanas vietas “Terehova” attīstības 1. posma būvdarbus plānots pabeigt līdz 2021. gada jūlijam un tie būtiski uzlabos robežas šķērsošanas ērtumu un ātrumu, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Par spīti pandēmijas ierobežojošajiem apstākļiem un biezajai sniega segai Latgales pierobežā, ievērojot nepieciešamās drošības prasības, būvdarbi turpinās arī ziemā. Jaunā ekspluatācijā nodotā padziļinātās muitas kontroles ēka ļauj dubultot pārbaužu jaudu, ļauj vienlaicīgi padziļināti pārbaudīt divus kravu transportlīdzekļus un vienu vieglo transportlīdzekli, izmantojot modernu iebūvēto aprīkojumu.

“Līdz šā gada martam plānots pabeigt divus kontroles paviljonus un servertelpu, kas ir galvenās smadzenes nepārtraukto elektronisko sakaru un ietaišu darbībai, kas nepieciešamas efektīvai robežsargu un muitnieku kontroles procedūru veikšanai. Kopumā līdz 2021. gada jūlijam tiks uzstādīti seši jauni kontroles paviljoni, pārbūvētas un paplašinātas kontroles nojumes, virs kurām tiks izvietotas elektroniskās informācijas zīmes, lai “pīķa” stundās varētu efektīvi mainīt joslu nozīmi un palielinātu transportlīdzekļu caurplūdi. Vienlaikus robežšķērsošanas vietā “Terehova” uzstādītas jaunas attīrīšanas iekārtas, kas uzlabos vides stāvokli pierobežā,” norāda R. Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

8. aprīļa rītā pirms muitnieku nomaiņas Terehovas muitas kontroles punktā sākās kratīšanas un aizturēts apkaunojoši liels korupcijas shēmā iesaistītu muitnieku skaits – 29. Kopš tās dienas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme vairākās intervijās ir centusies marginalizēt notikušā nozīmi, pretojoties muitas vadības atstādināšanai un Terehovā pieķerto kukuļdošanu saucot par "piecīšu ņemšanas tradīciju", 23.aprīlī raksta laikraksts Diena.

Patiesībā Terehovas muitnieku organizētajam grupējumam bijis pakalpojumu izcenojums, izstrādāta shēma kukuļu slēpšanai un sadalei, kas katram muitniekam mēnesī pie algas nodrošināja 2000 līdz 3000 eiro no "obščaka", kas pārmaiņus slēpts muitas punkta virtuvē, tualetē vai garderobēs, naudu sametot cepurē vai kastē, Diena uzzināja no oficiāla avota, kas ieņemamā amata dēļ ir informēts par izmeklēšanas detaļām.

Informāciju par muitnieku iekasēto kukuļu "obščaku" jeb kopējo katlu, kurā visa maiņa samet dežūras laikā iekasētos kukuļus, lai pēc tam sadalītu, VID Iekšējās drošības pārvalde bija konstatējusi mēnešiem ilgušas operatīvās darbības rezultātā, tieši tādēļ operāciju Terehovā 8. aprīļa rītā bija svarīgi veikt, pirms kukuļu fonds tiek sadalīts un maiņa izklīst pa mājām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) uzsāk jaunu projektu – Latvijas Republikas Krievijas Federācijas robežšķērsošanas vietas (RŠV) "Grebņeva" modernizāciju, kas padarīs robežas šķērsošanu ērtāku un ātrāku.

Infrastruktūras uzlabošanai izbūvēs četrus kontroles paviljonus, kā arī autobusu pasažieru pārbaudes terminālu, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Paviljonu izbūve RŠV “Grebņeva” robežšķērsošanas procedūrām ļaus izmantot mūsdienīgas kontroles tehnoloģijas un izmantot biometrisko datu iegūšanu un pārbaudi, savukārt autobusu pasažieru pārbaudes termināla izbūve nodrošinās raitu robežu šķērsotāju plūsmas caurlaidību.

“Latvijas un Eiropas Savienības drošībai nozīmīgu objektu uzturēšana un robežu attīstīšana ir viens no VNĪ darbības virzieniem. Šogad turpinām pērn iesākto robežšķērsošanas vietu modernizāciju, kā arī uzsākam jaunu RŠV “Grebņeva” projektu, kur būvdarbus plānots sākt līdz šā gada vasarai un pabeigt līdz 2022. gada sākumam. Kopumā šobrīd VNĪ vadībā īstenoto Latvijas - Krievijas un Latvijas – Baltkrievijas robežu modernizācijā šobrīd tiek ieguldīti 17 miljoni eiro, tostarp šomēnes nodosim ekspluatācijā padziļināto muitas kontroles ēku Latvijas – Krievijas noslogotākās robežšķērsošanas vietā “Terehova”, informē R. Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ceļu būvdarbi pašlaik notiek 115 ceļu posmos, līdz ar to autovadītājiem jārēķinās ar virkni satiksmes organizācijas izmaiņu un ierobežojumu, informē VAS "Latvijas Valsts ceļi".'

Visā valsts teritorijā turpinās aktīva ceļu būvniecības sezona, un patlaban sākas remontdarbi uz reģionālajiem autoceļiem Kuldīga-Skrunda-Embūte (P116) starp Kuldīgu un Skrundu un Ērgļi-Jaunpiebalga-Saliņkrogs (P33) no Ērgļiem līdz Cirstiem.

Jauns luksofora posms ieviests uz reģionālā autoceļa Alūksne-Liepna (P41), kā arī Valmiera-Smiltene (P18) posmā no Jaunvāles līdz Smiltenei. Uz Rīgas apvedceļa (A5), posmā no Ķekavas apļa līdz Jelgavas šosejai (A8), vakara un nakts stundās darbosies divi luksofora posmi, sākot no šīs nedēļas, viens luksofora posms darbosies arī pa dienu.

Uz Tallinas šosejas (A1), posmā no Zvejniekciema līdz Duntei, ātrums ierobežots 50 un 70 kilometriem stundā (km/h) un vienā posmā satiksme organizēta ar luksoforu. Tāpēc posma šķērsošana var prasīt 20 minūtes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ceļu tīklā visos Latvijas reģionos turpinās intensīva būvdarbu sezona, kopumā darbi turpinās 106 posmos, informē VSIA Latvijas valsts ceļi.

Būvdarbi vienlaikus divos posmos notiek uz reģionālā autoceļa Kocēni-Limbaži-Tūja (P11) no Zeltiņiem līdz krustojumam ar vietējo autoceļu Mačkēni-Dauguļi (V218) un posmā no Limbažiem līdz Tūjasmuižai, kā arī no Sērenes līdz Zalvei uz autoceļa Sērene-Kalnieši (P86).

Sākta seguma atjaunošana autoceļa Ventspils-Piltene (P122) posmā no Tārgales līdz Piltenei.

Lielākie satiksmes ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

• uz Tallinas šosejas (A1) posmā no Zvejniekciema līdz Duntei ātrums ierobežots līdz 50 un 70 km/h, vienā posmā satiksmi organizē ar luksoforu un posma šķērsošana var prasīt 20 minūtes;

• uz Vidzemes šosejas (A2) posmā no Smiltenes pagrieziena līdz Grundzālei notiek seguma atjaunošana, divos posmos satiksmi organizē ar luksoforu, ātruma ierobežojums 50 un 70 km/h, remontposma šķērsošanas laiks ir 25 minūtes;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) 2020. gadā apgrozījusi 37,99 miljonus eiro, kas ir par 2,26 miljoniem mazāk nekā gadu iepriekš. Savukārt pērn nopelnīti 3,02 miljoni eiro pretstatā 5,95 miljoniem eiro 2019.gadā.

2020. gada kopējos finanšu rādītājus ietekmējis nomniekiem sniegtais valsts atbalsts pandēmijas ierobežojumu periodā, atbrīvojot vai samazinot nomas maksu 182 no 630 uzņēmuma komercnomniekiem, kopumā sniedzot atlaides viena miljona eiro apmērā. Tāpat kapitālsabiedrība veikusi būtiskas izmaiņas līdzšinējā ieņēmumu uzskaitē īpašumiem, skaidro VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“2020. gadā un arī šobrīd joprojām par prioritāti izvirzām iespējamo atbalsta sniegšanu mūsu klientiem ārkārtas apstākļu laikā. Likumsakarīgi, ka tas ietekmējis VNĪ apgrozījuma un peļņas rādītājus, kas ir nedaudz samazinājušies. Valsts pieejamo instrumentu ietvaros esam spējuši sniegt ievērojamu atbalstu tiem mūsu nomniekiem, kuriem pandēmijas dēļ nav iespēju šobrīd veikt līdzšinējo komercdarbību iznomātajos īpašumos. Atbilstoši valdības lēmumam atbalsta sniegšana nomniekiem joprojām turpinās. Kopumā kapitālsabiedrībai 2020. gads bijis veiksmīgs - neskatoties uz šiem faktoriem, VNĪ nodrošinājusi darbības nepārtrauktību. Veikta būtiska valsts īpašumu sakārtošana, samazinot VNĪ portfelī esošo degradēto būvju skaitu par 77 objektiem un sabiedrībai nododot īstenotus 17 valstiski nozīmīgus attīstības projektus 29,5 miljonu eiro apmērā. Arī šobrīd, ievērojot nepieciešamās drošības prasības, būvlaukumos darbs turpinās atbilstoši plānotajam,” atklāj R. Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) aicina būvuzņēmējus pieteikties iepirkumam Kinoloģijas centra izveidei Rēzeknē, informē VNĪ.

Darbu gaitā paredzēta vecās noliktavas ēkas un garāžu pārbūve saskaņā ar VNĪ 2020. gada rudenī izstrādāto būvprojektu. Pārbūves darbi paredz specifiskajām prasībām atbilstošu kinologu un darba suņu apmācību telpu un saimniecības telpu izbūvi, kā arī drošu un dzīvnieku labturības prasībām piemērotu darba suņu uzturēšanas voljēru izveidi.

“Latvijas un Eiropas Savienības drošībai nozīmīgu objektu uzturēšana un robežu attīstīšana ir viens no VNĪ darbības virzieniem. Centra izveide padarīs mūsdienīgākus apstākļus gan darbiniekiem, gan darba suņiem un veicinās kontroles pasākumu efektivitāti robežpunktos, tādejādi sekmējot valsts drošību,” norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ atsevišķos valsts galveno autoceļu posmos atļautais maksimālais braukšanas ātrums uz vasaras periodu tiks palielināts līdz 100 km/h un šogad pirmo reizi arī līdz 110 km/h, informē VSIA Latvijas Valsts ceļi.

Maksimālais braukšanas ātrums 110 km/h tiek ieviests:

  • uz valsts galvenā autoceļa Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža (Veclaicene) (A2) posmā no Tallinas šosejas (A1) līdz rekonstruētā posma beigām Sēnītē (14,30.-38,80. km);
  • uz valsts galvenā autoceļa Rīga-Ventspils (A10) posmā no Rīgas līdz Jūrmalai (13,45.-18,78. km).

Maksimālais braukšanas ātrums 100 km/h tiek ieviests:

uz Tallinas šosejas (A1) Saulkrastu apvedceļā (21,40.-26,00. km un 27,20.-44,40. km) un posmā no Jelgavkrastiem līdz Svētciemam (55,50.-71,30.km un 74,70.-81,20. km);uz Daugavpils šosejas (A6) posmā no Salaspils līdz Ikšķilei (20,86.-28,20. km);uz Jelgavas šosejas (A8) posmā no Rīgas robežas līdz satiksmes pārvadam Jelgavas apvedceļā (8,00.-39,80. km);uz valsts galvenā autoceļa Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Krievijas robeža (Terehova) (A12)atsevišķos posmos (16,97.-23,30. km, no 30,99.-49,10. km, no 55,40.-67,94. km un no 73,60.-94,40. km);uz valsts galvenā autoceļa Rēzeknes apvedceļš (1,02.-6,26. km);uz valsts reģionālā autoceļa Tīnūži-Koknese (P80) posmā no Kalnciema dolomīta karjerām līdz Koknesei (5,20.-60,35. km).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) iepirkumā Kinoloģijas centra izveidei Rēzeknē, Maskava ielā 30 starp 6 pretendentiem par saimnieciski izdevīgāko atzīts SIA "Eltex" piedāvājums, ar kuru noslēgts līgums par 282 051,54 eiro un drīzumā tiks uzsākti būvdarbi.

Topošais komplekss nodrošinās kinologiem atbilstošus darba apstākļus, un tajā notiks muitas darba suņu apmācība, kas veicinās drošību un kontrabandas apkarošanu, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Darbu gaitā notiks vecās noliktavas ēkas un garāžu pārbūve saskaņā ar VNĪ 2020. gada rudenī izstrādāto būvprojektu. Pārbūves darbi paredz specifiskajām prasībām atbilstošu kinologu un darba suņu apmācību telpu un saimniecības telpu izbūvi, kā arī drošu un dzīvnieku labturības prasībām piemērotu darba suņu uzturēšanas voljēru izveidi.

"Latvijas un Eiropas Savienības drošībai nozīmīgu objektu uzturēšana un robežu attīstīšana ir viens no VNĪ darbības virzieniem. Centra izveide padarīs mūsdienīgākus apstākļus gan darbiniekiem, gan darba suņiem un veicinās kontroles pasākumu efektivitāti robežpunktos, tādejādi sekmējot valsts drošību," norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme ierosinājusi disciplinārlietu pret VID Muitas pārvaldes direktoru Raimondu Zukulu, kā arī VID Muitas pārvaldes Juridiskās un procesu uzraudzības daļas vadītāju Mariku Rubeni, pavēstīja VID pārstāvji.

Disciplinārlieta ierosināta saistībā ar nepieciešamību izvērtēt, cik efektīvi Muitas pārvaldē tiek nodrošināta iekšējo risku pārvaldība, lai novērstu koruptīvos darījumus iestādē.

Ne Zukuls, ne Rubene uz disciplinārlietas izskatīšanas laiku netiek atstādināti no pienākumu pildīšanas, jo nav pamata uzskatīt, ka viņi ar savu darbību varētu kaitēt dienestam, norādīja VID.

Kā skudras sanesa slēptuvē 

8. aprīļa rītā pirms muitnieku nomaiņas Terehovas muitas kontroles punktā sākās kratīšanas...

Šāds solis sperts, pēc tam kad Jaunzemes izveidotā komisija iesniegusi atzinumu, turpinot izmeklēt lietu, kad VID Iekšējās drošības pārvalde sadarbībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) un Iekšējās drošības biroju Terehovas muitas kontroles punktā aizturēja 29 Muitas pārvaldes darbiniekus.

"Ir svarīgi pilnībā izmeklēt visus lietas apstākļus, kas saistīti ar notikušo Terehovas muitas kontroles punktā, lai turpmāk vairs nepieļautu korupcijas risku iespējamību iestādē. Tāpēc šobrīd esmu ierosinājusi disciplinārlietas pret abām vadošajām muitas amatpersonām, lai komisija varētu objektīvi izvērtēt personu atbildību," skaidroja VID ģenerāldirektore.

Jaunzeme arī uzsvēra, ka VID ir pirmā valsts iestāde Latvijā, kur šobrīd ieviesta visaptveroša riskos balstīta darbinieku pārbaudes sistēma, sākot no pieņemšanas darbā un turpmāk ik gadu.

Saistībā ar Terehovas muitas kontroles punktā veiktajām aizturēšanām patlaban VID kopumā ierosinātas 19 disciplinārlietas. Darbu VID pametuši 13 darbinieki.

Jau ziņots, ka šogad aprīļa vidū VID izmeklētajā kriminālprocesā aizdomās par korupciju Terehovas muitas kontroles punktā tika aizturētas 29 amatpersonas, no kurām 21 atzīta par aizdomās turēto. Aizdomās turētajiem piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.

Terehovā uz Latvijas-Krievijas robežas atrodas robežkontroles punkts un muitas kontroles punkts. Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka jau iepriekšējos gados tiesībsargājošās iestādes par dažādiem nodarījumiem aizturējušas šo punktu robežsargus un muitniekus. Skaļākā aizturēšana notika pirms aptuveni 14 gadiem. Toreiz tiesībsargājošās iestādes par dažādiem noziegumiem aizturēja vairākus desmitus muitnieku, robežsargu, policistu un privātpersonu.

Komentāri

Pievienot komentāru