Jaunākais izdevums

Pieaugošā digitalizācija, kuru pastiprina pandēmija, veicinājusi IT un sadzīves tehnikas noietu, kā rezultātā ELKO Grupa koncerna operatīvie finanšu dati par janvāri-novembri uzrāda rekordlielu apgrozījumu – 2 miljardi ASV dolāru.

Pirms 13 gadiem, 2007. gadā IT un sadzīves tehnikas izplatītājs ELKO Grupa bija pirmais Latvijas uzņēmums, kura apgrozījums pārsniedza miljarda ASV dolāru slieksni. Šogad, gada aktīvākās sezonas sākumā sasniegti jau divi miljardi.

“Pērnā gada nogalē apzinājāmies, ka uzstādījums pārsniegt divus miljardus ir gana ambiciozs. Gadam iesākoties, kad pārtrūka teju visas piegādes ķēdes un valdīja augsta nenoteiktība, jo īpaši Krievijā, morāli gatavojāmies ciest zaudējumus. Taču turpmākais pārsteidza daudzus. Biznesi un nozares piedzīvoja piespiedu digitalizāciju. Dzīve mājās nodrošināja pieprasījumu pēc precēm, kuras citkārt krīžu laikā nav pamatvajadzību sarakstā. Rezultātā šī ir pirmā krīze, kurā esam labvēlīgā pozīcijā,” gada notikumus komentē Svens Dinsdorfs, ELKO Grupa direktors.

Izaugsme bijusi vērojama visos tirgos, bez izņēmuma. Kopējas apgrozījums ir par 30% augstāks, nekā gadu iepriekš tajā pašā periodā. Vislielākais pārsteigums – Zviedrija, kur apgrozījums audzis par 143%.

Tirgū objektīvi vērojams deficīts atsevišķās preču grupās, piemēram, personālo datoru segmentā. Pandēmijas traucētās ražošanas jaudas un piegādes grūtības nespēj nosegt neprognozēti augsto pieprasījumu. Piegādes kavējas un arī par tām nākas konkurēt. Ja agrāk IT nozares vairumtirgotāju būtisks izaicinājums bija nodrošināt veselīgu preču apriti, neļaujot ātri novecojušām tehnoloģijām iesēsties noliktavās, tad tagad lēnas aprites krājumi (oldstock) vairs nav dienaskārtības jautājums. Preces trūkst.

“Ir izaicinoši pārvaldīt lielu un ātru izaugsmi. Taču neesam naivi, šādi izaugsmes laiki nebūs vienmēr. Iestāsies piesātinājums, tirgus palēnināsies un mums tas laikus jāspēj pamanīt. Katram laikam sava taktika. Arī brīdī, kad gada sākumā viss šķita jūkam un brūkam, svarīgi bija nenoraustīties, saglabāt nākotnes perspektīvu. Krīzes nāk un iet, šī nav pirmā un ceram ne pēdējā, ja pieņemam to kā daļu no dabiska cikliskuma. Skaidrs ir tikai viens – apstāties nedrīkstam,” stāsta Svens Dinsdorfs.

"Elko grupa" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 1,682 miljardi eiro, kas ir par 12,3% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa pieauga vairāk nekā divas reizes un bija 17,7 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa veiksmes pamatā vienmēr ir smags darbs, norāda akciju sabiedrības ELKO Grupa prezidents Egons Mednis.

Uzņēmējs nekad nedrīkst apstāties pie sasniegtā – vienmēr ir jāmeklē jaunas iespējas, teic E. Mednis, uzsverot, ka lielākie izaicinājumi biznesa vadībā saistās ar stratēģijas veidošanu. Uzņēmumam ir jābūt skaidrai vīzijai un virzienam, kurā doties, turklāt ir jārēķinās, ka ne vienmēr viss plānotais izdosies, atzīst E. Mednis.

“Protams, šobrīd es daudz ko darītu citādi, bet toreiz nevienam nebija ne zināšanu, ne pieredzes – varēja atļauties uzsist kādu punu, kas šodien, iespējams, nebūtu piedodams. Uzņēmējam vienmēr jābūt vēlmei un enerģijai sasniegt kaut ko vairāk, taču tajā pašā laikā jāspēj saglabāt arī uzticamību. Biznesā ir jābūt godīgam – tas ir mans moto. Ja ir kādas problēmas, par tām ir jārunā, nedrīkst kā strauss ierakt galvu smiltīs un izlikties, ka viss ir kārtībā,” domā E. Mednis, uzsverot, ka liela nozīme uzņēmumā ir arī komandai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas IT produktu un sadzīves tehnikas vairumtirgotājs AS Elko Grupa emitējis obligācijas par kopējo summu 20 miljoni eiro, informē uzņēmumā.

Ilgtermiņa finansējuma ar fiksētu procentu likmi piesaistīšana ļauj Elko vēl vairāk diversificēt finansējuma struktūru. Šī ir lielākā līdz šim veiktā emisija Elko vēsturē.

12. februārī tika emitētas obligācijas par kopējo summu 20 miljoni eiro ar dzēšanas termiņu pēc 5 gadiem un kupona likmi 6%. Obligācijas tiks kotētas alternatīvā vērtspapīru tirgus Nasdaq Riga First North sarakstā.

Obligācijas iegādājās vairāk kā 80 investori no Baltijas valstīm, Vācijas un Maltas - tostarp bankas, pensiju plāni, investīciju fondi, apdrošināšanas kompānijas, kā arī privātie investori. Darījumā kā investors piedalījās arī AIF Altum Kapitāla Fonds, kuram šis bija pirmais ieguldījums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" padome otrdien, 16.novembrī, iecēlusi kompānijas valdi jaunā sastāvā, valdes priekšsēdētāja amatā ieceļot Mārtiņu Čaksti, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Vienlaikus par valdes locekļiem no jauna iecelti Dmitrijs Juskovecs un Harijs Teteris, bet darbu valdē turpinās Guntars Baļčūns un Kaspars Cikmačs. Jaunie valdes locekļi darbu sāks 2022.gada 3.janvārī.

"Latvenergo" pārstāvji min, ka D.Juskovecs būs kompānijas komercdirektors, bet Teteris būs atbildīgs par "Latvenergo" ražošanas virzienu.

M.Čakste, D.Juskovecs un H.Teteris darbam "Latvenergo" valdē ir izvēlēti publiski izsludinātā kandidātu atlases konkursā.

"Latvenergo" valdes locekļi amatos iecelti uz piecu gadu termiņu.

"Latvenergo" padomes priekšsēdētājs Ivars Golsts norāda, ka "Latvenergo" valdei būs ne tikai jāturpina virzība uz ambiciozajiem mērķiem pašmāju un kaimiņvalstu tirgos, bet atbilstoši koncerna vispārējam stratēģiskajam mērķim jāpalielina "Latvenergo" koncerna vērtība, ekonomiski pamatoti attīstot un nodrošinot preces un pakalpojumus enerģijas un ar to saistītu biznesu vērtību ķēdēs un efektīvi pārvaldot valsts attīstībai un drošībai stratēģiski nozīmīgus resursus un infrastruktūru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan martā IT produktu un risinājumu izplatītāja AS "Elko Grupa" biznesu skāra Covid-19 ietekme, jau visai drīz pieprasījums pēc dažādām ar darbu mājās saistītām precēm ievērojami pieauga. Tā rezultātā šī gada otrais ceturksnis noslēdzies ar aptuveni 10% apgrozījuma izaugsmi, salīdzinot ar šo periodu pērn, bet trešais ceturksnis iesācies pat ar aptuveni 30% izaugsmi.

AS "Elko Grupa" direktors Svens Dinsdorfs stāsta, ka pandēmijas sākumā bija neskaidrības par notiekošo un situācijas attīstību, bet, lielai daļai cilvēku sākot strādāt no mājām, strauji auga pieprasījums pēc biroja tehnikas – iepriekšējos gados stagnējošā pozīcijā esošajiem personālajiem datoriem un citām precēm. Šajā laikā pircēji dod priekšroku jaunam datoram, nevis viedtālrunim.

Vienlaikus S. Dinsdorfs apzinās, ka straujas izaugsmes laiks nebūs vienmēr un kādā brīdī iestāsies piesātinājums, un kompānija tam būs gatava. Vairāk par biznesa attīstību šī brīža apstākļos, spēju pielāgoties un izaicinājumiem viņš stāsta intervijā žurnālam "Dienas Bizness".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "ELKO Grupa" kļuvusi par viedtālruņu zīmola "realme" izplatītāju ̶ vairumtirgotāju Baltijas tirgū.

"realme" zīmola pirmsākumi meklējami 2018. gada vidū. Saskaņā ar "Counterpoint" pasaules viedtālruņu piegāžu statistiku 2020. gada 1. ceturksnī jaunizveidotais viedtālruņu zīmols ieņem 7. vietu.

Pēc panākumiem Āzijā, "realme" tagad raugās Eiropas virzienā, un pirms gada, 2019. gada jūnijā, oficiāli paziņoja par savu ienākšanu Eiropas tirgū.

"Mūsu mērķis ir atvest uz mūsu tirgiem jaunas tehnoloģijas. Šī "pirmās rokas" iespēja izplatīt "realme" to lieliski sasniedz. Produkts jau ir pierādījis sevi Āzijas tirgū," saka Baiba Indāne, "ELKO Grupa" zīmolu nodaļas vadītāja.

Sākumā produktu klāsts Baltijā ietvers modeļus: "realme 6"; "realme 6 Pro"; "realme X3", "realme X50 Pro" un "realme X50" ar iespēju paplašināt sortimentu ar citiem "realme" ekosistēmas produktiem, piemēram, viedpulksteņiem, austiņām un televizoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikgadējā “Coface” Baltijas TOP 50 reitingā ir iekļauti 10 uzņēmumi no Latvijas - par trim uzņēmumiem vairāk nekā pērn.

Sarakstā iekļauts arī 31 uzņēmums no Lietuvas un 9 uzņēmumi no Igaunijas. Neraugoties uz ārējās ekonomikas lejupslīdi, kopumā pagājušajā gadā Baltijas valstu ekonomikā bija vērojama strauja izaugsme, ko apliecināja gan spēcīgs iekšējais pieprasījums, gan dinamiskais eksports.

Patēriņu noteica labvēlīgā situācija darba tirgū un nodokļu samazināšana. Tāpat Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums pozitīvi ietekmēja investīcijas. 2019. gada beigās Baltija sāka ciest no ārējās tirdzniecības vājināšanās. Šī joprojām ir nozīmīga ekonomiskās aktivitātes sastāvdaļa, jo preču un pakalpojumu eksporta īpatsvars procentuāli no nominālā IKP pērn bija 78% Lietuvā, 73% Igaunijā un 60% Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Atklāta 170 miljonus eiro vērtā elektrolīnija Igaunijas - Latvijas 3. starpsavienojums

Db.lv, 25.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas un Igaunijas premjerministri Krišjānis Kariņš un Kaja Kallasa 25.augustā atklāja abu valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) un "Elering" uzbūvēto 330 kV elektropārvaldes līniju "Igaunijas – Latvijas 3. starpsavienojums".

Jaunais starpsavienojums darbojas jau kopš šī gada sākuma un ir būtiski uzlabojis elektroapgādes drošumu abās valstīs, palielinājis starpvalstu elektroenerģijas tirdzniecībai atvēlēto jaudu un ir būtisks tīkla pastiprinājums, lai Baltijas valstis 2025. gadā varētu atvienoties no Krievijas un Baltkrievijas elektrotīkliem, uzsākot sinhronu darbu ar Eiropu.

Projekta ietvaros Latvijā izbūvēta 330 kV augstsprieguma elektropārvades līnija no Rīgas TEC-2 līdz Igaunijas robežai 176 kilometru garumā: jauna elektropārvades līnija aptuveni 28 kilometru garumā no Igaunijas robežas līdz esošajam elektropārvades līnijas koridoram posmā Rūjiena-Aloja, tālāk tā turpinās pa esošās 110 kV līnijas koridoru gar Aloju, Limbažiem un Skulti līdz Saulkrastiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksportētāju gads pandēmijā kā amerikāņu kalniņos

Reinis Bērziņš, ALTUM valdes priekšsēdētājs, 19.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gads kopā ar pandēmiju uzņēmējiem ir bijis kā brauciens amerikāņu kalniņos. Notikumi tautsaimniecībā cieši sekojoši vīrusa aktivitātes kāpumiem un kritumiem.

Viena no uzņēmumu grupām, kas demonstrējusi teju neticamu spēju pielāgoties, ir eksportējošie uzņēmumi. Pirms gada eksportētāji kā vieni no pirmajiem saņēma vīrusa ietekmes sitienu, vienlaikus gada nogalē Latvijas eksports galvenokārt uz preču vērtības pieauguma rēķina pat sasniedza nebijuši augstus līmeņus.

Kā mūsu eksportētāji izskatās no Altum skatu punkta? Kopš pērnā gada aprīļa Altum eksporta garantijas kļuva pieejamas daudz plašākam eksportētāju lokam. Piemēram, apdrošināt varēja arī darījumus uz Eiropas Savienības un atsevišķām OECD valstīm, kur pirms pandēmijas šo jomu labi nosedza privātie apdrošinātāji un valsts atbalsts tur nebija nepieciešams. Dati rāda, ka pieprasījums 2020. gadā pēc Altum eksporta garantijām ir pārliecinoši trīskāršojies, salīdzinājumā ar 2019. gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja “Coface” veidotajā Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitingā, kas publiskots novembrī, iekļauti 38 uzņēmumi no Baltijas – 6 no Latvijas, 6 no Igaunijas un 26 no Lietuvas. Kopumā dati par Top 500 uzņēmumu peļņas rādītājiem liecina, ka pandēmijai bijusi liela ietekme un, salīdzinot ar 2019. gadu, 2020. gadā kopējā to peļņa samazinājusies par 3.3%, sasniedzot 667 miljardus eiro. Līdzīgi kā iepriekšējos gados vadošās nozares ir minerālu, ķīmisko vielu, naftas, plastmasas ražošana, farmācija, automobiļu rūpniecība, transports un nespecializētā tirdzniecība. Topā iekļauto Baltijas kompāniju vidū dominē tirdzniecības un vairumtirdzniecības uzņēmumi.

Katru gadu “Coface” veido Centrālās un Austrumeiropas (CEE) reģiona lielāko uzņēmumu Top 500, kurā vērtē to sniegumu iepriekšējā kalendārajā gadā. Top 500 sniedz ieskatu reģiona ekonomisko aktivitāšu tendencēs un prognozē attīstību nākotnē. Salīdzināti tiek arī Top 500 lielāko uzņēmumu peļņas rādītāji, kas pērn uzrāda ievērojamu Covid-19 pandēmijas radīto ietekmi, bet vienlaikus arī liecina par uzņēmumu pielāgošanos jaunajiem apstākļiem.

Mindaugas Sventickas, “Coface Baltics” vadītājs: “CEE reģiona valstu ekonomikas ir adaptējušās pandēmijas radītajiem izaicinājumiem, kas tomēr jūtami bremzēja pozitīvu uzņēmumu attīstību. 500 lielākie reģiona uzņēmumi 2020. gadā piedzīvojuši krietnu samazinājumu gan apgrozījuma, gan peļņas rādītāju ziņā. Tomēr vienlaikus reitingi liecina arī par reģiona izaugsmes potenciālu un spēju pretoties grūtībām.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #31

DB, 11.08.2020

Dalies ar šo rakstu

Mantojumā no Covidkrīzes nākamās pasaules valstu valdības un tautas saņems parādu, kas radies, lai glābtu valstu ekonomikas.

"Dienas Biznesa" aptaujātie eksperti norāda, ka palīdzībā saņemtie finanšu līdzekļi ir jāizmanto pārdomāti, lai veicinātu ekonomikas straujāku attīstību ilgtermiņā.

Otrs ieteikums – samazināt budžeta izdevumus jau šodien, lai nebūtu jāveic pārmērīga izdevumu samazināšana nākotnē.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 11. augusta numurā:

  • viedokļi - ko nozīmē parādsaistību pieaugums?
  • statistika - uzņēmumu un iedzīvotāju atliktās saistības
  • aktuāli - ēnu ekonomiku var sekmēt izklaides vietu darbs līdz pusnaktij
  • tēma - mantojumā no Covidkrīzes pasaule saņems parādu
  • komandējumi - ministriju komandējumos nemainīgi dominē Brisele
  • nozares fokusā - zaļā kursa interpretācijas apdraud kūdras nozari Latvijā
  • tirdzniecība - IT produktu pārdošanas pieredze Covid laikā uzņēmumam "Elko Grupa"
  • dzīvesstils - lielākais konkurents fitnesa zālei ir dīvāns, pārliecināts "MyFitness" radītājs Erki Torns
  • brīvdienu ceļvedis - Edgars Vizulis, Skrundas muižas padomes loceklis

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ar inovatīvu 3. pensiju līmeņa risinājumu Indexo provocēs konkurenci tirgū

Db.lv, 22.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai provocētu konkurenci tirgū un novērstu 3.pensiju līmeņa trūkumus, ieguldījumu pārvaldes sabiedrība Indexo ievieš inovatīvu risinājumu, kas apvieno robotizētu ieguldīšanas pieeju, ieguldījumu indeksu fondos un zemas izmaksas.

“3. pensiju līmenī faktiski iemaksas veic mazāk nekā katrs piektais strādājošais. Vidējais uzkrājums ir zem diviem tūkstošiem eiro. Zemā klientu interese ir skaidrojama ar to, ka līdz šim peļņas rādītāji ir bijuši nožēlojami. Indexo mērķis ir novērst 3. pensiju līmeņa trūkumus, provocēt konkurenci tirgū un piedāvāt klientiem daudz pievilcīgāku, Latvijā līdz šim nebijušu risinājumu,” saka Valdis Siksnis, Indexo līdzdibinātājs.

Pēc Indexo aprēķiniem 3. pensiju līmenis pēdējās desmitgades laikā pelnījis vien ap 2,1 % gadā. Tas ir ārkārtīgi maz, jo pasaules attīstīto valstu akciju tirgus šajā periodā ir pelnījis ap 10,9 % gadā, bet arī konservatīvais eiro nominētu investīciju kategorijas obligāciju tirgus pelnījis 3,9 % gadā. Rezultātā Latvijas pensiju fondi saviem klientiem ir nopelnījuši vien 76 miljonus eiro, kamēr potenciālā peļņa varēja būt daudz lielāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komercīpašumu investīciju kompānija Summus Capital ir veiksmīgi noslēgusi savu pirmo obligāciju emisiju 10 miljonu eiro apmērā.

Summus Capital nekustamo īpašumu portfeļa vērtība šobrīd pārsniedz 300 milj. eiro. Savu pirmo investīciju Latvijā kompānija veica aizvadītā gada nogalē, iegādājoties Riga Plaza tirdzniecības centru.

Obligāciju emisijā iegūtos līdzekļus Summus Capital plāno izlietot jaunu nekustamā īpašuma objektu iegādei Baltijā, t.sk. jau parakstīta darījuma realizēšanai Latvijā, apliecinot Summus Capital plānus paplašināt savu klātbūtni Latvijas tirgū.

2021. gada 18. jūnijā Summus Capital emitējusi nenodrošinātās obligācijas 10 miljonu eiro apmērā ar termiņu 3 gadi un fiksētu kupona likmi 6.75%. Šī ir pirmā Summus Capital obligāciju emisija, un emitents plāno iekļaut obligācijas Nasdaq First North alternatīvajā tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #28

DB, 27.07.2021

Dalies ar šo rakstu

Valstij būtu vairāk jāatbalsta komercmediji kvalitatīva vietējā satura veidošanā, jo tas ir vienīgais veids, kā nacionālie mediji spēj konkurēt ar globāliem tirgus spēlētājiem.

To intervijā DB norāda TV3 Group uzņēmuma SIA All Media Latvia vadītājs Mindaugs Rakausks (Mindaugas Rakauskas).

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 27.jūlija numurā lasi:

  • Fakti un notikumi - pasaulē. Latvijā.
  • Statistika - Covid-19. Disciplinētākie slimo mazāk.
  • Intervija - Mindaugs Rakausks, TV3 Group uzņēmuma SIA All Media Latvia vadītājs.
  • Medijiem vairāk jāpievēršas oriģinālsatura radīšanai.
  • Tēma - apdrošināšanā vakcinētos un nevakcinētos vēl nešķiro.
  • Aktuāli - 30 gadu laikā Latvijā izkūpējuši vairāki veiksmes stāsti. Intervija ar Igoru Grauru.
  • Spēles noteikumi - klimata protekcionisms kā tirdzniecības kara instruments.
  • Sadarbībā ar LVRTC - eParaksts – drošība gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem.
  • Portrets - Egons Mednis, a/s ELKO Grupa prezidents.
  • Tendences - Straujākā izaugsme jau varētu būt atpakaļskata spogulī.
  • Brīvdienu ceļvedis - Elmārs Tannis, Pica LULU līdzīpašnieks
  • Uzņēmumu jaunumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pensiju pārvaldnieka Indexo akcionāru rindām ir pievienojušies jauni investori gan no Latvijas, gan ārvalstīm.

Jaunie Indexo akcionāri ir pieredzējuši uzņēmēji un vadītāji, kas pārstāv dažādas nozares - telekomunikācijas, enerģētiku, celtniecību, finanses, kā arī citas nozares.

"Indexo atrodas straujas izaugsmes fāzē un saglabā būtisku izaugsmes potenciālu nākotnē. Mūsu darbības pamatā ir savstarpēji izdevīgas sadarbības (win-win) principi. Indexo akciju pensiju plāni klientiem šajos gados ir nodrošinājuši visaugstāko ienesīgumu Latvijas pensiju pārvaldīšanas tirgū, kā arī esam panākuši virkni citu pozitīvu izmaiņu Latvijas finanšu tirgū, piemēram, pensiju 2.līmeņa mantojamību. Īpaši zīmīgi ir tas, ka neraugoties uz pasaules koronavīrusa pandēmiju, tikko veiktie darījumi ar Indexo akcijām liecina par to, ka Indexo vērtība Covid-19 ietekmē nav mazinājusies," saka Indexo valdes loceklis un izpilddirektors Iļja Arefjevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitings, ko izstrādājusi kredītrisku apdrošināšanas kompānija “Coface”, pērn parāda Centrālo un Austrumeiropu kā izaugsmes un labklājības reģionu.

Reitingā iekļuvuši arī 36 uzņēmumi no Baltijas, 8 no tiem – Latvijā bāzēti uzņēmumi. Nozares, kas dominējušas un bijušas īpaši veiksmīgas 2019. gadā, ir transports, kam seko naftas, gāzes un nespecializētās tirdzniecības nozares.

Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitingā iekļauto uzņēmumu kopējais apgrozījums pieaudzis par 5,5%, 2019. gadā sasniedzot 740 miljardus eiro.

373 reitingā iekļautie uzņēmumi (74,6% no visiem reitingā iekļautajiem uzņēmumiem, salīdzinot ar 79% 2018. gadā un 80% 2017. gadā) ir uzrādījuši apgrozījuma pieaugumu. Līdz ar to tikai 25,4% no uzņēmumiem ir reģistrējuši stagnāciju vai apgrozījuma samazinājumu. Pērn 500 lielāko uzņēmumu vidējais apgrozījums pieauga līdz 1,480 miljoniem eiro, salīdzinot ar 1,396 miljoniem eiro 2018. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rosina trīskāršot finansējumu konkursā par zaļo inovāciju un IKT produktu ieviešanu ražošanā

Db.lv, 20.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets" aicina Ekonomikas ministriju (EM) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) trīskāršot finansējumu Norvēģijas finanšu instrumenta 2014. - 2021.gada perioda programmas "Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi" atklātajā konkursā "Zaļo inovāciju un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) produktu ieviešana ražošanā".

Konkursā, kas noslēdzās 30.jūnijā, pieejamais kopējais finansējums ir 8,495 miljoni eiro. Tomēr, izvērtējot esošo situāciju, asociācija secinājusi, ka no iesniegtajiem 63 projektiem apmēram 55 ir augstas gatavības un to īstenošanai nepieciešamā summa pārsniedz 30 miljonus eiro.

Līdz ar to, lai tuvotos augstas gatavības projektu apstiprināšanas maksimumam, būtu nepieciešams trīskāršot pieejamo atbalsta summu līdz kopējam apjomam ~25 miljoni eiro.

”Šobrīd uzņēmumi izjūt nepieciešamību investēt jaunās tehnoloģijās, lai pārorientētu savu darbību, izstrādātu jaunus produktus un veiksmīgāk konkurētu globālajā tirgū ar jauniem, augstas pievienotās vērtības produktiem. Ņemot vērā, ka programma ir mērķēta uz jaunu produktu ieviešanu ražošanā, šis ir tiešs veids, kā atbalstīt Latvijas uzņēmējus globālajā konkurencē tieši tajā brīdī, kad lielākā daļa no reģioniem (Eiropa, Āzija un ASV) veic intensīvas investīcijas vietējo uzņēmumu stiprināšanā. Neveicot būtiskas investīcijas, Latvija var zaudēt šajā konkurences cīņā. Covid-19 krīze var būt iespēja, ko izmantojam, lai celtu IKP vidējo līmeni pret Eiropas Savienības vidējo, vai gluži pretēji - nekavējoties neieguldot eksportējošo uzņēmumu infrastruktūras atbalstā, vidējā termiņā un ilgtermiņā Latvija var pazaudēt savas esošās pozīcijas”, norāda Mārtiņš Tiknuss, Latvijas Eksportētāju asociācijas “The Red Jackets” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru