Mazumtirdzniecība

Ekspress veikalu atvēršana nerada būtisku ietekmi uz mazumtirdzniecības tirgus struktūru

Db.lv, 06.01.2021

Jaunākais izdevums

Konkurences padome (KP), tirgus uzraudzībā pētot atšķirības starp ekspress jeb ērtības veikaliem un mazumtirdzniecības veikaliem, secina, ka ekspress veikalu ienākšana tirgū pašlaik nerada būtisku ietekmi uz mazumtirdzniecības tirgus struktūru kopumā, taču KP pauž bažas par lokālu ietekmi uz tirgus struktūru nākotnē.

Kopš 2018.gada divi lielākie mazumtirgotāji Latvijā SIA "Rimi Latvia" (Rimi) un SIA "Maxima Latvija" (Maxima) ir attīstījuši darbību ērtības veikalu sektorā, pastiprinot ietekmi ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū. KP uzraudzības mērķis bija izvērtēt "Rimi" un "Maxima" ekspress veikalu ietekmi uz pārējo konkurentu saimniecisko darbību un vienlaicīgi vērtēt šo veikalu paplašināšanās ietekmi uz kopējo ikdienas mazumtirdzniecības tirgu.

Izpētē iegūtā informācija liecina, ka "Rimi" un "Maxima" ekspress veikalu atvēršana pašlaik nerada ietekmi uz mazumtirdzniecības tirgus struktūru, jo starp ekspress veikaliem un lielveikaliem pastāv būtiskas formāta, pieejamības un preču klāsta atšķirības, un šie veikali ir nošķirami kā atsevišķs veikalu segments. Vienlaikus KP norāda uz bažām, kas saistītas ar ekspress veikalu iespējamo paplašināšanos un agresīvāku cenu politikas veidošanu ekspress veikalos. KP ieskatā, šāda lielāko tirgus dalībnieku darbība var potenciāli ietekmēt konkurenci tirgū, jo klientu pāriešanas rezultātā mazie veikali var būt spiesti pārtraukt saimniecisko darbību.

2020.gada septembrī KP veica aptauju par patērētāju ieradumiem ekspress veikalos, aptaujājot 102 respondentus, kuri ikdienā pārvietojas Rīgas centrālajā teritorijā.

Respondenti norāda, ka galvenokārt ekspress veikalos piedāvātā produkcija pilda tūlītēja izsalkuma remdēšanas funkciju ikdienas steigā, pircējiem mērķtiecīgi iegādājoties gatavas maltītes, saldumus, bezalkoholiskus dzērienus un citas preces, ko iespējams patērēt dienas gaitā. Patērētāji visbiežāk iegādājas tikai divas vai trīs preču vienības par kopējo summu, kas mazāka par 9,99 eiro.

Kā liecina KP veiktās aptaujas rezultāti, ekspress veikalos piedāvātais produktu klāsts nespēj pilnībā aizvietot ikdienas patēriņa preču veikalus vai lielveikalus un aizvietojamības pazīmes saskatāmas vien atsevišķās produktu grupās, piemēram, saldumi un uzkodas, gatavās maltītes.

KP tirgus uzraudzībā papildus konstatēja, ka pēc "Rimi" un "Maxima" ekspress veikalu atvēršanas finansiālā ietekme uz citiem ērtību veikaliem, kas līdzvērtīgi sortimenta ziņā un pēc atrašanās vietas, bija nebūtiska. Tas liecina par pieaugošo pircēju pieprasījumu pēc ātrās iepirkšanās vietām, kur iespējams iegādāties ēdienu un dzērienus, ko patērēt "pa ceļam".

Uzraudzības gaitā tika secināts, ka lielāko mazumtirgotāju "Rimi" un "Maxima ienākšana ekspress veikalu sektorā, sniedzot patērētājiem jaunas iepirkšanās iespējas, nerada būtiskus šķēršļu konkurencei vai citas konkurences problēmas, kas būtiski ietekmētu ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgus struktūru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada jūlijā, salīdzinot ar 2019. gada jūliju, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 3,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās. Pārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 1,7 %.

Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, palielinājās par 4,4 %, autodegvielas – palielinājās par 6,8 %.

Salīdzinot ar 2019. gada jūliju, būtiskākais apgrozījuma kāpums bija mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā (par 27,1 %), kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 12,3 %) un farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 10,1 %).

Nozīmīgākais apgrozījuma kritums bija mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 9,7 %) un apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 3,2 %). Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, pieauga par 3,7 %. 2020. gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums samazinājās par 0,9 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada jūnijā, salīdzinot ar 2019. gada jūniju, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 5,0 %. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, palielinājās par 3,3 %, autodegvielas - par 7,2 %.

Salīdzinot ar 2019. gada jūniju, būtisks apgrozījuma kāpums bija mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā (par 36,0 %), kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 27,7 %) un farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 16,3 %). Vislielākais apgrozījuma kritums bija mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 25,5 %).

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, pieauga par 2,3 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības straujā atgūšanās un iepriekšējā gada līmeņa pārsniegšana nav pārsteigums par spīti ievērojamam ekonomiskās aktivitātes kritumam, kas koncentrējies noteiktās nozarēs, norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Jūlijā mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 3,8%. Pārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 1,7%, bet nepārtikas, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, palielinājās par 4,4 %, autodegvielas – par 6,8%. Būtiskākais kāpums bija mājsaimniecības elektroierīču (+27,1%), kultūras preču un atpūtai paredzēto preču (+12,3%) un farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (+10,1%). Nozīmīgākais kritums bija mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (+9,7%) un apģērbu un apavu mazumtirdzniecībā (+3,2%).

"Darba tirgū situācija ir pasliktinājusies, bet ne dramatiski. Mūsu aptaujas rāda, ka uzņēmēji nav arī steigušies griezt algas. Mazinoties plašajām patēriņa iespējām un augot piesardzībai, iedzīvotāju fokuss ir novirzījies uz mazumtirdzniecību," norāda eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2020. gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, uzlabojušies, kaut arī joprojām ir negatīvi, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirdzniecībā konfidences rādītājs pieaudzis par 8,6 procentpunktiem

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem jūlijā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija -5,6, kas, salīdzinot ar jūniju, pieaudzis par 8,6 procentpunktiem. Pārtikas preču, kā arī degvielas mazumtirdzniecībā, konjunktūras situācijai uzlabojoties, konfidences rādītāji jau sasnieguši pozitīvas vērtības, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, kā arī automobiļu, motociklu, to daļu un piederumu tirdzniecībā konfidences rādītāji joprojām ir negatīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 8,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Pirmajā pusgadā IKP ir samazinājies par 5,4 %.

Faktiskajās cenās IKP 2. ceturksnī bija 6,9 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 6,5 %.

2020. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada 2. ceturksni lauksaimniecības nozares produkcijas pieaugums novērtēts 2,1 % apmērā (pieaugums par 4,9 % augkopībā, bet kritums par 3,7 % lopkopībā), savukārt mežsaimniecībā un zivsaimniecībā vērojams apjomu samazinājums.

Apstrādes rūpniecības apjomi samazinājušies par 6,9 % (samazinājums bija vērojams 16 no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm). Lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs vērojams samazinājums – kokrūpniecībā – par 1,7 %, pārtikas produktu ražošanā – par 3,8 %, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 6,5 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 7,8 %. Ražošanas pieaugums vērojams datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē – par 4,9 %, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 18,6 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2020. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, uzlabojušies gan rūpniecībā un būvniecībā, gan mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu sezonāli izlīdzinātie dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem septembrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā jau otro mēnesi, kopš Latvijas ekonomiku būtiski ietekmējušas COVID-19 izraisītās sekas, sasniedzis pozitīvu vērtību 2,2. Salīdzinot ar augustu, šis rādītājs pieaudzis par 0,4 procentpunktiem, taču ir par 4,9 procentpunktiem zemāks nekā pagājušā gada septembrī. Konfidences rādītāja uzlabojumu galvenokārt ietekmējis respondentu pozitīvais vērtējums par uzņēmumu saimnieciskās darbības aktivitātes pieaugumu pēdējos mēnešos. Konjunktūras situācijai turpinot uzlaboties, konfidences rādītāji septembrī bija pozitīvi gan pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, kā arī degvielas mazumtirdzniecībā un automobiļu, motociklu, to daļu un piederumu tirdzniecībā. Negatīva konfidence joprojām saglabājusies automobiļu apkopē un remontā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir samazinājies par 2,6 %, bet deviņu mēnešu laikā IKP ir samazinājies par 4,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Faktiskajās cenās IKP 3. ceturksnī bija 7,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP palielinājās par 7,1 %.

2020. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu viena no veiksmīgākajām nozarēm bija lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība – pieaugums par 6,3 %. Lauksaimniecībā produkcijas pieaugums novērtēts 5,5 % apmērā – labvēlīgo klimatisko apstākļu ietekmē augkopībā kāpums par 7,9 %, bet lopkopībā kritums par 0,9 %. Mežsaimniecībā savukārt pieaugums par 5,9 %, bet zivsaimniecībā – par 2,1 %.

Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība palielinājusies par 0,1 % – pieaugums bija vērojams 11 no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm. Būtiskākie pieaugumi vērojami datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē (par 16,1 %) un koksnes un koka izstrādājumu ražošanā (par 8,2 %). Pārtikas produktu ražošana palielinājās par 0,2 %. Savukārt ražošanas apjomu kritums vērojams nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 4,0 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 4,8 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eksperts: Ekonomikas lejupslīde šogad Latvijā būs ievērojami mazāka, nekā gaidīts

Db.lv, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomika turpina atkopties no COVID-19 šoka, un noturīgs iekšējais patēriņš ir viens no iemesliem, kādēļ ekonomikas lejupslīde Latvijā šogad būs ievērojami mazāka, nekā tika gaidīts krīzes sākumā, uzskata AS "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, mazumtirdzniecībā Latvijā jau otro mēnesi pēc kārtas ir fiksēts pozitīvs pieaugums un jūlijā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu apgrozījums ir audzis par 3,8%. Tādējādi tirdzniecības apjomi Latvijā jau ir atgriezušies pirms pandēmijas līmenī, un tirgotāju noskaņojums šobrīd ir būtiski labāks nekā citu nozaru pārstāvjiem.

Jūlijā mazumtirdzniecībā visstraujāk ir augusi mājsaimniecības elektropreču tirdzniecība, kuru pārdošanas apjoms salīdzinājumā ar pērnā gada jūliju palielinājies par 27,1%. Tāpat par 12,3% kāpusi kultūras un atpūtas preču tirdzniecība, savukārt par 8,6% pieaugusi tirdzniecība internetā. Tikmēr par 3,2% sarukusi apavu un apģērbu tirdzniecība, savukārt par gandrīz 10% kritušies tirdzniecības apjomi tirgos. Šīs tendences mazumtirdzniecībā pēdējos mēnešos redzam arī bankas klientu maksājumu karšu darījumos, taču svarīgi atcerēties, ka tirdzniecība nav viss patēriņš un pakalpojumu nozarēs tik labi šobrīd neklājas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā degvielas mazumtirdzniecība pēc ārkārtējās situācijas pamazām ir atgriezusies ierastākā ritmā, tomēr šogad pārdotās degvielas apmērs, visticamāk, kopumā samazināsies, pauda Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) izpilddirektore Ieva Ligere.

Viņa skaidroja, ka šogad Covid-19 pandēmijas ierobežošanai noteikto pasākumu ietekmē būtiski saruka pieprasījums pēc degvielas.

Cilvēki krietni mazāk pārvietojās ar transportlīdzekļiem, būtiski samazinājās arī komerciālo transportlīdzekļu plūsma un kravu pārvadājumu apmērs, un tikai lauksaimnieki to sezonālās darbības specifikas dēļ turpināja strādāt un iepirkt degvielu kā ierasts.

Tādējādi autodegvielu realizācija mazumtirdzniecībā šogad martā saruka par 5%, aprīlī - par 14%, bet maijā - par 9% salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgajiem mēnešiem.

Ligere minēja, ka atbilstoši Valsts ieņēmuma dienesta (VID) datiem 2020.gada pirmajos piecos mēnešos mazumtirdzniecībā realizētās degvielas apmērs samazinājies par 7,2% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn. To ietekmēja vairāki faktori - no janvāra tika paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes degvielai, biodegvielas piejaukums benzīnam tika palielināts no 5% līdz 10% un dīzeļdegvielai no 5% līdz 7%, Covid-19 pandēmijas dēļ tika ieviesti ierobežojumi, kā arī Igaunijā no 1.maija par 12 centiem tika pazemināta akcīzes nodokļa likme dīzeļdegvielai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lidl Latvija personāla vadītāja – veidojam prasmīgu komandu, kurā ikviens ir būtisks

Lidl Latvija, 29.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no Latvijā gaidītākajiem darba devējiem – starptautiskais mazumtirdzniecības uzņēmums Lidl nupat izsludinājis vairāk nekā 1000 vakances visā valstī.

Uzņēmums nopietni gatavojas sava veikalu tīkla un loģistikas centra atvēršanai. Lidl skatījumā, biznesa panākumus veido prasmīga komanda, efektīvi procesi, kvalitatīvākie produkti un izdevīgākās cenas, kas mudina klientus regulāri atgriezties veikalā. Bet ko nozīmē strādāt Lidl? Un ar ko tas atšķirsies no citiem uzņēmumiem? Uz šiem jautājumiem atbild Lidl Latvija Personāla departamenta vadītāja Anželika Razgale.

Varbūt sāksim ar to, kāpēc, jūsuprāt, tik ikdienišķa lieta kā pārtikas veikals, var būt interesanta darbavieta? Un ar ko darbs Lidl atšķirsies no darba citos Latvijā jau pazīstamos uzņēmumos?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Būtiski pieaug cenas samazinātā riska cigarešu alternatīvām

Māris Sproga, Bezdūmu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs, 22.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītā gada nogalē Saeima pieņēma grozījumus Akcīzes likumā, ar kuriem pavisam nedaudz tika paaugstināts akcīzes nodoklis cigaretēm, bet ļoti būtiski tika kāpināts nodoklis dažādām mazāk kaitīgām bezdūmu alternatīvām.

Ja tradicionālajām cigaretēm cenas nav mainījušās un jaunā nodokļa likme stāsies spēkā tikai no šā gada 1.marta, kad sagaidāms, ka cigarešu paciņas cena varētu pieaugt vidēji par 10-15 centiem, tad mazāk kaitīgajiem bezdūmu produktiem ir vērojams būtisks cenas kāpums - atkarībā no katra produkta veida un cenas pieaugums mazumtirdzniecībā ir no 0,4 līdz pat 3 un vairāk eiro.

Tā piemēram, paciņas karsējamās tabakas HEETS mazumtirdzniecības cena pieaug par 40 centiem un tirdzniecības vietās tās tagad ir nopērkamas par 4 eiro. Atsevišķās tirdzniecības vietās līdz janvāra beigām, kamēr tiek izpārdoti noliktavas krājumi, tas var būt pieejamas par līdzšinējo cenu 3,60 eiro, bet no 1.februāra visās tirdzniecības vietās maksās 4 eiro. Akcīze karsējamajai tabakai Latvijā tika paaugstināta par 113%, kas ir straujākais kāpums starp visām Eiropas Savienības valstīm. Salīdzinājumam Lietuvā karsējamajai tabakai gada beigās netika piemērots šāds straujš akcīzes nodokļa kāpums, līdz ar ko viens iepakojums kaimiņvalstī tagad maksā 3,70 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības apjoms Polijā jūlijā, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pirms gada, negaidīti palielinājies par 3%, ziņo valsts statistikas birojs.

Analītiķi bija prognozējuši, ka mazumtirdzniecība saruks par 0,4%. Attiecīgajā mēnesī 2019.gadā mazumtirdzniecība pieauga par 5,7%. Mēbeļu, televizoru un mājsaimniecības iekārtu tirdzniecība jūlijā palielinājusies par 15,8%, bet tekstilizstrādājumu, apģērbu un apavu mazumtirdzniecība pieaugusi par 5,3%.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi mazumtirdzniecības apgrozījums Polijā jūlijā pieaudzis par 6,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Kronim izdevies atgūt 70% no Covid-19 dēļ zaudētā apgrozījuma HoReCa segmentā

LETA, 04.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dārzeņu un augļu pārstrādātājam "Kronis" līdz šim izdevies atgūt apmēram 70% no Covid-19 pandēmijas rezultātā zaudētā apgrozījuma HoReCa segmentā, informēja uzņēmuma līdzīpašnieks un valdes loceklis Aivars Svarenieks.

Komentējot situāciju kopumā nozarē pēdējos mēnešos Covid-19 ietekmē, viņš atzina, ka pēc ārkārtējās situācijas pasludināšanas valstī ažiotāžas dēļ par pārtikas nodrošinājumu konservējumi uzrādīja ļoti labus pārdošanas apmērus. Auga pieprasījums pēc pilnīgi visiem "Kroņa" konservētajiem, pasterizētajiem produktiem ar ilgu realizācijas termiņu.

Tam sekoja realizācijas apmēru nozarē kritums aprīlī, tostarp mazumtirdzniecībā, jo bija izveidoti pārtikas uzkrājumi. Kopvērtējumā ražotājiem, kuri strādā "Kroņa" darbības segmentā, lielākais trieciens bijusi tieši dīkstāve HoReCa segmentā. Šajā segmentā, kurā darbojas sadarbības partneri, visa veida ēdinātāji, nozarei nācies piedzīvot ļoti lielu - līdz pat 80% - pārdošanas apmēru kritumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības apgrozījums Lielbritānijā šogad augustā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājies par 0,8%, tādējādi kāpums reģistrēts ceturto mēnesi pēc kārtas, liecina piektdien publicētie oficiālie statistikas dati.

Jūlijā mazumtirdzniecība pieauga par 3,7%. Kāpumu veicina koronavīrusa izplatības ierobežošanai paredzēto pasākumu pakāpeniska atcelšana. Nepārtikas produktu mazumtirdzniecība augustā pieaugusi par 3,4%, bet pārtikas produktu pārdošanas apjoms palielinājies par 0,4%.

Savukārt salīdzinājumā ar attiecīgo mēnesi pirms gada mazumtirdzniecības apgrozījums Lielbritānijā augustā palielinājies par 2,8% pēc jūlijā fiksētā 1,4% kāpuma.

Neskaitot degvielas pārdošanu, mazumtirdzniecības apgrozījums Lielbritānijā augustā mēneša salīdzinājumā pieauga par 0,6%, bet gada griezumā palielinājās par 4,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pētot mikro un mazo uzņēmumu apgrozījumu, samaksātos nodokļus, kā arī nodarbināto skaitu, Lursoft arī noskaidrojis, kurās nozarēs reģistrēts vislielākais mazo biznesu pārstāvošo uzņēmumu skaits.

Pirmajā vietā šo uzņēmumu vidū ierindojusies mazumtirdzniecība, kas veido desmito daļu no visiem mikro un mazajiem uzņēmumiem. No mazumtirdzniecības daudz neatpaliek arī vairumtirdzniecība, kas veido 7,65% no visiem uzņēmumiem, savukārt liela daļa, t.i., 8,84% no visiem mazā biznesa sektorā strādājošajiem kā savu pamatdarbības jomu norādījuši operācijas ar nekustamo īpašumu.

Mazā biznesa lielā nozīme 

Mazais bizness Latvijā ieņem ļoti svarīgu lomu, ko apliecina Lursoft finanšu dati...

Lursoft norāda, ka pēdējo gadu laikā mazā biznesa populārākās uzņēmējdarbības nozares nav piedzīvojušas izmaiņas un TOP 5 saraksts saglabājies nemainīgs.

TOP 5 populārākās nozares starp mazā biznesa uzņēmumiem:

  • 1. Mazumtirdzniecība (10,16%);
  • 2. Operācijas ar nekustamo īpašumu (8,84%);
  • 3. Vairumtirdzniecība (7,65%);
  • 4. Specializētie būvdarbi (4,75%);
  • 5. Juridiskie un grāmatvedības pakalpojumi (3,90%).

“Neraugoties uz sarežģīto situāciju, mazais bizness meklē jaunas iespējas un pieejas kā pārprofilēt savu biznesu, atrodot jaunus veidus, kā sasniegt savu klientu un arī atrast jaunus klientus. Jau pavasarī ārkārtas situācijas periodā, redzējām, ka pāris nedēļās vairāki sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji prasmīgi pārorientējās un sāka piedāvāt ēdiena piegādi uz mājām. Jaunie apstākļi devuši būtisku grūdienu uzņēmumiem attīstīt e-komerciju, kā arī veicinājuši to, ka daudzi uzņēmēji kļūst izlēmīgāki, pieņemot lēmumus par biznesa procesu digitalizāciju. Prognozējams, ka šīs jaunieviestās lietas nākotnē sekmēs uzņēmumu efektivitāti," komentē SIA Lursoft IT valdes locekle Daiga Kiopa.

Viņa atzīmē, ka ne visās jomās mazais bizness šajā gadā sakarā ar COVID -19 radītajiem apstākļiem piedzīvojis apgrozījuma lejupslīdi. Ir nozares, kur darba apjoms būtiski pieaudzis – tā piemēram, šovasar lauku tūrisms piedzīvojis līdz šim vēl nepieredzētu viesu pieplūdumu, tāpat darbapjoms pieaudzis arī sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem reģionos. Pieprasījums vēl vairāk palielinājies pēc e-komercijas risinājumiem – internetveikalu utml. platformu izveidēm, kas attiecīgi sekmē IT nozares attīstību. Jaunie apstākļi veicinājuši arī dažādu viedierīču, datortehnikas un ar to saistīto aprīkojumu iegādi. Būtiski pieauguši arī pasta sūtījumu un kurjeru pakalpojumu izmantošanas apjomi. Līdz ar to prognozējams, ka šajās nozarēs strādājošajiem uzņēmumiem šī gada finanšu rezultāti varētu būt krietni labāki kā iepriekšējos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecībai izdevās gana labvēlīga un ražīga vasara – koronavīrusa attīstība uz laiku bija nobremzēta, un Latvijas iedzīvotājiem un viesiem, vīrusa netraucētiem, arī augustā izdevās pievērsties vasaras sezonu noslēdzošam "šopingam".

Rezultātā mazumtirgotāju apgrozījuma kāpums augustā sasniedza 4.4% (salīdzinot ar iepriekšējā gada augustu), bet vidēji pa trim vasaras mēnešiem tirdzniecības apjomi palielinājās par 3.9%. Jāsaka gan, ka kopš jūnija mazumtirdzniecības aktivitāte pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem bijusi stabila – tālāka pieauguma pēc sākotnējā atlēciena nav bijis. Straujāks pieaugums vasaras mēnešos novērots sporta preču un spēļu tirdzniecībā – visticamāk, iedzīvotāji vairāk laika pavadīja svaigā gaisā kopā ar ģimeni. To varētu būt veicinājis arī fakts, ka plašāku kultūras pasākumu apmeklēšanu kavēja joprojām aktuālie epidemioloģiskie ierobežojumi. Kaut arī augustā nedaudz piebremzējies, pieaugums turpinās arī farmaceitisko un medicīnisko preču tirdzniecībā. Visdrīzāk, ka tuvākajā laikā otrā koronavīrusa viļņa satrauktie iedzīvotāji varētu turpināt papildināt savas mājas aptieciņas ar nepieciešamajiem personīgās aizsardzības līdzekļiem, un stiprināt imunitāti ar vitamīniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības apjoms Vācijā šogad augustā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, palielinājies par 3,7%, tādējādi reģistrēts mazāks kāpums ne kā jūlijā, trešdien ziņo valsts statistikas birojs.

Jūlijā mazumtirdzniecība valstī palielinājās par 5%. Analītiķi bija prognozējuši, ka mazumtirdzniecība pieaugs par 4,2%. Pārtikas produktu, dzērienu un tabakas izstrādājumu tirdzniecība augustā gada griezumā palielinājusies par 2,6%, bet nepārtikas produktu pārdošanas apjoms pieaudzis par 4,5%.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi mazumtirdzniecības apjoms Vācijā augustā palielinājies par 3,1%, kas seko 0,2% kritumam jūlijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības apgrozījums Lielbritānijā šogad jūlijā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājies par 3,6%, tādējādi reģistrēts straujāks kāpums par prognozēto, liecina piektdien publicētie oficiālie statistikas dati.

Analītiķi bija prognozējuši, ka mazumtirdzniecība pieaugs par 2% pēc jūnijā fiksētā 13,9% kāpuma. Kāpumu veicina koronavīrusa izplatības ierobežošanai paredzēto pasākumu pakāpeniska atcelšana.

Nepārtikas produktu mazumtirdzniecība jūlijā pieaugusi par 10%, bet pārtikas produktu pārdošanas apjoms samazinājies par 3,1%. Savukārt salīdzinājumā ar attiecīgo mēnesi pirms gada mazumtirdzniecības apgrozījums Lielbritānijā jūlijā palielinājies par 1,4% pēc jūnijā fiksētā 1,6% krituma.

Neskaitot degvielas pārdošanu, mazumtirdzniecības apgrozījums Lielbritānijā jūlijā mēneša salīdzinājumā pieauga par 2%, bet gada griezumā palielinājās par 3,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Lidl nokomplektējis darbinieku komandas visiem topošajiem veikaliem

Zane Atlāce-Bistere, 02.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedzīvotāju interese par darba iespējām mazumtirdzniecības tīklā "Lidl" ne tikai reģionos, bet arī Rīgā bijusi ļoti liela, un uzņēmums ir veiksmīgi nokomplektējis darbinieku komandas visiem topošajiem veikaliem un loģistikas centram, Db.lv pastāstīja “Lidl Latvija” Personāla departamenta vadītāja Anželika Razgale.

"Tā ir arī laba ziņa vairāk nekā tūkstotim cilvēku visā Latvijā, kas šajā sarežģītajā laikā ir ieguvuši stabilu un labi apmaksātu darbu,"viņa piebilst. A.Razgale norāda, ka atalgojums ir ļoti būtiska darbinieku apmierinātības un lojalitātes komponente, tādēļ "Lidl" darbiniekiem piedāvājot augstākas algas nekā vidēji nozarē un virkni bonusu, piemēram, veselības apdrošināšanu visiem darbiniekiem uzreiz pēc trīs mēnešu pārbaudes laika beigām.

Vidējās darba samaksas gada pieaugums – 5,9 % 

2020. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 3. ceturksni, vidējā mēneša...

Db.lv iepriekš rakstīja, ka, piemēram, 2018.gada septembrī vidējā alga "Lidl" bijusi 740 eiro.

Ziepniekkalnā top jauns tirdzniecības centrs, nomnieku vidū arī Lidl 

Nekustamo īpašumu attīstītājs VPH Latvia uzsācis jauna tirdzniecības centra izveidi Ziepniekkalnā...

"No kandidātiem neprasām iepriekšēju darba pieredzi mazumtirdzniecībā vai loģistikas centrā. Uzņēmums nodrošina apmaksātas profesionālas apmācības visiem jaunajiem darbiniekiem. Tāpēc esam ļoti pievilcīgi dažādu profesiju pārstāvjiem," teic A.Razgale.

"Pie mums mazumtirdzniecībā atalgojums balstās uz stundu likmēm. “Lidl” apmaksāta tiek katra nostrādātā minūte. Stundu likmes ir dažādas, atkarībā no konkrētās vakances un līguma detaļām. Rudenī izsludinātajās vakancēs mēs piedāvājām pilnu darba laika nedēļu un saīsināto, 30 stundu nedēļu. Ar atlasītajiem kandidātiem tiek noslēgti darba līgumi un viņiem sākas pilnībā apmaksāts apmācību laiks," papildina “Lidl Latvija” sabiedrisko attiecību speciālists Ingars Rudzītis.

Ekspluatācijā nodod Lidl loģistikas centra ēku Dreiliņos 

"Lidl Latvija" un būvfirma "Merks" noslēguši būvniecības darbus "Lidl" loģistikas centrā Rīgā,...

Konkrētu “Lild” veikalu atklāšanas datumu pašlaik vēl ir pāragri minēt, piebilst I. Rudzītis. Uz šodienu "Lidl" ienākšanai Latvijā ir uzceltas jau vairāk nekā 10 veikalu ēkas - sešas no tām Rīgā, bet pārējās atrodas Liepājā, Tukumā, Jelgavā, Jēkabpilī, Rēzeknē, Valmierā.

Ekspluatācijā nodotas desmit Lidl veikalu ēkas 

Šobrīd ekspluatācijā nodotas desmit "Lidl" veikalu ēkas, informēja mazumtirgotāja "Lidl Latvija"...

"Lidl" ir pārstāvēts 32 pasaules valstīs. Baltijas valstīs pašlaik "Lidl" veikali ir tikai Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības apjoms Zviedrijā šogad jūlijā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, palielinājies par 4,8%, tādējādi reģistrēts straujākais kāpums kopš novembra, ziņo valsts statistikas birojs.

Jūnijā mazumtirdzniecības apjoms pieauga par 2,9%. Ilglietojuma preču mazumtirdzniecība jūlijā palielinājusies par 7%, bet patēriņa preču pārdošanas apjoms saglabājies nemainīgs.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi mazumtirdzniecība Zviedrijā jūlijā pieaugusi par 1,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saldējuma ražotājs SIA "Rūjienas saldējums" īstenojis ilgi lolotu projektu un uzsācis lielo saldējuma bumbiņu jeb "Minimelts BIG" ražošanu.

Produkta ražošana uzsākta sadarbībā ar uzņēmuma partneriem ASV un Dienvidkorejā.

Dienas Biznesam pastāstīja uzņēmuma īpašnieks Igors Miezis, tad saldējuma bumbiņu jeb "Minimelts BIG" ražošanas iekārtu iegādē investēti aptuveni 200 000 eiro, kā arī nenovērtējams uzņēmuma tehnologu, tehnisko darbinieku un citu iesaistīto darbs.

Šobrīd "Minimelts BIG" sorberta saldējums pieejams ar trīs garšām - mango, ķiršu un kivi. Šie saldējumi ir vegāniski, bez laktozes un glutēna.

VIDEO: Saldējums nav politiska prece 

SIA "Rūjienas saldējums" šogad piedzīvojusi divus sitienus – pandēmijas dēļ bija apstādināts...

Pašlaik saražotas saldējuma pirmās partijas un tas pagaidām tiek piedāvāts 2,4 kilogramu lielā iepakojumā, taču uzņēmums izstrādā iepakojumu, lai "Minimelts BIG" varētu piedāvāt arī mazumtirdzniecībā.

Vaicāts, kā "Minimelts BIG" atšķiras no "Rūjienas saldējuma" ražotā "Mini Melts" bumbiņsaldējuma, I.Miezis norādīja, ka šo produktu var uzglabāt tādās pašās saldētavās, -18 grādu temperatūrā kā standarta saldējumu un tam nav nepieciešamas speciālas iekārtas kā ierastajam "Mini Melts".

I.Miezis cer, ka tuvāko mēnešu laikā "Minimelts BIG" būs pieejams mazumtirdzniecībā Latvijā, kā arī šo produktu plānots arī eksportēt.

"Rūjienas saldējums" mazās saldējuma bumbiņas pēc ASV kompānijas "Minimelts Co" pasūtījuma ražo kopš 2016. gada. Saldējuma ražošanā tiek izmantotas dabiskās izejvielas un iekārtās un ar speciālu tehnoloģiju, izmantojot slāpekli.

Dienas Bizness jau rakstīja, ka "Rūjienas saldējums" apgrozījums trīs gadu laikā dubultojies. Liela loma tajā ir bumbiņsaldējumam "Mini Melts", kas tiek eksportēts uz 22 valstīm pasaulē – visu Eiropu, kā arī Ukrainu –, Latvijā atstājot vien aptuveni 5% šī garduma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Bez internetveikala nav nopietns tirgus spēlētājs

Anda Asere, 10.12.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Mazumtirdzniecībā vērojams interesants paradokss – mazumtirdzniecības veikals bez sava internetveikala nav nopietns tirgus spēlētājs.

Vienlaikus e-komercijas pārstāvji veido ekspozīcijas zāles un vietas, kur saņemt nopirktās preces, tādējādi savā ziņā atgriežoties pie mazumtirdzniecības tās klasiskajā izpratnē, intervijā Dienas Biznesam pauž Xnet veikala vadītājs Edgars Ejubs.

Covid laiks e-komercijai piešķīla jaunu jaudu. Kā jums šis laiks izpaudās?

Pirmās vēsmas no piegādātājiem varēja just janvārī un februārī. Tikko Ķīnā notiek kādas svārstības, to sajūt visi, jo tas ir pārāk nozīmīgs ekonomikas centrs. Februāris un marts bija saspringts, bet tirgus attiecīgi reaģēja, un pieprasījumam vienmēr pretī ir piedāvājums. Aprīlī visa mazumtirdzniecība piedzīvoja 9% kritumu, salīdzinot ar 2019. gadu. E-komercija pieauga par 24%, mēs – par 100%, salīdzinot ar 2019. gada aprīli. Šobrīd situāciju varētu saukt par stabilu. Tirgus ir nesalīdzināmi gatavāks otrajam vilnim nekā situācijā, kāda bija pavasarī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ekonomikas ceļš uz augšu nebūs bez šķēršļiem

Līva Zorgenfreija, "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā, 03.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, gaidītākie dati Latvijas ekonomikas vēsturē ir beidzot sagaidīti.

Otrā ceturkšņa ekonomikas kopējās attīstības rādītājs – iekšzemes kopprodukts (IKP) - kā prognozēts, ir uzrādījis bēdīgu rezultātu. Taču – ne tik bēdīgu kā Eiropā. Turklāt, kamēr pie mums vīruss joprojām tiek veiksmīgi kontrolēts, Eiropā daudzos reģionos atsākušies straujāki uzliesmojumi. Šoreiz gan priecāšanās, ka mums iet labāk nekā citiem, nav īsti vietā, jo Eiropa ir Latvijas galvenais eksporta tirgus, un bez veiksmīgas attīstības tirdzniecības partneros mūsu ekonomikas stabila izaugsme ilgtermiņā nav iespējama.

CSP ziņo, ka IKP sarucis par 7.5% salīdzinājumā ar pagājušo ceturksni (sezonāli un kalendāri izlīdzināti dati), kas ir vēsturiski straujākais kritums viena ceturkšņa laikā. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni ekonomika sarukusi par 9.8% (neizlīdzināti dati) – šādā aspektā finanšu krīzes antirekordus nesitam pušu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 laikā uzplauka e-komercija un mainījās iepirkšanās paradumi – cilvēki iepirkās retāk, bet lielākā apjomā; vienlaikus ļaudis ir kļuvuši jutīgāki pret cenām.

Tāpat palielinājās cilvēku plūsma lielāka izmēra veikalos, bet pircēji kļuva piesardzīgāki pret tēriņiem, kas attiecas uz sevis lutināšanu un premium precēm.

Kopumā par situāciju nozarē SIA "Rimi Latvia" valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais ir noskaņots optimistiski, jo pārtikas mazumtirdzniecībā pieprasījums ir vienmēr. Nozarē daudz kas mainīsies līdz ar "Lidl" veikalu atvēršanu, bet viņš uzskata, ka katram tirgus spēlētājam ir savi klienti, turklāt cilvēku ienākumi un pirktspēja laika gaitā aug.

Vairāk par situāciju mazumtirdzniecībā, Covid-19 izraisītajām izmaiņām un tendencēm V. Turlais stāsta intervijā žurnālam "Dienas Bizness".

Pēc 2018. gada apgrozījuma SIA "Rimi Latvia" bija otrais lielākais uzņēmums Latvijā ar 893,7 miljonu eiro apgrozījumu. 2019. gadā apgrozījums ir pieaudzis par 2,6%, sasniedzot 917,2 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ekonomika pēc īsas atelpas dodas cīņā ar otro vilni

Dainis Gašpuitis, Ekonomists AS "SEB banka", 29.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešais ceturksnis ekonomikā pagāja optimisma zīmē, sparīgi deldējot pirmajā pusgadā iegūtos zaudējumus.

Kāpums trešā ceturkšņa laikā par 6,6% apstiprina ekonomikas elastīgumu. Gada izteiksmē kritumu izdevies samazināt līdz 3,1%. IKP ietekmēja apjoma pieaugums ražojošajās nozarēs par 0,4%. Samazinājums saglabājās pakalpojumos par 4,8%, bet pārliecinošākā atgūšanās ritēja mazumtirdzniecībā (+4,3%).

Visai veiksmīgā atgūšanās ir devusi ar labākas izejas pozīcijas sagaidot otro vilni. Trešā ceturkšņa laikā pasaules ekonomika ir atguvusi aptuveni 60% no pirmajā pusgadā zaudētā, bet atveseļošanās lielākajā daļā jau ir palēninājusies. Valstu un reģionu perspektīvas izriet no panākumiem vīrusa kontrolē un politiskās reakcijas. Tieši tādēļ Eiropas perspektīvas ir kļuvušas sarežģītākas, jo otrie viļņi ir izraisījuši jaunus ierobežojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru