Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem tūristu skaits Jūrmalā 2006. gadā bija 124 638, kas ir par 23 procentiem vairāk nekā 2005.gadā.

Analizējot tūristu skaita pieaugumu 2006.gadā pa ceturkšņiem, svarīgi atzīmēt, ka pirmajā ceturksnī pieaugums bija 65%, bet otrajā ceturksnī - 25%, kas liecina par to, ka salīdzinājumā ar 2005. gadu tūristi arvien vairāk izvēlas Jūrmalu apmeklēt arī ziemas un pavasara sezonā.

"Mums ir prieks par katru tūristu, kas apmeklē Jūrmalu, lai arī kādas valsts pilsonis viņš būtu. Tieši tāpēc ir patiesi svarīgi, ka mēs spējam nodrošināt Jūrmalā dažādas aktivitātes, lai izklaidētu tūristus ne tikai vasaras sezonā, bet arī ziemas un pavasara laikā," skaidro atbildīgais par tūrisma nozari Jūrmalas pilsētā, domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Aigars Tampe.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem tūristu skaits Jūrmalā 2006. gadā bija 124 638, kas ir par 23 procentiem vairāk nekā 2005.gadā.

Analizējot tūristu skaita pieaugumu 2006.gadā pa ceturkšņiem - pirmajā ceturksnī pieaugums bija 65%, bet otrajā ceturksnī - 25%, kas liecinot par to, ka salīdzinājumā ar 2005. gadu tūristi arvien vairāk izvēlas Jūrmalu apmeklēt arī ziemas un pavasara sezonā.

Joprojām pirmo vietu ar 9% pieaugumu salīdzinājumā ar 2005. gadu tūristu skaita ziņā ieņem tūristi no Latvijas, kas veido 32% no kopējā tūristu skaita Jūrmalā. Tūristi no Lietuvas ar 15% pieaugumu salīdzinājumā ar 2005. gadu ieņem otro vietu ar 13% no kopējā tūristu skaita. Tūristi no Igaunijas veido13% no kopējā pilsētas viesu daudzuma, uzrādot 50% pieaugumu salīdzinājumā ar 2005. gadu.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

No 2021. gada Rīgā ieviesīs tūrisma nodevu, lai gūtu finansējumu Rīgas kā tūrisma galamērķa attīstībai un pilsētas popularizēšanai. To paredz trešdien, 25. septembrī, Rīgas domes sēdē pieņemtie saistošie noteikumi.

Noteikumos paredzēts, ka nodevas likme visām tūristu mītnēm būs viens eiro no katra atpūtnieka un tūrista diennaktī, bet ne vairāk kā desmit eiro par kopējo nepārtraukto uzturēšanās laiku. Ar nodevu netiks aplikta bērnu līdz 12 gadu vecumam uzņemšana.

Nodevas maksātājam katru mēnesi pašvaldības portālā eriga.lv būs jāiesniedz atskaiti par iepriekšējā mēnesī uzņemto atpūtnieku un tūristu skaitu un aprēķināto nodevu. Atbilstoši veiktajam aprēķinam, nodevas maksātājs katru ceturksni saistošo noteikumu norādītajos termiņos iemaksās nodevu pašvaldības budžetā.

Tāpat nodevas maksātājam būs pienākums pašvaldības portālā iesniegt paziņojumu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanas sākšanu un pārtraukšanu. Visām tūristu mītnēm būs jāreģistrējas portālā kā nodevas maksātājām.

No 2021. gada Rīgā plānots ieviest tūrisma nodevu, lai gūtu finansējumu Rīgas kā tūrisma galamērķa attīstībai un pilsētas popularizēšana, paredz trešdien, 18.septembrī, Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejā akceptētais saistošo noteikumu projekts.

Noteikumu projektā paredzēts, ka nodevas likme visām tūristu mītnēm būs viens eiro no katra atpūtnieka un tūrista diennaktī, bet ne vairāk kā desmit eiro par kopējo nepārtraukto uzturēšanās laiku.

Ar nodevu netiks aplikta bērnu līdz 12 gadu vecumam uzņemšana. Nodevas maksātājam katru mēnesi pašvaldības portālā būs jāiesniedz atskaiti par iepriekšējā mēnesī uzņemto atpūtnieku un tūristu skaitu un aprēķināto nodevu. Atbilstoši veiktajam aprēķinam, nodevas maksātājs katru ceturksni saistošo noteikumu norādītajos termiņos iemaksās nodevu pašvaldības budžetā. Tāpat nodevas maksātājam būs pienākums pašvaldības portālā iesniegt paziņojumu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanas sākšanu un pārtraukšanu. Visām tūristu mītnēm būs jāreģistrējas portālā kā nodevas maksātājām.

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

Japānu pirmajā pusgadā apmeklēja 17,78 miljoni tūristu, kas ir jauns rekords un par miljonu tūristu pārspēj pirmspandēmijas rādītāju, piektdien paziņoja Japānas nacionālā tūrisma organizācija.

Vājais jenas kurss piesaista interesentus Japānai, kur tūristi tērē, gan pērkot tradicionālos tērpus kimono, gan nažus, gan ieturot izsmalcinātas maltītes.

2019.gadā, kad tūrisma nozari nebija skāruši Covid-19 izplatības dēļ noteiktie ierobežojumi, janvārī-jūnijā Japānu apmeklēja 16,63 miljoni tūristu, kas tolaik bija rekords, raisot bažas par pārmērīgiem pūļiem tādās tūristu iecienītās vietās kā Kioto un Fudzi kalns.

Japānas premjerministrs Fumio Kisida valdības sēdē mudināja vairot tūristu interesi par Japānas lauku reģioniem, vienlaikus cīnoties pret pārmērīgām tūristu masām.

Gaidāms, ka šogad Japānu apmeklēs 35 miljoni ārvalstu tūristu, valsts ekonomikā ieplūdinot astoņus triljonus jenu (57 miljardi eiro).

Šī gada septembra pirmajā pusē Latvijā iebraukušo tūristu skaits sasniegs 2 miljonus, kas sakrīt ar Ekonomikas ministrijas prognozi par ieceļojošo tūristu skaita pieaugumu rudens sākumā. Tūristu skaita straujā pieauguma prognoze tiek veikta, balsoties uz Ekonomikas ministrijas, tūrisma asociāciju un Centrālās Statistikas pārvaldes sniegtajiem datiem, kā arī Tūrisma attīstības valsts aģentūras veiktajām aplēsēm par tūristu skaita pieauguma potenciālo kāpumu 3.un 4.ceturksnī, ņemot vērā sezonalitātes koeficientu. Jau ziņots, ka tūristu skaita pieaugums ir lielāks nekā iepriekšējos gados, - tā, piemēram, šā gada pirmajā pusgadā Latvijas ieradās par 13% vairāk nekā pērnā gada pirmajā pusgadā. Tūristu skaita pieauguma tendence ir novērojama arī iepriekšējos gados – pagājušajā gadā Latvijā ieradās par 10% vairāk ceļotāju nekā 2002.gadā, savukārt 2002.gadā pieaugums attiecībā pret 2001.gadu bija 11,5%. Šie skaitļi norāda, ka tūrisms ir kļuvis par strauji augošu un perspektīvu tautsaimniecības nozari, ko norāda arī Tūrisma attīstības valsts aģentūras direktors Uldis Vītoliņš, komentējot, ka straujais tūrisma pieauguma lēciens skaidrojams ar valsts piešķirto papildus finansējumu tūrisma nozarei. Uldis Vītoliņš: „Piešķirtie līdzekļi ir devuši iespēju paplašināt to valstu loku, kuros Latvija tiek popularizēta kā tūrisma galamērķis. Neapstājoties pie sasniegtā, nākotnes stratēģija paredz izstrādāt katrai prioritārajai valstij atsevišķu mārketinga programmu, identificējot perspektīvākos produktus, potenciālo klientu grupas un veicot mārketinga pētījumus.” Minētās vadlīnijas saskan ar Ekonomikas Ministrijas Tūrisma pamatnostādnēs definēto nozares attīstības kursu, lai tuvāko 4 gadu laikā sasniegtu 8 – 10 milj. ieceļojošo tūristu skaitu. Avots: TAVA

Tūristu skaits galvaspilsētā atgriežas pirms Covid-19 līmenī, piektdien preses konferencē informēja Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV).

Tiek prognozēts, ka šogad viesnīcas sasniegs 80% no pirmspandēmijas noslodzes ar 1,1 miljonu viesu, bet īstermiņa īres dzīvokļi šo līmeni pat pārsniegs, sasniedzot 93% no 2019.gada apjoma.

Rīga joprojām esot galvenais tūrisma centrs un vilcējspēks Latvijā, jo 70% visu ārvalstu viesu izvēlējušies nakšņot viesnīcās tieši galvaspilsētā.

Kā preses konferencē informēja Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras (RITA) direktors Fredis Bikovs, šogad septiņos mēnešos viesnīcās Rīgā nakšņojuši 617 647 tūristi, kas, salīdzinot ar 2023.gadu, ir par 14% vairāk.

Kā skaidroja Ķirsis, Covid-19 nav būtiskākais iemesls, kādēļ iepriekš samazinājies tūristu skaits. Beidzoties pandēmijai, cilvēki iznāca no mājām un atsāka ceļot.

Saskaņā ar CSP datiem tūristu skaits Jūrmalā 2004.gadā ir pieaudzis par gandrīz 50 procentiem salīdzinājumā ar 2003.gadu un ir 88 312 cilvēku. Vidēji tūristi paliek Jūrmalā piecas dienas, kas ir labs rādītājs valstī. Palielinājies tūristu skaits no kaimiņvalstīm, kas atbrauc uz Jūrmalu brīvdienās ar mērķi apmeklēt Līvu Akvaparku, uzturoties vidēji vienu vai divas naktis. Visilgāk Jūrmalā paliek tūristi no Baltkrievijas un Izraēlas - vidēji 15 dienas. Šo abu valstu tūristi jau sen iecienījuši Jūrmalas klimatu un parasti izmanto kūrortārstniecības procedūras. Būtiski ir tas, ka Latvijas iedzīvotāji atpūšas Jūrmalā vidēji sešas dienas, savukārt tūristi no Krievijas un Vācijas paliek šeit 3,3 dienas un tērē vairāk naudas. Nedaudz izmainījies tūristu ģeogrāfiskais sadalījums, kā arī katras valsts īpatsvars kopējā tūristu skaitā. Līderpozīcijās tāpat kā iepriekšējos gados ir vietējie tūristi no Latvijas, kuri veido 36 procentus no kopējā skaita. Viņiem seko tūristi no Krievijas (17%). Krasi palielinājies tūristu skaits no kaimiņvalstīm - Lietuvas (11%) un Igaunijas (7%). Tad seko tūristi no Baltkrievijas, Vācijas, Somijas, Polijas, Izraēlas un Zviedrijas. Tūristu skaita pieauguma analīze pa valstīm rāda, ka salīdzinājumā ar 2003.gadu pērn visus apsteidza tūristi no Lietuvas - viņu skaits palielinājies par 338%. Viņiem seko Somijas tūristi (par 126%), Nīderlandes (par 193%), Igaunijas (par 92%), Krievijas (par 63%) un Vācijas (par 42%). Šāds tūristu sadalījums un pieaugums Jūrmalā izskaidrojams ar Latvijas iestāšanos ES un kopējo tūristu pieplūdumu valstī, ar Līvu Akvaparka atvēršanu, kas piesaista lielu apmeklētāju skaitu no daudzām valstīm, ar populāru pasākumu norisi Jūrmalā - festivāli „KVN”, „Jaunais Vilnis”, „Jurmaļina”, kuri tiek plaši reklamēti vietējos un Krievijas plašsaziņas līdzekļos, kā arī ar aktīvu pilsētas mārketingu ārvalstīs - dalība starptautiskajos gadatirgos un prezentācijās Latvijā, Krievijā, Baltkrievijā, Lietuvā, Igaunijā, Somijā un Vācijā, žurnālistu un tūrisma kompāniju pārstāvju uzņemšana Jūrmalā un citas mārketinga aktivitātes. 2004.gadā ir atvērtas vairākas jaunas un rekonstruētas vecās tūristu naktsmītnes: 1. pilnībā rekonstruēta kūrortviesnīca "Baltic Beach Hotel" (bijusī „Rīgas Jūrmala”); 2. jaunas viesu mājas - VIP apartamenti „Lagūna”, „Brigantīna”; 3. viesnīca "Eiropa"; 4. viesnīca „Konkordija”; 5. elitārais klubs „TB Palace” ar viesu māju un spa centru. 2004.gadā atvērti divi jauni spa centri (kūrorta centri): 1. „Aquae triumphus"; 2. „Amber Spa". 2005.gadā plānots atvērts šādas tūristu naktsmītnes: 1. kūrortviesnīca „Hotel Jūrmala Spa” (atvērs 27.maijā); 2. kūrortviesnīca „Amber Spa hotel Jūrmala” (atvērs rudenī); 3. viesnīca „Pegasa pils” maijā atvērs jaunu viesnīcas korpusu, kurā būs arī spa centrs (kūrorta centrs). Jūrmalas pilsētas domes tūrisma mārketinga aktivitātes Šovasar uzsāks savu darbu Jūrmalas pilsētas domes Tūrisma informācijas centrs, kas atradīsies Lienes ielā 5. Jūrmalas pilsētas domes sarūpētās tūrisma brošūras: 1. Šogad ir iznākušas jaunas tūrisma informatīvās brošūras „Jūrmala 2005” astoņās valodās; 2. Maijā tiks izdota brošūra „Jūrmala Guide” trīs valodās; 3. Vasarā katru mēnesi iznāks tūrisma informatīvās brošūras „Pasākumi Jūrmalā” trīs valodās. Tajās būs plaša informācijas par Jūrmalas kultūras un sporta aktivitātēm, ko var apmeklēt gan pilsētas iedzīvotāji, gan tās viesi; 4. Maijā iznāks brošūra „Jūrmala gardēžiem”, kuru Jūrmalas pilsētas dome izdod sadarbībā ar izdevniecību „Jumava”. Katru gadu Jūrmalas pilsētas dome izgatavo un uzstāda jaunas tūrisma informatīvās zīmes Jūrmalas pilsētā. Arī šogad maijā tiks uzstādītas jaunas tūrisma informatīvās zīmes. Pirmo reizi tās parādīsies Slokā, kam šogad atzīmējam 750 gadskārtu. Jūrmalas pilsētas domes dalība tūrisma gadatirgos 2005.gadā: 1. Somijā „Matka 2005”; 2. Latvijā „Balttour 2005”; 3. Lietuvā „Vivatour 2005”; 4. Vācijā „ITB 2005”; 5. Krievijā „MITT 2005”, „MITF 2005”, „CI

Par spīti pasaulē notiekošajam saistībā ar Covid-19, Pāvilosta vasaras sezonu aizvadīja vēl aktīvāk. Šo faktu apstiprina Centrālās statistikas pārvaldes datubāze, kur 2020. gada 2. un 3. ceturkšņa dati par viesu māju, viesnīcu un citu tūristu mītņu apmeklētību pārsniedza 2018. un 2019. gada statistikas datus.

Pasaulē notiekošais saistībā ar Covid-19 pandēmiju, kuras dēļ tika ieviesti dažādi ierobežojumi, smagi skāra arī tūrisma nozari. Tomēr ieviestie pārvietošanās ierobežojumi ļāvuši attīstīties vietējam tūrismam. Pozitīvas sekas izjuta arī tā dēvētā vasaras paradīze – Pāvilosta, kur vasaras sezonā netika reģistrēts neviens Covid-19 slimnieks.

Aizvadītā vasara liek izdarīt dažādus secinājumus par tūrisma nozari Pāvilostā. Atpūtnieku aizvadītajā vasarā bija krietni vairāk, nekā ierasts. Tomēr, pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem, kopš 2020. gada 3. marta līdz pat 2020. gada 23. oktobrim netika reģistrēts neviens Covid-19 gadījums.

Arī lielam testēšanas pieprasījumam nebija pamata. Tūrisma nozarei Pāvilostā attīstoties un pilnveidojoties, nākas saskarties ar dažāda veida pārmaiņām. Svarīgi, augot pieprasījumam, ir paplašināt piedāvājumu un rūpēties par dažādu problēmu savlaicīgu risinājumu. Arvien vairāk ceļotāju izvēlas apskatīt dažādas lauku teritorijas un izmantot tur piedāvātās iespējas. Aptaujājot kafejnīcu vadītājus un darbiniekus, ir skaidrs, ka peļņa palielinājusies.

No britu salām iebraukušo viesu skaits sāk sarukt. Viņi atkal atgriežas izklaidēties Prāgas ielās, šodien, 28.janvārī, vēsta laikraksta Diena izdevums Lietišķā Diena.

SEB Unibanka ekonomists Andris Vilks, kas ir visoptimistiskākais aptaujāto vidū par nozares attīstības perspektīvām, gan arī atzinis, ka industrijai ir problēmas: "Tāpat kā kopumā Latvijas biznesā, arī šeit ir jāatrisina jautājums par cenām. Daudzi iebraukušie nesaprot - kāpēc pie mūsu salīdzinoši zemā dzīves līmeņa cenas ir tik augstas." Tieši tāpēc arvien vairāk Eiropas ceļotāju atkal izvēlas Čehiju un Slovākiju, kur cenas ir adekvātas. Viņš arī norādījis uz būtisku nozares problēmu - pārlieku lielu sezonalitātes ietekmi. Ziemā viesnīcas paliek tukšas, kamēr vasarā dabūt tajās vietu ir teju neiespējami.

Karadarbība Ukrainā būtiski ietekmējusi Latvijas viesmīlības sektoru, tāpēc šobrīd mums ir jākoncentrējas uz tūristu piesaisti no citiem reģioniem, īpaši no Eiropas.

To intervijā DB norāda viesnīcu Radisson Blu Latvija Conference & Spa Hotel un Radisson Blu Elizabete Hotel ģenerāldirektors Daniels Baranovskis (Daniel Baranowski). Viņš ir pārliecināts, ka Rīgai piemīt savs unikālais šarms un mūsu galvaspilsētas pozīciju pasaules tūrisma kartē var nostiprināt tikai spēcīgs mārketings. Mums ir jābūt ambicioziem un nav jābaidās arī no globālu pasākumu organizēšanas. Jo vairāk starptautiska mēroga pasākumus mēs pie sevis uzņemsim, jo lielāku uzmanību un atpazīstamību iegūsim, spriež D.Baranovskis, uzsverot, ka, izmantojot pareizos mārketinga instrumentus, tuvāko gadu laikā Rīgai ir potenciāls kļūt par vienu no Eiropas TOP galamērķiem.

Latvijas juridiskās personas to īpašnieku vai vadītāju vajadzībām šogad iegādājušās fantastiski daudz jaunu ekskluzīvu un luksus auto.

Šim nolūkam iztērēti vismaz 20 miljoni eiro. Turklāt vienlīdz naski uz dārgo rotaļlietu iegādi ir bijuši kā Latvijas miljonāru sarakstā atrodami ļaudis, tā cilvēki, kuri šim nolūkam tērējuši vēl nemaz nenopelnītus līdzekļus, - rāda Baltic Screen apkopotie dati un veiktie aprēķini par 2006. gadā Latvijā juridisko personu iegādātajiem un pirmoreiz reģistrētajiem luksusauto.

Pieprasījums pieaug

2005. gadā līdz rudenim Latvijā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti trīs desmiti pilnīgi jaunu Porsche Cayenne auto, savukārt 2006. gadā līdz 1. decembrim bija jau 67 reģistrēti šādi 2006. gada izlaiduma luksusauto, kuru cena var sniegties līdz 80 000 un vairāk eiro. 2005. gadā šajā periodā netika reģistrēts neviens jauns Ferrari, 2006. gadā - 2; 2005. gadā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti 5 jauni Bentley markas auto, 2006. gadā - jau 16.

Vakar, 7. aprīlī, viena no iecienītākajām tūristu atpūtas vietām Latvijā - Līvu Akvaparks svinīgi sveica savu pusmiljono apmeklētāju. Par to kļuva lietuvietis Česlavs Karulis no Panevēžas, kas bija ieradies kopā ar ģimeni un draugiem. 500 000. apmeklētājs, kuru noteica elektroniskā uzskaites sistēma, balvā saņēma gada abonementu četriem cilvēkiem, kas dod iespēju jebkurā laikā kopā ar ģimeni vai draugiem apmeklēt Līvu Akvaparks. Kaut arī Līvu Akvaparks tika atklāts tikai 2003. gada 30. decembrī, tas ir ierindojies apmeklētāko atpūtas un izklaides vietu saraksta augšgalā, popularitātes ziņā būtiski apsteidzot tādus zināmus tūrisma objektus kā Brīvdabas muzejs, Rīgas Zooloģiskais dārzs, Turaidas muzejrezervāts un Rundāles pils. Pēc Tūrisma attīstības valsts aģentūras, (TAVA) informācijas, Latvijā 2004. gadā iebrauca aptuveni 3 033 000 tūristu, un akvaparku apmeklējuši apmēram 7% no kopējā Latvijā iebraukušo tūristu skaita. Līvu Akvaparks no tā atvēršanās brīža līdz 2004. gada 31. decembrim ir bijis atvērts gandrīz 4000 stundu. Pateicoties lielajam apmeklētāju skaitam, Līvu Akvaparks apgrozījums 2004. gadā bija 2 620 709 lati. 50% no Līvu Akvaparks apmeklētājiem ir tūristi, kuru lielākā daļa ir no Lietuvas, Igaunijas un Skandināvijas valstīm. Pēc akvaparka aplēsēm, pusi no tūristu skaita veido viesi no Lietuvas, 25% - Igaunijas tūristi, bet 25% tūristu ir no citām valstīm. Visvairāk apmeklētāju akvaparkā ir vasaras sezonā, kad to vidēji dienā apmeklē 1 634 līdz 1 971 cilvēks (apmeklētāju skaits brīvdienās ir lielāks), savukārt pārējās sezonās vidējais apmeklētāju skaits svārstās no 715 cilvēkiem vienā darba dienā līdz 1 441 - vienā brīvdienā. Līvu Akvaparkā pašlaik strādā 116 darbinieki, un tas vienlaicīgi spēj uzņemt līdz 1 300 apmeklētājiem, savukārt dienas laikā - līdz pat 3 500 apmeklētājiem. Līvu Akvaparka projekta izstrādāšana aizņēma vairāk nekā gadu. Tā tapšanas gaitā tika pieaicināti speciālisti no Kanādas, Šveices, Vācijas, Lietuvas un Zviedrijas. Celtniecība tika uzsākta 2002. gada novembrī, bet pilnībā pabeigta 2003. gada decembrī. Akvaparka būvniecībā tika ieguldīti 16 miljoni eiro un izlietots vairāk nekā 6 500 kubikmetru betona. Tā teritorija aizņem 11 500 kvadrātmetru, un akvaparkā ir vairāk nekā 40 dažādu atrakciju. Visu akvaparka baseinu tilpums ir apmēram 1 942 kubikmetri. Avots: Jūrmalas pilsētas Dome

Ārvalstu tūristu skaits Latvijā šā gada pirmajā pusgadā pieaudzis par 18,9%, kas ir otrs straujākais pieaugums gada griezumā Eiropā, liecina Eiropas Tūrisma komisijas (ETC) ziņojums.

ETC ziņojumā apskatītas 33 Eiropas valstis, salīdzinot pieejamos tūrisma statistikas datus par šo gadu.

Tūrisms Eiropā 2014.gadā turpina piedzīvot stabilu izaugsmi un izrādījies izturīgs pret vējiem. Dati no šā gada pirmajiem trim ceturkšņiem Eiropas galamērķiem apliecina ļoti pozitīvu ainu, uzrādot pieaugumu teju visos apskatītajos galamērķos, teikts ziņojumā.

Starp ziņojumā apskatītajām valstīm vislielāko tūristu skaita pieaugumu gada griezumā šogad piedzīvojusi Islande, kur šā gada pirmajos deviņos mēnešos tūristu skaits pieaudzis par 23,1%, salīdzinot ar 2013.gada attiecīgo laika periodu.

Otrā vietā ierindojas Latvija ar 18,9% pieaugumu šā gada pirmajos sešos mēnešos, bet trešo lielāko tūristu pieplūdumu piedzīvojusi Grieķija - 16%.

2.aprīlī Ministru kabinets akceptēja Ekonomikas ministrijas izstrādātos MK noteikumus "Noteikumi par ārzemnieka deklarācijas veidlapas aizpildīšanas, glabāšanas un nodošanas kārtību", kas noteiks deklarācijas aizpildīšanas, parakstīšanas un uzglabāšanas kārtību un termiņu, kā arī kārtību, kādā deklarāciju nodod tiesībaizsardzības iestādēm (t.i. Valsts policijai un Valsts robežsardzei, jo atbilstoši Šengenas konvencijai minētās iestādes veic policijas un migrācijas kontroles funkcijas).

Jaunie noteikumi, atšķirībā no līdzšinējās darbības, paredz, ka komersants vai saimnieciskās darbības veicējs nodrošina, ka tūristu mītnēs izmitinātie ārzemnieki personīgi aizpilda un paraksta deklarācijas veidlapu un uzrāda derīgu ceļošanas dokumentu.

Attiecīgo noteikumu prasība personīgi aizpildīt un parakstīt deklarāciju neattiecas uz ārzemnieku laulātajiem, nepilngadīgajiem bērniem un tūristu grupas dalībniekiem. Ja tūristu mītnē ierodas laulātie, deklarāciju par abām personām aizpilda viens no tiem. Nepilngadīgo vietā deklarāciju aizpilda viens no tā vecākiem, likumiskais pārstāvis vai persona, kura pavada viņu. Deklarāciju par ārzemnieku, kas ceļo tūristu grupā, aizpilda tūristu grupas vadītājs.

Ceļojumu aģentūras VIA HANSA DMC & PCO direktore Jevgenija Puļķe stāsta par Latvijas tūrisma priekšrocībām un trūkumiem, kā arī politikas ietekmi uz tūrisma nozares attīstību.

Lai strādātu tūrismā, jāmīl cilvēki

Lai varētu darboties tūrisma nozarē noteikti jāmīl cilvēki! Ja mīl cilvēkus, vēlas iepriecināt un darīt savu darbu tā, lai klienti to atcerētos ar pozitīvām emocijām, tad droši var strādāt tūrisma jomā. Ja nepatīk darbs ar cilvēkiem, tad labāk meklēt iespējas citā jomā, jo tūrismā nekas nesanāks.

Lai strādātu tūrisma nozarē, nepietiek tikai ar valodu zināšanām, jābūt arī augstai atbildības sajūtai un, protams, arī komunikablam. Mūsu darbā pats lielākais gandarījums ir tad, kad viesi priecīgi un apmierināti aizbrauc mājās. Protams, ļoti patīkami saņemt arī pateicības vēstules – tas ir gandarījums, ko nevar nopirkt ne par kādu naudu!

2004. gadā Čehijas lidsabiedrība Czech Airlines (CSA) piedzīvojusi tās vēsturē lielāko izaugsmi. Pārvadāts rekordliels pasažieru skaits sasniedza 4,34 miljoni. Pasažieriem ir nodrošināti augstas kvalitātes pakalpojumi. Eiropas Lidsabiedrību asociācijas biedru vidū CSA šogad atzīta par sesto precīzāko Eiropas lidsabiedrību, salīdzinājumā ar 2003. gadu uzlabojot pozīciju par 14 vietām. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vairāk kā par piekto daļu pieaudzis pārvadāto pasažieru skaits. Palielinājušies ienākumi no regulārajiem pasažieru pārvadājumiem, čarterreisiem, kā arī pasta un kravas pārvadājumiem. Pirmie provizoriskie aprēķini liecina, ka CSA peļņa 2004. gadā sastādīs vairāk kā 250 miljonus čehu kronu (CZK). CSA prezidents Jaroslavs Tvrdíks atzinis 2004. gadu par lielu panākumu gadu, kad gūtie ienākumi ievērojami pārsnieguši plānotos. CSA nostiprinājusi pozīcijas savā bāzes lidostā Prāgas Ruzyně - vienā no Eiropas atvērtākajiem gaisa satiksmes tirgiem. Salīdzinājumā ar plānotajiem ienākumiem 13,7 miljardu CZK apmērā, Czech Airlines 2004. gada ienākumi sastādīja 19,7 miljardus CZK. CSA transporta ienākumi 2004. gadā sasnieguši 17,1 miljardu, kas ir 18% pieaugums, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Lielākais ienākumu pieaugums bijis čarterreisu jomā – iegūti 924 miljoni CZK, kas ir par 35% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Kravas un pasta pārvadājumu ienākumi palielinājušies par 15%. Lidsabiedrības CSA klienti kopā par kravas transportēšanu 2004. gadā lidsabiedrībai samaksājuši 519 miljonus čehu kronu. Kopumā pārvadātas 22 735 pasta un kravas tonnas. Neskatoties uz ievērojamo ienākumu palielināšanos, CSA 2004. gadā neizdevās iegūt plānoto peļņu 622 miljonu čehu kronu apmērā. Tam par iemeslu bijušas pastāvīgi augošās degvielas cenas - CSA degvielas iegādei 2004. gadā iztērējusi par 900 miljoniem CZK vairāk, nekā sākotnēji plānots. 2004. gada 12 mēnešos Czech Airlines kopumā pārvadājusi 4,34 miljonus pasažieru, kas ir par 21% vairāk, nekā 2003. gadā. Pirmo reizi savā pastāvēšanas vēsturē CSA pārvadājusi vairāk kā 4 miljonus pasažieru gadā. 2004. gada janvārī – decembrī vidējais sēdvietu noslogojums bijis 70,5%. Lidojumu skaits palielinājās par 21%, sasniedzot 32 699 lidojumus 2004. gadā. 2004. gadā CSA ievērojami paplašināja darbību čarterpārvadājumos, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pārvadājot par 35% lielāku čarterpasažieru skaitu, kas 2004. gadā sasniedza 330 000. 2004. gadā Czech Airlines uzsāka čarterreisos izmantot Airbus A310, kas ļāva lidsabiedrībai piedāvāt jaunus tiešos maršrutus uz Dienvidameriku un iegūt jaunus sadarbības partnerus starp tūrisma aģentūrām. 2004. gadā CSA uzsāka lidojumus uz desmit jauniem galamērķiem, tajā skaitā vairākiem Eiropas Savienības gaisa satiksmes centriem - Glasgovu, Krakovu, Londonas Getviku, Luksemburgu un Marseļu. Pieprasītākie CSA galamērķi bija Londona, Parīze, Amsterdama, Ņujorka un Maskava. Paplašinājās CSA darbība Krievijā, kur lidsabiedrība atklāja jaunus maršrutus uz Samāru un Jekaterinburgu. Czech Airlines 2004. gadā uzsāka lidojumus uz Azerbaidžānas galvaspilsētu Baku un Maldivu salām Indijas okeānā. Līdz ar Čehijas pievienošanos Eiropas Savienībai, CSA pirmo reizi savā pastāvēšanas vēsturē sāka piedāvāt savienojumus ne vien no Čehijas, bet ES ietvaros uzsāka reisus starp Marseļu un Barselonu. 2004. gadā Czech Airlines iegādājās 10 jaunas lidmašīnas, palielinot kopējo CSA lidmašīnu skaitu līdz 45. No 2006. – 2008. gadā paredzēts papildināt lidmašīnu bāzi ar jaunām Airbus A320 vidējo distanču lidmašīnām. Kopš 2004. gada sākuma Czech Airlines saņēmusi vairākas prestižas balvas. 2004. gada maijā lidsabiedrība ieguva Official Airline Guide (Londona) balvu kā labākā Centrālās un Austrumeiropas lidsabiedrība. 2005. gada janvārī prestižā Amerikas žurnāla Global Traveler lasītāju aptaujā Czech Airlines tika atzīta par labāko Austrum

No 2023.gada 1.janvāra Rīgā, līdzīgi kā daudzviet Eiropā un pasaulē, tiks ieviesta tā dēvētā tūrisma nodeva, informē Rīgas domes Komunikācijas pārvalde.

Līdz ar to visām tūristu mītnēm par viesu izmitināšanu būs jāmaksā nodeva viena eiro apmērā par katra ciemiņa nakšņošanas dienu, bet ne vairāk kā desmit eiro, ja viesis galvaspilsētā uzturas ilgāk.

Kā informē pašvaldība, nodeva par tūristu uzņemšanu esot plaši piemērota Eiropā. Tā ieviesta daudzās tūristu vidē populārās pilsētās, piemēram, Berlīnē, Amsterdamā, Romā, Venēcijā, Vīnē, Briselē, Lisabonā u.c.

Nodevas apmērs dažādās valstīs un pilsētās esot ļoti atšķirīgs un esot vairāki aprēķināšanas modeļi, piemēram, noteiktā likme pie pakalpojuma cenas, diferencētā maksa atkarībā no tūristu mītnes kategorijas vai sezonas, vai arī par katru nakšņojumu.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka apkalpoto cilvēku skaits viesnīcās un citās kolektīvajās tūristu mītnēs šā gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar 2006. gada 3. ceturksni bija pieaudzis par 9% un ir sasniedzis 544,3 tūkst. cilvēku.

No 544 300 cilvēkiem, kas izmantojas viesnīcu un tūristu mītņu pakalpojumus, 39% bija Latvijas iedzīvotāji un 61% – ārzemju tūristi. Visvairāk Latvijas iedzīvotāju bija apmetušies Rīgā – 25%, Ventspilī – 11% un Rīgas rajonā – 8%. No kopējā apkalpoto ārzemju tūristu skaita 66% tika uzņemti viesnīcās un citās kolektīvajās tūristu mītnēs Rīgā. Jūrmalas kolektīvajās tūristu mītnēs nakšņojuši 13% no visiem ārzemju tūristiem.

Visvairāk uzņemto ārzemju tūristu bija no Vācijas –16,9%, Lietuvas – 11,0%, Somijas – 8,6%, Igaunijas 8,3%, Krievijas – 6,5%. Zviedrijas – 6,2%, Lielbritānijas – 5,7% un Norvēģijas – 5,7%.

Ieviešot tūrisma nodevu, Rīgas pašvaldība budžeta maciņā plāno papildus ieripināt trīs miljonus eiro gadā.

Tos tālāk ir paredzēts novirzīt Rīgas kā tūrisma galamērķa popularizēšanai. Tomēr pastāv bažas, ka šo nodevu varētu būt salīdzinoši grūti administrēt.

Sagatavots projekts

Šā gada otrajā ceturksnī Rīgas tūristu mītnēs apkalpoti 410,9 tūkst. ārvalstu viesu, kas ir par 2,1% mazāk nekā pagājušā gada otrajā ceturksnī. Savukārt ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits Rīgā gan ir pieaudzis par 1,1% un sasniedzis 794,8 tūkst. nakšu. Visvairāk Rīgā apkalpoti ārvalstu viesi no Vācijas (56,2 tūkst.), Krievijas (42,5 tūkst.), Somijas (27,6 tūkst.), Apvienotās Karalistes (27,4 tūkst.), Igaunijas (26,2 tūkst.) un Lietuvas (25,8 tūkst.). Pirmajā pusgadā Rīgas tūristu mītnēs uzņemti kopumā 765,9 tūkst. viesu, no tiem 661,4 tūkst. no ārvalstīm.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka šā gada otrajā ceturksnī Latvijas viesnīcu un citu kolektīvo tūristu mītņu pakalpojumus no ārzemju tūristiem visvairāk izmantojuši tūristi no Vācijas.

Viesnīcās un citās kolektīvās tūristu mītnēs apkalpoto cilvēku skaits šā gada 2.ceturksnī salīdzinājumā ar 2006. gada 2. ceturksnī bija pieaudzis par 14% un sasniedza 395 300 cilvēku. No tiem 43% bija Latvijas iedzīvotāji un 57% ārzemju tūristi. Visvairāk Latvijas iedzīvotāju bija apmetušies Rīgā – 33%, Ventspilī – 8% un Liepājā – 6%.

2007. gada 2. ceturksnī tika apsekotas 401 darbojošās viesnīcas un citas kolektīvas tūristu mītnes, tai skaitā 163 viesnīcas. Rīgā tika apsekotas 101 kolektīvās tūristu mītnes, tai skaitā 73 viesnīcas; Jūrmalā – 31 kolektīva tūristu mītne, tai skaitā 11 viesnīcas.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

2024.gada martā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 164,2 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 18,8% vairāk nekā 2023.gada martā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Viesi tūristu mītnēs pavadīja 279,8 tūkst. nakšu, kas ir par 15,4% vairāk, salīdzinot ar pagājušā gada martu.

2024.gada martā no visiem tūristu mītnēs apkalpotajiem viesiem 56% jeb 91,9 tūkst. bija ārvalstu viesi, kas ir par 25,4% vairāk nekā pērn martā, bet par 19,4% mazāk nekā 2019.gada martā pirms pandēmijas un Krievijas uzsāktā kara Ukrainā, kam ir būtiska ietekme uz ārvalstu viesu ierašanos Latvijā. Ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada martu, palielinājies par 19,8% un bija 162,1 tūkst. Ārvalstu viesu vidējais uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,76 naktis (pagājušā gada martā - 1,85 naktis).

Visvairāk ārvalstu viesu uzņemts no Lietuvas (16,8 tūkst.), Igaunijas (11,7 tūkst.), Vācijas (7,4 tūkst.), Apvienotās Karalistes (7,1 tūkst.), Somijas (6,4 tūkst.), Polijas (3,7 tūkst.), Spānijas (3,4 tūkst.), Ukrainas (3,2 tūkst.) un ASV (3,2 tūkst.).