Enerģētika

Elektrības tirgū pēc atvēršanas negaida lielus satricinājumus

Gunārs Valdmanis, Latvijas Radio, speciāli DB, 23.01.2014

Jaunākais izdevums

Elektrības tirgū lielākās pārmaiņas nesīs nevis tā pilnīga liberalizācija, bet jaunu savienojumu izbūve.

Elektroenerģijas tirgū pēc 1. aprīļa, kad tiks liberalizētas piegādes arī mājsaimniecībām, šogad būtiskas pārmaiņas cenu izteiksmē nav gaidāmas – tā ļauj secināt ekspertu aplēses. Atbilstoši iepriekšējā ekonomikas ministra Daniela Pavļuta prognozēm, elektrības cena mājsaimniecībām salīdzinājumā ar pamattarifu palielināsies aptuveni par 7%, sasniedzot aptuveni 16,2 eiro centus par vienu kilovatstundu, bet tālākā nākotnē noteicošā loma attiecībā uz elektroenerģijas cenām būs svārstībām biržā.

Eksperti prognozē, ka šogad kopējās cenu svārstību tendences saglabāsies līdzīgas kā pagājušajā gadā, bet situācija mainīsies tikai pēc Lietuvas un Zviedrijas elektropārvades kabeļa būvniecības. Tiešā veidā gan biržas svārstības patērētāji, visticamāk, neizjutīs, jo gan Igaunijas, gan uzņēmumu pieredze liecina, ka lielākā daļa no tiem arī brīvajā tirgū labprātāk dod priekšroku līgumiem, kuros elektrības cena ir fiksēta. Tomēr apjomīgas svārstības tirgū kopumā palielina tirgotāju risku un attiecīgi var mudināt tos fiksēto cenu noteikt augstākā līmenī.

Cenas stabilizē daba

Pretstatā krasajām elektrības cenu svārstībām agrāk 2014.gads Nord Pool Spot biržā atnācis ar ievērojami mierīgāku noskaņu – vidējās dienas cenas Latvijas zonā tikai divas dienas pārsniegušas 50 eiro atzīmi, bet kopumā darba dienās tās biežāk svārstījušās robežās no 40 līdz 47 eiro. Lielā mērā šo stabilizāciju nesusi ziemai neraksturīgā ūdens pieplūde Daugavā, kas ar ievērojami lielāku jaudu nekā parasti šajā sezonā ļauj strādāt Latvenergo hidroelektrostacijām. Dabas apstākļi šoziem jau vairākas dienas ļāvuši Latvijai elektroenerģiju arī eksportēt. Tomēr iepriekš vērojamie neparasti siltie laika apstākļi un lielais ūdens pieplūdums vienlaikus bija mazāk labvēlīgs Latvijas lielajām termoelektrostacijām, kuras zemu cenu un neliela siltuma pieprasījuma apstākļos ir mazāk konkurētspējīgas, nekā parastas ziemas apstākļos.

Latvenergo valdes loceklis Uldis Bariss atzīst, ka šobrīd vērojamajām cenu svārstībām elektrības biržā ir īslaicīgs raksturs, kas drīzāk neatstās paliekošu iespaidu uz patērētājiem ilgākā laikā. Pēc viņa prognozēm, šogad kopumā jārēķinās ar līdzīgām cenu izmaiņām kā iepriekšējā gadā – augstākās cenas ir sagaidāmas vasarā, kad klimatisko apstākļu dēļ būtiski samazinās elektrības izstrāde reģiona koģenerācijas stacijās un hidroelektrostacijās.

Konkurence pircēju vidū

Vairāku tirgus ekspertu, piemēram, bijušā enerģētikas ministra un ES enerģētikas komisāra padomnieka Jura Ozoliņa teiktais liecina, ka dominējošā loma Baltijas valstu elektrības vairumtirdzniecības tirgū šobrīd ir Krievijas piegādātājam Inter RAO, kā arī jaudu ierobežojumiem pārrobežu elektropārvades savienojumos starp Latviju un Igauniju.

Lai gan kopējā savienojumu jauda ar Somiju kopš gada sākuma ir būtiski palielinājusies, tirgus dalībnieku ziņas liecina, ka Krievijas tirgotāju ietekme reģionā šogad nebūt nesamazināsies, jo, reaģējot uz pievilcīgajām cenām Ziemeļvalstīs, arī Krievija apsver iespēju importēt elektrību no Somijas.

Somijas elektropārvades sistēmas operators Fingrid vēsta, ka elektroenerģijas imports no Somijas apjomā līdz 350 megavatiem varētu tikt uzsākts jau no aprīļa, kas attiecīgi nozīmētu arī augstāku pieprasījumu Skandināvijas tirgū un varētu veicināt cenas kāpumu. Pēc Igaunijas uzņēmuma Eesti Energia meitasuzņēmuma Enefit valdes priekšsēdētāja Jāņa Bethera domām, elektroenerģijas eksports no Somijas uz Krieviju kopumā atstās nelabvēlīgu iespaidu uz cenām Latvijā. Savukārt U.Bariss prognozē, ka būtiskas pārmaiņas Baltijas valstu tirgū ienesīs tikai elektropārvades kabelis starp Zviedriju un Lietuvu, jo šobrīd tieši Lietuvā vienlaikus ir vērojams gan apjomīgākais pieprasījums pēc elektroenerģijas, gan arī visizteiktākais elektrības ražošanas jaudu deficīts. Bieži vērojamais elektrības ražošanas deficīts Lietuvā ietekmē cenas arī Latvijā, šādos deficīta apstākļos Lietuvā rodas papildus jaudu ierobežojumi arī Igaunijas un Latvijas elektropārvades savienojumiem, kas attiecīgi ierobežo gan Latvijas, gan Lietuvas piekļuvi bieži vien lētākai elektroenerģijai no Somijas un Igaunijas.

Tiesa, pretstatā skeptiķu prognozēm šie apstākļi, šķiet, tirgus dalībniekus no iesaistīšanās atvērtajā tirgū neattur – Sadales tīkla valdes loceklis Ilvars Pētersons apstiprināja, ka Latvijas elektrības tirgus mājsaimniecību segmentā savu dalību apstiprinājuši jau trīs spēlētāji – Latvenergo, Baltkom un BCG Rīga, bet divi pagaidām neatklājami tirgus dalībnieki iespēju iesaistīties vēl vērtē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektrība visā Eiropā kļūs arvien zaļāka

Māris Ķirsons, 29.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzām nozarēm, lai pārietu uz bezizmešu vai zemu izmešu saimniekošanu, labākais būtu mainīt tehnoloģijas un elektrificēties, bet elektroenerģija arvien vairāk tiks iegūta no saules un vēja.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvenergo tehnoloģiju un atbalsta direktors un valdes loceklis Kaspars Cikmačs. Par šo un daudziem citiem patērētājiem svarīgajiem enerģētikas jautājumiem tiks diskutēts izdevniecības Dienas Bizness, AS Gaso, AS Latvijas Gāze, AS Latvenergo un AS Augstsprieguma tīkls rīkotajā ikgadējā enerģētikas nozares konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu.

Kā elektroenerģijas ražošanu un patēriņu ietekmēs ES Zaļais kurss?

Eiropas Savienības ambiciozais mērķis – līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Eiropas Savienību – enerģētikā tiek balstīts uz diviem stūrakmeņiem: arvien lielāku atjaunojamo energoresursu īpatsvaru un efektīvāku – taupīgāku – šo resursu izmantošanu. Energoresursu efektīvāka izmantošana iespējama, auto ar iekšdedzes dzinējiem aizstājot ar elektroauto, jo tādējādi energoresursu patēriņš sarūk apmēram uz pusi, un tieši transporta jomā eksperti Eiropā un citur pasaulē saskata potenciālu klimatam draudzīgiem risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Valdība lemj aizliegt Latvijā nonākt Astravjecas AES saražotajai elektrībai

LETA, 03.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumos, kas paredz, ka Krievijai būs jāapliecina, ka no tās importētā elektroenerģija Latvijā ir saražota Krievijā, tādējādi aizliedzot Latvijā nonākt Baltkrievijas Astravjecas atomelektrostacijā (AES) saražotajai elektrībai.

Ministru kabinets šā 25.augustā lēma, ka, ņemot vērā pašreizējo notikumu attīstību Baltkrievijā un no tiem izrietošos riskus starptautisko kodoldrošības standartu ievērošanai Astravjecas AES, nepieciešams apturēt elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju, ja darbu uzsāk Astravjecas AES.

Lai praksē nodrošinātu, ka Latvijā neieplūst elektroenerģija no nedrošas AES, ar noteikumu grozījumiem paredzēts, ka Krievijas atbildīgajai institūcijai būs jāsniedz informācija Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram AS "Augstsprieguma tīkls" par importētās elektroenerģijas izcelsmi, kas apliecinātu, ka elektroenerģija, kas importēta no Krievijas, ir saražota Krievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rekordlielā cenu kāpuma dēļ elektrības tirgotāji, kuri agrāk noslēguši ilgtermiņa līgumus ar klientiem, bieži vien ir spiesti pārdot elektroenerģiju, ciešot zaudējumus, un uzņēmums "Latvenergo" prognozē, ka tuvākajos mēnešos iespējami bankrotus, piektdien vēsta portāls "lsm.lv".

Arī "Latvenergo" vēršas pie dažiem klientiem ar lūgumu izprast situāciju un maksāt vairāk, nekā teikts līgumā.

Kā norāda portāls, elektroenerģija biržas "Nordpool" Latvijas segmentā sadārdzinājusies rekordlielā apmērā - jau vairāk nekā trīskārt gada laikā, turklāt pieaugums turpinās un sadārdzināšanās skārusi ne tikai gala lietotājus.

Pirmais no tirgus pagājušajā nedēļā aizgāja uzņēmums "Senergo", kura akcionāri ir eksbaņķiera Ernesta Berņa ģimenes locekļi, un kas orientējās galvenokārt uz lielajiem patērētājiem - valsts struktūrām un biznesu, bet pērn palielināja apgrozījumu vairāk nekā četrkārt - līdz 7,2 miljoniem eiro. "Lsm.lv" atgādina, ka pirms nedēļas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) paziņoja, ka šī uzņēmuma klientiem jāizvēlas citi piegādātāji. "Senergo" jau sākuši likvidācijas procesu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Elektroenerģijas tirgū Latvijā pirmo reizi fiksēta "pīles līkne"

Kaspars Cikmačs, AS "Latvenergo" valdes loceklis, 25.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā un arī Baltijā arvien biežāk redzam, ka līdz ar daudziem uzstādītajiem saules parkiem dienas vidū elektrības cenas ir būtiski zemākas. T.s. Pīles līkne* (Solar Power Duck Curve) Latvijā liecina, ka kopš aprīļa jau 20 dienās elektrības cena dienas vidū bija būtiski mazāka nekā pārējā dienas laikā.

Agrāk šādus efektus novērojām tikai tādās valstīs kā Austrālija vai Kalifornija ASV, bet dati liecina, ka arī Baltijā ir pietiekami liela saules intensitāte, lai sekmīgi ražotu elektroenerģiju.

Vēl aizvadītajā ziemā, raugoties uz Kalifornijai un Austrālijai raksturīgo elektroenerģijas patēriņa Pīles līkni, bija grūti noticēt, ka pēc pāris mēnešiem tāda būs arī Latvijā. Kalifornijas saules enerģijas apkopotajos datos redzam, ka elektroenerģija no tīkla aktīvi tiek izmantota no rīta, tad dienas vidū no tīkla elektroenerģija tiek izmantota būtiski mazāk, jo nepieciešamo saražo saules paneļi, bet vakarā cilvēki pievieno tīklam savus elektroauto, un atkal rodas nepieciešamība pēc enerģijas, kas ir sadales tīklā, jo tad saule jau riet, un nākas elektrības patēriņam pieslēgt citus ģenerācijas avotus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēsturiski cilvēce ir pazinusi daudz dažādu energoresursu – koksne, akmeņogles, kūdra, nafta un daudzi citi. Tomēr elektrība ir viens no enerģijas veidiem, ko izmantojam gandrīz nemitīgi mājās, darbā, ražošanas procesos un citur. Iedomāsimies – vien pirms dažām paaudzēm elektrība bija reti izmantota, galvenokārt apgaismojumam. Savukārt simt gadus vēlāk – ir izbūvēta milzīga infrastruktūra elektrifikācijas nodrošināšanai pat visattālākajās vietās, neviens mājokļa renovācijas projekts nav iedomājams bez papildu rozešu ierīkošanas, kā arī – teju visas mājsaimniecības ierīces darbina elektrība. Un nu tiek piedāvāti arī elektroauto, meža un dārza tehnika ar akumulatoriem un daudz kas cits! Ikdienas elektrības patēriņš ir milzīgs, un tas nozīmē, ka ir iespēja domāt arī par energoefektivitātes risinājumiem!

Stabila energoapgāde – iespēja turpināt darbu pat krīzes apstākļos

Kaut arī visu pasauli ir pārņēmusi koronavīrusa radītā krīze, daudzās nozarēs darbs var turpināties, pateicoties nepārtrauktai energoapgādei, kas ļauj izmantot ražošanas iekārtas, internetu, video straumēšanu un citus attālinātos pakalpojumus. Ja kaut kādu iemeslu dēļ tiktu traucēta energoapgāde, krīze būtu daudz dziļāka un smagāka. Tāpat elektrība nepieciešama medicīnas iestādēm, lai darbinātu aprīkojumu, kas uztur pie dzīvības un palīdz atveseļoties koronavīrusa upuriem.

Analizējot, kā vīrusa izraisītā krīze ir skārusi visas pasaules ekonomiku, skaidri iezīmējas nepieciešamība pēc stabilas energoapgādes. Elektrība nav pašsaprotams resurss, kas būs pieejams vienmēr. Gluži otrādi – uzbūvētā elektrifikācijas sistēma ir komplicēta un daudzslāņaina – no elektroenerģijas ražošanas līdz pat sīkāko ierīču darbināšanai. Tas nozīmē, ka, izejot no krīzes, uzmanība jāvelta arī šī resursa stiprināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

SPRK nepiekrīt Lietuvas retorikai par no Krievijas ievestās elektrības sertifikātu falsificēšanu

LETA, 24.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) nepiekrīt Lietuvas retorikai par no Krievijas ievestās elektrības sertifikātu falsificēšanu, intervijā norādīja SPRK Enerģētikas departamenta direktore Līga Kurevska.

Viņa uzsvēra, ka kopumā Lietuvas pozīciju par to, ka no Baltkrievijas elektroenerģiju iepirkt nedrīkst, atbalsta arī Latvijas un Igaunijas valdība, taču pašlaik diskusija novirzījusies uz jaudu un importa mazināšanu ne tikai no Baltkrievijas, bet arī no Krievijas.

Kurevska atklāja, ka regulatora loma šajā jautājumā ir saistīta ar ekonomisko izvērtējumu - atbilstoši nacionālajam regulējumam SPRK saskaņo pārvades operatoru sagatavotu metodiku, pēc kuras tiek aprēķinātas jaudas uz Latvijas-Krievijas robežas.

"Par metodikas saturu un kompromisu starp Baltijas valstīm virzību uzņēmās darba grupa, kurā līdztekus Baltijas valstu atbilstīgajām ministrijām, pārvades operatoriem un regulatīvajām iestādēm bija iesaistīti arī Eiropas Komisijas pārstāvji. Šajā grupā, kurā regulatori ir vairāk klausītāja lomā, pēc ilgstošām diskusijām un pirms darbu sāka Astravjecas atomelektrostacijas (AES), tika panākta vienošanās par konkrētiem risinājumiem, ar kuriem tiek nodrošināts, ka Baltijas valstīs netiek importēta elektroenerģija no Baltkrievijas," stāstīja Kurevksa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnisko ekspertu kopējs darbs ļauj veidot efektīvāku, mūsdienīgāku un ekonomiski izdevīgāku elektrotīklu

To intervijā DB saka a/s Sadales tīkls valdes loceklis, tehniskais direktors Raimonds Skrebs, piebilstot, ka tas ir ļoti svarīgi elektrodrošības uzlabošanai un elektroapgādes kvalitātei.

Kā uzņēmumā nonācāt līdz idejai izveidot tehnisko ekspertu kopu?

Mūsdienās, kad ļoti strauji attīstās tehnoloģijas un iekārtas, to izvēle un ilgtspējas novērtēšana ir ārkārtīgi svarīgs jautājums. Tāpēc 2012.gadā uzdevām sev jautājumu, kā šādos brīvā tirgus apstākļos ar tik ļoti piesātinātām dažādām tehnoloģijām, iekārtām un atšķirīgiem piedāvājumiem dzīvot tālāk? Jāņem arī vērā fakts, ka tirgus dalībnieki ir ar tik dažādiem mērķiem, proti, daļa ir godprātīgi ilgtermiņa spēlētāji, daļa ir ar īstermiņa mērķiem «nopirkt/pārdot», bet mēs sapratām, ka Latvijā neesam tik bagāti, lai kļūdītos. Pirmkārt, mēs nevaram atļauties elektrotīklā uzstādīt tehnoloģijas, kuras vēlāk izrādās nederīgas. Neesam tik bagāti, lai pirktu lētas preces, kas vēlāk ekspluatācijā var uzņēmumam izrādīties dārgas. Otrkārt, mūsu uzstādījums ir, ka tam, ko mēs pērkam, ir jākalpo četrdesmit, piecdesmit gadu. Mēs esam to stingri definējuši. Mūsu izbūvētajām vai rekonstruētajām elektroietaisēm ir jākalpo nākamajām paaudzēm, tāpēc ir svarīgi, lai visas iekārtas un elektrotīkla elementi būtu kvalitatīvi. Nonācām pie secinājuma, ka uzņēmumā ir jādibina tehnisko ekspertu kopa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šī gada enerģētikas uzņēmumu grupa “AJ Power” sāk piedāvāt Latvijā vēl nebijušu pakalpojumu – lieljaudas saules enerģijas projektu īstenošanu sadarbībā ar zemju īpašniekiem.

Tā ir iespēja zemes īpašniekam piešķirt neizmantotai zemei vērtību un iegūt ilgtermiņa ieguldījumu ar garantētu atdevi.

Kopumā 2021. gads un 2022. gada sākums enerģētikā ir bijis ļoti izaicinošs, šajā laikā Latvijā tika novērots pirms tam neparedzams energoresursu cenu pieaugums. Politikas veidotāji, enerģētikas nozares uzņēmumi un citi iesaistītie jau vairākus gadus diskutē par aktīvāku atjaunīgās enerģijas ražošanu attīstīšanu Latvijā.

Pēdējā laika situācija ir tikai vēlreiz apliecinājusi to, ka ir nepieciešams attīstīt industriālos saules enerģijas parkus, kuru izbūve dažādotu ražošanas jaudas un ilgtermiņā stabilizētu elektroenerģijas izmaksas, mazinot nekontrolētu elektroenerģijas cenu kāpumu. Tomēr, lai arī situācija saules enerģijas risinājumu izmantošanā uzlabojas, Latvija joprojām krietni atpaliek no pārējām Baltijas valstīm. Latvijai ir visi nepieciešamie priekšnosacījumi, lai efektīvi izmantotu saules enerģijas potenciālu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā kopējais atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš Latvijā bija 68,7 petadžouli (PJ), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP). Salīdzinot ar 2015. gadu, AER patēriņš pieaudzis par 5,7 %, bet desmit gadu laikā - par 14,1 %.

Palielinoties AER kopējam patēriņam, ko galvenokārt veido vietējie energoresursi, mazinās Latvijas enerģētiskā atkarība Enerģētisko atkarības indikatoru aprēķina: neto imports dalīts ar kopējo energoresursu patēriņu plus bunkurēšana jeb visu valstu (arī Latvijas) kuģu apgāde ar naftas produktiem (degvielu) starptautisko reisu veikšanai no importējamiem energoresursiem – no 66,7 % 2006. gadā līdz 51,2 % 2015. gadā.

Ievērojami pieaudzis biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš - desmit gadu laikā tas palielinājies 12,7 reizes, 2016.gadā sasniedzot 3,8 PJ.

Kurināmās koksnes kopējais patēriņš desmit gadu laikā palielinājies par 9,3 % un 2016. gadā sasniedzis 54,3 PJ, bet salīdzinājumā ar 2015. gadu tas pieaudzis par 3,2 %. 2016. gadā kurināmās koksnes īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā bija 29,4 %, kas ir par 0,8 procentpunktiem vairāk nekā 2015. gadā. Vienlaicīgi pieauga arī kurināmās koksnes eksports. 2016. gadā Latvija eksportēja 37,9 PJ kurināmās koksnes, kas ir par 12,6 % vairāk nekā 2015. gadā. No kopējā kurināmās koksnes apjoma 2016. gadā tika eksportēti 29,3 PJ koksnes granulu, kas ir par 4,7 % vairāk nekā 2015. gadā, savukārt eksportētās kurināmās šķeldas daudzums pieauga par 79,4 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju uzņēmums Baltcom sācis elektroenerģijas tirdzniecību mājsaimniecībām komplektos ar telekomunikāciju pakalpojumiem, informēja uzņēmuma pārstāvji.

«Apmēram pusgadu esam intensīvi strādājuši pie šī biznesa virziena izveidošanas. Latvijā un pat Eiropas mērogā tā ir pilnībā jauna pieeja. Pasaulē atsevišķi gadījumi jau ir zināmi, un to uzskata par ļoti perspektīvu attīstības virzienu, jo telekomunikāciju pakalpojumi un elektroenerģija ir cieši saistīti pēc būtības, un tiem ir liela līdzība pakalpojuma piegādes un klientu servisa ziņā,» skaidro Baltcom valdes loceklis stāsta Gints Kiršteins, piebilstot, ka uzņēmums jau šobrīd ir ietaupījis ap simts tūkstošiem eiro, iegādājoties elektroenerģiju sava uzņēmuma vajadzībām nākamajiem trim gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jāizmanto līdz šim neizmantotās atkritumu reģenerācijas iespējas

Māris Ķirsons, 12.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija, atšķirībā no citām Baltijas un Eiropas valstīm, neizmanto atkritumu reģenerācijas iespējas, tādējādi ik gadu neiegūst apmēram 2 TWh enerģijas ekvivalenta, līdztekus tam turpina piepildīt atkritumu poligonus, tieši tāpēc situācija jāmaina.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ziemeļeiropas zaļās enerģijas uzņēmuma Gren biznesa vadītājs Latvijā, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) biedrs, reģenerācijas virziena pārstāvis Andris Vanags. Viņš norāda, ka daudzus gadu desmitus Latvijā atkritumu reģenerācija ir bijusi savdabīga aizliegtā teritorija, taču ir jāsaprot, ka šī nozare ir būtiska tautsaimniecības attīstībai, tajā tiek izmantotas labākās tehnoloģijas un bez tās nav iespējams sasniegt vairākus Eiropas Savienības uzstādītos mērķus.

Kāda ir situācija ar atkritumu izmantošanu enerģētikā?

Eiropas atkritumu reģenerācijas uzņēmumu asociācijas (CEWEP) veidotās statistikas dati rāda, ka Latvijā tikai aptuveni 3% atkritumu tiek izmantoti enerģētikā, Lietuvā — 26% bet Igaunijā - pat 43%. Vienlaikus atkritumu pārstrādē Latvija ar 40% ir ļoti tuvu Somijai (42%), Dānijai (45%). Protams, Latvijai ir iespējas palielināt atkritumu pārstrādi, tādējādi tos pārvēršot par izejvielām jaunu produktu ražošanai, tomēr būtiskākais jautājums Latvijā bija un būs par to, kā samazināt poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu, kas pašlaik ir vairāk nekā 50% no savāktajiem sadzīves atkritumiem, jo līdz 2035. gadam šis apjoms ir būtiski jāsamazina līdz 10%. Līdz šādam poligonos apglabājamo atkritumu apjomam nevar nonākt ar atkritumu neradīšanu un samazināšanu vien.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

2022.gadā ES elektroenerģijas ražošana no vēja un saules apsteidza gāzi

LETA--DPA, 31.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis 2022.gadā pirmo reizi saražoja vairāk elektroenerģijas no vēja un saules, nekā no dabasgāzes, secinājusi domnīca "Ember".

Pērn no saules un vēja saražotā elektroenerģija sastādīja 22% no visas ES saražotās elektroenerģijas. Gāze veidoja 20%, bet ogles - 16%, secinājusi "Ember".

"Eiropa ir izbēgusi no ļaunākā enerģētikas krīzē," norādījis "Ember" pārstāvis.

Pieaugums no vēja un saules saražotajā elektroenerģijā palīdzēja kompensēt samazinājumu elektroenerģijā, kas saražota, izmantojot hidroenerģiju un kodolenerģiju, kas joprojām ir vadošie elektroenerģijas avoti ES, dodot 32% no kopējās elektroenerģijas.

Lai gan daudzas ES valstis pielika pūles, lai kompensētu Krievijas enerģijas importa iztrūkumu, elektroenerģijas ražošana no oglēm palielinājās mazāk nekā gaidīts, secinājusi "Ember".

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Mazās HES gatavas augt

Dienas Bizness, 03.12.2013

Dobeles HES izbūvēta 1999. gadā pilnībā no jauna, HES atrodas pie Dobeles ūdenskrātuves pretī fabrikai Spodrība.

Foto: Kristaps Kalns, Dienas Mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labvēlīgos apstākļos mazās hidroelektrostacijas (HES) varētu ievērojami palielināt savu lomu Latvijas energoapgādē, saražojot pat 3-4 reizes vairāk elektroenerģijas nekā šobrīd. Tā teorētisko izaugsmes potenciālu vērtē nozarē strādājošie uzņēmēji, vēsta laikraksts Diena.

Viņi gan neslēpj, ka ieviestā subsidētās elektroenerģijas nodokļa un jaunās dabas resursu nodokļa likmes iespaidā nozares izaugsmes iespējas jau drīzumā tiks apcirstas saknē, un grūtības turpināt darbu radīsies pat daudzām no jau esošajām mazajām HES, jo ar jauno nodokļu nastu tiks aplikta ne tikai elektroenerģija, par kuru tās saņem atbalstu, bet arī elektroenerģija, kuru ražotāji realizē par tirgus cenu.

Savukārt ar mazo hidroenerģētiku nesaistītie nozares eksperti par šo ražotņu izaugsmes iespējām runā ievērojami piesardzīgāk, pievēršot uzmanību tam, ka jaunas mazās HES bez vērā ņemamām subsīdijām attīstīties, visticamāk, nespēs, un arī no vides aizsardzības viedokļa nozares paplašināšana ne vienmēr ir pamatota, raksta laikraksts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Atjaunīgo energoresursu patēriņš pērn samazinājās par 4,5 %

Ilze Žaime, 05.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot ar 2017. gadu, atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš 2018.gadā samazinājies par 4,5 %, bet piecu gadu laikā pieaudzis par 13,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. AER patēriņa samazinājumu 2018. gadā ietekmēja hidroenerģijas (HES) un vēja enerģijas (VES) saražotā apjoma samazinājums.

2018. gadā kopējais AER patēriņš Latvijā bija 76,8 petadžouli.

Galvenie AER veidi Latvijā ir kurināmā koksne (malka, koksnes atlikumi, kurināmā šķelda, koksnes briketes, koksnes granulas) un hidroresursi. To īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā 2018. gadā veidoja 35,2 %.

Kurināmās koksnes īpatsvars AER patēriņā piecu gadu laikā samazinājās par 1,4 procentpunktiem, savukārt salīdzinājumā ar 2017. gadu tas ir pieaudzis par 7 procentpunktiem, pērn sasniedzot 80,9 %. Piecu gadu laikā biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš pieaudzis par 16,2 %, bet salīdzinājumā ar 2017. gadu tas ir samazinājās par 6,6 %, 2018. gadā sasniedzot 3,6 PJ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēja enerģijas potenciāls Latvijā pašlaik netiek izmantots, taču perspektīvā vējš kļūs par būtisku spēlētāju enerģētikas sektorā un varēs aizstāt elektroenerģijas importu, tādējādi paaugstinot valsts energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas vēja parki valdes priekšsēdētājs Jānis Urtāns. Viņš norāda, ka iecerēto vēja parku izveide Latvijā prasa ne tikai daudz pūļu un zināšanu, lai varētu iegūt attiecīgās atļaujas, bet arī izskaidrošanas darbu.

Kāda ir pašreizējā situācija ar vēja parku izveidi valsts mežos?

Saskaņā ar 2023. gada 28. novembra Latvijas valdības lēmumu SIA Latvijas vēja parki ir piešķirtas astoņas teritorijas ar kopējo platību 39 941 ha, lai tajās uzstādītu elektroenerģijas ģenerācijas jaudas 800 MW apmērā (aptuveni 120 vēja staciju torņi ar vienas turbīnas jaudu līdz 8MW). Ir noteiktas astoņas vēja parku lokācijas vietas — divas Kurzemē (Ventspils 1 un Ventspils 2) , divas — Vidzemē (Limbaži un Valmiera- Valka), divas Vidzemē - Zemgalē (Ogre- Aizkraukle- Bauska un Bauska - Ķekava - Ogre) un divas Latgalē (Balvi- Ludza un Augšdaugava).

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāze saglabās savu lomu tirgū

Armanda Vilciņa, 20.07.2021

Konferences dalībnieki pauda bažas par to, ka, vienpusēji ieviešot pasākumus oglekļa emisiju samazināšanai, Eiropa pasliktina savu konkurētspēju pasaulē, jo daudzās citās valstīs ražotājiem nav jāmaksā par emisiju kvotām.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz Eiropas Savienības (ES) ambiciozajiem klimata mērķiem, dabasgāze nākamajās desmitgadēs joprojām veidos Latvijas enerģētikas mugurkaulu.

To DB organizētajā konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu pauda AS Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņam piekrīt arī citi nozares pārstāvji, norādot, ka pārejas periodā dabasgāzes stacijām būs liela nozīme Baltijas elektrotīklu drošības un energosistēmas stabilitātes saglabāšanā.

Mainīsies raksturs

Skaidrs, ka mēs nevaram apgalvot, ka dabasgāze ir nākamās simtgades resurss, bet es nešaubos, ka līdz 2050. gadam tā būs, iespējams, vienīgā fosilā degviela, kas joprojām tiks izmantota, uzskata A.Kalvītis. “Ar citu resursu gāzi, visticamāk, aizvietot tuvākajā laikā nebūs iespējams, jo tas ir videi draudzīgākais fosilais resurss, kas ir arī ļoti efektīvs un viegli pielietojams. Kopumā jautājums par to, kādi resursi nākotnē tiks izmantoti enerģijas ražošanai, ir ļoti aktuāls. Es šaubos, ka šobrīd ir izdomāta gatava recepte. Cilvēki, kas veido enerģētikas politiku, vairāk balstās uz politiskiem lozungiem, taču šajā gadījumā būtiskāki ir ekonomiskie aspekti. Kamēr nebūs iespējams iegūt kādu citu alternatīvu resursu, es redzu, ka dabasgāze enerģētikā joprojām būs nozīmīga. Protams, ka plaši tiks izmantoti arī pieejamie atjaunojamie energoresursi (AER), zināmas perspektīvas ir arī ūdeņradim. Šajā gadījumā gan precīzu atbilžu nav, jo ūdeņraža izmantošana un ražošana šobrīd ir neskaidra,” pauž A.Kalvītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvenergo elektrību Igaunijā pārdos par 6% lētāk nekā Latvijā

Nozare.lv, 31.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvenergo piedāvājums elektroenerģijas daļai Igaunijā ir par aptuveni 6% lētāks nekā Latvijā, informē uzņēmumā.

Tas tiek skaidrots ar to, ka elektroenerģija tiek piegādāta no elektroenerģijas biržas Igaunijas cenu apgabala. Latvijā elektrība esot dārgāka tāpēc, ka starp Igauniju un Latviju ir tehniski pārvades ierobežojumi, kas sadārdzina elektroenerģijas cenas vasaras un rudens mēnešos.

Piemēram, 2013.gadā no jūnija līdz decembra beigām Latvijā un Lietuvā vidējā "Nordpool Spot" biržas cena bija par 18% augstākā nekā Igaunijā. Latvenergo prognozē, ka šāda atšķirība varētu saglabāties gan šogad, gan nākamgad, bet 2016.gadā, kad plānots pabeigt Lietuvas-Zviedrijas starpsavienojumu, šīm cenām vajadzētu vairāk tuvināties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Atsevišķām iedzīvotāju grupām elektrības rēķins samazināsies par 3-15 eiro

Žanete Hāka, 30.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā elektroenerģiju par samazinātu cenu saņems trūcīga vai maznodrošināta ģimene, daudzbērnu ģimene, kā arī ģimene, kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti, un persona ar I invaliditātes grupu, informē Ekonomikas ministrija.

Līdz ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu 2015. gada sākumā elektroenerģija vairs netiek subsidēta visām mājsaimniecībām. Vienlaikus ir svarīgi nodrošināt, ka elektrība ir pieejama arī mazāk aizsargātajiem iedzīvotājiem. Tāpēc Elektroenerģijas tirgus likumā noteiktas vairākas mērķgrupas, kurām ir piešķirts aizsargāta lietotāja statuss, kas ļauj saņemt atbalstu norēķiniem par elektroenerģiju. Atbalstu var saņemt: trūcīga vai maznodrošināta ģimene (persona); daudzbērnu ģimene; ģimene (persona), kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti; persona ar I invaliditātes grupu.

Kā iepriekš ziņots, Ministru kabinets šā gada 1. decembra sēdē apstiprināja kārtību, kādā turpmāk tiks nodrošināta aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma sniegšana un atbildīgās institūcijas sniegs informāciju par aizsargātā lietotāja statusu. Kārtība stāsies spēkā 2016.gada 1.janvārī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināts - Elektroenerģiju mājsaimniecībām piedāvās trīs tirgotāji; cenas pieaugs par 15-30%

Dienas Bizness, 23.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada 1.janvārī Latvijā elektroenerģijas tirgus tiks atvērts mājsaimniecībām. Sākotnēji elektrību piedāvās trīs tirgotāji, savukārt četri tam vēl gatavojas, ceturtdien žurnālistus preses konferencē par elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām informēja Sadales tīkla valades loceklis Ilvars Pētersons.

Šī gada sākumā gatavību tirgot elektroenerģiju ir izteikuši četri uzņēmumi, savukārt pašlaik – septiņi. Tostarp trijiem no tiem - Latvijas energokompānijai A/S Latvenergo, SIA Baltcom un SIA WIN Baltic jau ir spēkā esošie piedāvājumi, savukārt pārējie tirgotāji ar saviem elektrības tirdzniecības piedāvājumiem plāno patērētājus iepazīstināt līdz šī gada beigām vai 2015.gada sākumā.

«Tirgotāju interese par elektroenerģijas tirdzniecību mājsaimniecībām liecina, ka konkurence ir un kļūst aizvien sīvāka. Tā ir laba ziņa patērētājam – elektrības tirgotājiem būs jāpiedāvā lietotājiem elektrība un citi pakalpojumi konkurences apstākļos par iespējami zemāko tirgus cenu vai komplektā ar citiem mājsaimniecībām noderīgiem pakalpojumiem,» atzīmēja AS Sadales tīkls valdes loceklis Ilvars Pētersons. Pašlaik par elektroenerģijas tirgošanu noslēgti līgumi kopumā ar 23 komersantiem, tostarp juridiskajiem klientiem aktīvi to tirgo 12.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināts - Elektrība Rīgā pazuda traucējuma dēļ augstsprieguma apakšstacijā; cietis viens cilvēks

Lelde Petrāne, 07.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 7.augustā, AS Latvijas elektriskie tīkli Rīgas TEC-1 teritorijas augstsprieguma apakšstacijā reģistrēts tehnoloģiskais traucējums, tādēļ Rīgā Teikas, Čiekurkalna, Mežaparka rajonu apkaimēs bija traucēta elektroenerģijas piegāde.

Kā biznesa portālam db.lv sacīja AS Latvenergo Komunikācijas direktors Andris Siksnis, pateicoties operatīvai dienestu rīcībai, avārijas atslēgumu izdevās novērst un 40 minūšu laikā atjaunot elektroapgādi Čiekurkalna un Teikas apkaimē. AS Sadales tīkls veicot pārslēgumus elektroiekārtās, nepilnas stundas laikā pilnībā visiem klientiem atjaunoja elektroenerģijas piegādi.

AS Latvenergo atbildīgie dienesti izmeklējot un analizējot tehnoloģiskā traucējuma iemeslus.

Komentējot baumas par sprādzienu, A. Siksnis uzsvēra: «Rīgas TEC-1 teritorijas apakšstacijā tehnoloģiskā traucējuma laikā vienlaicīgi slēdzās vairāki 110 kV jaudas slēdži, radot paaugstinātu trokšņu līmeni apkārtnē, kas nav indentificējams kā sprādziens.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektromotori automašīnās kļuvuši par realitāti, un bagātās Eiropas valstis cenšas straujā tempā ieviest tos ikdienā. Tomēr šodien ne tikai enerģētikas kompānijas, bet arī autoražotāji investē ievērojamus resursus, lai radītu inovatīvus produktus, kas spēj samazināt kaitīgos izmešus un fosilo izejmateriālu izmantošanas īpatsvaru iekšdedzes dzinējos

2040. gads ir slieksnis, kad Parīzes, Londonas vai Oslo ielās vairāk būs elektroautomašīnu, bet Rīgā, visticamāk, vēl būs daudz iekšdedzes dzinēju, kas brauks ar videi draudzīgāku degvielu.

Vairākas Eiropas valstis nospraudušas ambiciozus mērķus strauji mainīt automašīnu iekšdedzes dzinējus uz elektromotoriem, liecina Eiropas Komisijas DB sniegtā informācija, piebilstot, ka CO2 izmešu mazināšanas plāns ir katras dalībvalsts iekšēja lieta. Eksistē alternatīvas, kuras ir mazāk dārgas un pietiekami efektīvas. Autoražotāji investē ievērojamus līdzekļus, lai mazinātu kaitīgos izmešus, kā arī fosilo materiālu izmantošanas īpatsvaru. Viens no nākotnes risinājumiem ir atjaunojamā dīzeļdegviela, kuras loma turpmākajās desmitgadēs Latvijā pieaugs, bet elektroautomašīnas vienlaikus ir lielpilsētu nepieciešamība un iespēja, uzskata degvielas tirgotāja Neste Latvija ģenerāldirektors Artu Airiainens (Arttu Airiainen).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 1. aprīļa spēkā stājušies Ministru kabineta (MK) noteikumu grozījumi, kas regulē elektroenerģijas un siltuma ražošanu no atjaunojamiem resursiem, Saeimā top grozījumi Enerģētikas likumā, atsakāmies no Krievijas gāzes, bet līdztekus – tirgū, pēc elektroenerģijas ražošanas apjoma rēķinot, vairāk nekā trešdaļa no biogāzes ražotājiem ir ārā ne tikai no OIK saņēmēju saraksta, bet daļa pat ir pārtraukusi ražošanu.

Kādi ir risinājumi un kādus vajag – to Dienas Bizness jautāja Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājam Andim Kārkliņam.

Fragments no intervijas

Kas līdz ar jaunajiem MK noteikumiem ir noticis ar biogāzes ražošanu?

Ja vērtē biogāzes ražošanu pēc tās faktiskās izstrādes, nevis uzstādītās jaudas, tad apmēram 45% no biogāzes ražošanas ir ārā. Ir daļa, kas vēl strādā ar OIK, ir daļa, kas strādā pēc biržas cenām, ir daļa, kas ir slēgti uz neatgriešanos. Taču daži domā, ka varbūt varētu atsākt biogāzes ražošanu. Ja ņemam tīri pēc saražotās elektroenerģijas, tad ir mazinājies biogāzes staciju pienesums, jo viena no cīņas metodēm pret OIK bija arī cīņa ar kukurūzas lietotājiem. Fakts ir, ka kukurūzas izmantošana biogāzes ražošanā deva reizes desmit vairāk gāzes nekā dzīvnieku mēsli. Te arī redzami samazinājuma iemesli, bet šā brīža situācijā, kad esam ļoti energoatkarīgi, manuprāt, vajadzētu izmantot jebkādus izejmateriālus. Ja es būtu bijis valdībā, būtu pieņēmis nepolitisku lēmumu, lai strādā visi un ražo maksimumu. Eiropas noteikumi to vēl aizvien pieļauj. Pirmās paaudzes biogāzi ir jābeidz ražot līdz 2030. gadam. Turklāt tas attiecas uz biogāzes izmantošanu transportā, ne elektroenerģijas ražošanā. Transporta degvielās ir jāsamazina izmantotais kukurūzas apjoms, bet tā vēl nav aizliegta. Latvija ir pārcentusies un pateikusi, ka tai jau tagad nevajag enerģiju no kukurūzas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Regulāri elektrības pārrāvumi rada zaudējumus biznesam

Monta Šķupele, 02.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atceltas rezervācijas, pārceltas kāzas un tūkstošiem eiro zaudējumi - tādas ir sekas biežiem elektroenerģijas pārrāvumiem Nurmuižas pils kompleksā.

Bijušajam baņķierim, uzņēmējam Oļegam Fiļam piederošais Nurmuižas pils komplekss Talsu novada Laucienes pagastā regulāri piedzīvo elektroenerģijas pārrāvumus, kā rezultātā tiek ietekmēta biznesa darbība. Nurmuižas pils kompleksā darbojas restorāns, viesnīca un SPA, kas aprīkoti ar ļoti dārgu un sarežģītu tehniku, kas tiek bojāta regulāro elektrības pārtraukumu dēļ.

Nurmuižas restorāna un viesnīcas vadītāja Kristīne Jelinska Nurmuižā strādā 4 gadus un ar elektroenerģijas pārtraukumiem sastopas regulāri, ko apliecina e-pastu un Whatsapp sarakstes izdrukas jau kopš 2021.gada. Sarakstes pašlaik tiek gatavotas iespējamai tiesvedībai.

"Piemēram, šī gada 16.septembrī elektrība no rīta noraustījās 12 reizes, kas var radīt neatgriezeniskas sekas mūsu tehnikai. Ir nodedzināti vairāki kafijas aparāti šīs vasaras laikā. Ledusskapis un citas iekārtas ir iegādāti par vairāk nekā 300 000 eiro," stāsta K.Jelinska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Uldis Biķis: Drīz atklāsim jaunu rūpnīcu

Sandris Točs, speciāli Db, 07.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau vismaz desmit gadus investoriem veidojas redzējums, ka elektrība Latvijā ir dārga. Ja vēl desmit gadus elektrība Latvijā būs dārgāka nekā kaimiņvalstīs, tad jau divdesmit gadus mēs būsim lieguši savā valstī attīstīties nozarēm, kurām šī resursa izmaksas produkcijas pašizmaksā ir būtiskas, saka akciju sabiedrības Latvijas Finieris padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

Fragments no intervijas:

Cik lielā mērā koncerns nākotnē attīstīsies Latvijā, cik ārpus tās?

Naudas izteiksmē lielākās investīciju izmaksas veidojas ārpus Latvijas, bet tas nenozīmē, ka mēs neinvestējam arī Latvijā. Drīz atklāsim jaunu ķīmijas rūpnīcu, kurā nodarbosimies ar papīra piesūcināšanu ar fenola sveķiem. Tā ir pietiekami liela investīcija, apmēram 10 milj. eiro, un tika realizēta pēdējā gada laikā. Mūsu izaugsmes temps ir kļuvis straujāks. Jo plašāk strādā uzņēmumi, jo vairāk integrējamies blakus reģionos, jo stabilāk jūtas uzņēmums kopumā un tajā strādājošie.

Ir dzirdēts viedoklis, ka trūkst motivācijas investēt Latvijā, īpaši apstrādes rūpniecībā. Kā jūs atrodat šo motivāciju?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijā elektrība izmaksā lētāk, jo mūsu ziemeļu kaimiņiem ir labs savienojums ar Somiju. Tomēr drīzumā mums būs iespēja piekļūt Zviedrijas un Norvēģijas elektrībai, kas ir lētāka kā vidēji Eiropas Savienībā (ES), intervijā laikrakstam Diena atklāj Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes loceklis Rolands Irklis.

Kas nosaka to, ka Igaunijā ir mazāka maksa par elektrību nekā Latvijā?

Igaunijā ir zemāka vairumtirdzniecības cena, jo tā ir ļoti labi savienota ar Skandināviju un Somiju. Igaunijā ir uzbūvēti divi jaudīgi kabeļi kopumā par 1000 megavatiem, kas zem jūras veido savienojumu ar Somiju. Tā ka igauņiem elektrības cena ir ļoti līdzīga ar cenu, kāda tā ir Somijā. Starp Latviju un Igauniju gan ir pārvades līnijas, bet to kapacitāte ir nepietiekama pastāvīgi pieaugošo plūsmu dēļ.

Mēs netiekam klāt lētākajai Somijas elektrībai?

Tiekam, bet nepietiekamā apjomā. Īpaši jaudas mums pietrūkst vasarās un rudeņos, kad cenu starpība starp Latviju un Igauniju jūtami pieaug. Drīzumā mēs tiksim klāt Zviedrijas un Norvēģijas elektrībai, jo ir labs starpsavienojums starp Latviju un Lietuvu un Lietuva 2015.gada nogalē pabeigs savienojuma izveidi ar Zviedriju. Skandināvijā elektrība ir lētāka nekā citviet ES, jo tur ir lieli hidroresursi. Ja vien ūdens līmenis ir pietiekami augsts, elektrības cena ir zema. Dānijā ir lielākie vēja parki Eiropā un, ja ir spēcīgs vējš, atsevišķās stundās elektrības cena ievērojami mazinās. Taču kopumā cena ir svārstīga, jo bezvēja apstākļos cena kāpj.

Komentāri

Pievienot komentāru