Jaunākais izdevums

Baltijas elektrotīklu sinhronizācijas ar Eiropu process nav jauna lieta un notiek jau desmit gadus, enerģētikas nozares forumā «Enerģētikas nozares nākotne – izaicinājumi un iespējas» uzsvēra Igaunijas kompānijas «Elering» sinhronizācijas projekta vadītājs Jāks Tuksams (Jaak Tuksam), kurš piebilda, ka sinhronizācija notiek pozitīvā virzienā.

«Par pārtraukšanu vai atvienošanos no Krievijas tirgus sākām domāt brīdī, kad ieguvām neatkarību, bet tas ir izaicinājums, lai konkurētu ar attīstītajām valstīm un pietuvotos tām, ne tikai būtu kā lietotāji,» viņš sacīja.

2006.gadā tika sperti pirmie soļi, lai atvērtu tirgu un sāka darboties Estlink. 2014.gadā tika uzsākts projekts Estlink2 un kopš tā brīža līdz 2016.gadam Baltijas valstīs ir četri savienojumi, mūsu enerģijas tirgus ir pilnībā integrēts Eiropas tirgū.

«Cita aina paveras tehniskajā jomā, jo tajā jomā joprojām esam atkarīgi no Krievijas. Sistēma darbojas labi, bet pie noteiktiem apstākļiem tā darbosies, saglabājot labas kaimiņu attiecības. Bet, ja ir dažādi politiskie viedokļi un nostādne, situācija var mainīties,» piebilda eksperts.

Tādējādi Igaunijas mērķis ir sinhronizēt sistēmu ar Eiropu, lai iegūtu kontroli pār savu elektroenerģijas sistēmu. «Šodien elektrība ir nepieciešama visur. Pirmkārt, nepieciešams sagatavoties negaidītiem, kritiskiem brīžiem un sinhronizācija to nodrošinātu. Ja skatāmies uz Eiropas sistēmu, frekvences kontrole tur ir sadalīta, tā notiek atsevišķi un tas ir labi. Ir zināms, ka lielāka sistēma ir jāoptimizē, bet Baltijas valstis vienas nav pietiekami lielas, lai tās optimizētu, tādēļ nepieciešama lielāka sistēma, kam pievienoties. Šī iemesla dēļ mums izstrādāts sinhronizācijas plāns, un mums būs kabelis no Lietuvas uz Poliju.»

«Lai absolūti spētu darboties paši, jābūt neatkarīgiem. Lai būtu sinhronizēti, ir jāievēro noteikti standarti, un viens no tiem ir spēja vadīt Baltijas energosistēmu kā vienu vienību un nodrošināt to kā atsevišķu sadaļu,» sacīja eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elering: Baltijas valstu energosistēmu testēšana izolētā režīmā nenotiks šogad

LETA, 27.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā notikusī Krievijas Kaļiņingradas apgabala energosistēmas darbības testēšana izolētā režīmā noritējusi sekmīgi, taču attiecīgas Baltijas valstu energosistēmu testēšanas datums vēl nav noteikts un tas nenotiks šogad, pirmdien paziņojis Igaunijas elektropārvades tīklu sistēmu operators «Elering".

Jau ziņots, ka Kaļiņingradas apgabala energosistēma izolētā režīmā tika testēta no 22. maija rītam līdz 25.maija rītam - dažas dienas agrāk, nekā bija plānots pirms tam.

Baltijas valstu energosistēmu testēšanu izolētā režīmā, kas ir viens no svarīgākajiem nosacījumiem ceļā uz šo sistēmu desinhronizāciju no Krievijas un Baltkrievijas un sinhronizāciju ar Eiropas energosistēmu, sākotnēji bija paredzēts veikt šā gada 8. vai 29.jūnijā, taču pērn decembrī tika paziņots, ka plānveida testi Kaļiņingradas apgabalā notiks neilgi pirms tam - laikā no 24. līdz 26.maijam, tādēļ šogad februārī Latvijas un Igaunijas operatori nolēma atlikt Baltijas valstu testu uz nenoteiktu laiku, pieļaujot, ka Kaļiņingradas sistēmas testēšana varētu izrādīties nesekmīga un tādā gadījumā Krievijas elektropārvades tīklu operators pēdējā brīdī pieprasītu atlikt testēšanu Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Conexus Baltic Grid (Conexus), Elering un Gasum Oy šodien Somijā parakstījuši līgumu par starpoperatoru kompensācijas mehānisma jeb ITC (Inter transmission system operators compensation mechanism) ieviešanu, kas no 2020. gada sākuma ļaus izveidot vienotu gāzes tirgu ar vienotu pārvades tarifu zonu Somijai, Igaunijai un Latvijai.

ITC līguma parakstīšana ir vēsturisks solis, kas nākotnē būtiski mainīs līdzšinējo dabasgāzes tirgu, norāda Conexus valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne. «Šobrīd par pārvades sistēmu izmantošanu, šķērsojot ikvienas valsts teritoriju, ir jāmaksā katrā valstī apstiprināti tarifi. Jaunais starpoperatoru kompensācijas mehānisms mazinās administratīvo slogu darbībām vairumtirgū, nodrošinās lielāku un likvīdāku tirgu, kā arī novērsīs diskrimināciju attiecībā uz dabasgāzes piegādes ceļiem, veicinās tarifu caurspīdīgumu un paredzamību. Kopējo tirgu vēlamies veidot uz klientiem orientētu, kas nodrošinās digitālu un efektīvu tirgus komunikāciju. Paralēli kompensācijas mehānismam šobrīd strādājam arī pie vienotas IT platformas, kas atvieglos ikviena dabasgāzes tirgotāja darbību vienotajā tirgus zonā. Esmu gandarīta, ka Conexus piedalās šajā vēsturiskajā vienotā Baltijas un Somijas dabasgāzes tirgus veidošanas procesā, jo mēs šobrīd kaldinām reģiona gāzapgādes infrastruktūras nākotni, liekam pamatus tirgus stabilitātei un stiprinām enerģētisko neatkarību,» uzsver Z. Kotāne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Oficiāli atklāts Igaunijas un Somijas divvirzienu dabasgāzes cauruļvads Balticconnector

Žanete Hāka, 11.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oficiāli atklāts Igaunijas un Somijas dabasgāzes starpsavienojums Balticconnector – divvirzienu gāzes cauruļvads, kas savieno abu valstu dabasgāzes infrastruktūras.

Balticconnector ļaus atvērt gāzes tirgu Somijā un savienos Baltijas valstu un Somijas dabasgāzes tīklus.

77 km garais cauruļvada zemūdens posms no Inkoo Somijā līdz Paldiski Igaunijā ir savienots ar 21km garu sauszemes cauruļvadu Somijā un 55 km garu sauszemes cauruļvadu Igaunijā, tādējādi savienojot abu valstu gāzes pārvades sistēmas. Kopējā Balticconnector pārvades jauda ir līdz 72 GWh dienā.

Balticconnector būs daļa no vienotā dabasgāzes tirgus infrastruktūras, kas darbību uzsāks 2020.gada 1.janvārī un kurā apvienojas gāzes pārvades sistēmu operatori Somijā, Latvijā un Igaunijā.

Projekta kopējās izmaksas sasniedz 250 miljonus eiro un lielākā daļa jeb 75% no tām tiek segtas ar Eiropas Savienības Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility – CEF) līdzfinansējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru