Jaunākais izdevums

Vēl viena autoritatīva balss pievienojas korim par Eiropas industriju problemātisko stāvokli.

Ražošanai nepieciešamās elektrības un dabasgāzes cena Eiropas industrijām nekritīsies vismaz tuvāko 20 gadu laikā, paziņojusi Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (SEA). Attiecīgi šo izmaksu segmentā ES rūpniecība, kas nodarbina gandrīz 30 miljonus cilvēku, salīdzinot ar konkurentiem ASV un Ķīnā, šai laika posmā nebūs konkurētspējīga, raksta Financial Times.

Cenu starpība gan resursu, gan ES dalībvalstu starpā atšķiras, jo dažāda ir cenu veidojošo komponentu nozīme, kas vismaz nodokļu un nodevu kategorijā dod zināmu telpu valstu industriālajai politikai (skat. grafiku).

SEA atzinums varētu būt pēdējais piliens pārpilnajā šaubu kausā par Eiropas energoietilpīgo industriju nākotni. Paredzams, ka visi, kas vien to fiziski spēs, pārcelsies citur. Sevišķi pēc brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanas tuvākajos gados, loģisks galamērķis enerģiju vairāk paģērošajiem Eiropas biznesiem būs lēto energoresursu jaunā pasaules līdere ASV. Ir dzirdēts arī par Krieviju kā iespējamo Eiropas energoietilpīgo biznesu «pabēgšanas» vietu. Cerības tiek saistītas arī ar varbūtējo Āfrikas ekonomisko izrāvienu nākamajā desmitgadē, kurp arī varētu izplesties vai pārcelties Eiropas ražošanas resursus visvairāk tērējošā daļa.

Latvijas kontekstā ir skaidrs, ka ar šādām prognozēm vēl mazticamāka izskatās Liepājas metalurga drīza un sekmīga pārdošana.

Nosacīti moderni

Galvenais drauds a/s Liepājas metalurgs (LM) tēraudkausēšanas rūpnīcas restartam ir elektroenerģijas cenas celšanās, atzīst DB aptaujātie bijušie uzņēmuma speciālisti. Kopš 2007. gada, kad LM sāka virzīt modernizācijas projektu, elektrības cena jau ir būtiski pieaugusi, pat nerēķinot obligātā iepirkuma komponenti (OIK). Modernizācijas ietvaros LM martena tērauda kausēšanas tehnoloģija, ko gan ražošanas zemās efektivitātes, gan ES vides prasību dēļ vairs nebija iespējams ekspluatēt, tika nomainīta ar elektrotēraudkausēšanas kompleksu, kas sastāv no 100 tonnu elektrokrāsns un 100 tonnu kausa krāsns, ūdens sagatavošanas iekārtas, gāzu attīrīšanas iekārtas, 110 kV apakšstacijas un strāvas kompensatora.

Modernizācijas rezultātā būtiski samazinājās dabasgāzes patēriņš tēraudkausēšanas vajadzībām, un pilnībā uzņēmums varēja atteikties no mazuta saimniecības uzturēšanas. Ietaupīt varēja uz tā rēķina, ka vairs nebija jārūpējas par naftas produktu piegādēm, noliešanas un uzglabāšanas infrastruktūru. Savukārt elektroenerģijas patēriņš pieauga trīs reizes, sasniedzot aptuveni 400 miljonus kilovatstundu gadā.

«Lielākais ieguvums tobrīd bija no ražošanas jaudas palielināšanas,» atzina viens no modernizācijas procesa vadītājiem, kurš nevēlējās savu vārdu publiskot. Saražotā tērauda rekords pirms jaunās tehnoloģijas bija 530 tūkst. t gadā, pirmajā gadā pēc modernizācijas – jau 845 tūkstoši tonnu. Pērn, ja būtu strādāts visu gadu, bija plānots sasniegt 900 tūkstošus tonnu.

Tomēr šis apjoms nav optimāls no efektivitātes viedokļa. Tēraudkausēšanas nozarē rentabilitāti vieglāk panākt ar jaudu virs miljona tonnu – ap 1,3 milj. t, kā bija iecerējuši arī modernizācijas projekta izstrādātāji. Taču tobrīd Latvijas rietumos šādu rūpnīcu nebūtu iespējams nodrošināt ar nepieciešamo elektroenerģijas apjomu. Lai gan uzņēmuma teritorijā tika uzcelta jauna apakšstacija, bet pirms tam izbūvēta apakšstacija Grobiņā, gādājot par elektrokausēšanas tehnoloģijas iespējamību, būtībā tas bija tikai kompromiss starp Latvenergo piedāvājumu un rūpnīcas vēlmēm, apgalvo uzņēmuma speciālisti. Līdz ar to iegūtais efekts no modernizācijas ir mazāks, nekā tika cerēts, to plānojot.

Lieki balasti

Tomēr tēraudkausēšanā iesaistītie LM darbinieki uzsver, ka arī tagad uzņēmums nebūtu bankrota situācijā, ja tas tiktu gudrāk vadīts. Ražošanu jau sen vajadzējis atdalīt no pārējās saimniecības, kas ir milzīga, neefektīva un lielākoties nevajadzīga. Vajadzējis arī laikus optimizēt darbinieku skaitu, nesekojot sociālistiskajām tradīcijām. Zinošākie speciālisti, kas interesējas ne tikai par ražošanu, bet arī par tirgus situāciju pasaulē, uzskata, ka rūpnīcas restarts joprojām ir iespējams – ar nosacījumu, ka dīkstāve neturpināsies gadiem un tiks uzklausīti inženieru un enerģētiķu, kā arī iekārtu izgatavotāju ieteikumi.

Piemēram, tehnoloģisko iekārtu ražotājs Fuchs iepriekš norādījis, ka LM nedrīkst jaunajā rūpnīcā izmantot neattīrītus lūžņus. Vadība to nav vēlējusies dzirdēt, jo bija nonākusi konfliktā ar lūžņu piegādātājiem. Tāpēc, ražošanu sākot, bija gan ķīmiska smaka plašā apkaimē, gan izmešu aizdegšanās gadījumi.

Uzņēmuma speciālisti norāda arī uz Latvijas valdības neprofesionālo rīcību, jo atšķirībā no citu valstu rīcības krīzē Latvijā netika veicināta kapitālā celtniecība un vietējo būvmateriālu izmantošana. Piemēram, topošajā koncertzālē Liepājā, kas ir viens no vērienīgākajiem būv- objektiem Latvijā, paredzēts izmantot moldāvu armatūru.

DB rakstījis, ka LM mantu plāno pārdot starptautiskajā piedāvājumā bez izsoles. Sarunu procesā par uzņēmuma iegādi tiks izvērtēti pretendenti pēc to finanšu iespējām un ieinteresētības ražošanas atjaunošanā. Pagaidām pretendentu loks vēl nav

apzināts. Administrators plāno piesaistīt pārdošanas konsultantu.

No līdzšinējiem interesentiem par LM pragmatiskāks bijis Krievijas metalurģijas uzņēmums MMC Dalpolymetal, kas izrādījis uzņēmumā profesionālu interesi un pētījis ražošanu. Savukārt par Afina Pallada uzņēmuma bijušie darbinieki izsakās skeptiskāk – komunikācija neveidojusies tāda, kas ļautu uztvert potenciālo investoru kā labāko iespējamo ražotnes pircēju.

Biežais «diemžēl»

Kā SEA, tā vairāki Eiropas industriju magnāti ir norādījuši uz atjaunīgo energoresursu (AER) subsīdiju kropļojošo ietekmi uz enerģijas tirgu. SEA gan norāda, ka AER nav vienīgie vainīgie tradicionālo energoresursu pēdējo gadu nerentabilitātei Eiropā. Cits iemesls ir, piemēram, atteikšanās no atomenerģijas, sevišķi Vācijā, kā arī ES dalībvalstu aizdomīgums pret slānekļa naftas un gāzes tehnoloģijām, kas izraisījušas šo resursu revolūciju un cenu kritumu ASV.

Attiecīgi Eiropas resursu dārdzības problēma ir strukturāla, Financial Times skaidro SEA galvenais ekonomists Fati Birols. Viņš tomēr norāda, ka resursu cenu nesamērīgās atšķirības starp ES un ASV būs krietni ilgākas, nekā daudzi ir cerējuši. «Eiropa nesaprata šā jautājuma konkurētspējas daļu,» saka eksperts, tāpēc tagad citādi labajiem vides politikas nodomiem par ķīlniekiem kļuvuši ne vien energoietilpīgie uzņēmumi, bet arī to 30 miljoni strādnieku dzelzs, tērauda un naftas industrijās viscaur Eiropā. Eiropai importētā gāze pašlaik maksā trīs reizes vairāk nekā ASV pieejamais resurss, bet elektrība ir divas reizes dārgāka, un tā tas būs «vismaz 20 gadus», FT citē F. Birolu.

Runājot ar DB par energoresursu cenu un konkurenci, Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītājs Pēteris Vilks daudzkārt lietoja vārdu «diemžēl». Viņš norādīja, ka enerģētikas politikā jāņem vērā gan tūlītējais apsvērums – cena, gan ilgtspēja, tāpēc ES par spīti visam paliek arī pie tādām prioritātēm kā AER un lielu cerību liek uz starpsavienojumu veidošanu un enerģijas tirgus savienošanu ES. Drošību «novērtē tikai tad, kad iestājas krīze», saka P. Vilks. «Tāpēc ES tiek ņemti vērā visi šie aspekti, un galvenais ir enerģētikas sektora ilgtspēja.»

Pati SEA 1974. gadā tika radīta tieši piegāžu drošības krīzes dēļ, lai OECD valstis apgādātu ar politikas veidošanai nozīmīgu analītisku informāciju. Gadu iepriekš, atbildot uz Rietumu atbalstu Izraēlai t.s. Yom Kippur karā, Arābu naftas eksporta organizācijas valstis izsludināja embargo. P. Vilks par piemēru min Dāniju, kuras augstie AER mērķi to jau padarījuši par pasaules līderi, tādēļ paredzamā nākotnē «visa pasaule pirks viņu enegroefektivitāti».

Sāpe ir mājokļos

Latvijā enerģētikā problemātiskākais sektors nav industrija, bet gan mājsaimniecības, saka P. Vilks. «Vislielāko atdevi uz enerģētikas sektora efektivitāti Latvijā mēs spējam gūt energoefektivitātē, kas mums ir ārkārtīgi zema. Vislielākais efekts ir iegūstams ar mājokļu siltināšanu. Gan izmešu samazinājums, gan enerģijas ietaupījums ir tieši tur. Tāpēc ievērojams resursu apjoms diemžēl tiks novirzīts turp,» par visu spēku neveltīšanu tieši industrijas efektivizēšanai saka PKC vadītājs. «Uzņēmējdarbības sektors rēķinās ar noteikumiem un pielāgosies pats.»

Par pašas enerģijas ražošanas modernizāciju viņš teic, ka saistīts ar to, «cik mums ir pieejami kredītresursi un «garā nauda», lai spētu finansēt enerģētikas projektus, kas ir ar ļoti ilgstošu atdevi». Jautāts, vai energoietilpīgā ražošana dārdzības dēļ Latvijā samazināsies, P. Vilks norāda, ka «atbalsts koģenerācijai neliecina, ka tā ietu prom». Attiecīgi paredzamā nākotnē Latvijai vēlamā enerģētikas politika saistās ar starpsavienojumu veidošanu ar pārējo ES, sekošanu līdzi AER tehnoloģiju attīstībai un efektivizāciju – kā enerģijas patēriņā mājsaimniecībās un industrijā, tā arī enerģijas ražošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Globālā transformācija enerģētikā prasa lielas investīcijas

Natālija Poriete, 18.04.2019

Tehnoloģija Allama cikls (Allam Cycle) varētu veidot nākotni elektrostacijām, stāsta britu zinātnieks Rodnejs Džons Allams.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā VII samitā Globālā enerģija, kas 10.aprīlī notika Karlsrue Tehnoloģijas institūtā (KIT) Vācijā, secināja pasaules enerģētikas jomas eksperti.

Galvenā samita tēma bija «Enerģētika jaunā ciklā», un tā laikā eksperti prognozēja nākotnes enerģētikas tendences, skaidroja sabiedrības gatavību industriālajai revolūcijai un definēja problēmas, kas jārisina, lai sagatavotu enerģētikas jomu nozīmīgām pārmaiņām. Liela uzmanība tika veltīta drošu, nedārgu un mūsdienīgu enerģijas avotu pieejamības problēmai, kā arī starptautiskajai sadarbībai šajā sakarā. «Mūsu paaudze ir globālo tehnoloģiju pārmaiņu lieciniece, un tās skars visas sabiedrības dzīves sfēras. To izmērs ir salīdzināms ar tādiem izgudrojumiem kā tvaika mašīna, pirmā skaitļošanas tehnika un internets,» atzīmē asociācijas «Globāla enerģija» prezidenta pienākumu izpildītājs Aleksandrs Ignatovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apbalvoti Latvijas Zinātņu akadēmijas un AS Latvenergo rīkotā ikgadējā konkursa Gada balva laureāti un AS Latvenergo studiju noslēguma darbu konkursa uzvarētāji, informē AS Latvenergo.

AS Latvenergo sadarbībā ar LZA pasniedz Gada balvu par zinātniskajiem sasniegumiem, lai motivētu Latvijas zinātniekus veikt pētījumus, īpaši lietišķos pētījumus, enerģētikas attīstības un inovāciju vides veicināšanai.

Svinīgajā pasākumā Gada balvas laureātus un studiju noslēguma darbu konkursa uzvarētājus sveica Āris Žīgurs, AS Latvenergo galvenais izpilddirektors, un Ojārs Spārītis, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents. Gada balva šogad tiek pasniegta 17. reizi un tās tradīcija ir iedibināta 1999.gadā. Šajā laikā balvas kopumā saņēmuši 116 pieredzes bagāti zinātnieki un arī jaunie zinātnieki, kā arī vairāki desmiti labāko augstskolu beidzēji, kuru bakalaura un maģistra darbi saistīti ar enerģētiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Recesiju nemanījušās kūdras nozares noturēšanās pašreizējās pozīcijās, nemaz nerunājot par attīstību, bez valsts apstiprināta nozares stratēģiskā attīstības plāna un arī izmaiņām normatīvajos aktos par dedzināmās kūdras izmantošanu Latvijā nav iespējama

Tāds ir secinājums pēc DNB Bankas rīkotās apaļā galda diskusijas. Valstij ir jāpārskata sava attieksme pret resursu, kurš ir tepat zem mūsu kājām, jo pašlaik kūdra vairs nav energoresurss, kāda tā ir Igaunijā, Zviedrijā, Somijā, Lietuvā, pat Baltkrievijā. Tas ir būtiski ne tikai no energodrošības viedokļa, bet arī no izmaksu skatupunkta. Lai arī Latvija neatkarību atguva pirms vairāk nekā ceturtdaļgadsimta, tomēr joprojām nav izstrādātas un apstiprinātas kūdras nozares attīstības stratēģijas, tādējādi uzņēmējiem nākotne ir neskaidra, un līdz ar to investīcijas, kuras varētu tikt ieguldītas Latvijā šajā nozarē, silda citu valstu ekonomiku. Dabas vērtību aizsardzības politika ir vērsta uz to, lai aizsargātu jebkādu dabas vērtību, tādējādi apgrūtinot jaunu platību nodošanu kūdras ieguvei. Kūdras, atšķirībā no daudzām citām ES dalībvalstīm, Latvijai ir ļoti daudz (1,5 miljardi t), turklāt tās apjoms ik gadu turpina pieaugt vismaz par 1,2 milj. t, un ik gadu iegūstot ap 0,8 milj. t kūdras, šādos apjomos var turpināt iegūt vismaz 800 gadus. Kūdras nozarei arī vairāk jāinformē sabiedrība par tās devumu tautsaimniecībai – darba vietām (tiešajām un saistītajām), samaksātajiem nodokļiem, eksporta ieņēmumiem utt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā līdz 2021. gadam notiks vērienīga administratīvi teritoriālā reforma - divu gadu laikā krasi tiks samazināts pašvaldību skaits.

Jau šodien Ministru kabinets plāno izskatīt likumprojektu Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas likums. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi likumprojekta sākotnējo anotāciju. Tajā secināts, ka no 119 Latvijas pašvaldībām jau 2018. gadā pēc iedzīvotāju skaita 41 pašvaldība neatbilda novadu kritērijiem, bet 52 novados nebija kritērijiem atbilstoša attīstības centra.

2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem

Sarunā ar Dienas Biznesu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (Attīstībai/Par) konkrētu «īsināmo» pašvaldību skaitu nemin, taču uzsver, ka 2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem. Šobrīd Latvijā ir nedaudz vairāk par desmit pašvaldībām, kuras nesaņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Iespējams, ka Latvijā nākotnes pašvaldību skaits aprobežosies ar šādu skaitu. Administratīvi teritoriālā reforma būs viena no galvenajām tēmām VARAM dienas kārtībā tuvākā gada laikā, tāpat kā klimata pārmaiņu politikas jautājumi un Rīgas pašvaldībā notiekošais.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Pasniedz balvas par zinātniskajiem sasniegumiem enerģētikā

Armanda Vilcāne, 14.12.2017

Galveno profesora A. Vītola vārdā nosaukto Gada balvu par izcilu mūža ieguldījumu Latvijas enerģētikā 2017. gadā saņēma Dr. sc. ing. Maija Rubīna

Foto: Edijs Pālens/ LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

14. decembrī apbalvoti Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) un AS «Latvenergo» rīkotā ikgadējā konkursa «Gada balva» laureāti un «Latvenergo» studiju noslēguma darbu konkursa uzvarētāji.

Atklājot balvu pasniegšanas ceremoniju, LZA prezidents Ojārs Spārītis pauda gandarījumu par Latvijas zinātniekiem, kas nozarei veltījuši visu dzīvi, bet «Latvenergo» valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs mudināja speciālistus ar nozari iepazīstināt pēc iespējas plašāku cilvēku loku. «Pasaulē enerģētikas nozare piedzīvo un piedzīvos lielas pārmaiņas, tendencēm līdzi seko arī mūsu zinātnieki, kurus aicinu par saviem veikumiem stāstīt vienkāršā valodā – tā, lai enerģētikas nozare mūsu valstī kļūtu vispārzināma,» uzsvēra Ā. Žīgurs.

Galveno, profesora Alfrēda Vītola vārdā nosaukto balvu par izcilu mūža ieguldījumu Latvijas enerģētikā, šogad saņēma Rīgas pilsētas energoapgādes ekspertu konsultatīvās padomes priekšsēdētāja un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) docente Maija Rubīna. Balva piešķirta par darbu kopu Sistēmiskā siltumapgādes kompleksa optimizācija un energoefektivitātes palielināšana, kā arī par ieguldījumu enerģētikas jomas uzņēmumos un institūcijās. Pasniedzot balvu, Ā.Žīgurs izcēla M.Rubīnas ieguldījumu Rīgas siltumapgādes rehabilitācijā. «Pateicoties šim projektam, Rīgā ir viszemākais siltumenerģijas tarifs starp visām Baltijas valstu galvaspilsētām – ar to mēs varam lepoties, jo kaimiņvalstīm šo panākumu tuvākajos gados atkārtot būs grūti,» uzsvēra Ā.Žīgurs.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: 100 valdības dienas, kas atmiņā nepaliek


Līva Melbārzde
, DB galvenā redaktora vietniece
 / Twitter: @LivaMel, 25.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laimdotas Straujumas vadītā valdība savās pirmajās 100 dienās lielas ziepes nav savārījusi, taču arī vērā ņemamu sasniegumu nav.

Var jau būt, ka par šādu valdības darba rezultātu nebūtu ko brīnīties, jo būtībā jau no tā brīža, kad Laimdotas Straujumas vadītā valdība sāka strādāt, bija skaidrs, ka tās galvenā funkcija ir bez liekiem satricinājumiem «novilkt līdz vēlēšanām». Tiesa, ar tādiem ģeopolitiskiem sarežģījumiem, kādos Krievijas un Ukrainas konflikta dēļ ir iekļuvusi Eiropa un kuru tālāka eskalācija neizbēgami ļoti nopietni skartu arī Latviju, pirms 100 dienām tā īsti vēl neviens nerēķinājās. Tomēr fakti ir skarbi – ja ģeopolitiskā situācija attīstās pēc sliktākā scenārija, tad Latvijai var klāties ļoti smagi un 20% zaudēšana no valsts IKP ir samērā reāla iespēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Liepājas enerģija audzējusi peļņu

Žanete Hāka, 25.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā SIA Liepājas enerģija strādāja ar 20 miljonu eiro apgrozījumu, un peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 3,76 miljoni eiro, informē uzņēmuma pārstāvji.

SIA Liepājas enerģija 2012.gadā strādāja ar 896,8 tūkst. Ls peļņu.

Kā skaidro SIA Liepājas enerģija valdes loceklis Jānis Bērziņš, šāds rezultāts galvenokārt panākts pateicoties biomasas katlumājas darbības uzsākšanai pirms plānotā termiņa. Sasniegtie peļņas rādītāji ļauj izpildīt kredītsaistības, kuras Liepājas enerģija uzņēmusies, lai īstenotu attīstības projektus, kas saistīti ar kurināmā diversifikāciju. Būtisku pienesumu deva arī vairāku neizmantotu nekustamo īpašumu pārdošana izsolēs 2013. gada laikā.

SIA Liepājas enerģija dalībnieki nolēma apstiprināt uzņēmuma 2013. gada pārskatu un saskaņā ar Komerclikumu 35% no peļņas novirzīt siltumapgādes uzņēmuma efektivitātes palielināšanai, bet atlikušos 65% izmaksāt dividendēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Rīgas enerģija sola no valsts piedzīt miljonus

LETA, 06.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Martinsonu ģimenei daļēji piederošā SIA «Rīgas enerģija», kurai Ekonomikas ministrija (EM) atcēlusi atļauju pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, pārsūdzēs EM lēmumu, apņemoties no valsts piedzīt vairākus miljonus eiro, norādīja uzņēmuma valdes loceklis Pēteris Dzirkals.

Pēc viņa teiktā, EM ar savu lēmumu atcelt tiesības strādājošajai «Rīgas enerģija» koģenerācijas stacijai pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros demonstrē rupju nekompetenci uz politiskās demagoģijas fona.

«Uzņēmums ministrijas lēmumu pārsūdzēs un prognozē, ka Latvijas valsti sagaida kārtējā daudzmiljonu prāva, pēc kuras nodokļu maksātāji būs spiesti savilkt grožus ierēdņu neprofesionālo lēmumu dēļ, par kuriem lēmuma pieņēmēji jau vairs neatbildēs. Nav pieņemams, ka EM maina noteikumus projekta īstenošanas laikā,» uzsvēra Dzirkals.

Viņš skaidroja, ka projektā ieguldīti vairāk nekā 17 miljoni eiro un koģenerācijas stacija ir šobrīd viena no modernākajām atjaunojamo energoresursu elektrostacijām ar 20 megavatu siltuma jaudu un četru megavatu elektrisko jaudu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Zviedrija ir ES līdere atjaunojamajā enerģētikā, bet diez vai iztiks tikai ar to

Dienas Bizness, 16.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Zviedrijas nacionālajam Energoefektivitātes rīcības plānam jeb ceļa kartei, kas 2010. gadā tika iesniegta Eiropas Komisijai, 2020. gadā no atjaunojamajiem resursiem iegūtās enerģijas daļai bruto gala patēriņā jāsasniedz 50,2% (kā juridiski saistošs mērķis gan norādīti 49%). Rīcības plāna ietvaros Zviedrijā 2020. gadā no atjaunojamajiem avotiem jāiegūst 62,8% elektroenerģijas, atjaunojamās enerģijas daļai apkurē/dzesēšanā jābūt 62%, bet transporta sektorā – 12,4%, un faktiski šos plānus jau var uzskatīt par izpildītiem, piektdien raksta laikraksts Diena.

Lai arī atbilstoši pēdējiem Eurostat datiem, kas publiskoti šāgada maijā, atjaunojamās enerģijas iekšējā patēriņa bruto daļa Zviedrijā 2013. gadā bija 34,8% – otra lielākā Eiropas Savienībā aiz Latvijas (36,1%), šajā ziņā atpaliekot arī no ES neietilpstošajām Norvēģijas (37,4%) un Melnkalnes (36,9%), bruto gala patēriņa ziņā Zviedrija ar 55,1% tālu apsteidza visas pārējās ES dalībvalstis, gan atkal atpaliekot no kaimiņvalsts Norvēģijas (64%). Šajā gadījumā, kas arī ir galvenais rīcības plānā iekļautais salīdzinošais rādītājs, tiek fiksēta tikai «tīrā» enerģija, kuru saņem patērētāji – mājsaimniecības, rūpniecība, transporta nozare utt. Atšķirības par labu lielākajai atjaunojamās enerģijas daļai bruto gala patēriņā, salīdzinot ar bruto iekšzemes patēriņu, parasti liecina, ka no neatjaunojamajiem avotiem iegūta enerģija (visbiežāk – elektrība vai degviela) tiek izmantota atjaunojamo resursu pārvēršanai enerģijā un nogādāšanai līdz patērētājiem. Jāpiebilst, ka atjaunojamo resursu daļa elektroenerģijas gala patēriņā Zviedrijā 2013. gadā bija 61,8% (vienīgais rādītājs, kas bija zemāks par 2020. gada mērķi), apkurē – 67,2%, transporta jomā – 16,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lietuvos energija vadītājs: Kopīgs ceļš uz enerģētisko neatkarību Baltijas valstīm izmaksātu lētāk

LETA, 24.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot enerģētikas projektus kopīgi, trīs Baltijas valstis būtiski ietaupītu gan līdzekļus, gan laiku, samazinātu riskus un nostiprinātu savu drošību - šādu viedokli portālam Delfi.lt paudis uzņēmuma Lietuvos energija ģenerāldirektors Daļus Misjūns, kas būs viens no galvenajiem runātājiem ceturtdien un piektdien Palangā paredzētajā Baltijas valstu biznesa līderu konferencē Lūzuma punkts.

Kopā ar Eesti Energia valdes priekšsēdētāju Sandoru Līvi viņš šai forumā runās par Baltijas valstu enerģētisko neatkarību.

Lai gan līdz šim katra valsts par šo mērķi lielākoties cīnījusies saviem spēkiem, Misjūns uzskata, ka ir daudz iemeslu, kādēļ to vajadzētu uztvert kā kopīgu reģionālu izaicinājumu, bet vienlaikus ir būtiski, lai svarīgākie infrastruktūras objekti ģeogrāfiski atrastos dažādās vietās.

Enerģētikas infrastruktūra mūsu valstis saista ne mazāk kā kopīgā vēsture. Gandrīz visās enerģētikas nozarēs mūsu sistēmas ir integrētas - elektrotīkls, gāzesvads. Resursu ziņā arī esam līdzīgā situācijā. Tātad ir gan loģisks, gan tehnisks pamats uzlūkot enerģētisko neatkarību kā reģiona attīstības jautājumu. Protams, ja ir vēlēšanās, to var nodrošināt arī nacionālajā līmenī, bet tas būtu krietni dārgāk, viņš norādījis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Gada balvu enerģētikā pasniedz inženierzinātņu doktoram Vilnim Krēsliņam

LETA, 13.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada Balva enerģētikā par izcilu mūža devumu šodien pasniegta inženierzinātņu doktoram Vilnim Krēsliņam, informēja AS Latvenergo preses sekretāre Sandra Vējiņa.

Krēsliņš ir daudzu ideju un publikāciju autors, augstas klases speciālists energosistēmu operatīvās un tehnoloģiskās vadības jomā.

Par nozīmīgu devumu enerģētikā gada balvu saņēma Ivars Raņķis. Savukārt par panākumiem enerģētikā jaunajiem zinātniekiem gada balvu saņēma Oļegs Borščevskis, Linards Grigāns, Jevgeņijs Kucajevs, Lana Migla, Mārtiņš Silarājs.

Šodien tika sumināti arī labākie kvalifikācijas, bakalaura, maģistra un inženierprojektu darbu autori.

Gada balvas pasniedz AS Latvenergo sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju, lai motivētu Latvijas zinātniekus veikt pētījumus, īpaši lietišķos pētījumus enerģētikas attīstības un inovāciju vides veicināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Stūra māja un līdzīgas vietas nav piemērotas viesnīcu izveidei

Viesnīcas Pullman Riga Old Town operatīvā direktore Rimma Mateļska, 14.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan nereti viesu vēlme pēc asākām izjūtām pārspēj vēlmi pēc komforta un viņi izvēlas naktsmītnes cietumos vai ēkās ar traģisku vēsturi, tomēr šādas vietas iemieso mūsu tautas vēstures smagākās lappuses un būtu jāsaglabā neskartas.

Jāatgādina, ka pavisam nesen publiskajā telpā izskanēja informācija par plāniem veidot viesnīcu kādreizējā PSRS Valsts drošības komitejas ēkā jeb t.s. Stūra mājā. Tāpat jau vairākus gadus apmeklētājiem ir iespēja nakšņot Karostas cietumā, tādējādi izbaudot neierastas sajūtas.

Vēstures smagākās lappuses nav domātas biznesam

Tūristu vēlmes ir ļoti dažādas - lielai daļai ceļotāju iespēja pārnakšņot ēkās, kurās kādreiz risinājušies šausminoši notikumi, šķitīs varens piedzīvojums. Daudzi pat neaizdomājas, kā konkrēto objektu būtu iespējams izmantot citiem mērķiem. Manuprāt, nav ētiski šādās vietās veidot biznesu, tajā skaitā, ierīkojot viesnīcas. Kā lielisku piemēru varētu minēt visiem labi zināmo Stūra māju, par kuras pārbūvi šobrīd norisinās plašas diskusijas. Manuprāt, pārveidojot šo namu par viesnīcu, tiek samazināta tā nozīme Latvijas vēsturē. Mūsu valsts vēsturē bijušas arī ļoti smagas lappuses – neskaitāmas zaudētas dzīvības, sagrautas ģimenes un dzīves. Tomēr tā ir un paliek mūsu vēsture, kura jāsaglabā un jāciena. Protams, par to ir jāstāsta jaunākajām paaudzēm un mūsu valsts viesiem, taču tas jādara ar cieņu pret tiem, kuri zaudējuši savas dzīvības. Spilgts piemērs ir Aušvica jeb Osvencima - nacistiskās Vācijas lielākā koncentrācijas nometne, kas atrodas Polijā. To ir iespējams apskatīt, dodoties ekskursijā gida pavadībā un uzzināt tās vēsturi. Tā ir vēstures izziņas, nevis atpūtas vai izklaides vieta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas meklētājiem ir jārēķinās ar vairākus miljonus eiro vērtām investīcijām, kas var nevainagoties ar kārotā medus poda atrašanu

Ekonomikas ministrija (EM) izsludinājusi atklātu konkursu ogļūdeņražu izpētei un ieguvei Latvijas teritoriālajā jūrā. Konkursa priekšmets ir licences laukums 31,65 km2 platībā starp Papi un Būtiņģi, kas atzīta par perspektīvu ogļūdeņražu iegulu, kurā iespējama naftas ieguve. Iesniegumu pieteikšanas termiņš ir 2017. gada 11. septembris.

«To, cik pievilcīga būs iespējamā ieguve, noteiks neskaitāmi faktori,» saka SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis. «Primāri, protams, juridiskās formalitātes, respektīvi – vai nav kādu domstarpību ar kaimiņvalstīm, precīzi noteiktas attiecības ar valsti utt. Tāpat jārēķinās arī ar šobrīd pastāvošo situāciju naftas tirgū pasaulē un attiecīgi arī ar salīdzinoši zemo cenu, kas daudzu spēlētāju interesi varētu mazināt. Protams, tas neizslēdz iespēju, ka apstākļi varētu novest arī līdz ieguves uzsākšanai, taču visticamāk, ka ne ātrāk kā tuvāko trīs-piecu gadu laikā. Noteikti izšķirīgi parametri interesentiem būs ieguves apstākļi – naftas ieguves īpatnības, dziļums, naftas kvalitāte.» Viņš vērtē, ka naftas ikgadējais ieguvums nebūtu liels. «Tas nozīmē, ka arī ietekme uz ekonomiku būtu pozitīva, bet ne milzīga. Piemērs ir Lietuva. Reti kurš zina, ka nelielos apjomos dienvidu kaimiņš naftu jau iegūst. Tas ļautu uzlabot valsts finanses, taču būtu jārēķinās, ka atkarībā no ieguves intensitātes ieguves ilgums būtu ierobežots,» saka ekonomists. Uzņēmējam apņemoties meklēt naftu jūrā, jārēķinās ar vairāku miljonu eiro lielām investīcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ginta Cimdiņa: Latvijā ir daudz sieviešu, kas varētu būt šāda titula cienīgas

Līva Melbārzde, 18.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reizēm var izrādīties tā, ka mūsu vājās puses vienlaicīgi izrādās arī mūsu stiprās puses, ja tās spēj pareizi pavērst

Tā intervijā DB atzīst Fortum Jelgava valdes priekšsēdētāja Ginta Cimdiņa, kas nule iekļuvusi arī Nordic Business Report veidotajā Ziemeļeiropas biznesa sieviešu Top 20.

Kāda ir sajūta, kļūstot par vienu no divdesmit ietekmīgākajām biznesa sievietēm Ziemeļeiropā?

Tādu ziņu nemaz nav tik viegli pieņemt, vēl jo vairāk tāpēc, ka saņēmu to sava atvaļinājuma laikā, kad mēģinu atiet no biznesa lietām nost. Manuprāt, Latvijā ir ļoti daudz spēcīgu sieviešu, tāpēc tas bija arī kā vēstījums Latvijai, ka arī šeit dzīvo ietekmīgi un spēcīgi cilvēki. Domāju, ka Latvijā ir daudz sieviešu, kas varētu būt šāda titula cienīgas, lai gan ārpusē to varbūt ne vienmēr pamana. Ikdienā jau sanāk saskarties ar daudziem cilvēkiem – ir tādi, kas paliek prātā, un tādi, kas ne. Acīmredzot es esmu palikusi prātā. Vēl viens nozīmīgs aspekts – es darbojos ļoti vīrišķīgā nozarē – enerģētikā, kur sievieti nepamanīt ir samērā grūti. Varbūt arī mana pēdējo gadu aktīvā darbība nevalstiskajās organizācijās apvienojumā ar diezgan lielu starptautisko darbību konferencēs un pasākumos, kā arī Latvijas prezidentūrā Eiropas Savienības Padomē ietekmēja to, ka mani nominēja. Tomēr es biju ļoti pārsteigta, bet, kad tas pārgāja, tad – ļoti priecīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvenergo neizsaka saistošo piedāvājumu Viļņas un Kauņas apkures modernizācijai

BNS, 09.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Astoņas kompānijas ir izteikušas vēlmi piedalīties Lietuvas enerģētikas koncerna Lietuvos energija projektos, lai modernizētu Viļņas un Kauņas apkures nozares, bet Latvijas valstij piederošais energoapgādes uzņēmums Latvenergo nav iesniedzis saistošo piedāvājumu, lai arī iepriekš bija izrādījis interesi.

5.decembrī saistošos piedāvājumus izteica E energija, Geco investicijos kopā ar Vācijas Danpower, Kauno termofikacijos elektrine, Somijas Fortum Heat Lietuva, Reenergy, kā arī vietējie apkures pakalpojumu sniedzēji Vilniaus energija, Kauno energija, un Vilniaus silumos tinklai, kompānijas pavēstīja aģentūrai BNS.

Lietuvos energija vēl nav atklājusi kompānijas, kas izteikušas saistošo piedāvājumu. 18 kompānijas no astoņām valstīm ir izteikušas nesaistošos piedāvājumus.

Konkursa uzvarētājus ir paredzēts nosaukt decembra beigās.

Latvenergo atklāja aģentūrai BNS, ka ir izlēmusi neizteikt saistošo piedāvājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Rīgas enerģija, kura darbiniekiem prokuratūra uzrādījusi apsūdzības lietā par iespējamo krāpšanos ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā (OI), prokuratūras paziņojumus medijiem uzskata par ķeršanos pie pēdējā salmiņa.

«29. janvārī Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras virsprokurore Gita Biezuma nosūtīja man vēstuli, kurā norādīts, ka man 2018. gada 11. oktobrī izsniegtā apsūdzība neatbilst Kriminālprocesa likuma 405. pantam. Citiem vārdiem sakot - tā ir nelikumīga! Šādos apstākļos, man nav saprotams, ar kādu motivāciju prokuratūra gandrīz četrus mēnešus vēlāk sniedz šādu publisku paziņojumu. Manuprāt, tas tiek darīts, lai uzturētu pie dzīvības absolūti nepamatoti iesākto kriminālprocesu, ar kura matreiāliem procesa virzītāji man aizlieguši iepazīstināt sabiedrību,» uzsver Rīgas enerģija valdes loceklis un līdzīpašnieks Pēteris Dzirkals, kurš ir viens no lietā apsūdzētajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - Rīgas enerģija policijai lūdz pārbaudīt iespējamu pretlikumīgu vēršanos pret uzņēmumu OIK atļauju skandālā

LETA, 27.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Rīgas enerģija» vērsusies ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā un Valsts policijā ar lūgumu pārbaudīt pēdējās nedēļās, pēc uzņēmuma pārstāvju domām, nelikumīgo un melīgo vēršanos pret «Rīgas enerģiju» saistībā ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļauju skandālu, aģentūrai LETA pavēstīja kompānijā.

(Pievienots «Nekā personīga» producentes komentārs 8. un 9.rindkopā.)

«Vēršamies pie jums saistībā ar publiski izskanējušām ziņām par »Rīgas enerģijas« it kā pieļautajiem likuma pārkāpumiem. Uzskatām, ka šobrīd notiek aktīva pretlikumīga vēršanās pret uzņēmumu ar mērķi samazināt kompānijas vērtību un trešajām personām pārņemt kontroli pār uzņēmumu. Esam saņēmuši signālus, kas liek tā domāt,» iesniegumu Ģenerālprokuratūrā komentēja «Rīgas enerģijas» valdes priekšsēdētājs Valdis Šaplaks.

Uzņēmuma valde apgalvo, ka guvusi pierādījumus, ka 15.oktobrī TV3 raidījumā «Nekā personīga» demonstrēti video kadri, kuros minētais filmēšanas datums neatbilstot patiesībai, ir sagrozīti, lai apzināti maldinātu sabiedrību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Lai popularizētu ūdeņraža tehnoloģijas, Rīgā veidos jaunu padomi

Gunta Kursiša, 05.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas pašvaldība grasās veidot Ūdeņraža tehnoloģiju ekspertu konsultatīvo padomi (ŪTEKP), lai galvaspilsētā veicinātu ūdeņraža tehnoloģiju ieviešanu transportā un enerģētikā, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu koordinatore.

Iecerēts, ka ŪTEKP «vērtēs inovatīvas ūdeņraža tehnoloģijas un sniegs pašvaldībai rekomendācijas par to ieviešanu transportā un enerģētikā atbilstoši Eiropas ilgtspējīgas enerģētikas un bezizmešu transporta attīstības nostādnēm un pašvaldībai paredzētajiem uzdevumiem».

Tāpat padomes uzdevums būs piedalīties normatīvo dokumentu projektu izstrādē un izvērtēt to darbības sekas.

Padome arī popularizēs veiksmīgus ūdeņraža tehnoloģiju ieviešanas labākās prakses paraugus un līdzdarbosies sabiedrības informēšanā.

ŪTEKP priekšsēdētāja būs Rīgas domes padomniece starptautiskās sadarbības jautājumos Eiropas Savienībā Inga Barisa, vietniece - valsts zinātniskā institūta «Fizikālās enerģētikas institūts» direktora vietniece, Dr.phys. Gunta Šlihta, bet padomes locekļi - Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents, akadēmiķis, profesors, Dr.habil.phys. Juris Ekmanis, Latvijas Ūdeņraža asociācijas valdes loceklis Aivars Starikovs un Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta ūdeņraža enerģētikas materiālu laboratorijas vadītājs, Dr.phys. Jānis Kleperis.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Vai valstij ir plāns?

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktore, 26.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par jauno Nacionālās attīstības plānu (NAP) runas dažādos augsta līmeņa saietos ir sākušās. Premjers Māris Kučinskis nesen notikušajā domnīcas Certus rīkotajā forumā uzsvēra plānošanas lielo nozīmi. Neapšaubāmi, plānošana ir svarīga, tāpat kā ir svarīgi plānus ik pa laikam pārskatīt un aktualizēt, taču ne mazāk svarīgi ir nospraustos plānus arī realizēt ar konkrētu personu atbildību par to. Diemžēl nu jau vairākus gadus nav bijis pārliecības, ka valstij vispār ir kāds plāns, kur nu vēl kādam atbildība!

Skaidrs, ka nav īsti jēgas skatīties atpakaļ un bārties par pagātni, toties būtu ļoti svarīgi saprast, ko valdība domā darīt, lai nodrošinātu veiksmīgu valsts ilgtspēju turpmāk. Kādi konkrēti projekti tiek atzīti par valstiski svarīgiem ne tikai vārdos un uz papīra, bet arī realitātē? Kāda ir attieksme pret nākotnes tehnoloģijām, digitalizāciju, infrastruktūru - ceļiem, dzelzceļu, aviāciju, ostām? Cik ilgi aviokompānija airBaltic turpinās dzīvot no regulārām, glābjošām nodokļu maksātāju naudas injekcijām? Un vai vismaz valsts līmenī ir skaidrs, kāpēc šo kompāniju tomēr ir vai nav vērts saglabāt nacionālā statusā? Kādi ir riski - konkrēti pa punktiem, nevis par ikgadēju tradīciju kļuvušie solījumi, ka tūlīt, tūlīt kompānijai būs investors, bet arī bez tā kompānija dodas no veiksmes uz veiksmi. Par valsts sagādātajiem miljoniem tas gan sevišķi grūti nevarētu būt. Kāda ir valsts nostāja enerģētikā? Eiropas Savienība kopumā dodas atjaunojamās enerģijas virzienā. Latvijā tradicionāli valda izpratne, ka zaļā enerģija ir slikta - visi zagļi, OIK ir slikti, gāze - arī slikti. Bet kā valsts pozicionējas šajā ļoti svarīgajā tautsaimniecības sektorā - enerģētikā? Ko grib atbalstīt, no kā atteikties? Vispārējā patiesība ir tāda, ka enerģijas sektors ir un paliek visās valstīs valdības koferu pildītājs, lai gan pretrunīgs. Tieksme un kārdinājums tēlot labdarību ar subsīdijām, mūsu gadījumā stabilizējot politisko OIK un tajā pašā laikā subsidējot izcili konkurētspējīgu valsts uzņēmumu ar jaudas maksājumu ap 100 miljoniem eiro gadā, izskatās pēc īsta ekonomiskās politikas neprāta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Parakstīts Saprašanās memorands enerģētikas projektu tālākai attīstībai Baltijas reģionā

Žanete Hāka, 08.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien Luksemburgā Baltijas jūras reģiona valstu enerģētikas ministri un Eiropas Komisijas klimata politikas un enerģētikas komisārs Migels Ariass Kanjete (Miguel Arias Cañete) parakstīja aktualizētā Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojumu plāna (BEMIP) Saprašanās memorandu, informē Ekonomikas ministrija.

Tajā pašā laikā 13 Eiropas valstis vēl parakstīja deklarāciju par reģionālo sadarbību elektroenerģijas piegāžu drošībā Eiropas iekšējā tirgū, kā arī politisko deklarāciju par piecu pušu enerģētikas forumu (Pentalateral Energy Forum).

Saprašanās memoranda parakstīšanas ceremonijā Latvijas ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola uzsvēra, ka Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojumu plāns vienmēr ir atzīts kā reģionālās sadarbības labas prakses piemērs ES. Parakstot šo Sadarbības memorandu, pārstāvji vienojušies vēl vairāk stiprināt reģionālo sadarbību BEMIP reģionā, demonstrējot savstarpējo solidaritāti, kopējas vērtības un politisko gribu panākt visām pusēm labvēlīgus risinājumus un sekmējot ES enerģētikas politikas mērķu sasniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksperts: Enerģētikas nozarei beidzot pievērsta pelnītā uzmanība

Reinis Āboltiņš, <i>Lattelecom tet</i> enerģijas tirgus eksperts, 28.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spilgtākie 2017. gada notikumi enerģētikā un prognozes 2018. gadam

2017. gadā beidzot pievērsta pelnītā uzmanība enerģētikas nozarei, nākamā gada izaicinājums – savlaicīga un pārdomāta politisko lēmumu pieņemšana

2017. gadam raksturīga vairāku svarīgu enerģētiskās drošības elementu klātbūtne. Gāzes tirgus atvēršana, diskusijas par enerģijas ražošanas atbalsta nākotni un aktīva enerģijas patērētāja veidošana bija nozares un arī plašākas sabiedrības diskusiju dienaskārtībā. Šo elementu ceļš uz dienaskārtību ir bijis atšķirīgs, taču efekts ir līdzīgs. Ja gāzes tirgus atvēršanu motivēja Eiropas Savienības enerģijas likumdošanas saistību izpilde, tad nojausma, ka nozares politika varējusi būt kvalitatīvāka, dienaskārtībā ienāca caur ekspertu, politiķu un plašākas sabiedrības pastiprinātu uzmanību un interesi par obligāto iepirkuma komponenti (OIK), par ko citkārt ikdienā reti kurš aizdomājas. Pozitīvi ir tas, ka brīžiem pat gluži haotiskā viedokļu apmaiņa pievērsusi uzmanību nozarei, kas lielāku uzmanību un apzinātību bija pelnījusi jau sen.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Modus Energija pievienojas First North

Žanete Hāka, 12.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

First North parāda vērtspapīru tirgū tiks iekļautas enerģētikas nozares uzņēmuma AB Modus Energija obligācijas, liecina paziņojums biržā.

Tirdzniecība tiek uzsākta šā gada 17.jūnijā līdz ar parāda vērtspapīru iekļaušanu Nasdaq Vilnius biržas First North parāda vērtspapīru sarakstā.

Modus Energija obligāciju emisijas kopējais apjoms ir 1,723 miljoni eiro. Vienas obligācijas nominālā vērtība ir 1000 eiro. Gada kupona likme ir 6%, obligāciju dzēšanas datums ir 2018.gada 20.aprīlis. Modus Energija pieder 14 saules elektrostacijas ar kopējo uzstādīto jaudu 4,9 MW un 3 biogāzes elektrostacijas ar uzstādīto jaudu 2,6 MW, kas ražo elektrību un siltumu. Modus Energija ir UAB Modus Group meitas uzņēmums.

«Mēs sadarbojamies ar vairākām bankām Lietuvā, vienlaikus arī kapitāla tirgus sniedz pievilcīgu kapitāla piesaistes alternatīvu,» skaidro Modus Energija vadītājs Nikolajs Martiņuks. «Obligāciju iekļaušana Nasdaq First North tirgū nodrošina kompānijai caurskatāmību un lielāku atpazīstamību investoru lokā, kas ir svarīgi mūsu biznesa attīstībai un izaugsmei.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Plāno attīstīt dabasgāzes izmantošanu transporta sektorā

Armanda Vilcāne, 16.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko gadu laikā elektroenerģijas un dabasgāzes tirgotājs EG Energija plāno paplašināt savu pakalpojumu portfeli, piedāvājot dabasgāzi arī sauszemes un jūras transportam

EG Energija mātes kompānija Eesti Gaas ir viens no retajiem uzņēmumiem Baltijā, kuram ir pašam savas uzpildes stacijas, stāsta EG Energija izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte, norādot, ka līdzīgu attīstības stratēģiju Latvijā izvēlējusies arī meitas kompānija, kas dabasgāzi un elektroenerģiju uzņēmumiem Latvijā piedāvā kopš šā gada janvāra. D. Skulte atklāj, ka attiecībā uz dabasgāzes tirgu EG Energija plāni ir ambiciozi – tuvāko gadu laikā plānots iekarot 20% jeb piekto daļu Latvijas dabasgāzes tirgus.

Fragments no intervijas, kas publicēta 16. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc lemts par labu iesaistei Latvijas tirgū?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Liepājā plāno samazināt siltumenerģijas tarifu

Žanete Hāka, 10.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Liepājas enerģija uzsākusi siltumenerģijas tarifa pārskatīšanas procedūru, kuras rezultātā plānots kārtējo reizi samazināt siltumenerģijas tarifu Liepājā.

Plānots, ka samazinātais siltumenerģijas tarifs tiks apstiprināts 2015. gada otrajā pusē, informē uzņēmums.

Valstī spēkā esošā metodika siltumenerģijas tarifa apstiprināšanai ir visai ilgstoša un nosaka, ka vispirms jāapstiprina atsevišķi tarifi siltumenerģijai, kas tiek saražota koģenerācijas stacijās, un tikai pēc tam var tikt iesniegts apstiprināšanai siltumenerģijas tarifs lietotājiem – gala tarifs. SIA Liepājās enerģija siltumenerģiju koģenerācijas režīmā ražo gāzes koģenerācijas stacija Tukuma ielā 2a un biomasas koģenerācijas stacija Kaiju ielā 33. Šobrīd SIA Liepājas enerģija Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā ir iesniegusi gāzes koģenerācijas stacijas siltumenerģijas tarifa projektu, kas ir pirmais solis, lai apstiprinātu gala tarifu patērētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viļņas Administratīvā apgabaltiesa pēc Lietuvas Konkurences padomes lūguma arestējusi Viļņas siltumapgādes kompānijas Vilniaus energija līdzekļus nepilnu 20 miljonu eiro apmērā, vēsta vz.lt.

Lēmums arestēt Francijas koncerna Veolia kontrolētās kompānijas Vilniaus energija līdzekļus - 19 miljonus eiro iespējamā naudas soda apmaksai un 806 tūkstošu eiro gada procentu segšanai - pieņemts pirmdien, apstiprinājusi apgabaltiesas pārstāve Sigita Baltaduone.

Vilniaus energija pārstāvis Nerijus Mikalajūns norāda, ka kontu arestēšana apdraud uzņēmuma darbību, tomēr kompānija centīsies turpināt darbību. Tiesas lēmums, kuru uzņēmums uzskata par uzbrukumu kompānijai, tiks pārsūdzēts.

Konkurences padome pērn decembrī sodīja Vilniaus energija par vienošanos ar saistīto uzņēmumu - Igaunijā reģistrēto biodegvielas piegādātāju First Opportunity (agrāk Bionovus) -, ka biodegvielu iepirks tikai no tā. Tādējādi, Konkurences padomes vērtējumā, Vilniaus energija neizmantoja iespēju degvielu lētāk iepirkt no citiem piegādātājiem, kas varētu negatīvi ietekmēt konkurenci un patērētājus.Tāpat Lietuvas Valsts enerģētikas kontroles un cenu komisija secinājusi, ka Vilniaus energija 2012.-2014.gadā guvusi papildu peļņu 24,3 miljonu eiro apmērā, nepamatoti iekļaujot siltumenerģijas cenā konsultāciju pakalpojumus, reprezentācijas izdevumus un citas darbības, kas nav saistītas ar siltumapgādi, savukārt Viļņas iedzīvotāji par siltumu pārmaksājuši, ziņo LETA.

Komentāri

Pievienot komentāru