Mazumtirdzniecība

Ekspress veikalu atvēršana nerada būtisku ietekmi uz mazumtirdzniecības tirgus struktūru

Db.lv, 06.01.2021

Jaunākais izdevums

Konkurences padome (KP), tirgus uzraudzībā pētot atšķirības starp ekspress jeb ērtības veikaliem un mazumtirdzniecības veikaliem, secina, ka ekspress veikalu ienākšana tirgū pašlaik nerada būtisku ietekmi uz mazumtirdzniecības tirgus struktūru kopumā, taču KP pauž bažas par lokālu ietekmi uz tirgus struktūru nākotnē.

Kopš 2018.gada divi lielākie mazumtirgotāji Latvijā SIA "Rimi Latvia" (Rimi) un SIA "Maxima Latvija" (Maxima) ir attīstījuši darbību ērtības veikalu sektorā, pastiprinot ietekmi ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū. KP uzraudzības mērķis bija izvērtēt "Rimi" un "Maxima" ekspress veikalu ietekmi uz pārējo konkurentu saimniecisko darbību un vienlaicīgi vērtēt šo veikalu paplašināšanās ietekmi uz kopējo ikdienas mazumtirdzniecības tirgu.

Izpētē iegūtā informācija liecina, ka "Rimi" un "Maxima" ekspress veikalu atvēršana pašlaik nerada ietekmi uz mazumtirdzniecības tirgus struktūru, jo starp ekspress veikaliem un lielveikaliem pastāv būtiskas formāta, pieejamības un preču klāsta atšķirības, un šie veikali ir nošķirami kā atsevišķs veikalu segments. Vienlaikus KP norāda uz bažām, kas saistītas ar ekspress veikalu iespējamo paplašināšanos un agresīvāku cenu politikas veidošanu ekspress veikalos. KP ieskatā, šāda lielāko tirgus dalībnieku darbība var potenciāli ietekmēt konkurenci tirgū, jo klientu pāriešanas rezultātā mazie veikali var būt spiesti pārtraukt saimniecisko darbību.

2020.gada septembrī KP veica aptauju par patērētāju ieradumiem ekspress veikalos, aptaujājot 102 respondentus, kuri ikdienā pārvietojas Rīgas centrālajā teritorijā.

Respondenti norāda, ka galvenokārt ekspress veikalos piedāvātā produkcija pilda tūlītēja izsalkuma remdēšanas funkciju ikdienas steigā, pircējiem mērķtiecīgi iegādājoties gatavas maltītes, saldumus, bezalkoholiskus dzērienus un citas preces, ko iespējams patērēt dienas gaitā. Patērētāji visbiežāk iegādājas tikai divas vai trīs preču vienības par kopējo summu, kas mazāka par 9,99 eiro.

Kā liecina KP veiktās aptaujas rezultāti, ekspress veikalos piedāvātais produktu klāsts nespēj pilnībā aizvietot ikdienas patēriņa preču veikalus vai lielveikalus un aizvietojamības pazīmes saskatāmas vien atsevišķās produktu grupās, piemēram, saldumi un uzkodas, gatavās maltītes.

KP tirgus uzraudzībā papildus konstatēja, ka pēc "Rimi" un "Maxima" ekspress veikalu atvēršanas finansiālā ietekme uz citiem ērtību veikaliem, kas līdzvērtīgi sortimenta ziņā un pēc atrašanās vietas, bija nebūtiska. Tas liecina par pieaugošo pircēju pieprasījumu pēc ātrās iepirkšanās vietām, kur iespējams iegādāties ēdienu un dzērienus, ko patērēt "pa ceļam".

Uzraudzības gaitā tika secināts, ka lielāko mazumtirgotāju "Rimi" un "Maxima ienākšana ekspress veikalu sektorā, sniedzot patērētājiem jaunas iepirkšanās iespējas, nerada būtiskus šķēršļu konkurencei vai citas konkurences problēmas, kas būtiski ietekmētu ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgus struktūru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada jūlijā, salīdzinot ar 2019. gada jūliju, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 3,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās. Pārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 1,7 %.

Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, palielinājās par 4,4 %, autodegvielas – palielinājās par 6,8 %.

Salīdzinot ar 2019. gada jūliju, būtiskākais apgrozījuma kāpums bija mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā (par 27,1 %), kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 12,3 %) un farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 10,1 %).

Nozīmīgākais apgrozījuma kritums bija mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 9,7 %) un apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 3,2 %). Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, pieauga par 3,7 %. 2020. gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums samazinājās par 0,9 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada jūnijā, salīdzinot ar 2019. gada jūniju, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 5,0 %. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, palielinājās par 3,3 %, autodegvielas - par 7,2 %.

Salīdzinot ar 2019. gada jūniju, būtisks apgrozījuma kāpums bija mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā (par 36,0 %), kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 27,7 %) un farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 16,3 %). Vislielākais apgrozījuma kritums bija mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 25,5 %).

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, pieauga par 2,3 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Degvielu aprīlī tirgo vairāk, savukārt pārtikas un nepārtikas preces mazāk nekā pirms gada

Db.lv, 30.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības apjomi šā gada aprīlī samazinājušies par 3%, bet pret iepriekšējo mēnesi pieauguši par 1,3%, norāda jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Samazinājumu pret pērnā gada aprīli veido pārtikas un nepārtikas (izņemot degvielu) preču grupu apjomu sarukumi, savukārt degvielas mazumtirdzniecība aprīlī pieaugusi. Mazumtirdzniecības apjomu samazinājumu ietekmē pērnā gada augstā bāze, kad pēc ierobežojumu atcelšanas martā arī pērnā gada aprīlī tirdzniecība bija aktīvāka nekā ierasts. Turklāt patēriņa preču augstās cenas mudina iedzīvotājus rūpīgāk izvērtēt pirkumu nepieciešamību. Aprīlis bija pēdējais apkures mēnesis, tādējādi iedzīvotājiem par mājokļu apsildi izdevumi bijuši gan aprīlī, gan maijā, kas arī samazina brīvos līdzekļus, kuri potenciāli varēja nonākt mazumtirdzniecībā.

Šā gada četros mēnešos mazumtirdzniecības apjomi samazinājušies par 2,1%, ko noteica 5,8% sarukums pārtikas mazumtirdzniecībā. Nepārtikas preces (bez degvielas) tirgotas par 1% mazāk nekā pērnā gada četros mēnešos, bet degviela tirgota par 3% vairāk, ko veicina degvielas cenu samazinājumi gada griezumā šā gada martā un aprīlī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2020. gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, uzlabojušies, kaut arī joprojām ir negatīvi, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirdzniecībā konfidences rādītājs pieaudzis par 8,6 procentpunktiem

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem jūlijā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija -5,6, kas, salīdzinot ar jūniju, pieaudzis par 8,6 procentpunktiem. Pārtikas preču, kā arī degvielas mazumtirdzniecībā, konjunktūras situācijai uzlabojoties, konfidences rādītāji jau sasnieguši pozitīvas vērtības, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, kā arī automobiļu, motociklu, to daļu un piederumu tirdzniecībā konfidences rādītāji joprojām ir negatīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības straujā atgūšanās un iepriekšējā gada līmeņa pārsniegšana nav pārsteigums par spīti ievērojamam ekonomiskās aktivitātes kritumam, kas koncentrējies noteiktās nozarēs, norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Jūlijā mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 3,8%. Pārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 1,7%, bet nepārtikas, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, palielinājās par 4,4 %, autodegvielas – par 6,8%. Būtiskākais kāpums bija mājsaimniecības elektroierīču (+27,1%), kultūras preču un atpūtai paredzēto preču (+12,3%) un farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (+10,1%). Nozīmīgākais kritums bija mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (+9,7%) un apģērbu un apavu mazumtirdzniecībā (+3,2%).

"Darba tirgū situācija ir pasliktinājusies, bet ne dramatiski. Mūsu aptaujas rāda, ka uzņēmēji nav arī steigušies griezt algas. Mazinoties plašajām patēriņa iespējām un augot piesardzībai, iedzīvotāju fokuss ir novirzījies uz mazumtirdzniecību," norāda eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 8,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Pirmajā pusgadā IKP ir samazinājies par 5,4 %.

Faktiskajās cenās IKP 2. ceturksnī bija 6,9 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 6,5 %.

2020. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada 2. ceturksni lauksaimniecības nozares produkcijas pieaugums novērtēts 2,1 % apmērā (pieaugums par 4,9 % augkopībā, bet kritums par 3,7 % lopkopībā), savukārt mežsaimniecībā un zivsaimniecībā vērojams apjomu samazinājums.

Apstrādes rūpniecības apjomi samazinājušies par 6,9 % (samazinājums bija vērojams 16 no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm). Lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs vērojams samazinājums – kokrūpniecībā – par 1,7 %, pārtikas produktu ražošanā – par 3,8 %, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 6,5 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 7,8 %. Ražošanas pieaugums vērojams datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē – par 4,9 %, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 18,6 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā samazinājās par 0,3%, salīdzinot ar 2022.gadu, informē Centrālajā statistikas pārvaldē.

2023.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 40,31 miljards eiro, tostarp ceturtajā ceturksnī - 10,7 miljardi eiro.

Pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, palielinājās par 0,1%, bet pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem pieauga par 0,4%.

Savukārt, salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem, pieauga par 0,8%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2023.gadā samazinājās par 1,4%, bet pakalpojumu nozaru - pieauga par 0,8%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares apmērs pērn samazinājās par 8,1%, ko veicināja produkcijas apmēra samazinājums augkopībā un lopkopībā par 7,8% un mežsaimniecībā un mežizstrādē - par 9,2%, kamēr zivsaimniecības nozarē bija pieaugums par 2,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2021.gada februārī uzlabojušies pakalpojumu sektorā, nedaudz samazinājušies būvniecībā un rūpniecībā, bet būtisks kritums bijis mazumtirdzniecībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles - negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem februārī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija -19,4 un, salīdzinot ar janvāri, samazinājies par 3,6 procentpunktiem. Konfidences rādītājs samazinājies gan pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, bet pieaudzis degvielas mazumtirdzniecībā. Uzņēmumu noskaņojums pasliktinājies arī automobiļu pārdošanā, bet uzlabojies auto detaļu un piederumu tirdzniecībā, automobiļu apkopē un remontā. Viszemākais rādītājs (-37,7) ir nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, un jau otro mēnesi pēc kārtas tas ir zem 2020.gada zemākās vērtības aprīlī (-30,4), pārsniedzot arī 2008.-2009.gada ekonomiskās krīzes laika zemāko vērtību (-36,3).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir samazinājies par 1,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP samazinājās par 1,7 %.

2021. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu lauksaimniecības nozares samazinājums novērtēts 3,9 % apmērā, mežsaimniecībā – par 3,3 %, bet zivsaimniecībā vērojams pieaugums par 40,6 %.

Pozitīvas attīstības tendences vērojamas visās galvenajās rūpniecības nozarēs – ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde pieauga par 1,4 %, apstrādes rūpniecība – par 1,6 %, bet elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana – par 11,2 %.

Apstrādes rūpniecības pievienotās vērtības palielinājumu par 1,6 % būtiski veicināja datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas un farmaceitisko vielu un farmaceitisko preparātu ražošanas nozares. Lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs vērojamas atšķirīgas tendences: koksnes un koka izstrādājumu ražošanā pieaugums par 2,5 %, bet pārtikas produktu ražošana samazinājās par 6,0 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības noskaņojuma jeb konfidences rādītāji 2021.gada novembrī samazinājās gan mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, gan būvniecībā un rūpniecībā, visur sasniedzot negatīvas vērtības, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles - negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem novembrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija mīnus četri, un tas pasliktinās jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Salīdzinot ar oktobri, šis rādītājs samazinājies par diviem procentpunktiem. Noskaņojuma rādītāji ir negatīvi visās mazumtirdzniecības apakšnozarēs.

Straujš samazinājums, salīdzinot ar oktobri, bijis nepārtikas preču un degvielas mazumtirdzniecībā, kur konfidences rādītāji noslīdējuši līdz attiecīgi mīnus 14,8 un mīnus 22,2. Pārtikas preču mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums, lai arī negatīvs (mīnus 4,8), salīdzinājumā ar oktobri tomēr ir uzlabojies par 1,8 procentpunktiem. Automobiļu tirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, nav būtiski mainījies (mīnus 12,4), bet automobiļu detaļu tirdzniecībā, remontā un apkopē samazinājies par 13,4 procentpunktiem, kopš 2021.gada marta pirmo reizi noslīdot zem nulles (mīnus 9,9).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2020. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, uzlabojušies gan rūpniecībā un būvniecībā, gan mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu sezonāli izlīdzinātie dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem septembrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā jau otro mēnesi, kopš Latvijas ekonomiku būtiski ietekmējušas COVID-19 izraisītās sekas, sasniedzis pozitīvu vērtību 2,2. Salīdzinot ar augustu, šis rādītājs pieaudzis par 0,4 procentpunktiem, taču ir par 4,9 procentpunktiem zemāks nekā pagājušā gada septembrī. Konfidences rādītāja uzlabojumu galvenokārt ietekmējis respondentu pozitīvais vērtējums par uzņēmumu saimnieciskās darbības aktivitātes pieaugumu pēdējos mēnešos. Konjunktūras situācijai turpinot uzlaboties, konfidences rādītāji septembrī bija pozitīvi gan pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, kā arī degvielas mazumtirdzniecībā un automobiļu, motociklu, to daļu un piederumu tirdzniecībā. Negatīva konfidence joprojām saglabājusies automobiļu apkopē un remontā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir samazinājies par 2,6 %, bet deviņu mēnešu laikā IKP ir samazinājies par 4,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Faktiskajās cenās IKP 3. ceturksnī bija 7,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP palielinājās par 7,1 %.

2020. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu viena no veiksmīgākajām nozarēm bija lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība – pieaugums par 6,3 %. Lauksaimniecībā produkcijas pieaugums novērtēts 5,5 % apmērā – labvēlīgo klimatisko apstākļu ietekmē augkopībā kāpums par 7,9 %, bet lopkopībā kritums par 0,9 %. Mežsaimniecībā savukārt pieaugums par 5,9 %, bet zivsaimniecībā – par 2,1 %.

Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība palielinājusies par 0,1 % – pieaugums bija vērojams 11 no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm. Būtiskākie pieaugumi vērojami datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē (par 16,1 %) un koksnes un koka izstrādājumu ražošanā (par 8,2 %). Pārtikas produktu ražošana palielinājās par 0,2 %. Savukārt ražošanas apjomu kritums vērojams nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 4,0 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 4,8 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2022. gada oktobrī piekto mēnesi pēc kārtas negatīvi visās uzņēmējdarbības jomās. Rādītāji būvniecībā, pakalpojumu sektorā un mazumtirdzniecībā, salīdzinot ar septembri nedaudz uzlabojušies, bet apstrādes rūpniecībā uzņēmēju noskaņojums turpina pasliktināties liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirgotāju noskaņojums negatīvs, bet labāks nekā uzņēmējiem citās jomās

2022.gada oktobrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija - 1,2. Salīdzinot ar septembri, mazumtirgotāju noskaņojums uzlabojies par 0,5 procentpunktiem, un tā ir augstākā šī rādītāja vērtība kopš jūnija. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar septembri, konfidences rādītājs pārtikas preču mazumtirdzniecībā samazinājies par 2,0 procentpunktiem, sasniedzot vērtību – 4,6. Oktobrī turpināja pasliktinājies arī degvielas mazumtirgotāju noskaņojums. Salīdzinot ar septembri, rādītājs samazinājies par 4,9 procentpunktiem un ir nokrities līdz - 13,9. Automobiļu, kā arī to rezerves daļu pārdošanā, apkopē un remontā noskaņojuma rādītāji noslīdējuši zem nulles, sasniedzot attiecīgi - 7,8 un - 7,4. Nepārtikas preču mazumtirgotāji oktobrī bijuši visoptimistiskākie, to noskaņojuma rādītājs joprojām ir pozitīvs un tā vērtība, salīdzinot ar septembri, nav mainījusies (3,5).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā mazumtirdzniecībā konkurence šobrīd nestrādā, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" pauda zemkopības ministrs Didzis Šmits (AS).

"Manuprāt, mums jau gadiem mazumtirdzniecībā, īpaši pārtikas produktos, konkurence nestrādā. Ja var produktam uzlikt uzcenojumu 300% plus pievienotais vērtības nodoklis (PVN) un konkurēt, tas nozīmē, ka spēlētāju ir tik maz un tirgus ir tik sadalīts, ka šeit kaut kāda iejaukšanās ir loģiska un nepieciešama," sacīja Šmits.

Ministrs arī pateicās graudu pārstādes uzņēmumam "Dobeles dzirnavnieks", kas atļāvās publiski runāt par šo 300% uzcenojumu viņu ražotajai produkcijai mazumtirdzniecībā, norādot, ka tas ir paraugs arī citiem.

Vienlaikus Šmits gan arī akcentēja, ka šādi var atļauties rīkoties tikai tie uzņēmumi, kuri ir ļoti spēcīgi eksportā un kuriem Latvijas tirgus nav pastāvēšanas jautājums, jo pretējā gadījumā attiecīgā ražotāja preces vairs nebūs pieejamas pie konkrētā tirgotāja. "Tas vēlreiz parāda, ka konkurence mazumtirdzniecībā, īpaši pārtikā, šobrīd nedarbojas," atzīmēja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sūtījumu nozarei pagājušais gads ekonomiskās situācijas un lielās inflācijas dēļ bija grūts, intervijā sacīja SIA "Omniva" valdes loceklis Gusts Muzikants.

Viņš norādīja, ka sūtījumu tirgus nav izolēts no pārējās ekonomikas, tostarp, piemēram, mazumtirdzniecība pagājušajā gadā uzrādīja samērā vājus rezultātus - 2023.gadā vienīgie mēneši, kad mazumtirdzniecība salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu pieauga, bija janvāris, februāris un decembris.

Muzikants arī atzīmēja, ka mazumtirdzniecībā pagājušajā gadā apgrozījums Latvijā samazinājās kopumā par 2,1%, tostarp tieši nepārtikas produktu mazumtirdzniecībā, ar ko pārsvarā strādā sūtījumu kompānijas, kritums bija 2,3%.

"Līdz ar to kopumā ekonomiskā situācija nebija diez ko spoža," sacīja Muzikants.

Savukārt komentējot e-komercijas segmentu, viņš norādīja, ka šajā segmentā situācija bija nedaudz labāka. "Ir redzams, ka 2023.gadā pieaugums ir 2,1%. Taču arī te redzama interesanta tendence, ka pieaugums ir vērojams pirmajā gada pusē līdz jūlijam, bet pēc tam sākas kritums. Tas nozīmē, ka gads kopumā nav bijis viegls," piebilda "Omniva" pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eksperts: Ekonomikas lejupslīde šogad Latvijā būs ievērojami mazāka, nekā gaidīts

Db.lv, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomika turpina atkopties no COVID-19 šoka, un noturīgs iekšējais patēriņš ir viens no iemesliem, kādēļ ekonomikas lejupslīde Latvijā šogad būs ievērojami mazāka, nekā tika gaidīts krīzes sākumā, uzskata AS "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, mazumtirdzniecībā Latvijā jau otro mēnesi pēc kārtas ir fiksēts pozitīvs pieaugums un jūlijā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu apgrozījums ir audzis par 3,8%. Tādējādi tirdzniecības apjomi Latvijā jau ir atgriezušies pirms pandēmijas līmenī, un tirgotāju noskaņojums šobrīd ir būtiski labāks nekā citu nozaru pārstāvjiem.

Jūlijā mazumtirdzniecībā visstraujāk ir augusi mājsaimniecības elektropreču tirdzniecība, kuru pārdošanas apjoms salīdzinājumā ar pērnā gada jūliju palielinājies par 27,1%. Tāpat par 12,3% kāpusi kultūras un atpūtas preču tirdzniecība, savukārt par 8,6% pieaugusi tirdzniecība internetā. Tikmēr par 3,2% sarukusi apavu un apģērbu tirdzniecība, savukārt par gandrīz 10% kritušies tirdzniecības apjomi tirgos. Šīs tendences mazumtirdzniecībā pēdējos mēnešos redzam arī bankas klientu maksājumu karšu darījumos, taču svarīgi atcerēties, ka tirdzniecība nav viss patēriņš un pakalpojumu nozarēs tik labi šobrīd neklājas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā degvielas mazumtirdzniecība pēc ārkārtējās situācijas pamazām ir atgriezusies ierastākā ritmā, tomēr šogad pārdotās degvielas apmērs, visticamāk, kopumā samazināsies, pauda Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) izpilddirektore Ieva Ligere.

Viņa skaidroja, ka šogad Covid-19 pandēmijas ierobežošanai noteikto pasākumu ietekmē būtiski saruka pieprasījums pēc degvielas.

Cilvēki krietni mazāk pārvietojās ar transportlīdzekļiem, būtiski samazinājās arī komerciālo transportlīdzekļu plūsma un kravu pārvadājumu apmērs, un tikai lauksaimnieki to sezonālās darbības specifikas dēļ turpināja strādāt un iepirkt degvielu kā ierasts.

Tādējādi autodegvielu realizācija mazumtirdzniecībā šogad martā saruka par 5%, aprīlī - par 14%, bet maijā - par 9% salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgajiem mēnešiem.

Ligere minēja, ka atbilstoši Valsts ieņēmuma dienesta (VID) datiem 2020.gada pirmajos piecos mēnešos mazumtirdzniecībā realizētās degvielas apmērs samazinājies par 7,2% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn. To ietekmēja vairāki faktori - no janvāra tika paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes degvielai, biodegvielas piejaukums benzīnam tika palielināts no 5% līdz 10% un dīzeļdegvielai no 5% līdz 7%, Covid-19 pandēmijas dēļ tika ieviesti ierobežojumi, kā arī Igaunijā no 1.maija par 12 centiem tika pazemināta akcīzes nodokļa likme dīzeļdegvielai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad deviņos mēnešos salīdzināmajās cenās samazinājies par 0,6%, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, tostarp trešajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 0,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vienlaikus 2023.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada otro ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP pieaudzis par 0,2%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad deviņos mēnešos pieaudzis par 5,5%, un bija 29,9 miljardu eiro apmērā, tostarp trešajā ceturksnī - 10,577 miljardu eiro apmērā.

Trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība samazinājusies par 1,1%, pakalpojumu nozarēm saglabājoties iepriekšējā gada līmenī, bet ražojošām nozarēm samazinoties par 4%.

Lauksaimniecības nozarē novērots samazinājums par 9,4%, ko ietekmēja augkopības nozares novērtējums (kritums par 11,2%) un pieaugums lopkopībā (par 0,6%). Zivsaimniecības nozarē vērojams kritums par 6,2%, kā arī samazinājumu par 13,8% uzrādījusi mežsaimniecības un mežizstrādes nozare.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā pieaudzis par 2%, salīdzinot ar 2021.gadu, informē Centrālajā statistikas pārvaldē.

2022.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 39,081 miljards eiro, tostarp ceturtajā ceturksnī - 10,7 miljardi eiro.

Pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem palielinājās par 0,3%, bet pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem pieauga par 0,5%.

Savukārt, salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem, nemainījās.

Ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2022.gadā samazinājās par 1,1%, bet pakalpojumu nozaru - pieauga par 4,2%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē pērn bija pieaugums par 7%, ko veicināja produkcijas apmēra pieaugums augkopībā un lopkopībā par 2,5%, kā arī mežsaimniecībā un mežizstrādē - par 13,6%, bet zivsaimniecības nozarē bija samazinājums par 2,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 0,1%, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 0,5% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP samazinājies par 0,3%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 19,3 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 10,17 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2023.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība saglabājusies iepriekšējā gada līmenī, pakalpojumu nozarēm pieaugot par 1,4%, bet ražojošām nozarēm samazinoties par 3,8%.

Lauksaimniecībā bija samazinājums par 9,3%, ko ietekmēja augkopības nozares novērtējums, uzrādot kritumu par 13%, un samazinājums lopkopībā - par 1,9%. Zivsaimniecības nozarē bija pieaugums par 12,9%, bet samazinājums bija mežsaimniecības un mežizstrādes nozarē - par 3,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc nelielas pavasara prelūdijas ar pamatīgiem mazumtirdzniecības apjoma pieaugumiem visās Eiropas Savienības un eirozonas valstīs turpinās apjoma kritums, un jūlijā pret pērnā gada jūliju mazumtirdzniecības apjoma sarukums ir 0,9% eirozonā un 0,5% Eiropas Savienībā (ES).

Salīdzinājumā pret jūniju ir neliels uzlabojums par 0,3% kā ES, tā eirozonā, tomēr paredzams, ka jau rudens mēnešos taupības sekas smagi atspoguļosies mazumtirdzniecībā.

Taupa uz pārtiku

Viens no nozīmīgākajiem krīzes rādītājiem ir pārtikas mazumtirdzniecība, kurai pie normālas preču inflācijas un samērīga algu pieauguma vajadzētu augt līdzīgi. Eirozonā 2022. gada jūlijā, salīdzinot ar 2021. gada jūliju, pārtikas mazumtirdzniecības apjoms samazinājās par 2,4%. Eiropas Savienībā pārtikas gadījumā ir 2% samazinājums. Neliela atkāpe no normas ir neliels pieaugums tēriņiem par degvielu. Kopējais secinājums – cilvēki taupa uz ēdienu, bet degviela tomēr jāpērk. Starp citu, rekordaugsti mazumtirdzniecības apjoma samazinājumi ir valstīs ar lielāko vidējo algu. Piemēram, Dānijā jūlijā mazumtirdzniecība sarukusi par 7,7%, Luksemburgā sarukums –6,3%. Slovēnijā visu pēdējo pusgadu kopš februāra turpinās rekordaugsts mazumtirdzniecības apjoma pieaugums, un jūlijā tas veido 25%, seko Malta ar +9% un Polija ar +7,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Čeku loterijā ceturtajā ceturksnī īpašā "nozaru izlozē" trīs naudas balvas 500 eiro vērtībā varēs laimēt par čekiem vairākās nozarēs, kas saistītas ar apģērbu, apavu un tekstilizstrādājumu tirdzniecību dažādās tirdzniecības vietās, informē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Šogad no oktobra līdz decembrim čeku loterijas tematiskajās nozarēs piedalās čeki, kvītis un rēķini, kas saņemti šādās nozarēs - apģērbu mazumtirdzniecība specializētajos veikalos, lietotu preču mazumtirdzniecība veikalos, tekstilizstrādājumu, apģērbu un apavu mazumtirdzniecība stendos un tirgos.

VID pārstāvji norāda, ka rudens un ziema ir laiks, kad iegādājamies siltāku apģērbu un apavus gada aukstākajiem mēnešiem, atjaunojam savu garderobi saistībā ar gada nogales svētku pasākumiem, tumšajos vakaros vairāk laika veltām grāmatu lasīšanai. Visas šīs lietas tiek iegādātas dažādās tirdzniecības vietās - tirdzniecības centru veikalos, dažādos tirdziņos, lietotu apģērbu veikalos, antikvariātos un citās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības apjoms Polijā jūlijā, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pirms gada, negaidīti palielinājies par 3%, ziņo valsts statistikas birojs.

Analītiķi bija prognozējuši, ka mazumtirdzniecība saruks par 0,4%. Attiecīgajā mēnesī 2019.gadā mazumtirdzniecība pieauga par 5,7%. Mēbeļu, televizoru un mājsaimniecības iekārtu tirdzniecība jūlijā palielinājusies par 15,8%, bet tekstilizstrādājumu, apģērbu un apavu mazumtirdzniecība pieaugusi par 5,3%.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi mazumtirdzniecības apgrozījums Polijā jūlijā pieaudzis par 6,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumi 2021. gadā nodarbināja 709 595 strādājošos, kas ir par 64 179 jeb 8,3% mazāk nekā 2014. gadā, salīdzinoši strauji nodarbināto skaits sarucis pēdējo gadu – Covid-19 pandēmijas laikā.

To rāda SIA Lursoft pētījums pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem. Latvijā reģistrētajos uzņēmumos pērn bija nodarbināti teju 710 tūkstoši strādājošo, kas ir par 2% mazāk nekā 2020. gadā, liecina VID sniegtā informācija. No tiem 12% bija nodarbināti mazumtirdzniecības sektorā. Otra darbinieku skaita ziņā ietilpīgākā nozare 2021. gadā bijusi veselības aizsardzība.

“Nodarbināto skaita kritums par vairāk nekā 64 000 astoņu gadu laikā ir milzīgs, un tas ir sava veida jautājums par to, kas un kā notiek valstī,” pārsteigumu pauž bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis. Viņaprāt, nodarbināto skaita sarukuma iemesli uzņēmumos ir jāmeklē Latvijas iedzīvotāju skaita izmaiņās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2024. gada 27. līdz 29. februārim Diseldorfā tiksies Eiropas vadošiemazumtirdzniecības tehnoloģiju ražotāji, profesionāļi un eksperti

Mazumtirdzniecība pandēmijas laikā piedzīvoja milzīgu digitalizācijas lēcienu, īpašisekmējot daudzkanālu tirdzniecību, check-out sistēmu, maksāšanas tehnoloģiju unloģistikas risinājumu tālāku digitalizāciju. Būtiska loma tehnoloģiskajā lēcienā ir bijusimākslīgajam intelektam, kas arvien plašāk tiek pielietots mazumtirdzniecībastehnoloģiskajos risinājumos. Nozares "vājās vietas" ir inflācija un augstās enerģijasizmaksas, personāla trūkums un pieaugošie kiberuzbrukumi. Lai prezentētu nozarestehnoloģiskos sasniegumus, kā arī piedāvātu risinājumus virknei aktuālu problēmu,ieskicējot nozares kopējo virzību pasaulē, februāra beigās uz trim dienām Diseldorfasizstāžu centrā pulcēsies ap 120 000 nozares profesionāļu no vairāk nekā 90 valstīm.Vairāk nekā 440 uzņēmumu no vairāk nekā 40 valstīm ir pieteikuši dalību vadošajāmazumtirdzniecības tehnoloģiju izstādē Eiropā EuroCIS 2024, lai prezentētu jaunākostehnoloģiskos risinājumus un produktus, lai slēgtu sadarbības līgumus un apspriestukopprojektus.

Komentāri

Pievienot komentāru