Ražošana

Liepājas enerģija audzējusi peļņu

Žanete Hāka, 25.04.2014

Jaunākais izdevums

Pagājušajā gadā SIA Liepājas enerģija strādāja ar 20 miljonu eiro apgrozījumu, un peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 3,76 miljoni eiro, informē uzņēmuma pārstāvji.

SIA Liepājas enerģija 2012.gadā strādāja ar 896,8 tūkst. Ls peļņu.

Kā skaidro SIA Liepājas enerģija valdes loceklis Jānis Bērziņš, šāds rezultāts galvenokārt panākts pateicoties biomasas katlumājas darbības uzsākšanai pirms plānotā termiņa. Sasniegtie peļņas rādītāji ļauj izpildīt kredītsaistības, kuras Liepājas enerģija uzņēmusies, lai īstenotu attīstības projektus, kas saistīti ar kurināmā diversifikāciju. Būtisku pienesumu deva arī vairāku neizmantotu nekustamo īpašumu pārdošana izsolēs 2013. gada laikā.

SIA Liepājas enerģija dalībnieki nolēma apstiprināt uzņēmuma 2013. gada pārskatu un saskaņā ar Komerclikumu 35% no peļņas novirzīt siltumapgādes uzņēmuma efektivitātes palielināšanai, bet atlikušos 65% izmaksāt dividendēs.

SIA Liepājas enerģija dalībnieki ir AS Latvenergo (51%), Liepājas pilsētas dome (39%) un SIA Jaunā fabrika (10%).

Pērn uzņēmums noslēdza Investīciju un attīstības plānu 2009.-2013. gadam un panāca kurināmā diversifikāciju, aizvietojot 65% no dabas gāzes ar vietējo atjaunojamo kurināmo – šķeldu.

Pērn uzņēmums turpināja īstenot Investīciju un attīstības programmu, izbūvējot jauno ar šķeldu kurināmo 30MW katlumāju, kas ir lielākā komponente ES Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta Siltumavota rekonstrukcija Kaiju ielā 33, Liepājā. Minētā projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 11,5 miljoni eiro un to realizēja AS UPB, nodrošinot stacijas darbības uzsākšanu 2013. gada oktobrī.

Uzņēmums aizvadītajā gadā saražoja 257 tūkst. MWh siltumenerģijas, un 43 tūkstošus MWh elektroenerģijas. Salīdzinājumā ar 2012. gadu siltumenerģijas ražošanā ir 2% samazinājums, ko noteica siltāki laika apstākļi gada nogalē un veiktie energoefektivitātes pasākumi klientu pusē, savukārt elektroenerģijas ražošanā ir panākts 15% pieaugums. Aizvadītā gadā SIA Liepājas enerģija turpināja arī siltumtīklu rekonstrukciju, panākot siltuma zudumu samazinājumu salīdzinājumā ar 2012. gadu par 4,8%.

SIA Liepājas enerģija valdes priekšsēdētājs Anatolijs Suškovs skaidro, ka pērn SIA Liepājas enerģija centralizētajiem siltumtīkliem pieslēdza 23 jaunus klientus ar kopējo slodzi 4,39 MW. Kopumā ir būtiski palielināta siltumapgādes sistēmas kopējā efektivitāte un drošums, ieskaitot kurināmā diversifikāciju, kas pozitīvi atspoguļojas ne tikai siltuma piegādes tarifā patērētājiem, bet arī uzņēmuma ilgtermiņa darbībā un attīstībā.

Savukārt AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs atzinīgi vērtē īstenoto kurināmā diversifikācijas programmu, palielinot Latvijas kurināmā īpatsvaru.

Lai īstenotu investīciju projektus SIA Liepājas enerģija piesaistījusi banku ilgtermiņa kredītresursus, kuru kopējā summa 2013. gada beigās bija 23 miljoni eiro, bet 7 miljoni eiro no kopējās summas jāatdod jau 2014. gada laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Liepājas enerģijas peļņa pērn sarukusi; nopelnīti 2,6 miljoni eiro

Dienas Bizness, 08.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Liepājas enerģija dalībnieki 8. aprīlī, apstiprināja uzņēmuma 2014.gada pārskatu. Uzņēmums 2014.gadā turpinājis īstenot modernizācijas procesus, palielinājis atjaunojamā energoresursa izmantošanu līdz 65%, sasniedzot 19 miljonu eiro apgrozījumu un 2,6 miljonu eiro peļņu, informē uzņēmuma pārstāve Agija Tērauda.

2014.gadā Liepājas enerģija turpināja īstenot investīciju un attīstības programmu, rekonstruējot 7 km Liepājas pilsētas siltumtrašu, bet, piesaistot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļus, izbūvējot arī jaunu siltumtrasi 1,6 km garumā. Savienojot jauno trasi ar centralizētajiem siltumtīkliem, tika likvidētas divas nelielas gāzes katlu mājas, bet rekonstruētā posma klienti nodrošināti ar siltumenerģiju, kas iegūta no atjaunojamā energoresursa. Veiktie rekonstrukciju darbi ļāva ievērojami samazināt siltuma zudumus siltumtīklos - salīdzinot ar 2013.gadu par 5%. Tāpat Liepājas enerģija pērn par 61,5% palielinājusi atjaunojamā kurināmā - koksnes šķeldas - īpatsvaru siltumenerģijas ražošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Liepājā plāno samazināt siltumenerģijas tarifu

Žanete Hāka, 10.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Liepājas enerģija uzsākusi siltumenerģijas tarifa pārskatīšanas procedūru, kuras rezultātā plānots kārtējo reizi samazināt siltumenerģijas tarifu Liepājā.

Plānots, ka samazinātais siltumenerģijas tarifs tiks apstiprināts 2015. gada otrajā pusē, informē uzņēmums.

Valstī spēkā esošā metodika siltumenerģijas tarifa apstiprināšanai ir visai ilgstoša un nosaka, ka vispirms jāapstiprina atsevišķi tarifi siltumenerģijai, kas tiek saražota koģenerācijas stacijās, un tikai pēc tam var tikt iesniegts apstiprināšanai siltumenerģijas tarifs lietotājiem – gala tarifs. SIA Liepājās enerģija siltumenerģiju koģenerācijas režīmā ražo gāzes koģenerācijas stacija Tukuma ielā 2a un biomasas koģenerācijas stacija Kaiju ielā 33. Šobrīd SIA Liepājas enerģija Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā ir iesniegusi gāzes koģenerācijas stacijas siltumenerģijas tarifa projektu, kas ir pirmais solis, lai apstiprinātu gala tarifu patērētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Izsludina iepirkumu par attālinātās mērījumu nolasīšanas sistēmas uzstādīšanu

Lelde Petrāne, 21.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gada nogalē SIA Liepājas enerģija uzsāka pilotprojektu par attālinātu siltuma un ūdens piebarošanas skaitītāju rādījumu nolasīšanu, kas ļauj informācijai sekot līdzi tiešsaistē. Izvērtējot sistēmas darbību un ieguvumus, uzņēmums izsludinājis iepirkuma procedūru par šādas sistēmas uzstādīšanu arī citos savos objektos, liecina medijiem sniegtā informācija.

Liepājas enerģija plāno, ka vēl 2015. gadā tiešsaistē būs iespējams sekot līdzi visu siltuma un ūdens piebarošanas skaitītāju rādījumiem un tehniskajai informācijai.

Šobrīd Liepājas enerģija attālinātai mērījumu nolasīšanai izmanto divu sadarbības partneru iekārtas, kopumā tiešsaistē sekojot līdzi 687 siltuma skaitītāju un 375 ūdens piebarošanas skaitītāju rādījumiem.

Attālināta rādījumu nolasīšana jeb telemetrija nodrošina datu atjaunošanu un tūlītēju pārraidi katras 15 minūtes – tas ļauj optimizēt resursus, kas patērēti manuālai objektu apsekošanai, efektīvāk pārvaldīt siltumenerģijas ražošanu, samazināt siltuma zudumus un nekavējoties apzināt radušās problēmas vai noplūdes klientu siltumtīklos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Liepājas enerģija šā gada februāra beigās izsludinātajā iepirkuma konkursā par skursteņa rekonstrukciju, kas atrodas gāzes koģenerācijas stacijas teritorijā, Tukuma ielā 2A, Liepājā, par uzvarētāju atzinusi AS UPB iesniegto piedāvājumu. Rekonstruējamais dūmenis ir pēdējais vecais mūrētais ķieģeļu skurstenis, kas palicis Liepājas enerģijas saimniecībā, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Iepirkuma konkursam kopā tika iesniegti divu pretendentu piedāvājumi; ievērojot likumdošanā noteikto kārtību, Liepājas enerģija par atbilstošāko konkursa nolikumam atzina AS UPB iesniegto piedāvājumu. Šobrīd uzsākta līguma slēgšanas procedūra par veicamajiem darbiem, bet aprīlī plānots noslēgt līgumu par darbu veikšanu.

Skursteņa rekonstrukcija ir iekļauta 2015.gada Liepājas enerģijas investīciju plānā; tā paredz uzņēmuma pēdējā novecojošā mūrētā dūmeņa demontāžu un jauna nerūsējoša tērauda skursteņa projektēšanu, izgatavošanu, piegādi un uzstādīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā siltumapgādes pakalpojumu jau izmanto 70 namu iedzīvotāji, kas ir aptuveni 7% no visiem SIA Liepājas enerģija klientiem, informē Liepājas enerģijas sabiedrisko attiecību speciāliste Agija Tērauda.

Apkures sezona Liepājā uzsākta 10 daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās, 26 privātmājās un 34 komercobjektos. Prognozēts, ka laikapstākļiem kļūstot vēsākiem, klientu skaits, kuri izvēlējušies uzsākt jauno apkures sezonu, mēreni pieaugs dienu no dienas.

Atgādināts, ka efektīvāk mājokļa apsildi uzsākt pakāpeniski. Uzņēmumā norāda - lai mājokļos būtu mājīgi un komfortabli jau šobrīd, kā arī siltumenerģija tiktu izmantota efektīvi, svarīgi pareizi ieregulēt ēku individuālos siltummezglus. Tie nodrošina iespēju automātiski uzsākt ēkas apsildi pie noteiktām ārgaisa temperatūrām, piemēram, temperatūrai sasniedzot +12 grādus; savukārt temperatūrai paaugstinoties, siltummezgla automātika atslēgs regulēšanas vārstu apkures sistēmai un siltumenerģija netiks patērēta. Pakāpeniska ēkas uzsildīšana nodrošinās ekonomisku siltumenerģijas patēriņu, jo, uzsākot apkures sezonu jau pie ļoti zemas ārgaisa temperatūras, siltumenerģijas patēriņš var būt daudzkārt augstāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Liepājas enerģija šķeldu sagādās 16 uzņēmumi

Gunta Kursiša, 06.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Liepājas enerģija laika posmā no 2014. gada jūnija līdz 2015. gada maijam šķeldu piegādās 16 uzņēmumi, liecina noslēgtā iepirkuma rezultāti.

«2014. gadā vairāk nekā 60% siltumenerģijas SIA Liepājas enerģija saražos izmantojot vietējo, atjaunojamo energoresursu šķeldu, līdz ar to uzņēmumam ikdienas nepieciešams noteikts kurināmā daudzums,» norādījuši uzņēmuma pārstāvji.

Vasaras mēnešos nepieciešamais kurināmā daudzums ir salīdzinoši neliels, bet ziemas mēnešos var sasniegt pat 50 tūkst. beramo kubikmetru šķeldas.

Enerģijas uzņēmuma paziņojumā pausts, ka 2013. gadā SIA Liepājas enerģija izmantojusi 1964 automašīnu kravas jeb 165 943 beramo kubikmetru šķeldas. Kurināmā iepirkuma apjoms 2014./2015. gadā būs aptuveni par 50% lielāks nekā pirms gada. Lai nodrošinātu abu siltumenerģijas avotu veiksmīgu darbību, uzņēmumam gadā nepieciešami 250 tūkstoši beramo kubikmetru šķeldas. Ar šādu daudzumu uzņēmums gadā aizvietos aptuveni 22 milj.nm3 importētās dabas gāzes apjoma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Liepājas enerģija izsludina kurināmās šķeldas iepirkumu

Gunta Kursiša, 05.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai apzinātu šķeldas piedāvājumu un cenu, Liepājas suiltumenerģijas uzņēmums SIA Liepājas enerģija izsludinājusi kārtējo kurināmās šķeldas iepirkuma procedūru.

Plānotais kurināmā piegādes laiks ir no 2014. gada jūnija līdz 2015. gada maijam, savukārt nepieciešamais apjoms ir aptuveni 250 tūkstoši beramo kubikmetru (m3 ) šķeldas.

Kopumā šķeldas iepirkuma apjoms 2014. gadā plānots par 70% lielāks kā gadu iepriekš. Uzņēmumam gadā būs nepieciešami 250 tūkstoši beramo m3 šķeldas, ziemas mēnešos maksimālais nepieciešamais šķeldas apjoms var sasniegt 50 tūkst. beramo m3. Ar šādu šķeldas daudzumu uzņēmums gadā aizvietos aptuveni 26 tūkst. tonnu nm3 importētās dabas gāzes apjoma, norādīts uzņēmuma paziņojumā.

2013. gadā SIA Liepājas enerģija izmantpoja 1964 automašīnu kravas jeb 165 943 beramo m3 šķeldas, dabas gāzes patēriņš samazināts par 33% jeb 10 199 tonnām nm3.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Šķeldu Liepājas enerģijai piegādās 12 uzņēmumi

Dienas Bizness, 14.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies iepirkums par kurināmās šķeldas piegādi SIA Liepājas enerģija laika posmā no 2015. gada jūnija līdz 2016. gada maijam. No 31 pretendenta iesniegtajiem piedāvājumiem, Liepājas enerģija ir izvēlējusies 12 atbilstošākos, noslēdzot līgumus ar sadarbības partneriem visam šķeldas piegādes periodam, informē uzņēmuma pārstāve Agija Tērauda.

Izvērtējot iesniegtos piedāvājums, tika ņemta vērā pretendenta pieredze, piedāvātā kurināmā kvalitāte un cena, pretendentra tehniskais nodrošinājums un šķeldas piegādes iespējas, kā arī tika vērtēta iepriekšējo gadu sadarbība. Kopumā kā atbilstošākie izvēlēti 12 šķeldas piegādes uzņēmumi, tostarp deviņi uzņēmumi, kas pakalpojumu sniedza arī iepriekšējā periodā. Šobrīd ar visiem šķeldas piegādātājiem ir noslēgti līgumi par atjaunojamā kurināmā nodrošināšanu Liepājas enerģijai no 2015. gada jūnija līdz 2016. gada maijam.

Kopējais 31 iepirkuma pretendenta piedāvātais šķeldas apjoms sasniedza nepilnus divus miljonus beramo kubikmetru, un tas vairakkārt pārsniedz apjomu, kas nepieciešams Liepājas enerģijai «zaļās» enerģijas ražošanai. Šķeldas patēriņa apjoms 2015./2016. gada sezonā plānots līdzīgs kā gadu iepriekš, t.i. 221 500 beramo kubikmetru šķeldas jeb aptuveni 2 750 automašīnu kravu, lai ar kurināmo nodrošinātu abu uzņēmuma siltumenerģijas avotu veiksmīgu darbību. Ikdienā patērētās šķeldas apjomu ietekmē gadalaiks un laika apstākļi, piemēram, vasaras mēnešos apjoms ir salīdzinoši neliels, bet ziemas mēnešos var sasniegt pat 40 000 beramo kubikmetru šķeldas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānotais cietums Liepājā pilsētai radīs apmēram 400 jaunas darba vietas, uz kurām varēs pretendēt atbilstošas izglītības un kvalifikācijas cilvēki, stāstīja Liepājas mērs Jānis Vilnītis (LRA).

Politiķis norādīja, ka cietumam būs nepieciešami ne tikai apsargi un uzraugi, bet arī psihologi, mediķi un citi speciālisti.

Vilnītis atzina, ka liepājnieki cietuma būvniecību vērtē dažādi, tomēr pārsvarā atbalstot ieceri, jo novērtējot gan potenciālo jaunu darbavietu radīšanu, gan līdzšinējā cietuma pārcelšanu no paša pilsētas centra uz attālāku rajonu.

«Jau tagad ir skaidrs, ka jaunais objekts kļūs par vienu no lielākajiem komunālo pakalpojumu lietotājiem pilsētā. Tas nozīmē, ka cietums izmantos gan uzņēmuma «Liepājas ūdens», gan «Liepājas enerģija» pakalpojumus, gan citus saimnieciska rakstura uzņēmumu pakalpojumus,» uzsvēra Vilnītis.

Jauna cietuma būvniecība nozīmēšot, ka dažādu cietuma uzturēšanai nepieciešamu pakalpojumu nodrošināšanā būs iespējas iesaistīties arī Liepājas uzņēmumiem - būs jānodrošina dažādi servisa pakalpojumi, piemēram, jaunajā cietuma kompleksā būs paredzētas vietas 1200 ieslodzītajiem, kuriem būs jānodrošina ēdināšana, piebilda mērs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Liepājā un Salaspilī par siltumu būs jāmaksā mazāk

Žanete Hāka, 01.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome apstiprinājusi SIA Salaspils siltums un SIA Liepājas enerģija iesniegtos siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu projektu, kas paredz siltumenerģijas cenu samazinājumu, informē SPRK.

SIA Liepājas enerģija iesniegtais siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu projekts paredz, ka siltumenerģijas gala tarifs pie dabasgāzes tirdzniecības cenas 205 Ls/tūkst.nm3 tiek samazināts par 4,5%, salīdzinot ar spēkā esošo tarifu 44,68 Ls/MWh.

Apstiprinātais tarifu projekts paredz samazinājumu tādās pozīcijās kā pamatlīdzekļu nolietojums – samazinājums par 60 tūkstošiem latu, rentabilitāte – samazinājums no 9,98% uz 6,81%, kā rezultātā komersanta neto peļņa samazināta no 773,5 tūkstošiem latu uz 437 tūkstošiem latu.

SIA Liepājas enerģija tarifi ir diapazonā no 105 līdz 305 Ls/tūkst.nm3 , bez pievienotās vērtības nodokļa pie dabasgāzes diferencētajiem tirdzniecības gala tarifiem atkarībā no dabasgāzes tirdzniecības cenas. Apstiprinātie siltumenerģijas apgādes gala tarifi ietver siltumenerģijas ražošanas, pārvades un sadales, kā arī tirdzniecības tarifus. Piemēram, pie dabasgāzes tirdzniecības cenas 205 Ls/tūkst.nm3 SIA Liepājas enerģija apstiprinātais siltumenerģijas gala tarifs ar akcīzes nodokļa komponenti ir 42,67 Ls/MWh, tajā ietilpstošais siltumenerģijas ražošanas tarifs ir 27,81 Ls/MWh, pārvades un sadales tarifs – 13,29 Ls/MWh, tirdzniecības tarifs – 0,96 Ls/MWh un dabasgāzes akcīzes nodokļa komponente – 0,61 Ls/MWh.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Liepājā decembrī apkures rēķini būs par 36% zemāki

Gunta Kursiša, 10.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siltumenerģijas patēriņš, salīdzinot ar 2012. gada decembri, šogad ir samazinājies par 30%, savuklārt izrakstīto rēķinu summa ir sarukusi par 36%. Tas vistiešāk saistīts ar siltumenerģijas tarifa samazinājumu, pauda SIA Liepājas enerģija valdes loceklis Andris Štāls.

Pērn decembrī Liepājas enerģijas klienti izlietojuši 27 788 megavatstundas (MWh) siltumenerģijas, kas ir par 30 % (2012. gada decembris – 39 916 MWh) mazāk nekā gadu iepriekš, informē uzņēmuma pārstāvji.

Decembra rēķinus ietekmējis arī samazinātais siltumenerģijas tarifs, kas stājās spēkā 2013. gada 1. decembrī, kad SIA Liepājas enerģija siltumenerģijas tarifs bija 60,32 €/MWh bez PVN.

Aizvadītā gada decembra patēriņu ietekmēja arī 2013. gadā centralizētai siltumapgādei pieslēgtie jaunie objekti, kas nodrošināja papildus jaudu 414,2 MWh, kas ir 1,5% no visa siltumenerģijas patēriņa.

SIA Liepājas enerģija ir dibināta 2005. gadā un nodarbojas ar siltumenerģijas ražošanu, sadali, pārvadi un realizāciju Liepājas pilsētā, kā arī ar elektroenerģijas ražošanu un realizāciju. Uzņēmuma akcionāri ir a/s Latvenergo (51%), Liepājas pilsētas dome (39%) un SIA Jaunā fabrika (10%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Šķelda līdzsvaro klientu un ražotāja intereses

Vēsma Lēvalde, 26.11.2014

No labās: Lipājas enerģijas valdes priekšsēdētājs Anatolijs Suškovs un valdes loceklis Jānis Bērziņš

Foto: Vēsma Lēvalde

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Liepājas enerģija četru gadu laikā siltumapgādes tarifu patērētājiem samazinājusi par 22%, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd Liepājas centralizētās siltumapgādes uzņēmums iesniedzis ražošanas tarifu projektu, pēc kura apstiprināšanas gala tarifs patērētājiem varētu kļūt vēl draudzīgāks. Siltumapgādes izmaksu samazinājums panākts pirms gada pabeigtās investīciju programmas dēļ, kuras rezultātā tika diversificēts kurināmais. Šobrīd siltumapgādi Liepājā nodrošina, izmantojot vidēji ap 60–65% šķeldas un 35–40% dabasgāzes.

Lai arī biomasas iekārtu uzstādīšana un ekspluatācija ir dārgāka nekā gāzes iekārtām, biomasa pārliecinoši ir izdevīgāka, aprēķinājis SIA Liepājas enerģija valdes loceklis Jānis Bērziņš. «Šķelda kā kurināmais ir trīs reizes lētāka par gāzi, ja rēķinām, cik izmaksā vienas megavatstundas siltumenerģijas ražošana. Ja salīdzina 2013. gadu ar šo gadu, tad mums kurināmā izmaksas ir par aptuveni 1,5 milj. eiro mazākas, jo tad šķeldas īpatsvars bija ap 40%, šogad būs ap 60%,» skaidro J. Bērziņš. Šķeldas priekšrocība ir arī cenu stabilitāte – jau trešo gadu uzņēmums to iepērk par aptuveni vienādu cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

2018.gadā sasniegta visu laiku augstākā komercķīlu kopsumma

Lelde Petrāne, 10.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz to, ka pērn reģistrēts par 15,95% komercķīlu mazāk nekā 2017.gadā, to kopējā prasījumu summa augusi par 6,51%, liecina Lursoft apkopotie dati.

Dati rāda, ka 2018.gadā reģistrētas 3 963 komercķīlas un to kopējā maksimālā prasījumu summa sasniegusi 21,76 miljardus eiro. Tā ir visu laiku lielākā komercķīlu kopsumma.

Visvairāk komercķīlu pērn reģistrēts Rīgas (968 ķīlas) uzņēmumiem un to vērtība sasniegusi pusi no aizvadītajā gadā Latvijā reģistrēto komercķīlu kopsummas, t.i., 10,73 miljardus eiro. Tikmēr Liepāju, kura ar 105 komercķīlām ierindojas saraksta otrajā vietā, pēc ķīlu kopsummas apsteiguši Ķekavas novadā reģistrētie uzņēmumi. Lursoft dati rāda, ka Ķekavas novadā reģistrētie uzņēmumi 2018.gadā reģistrējuši komercķīlas par 594,10 milj.EUR, kamēr Liepājas uzņēmumi – par 440,20 milj.EUR. Tikmēr Talsu novada uzņēmumi pērn reģistrējuši 74 komercķīlas, kas novadu pēc ķīlu skaita ierindo augstajā trešajā vietā, bet pēc to kopsummas Talsu novada uzņēmumi ieņem 18.pozīciju (41,77 milj.EUR).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Liepājas metalurgs maksātnespējas sekas būs strauja dzīves līmeņa pazemināšanās reģionā.

A/s Liepājas metalurgs (LM) administrators Haralds Velmers 4. novembrī iesniedza tiesā LM maksātnespējas pieteikumu. Rūpnīcas pārdošanu administrators cer sagatavot pusgada laikā. Aptuveni pusotrs tūkstotis cilvēku kļūs mazāk spējīgi maksāt par pakalpojumiem un precēm, izraisot dzīves kvalitātes lejupslīdi visā reģionā, paredz eksperti. Lai arī notiek centieni gatavot mīkstāku piezemēšanos, atvieglots tiks vien birokrātiskais process.

Atlaidīs ātri

Līdz 4. novembrim LM kopā ar medicīniski sanitāro daļu, kas strādā kā patstāvīga ārstniecības iestāde, bija 1889 darbinieki. Viņi tikušies ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) pārstāvjiem, lai vienotos par iespējami operatīvāku dokumentu apriti darbinieku atlaišanas un bezdarbnieka statusa noformēšanas procesā, DB informēja NVA direktora vietnieks Raitis Imša. Sagaidāms, ka darba tiesisko attiecību pārtraukšana masveidā sāksies pēc divām nedēļām, kad tiesa būs izskatījusi administratora iesniegto maksātnespējas pieteikumu. Tiks izstrādāta maršruta lapa katram darbiniekam, lai viņš zinātu dokumentu aprites kārtību. Aģentūru jauda, mobilizējot papildu darbiniekus, ir ap 100 klientu dienā. Aptuveni tikpat daudz cilvēku spēs apkalpot LM personāla daļa. Līdz ar to visi atlaišanai pakļautie LM darbinieki «vilka pasi» būs saņēmuši jau decembra sākumā. Pēdējā algas izmaksa paredzēta 8. novembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Par 1 miljonu Liepājas enerģija uzsākusi siltumtīklu rekonstrukcijas projektu

Laura Mazbērziņa, 20.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Liepājas enerģija» uzsākusi šīs vasaras siltumtīklu rekonstrukcijas projektu, modernizējot siltumtrases četros posmos - Ugāles ielā posmā no Vaiņodes ielas līdz M. Ķempes ielai, posmā no Vecās ostmalas 40 līdz Vecajai ostmalai 47, posmā no Krūmu ielas 49 līdz Krūmu ielai 57 un posmā no Baznīcas ielas 20 pa Stendera ielu līdz A. Pumpura ielai 10.

Rekonstrukcijas laikā 635 metru garumā tehniski nokalpojušie siltumtīkli tiks atjaunoti, izmantojot modernus un augstvērtīgus materiālus, kas garantēs siltumtīklu efektīvas kalpošans ilgumu pat līdz 30 gadiem. Rekonstrukcijas galvenie ieguvumi ir augstāka siltumapgādes infrastruktūras drošība un mazāki siltuma zudumi siltumtīklos. Projekts tiek realizēts ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu ar mērķi veicināt energoefektivitāti un vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu centralizētajā siltumapgādē.

Rekonstrukcijas darbus Baznīcas ielas posmā nodrošina «Liepājas enerģijas» sadarbības partneris SIA «Grobiņas SPMK». Saistībā ar rekonstrukcijas darbiem plānoti arī satiksmes kustības ierobežojumi - līdz 2. jūlijam būs slēgta satiksme Baznīcas ielā, posmā no Skolas ielas līdz Bāriņu ielai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

A/s Liepājas metalurgs akcionāra Sergeja Zaharjina atklātā vēstule*

Sergejs Zaharjins, a/s Liepājas metalurgs lielākais akcionārs, 11.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts pieņemto lēmumu rezultātā 90-tajos gados tika likvidēta lauksaimnieciskā un rūpnieciskā ražošana. No valdības puses veikta neveiksmīga privatizācija, kura likvidēja VEF, Alfa, Ogres trikotāžas kombinātu, Daugavpils ķīmiskās ššķiedras kombinātu, Līvānu māju būves kombinātu, Rīgas, Liepājas un Jelgavas mašīnbūves uzņēmumus, RAF utt.

Privatizāciju par neveiksmīgu ir atzinis arī esošais premjers Valdis Dombrovskis.

Toreiz privatizācijas rezultātā izdevās saglabāt a/s Liepājas metalurgs, kurš veiksmīgi nostrādāja līdz 2013. gada 10. maijam. Savas darbības laikā tas nodrošināja ar darbavietām 2000-2500 strādājošo. Saistītajos un meitas uzņēmumos tika nodarbināti vēl 1000 liepājnieku. A/s LM sponsorēja futbolu un hokeju vidēji ar 1.5 milj.Ls/gadā, tajā tika iesaistīti 600 jaunie sportisti. Tā visa šobrīd jau ir vēsture.

Ko dara esošā valdība? Turpina likvidēt atlikušos rūpniecības uzņēmumus, veidojot aplamu ekonomisko politiku. 4.novembrī tika pieteikta a/s Liepājas metalurgs maksātnespēja, Cemex apsver konservācijas iespēju. Valmieras stikla šķiedra domā. Kāpēc?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) iepazīstinājusi ar aktualitātēm Astanas EXPO 2017 rīkošanā - Latvijas paviljona būvniecība ir noslēgusies un nacionālās dienas ietvaros, 9.jūlijā, izstādi apmeklēs arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

LTRK valdes priekšsēdētājs un EXPO 2017 komisārs Jānis Endziņš pastāstīja, ka pašreiz realizētas visas ieceres par Latvijas paviljona izskatu un veidolu, izveidojot to gan pievilcīgu apmeklētājiem, tostarp bērniem un jauniešiem, gan arī ērtu biznesa sarunām un sadarbības partneru tikšanās organizēšanai. «Mūsu mērķis ir būt interesantiem un interaktīviem, parādot Latviju no dažādiem skatu punktiem. Tādēļ sagatavotas sešas virtuālās tūres, ko iespējams noskatīties ar 3D brillēm, iejūtoties kā kamaniņu sportista «ādā», tā arī baudot Rīgas arhitektūru un kultūru, klausoties Raimonda Paula mūziku utt.,» saka J.Endziņš, piebilstot, ka paviljona otrajā stāvā plānots rīkot arī konferences un tikšanās uzņēmējiem, tādējādi apvienota gan izklaide, gan darba vide.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ noslēdzās SIA Liepājas enerģija gāzes koģenerācijas stacijas skursteņa rekonstrukcija, ko veica AS UPB. Līdz ar darbu noslēgumu abu uzņēmuma staciju darbību nodrošinās moderni nerūsējoša tērauda dūmeņi, informē uzņēmumā.

Jaunais skurstenis ir pievienots dūmgāžu novadīšanas sistēmai, tā darbība pārbaudīta un objekts ir pilnībā gatavs nodošanai ekspluatācijā, lai līdz ar jauno apkures sezonu droši un pilnvērtīgu pildītu dūmenim paredzētās funkcijas.

Skurstenis ir 30 metru augsts - tieši tik augsts bija arī vecais mūrētais ķieģeļu dūmenis, kurš nodrošināja ūdenssildāmo katlu darbību aptuveni pēdējos 50 gadus. Nerūsējošā tērauda skursteņa izgatavošanā izmantoti moderni un augstvērtīgi materiāli, kas nodrošinās tā ilgu un efektīvu kalpošanu; dūmenis izgatavots Dānijā. Arī Liepājas enerģijas biomasas koģenerācijas stacijā uzstādīti un darbojas līdzīgi skursteņi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Liepājas enerģija noslēdz 24 miljonus vērtu investīciju programmu

Vēsma Lēvalde, 21.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas siltumapgādes uzņēmums SIA Liepājas enerģija 21.novembrī svinīgi atklāja ar šķeldu kurināmo 30MW jaudas katlu māju, kas ir noslēdzošais projekts investīciju un attīstības plānā 2009.- 2013. gadam.

Plānu 2009. gadā apstiprināja kapitāldaļu turētāji - a/s Latvenergo, Liepājas pilsētas dome un SIA Jaunā fabrika. Tā gaitā piesaistīti aptuveni deviņi miljoni latu no ES Kohēzijas fonda.

Plašāk par Liepājas siltumapgādes modernizāciju lasiet laikrakstā Dienas Bizness 22.novembrī!

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvenergo pārtrauks līdzdalību Nordic Energy Link

Nozare.lv, 11.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvenergo pārtrauks līdzdalību AS Nordic Energy Link, kas veic Igaunijas un Somijas savienojošā elektroenerģijas pārvades kabeļa darījumu operācijas, paredz šodien valdībā pieņemtais lēmums.

2004.gadā starp Fingrid Oyj, Eesti Energia AS, Latvenergo, Lietuvos Energija, Powest Oy un Helsinku pilsētu tika parakstīts vispārīgais līgums, kas paredzēja nodibināt īpaša mērķa kompāniju Nordic Energy Link un izbūvēt 350 megavatu līdzstrāvas savienojumu starp Somiju un Igauniju un nākotnē noslēgt līgumu par aktīvu pārdošanu pārvades sistēmas operatoram.

2013.gadā starp Somijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru Fingrid Oyj un Igaunijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru Elering AS kā pircējiem un Nordic Energy Link un tās Somijā reģistrēto meitassabiedrību N.E.L. Finland Oy kā pārdevējiem tika noslēgts līgums par Estlink kabeļa aktīvu pārdošanu, kā rezultātā īpašā mērķa kompānijas Nordic Energy Link plānotās aktivitātes tika izpildītas un saimniecisko darbību tā neturpinās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valsts enerģētikas grupā Lietuvos energija ietilpstošais uzņēmums SIA Geton Energy, kas tirgo elektroenerģiju patērētājiem Latvijā, pērn būtiski audzējis apgrozījumu.

Kā liecina SIA Firmas.lv informācija, Geton Energy apgrozījums 2014.gadā bija 1 349 875 eiro, taču 2015.gadā tas pieauga līdz 4 955 811 eiro.

Būtiski augusi arī uzņēmuma peļņa - no 309 eiro 2014.gadā līdz 176 445 eiro pērn.

Kā liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā, Geton Energy pērn konkursa kārtībā ieguvis tiesības pārdot elektroenerģiju Jelgavas pilsētas domei un Liepājas pilsētas pašvaldībai, bet šogad uzņēmums ieguvis tiesības tirgot elektrību Rīgas pašvaldības AS Rīgas Centrāltirgus.

Geton Energy darbu Latvijā sāka 2013.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 28 457 eiro. Visas daļas pieder Lietuvas uzņēmumam Energijos tiekimas", kas ir Lietuvas lielākā elektroenerģijas ražotāja un lielākā elektroenerģijas piegādātāja Lietuvos energija meitasuzņēmums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stabila un prognozējama gāzes ieguve ir viens no priekšnoteikumiem, lai uzņēmēji sāktu interesēties par jūras aļģu izmantošanu bioreaktoros; pētījumos balstīta metode, kas to nodrošina, ir atrasta

Tā DB atzīst Liepājas Universitātes (LiepU) Dabaszinātņu un inovatīvo tehnoloģiju institūta zinātniskais līdzstrādnieks, fiziķis Uldis Žaimis.

«Pētījumi rāda stabilas līknes. Redzam, ka pie optimāliem parametriem gāzes ieguve ir stabila un prognozējama. Ir svarīgi, lai nav lēcieni, lai var rēķināties ar stabilu ieguvumu. Tas ļautu noslēgt līgumus par enerģijas pārdošanu,» skaidro fiziķis.

Pasaulē vēl taustās

Autorkolektīva izstrādāto metodi U. Žaimis vērtē kā rītdienas vajadzībās balstītu: «Ir runa par šodienas, nevis vakardienas pētījumiem. Pasaulē notiek taustīšanās, tiek meklēti pareizākie fermenti. Latviešu tautai būtu jāpaceļ galva uz augšu un jāapzinās, ka daudzās jomās esam priekšgalā. Piemēram, UPB ražo koģenerācijas stacijas un apgādā ar tām pusi Eiropas.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot ar 2017. gada pirmo ceturksni, Liepājā šogad saražots par 6,6% (jeb 4,3 miljoniem eiro) vairāk nekā pērn, liecina Liepājas pilsētas pašvaldības Attīstības pārvaldes apkopotie dati par apstrādes rūpniecību šā gada pirmajā ceturksnī.

Kopumā apstrādes rūpniecības produkcija 2018. gada pirmajā ceturksnī Liepājā saražota par 69,8 miljoniem eiro, kas ir 4,1% no Latvijas kopapjoma, savukārt realizētās produkcijas apjoms gada pirmajā ceturksnī bija 71,1 miljons eiro (arī 4,1% no Latvijas kopapjoma). Salīdzinot ar 2017. gada pirmo ceturksni, realizētās rūpniecības produkcijas apjoms palielinājies par 4,2 miljoniem eiro jeb par 6,3%.

2018. gada pirmajā ceturksnī eksportētas preces par 55,1 miljonu eiro, kas ir par 0,3 miljoniem eiro jeb par 0,6% vairāk nekā 2017. gada pirmajā ceturksnī. Vietējā tirgū realizētas preces par 16 miljoniem eiro, kas ir par 3,9 miljoniem eiro jeb par 32,2% vairāk nekā pērn šajā pašā laika posmā. Dati liecina, ka vietējā tirgū realizēto preču apjoma pieaugums bijis straujāks nekā eksportēto preču apjoma pieaugums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Liepājā ekspluatācijā pieņem FerroLat ferrokausējuma ražotni

Žanete Hāka, 14.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas pilsētas Būvvaldes pieņemšanas komisija ekspluatācijā pieņēmusi SIA FerroLat ēkas daļas rekonstrukciju par ferrokausējumu ražotni Kapsēdes ielā 3A, informē būvvaldes pārstāvji.

Minētajā adresē ir rekontruēta daļa bijušās SIA Liepājas enerģija katlu mājas, izveidojot dažādu marku ferrosakausējumu ražošanas kompleksu. Šajā vietā uzstādīta un jau izmēģināta maza apjoma kausēšanas krāsns (1,5 t) ar elektroloku. Kopējā platība, kurā veikti darbi, 764,8 kvadrātmetri.

Ražotnes vajadzībām izveidotas četras telpu grupas: sagatavošanas un kausēšanas telpa, transformatora telpa, noliktava izejmateriāliem, palīgmateriāliem un gatavajai produkcijai (ferrokausējumiem) un sadzīves bloks: ģērbtuves, tualetes, dušas.

Ražotnes ārpusē izveidots izdedžu pagaidu glabāšanas laukums, autostāvvieta, sadzīves atkritumu konteineru laukums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada Ilgtspējas indeksa rezultāti liecina, ka vietējo uzņēmumu un organizāciju interese un izpratne par atbildības un ilgtspējas principiem pieaug. Šogad kopējais novērtējuma dalībnieku sniegums sasniedza 75,4%, kas ir teju par 30% vairāk nekā pirmajā novērtējumā 2010. gadā.

Ilgtspējas indeksa augstākajai jeb platīna kategorijai šogad kvalificējās 19 uzņēmumi. Divi no tiem šo vērtējumu saņēmuši pirmo reizi – "LDz Cargo" un "Rīgas Siltums" pievienojās organizācijām, kas platīna kategoriju ieguvušas jau iepriekšējos gados: "Augstsprieguma tīkls", "Balta", "Baltic International Bank", "Cēsu alus", "Coca-Cola HBC Latvia", "Latvenergo", "Latvijas Autoceļu uzturētājs", "Latvijas dzelzceļš", "Latvijas Loto", "Rimi Latvia", Rīgas tehniskā universitāte, "Sadales tīkls", "SEB banka", "Schwenk Latvija", Starptautiskā lidosta "Rīga", "Swedbank" un "Ventspils reiss".

"Korporatīvajā vidē ilgtspēja jau sen nav modes tendence. Tas ir organizāciju dzīvesveids, kam ir ļoti nozīmīga ietekme gan uz to izaugsmi, gan sabiedrību, gan arī valsts un pasaules attīstību kopumā. Tāpēc pozitīvi vērtējams ir fakts, ka Latvijā aizvien vairāk organizāciju sāk domāt par ilgtspējīgu un atbildīgu uzņēmējdarbības praksi.

Komentāri

Pievienot komentāru